Psiholoģijas pamati

Biznesa vadības koledža

Tālmācības studiju kurss

PSIHOLOĢIJAS

PAMATI

Kursa autore:

Mg. psych. Ineta Daiktere

2 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

8 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveido profesionāli un personīgi.

9 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu.

2.

 tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

10 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei.

BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

11 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes?

Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības.

Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas!

Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

12 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens.

Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē.

Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

13 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt

 Σ

uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

14 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. Psiholoģija pēta cilvēka domas un darbību Terminu skaidrojošā vārdnīca .................................................................... 21 1. Kas ir psiholoģija ..................................................................................... 23 2. Psiholoģijas nozares ................................................................................ 25 3. Psiholoģijas pētījumos lietotās metodes .................................................. 28 4. Galvenie virzieni psiholoģijā ................................................................... 30 Kopsavilkums .............................................................................................. 35 Vingrinājumi un pašpārbaudes uzdevumi ................................................... 37 Uzdevumu atbildes ...................................................................................... 39 Ieteicamā literatūra ...................................................................................... 41 Tests ............................................................................................................. 43 Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast, kādus jautājumus pēta psiholoģija;  izsekot līdzi psiholoģijas veidošanās un attīstības procesam;  atšķirt sadzīves psiholoģiju no zinātniskās psiholoģijas;  apzināties, kādu jautājumu risināšanā psiholoģija var palīdzēt un kādi ir psiholoģijas zinātnes ierobežojumi.

20 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

21 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

 

Antropoloģija - zinātne par cilvēku, par tā izcelšanos un evolūciju, rasu veidošanos.

Apziņa – cilvēka psihes daļa, kas ir mūsdienu psiholoģijas galvenais pētīšanas objekts. Tā ir psihisko funkciju īpašība, pateicoties kurai apzināmies vidi, sevi un arī pašu apziņu.

Bezapziņa – cilvēka psihes daļa jeb psihiskie procesi, stāvokļi un mehānismi, kuru funkcionēšana noris ārpus apziņas.

Biheiviorisms – psiholoģijas skola, kurā tiek uzskatīts, ka psiholoģijas pētījuma priekšmets ir ārēji novērojama cilvēka uzvedība.

Geštalts – jēdziens, ko izmanto geštalpsiholoģijā, lai apzīmētu uztveres veselumu, kurš tiek veidots pēc noteiktiem likumiem.

Geštaltpsiholoģija – psiholoģijas skola, kas izveidota 20. gadsimta sākumā, vislielāko ieguldījumu dodot uztveres, domāšanas un motivācijas pētīšanā.

Humānistiskā psiholoģija – psiholoģijas skola, kura veidojusies 20. gadsimta 30.- 50. gados, par pētīšanas priekšmetu izvēloties psihiski veselu cilvēku, aplūkojot viņu kā veselumu, kuram raksturīga personības izaugsme.

Introspekcija – filozofijas pētīšanas metode, kuru izmantoja arī psiholoģijas zinātnē tās aizsākumos. Tā ir pašnovērošana jeb skatījums uz savu dvēseli, kurai raksturīgs subjektīvisms.

Klīniskā psiholoģija – psiholoģijas nozare, kas nodarbojas ar uzvedības, izziņas un emociju sfēras izpēti un korekciju.

Kognitīvā psiholoģija – psiholoģijas virziens jeb skola, kurš radies 20. gadsimta 50. gados un kura pētīšanas objekts ir informācijas pārstrādes likumsakarību izpēte.

Neiropsiholoģija – psiholoģijas nozare, kas pēta galvas smadzeņu nozīmi psihes funkcionēšanā.

Psihe – indivīda spēja caur savu uzvedību aktīvi atspoguļot apkārtējo vidi. Tā ir indivīda subjektīvā pieredzes pasaule, viņa iekšējā realitāte.

Psihiatrs - ārsts, kas ir specializējies psihes traucējumu ārstēšanā. Psihiatrs nosaka slimības (piem., šizofrēnija, depresija, dažādi psihotiski un neirotiski stāvokļi) simptomus un to ārstēšanu.

Psihiskā veselība – no kultūras vērtību skalas atkarīgs jēdziens, kas izsaka tādu personības stāvokli, kas tiek uzskatīts par ideālu vai normu.

Psihoanalīze – psiholoģijas skola, kura veidojusies 19. - 20. gadsimta mijā. Psihoanalīzē uzskata, ka cilvēka psihi veido tās apzinātā daļa (apziņa) un neapzinātā daļa (priekšapziņa 22 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

un bezapziņa). Kā arī tiek pieņemts, ka cilvēka darbību virzošie spēki atrodas psihes neapzinātajā daļā.

Psihologs – speciālists ar psiholoģisko izglītību, kas palīdz risināt psiholoģiska rakstura problēmas. Psiholoģiskās konsultācijas gaitā psihologs ar dažādu psiholoģisku informācijas ieguves metožu palīdzību noskaidro problēmas būtību, cilvēka gatavību un iespējas risināt problēmu. Psihologi atšķirībā no psihiatriem neuzstāda diagnozi un neparaksta medikamentus.

Psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām, par cilvēku un dzīvnieku uzvedību. Tā pēta iedzimtības, organisma fiziskā stāvokļa un apkārtējās vides ietekmi uz psihi.

Psihoterapeits – speciālists, kuram visbiežāk ir psihologa, mediķa vai sociālā darbinieka pamatizglītība. Pastāv daudzi psihoterapijas virzieni, kuri izmanto dažādas psihoterapeitiskās metodes. Lai kļūtu par psihoterapeitu, ilgstoši jāmācās izvēlētā psihoterapijas virziena teorētiskais pamatojums, psihoterapeitiskā metode, pašam jāiziet psihoterapijas kurss un noteiktu laiku jāstrādā pieredzējuša speciālista pārraudzībā.

Sociālā psiholoģija – psiholoģijas nozare, kura nodarbojas ar cilvēku sociālo izpausmju pētīšanu, mijiedarbības veidošanu un psiholoģiskos procesus grupā.

Socioloģija - zinātne, kas pēta sabiedrības struktūras, attīstību un darbību.

Stimuls - iedarbība, kas nosaka indivīda psihisko procesu, stāvokļu, uzvedības saturu un norisi. Reizēm lieto kā jēdziena „kairinātājs” sinonīmu.

Uzvedība – cilvēku mijiedarbība ar apkārtējo vidi, kura izpaužas rīcībā vai reakcijā.

23 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

24 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža CILVĒKAM JĀTIC, KA NEAPTVERAMAIS IR APTVERAMS: CITĀDI TAČU VIŅŠ NEMĒĢINĀS NEKO IZDIBINĀT.” [J.V.GĒTE]

1. KAS IR PSIHOLOĢIJA? Psiholoģija skar gandrīz katru mūsu dzīves aspektu. Varbūt arī jūs reizēm esat aizdomājušies par jautājumiem – kā varētu ātrāk un vieglāk sagatavoties eksāmeniem, kā atbrīvot cilvēkus no smēķēšanas vai alkohola atkarības, kā atrisināt samilzušas domstarpības u.c. Psiholoģijas zināšanas būtiski palīdz dažādu problēmu risināšanā.

Uz jautājumu, ko cilvēki gaida no psiholoģijas, varētu atbildēt ar „labāk saprast sevi” un „ spēja labāk iepazīt citus ”. Cilvēki vēlas prasmīgi tikt galā ar savām izjūtām un risināt problēmas, pilnveidot savas mācīšanās spējas, uzturēt psihisku veselību un attīstīt sociālo briedumu. Par cilvēka uzvedību interesējas vairākas zinātnes, un psiholoģija ir viena no tām.

Vai esat kādreiz domājis/-usi par to, kā paiet psihologa darba diena? Iztēlojieties un uzrakstiet psihologa galvenos pienākumus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Psiholoģija ir zinātne par psihes attīstības un funkcionēšanas likumsakarībām, par cilvēka un dzīvnieku uzvedību. Tā pēta iedzimtības, organisma fiziskā stāvokļa un apkārtējās vides ietekmi uz psihi.

Atšķirībā no radniecīgajām socioloģijas, antropoloģijas, ekonomikas un politoloģijas zinātnēm psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīdam, nevis sabiedrībai.

Psiholoģijai ir savs pētīšanas objekts – psihe, ko nepēta neviena cita zinātne.

Cilvēka psiholoģijas galvenie uzdevumi ir apkopot un analizēt informāciju par indivīda un grupas izturēšanos, saprast tās nozīmi un cēloņus; izprast dažādu faktoru (apkārtējās vides, iedzimtības u.c.) ietekmi uz cilvēka psihi; saprast cilvēku psihiskās darbības likumsakarības un, balstoties uz atklātām likumsakarībām, mēģināt prognozēt cilvēka psihes reakciju uz dažādiem stimuliem, kā arī noskaidrot cilvēka uzvedības un psihisko procesu ietekmēšanas vai mainīšanas iespējas.

Pirms ķerties pie kāda studiju kursa apguves, studenti parasti mēģina noskaidrot, kur viņiem šīs zināšanas noderēs ikdienā. 

Pirmkārt, psiholoģijas zināšanas palīdz labāk saprast sevi un savu dzīvi, palīdzot skaidrāk un vispusīgāk izprast situācijas, kuras piedzīvo ikdienā, kas ļauj kontrolēt savas emocijas un uzvedību, uzturēt labas attiecības ar citiem.  Otrkārt, psiholoģiju ir vērts apgūt, jo arī darbā var noderēt zināšanas par cilvēku uzvedības motīviem, dažādām niansēm sadarbības veidošanas procesā vai kā tikt galā ar stresu.

25 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

?

!

Biznesa vadības koledža

 Vēl psiholoģija palīdz labāk orientēties sabiedriskos notikumos. Vienu un to pašu informāciju var pasniegt ļoti dažādi. Psiholoģijā izglītotu un informētu cilvēku ir daudz grūtāk maldināt ar sagrozītu, nepilnīgu vai tendenciozi pasniegtu informāciju.

Studējot psiholoģiju, iegūst arī zināšanas, kuras nepieciešamas vispusīgi izglītotai personai, piemēram, būt skaidrībā par to, ar ko psihologs atšķiras no psihoterapeita vai psihiatra.

Psihologi veic pētījumus par cilvēku uzvedību un psihiskajiem procesiem, jo vēlas uzlabot cilvēku savstarpējās attiecības, paaugstināt mācību un darba efektivitāti, samazināt noziedzību un veicināt cilvēku garīgo veselību, tādējādi sekmējot visas sabiedrības attīstību. Psiholoģijas zinātne lieto zinātniskas metodes, lai nonāktu pie zināšanām, kas pārsniedz atsevišķa cilvēka ikdienas pieredzi.

Noskaidrojām, ko psiholoģijas zinātne var dot, taču tai ir arī savi ierobežojumi. Cilvēki nereti maldīgi uzskata, ka psiholoģija sniegs padomus. Tomēr tā nav, jo padoms galvenokārt der kādai konkrētai situācijai. Mēs ikdienā sastopamies ar tik atšķirīgām situācijām, ka universālus padomus dot ir neiespējami. Psiholoģijas zinātne apkopo vispārējus novērojumus, kurus ne vienmēr var tieši piemērot katra konkrēta cilvēka īpašai situācijai. Psiholoģijas mācību grāmatās nevar izlasīt gatavas receptes savu problēmu risināšanai.

Psiholoģijas grāmatas nepalīdzēs arī tā sauktās „dzīves gudrības” apgūšanā. Ar dzīves gudrību saprot indivīda spēju mācīties no savas pieredzes un izmantot šo pieredzi savas darbības vadīšanai. Dzīves gudrību nevar iemācīties izlasot, tā veidojas dzīves notikumu rezultātā. Un vēl cilvēks savas darbības pilnībā nekontrolē tikai ar apziņas palīdzību.

Reizēm mums ir sarežģītas izjūtas – bailes no publiskas runas, darba intervijām vai augstuma, kuras nevar izskaidrot ar negatīvu pieredzi vai objektīviem apstākļiem. Cilvēka psihei ir arī neapzinātā daļa, kuru pilnībā nespējam kontrolēt.

?

Norādiet vēl kādu sfēru, kur psiholoģijas zināšanas varētu Jums palīdzēt! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Psiholoģija skar ļoti dažādus mūsu dzīves aspektus, tāpēc ikvienam būtu svarīgi uzzināt pamatinformāciju, ko pētījusi un apkopojusi psiholoģijas zinātne. Psiholoģijas ievadkurss palīdzēs ieskatīties jūsu attieksmēs un reakcijās, saprast apkārtējos un, izmantojot likumsakarības, iespējams, pat ļaus jums prognozēt cilvēku rīcību. Tomēr ikdienas dzīvē cilvēka spriedumi un secinājumi var būt neprecīzi, un tam ir vairāki iemesli. Noskaidrosim, ar ko zinātniskā psiholoģija atšķiras no sadzīves psiholoģijas.

Zinātniskā psiholoģija cenšas ievērot maksimālu objektivitāti, tāpēc pētāmo parādību aplūko no dažādiem skatu punktiem, atkārtojot zinātniskus mērījumus, turpretim sadzīvē mēs nereti redzam sevi notikumu dalībnieku galvenajā lomā un izdarām secinājumus vienpusīgi un subjektīvi, balstoties tikai uz savu pieredzi un viedokli. Vēl zinātniskā psiholoģija atšķiras ar to, ka tā atziņas krāj lēnām, sistemātiski un cenšas aizvien dziļāk vai plašāk izpētīt kādu psihisku parādību. Turpretim sadzīvē mēs saskaramies ar situācijām, kurās nav iespējams uzkrāt faktus par kādu parādību gadu desmitu garumā, vai arī mēs mēģinām izpētīt sakarības, kuras atklātas jau pirms daudziem gadu desmitiem, tikai mēs tās neesam zinājuši. Ikdienā mēs arī neatkārtojam kādus notikumus vairākas reizes pēc 26 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

kārtas vai nenoskaidrojam vairāku simtu cilvēku pieredzi, tāpēc spriedumi var būt ne tikai vienkāršoti, bet pat nepareizi.

Zinātniska pieeja atšķiras no sadzīviskas „pētīšanas” un secināšanas ar to, ka tā ir sistemātisks informācijas ievākšanas process ar saviem likumiem par to, kā šo informāciju ievākt, kā to apstrādāt un kā izdarīt secinājumus.

Vai Jūs esat piedalījies/-usies kādā pētījumā, ko veica psihologs/-i? Kādos apstākļos tas notika? Kas Jums bija jādara? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

?

„VISU ZINĀTŅU VIENĪGĀ LIETDERĪBA IR IEMĀCĪT MŪS KONTROLĒT UN REGULĒT NĀKOTNES PARĀDĪBAS, VADOTIES NO TO CĒLOŅIEM.” [D.HJŪMS]

2. PSIHOLOĢIJAS NOZARES Kaut arī zinātniskās psiholoģijas vēsture ir salīdzinoši nesena, ir izveidojušies vairāki desmiti psiholoģijas nozaru. Aplūkosim nozīmīgākās no pamatnozarēm!





Vispārīgā psiholoģija apkopo cilvēka psihiskās darbības un uzvedības vispārējās likumsakarības, iepazīstina ar psiholoģijas pamatjēdzieniem un to zinātnisko skaidrojumu. Vispārīgās psiholoģijas studijas ir kā sākuma punkts jebkuras psiholoģijas nozares apguvei.



Eksperimentālās psiholoģijas nosaukums var maldināt, jo arī citu psiholoģijas nozaru pārstāvji savos pētījumos lieto eksperimentus. Taču ar šo nosaukumu parasti apzīmē tos psihologus, kuri lieto eksperimentālas metodes, lai izpētītu, kā cilvēki reaģē uz sensoriem stimuliem, uztver pasauli, iegaumē un atceras, atbild ar emocijām un ir motivēti darbībai. Pētnieku interese ir attīstīt precīzas mērījumu un kontroles metodes psiholoģijā. Eksperimentālie psihologi strādā arī ar dzīvniekiem.

Reizēm viņi mēģina salīdzināt dažādu sugu uzvedību (salīdzinošā psiholoģija).

Luksoforā zaļo gaismu nomaina sarkanā. Vai visi satiksmes dalībnieki uz to noreaģē vienlīdz ātri? Kā Jūs skaidrotu atšķirības? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

27 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

?



Nozare, kas ir cieši saistīta gan ar eksperimentālo psiholoģiju, gan bioloģiju, ir neiropsiholoģija. Šīs jomas zinātnieki mēģina atklāt saistību starp bioloģiskiem procesiem un uzvedību. Piemēram, kuras galvas smadzeņu lielo pusložu zonas kontrolē runu vai kā bojājums pieres daivā ietekmē cilvēka lēmumu pieņemšanu.



Psihofarmokoloģija pēta, kā dažādi medikamenti un citas vielas ietekmē cilvēka uzvedību, apziņu, izziņas un bioķīmiskos procesus smadzenēs. No psihoaktīvajiem medikamentiem plaši pielieto, piemēram, antidepresantus. Pie psihoaktīvām vielām pieder arī alkohols un visa veida narkotiskie līdzekļi.

Novērojiet cilvēka, kurš lietojis alkoholu, uzvedību (piemēram, cik precīzas ir viņa kustības, cik ātri viņš reaģē uz apkārtējiem notikumiem u.tml.)! Kādas pārdomas tas Jūsoss izraisa? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................  Attīstības, sociālās un personības psiholoģijas kategorijas savstarpēji pārklājas.

Attīstības psihologi koncentrējas uz cilvēka attīstības procesu un faktoriem, kas veido uzvedību no dzimšanas brīža līdz vecumam. Viņi var pētīt konkrētu spēju, piemēram, valodas attīstību, bērnam pieaugot, vai kādu noteiktu dzīves periodu, piemēram, pirmsskolas vecumposmu. Sociālie psihologi ir ieinteresēti pētīt veidus, kādos cilvēki, mijiedarbojoties vienam ar otru, izmaina attieksmes un uzvedību.

Viņus interesē ne tikai atsevišķa indivīda, bet arī grupas uzvedība. Sociālā psiholoģija pēta arī tādas parādības kā aģitācija, pakļaušanās grupā valdošajam viedoklim un starppersonu konflikti. Personības psihologi pēta atšķirības starp indivīdiem. Viņus interesē katra indivīda unikālās iezīmes, kā arī veidi, kā indivīdus klasificēt noteiktās grupās.

?

Sociālajā psiholoģijā ir pieņemts apgalvojums, ka ģimene ir kaut kas vairāk nekā tikai visu ģimenes locekļu summa. Kā Jūs saprotat šo izteikumu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 

Klīniskā un konsultēšanas psiholoģija ir psiholoģijas zināšanu un principu pielietošana, lai diagnosticētu un koriģētu emocionālās un uzvedības problēmas, laulību un ģimenes konfliktus u.c. Klīniskie psihologi konsultē cilvēkus krīžu un dzīves sarežģījumu situācijās. Klīniskos psihologus visbiežāk jauc ar psihiatriem vai psihoterapeitiem, jo viņu jomas daļēji pārklājas. Sarežģītās dzīves situācijās var palīdzēt visi šie speciālisti. Atšķirībā no klīniskajiem psihologiem psihiatri, kā jau mediķi, palīdzēs, ja nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Psihoterapeitus apmeklē cilvēki, kuri grib sakārtot savu dzīvi kopumā, atrast atbildes uz dzīves būtiskajiem jautājumiem vai atrisināt konfliktus, kuri viņus pavada vēl no bērnības.

28

PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža



Skolas un izglītības psiholoģija nodarbojas ar tām daudzajām mācību un emocionālajām problēmām, kas rodas, uzsākot izglītības ceļu. Skolas vēlas psihologu, kurš labi pārvalda gan bērnu attīstību, izglītību gan klīnisko psiholoģiju.

Skolu psihologi konsultē ne tikai bērnus, bet arī viņu vecākus, skolotājus un administrāciju. Izglītības psihologi ir speciālisti, kuri labi pārzina to, kā notiek mācīšanās un izglītošana, tāpēc daudzi no viņiem veic pētījumus par mācību metodēm un vidi un palīdz skolotāju un skolu psihologu izglītošanā.

Kopā ar sociālajiem un darba psihologiem ir vēl grupa psihologu, kurus interesē vides problēmas – troksnis, gaisa un ūdens piesārņojums, pārapdzīvotība un psiholoģiski optimāls dzīvojamo telpu iekārtojums, – tie ir vides psihologi. Vides psiholoģiju reizēm mēdz dēvēt arī par ekoloģisko psiholoģiju.

1.

Organizāciju un darba psiholoģijas speciālisti var strādāt kādā konkrētā organizācijā vai arī ar daudzām organizācijām vienlaikus. Viņi nodarbojas ar konkrētai vakancei piemērota darbinieka atlases problēmām, ar jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku kvalifikācijas celšanu un izaugsmi organizācijā, piedalās vadības diskusijās un lēmumu pieņemšanā, kas skar darbinieku psihisko veselību un labklājību.

Sīkāk aplūkosim dažas organizāciju un darba psiholoģiju apakšnozares!

?

2.

Viena no tām ir biznesa psiholoģija. Tā ir nozare, kura psiholoģijas zināšanas pielieto biznesa vidē, neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Biznesa psihologi palīdz gan ļoti apdāvinātiem cilvēkiem, kuriem viņu atšķirīgās domāšanas dēļ var rasties grūtības saziņā ar citiem, gan cilvēkiem, kuri rūpējas tikai par sevi, aizmirstot par kolēģu interesēm, gan tiem, kuri jūtas darbā pārpūlējušies un vairs neredz izaugsmes un karjeras iespējas savā darbavietā.

3.

Pārvaldības jeb menedžmenta psiholoģija arī interesējas par to, kā uzlabot cilvēka darbību organizācijā. Pārvaldības psiholoģija par savu galveno pētīšanas objektu uzlūko vadītāju un viņa darbību organizācijas efektivitātes rādītāju uzlabošanā un darbā ar personālu. Pētījumos apraksta vadītāja psiholoģiskās īpašības un spējas, viņa personības ietekmi uz vadītāja darbības efektivitāti, kā arī vadītāja sociālpsiholoģiskās funkcijas grupā.

4.

Līderības psiholoģija arī interesējas par vadītājiem organizācijās, uzsverot, ka ne vienmēr par līderi izvirzās formāli ieceltais vadītājs. Līderības psiholoģija interesējas par iemesliem, kā cilvēku grupa izvēlas līderi, kā notiek sekošana līdera idejām un plāniem. Svarīga loma tiek atvēlēta arī varas fenomenam un līderības stiliem.

Kā Jūs domājat, pēc kuru psiholoģijas nozaru speciālistiem Latvijā ir vislielākais pieprasījums? Kuru nozaru popularitāte varētu pieaugt tuvākajos gados? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

29 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža „NEKĀDS DARBARĪKS NEVIENU NEPADARĪS PAR MEISTARU.” [PLATONS]

3. PSIHOLOĢIJAS PĒTĪJUMOS LIETOTĀS METODES Psihologi pētījumos var lietot dažādas metodes, kuras vienkāršoti tiek dalītas aprakstošajās metodēs un eksperimentālajās metodēs. Lielākā metožu grupa ir tā sauktās aprakstošās metodes. Šāds nosaukums tām dots tāpēc, ka ar to palīdzību mēs varam noskaidrot dažādas atšķirības vai saistību starp divām parādībām, taču nevaram pateikt, kura no parādībām ir cēlonis, kura – sekas. Apskatīsim vairākas aprakstošās metodes : Pētījumos var lietot dažādas metodes, kuras tiek dalītas aprakstošajās metodēs un eksperimentālajās metodēs.

   

novērošanu, gadījumu vēstures, aptaujas, psiholoģiskos testus.

Parasti runā par novērošanu dabiskā vidē un novērošanu laboratorijas apstākļos, kur pētniekam ir iespējas izveidot noteiktu vidi. Novērošanas gaitā konstatē redzamus faktus, taču nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kas izraisījis šāda veida uzvedību.

Novērošana kā zinātniska metode no ikdienas vērojumiem atšķiras ar to, ka zinātnieki izvirza novērošanas mērķi un precīzi fiksē novēroto, veic iegūtās informācijas apkopošanu un aprēķinus. Novērojumiem dabiskā vidē piedēvē lielāku objektivitāti nekā novērojumiem laboratorijā, kur cilvēki parasti izturas piesardzīgi un tāpēc vairāk piedomā pie savas uzvedības. Tāpat novērošana ir neaizstājama situācijās, kad nav iespējams lietot valodu, piemēram, zīdaiņu pētnieki izmanto novērošanu, lai izdarītu secinājumus par to, kā norit bērna attīstība.

Gadījumu vēstures var būt jebkura informācija par cilvēka atsevišķiem dzīves periodiem, pieredzi un notikumiem. Gadījumu vēstures vērtību atklāj iegūtās informācijas dziļums un vispusīgums.

Viena gadījuma analīze neļauj spriest par to, vai šī ir tipiska parādība, kuru var attiecināt uz visu pārējo cilvēces daļu, vai drīzāk to nosauksim par izņēmumu. Uz vairāku gadījumu vēstures ziņojumu pamata tiek veidoti tālāki pētījumi.

Piemēram, ievācot gadījumu vēstures, daži cilvēki apgalvoja, ka pēc ķirurģiskām manipulācijām viņiem tuvākās nedēļas laikā bijusi paaugstināta vēlme uzvesties agresīvi.

Vēlāk psihologi var veidot citus pētījumus, kuri virzīti uz šī fakta apstiprināšanu vai noliegšanu.

Aptauja ir jautājumu kopums, kas izveidots ar noteiktu mērķi. Aptauju var veikt gan rakstveidā (anketas), gan mutiski (intervijas), jautājot par attieksmi, viedokli un pieredzi.

Katrs no mums ir aizpildījis vairākas anketas (socioloģiskiem pētījumiem, valsts un pašvaldību uzņēmumos, stājoties mācību iestādēs un darbā), tāpēc šī metode var šķist vispazīstamākā. Cilvēki reizēm nevēlas aptaujās paust patieso atbildi, īpaši, ja viņi jūtas apdraudēti vai arī uzskata, ka ir svarīgi parādīt sevi no labākās puses. Aptaujas datu ticamību pētnieki cenšas paaugstināt, garantējot anonimitāti vai izskaidrojot pētījuma 30 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

nolūku. Psihologi ir izveidojuši ļoti daudz aptauju, lai noskaidrotu, piemēram, cilvēku apmierinātību ar darbu, vai viņu profesionālās intereses.

Piemēram, _____ 1. Es uzmanīgi klausos, ko man saka mans pieredzējušais kolēģis, kad viņš komentē manu darbu. _____ 2. Man nav skaidra savas nākotnes redzējuma, kad es domāju par savu karjeru uzņēmumā, kurā es strādāju.

Psiholoģiskie testi ir diezgan dažādi. Daži satur jautājumu kopumu un tāpēc ļoti atgādina aptaujas, tomēr atšķiras ar to, ka testa aizpildītājam ir grūtāk nojaust, kā atbildēt „pareizi”.

Daži testi satur uzdevumus, kas var būt vārdiskā formā, bet var saturēt arī zīmējumus vai pat darbošanos ar dažādas krāsas un izmēra figūrām. Testus psiholoģijā lieto spēju, intelekta, interešu, personības iezīmju, emocionālo stāvokļu un citu psihisko parādību pētīšanai. Testa lietošana un rezultātu interpretācija, bet vēl jo vairāk testa izveidošana prasa speciālas zināšanas un dziļus pētījumus jautājumu atlasē un pārbaudē, tāpēc šo darbu parasti veic pieredzējuši psiholoģijas speciālisti. Pasaulē psihologi lieto virkni dažādu testu – WISC, BDI-II, kuru lietošanu atstāsim speciālistu ziņā. „Psiholoģiskos testus” bieži var atrast arī laikrakstos un žurnālos, taču to veidotāji visbiežāk ir domājuši par cilvēka pašizziņas ierosināšanu – tie nav konstruēti zinātniski, tāpēc tos nevar izmantot zinātniskos pētījumos.

?

!

Atcerieties vienu gadījumu, kad izklaides nolūkos aizpildījāt kādu no „žurnālu testiem”! Ja Jūs būtu vēlējies/-usies atbildēt nepatiesi, vai tas būtu bijis iespējams? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Bez aprakstošajām metodēm psihologi lieto arī eksperimentu. Eksperiments ļauj izprast parādību cēloņus. Pētnieks izveido īpašus eksperimentālus apstākļus. Eksperimentālās iedarbības sekas pierāda, izmantojot kontrolgrupu, kuras dalībnieki (līdzīgi pēc vecuma, dzimuma, socioekonomiskajiem, izglītības u.c. rādītājiem) arī tika novēroti konkrētajā laika periodā, taču neveica tās darbības, kurās piedalījās eksperimentālās grupas dalībnieki.

Eksperimenta piemērs varētu būt šāds: psihologi izmantoja nejaušo atlasi, lai darbinieku grupu sadalītu eksperimentālajā un kontroles grupā. Lai iegūtie rezultāti būtu ar lielāku ticamību, darbiniekiem neteica, vai viņi ir eksperimenta vai kontroles grupā. Pētījumā vēlējās noskaidrot, vai tad, ja vadītājs atzinīgi izsakās par paveikto, tas uzlabo darbinieku 31 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

savstarpējās attiecības. Pirms un pēc eksperimenta visiem dalībniekiem vienādos apstākļos un ar vienādiem testiem noteica viņu pašsajūtu kolektīvā, konfliktu biežumu u.c. Abas grupas divu nedēļu garumā strādāja kā parasti. Attiecībā pret kontroles grupu vadītājs nemainīja savu uzvedību, bet otrai – eksperimenta grupai vadītājs regulāri sniedza savu vērtējumu par padarīto, īpaši uzsverot panākumus. Vēlāk zinātnieki apkopoja iegūtos datus un veica visas nepieciešamās darbības, lai varētu pierādīt vai noliegt iepriekš izvirzīto hipotēzi.

Sadzīvē psiholoģisko jautājumu risināšanai cilvēks neizmanto nevienu no aprakstītajām zinātniskajām metodēm, tāpēc mūsu iespaidi par cilvēku uzvedību pārsvarā ir subjektīvi.

„CILVĒKA PRĀTS IR TIK KĀRS UZ CELTŅU DARINĀŠANU, KA TAS JAU VAIRĀKKĀRT UZCĒLIS TORNI, BET PĒC TAM TO ATKAL NOJAUCIS, LAI ATKAL APLŪKOTU, CIK STINGRI LIKTI TĀ PAMATI.” [I.KANTS]

4. GALVENIE VIRZIENI PSIHOLOĢIJĀ Salīdzinot ar citām zinātnēm, psiholoģija ir salīdzinoši jauna, un pēdējos gadu desmitos šajā jomā ir īpaši daudz pētījumu. Tāpēc dažādu psiholoģisko parādību un jēdzienu skaidrojumus turpina precizēt un papildināt.

Lai gan jautājumi par domāšanu un dvēseli ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem, līdz pat 19. gadsimtam psiholoģiju uzskatīja par filozofijas sastāvdaļu un psiholoģijas pētījumi galvenokārt tika veikti medicīnas un dabaszinātņu ietvaros. Toreiz pieņēma, ka psiholoģijas parādības, piemēram, domāšanu, var pētīt, analizējot savas domas. Šim nolūkam izmantoja pašnovērošanas jeb introspekcijas metodi, kuru aizguva no filozofijas.

Psiholoģijas zinātnes vēsture sākās 1879. gadā, kad Leipcigā vācu filozofs un psihologs Vilhelms Vunts (1832-1920) nodibināja pirmo eksperimentālās psiholoģijas laboratoriju.

Jau 19. gadsimta beigās laboratorijās sāka veikt eksperimentālus pētījumus. Tajos mērīja uztveres sliekšņus (cik vāju gaismu vai skaņu pārbaudāmais var sajust) un aizmiršanas ātrumu (cik ātri pārbaudāmais aizmirst apgūto vārdu virkni).

Iztēlojieties, ka Jums pie dažādām ķermeņa daļām piestiprina mēraparatūras sensorus, kuri fiksēs Jūsu sirdsdarbības ritmu, elpošanas biežumu minūtē utt. Tad Jums tiek dots uzdevums lasīt grāmatu un komentēt katru rindkopu. Mēģiniet prognozēt: 1) Kādas izjūtas varētu radīt mēraparatūras piestiprināšana pie Jūs ķermeņa? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2) Ko no tā varētu secināt? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

32 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

!

?

Biznesa vadības koledža

3) Vai šos secinājumus varētu attiecināt uz visiem cilvēkiem? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

20. gadsimta sākumā psiholoģija piedzīvoja milzīgas pārmaiņas, parādījās vairākas jaunas psiholoģijas skolas (jeb pieejas), ieviešot arī jaunas pētīšanas metodes psiholoģijā, iebilstot, ka pašnovērošana ir pārāk subjektīva. Katrai skolai bija savs pētīšanas priekšmets (parādība, ko pētīja), metodes, kā to pētīt, un arī terminoloģija, kādu lietoja, aprakstot 20. pētījumu rezultātus. Tāpēc var teikt, ka 20. gadsimta sākumā vēl nebija vienotas gadsimta sākumā vēl psiholoģijas zinātnes.

nebija vienotas psiholoģijas zinātnes.

Vācijā radās geštaltpsiholoģijas virziens, kurš par savu pētījumu objektu izraudzījās uztveri, pētot to ar eksperimentālām metodēm. Vārdam ‘geštalts’ nav precīza tulkojuma ne angļu, ne krievu valodā. Diezgan aptuveni šo vārdu var attiecināt uz vārdiem ‘tēls’, ‘forma’, ‘struktūra’, ‘organizēts veselums’. Tāpēc psiholoģiskā literatūrā vārdu ‘geštalts’ parasti netulko. Geštaltpsihologi apšaubīja iepriekš populāro pieņēmumu, ka psihe jāpēta, sadalot cilvēka pieredzi arvien mazākos pirmelementos. Saskaņā ar geštaltpsiholoģijas priekšstatiem, dvēseles dzīve veidojas no kopumiem jeb veidoliem, kas ir kaut kas vairāk kā pirmelementu summa.

Geštaltpsihologi salīdzina cilvēka rīcību ar mūziku vai vizuālo mākslu. Atcerieties savu iemīļoto gleznu! Ja jūs mēģinātu atcerēties atsevišķi katru krāsas plankumiņu, diez vai jums izdotos atveidot visu gleznu. Var sajaukt visus krāsu plankumiņus vai arī to pašu zīmējumu attēlot ar citām krāsām. Tādējādi visnozīmīgākā ir elementu mijsakarība jeb to organizācija. Saskaņā ar šo koncepciju cilvēka rīcība zaudē jēgu, ja to “saskalda” atsevišķos komponentos. Geštaltpsiholoģijas piekritēji centās pārliecināt bihevioristus, ka uzvedības strukturālai organizācijai ir lielāka nozīme nekā atsevišķai rīcībai.

Ap 1910. gadu bija skaidrs, ka introspekcijas izmantošana noved tikai pie nebeidzamiem strīdiem. Daži pētnieki atbilstoši saviem iepriekšējiem priekšstatiem ieguva dažādus rezultātus. Arī biheivioristi (angļu behaviour – uzvedība, izturēšanās) apšaubīja pašnovērošanas metodi Tāpēc biheivioristi uzskatīja, ka psihologiem ir jāpēta ārēji novērojama cilvēka uzvedība, neiedziļinoties jautājumā - kāpēc cilvēks izvēlējies šādu uzvedību.

Piemēram, biheivioristi novēroja, kā cilvēki reaģē uz to, ka pie ieejas uzgaidāmajā zālē ir novietota milzīga valsts vadītāja statuja. Novērošanas veidlapās tika piefiksēts, vai un cik ilgi ienākošie cilvēki vēroja statuju un kāda bija viņu sejas izteiksme. Taču pēc šādi ievāktiem datiem nekādi nevar spriest, vai cilvēks smaidīja tāpēc, ka bija iepriecināts, pārsteigts, vai tas bija ironisks smīns.

Psiholoģijā šis virziens bija populārs apmēram pusgadsimtu, vislielāko piekritēju pulku rodot ASV universitātēs. Bet jau 1960. gadā augstskolu akadēmiskā psiholoģija no jauna 33 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

par pētījuma objektu atzina psihi. Domstarpības un konflikti starp dažādām psiholoģijas pieejām bija mazinājušies, un tika veidotas nozīmīgas, uz pētījumiem balstītas teorijas psiholoģijā.

Jau pirms gešltpsiholoģijas un biheiviorisma psiholoģijā bija radies vēl viens virziens psihoanalīze. Tās galvenais uzdevums bija palīdzēt cilvēkiem ar neirotiskiem traucējumiem. Psihoanalītiskās skolas pārstāvjus interesēja jautājumi par bezapziņu un apziņu. Šis virziens labi pazīstams tā aizsācēju Z. Freida un K.G. Junga dēļ. Psihoanalīze parasti visspilgtāk asociējas ar cilvēka noguldīšanu uz kušetes psihoanalītiķa kabinetā un klusējošo psihoanalītiķi, kurš pasaka pāris teikumus visas stundas laikā. Mūsdienu psihoanalītiskie virzieni ir gājuši garu attīstības ceļu un vēl joprojām turpina attīstīties, tā palīdzot saprast, kas notiek cilvēka dvēseles neapzinātajās dzīlēs.

Otra ārpus akadēmiskās psiholoģijas radusies kustība bija humānistiskā psiholoģija. Arī tās saknes meklējamas 19. gadsimtā. Psiholoģijas pētnieki mēģināja „iedzīvoties” tajā, kā pētāmais indivīds pats pieredz situāciju. Pēc humānistu psihologu uzskata, tieši indivīda paša iekšējā pieredze nosaka viņa darbību. Humānistiskā psiholoģija uzsver arī dzīves jēgas nozīmi: tikai tāds cilvēks, kas to ir atradis, var izjust savu eksistenci kā saprātīgu.

Kognitīvā skola 1960. gados kļuva par vadošo biheiviorisma vietā. Atbilstoši nosaukumam (latīņu val. cōgnitio – zināšanas) šis virziens pēta, kā cilvēks izmanto zināšanas savas darbības vadīšanai. Tātad kognitīvā psiholoģija uzskata, ka cilvēks vada savu darbību, izmantojot zināšanas, ko iegūst no vides un atmiņas. Kognitīvajiem psihologiem cilvēks nav pasīva būtne, kura tikai saņem informāciju no apkārtējās pasaules. Zinātnieki pēta, kā šī informācija tiek apstrādāta un pārveidota jaunās zināšanās. Jūs skatāties uz šo lapu, kas sastāv no balta papīra un melnas tintes laukumiem. Informācija par šiem laukumiem, kuri tiek atpazīti kā burti, vārdi un teikumi, tiek novadīta līdz galvas smadzenēm, kur notiek tālāka tās apstrāde – cilvēks domā.

Jūs varbūt nekad nebijāt domājuši par mācību grāmatu kā par baltiem un melniem laukumiem. Kā notiek zināšanu uzkrāšana? Kā cilvēks iepazīst pasauli un atrod katrai lietai un parādībai īsto vārdu? Atbildes uz šo un daudziem citiem jautājumiem Jums sniegs psiholoģijas zinātne. Bet par to, ka melnbaltie plankumi „nonāk” līdz cilvēka apziņai, lasiet jau nākamajā nodaļā.

34 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Atzīmējiet, kuri no tālāk minētajiem apgalvojumiem ir patiesi, bet kuri - nepatiesi!



1. Psiholoģijas zinātne ir pabeigusi darbu pie psihisko parādību izpētes.  patiess  nepatiess 2. Psiholoģija pēta tikai cilvēka psihes apzināto daļu.  patiess  nepatiess 3. Uzvedības pētījumos, ko veica biheivioristi, nevarēja noskaidrot cilvēka uzvedības iemeslus.  patiess  nepatiess 4. Kognitīvie psihologi interesējas par to, kā cilvēki domā un vada savu darbību.  patiess  nepatiess 5. Humānistiskā psiholoģija visbiežāk asociējas ar cilvēka noguldīšanu uz kušetes.  patiess  nepatiess

35 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS



Psiholoģija ir salīdzinoši jauna zinātne. Atziņas, ko sniedz psiholoģija – zinātne, kas pēta psihiskās parādības un izmanto iegūtās zināšanas cilvēka dzīves uzlabošanai, ir noderīgas katram cilvēkam, lai viņš varētu labāk izprast sevi un citus, kā arī kļūt veiksmīgāks.

Psiholoģijai, kā jau katrai zinātnei ir savs pētījuma objekts – psihe.

Galvenie uzdevumi, pie kuriem strādā psihologi, ir:  dažādu faktoru (apkārtējās vides, iedzimtības u.c.) ietekmes uz cilvēka psihi izpratne; 

indivīda un grupas izturēšanās izpratne, tās nozīmes un cēloņu atrašana.

Psiholoģijas kā zinātnes aizsākumu mēdz datēt ar 1879. gadu, kad Vācijā tika izveidota pirmā psiholoģijas laboratorija. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā paralēli pastāvēja vairākas psiholoģijas skolas jeb virzieni (psihoanalīze, geštaltpsiholoģija, beiheiviorisms), kuras ar savai skolai raksturīgām metodēm pētīja savu priekšmetu un pētījumus aprakstīja, izmantojot savas skolas terminoloģiju un teorētiskos pieņēmumus.

20. gadsimtā veidojās vēl dažas psiholoģijas skolas. Ievērojamākās no tām ir humānistiskā psiholoģija un kognitīvā skola, kuras tiek atzītas vēl arī mūsdienās.

Psiholoģija pielieto aprakstošās un eksperimentālās pētīšanas metodes, kuras izvēlas atbilstoši pētījuma mērķim un situācijai. Šobrīd psiholoģijas zinātnē ir 40 - 50 apakšnozaru, nozīmīgākās no tām ir attīstības, personības, sociālā, klīniskā, organizāciju un eksperimentālā psiholoģija. Daļa no šīm nozarēm vairāk koncentrējas uz psiholoģisku problēmu dziļu teorētisku izpēti, savukārt citas, izmantojot teorētiskās atziņas, fokusējas uz praktisku jautājumu risināšanu.

Psiholoģija nedod gatavas receptes vai padomus, tomēr psiholoģijas zināšanas noder ikvienam. Pārzinot psiholoģiju, cilvēks labāk orientējas norisēs sevī un izprot citus cilvēkus. Psiholoģija orientējas uz cilvēka pozitīvo aspektu un iekšējo resursu atrašanu un nostiprināšanu.

36 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

37 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

VINGRINAJUMI UN PAŠOARBAUDES UZDEVUMI



1. uzdevums Kādu nozaru speciālistiem ikdienā jāpielieto psiholoģijas zināšanas? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Norādiet, kura psiholoģijas pētīšanas metode tiek pielietota sekojošajā aprakstā!

Studentu grupa, kas pusstundu pirms matemātikas uzdevumu risināšanas klausījās klasisko mūziku, atrisināja vidēji 8 no 14 uzdevumiem. Studentu grupa, kas pirms matemātikas uzdevumu risināšanas netika iekļauti nekādās īpašās aktivitātēs, t.i., uzvedās kā katru sestdienas rītu, atrisināja vidēji tikai 6 uzdevumus. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3. uzdevums Katrai no psiholoģijas pētīšanas metodēm ir savi pozitīvie un negatīvie aspekti. Aizpildiet tabulu, norādot tos!

Metode Novērošana dabiskā vidē

Pozitīvie aspekti

Negatīvie aspekti

Novērošana laboratorijas apstākļos Gadījumu vēstures Aptaujas Psiholoģiskie testi Eksperiments

4. uzdevums Reizēm cilvēkiem ir grūtības atšķirt speciālistus, kuru nosaukumā pirmā daļa ir ”psih-”.

Norādiet šādu speciālistu galvenās pazīmes un atšķirības!:

38 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

Psihologs – ....................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Psihiatrs – ........................................................................................................ .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Psihoterapeits – ................................................................................................ .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

39 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES

26. lpp.

Visticamāk, ka nē. Tam ir vairāki iemesli, gan fizioloģiski (cilvēka veselības stāvoklis, noguruma pakāpe utt.), gan psiholoģiski (reakcijas laiks, dažādas uztveres īpatnības, domas un atmiņas, kurās kavējas cilvēks u.tml.).

34. lpp.

1. Nepatiess; 2. Nepatiess; 3. Patiess; 4. Patiess; 5. Nepatiess.

37. lpp.

1. uzdevums Ļoti daudziem speciālistiem ikdienā jāpielieto psiholoģijas zināšanas. Pedagogi, treneri, vadītāji, personāla speciālisti, pārdevēji, juristi, izmeklētāji un ļoti daudzu citu profesiju pārstāvji, kuriem ikdienā jākontaktējas ar cilvēkiem, vai kuriem ir jāpieņem lēmumi, kuri skar indivīdu vai grupu.

2. uzdevums Eksperiments.

3. uzdevums Metode Novērošana dabiskā vidē Novērošana laboratorijas apstākļos Gadījumu vēstures Aptaujas

Pozitīvie aspekti Pētāmais izturas dabiski, neizjūt satraukumu.

Nav valodas ierobežojumu.

Var veikt precīzākus mērījumus, daļēji veidot situācijas, kurās novērot.

Tiek ievākts plašs un ļoti informatīvs materiāls par vienu konkrētu personu. Īsā laikā tiek iegūta vēlamā informācija. Aptaujas var veidot par visdažādākajām tēmām.

Psiholoģiskie testi

Iespējams pētīt dažādus psihes aspektus. Mazāka nepatiesu atbilžu iespējamība.

Eksperiments

Pētniekam ir iespēja veidot eksperimentālus apstākļus. Var izdarīt secinājumus par parādību cēloņiem un sekām.

Negatīvie aspekti Nevar veidot situācijas, kurās novērot. Tāpēc reizēm izvirzīto mērķi var sasniegt tikai daļēji.

Pētāmām personām laboratorijas vidē parasti vērojams satraukums un pastiprināta sevis kontrole.

Iegūtos rezultātus nevar vispārināt (attiecināt uz visiem cilvēkiem).

Pastāv nepatiesas informācijas sniegšanas iespējamība. Cilvēki, kuriem bieži jāaizpilda aptaujas, sāk pret tām izturēties nevērīgi.

To lietošanai nepieciešama speciāla izglītība. Reizēm tie ir apjomīgi, tāpēc nogurdinoši. Rezultātus var ietekmēt cilvēka pašsajūta testa izpildes brīdī.

Cilvēki eksperimenta laikā var izjust satraukumu.

40 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

4. uzdevums Psihologs ir speciālists ar psiholoģisku izglītību, kurš lieto psiholoģiskas metodes, lai labāk saprastu problēmu un palīdzētu cilvēkam atrast veidus, kā atrisināt sarežģītu situāciju.

Psihologs neizraksta zāles un nenosaka medicīniskas diagnozes.

Psihiatrs ir ārsts, kas ar medikamentiem ārstē dažādas psihiskas slimības, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimiem cilvēkiem.

Psihoterapeits ir speciālists, kura izglītība ir vai nu medicīnā, psiholoģijā, vai sociālā darba sfērā. Psihoterapeiti ir ieguvuši papildu izglītību kādā no psihoterapijas virzieniem un izgājuši ilgstošu praksi pieredzējuša kolēģa virsvadībā. Psihoterapeits palīdz klientam mainīt traucējošas domāšanas, uzvedības, rakstura vai emociju izpausmes, palīdz attīstīt personību, kuras izaugsme ir apstājusies psiholoģisku traucējumu dēļ.

41 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

IETECAMĀ LITERATŪRA



1. Bourne, L. E., Russo N. Psiholoģija: izturēšanās un tās konteksts. - R.: RaKa, 2001.

2. Garleja R. Darbs, organizācija un psiholoģija. R.: RaKa, 2010.

3. Kreišmane I., Valgere R., Gulbe K. Ievads psiholoģijā. - R.: Pētergailis, 2000.

4. Myers D.G. Psychology. Ninth Edition. Worth Publishers, 2009.

5. Psiholoģija / red. S. Miezite, I. Austers. R.: LU, 2011.

6. Psiholoģija vidusskolai/ red. E. Vanaga – R.: Zvaigzne ABC, 2011.

7. Psiholoģijas vārdnīca / red. G. Breslavs. – R.: Mācību grāmata, 1999.

8. Purēna D., Purēns V. Psiholoģija: mācību grāmata. - R.: RaKa, 2010.

9. Reņģe V. Mūsdienu organizāciju psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC, 2007.

10. Vorobjovs A. Vispārīgā psiholoģija. – R.: Izglītības soļi, 2000

42 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

43 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes!

Katram jautājumam ir iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Psiholoģija ir: A. zinātne par cilvēka dvēseli; B. zinātne par cilvēka psihes likumsakarībām un mehānismiem; C. zinātne par cilvēka saprātu; D. zinātne par cilvēka psihes atkarību no apkārtējās realitātes; E. zinātne par cilvēka domāšanu un runu.

2. Psiholoģija palīdz: A. apgūt „dzīves gudrību”; B. labāk izprast sevi un apkārtējos cilvēkus; C. gūt padomu kā risināt konkrēto situāciju; D. skaidri noteikt apkārtējo uzvedības motīvus; E. mazināt bezapziņas ietekmi cilvēku uzvedībā.

3. Zinātniskā psiholoģija radās: A. Senajā Grieķijā; B. Viduslaikos; C. 18. gs. beigās; D. 19. gs. beigās; E. 20. gs. sākumā.

4. Pirmszinātniskajā periodā psiholoģiskas parādības pētīja kādas citas zinātnes ietvaros, tā bija: A. medicīna; B. fizika; C. dabaszinātnes; D. socioloģija; E. filozofija.

5. Psiholoģijas pētīšanas metode, kuru lietoja geštaltpsihologi, ir: A. introspekcija; B. eksperiments; C. psiholoģisks tests; D. aptaujas; E. novērojumi dabiskā vidē.

6. Psiholoģijas pētīšanas metodes iedala: A. aprakstošās un eksperimentālās; B. novērojošās un eksperimentālās; C. vienkāršās un saliktās; D. testi un aptaujas; E. darbības testi un intervijas.

44 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

7. Aptaujas anketa no jautājumu testa atšķiras ar to, ka:  aptaujā parasti ir mazāk jautājumu nekā testā;  ar testu var ietekmēt cilvēka psihi, bet ar aptauju nevar;  veidojot testu, ir izvirzīts mērķis, aptaujai tāda nav;  ar testu var iegūt objektīvāku informāciju;  abas metodes ir praktiski viens un tas pats.

8. Psiholoģijas skola, kura par savu pētīšanas priekšmetu pieņēma ārēji novērojamu cilvēka uzvedību, ir: A. psihoanalīze; B. geštaltpsiholoģija; C. biheiviorisms; D. humānistiskā psiholoģija; E. kognitīvā psiholoģija.

9. Psiholoģijas nozare, kas pētī saistību starp bioloģiskiem procesiem un uzvedību, ir:  eksperimentālā psiholoģija;  salīdzinošā psiholoģija;  neiropsiholoģija;  attīstības psiholoģija;  personības psiholoģija.

10. Sociālā psiholoģija neapskata: A. izziņas spēju attīstību; B. cilvēku mijiedarbību; C. indivīda un grupas sadarbību; D. konfliktu rašanās cēloņus mazajās grupās; E. pakļaušanos grupā valdošajam viedoklim.

45 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

E

E

E

E

E

E

E

E

E

E

46 PSIHOLOĢIJAS PAMATI

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

E

E

E

E

E

E

E

E

E

E

47 PSIHOLOĢIJAS PAMATI