Tiesību zinības

Tālmācības studiju kurss

TIESĪBU ZINĪBAS

Kursa autore Mg. iur. Signe Hušeka

Tālmācības studiju kurss „Tiesību zinības” Teksta autore Mg. iur. Signe Hušeka Papildināts 2018. gadā: LL.M. Valts Nerets

Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Redaktors Lauris Ziediņš © SIA “Biznesa vadības koledža”, 2018.

Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1010, tālr. 67803261 e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv

ISBN 9984-708-39-X

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast:  būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;  nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;  terminu skaidrojošo vārdnīcu;  vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;  uzdevumu un vingrinājumu atbildes;  papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;  pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.  vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

8

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem.

2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar:  tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);  kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;  eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi:  izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);  lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);  pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;  vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;  atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;  uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;  gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

10

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības.

Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas!

Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

11

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt

 Σ

uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

13

Biznesa vadības koledža

Godātie studenti, cienījamās studentes!

Jums tiek piedāvāts kurss „Tiesību zinības”, kura mērķis ir palīdzēt izprast tiesību būtību, to iedalījumu un uzbūvi, kā arī valsts lomu tiesību piemērošanā. Šis kurss Jums ļaus apzināt svarīgākās tiesību nozares, to regulēšanas priekšmetus un atbildību par tiesību pārkāpumiem. Savas zināšanas tiesību pamatos Jums palīdzēs nostiprināt dažādi uzdevumi.

Kurss ir izveidots tā, lai iesācējs varētu apgūt sev nepieciešamās zināšanas, orientētos tiesību iedalījumā un tiesību regulētajos jautājumos, bet cilvēks ar pieredzi varētu vēlreiz atkārtot un nostiprināt jau esošās zināšanas. Vissvarīgākais šī kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus ar tiesību sistēmu kopumā, valsts lomu tiesību nodrošināšanā un ikvienas personas (fiziskas vai juridiskas) pienākumiem, kas saistīti ar šo tiesību izmantošanu.

Tikai no Jūsu ieinteresētības un zinātkāres būs atkarīgs zināšanu apjoms, ko iegūsiet. Izstrādātais kurss piedāvā pamatzināšanas, kuras iespējams papildināt, izmantojot literatūras sarakstā norādītos avotus.

Novēlu Jums lietderīgi izmantot iegūtās zināšanas!

Mg. iur. Signe Hušeka, kursa autore

TIESĪBU ZINĪBAS

15

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TIESĪBU SISTĒMA Terminu skaidrojošā vārdnīca -------------------------------------------------------------------- 19 1. Tiesību jēdziens---------------------------------------------------------------------------------- 21 2. Tiesību normas un to veidi--------------------------------------------------------------------- 23 3. Tiesību normu realizācija ---------------------------------------------------------------------- 26 3.1. Realizācijas formas -------------------------------------------------------------------------- 26 3.2. Tiesību normu sistēma ---------------------------------------------------------------------- 28 4. Tiesību subjekti ---------------------------------------------------------------------------------- 29 4.1. Atšķirības starp publisko un privāto tiesību subjektiem ---------------------------- 30 4.2. Tiesībspēja un rīcībspēja ------------------------------------------------------------------- 31 5. Tiesību aizsardzība ------------------------------------------------------------------------------ 32 5.1. Juridiskās atbildības veidi --------------------------------------------------------------- 33 Kopsavilkums --------------------------------------------------------------------------------------- 37 Vingrinājumi un pašpārbaudes uzdevumi ------------------------------------------------------ 39 Uzdevumu atbildes --------------------------------------------------------------------------------- 41 Ieteicamā literatūraun avoti ----------------------------------------------------------------------- 43 Tests--------------------------------------------------------------------------------------------------- 45

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas Jums palīdzēs:  izprast tiesību jēdzienu un ar tām saistītos pienākumus;  orientēties dažādos tiesību izmantošanas jautājumos;  būt informētiem par tiesību aizsardzību un nepieciešamības gadījumā izmantot šīs zināšanas.

TIESĪBU ZINĪBAS

17

1. nodarbība

18

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Administratīvā atbildība – atbildība, kas izpaužas administratīvo sodu piemērošanas veidā pret personām, kuras izdarījušas nelielus publisko tiesību pārkāpumus.

Aizliedzošās tiesību normas – tiesību normas, kas aizliedz izdarīt noteiktas darbības.

Civiltiesiskā atbildība – pienākums atlīdzināt citai personai nodarītos zaudējumus, kā arī izpaužas mantisko sankciju piemērošanā (līgumsods, nokavējuma nauda u.c.) personām, kuras aizskārušas citu personu civilās tiesības.

Individuālas normas – uzvedības noteikumi, kas jāievēro konkrētam cilvēkam, veicot noteiktu uzdevumu.

Juridiskā atbildība – konkrēta veida negatīvu seku piemērošana tiesību normu pārkāpējiem. Juridiskā atbildība atkarībā no tā, kādas tiesību nozares norma ir pārkāpta, tiek iedalīta administratīvajā, krimināltiesiskajā, civiltiesiskajā un disciplinārajā atbildībā.

Kriminālatbildība – atbildība, kas tiek paredzēta par sabiedrībai visbīstamāko pārkāpumu (noziedzīgu nodarījumu) izdarīšanu. Pie kriminālatbildības var saukt tikai fizisku personu. Arī tad, ja juridiska persona ir veikusi darbības, kas pierādītas un vēlāk tiesā atzītas par noziedzīgu nodarījumu, pie atbildības tiek sauktas fiziskas personas, kuru vaina konstatēta minētajā noziedzīgajā nodarījumā. Savukārt juridiskajām personām piemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Norma – vispārobligāts uzvedības noteikums.

Pienākumus uzliekošās tiesību normas – tiesību normas, kas uzliek obligātu pienākumu pildīt kādas noteiktas darbības.

Pilnvarojošās vai atļaujošās tiesību normas – tiesību normas, kas noteiktos apstākļos pieļauj veikt kādas darbības vai atturēties no tām, vai arī izvēlēties kādu noteiktu uzvedības modeli.

Privātās tiesības – tiesības, kuras persona (fiziska vai juridiska) figurē kā tiesību subjekts. Privāttiesības aptver visas tās tiesību normas, kuras attiecas uz personu privātās dzīves tiesisko regulāciju (ģimenes, mantojuma, lietu tiesības, komerctiesības, darba tiesības u.c.).

Publiskās tiesības – tiesības, kur persona figurē kā sociālā organisma sastāvdaļa.

Publisko tiesību normas regulē personas kā valsts ierobežota indivīda uzvedību. Pie publiskajām tiesībām pieder: krimināltiesības, administratīvās un konstitucionālās tiesības.

Rīcībspēja – personas spēja ar savu rīcību iegūt, realizēt tiesības un uzņemties, kā arī pildīt pienākumus.

Stimulējošās tiesību normas – tiesību normas, kas paredz materiālu vai morālu labumu iegūšanu, veicot noteiktas darbības.

Tiesības – vispārobligātu valsts noteiktu uzvedības noteikumu sistēma.

TIESĪBU ZINĪBAS

19

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tiesībspēja – personas spēja būt apveltītai ar tiesībām un pienākumiem, t.i., tiesības veidot tiesiskās attiecības.

Tiesību norma – obligāts vispārējs noteikums, indivīda atļautās vai pieprasītās uzvedības modelis, kuru ir noteikusi vai sankcionējusi valsts. Valsts arī nodrošina tā izpildi ar dažādu piespiedu līdzekļu palīdzību.

Tiesību sistēma – objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve, kas izpaužas vienotu tiesību iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos).

Tiesību subjekti – visas personas, kurām tiesības uzliek kādu noteiktu uzvedības modeli. Tiesību subjekti var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas, atsevišķās tiesībās tās ir arī fiziskas personas – amatpersonas, piemēram, administratīvajās tiesībās.

Uzvedības normas – uzvedības noteikumi, kuru ievērošanu pieprasa sabiedrība.

Valsts vara – valsts spēja pakļaut sev, rīkoties un pārvaldīt valsts iedzīvotājus, valsts iestādes un organizācijas; spēja izdot visiem obligāti saistošus uzvedības noteikumus – likumus un citus normatīvos aktus, kā arī nodrošināt uzvedības noteikumu ievērošanu.

Vispārējas normas – uzvedības noteikumi, kas, veicot kādus pienākumus, jāievēro nekonkrētam cilvēku skaitam.

20

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. TIESĪBU JĒDZIENS Sabiedrību veidojam mēs – indivīdi. Tajā vienmēr ir bijuši kādi konkrēti uzvedības noteikumi, kuri cilvēkiem kā sabiedrības locekļiem ir jāievēro.

Vai cilvēkiem ir jāpakļaujas sabiedrības pieņemtajiem uzvedības noteikumiem?

Lūdzu, pamatojiet savu atbildi!

?

..................................................................................................................................... ..................................................................................................................................... .....................................................................................................................................

Lai būtu iespējams izdzīvot, būt aizsargātiem no ienaidniekiem un spējīgiem pārvarēt dažādas grūtības, cilvēki apvienojās dažādos formējumos (ģintīs, ciltīs u.tml.). Visšaurākā nozīmē par apvienošanos uzskatāma ģimene, visplašākā – valsts.

Lai cilvēki, kopīgi dzīvojot, varētu sekmīgi īstenot savus mērķus, ir nepieciešama zināma kārtība, – cilvēku savstarpējo attiecību regulējošie uzvedības noteikumi, normas (noteikumi).

Uzvedības normas pakāpeniski pilnveidojās – sākotnēji tās veidojās kā paražas, kas balstījās uz pieredzi, izpratni par morāli un taisnīgumu un reliģioziem priekšstatiem. Paražu veidošanos ietekmēja cilvēku apvienības (kopienas) vecākie (vecajie) un priesteri. Ievērojot paražas, tika realizēta zināma kontrole pār kopienas locekļu dzīvi. Lai gan pastāvēja sodu sistēma, kur nopietnākais bija izraidījums no kopienas (tātad atņemtas kopienas locekļa tiesības uz vieglāku dzīvi, kopīgu eksistenci, aizsardzību no ienaidnieka u.tml.), īpaša uzvedības normu nodrošināšanas sistēma nebija izveidota.

Situācija mainījās līdz ar valsts kā konkrēta sabiedrības organizācijas formas izveidošanos.

Valsts no visām pārējām sabiedrības organizācijas formām (piemēram, ģints, cilts vai to savienība) atšķīrās ar tai piemītošo valsts varu.

Valsts vara – spēja pakļaut sev, rīkoties un pārvaldīt valsts iedzīvotājus, valsts iestādes un organizācijas; spēja izdot visiem obligāti saistošus uzvedības noteikumus – likumus un citus normatīvos aktus, kā arī nodrošināt uzvedības noteikumu ievērošanu.

TIESĪBU ZINĪBAS

Cilvēku attiecības regulē uzvedības normas (noteikumi).

Uzvedības normas tika ieviestas, izveidojoties valstij.

Valsts no citām sabiedrības organizācijas formām atšķiras ar tai piemītošu valsts varu.

!

21

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Valstij veidojoties, parādījās cilvēku grupa (sabiedrības daļa), kura pārņēma valsts vadību savās rokās. Varas īstenošana nebija iespējama bez pārējo iedzīvotāju pakļaušanās. Tāpēc tika izveidoti īpaši piespiedu mehānismi, kuru uzdevums bija nodrošināt valsts pārvaldītāju gribas izpildi, piemēram, vagari, cietumi, bendes, vēlāk tiesneši, policija u.tml.

?

Kā Jūs domājat, kā konkrēta cilvēku grupa varēja pārņemt valsts vadību savās rokās? Vai Jūs varat minēt kādu līdzīgu piemēru Latvijas vēsturē? Uzrakstiet to, lūdzu! .................................................................................................................................... .................................................................................................................................... .................................................................................................................................... .................................................................................................................................... ....................................................................................................................................

Ar piespiedu mehānisma palīdzību valsts pārvaldītāji nodrošināja, ka pārējie izpildīja viņu noteiktos uzvedības priekšrakstus (uzvedības normas). Šīs uzvedības normas norādīja valsts iedzīvotāju pienākumus pret valsts varu, darot vai nedarot (atturoties veikt) kādas konkrētas darbības.

Piemēram: Valsts A aizstāvībai nepieciešams 1000 cilvēku karapulks. Valsts A valdnieks izdod pavēli, ka visiem valsts A vīriešiem, kas ir vecumā no 18 līdz 50 gadiem un ir pie labas veselības, jāpiesakās pie valdnieka iecelta kara ministra un jāiestājas valsts A armijā. Tam, kas pavēli nepildīs, draud sods – mantas konfiskācija valsts labā.

Uzvedības normas var iedalīt 2 grupās:

Uzvedības normas ir iedalāmas divās grupās – individuālajās un vispārējās.

22





individuālās normas – uzvedības noteikumi, kas jāievēro konkrētam cilvēkam, veicot noteiktu uzdevumu. Tas varētu attiekties, piemēram, uz konkrētu piensaimnieku, kuram jāsaražo siers valsts A valdnieka kronēšanas svinībām; vispārējās normas – uzvedības noteikumi, kas, veicot kādus pienākumus, jāievēro nekonkrētam cilvēku skaitam. Tā, piemēram, visu zemnieku pienākums katru gadu barona ziemas krājumiem salasīt noteikta daudzuma meža ogu.

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

Aplūkojiet, lūdzu, vēlreiz piemēru par valsts A aizstāvībai nepieciešamo 1000 cilvēku karapulku un atbildiet uz jautājumu, pie kāda veida uzvedības normām (individuālajām vai vispārējām) Jūs pieskaitītu valdnieka izdoto pavēli?

Pamatojiet, lūdzu, savu viedokli!

1. nodarbība



..................................................................................................................................... ..................................................................................................................................... ..................................................................................................................................... .....................................................................................................................................

Sākotnēji šīs uzvedības normas jeb valsts priekšrakstus izdeva konkrētiem gadījumiem. Bet vēlāk, kad valsts kā sabiedrības organizācija sāka attīstīties, radās nepieciešamība šos uzvedības priekšrakstus sakārtot vienkopus, t.i., radīt vienotu sistēmu. Sakārtojot uzvedības priekšrakstus vienotā noteiktā sistēmā, valstī tika izveidotas tiesības.

Tiesības ir vispārsaistošu valsts noteiktu uzvedības noteikumu sistēma.

!

Valsts tiesību realizāciju nodrošina ar piespiedu mehānismu palīdzību. Valsts rūpīgi seko, lai tās iedzīvotāji ievērotu tiesībās iekļautos uzvedības noteikumus.

Valsts tiesības kā sistēmu veido, izdodot likumus vai citus vispārobligātus (visiem obligātus) aktus, piemēram, lēmumu par valsts iesaistīšanos karā, kas pauž valsts varas realizētāju gribu.

Valsts vara var piederēt:   

patvaldniekiem (karaļiem, diktatoriem u.c.); šaurai ļaužu grupai (oligarhiem); tautai (tautas sapulce, tautas nobalsošana) vai arī tautas ievēlētiem pārstāvjiem (parlaments).

Valsts vara var piederēt: patvaldniekiem, šaurai ļaužu grupai vai tautai.

Uzrakstiet, lūdzu, valsti, kurā valsts vara pieder:   

patvaldniekam ..................................................................................................... šaurai ļaužu grupai............................................................................................... tautai vai tautas ievēlētiem pārstāvjiem...............................................................



2. TIESĪBU NORMAS UN TO VEIDI Tiesību sistēmu veido „pamatelementi” (ķieģelīši) – tiesību normas. Atkārtosim vārda ‘norma’ izpratni!

Norma ir vispārējs noteikums, kas regulē indivīda uzvedību un rīcību sabiedrībā.

Attiecīgi tiesību norma ir obligāts vispārējs noteikums, indivīda atļautās vai pieprasītās uzvedības modelis, kuru ir noteikusi vai sankcionējusi valsts. Valsts arī nodrošina tā izpildi ar dažādu piespiedu līdzekļu palīdzību.

TIESĪBU ZINĪBAS

!

Tiesību norma ir obligāts vispārējs noteikums.

23

1. nodarbība

?

Tiesību normas izsaka valsts gribu un regulē indivīdu uzvedību un rīcību.

Biznesa vadības koledža

Kādi, Jūsuprāt, ir valsts piespiedu līdzekļi? Miniet piemērus! .................................................................................................................................... .................................................................................................................................... ....................................................................................................................................

Tiesību normas izsaka valsts gribu. Tās regulē indivīdu uzvedību un rīcību, sabiedrības locekļu savstarpējās attiecības. To izpildi garantē valsts.

Tiesību normām ir šādas specifiskas īpatnības:       

tās ir nesaraujami saistītas ar valsti; tās precīzi formulē personu tiesības un pienākumus; tiesībām un pienākumiem ir vispārējs un obligāts raksturs; to izpildi garantē valsts; tās veido vienotu sistēmu; tām ir divpusējs raksturs: vienai pusei piešķir tiesības, bet otrai – pienākumus; tās ir piemērojamas vairākkārt.

Tiesību normas jāievēro visiem. Tās neievērojot, personu var saukt pie juridiskas atbildības.

Tiesību normām kā obligātiem uzvedības noteikumiem ir pavēlošs (imperatīvs) raksturs. Tās jāievēro pilnīgi visiem sabiedrības locekļiem neatkarīgi no to sociālā statusa. Tiesību normu neievērošanas gadījumā personu (gan fizisku, gan juridisku) var saukt pie juridiskas atbildības (piemērot dažādas sankcijas), kā arī izmantot citus piespiedu līdzekļus.

Tiesību normas tiek klasificētas pēc vairākiem kritērijiem.

Lai noteiktu katras tiesību normas vietu un lomu tiesību sistēmā, tās tiek klasificētas pēc vairākiem kritērijiem. Tādējādi ir vieglāk noskaidrot normas būtību un pareizi to piemērot (pielietot).

Mēs apskatīsim šādus kritērijus:    

pēc iedarbības veida; pēc juridiskā spēka; pēc darbības laikā; pēc darbības telpā.

Pēc iedarbības veida tiesību normas iedala pienākumus uzliekošajās, aizliedzošajās, pilnvarojošās un stimulējošās normās:

24

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

  



pienākumus uzliekošās normas uzliek obligātu pienākumu pildīt noteiktas darbības, piemēram, visiem obligāti jāveic savas automašīnas civiltiesiskā apdrošināšana, LR pamatizglītība ir obligāta (Satversmes 112.pants) u.tml.; aizliedzošās normas neatļauj izdarīt noteiktas darbības, piemēram, vadīt mašīnu alkohola reibumā, gulēt pilsētas parku zālājā un dzert alu u.c.; pilnvarojošās vai atļaujošās normas noteiktos apstākļos pieļauj veikt kādas darbības vai atturēties no tām, vai arī izvēlēties kādu noteiktu uzvedības modeli, piemēram, Jūs varējāt piedalīties vai nepiedalīties tautas nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā; varat pirkt dzīvokli, izmantojot dažāda veida kredīta noteikumus u.tml.; stimulējošas normas paredz materiālu vai morālu labumu iegūšanu, veicot noteiktas darbības. Tā, ja persona, piedaloties sacensībās, uzvar, viņa iegūst arī uzvarētājam paredzēto naudas balvu (piemēram, Vimbldonas tenisa turnīrs, olimpiskās spēles u.c).

Kādu aizliedzošu normu Jūs zināt? Uzrakstiet to!

1. nodarbība

Tiesību normas iedala pienākumus uzliekošās, aizliedzošajās, pilnvarojošās un stimulējošās normās.

?

..................................................................................................................................... ..................................................................................................................................... .....................................................................................................................................

Pēc juridiskā spēka tiesību normas iedalās:    

konstitucionālajās, kas ietvertas valsts konstitūcijā; starptautisko līgumu – regulē valsts attiecības ar citu valsti; likumu – normas, kas ietvertas likumos; likumpamatoto aktu (Ministru kabineta un pašvaldību noteikumu) normās – izdotas uz likuma pamata, t.i., atsaucoties uz kādu konkrētu normu likumā, ir izstrādātas tiesību normas, kas pieņemtas hierarhiski zemākās iestādēs.

Pēc juridiskā spēka tiesību normas iedalās: konstitucionālajās, starptautisko līgumu, likumu un likumpamatoto aktu normās.

Piemēram: Valsts N. likuma „Par saldajiem ēdieniem” 2. pantā ir ietverta norma (noteikums), ka kārtību, kādā saldos ēdienus izdod par velti, nosaka valsts N. valdība. Valdība, pamatojoties uz šī likuma 2.pantu, izdod noteikumus, ka valstī N. saldie ēdieni tiek doti par velti katra mēneša pēdējā sestdienā.

Juridiskais spēks parāda tiesību normu hierarhiju, kas ir svarīga, ja rodas pretrunas starp dažādām tiesību normām. Pretrunu gadījumā priekšroka dodama hierarhiski augstākai (norādītais uzskaitījums atbilst hierarhijai).

Pēc darbības laikā tiesību normas iedalās: normās ar noteiktu darbības termiņu un bez tā.

Normas ar noteiktu termiņu tiek sauktas par terminētām normām (termiņa beigas tiek norādītas). Pārsvarā tiesību normu tiek izdotas uz iepriekš nenoteiktu laiku un darbojas līdz brīdim, kad tās tiek grozītas, atceltas vai atzītas par spēku zaudējušām.

TIESĪBU ZINĪBAS

Pēc darbības laikā tiesību normas iedalās: normās ar noteiktu darbības termiņu un bez tā.

!

25

1. nodarbība Pēc darbības telpā normas iedalās tādās, kas darbojas visā valstī vai atsevišķā tās teritorijā.



Biznesa vadības koledža

Pēc darbības telpā normas iedalās tādās, kas darbojas visā valstī vai atsevišķā tās teritorijā.

Piemēram: Aizliegts pārsniegt ātrumu. Savukārt Jūrmalas pilsētas dome ir noteikusi maksu Eur 2 apmērā par iebraukšanu Jūrmalā.

Kādam normas veidam atbilst šis gadījums?

Laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam visiem automobiļiem jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. .................................................................................................................................... ....................................................................................................................................

Atkārtojiet normu veidus, kas apkopoti 1.1. tabulā!

Kritērijs 1.Iedarbības veids

2.Juridiskais spēks

3.Darbība laikā 4.Darbība telpā

           

Tiesību normu veidi pienākumu uzliekošās; aizliedzošās; pilnvarojošās; stimulējošās. konstitucionālās normas; starptautisko līgumu normas; likuma normas; likumpamatoto aktu normas. terminētās normas; beztermiņa normas. visā valstī spēkā esošas normas; atsevišķā valsts daļā spēkā esošas normas.

1.1. tabula. Tiesību normu klasifikācija.

3. TIESĪBU NORMU REALIZĀCIJA Valsts, izdodot tiesību normas, pieprasa, lai tās iedzīvotāji rīkotos atbilstoši šajās tiesību normās prasītajam.

Tieši tiesību normu realizācija ietver sevī visu to procesu, kas nepieciešams, lai valsts iedzīvotāji izpildītu šo valsts prasību.

3.1. REALIZĀCIJAS FORMAS Valsts, nosakot tiesību normas, kontrolē, lai visu personu (fizisko un juridisko) rīcība atbilstu tās izdoto tiesību normām, t.i., lai visas personas rīkotos saskaņā ar tiesību normā noteikto uzvedības modeli.

26

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

Tiesību normas realizācijai ir 4 formas:    

ievērošana; izpildīšana; izmantošana; piemērošana.

1. nodarbība

!

Tiesību normu ievērošana ir personas pakļaušanās normā ietvertajām prasībām. Ievērošana notiek, gan veicot atļautu darbību, gan atturoties no neatļautas, piemēram, nezagt, t.i., neizdarīt darbību, kas aizliegta ar likumu (šajā gadījumā ar Krimināllikumu).

Tiesību normu izpildīšana izpaužas aktīvu darbību darīšanā, kuras konkrētā situācijā prasa veikt attiecīgā norma. Izpildīšana tiek realizēta, pildot pienākumu uzliekošās normas.

Piemēram: Pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Tas nozīmē, ka visiem attiecīgā vecuma bērnu vecākiem ir pienākums nodrošināt saviem bērniem iespēju izglītoties skolā.

Tiesību normu izmantošana ir tiesību normu piešķirto tiesību labprātīga lietošana.

Piemēram: Persona, ja iegādājusies nekvalitatīvu preci, pati pieņem lēmumu, vai vērsties ar iesniegumu patērētāju tiesību aizsardzības iestādē, vai samierināties ar esošo situāciju, turpmāk neko nedarot.

Tiesību normu piemērošana ir normas attiecināšana uz kādu konkrētu situāciju (sabiedrisko attiecību risināšanu) un lēmuma pieņemšanu, kas var ietekmēt šīs attiecības un to dalībniekus. Parasti tiesību normas piemēro kāda valsts vai pašvaldību amatpersona, kurai šādas tiesības piešķirtas ar likumu.

Piemēram: Bērni, spēlējoties pagalmā ar bumbu, ir izsituši diviem dzīvokļiem logus. Tādējādi šo dzīvokļu īpašniekiem ir nodarīti zaudējumi. Bērnu vecāki atsakās tos atlīdzināt .

Cietušie griežas tiesā ar lūgumu kompensēt zaudējumu naudas izteiksmē. Tiesnesis (valsts amatpersona) civiltiesiskā kārtībā šo prasību izskata un pēc prasītāju, liecinieku un atbildētāju iztaujāšanas (faktisko apstākļu noskaidrošanas), izraugās konkrētu tiesību normu, kas regulē rīcību attiecīgajā situācijā, kā arī pieņem lēmumu.

Tiesību normu piemērošana vienmēr notiek vairākās secīgās stadijās:   

tiesisko attiecību faktisko apstākļu noskaidrošana; tiesību normas (normu) izraudzīšanās, kas regulē konkrētās attiecības; tiesību normas piemērošanas akta pieņemšana.

TIESĪBU ZINĪBAS

Tiesību normu piemērošana vienmēr notiek vairākas secīgās stadijās.

27

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Normas ir rakstītas vispārinātā formā, lai varētu tās piemērot dažādiem gadījumiem.

Tā kā visas dzīves situācijas nav iespējams paredzēt, nav iespējams uzrakstīt arī tikai šai situācijai atbilstošu tiesību normu. Tāpēc normas ir izteikti vispārinātā formā, lai tās varētu piemērot dažādiem gadījumiem. Taču, piemērojot konkrētajai situācijai, nepieciešams noskaidrot normā izteikto noteikumu dziļāko nozīmi, kas attiecīgo lietu ļautu izlemt pareizi.

?

Uzrakstiet, lūdzu, Jūsuprāt, tādus valsts vai pašvaldību amatus, kuros personām jāpiemēro tiesību normas! .................................................................................................................................... .................................................................................................................................... ....................................................................................................................................

3.2. TIESĪBU NORMU SISTĒMA Tiesību normas darbojas kopsakarā.

!

Tiesību normas nepastāv atsevišķi, tās darbojas kopsakarā, cita citu papildinot.

Bieži vien atsevišķa norma nevar patstāvīgi noregulēt kādas tiesiskas attiecības.

Tiesiskās attiecības bieži vien arī nepastāv atsevišķi, tās ietekmējas no dažādiem apstākļiem un personām, tādējādi tiesiskais regulējums arī ir daudz sarežģītāks kā tikai viena konkrēta tiesību norma. Visu tiesisko attiecību, kas savstarpēji kaut kādā veidā ir saistītas, regulējumam (tiesību normām) arī ir jābūt saskaņotam. Šis princips īstenots tiesību sistēmā.

Tiesību sistēma – objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve, kas izpaužas vienotu tiesību iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos).

Tiesību sistēmas iedalīšana atsevišķās daļās (nozarēs) vienkāršo sabiedrisko attiecību regulēšanu. Katra nozare regulē viena veida sabiedrisko attiecību jomu.

Piemēram, darba tiesības, civiltiesības, krimināltiesības.

Lai gan tiesību nozaru normām jābūt saskaņotām pilnībā, reālajā situācijā bieži vien to nav iespējams panākt.

?

28

Ideālā situācijā visu tiesību nozaru normas ir pilnībā saskaņotas. Taču realitāte parāda citu situāciju. Tiesību sistēmu veido milzīgs skaits tiesību normu, kuras ir izstrādājuši daudzi autori un izdevušas neskaitāmas valsts iestādes dažādos vēsturiskos apstākļos. Līdz ar to pilnīgu saskaņotību starp vienotas tiesību sistēmas dažādu nozaru normām praktiski nav iespējams panākt.

Kāpēc realitātē nav iespējama tiesību normu pilnīga saskaņotība? .................................................................................................................................... .................................................................................................................................... ....................................................................................................................................

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

4. TIESĪBU SUBJEKTI Tiesību normas personai nosaka zināmu uzvedības modeli, kā arī dod zināmas tiesības. Šādas personas sauc par tiesību subjektiem. Tiesību subjekti var būt gan fiziskas, gan juridiskās personas – fizisku personu apvienības.

Tiesību subjekti var būt gan fiziskas, gan juridiskās personas.

Visas fiziskas un juridiskās personas var grupēt privāto tiesību subjektos un publisko tiesību subjektos.

!

Tiesības, kur viena atsevišķa persona figurē kā tiesību subjekts, piemēram, es pērku mašīnu, ņemu kredītu, laulājos, šķiros u.tml., ir privātās tiesības, piemēram, civiltiesības, darba tiesības, komerctiesības u. tml.

Tiesības, kur persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa, ir publiskās tiesības.

Publiskās tiesības ir tā tiesību daļa, kurā no vienas puses figurē valsts un valsts attiecīgi ierobežo, piemēram, krimināltiesības, kur personai par izdarītu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar likumu valsts pārstāvis – tiesnesis uzliek sodu u.tml.

Tiesiskās attiecības, kas veidojas starp personu, kuru sauc pie atbildības un tiesnesi kā valsts varas pārstāvi, sauc par publiski tiesiskajām attiecībām.

!

Katra fiziska persona ir privāto tiesību subjekts, ja tā veic darbības, kas nav saistītas ar valsts varas realizāciju.

Piemēram: Divi draugi nolēmuši iegādāties personīgo transporta līdzekli. Nav svarīgi, vai viņi ir studenti, vai valsts amatpersonas. Viņu lēmums un rīcība ir privāta. Viņi noslēdz pirkuma līgumu ar konkrētu personu (automašīnas iepriekšējo īpašnieku) par transporta līdzekļa iegādi. Tādējādi viņi stājas privāti tiesiskajās attiecībās.

Juridiskas personas, veicot dažādas darbības savu interešu apmierināšanai, piemēram, komercdarbība, mecenātisms u.tml., tiek uzskatītas par privāto tiesību subjektiem tāpēc, ka intereses, kas nosaka to darbību, ir privātas.

TIESĪBU ZINĪBAS

29

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tāpat privāto tiesību subjekti var būt valsts un pašvaldību dibinātas juridiskās personas, kuru mērķis ir saimnieciska darbība, nevis valstisku funkciju realizēšana.



Sameklējiet, lūdzu, dotajā piemērā 1 publisko un 2 privāto tiesisko attiecību situācijas/ gadījumus!

Liene iepazīstas ar Jāni un nolemj apprecēties, kā arī noslēgt laulības līgumu. Pēc kāzām jaunais pāris laimīgi brauc kāzu ceļojumā ar automašīnu un pārsniedz ātrumu. Policists aptur un uzliek naudas sodu.

Publiski tiesiskās attiecības – ..................................................................................... ......................................................................................................................................

Privāti tiesiskās attiecības – ....................................................................................... ......................................................................................................................................

4.1. ATŠĶIRĪBAS STARP TIESĪBU SUBJEKTIEM Publisko tiesību subjektiem pieder zināmas valsts varas pilnvaras.

PUBLISKO

UN

PRIVĀTO

Publisko tiesību subjektiem pieder zināmas valsts varas pilnvaras. Tieši publisko tiesību subjekti likumos paredzētos gadījumos dod citiem tiesību subjektiem (gan publiskajiem, gan privātajiem) obligātus norādījumus.

Piemēram: Personai, kura smēķējusi neatļautā vietā, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, var uzlikt naudas sodu līdz Eur 15. Valsts ar likuma (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa) starpniecību dod vispārobligātu norādījumu visiem tiesību subjektiem (šajā gadījumā fiziskām personām) nesmēķēt neatļautā vietā.

!

Privāto tiesību subjekti tiesiskās attiecības veido uz līdztiesības principa pamata (kaut gan tiem var būt dažāds mantiskais, izglītības vai intelektuālais stāvoklis).

Publisko tiesību subjektiem ir stingri noteiktas to darbības robežas, kā arī precīzi definētas pilnvaras.

Otra atšķirība starp privāto un publisko tiesību subjektiem ir tā, ka privāto tiesību subjekti var darīt visu, ko likums tiem neaizliedz, bet publisko tiesību subjekti tikai to, ko likums tiem atļauj. Atšķirība izpaužas tajā aspektā, ka publisko tiesību subjektiem ir stingri noteiktas robežas to darbībai, ir precīzi definētas pilnvaras, kur un kā darboties.

Piemēram: Tiesnesis, izskatot lietu par personas mantas zādzību, var lemt tikai saskaņā ar speciālajos likumos noteikto kārtību un uzlikt sodu tikai atbilstoši Krimināllikumā paredzētajām sankcijām par konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tā tiesnesis, izskatot krimināllietu par velosipēda zādzību, nevar pieņemt lēmumu piemērot zaglim tādu sodu, kas noteikts par miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam (cits noziedzīga nodarījuma veids).

30

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

4.2. TIESĪBSPĒJA UN RĪCĪBSPĒJA Lai persona varētu nodibināt tiesiskas attiecības (veikt darījumus, piemēram, slēgt līgumus, pirkt māju u.tml.), tai jāpiemīt tiesībspējai un rīcībspējai.

!

Starp fizisko un juridisko personu tiesībspēju pastāv atšķirības.

Tiesībspēja – personas spēja būt apveltītai ar tiesībām un pienākumiem, t.i., tiesības veidot tiesiskās attiecības.

Fiziskas personas tiesībspēju iegūst ar dzimšanu un zaudē ar nāvi. Tiesībspējas apjoms un saturs tiek noteikts ar likumu. Visām fiziskām personām tiesībspēja nav vienāda.

Tiesībspēju apjoms un saturs tiek noteikts ar likumu.

Pastāv atšķirības starp pilsoni un nepilsoni. Tiesībspēju apjoms mainās arī likumā paredzētos apstākļos.

Starp pilsoņa un nepilsoņa tiesībspējām pastāv atšķirības.

Piemēram: Nepilsonis naturalizācijas kārtībā nokārto eksāmenus un iegūst LR pilsonību, līdz ar to tiesībspējas apjoms kļūst tāds pats kā pilsonim. Turklāt LR pilsoņi var vēlēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

Tiesībspēju nevar atņemt, un no tās nevar atteikties. Likums gan nosaka atsevišķus gadījumus, kad tā ir ierobežota.

Piemēram: Personām, kuras ir tiesātas par transporta vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, , papildus sodam – brīvības atņemšanai – atņem arī transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz 5 gadiem (skat. KL 262. panta pirmo daļu).

Fiziskas personas publiskajās tiesībās tiesībspēju iegūst ar iecelšanu amatā, kā arī zaudē tās, šo amatu atstājot. Publisko fizisko personu tiesībspējas apjomu un saturu nosaka tiesību normas (likumi, Ministru kabineta noteikumi, valsts iestādes iekšējie tiesību akti – pavēles, rīkojumi u.c.).

Publisko fizisko personu tiesībspējas apjomu un saturu nosaka tiesību normas.

Juridiskas personas tiesībspēju nosaka tās dibinātāji. Likumos ir minēti juridisko personu veidi, kā arī norādīts šo juridisko personu tiesībspējas apjoms. Privāto juridisko personu tiesībspējas apjomu saskaņā ar likumos paredzēto nosaka šo personu dibinātāji. Piemēram, ja tā ir akciju sabiedrība, tad tā tiek dibināta saskaņā ar Komerclikumu, ja tā ir kooperatīvā sabiedrība, tad tās izveidi regulē Kooperatīvo sabiedrību likums, Komerclikums, Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums un citi normatīvie akti.

TIESĪBU ZINĪBAS

31

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Rīcībspēja ir tiesībspējas realizēšanas komponents.

Tiesībspēja ir nesaraujami saistīta ar rīcībspēju, kura ir nepieciešamais komponents tiesībspējas realizēšanai.

!

Rīcībspēja – personas spēja ar savu rīcību iegūt un realizēt tiesības, kā arī uzņemties pildīt pienākumus.

Piemēram: Personas tiesībspēja – būt par nekustamā īpašuma īpašnieku. Rīcībspēja – varēt rīkoties ar to – slēgt līgumu par dāvināšanu, pārdošanu vai ieķīlāšanu.

Rīcībspēja fiziskajām personām privātajās tiesībās nerodas uzreiz, bet pakāpeniski.

Ir noteikta vecuma robeža, kuru sasniedzot, persona iegūst pilnu rīcībspēju.

Rīcībspēju nosaka cilvēka vecums.

Neliela rīcībspēja ir jau diezgan agrā vecumā, piemēram, bērni patstāvīgi var iegādāties biļetes uz kino seansu, vecāku uzdevumā veikalā iegādāties pārtiku u.tml. Plašāka rīcības spēja iestājas, sasniedzot 14 gadu vecumu (iestājas administratīvā un kriminālatbildība), tāpat no 15 gadu vecuma persona var slēgt darba līgumu (stāties darba tiesiskajās attiecībās), savukārt pilna rīcībspēja iestājas ar 18 gadu vecumu (oficiāli Latvijā tā ir pilngadība). Tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad ir noteikti nosacījumi par citu vecumu, piemēram, lai varētu kandidēt uz LR prezidenta amatu, LR pilsonim ir jābūt vismaz 40 gadu vecam.

Parasti fizisko personu rīcībspēja privātajās tiesībās beidzas ar tās nāvi, bet var būt gadījumi, kad tā tiek ierobežota ar tiesas spriedumu, piemēram, garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Privāta juridiska persona rīcībspēju iegūst reģistrējoties un zaudē likvidācijas gadījumā. Šī rīcībspēja likumā paredzētos gadījumos arī var tikt ierobežota.

Publisko juridisko personu rīcībspēja iestājas ar to nodibināšanu un beidzas ar to likvidāciju.



Atrodiet un atzīmējiet ar X, kurš no apgalvojumiem ir nepareizs!

Visas fiziskas personas ar dzimšanu iegūst tiesībspēju un ar nāvi zaudē tiesībspēju.

Visas fiziskas personas ar dzimšanu iegūt rīcībspēju un ar nāvi zaudē rīcībspēju.

Visas juridiskas personas ar tās nodibināšanu iegūst tiesībspēju un ar tās likvidāciju zaudē tiesībspēju.

Visas juridiskas personas ar tās nodibināšanu iegūst rīcībspēju un ar tās likvidāciju zaudē rīcībspēju.

5. TIESĪBU AIZSARDZĪBA Valsts ir izveidojusi tiesību sistēmu, lai tās iedzīvotāji to ievērotu. Valsts pienākums ir garantēt šo tiesību ievērošanu. Tāpēc tai ir izveidota virkne piespiedu mehānismu, piemēram, dažādi sodi, kas tiek piemēroti par pārkāpumiem katrā konkrētā tiesību jomā. Tā Krimināllikuma pārkāpumi personai, kura ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, paredz šādu sodu – brīvības atņemšanu.

32

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

Piespiedu mehānisms (valsts izdomāta sodu sistēma, kas motivē personu ievērot tiesību normas) nodrošina šīs sistēmas pareizu darbību un novērš tiesību normu pārkāpumus. Piespiedu mehānismi kopā tiek apvienoti tiesību aizsardzības iestāžu sistēmā.

Tiesībaizsardzības iestādes – valsts iestādes vai sabiedriski formējumi, kuru galvenā un noteicošā funkcija ir likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts likumīgo tiesību un interešu aizsardzība.

Tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas galvenā funkcija – likumības un tiesiskās kārtības nodrošināšana, personu un valsts likumīgo tiesību un interešu aizsardzība.

Tā ir vispārīgi iedalāma šādos uzdevumus:    

1. nodarbība

Piespiedu mehānismi tiek apvienoti tiesību aizsardzības iestāžu sistēmā.

!

Tiesību aizsardzības iestāžu sistēmas galvenā funkcija iedalāma vairākos uzdevumos.

novērst iespējamos tiesību pārkāpumus; cīnīties ar jau esošajiem tiesību pārkāpumiem; atjaunot personu aizskartās tiesības; sodīt personas, kas veikušas tiesību pārkāpumus.

Vienu no galvenajām vietām tiesību aizsardzības sistēmā ieņem tiesas. Tās izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas; izlemj civiltiesiska rakstura strīdus, atjauno personu aizskartās tiesības un sauc likumpārkāpējus pie likumos noteiktās kriminālās, civiltiesiskās vai administratīvās atbildības.

Tiesas aizsardzības sistēmā ieņem vienu no galvenajām vietām.

Piemēram: Kārlis M. ir apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību. Gada laikā nekas nebija noticis, tomēr Vecgada vakarā Kārlis M. izraisīja avāriju. Tā kā viņa civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta, apdrošināšanas sabiedrība cietušajam izmaksāja kompensāciju.

Uzrakstiet, ko vēl Jūs paši jau sākotnēji varat darīt, lai pasargātu sevi no iespējamajiem Jūsu tiesību pārkāpumiem (zādzības, bojāšanas, goda un cieņas aizskaršanas u.c.)? ..................................................................................................................................... ..................................................................................................................................... .....................................................................................................................................

?

5.1. JURIDISKĀS ATBILDĪBAS VEIDI Kriminālatbildība tiek paredzēta par sabiedrībai visbīstamāko pārkāpumu (noziedzīgu nodarījumu) izdarīšanu. Pie kriminālatbildības var saukt gan fiziskās, gan juridiskās personas.

Ir vairāki atbildības veidi – kriminālatbildība, civiltiesiskā un administratīvā atbildība.

Tomēr jāatceras, ka par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, attiecīgā fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai personai var piemērot Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. (skat. Krimināllikuma 12.pantu).

Ja tiesa fiziskās personas atzīst par vainīgām, tām piemēro kriminālsodus – brīvības atņemšanu, mantas konfiskāciju, naudas sodu, dažādu tiesību ierobežošanu (atņemtas transporta līdzekļu vadīšanas tiesības) u.c. Kriminālsodi un noziedzīgu TIESĪBU ZINĪBAS

33

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

nodarījumu, par kuriem šie sodi tiek uzlikti, uzskaitījums ir ietverts Krimināllikumā (KL).

Piemēram: KL 79.pants. Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana.

Par tādu vērtību tīšu iznīcināšanu, kas ir kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.

Ja tiesa juridiskās personas atzīst par vainīgām, papildus tam, ka tiek sodītas noziedzīgā nodarījumā iesaistītās fiziskās personas, juridiskajām personām var piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus,- likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu (KL 70.2 panta pirmā daļa).

!

Civiltiesiskā atbildība – pienākums atlīdzināt citai personai nodarītos zaudējumus.

Izpaužas mantisko sankciju piemērošanā (līgumsods, nokavējuma nauda u.c.) cilvēkiem, kuri aizskāruši citu personu civilās tiesības.

Administratīvā atbildība – atbildība, kas izpaužas administratīvo sodu piemērošanas veidā pret personām, kuras izdarījušas nelielus publisko tiesību pārkāpumus, piemēram, smēķējušas neatļautās vietās.

Administratīvo sodu veidi arī ir mazāki – naudas sods (mazākā apmērā kā kriminālsodi), administratīvais arests, brīdinājums, administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija u.c. Bez tiesām administratīvos sodus drīkst piemērot arī likumā minētās valsts pārvaldes iestādes (piemēram, valsts un pašvaldību policija).

Pie tiesu varas iestādēm pieder: prokuratūra, advokatūra, notariāts un tiesu izpildītāji.

Saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” pie tiesu varas iestādēm pieder: prokuratūra, advokatūra, notariāts un tiesu izpildītāji.

Rajona (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļas – izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu nodrošina Tiesu administrācija.

Prokuratūra – tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi savas kompetences ietvaros veic uzraudzību pār likumības ievērošanu. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz

34

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā. Tā organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu; uztur valsts apsūdzību; uzrauga sodu izpildi; likumā noteiktajos gadījumos piedalās lietu izskatīšanā tiesā un veic citas likumā paredzētās funkcijas.

Advokatūra sastāv no zvērinātiem advokātiem, kas fiziskajām un juridiskajām personām sniedz palīdzību, uzstājas tiesā kā šo personu aizstāvji un pārstāvji.

Notariāts sastāv no zvērinātiem notāriem, kuri pielīdzināti valsts amatpersonām.

Notāri apliecina un reģistrē civiltiesiskos darījumus (taisa notariālus aktus), ved mantojuma un laulības šķiršanas lietas, kā arī veic citas Notariāta likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās funkcijas.

Zvērināti tiesu izpildītāji – tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Tie nodrošina (likumā noteiktos gadījumos) tiesas spriedumu un lēmumu, kā arī citu institūciju lēmumu piespiedu izpildīšanu.

!

!

Policija – apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

Robežsardze un muita uzrauga, lai tiktu ievērota valsts noteiktā kārtība personu un kravu robežu šķērsošanas gadījumā.

Valsts drošības iestādes (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests u.c.) seko tam, lai netiktu apdraudēta Latvijas Satversmē noteiktās valsts iekārtas neatkarība, pastāvēšana un demokrātija, apkopo ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai sargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.

Papildus norādītajām institūcijām pastāv dažādas valsts inspekcijas un uzraudzības iestādes, kuru pienākumos ietilpst uzraudzība pār dažādu likumu ievērošanu konkrētās tautsaimniecības vai citās valsts darbības nozarēs.

TIESĪBU ZINĪBAS

Likumu ievērošanu pārstāv ne tikai valsts institūcijas, bet arī valsts inspekcijas un uzraudzības iestādes.

35

1. nodarbība

36

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Σ

Šajā nodarbībā noskaidrojām, ka tiesību izveidošanos sekmējusi sabiedrības vēlme regulēt sabiedrības locekļu savstarpējās attiecības, kā arī katra indivīda attiecības ar valsti.

Tiesības tiek iedalītas 2 lielās grupās:  

publiskajās tiesībās; privātajās tiesībās.

Neatkarīgi no iedalījuma publiskajās vai privātajās tiesībās, tās tiek dalītas arī atsevišķi pa nozarēm: krimināltiesības, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, civiltiesības, darba tiesības, komerctiesības u.tml. Šāds tiesību iedalījums palīdz visām personām – gan fiziskajām, gan juridiskajām – orientēties tiesībās kopumā, kuras apvienotas vienotā tiesību sistēmā.

Nodarbības ietvaros iepazināmies ar tiesību saturu, kuru veido tiesību normas jeb tiesību „pamatelementi”. Tieši ar tiesību normu palīdzību valsts izsaka savu gribu un regulē indivīdu uzvedību un rīcību sabiedrībā. Tiesības ietver ne tikai indivīdu tiesības vienam pret oru, bet arī savstarpējos pienākumus un pienākumus attiecībā pret valsti. Valsts tiesību normu veidā uzliek personām zināmu uzvedības modeli, kura ievērošanu tā nodrošina ar dažādiem piespiedu mehānismiem.

Tā kā valsts uzliek konkrētu uzvedības modeli, tā seko ar tiesību aizsardzības iestāžu palīdzību, lai tiesību normas netiktu pārkāptas.

Tiesību normu pārkāpumu gadījumā iestājas juridiskā atbildība, kuru var iedalīt 3 grupās:   

administratīvajā; civiltiesiskajā; krimināltiesiskajā.

Valsts izveidotās tiesību aizsardzības iestādes veic kontroles un uzraudzības funkciju pār tiesību normu ievērošanu, kā arī realizē sodu piemērošanu tiesību normas pārkāpušām personām.

TIESĪBU ZINĪBAS

37

1. nodarbība

38

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES UZDEVUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Apvelciet pareizo atbildi ar aplīti!

1. Tiesību veidošanos senatnē neietekmēja: A. B. C. D. E.

noteikta indivīda (priestera, cilts vecākā) personīgā pieredze; reliģijas izpratne; ikvienas personas viedoklis; vēlme sadzīvot sabiedrībā; paražas, tikumi;

2. Ja man ir 18 gadi, es esmu pilngadīgs/-a un varu darīt gandrīz visu, arī: A. B. C. D.

stāties dažādās privāti tiesiskajās attiecībās; vēlēt; kandidēt vēlēšanās; nevēlēt.

2. uzdevums Norādiet, lūdzu, kura veida tiesiskās attiecības tiek minētas uzdevuma tekstā!

Ieva savai māsai Inai uzdāvināja māju, par ko noslēdza dāvinājuma līgumu. Ina kā mājas īpašniece nolēma uzkopt dārzu un pēc uzkopšanas sarīkoja grandiozu ballīti.

Ballītes viesi skaļas mūzikas pavadībā svinēja pasākumu līdz mirklim, kad atbrauca policija un par sabiedriskā miera traucēšanu Inai piemēroja brīdinājumu. ..................................................................................................................................... ..................................................................................................................................... .....................................................................................................................................

TIESĪBU ZINĪBAS

39

1. nodarbība

40

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ZINĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES 23. lpp.

Valdnieka izdotā pavēle ir vispārēja uzvedības norma, jo tā attiecas uz visiem valsts vīriešiem vecuma grupā no 18–50 gadiem.

23. lpp.

Valstis, kurā valsts vara pieder:  patvaldniekam – visas karalistes, piemēram, Apvienotā Karaliste, Zviedrija u.c.;  šaurai ļaužu grupai – savulaik antīkajā Grieķijā (Atēnas), Krievija;  tautai vai tautas ievēlētiem pārstāvjiem – visas demokrātiskās republikas, piemēram, Latvija, Lietuva, Polija u.c.

26. lpp.

Norma pieskaitāma pie 3 veidiem: 1) aizliedzoša norma; 2) terminēta norma; 3) visā valstī spēkā esoša norma.

30. lpp.

Publiski tiesiskās attiecības – policists aptur un uzliek sodu; Privāti tiesiskās attiecības – 1) nolemj apprecēties, t.i., nodibināt ģimeni; 2) noslēdz laulības līgumu.

32. lpp.

Visas fiziskas personas ar dzimšanu iegūst tiesībspēju un ar nāvi zaudē tiesībspēju.

Visas fiziskas personas ar dzimšanu iegūt rīcībspēju un ar nāvi zaudē rīcībspēju.

Visas juridiskas personas ar tās nodibināšanu iegūst tiesībspēju un ar tās likvidāciju zaudē tiesībspēju.

Visas juridiskas personas ar tās nodibināšanu iegūst rīcībspēju un ar tās likvidāciju zaudē rīcībspēju.

X

39. lpp.

1. uzdevums 1. C. 2. C. 2. uzdevums  

privāti tiesiskās attiecības – Ieva uzdāvināja māju māsai, noslēdzot dāvinājuma līgumu; publiski tiesiskās attiecības – policija Inai piemēroja brīdinājumu.

TIESĪBU ZINĪBAS

41

1. nodarbība

42

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA UN AVOTI 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

1. nodarbība



Falka S., Ozoliņš N. Uzdevumu krājums valsts un tiesību pamatos. Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2017, 112 lpp.

Latvijas tiesību sistēma. Autoru kolektīvs. Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2017, 442 lpp.

Marmor A. Objective Law and Positive Values. Oxford, 2001.

Paulson S. Introduction to Kelsen's Introduction to the Problems of Legal Theory. Clarendon, 2002. Комаров C. A., Маслько А. В. Теория государства и права. Мockвa: Норма, 2001. 440 с. Общая теория права и государства. Мockвa: Юрист, 2007. 575 с.

Jurista Vārds www.juristavards.lv.

TIESĪBU ZINĪBAS

43

1. nodarbība

44

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes.

Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Tiesību normām nepiemīt šāda īpatnība: A. tās precīzi nosaka personu tiesības un pienākumus; B. to izpildi valsts nenodrošina; C. tās veido vienotu sistēmu; D. tās ir piemērojamas vairākkārt; E. tām ir divpusējs raksturs.

2. Tiesību normu neievērošanas gadījumā pie juridiskas atbildības sauc: A. tikai fiziskas personas; B. tikai juridiskas personas; C. tikai fiziskas personas, kuras sasniegušas 21 gadu vecumu; D. gan fiziskas, gan juridiskas personas likumos noteiktajā kārtībā; E. tikai juridiskas personas, kuru dibinātājas – fiziskas personas – sasniegušas pilngadību.

3. Tiesību normu realizācija sastāv no šādām formām: A. ievērošanas, izmantošanas, neizmantošanas un piemērošanas; B. nelietošanas, ievērošanas un piemērošanas, atturēšanās; C. piemērošanas, izmantošanas, ievērošanas un izpildīšanas; D. izpildīšanas, izmantošanas, ievērošanas un neievērošanas; E. piemērošanas, izmantošanas, ievērošanas, atturēšanās.

4. Tiesību subjekti ir: A. fiziskas personas, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu; B. tikai juridiskās personas, kuru dibinātājas – fiziskas personas – sasniegušas pilngadību; C. juridiskas personas, kurās apvienojušās fiziskas personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu; D. tikai juridiskās personas; E. gan fiziskas personas, kuras sasniegušas pilngadību, gan juridiskās personas.

5. Lai persona varētu nodibināt tiesiskas attiecības, tai: A. jāpiemīt rīcībspējai; B. jābūt tiesībspējīgai; C. jābūt rīcībspējīgai, bet no tiesībspējas jāatsakās; D. jābūt tiesībspējīgai un rīcībspējīgai; E. jābūt tiesībspējīgai, bet jāiegūst atļauja no rīcībspējīgas personas.

6. Rīcībspēju var iegūt: A. piedzimstot; B. pārmantojot; C. sasniedzot normatīvajos aktos noteiktu vecumu; D. rīcībspēja pastāv visu laiku; E. rīcībspēja nepastāv.

TIESĪBU ZINĪBAS

45

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Tiesībspēja fiziskai personai izbeidzas: A. ar personas nāvi; B. ar atteikšanos; C. sasniedzot noteiktu vecumu; D. ar tiesas spriedumu; E. ar policijas lēmumu.

8. Juridiskās atbildības veidi ir: A. administratīvā un civiltiesiskā; B. saimnieciskā, civiltiesiskā un administratīvā; C. civiltiesiskā, krimināltiesiskā un individuālā; D. civiltiesiskā, krimināltiesiskā un administratīvā; E. krimināltiesiskā un civiltiesiskā.

9. Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu nodrošina: A. Iekšlietu ministrija; B. Tiesu administrācija; C. Ģenerālprokuratūra; D. Tieslietu un Iekšlietu ministrija; E. policija un Tieslietu ministrija.

10. Atrodiet nepareizo apgalvojumu!

A. zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām; B. zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām; C. zvērināti notāri nav pielīdzināti valsts amatpersonām; D. zvērināti advokāti sniedz palīdzību gan fiziskām, gan juridiskām personām; E. tiesneši ir valsts amatpersonas.

46

TIESĪBU ZINĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

E

E

E

E

E

E

E

E

E

E

TIESĪBU ZINĪBAS

47

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

48

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

E

E

E

E

E

E

E

E

E

E

TIESĪBU ZINĪBAS