Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja ekspozīcijas ceļvedis

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

EKSPOZĪCIJAS CEĻVEDIS

Cēsu pilsmuiža ap 1856. gadu. Zīmējis Cēsu pilsmuižas īpašnieks Emanuels fon Zīvers (Sievers, 1817–1909)

Ekspozīcijas telpu plāns

1. stāvā

4

1., 2. Cēsu Jaunā pils un pilsmuiža 3., 4. Cēsu senākie iedzīvotāji vendi

latgaļu un lībiešu zemēs 10.–13. gadsimtā 5.

Wenden 1577. Livonijas kara notikumi Cēsu pilī. (Pagraba stāvs Lademahera tornī)

6.

Vācu ordeņa Cēsu pils 13.–16. gadsimtā

Vestibils

3

Ieeja muzejā

Lifts

5

6

1

2

Vītņu kāpnes uz 2. stāvu

Lielās kāpnes uz 2. stāvu

(1. stāvs Lademahera tornī)

Kase

Pils kafejnīca

WC Suvenīru veikals

Ieeja

2. stāvā 7.

Cēsu pilsēta 13.–16. gadsimtā

(2. stāvs Lademahera tornī)

8.

Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē

9., 10. Cēsis un Latvijas brīvības cīņas 11.

Cēsis – nozīmīgs politiskais, administratīvais un saimnieciskais centrs 16.–19. gadsimtā

12., 13. Cēsu pilsētas un novada ieguldījums

latviešu izglītības, kultūras un

nacionālās pašapziņas veidošanā

un attīstībā 18.–19. gadsimtā 14.

Grāfu Zīversu kabinets.

19. gadsimta pirmā puse

15.

Kafijas istaba – salons.

19. gadsimta pirmā puse

10

Vītņu kāpnes uz 3. stāvu

7

9

11

12

13

Veranda.

Atpūtas telpa apmeklētājiem

Lifts 8

Lielās kāpnes uz 3. stāvu

14

15

3. stāvā

Konferenču zāle, nodarbību telpa – muzeja klase, aktivitāšu telpa ģimenēm ar bērniem.

Bēniņu stāvā Izstāžu zāle Lademahera tornī 16.

Pils bibliotēka. 19. gs. vidus. (3. stāvs)

Skatu platforma pilsētas panorāmas apskatei

17.

Pils bibliotēka. 19. gs. beigas. (4. stāvs)

Pieejams lifts un muzeja apmeklējums iespējams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Cēsu Jaunā pils

ir viena no arhitektoniski savdabīgākajām 18. gadsimta muižu kungu dzīvojamām mājām Vidzemē, kura uzcelta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā – torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā ap 1761. gadu. Tornim, kurš šobrīd ir viens no pilsētas atpazīstamības simboliem un iecienīts skatu tornis, jau 17. gadsimtā dots Lademahera torņa nosaukums.

1777. gadā Jauno pili un pilsmuižu nopirka grāfs Karls Eberhards fon Zīverss (Sievers, 1745–1821). Zīversu dzimta pilsmuižā saimniekoja 143 gadus piecās paaudzēs līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā. Šajā laikā attīstījās muižas saimniecība un izveidojās mūsdienās redzamais pilsmuižas vēsturiskā centra komplekss – romantiskākā Cēsu pilsētas apskates daļa.

Pēc Jaunās pils restaurācijas 2007.–2012. gadā kādreizējā grāfu Zīversu dzimtas rezidence ir atguvusi savu vēsturisko veidolu un ēkā iekārtota vēstures un interjeru ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols”.

Vēstures ekspozīcija

reprezentē Cēsu vietu Latvijas un Eiropas kultūras kontekstā.

Ekspozīcija izvietota Jaunās pils pirmā stāva telpās, kuras pils­ muižas laikā kalpojušas saimnie­ ciskajām vajadzībām un pils otrā stāva telpās, kurās blakus vēstures ekspozīcijai apskatāma arī atjau­ notā un restaurētā pilsmuižas laika dzīvojamo telpu interjera apdare.

Interjera ekspozīcija

stāsta par Jaunās pils un pils­ muižas īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas vēsturi, reprezentē interjeru kultū­ ru 18.–19. gad­ sim­tā kā vācbaltu kultū­ras man­ to­juma būtisku sastāv­daļu.

Ekspozīcija iekārtota četrās telpās – divās otrā stāva telpās un Lademahera torņa trešajā un cetur­tajā stāvā.

CĒSU JAUNĀ PILS UN PILSMUIŽA

1

2

Jaunās pils pamatos atsegtās viduslaiku perioda mūra sienas un arheoloģiskie atra­dumi apliecina ēkas vairāk kā piecus gad­simtus ilgo vēsturi.

Par to, kā veidojusies pils un pilsmuižas apbūve, stāsta piecu minūšu videofilma „Cēsis – Wenden” un interaktīva programma par pilsmuižas ēkām vēsturē un šodienā.

CĒSU SENIE IEDZĪVOTĀJI VENDI LATGAĻU UN LĪBIEŠU NOVADĀ 10.–13. GADSIMTĀ

3

4

Vendi, Cēsu senākie zināmie iedzī­­votāji, pie­­minēti Livonijas Indriķa hronikā 1206. gadā. No vendu vārda cēlies pils un pilsētas senākais nosaukums – Wenden.

Pirmo reizi eksponēti vendu dzīves vietā –

Riekstu kalnā – atrastie priekšmeti.

4

3

2

1

1. stāvs

WENDEN 1577.

LIVONIJAS KARA NOTIKUMI CĒSU PILĪ

5

(Pagraba stāvs Lademahera tornī)

Viduslaiku hronikas un unikāli arheoloģiskie atradumi sniedz iespēju iepazīt vienu no Latvijas vēstures dramatiskākajām lappusēm – Cēsu pils 1577. gada aplenkuma laika notikumus Livonijas kara laikā.

Ekspozīcijā aplūkojama 1577. gada aplenkuma aculieci­nieces sejas skulpturāla rekonstrukcija.

VĀCU ORDEŅA CĒSU PILS 13.–16. GADSIMTĀ

6

(1. stāvs Lademahera tornī)

Cēsu pilī – varenākajā viduslaiku Livonijas cietoksnī – arheoloģiskajos izra­ku­mos uzietās senlietas atklāj, kā pirms 500 gadiem pilī ritēja Vācu ordeņa brāļu ikdienas dzīve.

Baltijā labākā bruņu meistara izgatavots viduslaiku bruņu tērpa atdarinājums.

1. stāvs

5 6

CĒSU PILSĒTA 13.–16. GADSIMTĀ (2. stāvs Lademahera tornī)

7

Viduslaiku Cēsis nav zudušas vēl šodien – tās saglabā­jušās pilsētas plāno­­jumā, ģerbonī, atra­dumiem bagā­tajā kultūrslānī, kas apslēpts zem pilsētas ielām un namiem, kā arī ikvienā cēsniekā, kurš lepojas ar savas pilsētas seno vēsturi.

Ekspozīcijas tapšanā iesaistī­jušies vairāk nekā 30 mūsdienu cēsnieki, simbolizējot viduslaiku pilsētas iedzī­vo­tāju aktīvo un daudzveidīgo dzīvi.

SARKANBALTSARKANAIS KAROGS CĒSU UN LATVIJAS VĒSTURĒ

8

Muzeja dārgums – pirmais zināmais sarkanbaltsarkanais nacionālais karogs, kas 1916. ga­dā izšūts pēc pedagoga un literāta Jāņa Lapiņa ieceres.

Latvijas karoga vēsturei veltītajā ekspozīcijā atspoguļots karoga tapšanas ceļš no 13. gad­­simta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbalt­sarkanā karoga līdz 20. gad­­simtā apstiprinātajam valsts simbolam.

2. stāvs 7

8

CĒSIS UN LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅAS

9 10

Latvijas valsts un tās bruņoto spēku izveidē Cēsīm bijusi īpaša nozīme. Šeit norisinājušās 1919. gada Cēsu kaujas, bet jau 1918. gada decembrī Cēsu Jaunajā pilī dibināta viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām – Cēsu rota. 1919. gada rudenī Cēsis īsu brīdi bija Latvijas pagaidu galvaspilsēta.

Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka virsnieka Arvīda Zālīša zobens ar sarkanbaltsarkano lentu.

1930. gadi.

INTERJERS – MAZAIS SALONS,

VIESU GUĻAMISTABA

Vienīgā Jaunās pils telpa, kurā saglabājies vēsturiskais griestu gleznojums, 19. gs. beigas.

Restaurācija un rekonstrukcija.

Interjera apdare ar rāmju jeb panno tipa dekoratīvo krāsojumu, 20. gs. sākums.

Rekonstrukcija.

2. stāvs

10

9

CĒSIS – ADMINISTRATĪVAIS, POLITISKAIS 11 UN SAIMNIECISKAIS CENTRS 16.–19. GADSIMTĀ Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikā no 13. līdz 16. gs. Cēsīs, ordeņa mestru rezidencē, pieņemtie lēmumi ietekmēja vēsturisko notikumu gaitu Livonijā un aiz tās robežām. Te atradās arī Livonijas ordeņvalsts naudas kaltuve.

Poļu valdīšanas laikā (1583–1625) Cēsis kā katoļu bīskapijas rezidence kļuva par kontrreformācijas centru Vidzemē.

Zviedrijas pārvaldībā 17. gs. Cēsīs attīstījās amatniecība un tirdzniecība. Pilsēta piederēja Zviedrijas valsts kancleram grāfam Akselam Uksenšernam.

Krievijas impērijas laikā 18. gs. beigās un 19. gs. Cēsīs uzplauka amat­niecība un tirdz­nie­­cība, 20. gs. sākumā pilsētā notika rosīga uzņē­­mēj­­darbība.

Krievijas ķeizarienes Katrīnas II privilēģija 1766. gadā Cēsu pilsētai no jauna apstiprināja visas Cēsīm iepriekš piešķirtās tiesības.

INTERJERS – LIELAIS SALONS

Restaurēti unikāli sienu gleznojumi ar simetriskām sārtu rožu vītnēm. 1801. gads.

2. stāvs

11

CĒSU PILSĒTAS UN NOVADA IEGULDĪJUMS 12 LATVIEŠU IZGLĪTĪBAS UN NACIONĀLĀS 13 PAŠAPZIŅAS VEIDOŠANĀ UN ATTĪSTĪBĀ 18.–19. GADSIMTĀ Pateicoties hernhūtisma ideju izplatībai, Igaunija un Latvijas Vidzemes daļa 18. gs. bija izglītotākās Krievijas impērijas teritorijas. Brāļu draudžu darbību uzskata par latviešu nacionālās atmodas sākumu.

Cēsu novads devis daudzas izcilas perso­nī­bas, latviešu nacionālās kultūras pamatlicējus.

INTERJERS – KABINETS,

PILS ĪPAŠNIEKU GUĻAMISTABA

Klasicisma stilistikai raksturīgas, dekoratīvā krāsojuma kompo­ zīcijas ar frīzes gleznojumiem sienu augšējā daļā, 18./19. gs.

Rekonstrukcija.

2. stāvs

12 13

GRĀFU ZĪVERSU KABINETS 19. gs. pirmā puse

14

Elegants bīdermeiera stila interjera apdares paraugs Latvijā, 1830. gadi.

Rekonstrukcija.

Kabinetā eksponēti Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu portreti, dzimtas ģerboņi un dokumenti.

KAFIJAS ISTABA – SALONS 19. gs. pirmā puse

15

Izcils bīdermeiera stila interjera kultūras paraugs Latvijā ar unikālu teltsveida sienu un griestu dekoratīvo apdari, 1830. gadi.

Restaurācija un rekonstrukcija.

Kafijas istabā eksponēti Cēsu pilsmuižas un tuvākās apkārtnes skati 19. gs. sākuma mākslas darbos.

14

15

2. stāvs

PILS BIBLIOTĒKA. 19. gs. vidus (Lademahera torņa 3. stāvā)

16

Interjerā vienīgās oriģinālās Jaunās pils mēbeles – ozolkoka grāmatu skapji neogotikas stilā un 19. gs. beigu lustra.

Bibliotēkā eksponēti Jaunās pils un pilsmuižas 19. gs. vidus skati pils īpašnieka grāfa Emanuela fon Zīversa zīmējumos.

PILS AUGŠĒJĀ BIBLIOTĒKA. 19. gs. beigas (Lademahera torņa 4. stāvā)

17

Interjerā pēc 19. gs. beigu zīmējuma izgatavotie ozolkoka grāmatu skapji.

Torņa galerijā un kāpņu laukumā eksponēti 19. gs. vācbaltu mākslinieku zīmējumi un gravīras ar viduslaiku pils romantizētiem skatiem.

Lademahera tornis

16 17

Le nč u

Cēsu Jaunā pils

To rņa

Cēsu viduslaiku pils

iela

Pils parks

Sv. Jāņa baznīca

L.Katrīna s iela

Rožu laukums

Pi ls

Maija parks

iel a

Vienības laukums

iel a

ga Rī

s

a iel

iela ļņu Va

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs Jaunajā pilī Pils laukums, 9, Cēsis, LV-4100 E-pasts: cesis@cesis.lv www.muzejs.cesis.lv

Apmeklētāju centrs Tūrisma informācijas centrs Pils laukums, 9, Cēsis, LV-4100 e-pasts: info@cesis.lv Tālrunis: +37164121815 www.tourism.cesis.lv