Krimināltiesības

Tālmācības studiju kurss

KRIMINĀLTIESĪBAS

Kursa autors: Mg. soc. Iļja Zaharovs

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

8

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem.

2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

10

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības.

Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas!

Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

11

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

Σ

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

13

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Godātie studenti, cienījamās studentes!

Jums tiek piedāvāts kurss „Krimināltiesības”, kura mērķis ir palīdzēt izprast krimināltiesību jēdzienu, būtību, to uzbūvi, kā arī jurista lomu krimināltiesību piemērošanā, izmeklējot lietas par dažāda veida krimināltiesību normu pārkāpumiem. Šis kurss Jums ļaus apzināt svarīgākās prasības, kas tiek izvirzītas ikviena noziedzīga nodarījuma izmeklēšanā, kā arī raksturīgākās kļūdas. Savas zināšanas krimināltiesībās palīdzēs nostiprināt dažādi uzdevumi.

Kurss ir izveidots tā, lai iesācējs varētu apgūt sev nepieciešamās zināšanas krimināltiesībās, orientētos krimināltiesību normās, spētu piemērot tās, ņemot vērā katra noziedzīga nodarījuma raksturīgākās pazīmes, apzinātu Krimināllikuma pantos paredzētos noziedzīgos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, bet cilvēks ar pieredzi varētu vēlreiz atkārtot un nostiprināt jau esošās zināšanas. Vissvarīgākais šī kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus ar krimināltiesību analīzi un to raksturojumu tā, lai pēc kursa sekmīgas apguves studenti varētu patstāvīgi piemērot krimināltiesību normas.

No Jūsu ieinteresētības būs atkarīgs zināšanu apjoms, ko iegūsiet un varēsiet izmantot praksē. Izstrādātais kurss piedāvā pamatzināšanas, kuras iespējams papildināt, izmantojot literatūras sarakstā norādītos avotus.

Novēlu Jums veiksmi un vēlmi neapstāties jau pie esošām zināšanām, bet iegūt jaunas!

Mg. soc. Iļja Zaharovs, kursa autors

KRIMINĀLTIESĪBAS

15

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. KRIMINĀLTIESĪBU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Terminu skaidrojošā vārdnīca ..................................................................19 1. Krimināltiesību jēdziens, principi un funkcijas ....................................21 2. Krimināllikuma struktūra, pantu veidi un saturs ..................................23 3. Krimināllikuma darbības spēks laikā un telpā ......................................25 3.1. Krimināllikuma spēks laikā ........................................................26 3.2. Krimināllikuma spēks telpā ........................................................28 4. Krimināllikuma normu iztulkošana ......................................................30 Kopsavilkums ...........................................................................................33 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .................................................35 Uzdevumu atbildes ...................................................................................37 Ieteicamā literatūra ...................................................................................39 Tests ..........................................................................................................41

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast krimināltiesību vietu un nozīmi Latvijas normatīvo aktu hierarhijā;  orientēties Krimināllikuma normu sistēmā;  noskaidrot krimināltiesību normu struktūru un uzbūvi, kā arī to darbības un iztulkošanas īpatnības;  uzzināt vispārējos krimināltiesību normu piemērošanas principus.

KRIMINĀLTIESĪBAS

17

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

18

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Aizbildniecības princips – uz noteiktām personu kategorijām neattiecas nodarījuma izdarīšanas vietas krimināllikumi, un par noziedzīgajiem nodarījumiem viņas saucamas pie atbildības pēc tās valsts likumiem, kuras pilsoņi viņi ir.

Aizsargājošā funkcija – krimināltiesības ar saviem specifiskiem līdzekļiem – soda piedraudējumu – aizsargā svarīgākās intereses, kuras ir aizskartas ar noziedzīgu nodarījumu.

Atbildības nenovēršamības princips – jebkurš, kurš ir izdarījis Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, atbild par izdarīto saskaņā ar likumu.

Audzinošā funkcija – tiek audzināta cieņa pret likumu, sapratne par nepieciešamību to ievērot.

Dispozīcija – Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sastāvdaļa, kurā ir ietverts konkrēta noziedzīga nodarījuma apraksts.

Humānisma princips – krimināltiesības paredz arī apstākļus, kas izslēdz kriminālatbildību un iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības un soda.

Krimināllikuma atpakaļejošais spēks – jaunā Krimināllikuma darbības attiecināšana uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir izdarīti līdz brīdim, kad tas stājies spēkā (t.i., vecā likuma darbības laikā izdarīts noziedzīgs nodarījums).

Krimināllikuma spēks laikā – nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Krimināllikuma spēks telpā – reāla tā piemērošana konkrētā valstiskā teritorijā.

Krimināltiesību normas – uzvedības noteikumi, kas piešķir konkrēto attiecību dalībniekiem tiesības un uzliek tiem juridiskus pienākumus.

Krimināltiesību normas iztulkošana (interpretācija) – likumdevēja gribas, likuma satura un īstās jēgas noskaidrošana.

Likumības princips – nosaka krimināltiesību normu atbilstību Satversmei nacionālajām un starptautiskajām tiesībām un izslēdz krimināltiesību piemērošanu pēc analoģijas.

Mantas īpašā konfiskācija -noziedzīgi iegūtas mantas vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmeta, vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas KRIMINĀLTIESĪBAS

19

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas īpašā konfiskācija nav kriminālsods.

Neoficiālā krimināltiesību normu iztulkošana – nav saistoša rakstura, var veikt zinātniskie darbinieki, augstāko mācību iestāžu docētāji, augstas kvalifikācijas praktiskie darbinieki tiesību normu teorētiskās analīzes rezultātā, juristi, taču ne konkrētā krimināllietā, un jebkurš neprofesionāls tiesisko attiecību dalībnieks, jebkurš cilvēks.

Oficiālā iztulkošana – veic speciāli pilnvarotas valsts institūcijas, un tās rezultāti ir obligāti tiesību piemērošanas subjektiem.

Preventīvā funkcija – a) persona tiek atturēta no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, piedraudot ar kriminālatbildību un sodu; b) ja persona jau ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tad šī persona tiek atturēta no jauna nozieguma izdarīšanas, sodot šo personu par nozieguma izdarīšanu.

Regulējošā funkcija – noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā radušos attiecību regulēšana.

Revidējošais likuma atpakaļejošais spēks – jauna mazāk smaga jeb „mīkstāka” krimināllikuma attiecināšana uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem spriedums jau ir stājies likumīgā spēkā vai arī jau sākta tā izpildīšana.

Sankcija – Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sastāvdaļa, kura nosaka soda veidu un mēru par attiecīgā panta dispozīcijā aprakstīto noziedzīgo nodarījumu.

Taisnīguma princips – nosakot sodu, ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma veids, tā izdarīšanas apstākļi (t.i., vainu pastiprinošie, kā arī mīkstinošie apstākļi) un to izdarījušās personas personība.

Teritoriālā jurisdikcija – visas personas, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to valstiski tiesiskā statusa, saucamas pie kriminālatbildības pēc Latvijas Republikas likumiem, kuri ir spēkā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā.

Vainīguma princips – nosakot sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ir jānoskaidro doto noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vaina.

20

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Mūsdienu sabiedrībā pastāv sabiedrisko attiecību daudzveidība. Tāpēc Latvijā, tāpat kā vairumā citu valstu, minēto attiecību sakārtošanai un pilnveidošanai tās tiek iedalītas vairākās sabiedrisko attiecību jomās.

Piemēram, privātās, administratīvās, komerciālās, publiskās, starptautiskās attiecības u.c. Atbilstoši šo sabiedrisko attiecību jomu specifikai ir izveidotas atsevišķas tiesību nozares, kuru uzdevums ir ar tiesību normu palīdzību regulēt šīs atšķirīgās sabiedriskās attiecības un noteikt atbildību personām, kuras pārkāpj šīs normas.

Atkarībā no atbildības rakstura tiek nošķirta administratīvā, civiltiesiskā un kriminālatbildība. Par smagākajiem tiesību normu pārkāpumiem ir paredzēta kriminālatbildība, kuru nosaka krimināltiesību normas.

Par smagākajiem tiesību normu pārkāpumiem ir paredzēta kriminālatbildība.

1. KRIMINĀLTIESĪBU JĒDZIENS, PRINCIPI UN FUNKCIJAS Krimināltiesību nozare ir cieši saistīta ar vispārīgo valsts un tiesību teoriju, kā arī ar tādām krimināltiesiskām zinātnēm kā kriminālprocess, sodu izpildes tiesības, kriminoloģija un kriminālistika. Savukārt plašākā nozīmē krimināltiesības tieši vai netieši ir saistītas ar visām sabiedrisko attiecību jomām un tās regulējošām tiesību nozarēm (t.i., krimināltiesību vispārējs raksturs).

Lai gan krimināltiesībām piemīt vispārējs raksturs, tām piemīt arī patstāvīgas tiesību nozares raksturs. Kā patstāvīga tiesību nozare krimināltiesības nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Krimināltiesību mērķis ir nodrošināt sabiedriskās attiecības regulējošo normu ievērošanu.

Lai panāktu minētā mērķa sasniegšanu, krimināltiesības pilda šādas funkcijas:  aizsargājošā funkcija, piemēram, par zādzību personai, kas to izdarījusi, Krimināllikumā (KL) ir paredzēts sods – brīvības atņemšana;  regulējošā funkcija, piemēram, par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir paredzēta noteikta kārtība, kādā persona ir saucama pie atbildības;  preventīvā funkcija, piemēram, lai persona atturētos no svešas mantas bojāšanas, KL par tās izdarīšanu paredz attiecīgu sodu;  audzinošā funkcija, piemēram, skolā bērniem tiek mācīts, ka kauties, zagt un apsaukāties ir slikti, jo par to var saņemt sodu.

KRIMINĀLTIESĪBAS

Krimināltiesību mērķis ir nodrošināt sabiedriskās attiecības regulējošo normu ievērošanu.

!

21

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Īstenojot minētās funkcijas, krimināltiesības regulē attiecības starp personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti, kura tās kompetentu institūciju personā piemēro sodu valsts vārdā.

!



Apkopojot iepriekš minēto, var secināt, ka krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas, nosakot kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, regulē attiecības starp personu, kas vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, un valsti, kura tās kompetentu institūciju personā piemēro sodu valsts vārdā.

Uzrakstiet vismaz trīs Jums zināmās valsts kompetentās institūcijas, kuras ir tiesīgas piemērot sodu valsts vārdā! ........................................................................................................................... ........................................................................................................................... ........................................................................................................................... ...........................................................................................................................

Kā tiesību zinātnes nozare krimināltiesības pēta noziedzīgu nodarījumu un par to izdarīšanu paredzēto sankciju (sodu) tiesisko reglamentāciju, veic likumu teorētisko skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības posmus un citu valstu krimināllikumu īpatnības, tādējādi nodrošinot krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanu.

!

Likumības princips nepieļauj krimināltiesību piemērošanu pēc analoģijas.

22

Lai nodrošinātu krimināltiesību normu objektīvu un taisnīgu iedarbību, piemērojot krimināltiesību normas, ir jāievēro šādi krimināltiesību principi:  likumības princips – nosakot krimināltiesību normas, tām ir jāatbilst LR Satversmei, kā arī nacionālajām un starptautiskajām tiesību normām;  taisnīguma princips – par konkrēta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personai ir jāpiemēro atbilstošs (taisnīgs) sods. Taču, lai to izdarītu, ir jānoskaidro, kāds tieši noziedzīgs nodarījums tika izdarīts, kas un kāpēc to izdarīja; KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

 vainīguma princips – ne vienmēr persona, kas tiek turēta aizdomās par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ir viennozīmīgi vainīga tā izdarīšanā. Tāpēc, lai pareizi piemērotu krimināltiesību normas, ir ļoti būtiski noskaidrot, vai konkrētā persona tiešām ir izdarījusi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un ja ir, tad cik lielā mērā viņa ir vainīga;  atbildības nenovēršamības princips – par jebkura noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteikti būs jāatbild likuma priekšā;  humānisma princips – personu var atbrīvot no kriminālsoda vai mīkstināt tai noteikto kriminālsodu, ja tiek konstatētas attiecīgās KL paredzētās pazīmes un apstākļi (piemēram, nav nozieguma sastāva vai ir vainu mīkstinošie apstākļi).

Kādus Krimināllikumā paredzētus krimināltiesību humānisma principa piemērus Jūs varat nosaukt? Uzrakstiet tos! ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................



2. KRIMINĀLLIKUMA STRUKTŪRA, PANTU VEIDI UN SATURS Kā jau jebkuram tiesību normu kopumam, arī krimināltiesību normas likumdevējs ir sakārtojis noteiktā secībā un struktūrā.

Krimināltiesību struktūra ir noteikta vienīgajā krimināltiesību avotā – Krimināllikumā, kurā noteiktā sistēmā ir apkopotas krimināltiesību normas, kuras reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kāds valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām.

!

Latvijas Republikā Krimināllikums tika pieņemts 1998. gada 17. jūnijā un ir spēkā no 1999. gada 1. aprīļa, ko nosaka Saeimā 1998. gada 15. oktobrī pieņemtais likums "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību".

Krimināllikuma krimināltiesību normas ir sadalītas Vispārīgajā un Sevišķajā daļā ar vienotu nodaļu un pantu numerāciju abām likuma daļām.

KRIMINĀLTIESĪBAS

23

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Vispārīgajā daļā ir reglamentēts kriminālatbildības pamats, noziedzīga nodarījuma un soda vispārīgie noteikumi.

Vispārīgajā daļā, kurā reglamentēts kriminālatbildības pamats, noziedzīga nodarījuma un soda vispārīgie noteikumi, ir desmit nodaļas (I-VIII, ka arī VIII1 un "VIII2 nodaļa ): I. Vispārīgie noteikumi; II. Noziedzīgs nodarījums; III. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību; IV. Sods; V. Soda noteikšana; VI. Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda; VII. Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības; VIII. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi; 1 VIII . Juridiskajām personām piemērojamie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.

VIII2 Mantas īpašā konfiskācija (stājas spēkā no 01.08.2017) .

Sevišķajā daļā ir septiņpadsmit nodaļas (IX.-XXV.), kuru pantos ir sniegts konkrēto noziedzīgo nodarījumu apraksts un norādīti sodu veidi un mēri, ko tiesa var piespriest par to izdarīšanu.

Sevišķās daļas sistēma veidota pēc grupas objektu pazīmēm un tā sākas ar nodaļu "Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds".

!

Krimināltiesību normas kā uzvedības noteikumi, kas piešķir konkrēto attiecību dalībniekiem tiesības un uzliek tiem juridiskus pienākumus, ir ietvertas (formulētas) Krimināllikuma pantos.

Krimināltiesību normas pēc savas struktūras ir dažādas, vispirms jau atšķiras ar to – ir vai nav tajās paredzētas daļas un punkti:  panti, kas nesatur ne daļas, ne punktus (piemēram, 3. pants);  panti, kas satur daļas, daļas apzīmē: (1) – pirmā daļa (piemēram, 1. pants);  panti, kas satur punktus, punktus apzīmē šādi: 1) – pirmais punkts (piemēram, 117. pants);  panti, kas satur gan daļas, gan punktus.

Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos ietvertām krimināltiesību normām ir divas sastāvdaļas – dispozīcija un sankcija.

!

Dispozīcija – KL Sevišķās daļas panta sastāvdaļa, kurā ir ietverts konkrēta noziedzīga nodarījuma apraksts.

Piemēram: Krimināllikuma 116. pants Slepkavība – citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana.

24

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Kā jau iepriekš tika minēts, par katru Krimināllikuma panta dispozīcijā aprakstīto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts atbilstošs kriminālsods – sankcija.

Sankcija – KL Sevišķās daļas panta sastāvdaļa, kura nosaka soda veidu un mēru par attiecīgā panta dispozīcijā aprakstīto noziedzīgo nodarījumu.

!

Lūdzu, iepazīstieties ar zemāk norādītajiem Krimināllikuma pantiem un raksturojiet to struktūru, dispozīciju un sankcijas!



116. pants. Slepkavība Par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavība) – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

146. pants. Darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana (1) Par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, ja to izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas vadītājs vai cita persona, kas atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja šis nodarījums izraisījis miesas bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................

3. KRIMINĀLLIKUMA DARBĪBAS SPĒKS LAIKĀ UN TELPĀ Krimināllikuma darbības spēku laikā un telpā krimināltiesību teorija izšķir, lai noteiktu Krimināllikumā ietverto tiesību normu iedarbības robežas, aiz kurām minēto normu prasības zaudē savu juridiskās iedarbības spēku un kļūst nesvarīgas.

Krimināltiesību teorija izšķir divus pamata Krimināllikuma spēkā esamības veidus: 1. Krimināllikuma spēks laikā; 2. Krimināllikuma spēks telpā.

!

KRIMINĀLTIESĪBAS

25

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3.1. KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS LAIKĀ

!

Nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

Lai pareizi piemērotu šo principu, jānoskaidro Krimināllikuma darbības laikā vairāki aspekti: likuma stāšanās spēkā, tā juridiskā spēka zaudēšana, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika jēdziens, likuma darbības laikā veidi, likuma atpakaļejošs spēks.

Likuma stāšanos spēkā reglamentē Satversmes 69. pants, kurā noteikts, ka Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā septītajā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā pēc to pieņemšanas, un likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc tā izsludināšanas, ieskaitot izsludināšanas dienu, ja tajā nav noteikts citādi, tā ir tā saucamā parastā jeb ordinārā kārtība.

Satversmē norādītajā laikā likumi stājas spēkā vienlaikus visā Latvijas teritorijā.

Satversmē norādītajā laikā likumi stājas spēkā vienlaikus visā Latvijas teritorijā.

Nosakot Krimināllikuma normu spēkā esamību, būtiska nozīme ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika noteikšanai.

!

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laiku tiek atzīta diena, kad nodarījums (darbība vai bezdarbība) pabeigts vai pārtraukts.

Atkarībā no tā, vai noziedzīgs nodarījums ir pabeigts vai pārtraukts, tas tiek iedalīts attiecīgi turpinātos un ilgstošos noziedzīgos nodarījumos. Ja ir izdarīts turpināts noziedzīgs nodarījums (piemēram, persona vairākkārt veic mantu zādzību no vienas noliktavas), tad par tā izdarīšanas laiku atzīstama tā diena, kad izdarīts beidzamais no tādiem pašiem noziedzīgiem aktiem, kurus aptver vainīgā vienots nodoms.

Ilgstoša noziedzīga nodarījuma gadījumā par tā izdarīšanas laiku jāuzskata brīdis, kad vainīgā persona ir izdarījusi nodarījumu (darbību vai bezdarbību), piemēram, dezertēšanu, neatkarīgi no tā, kad šis noziedzīgais stāvoklis beigsies.

26

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Saskaņā ar Krimināllikuma 5. panta pirmo daļu personai jāpiemēro tas Krimināllikums, kas bijis spēkā laikā, kad viņa ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu – likuma atpakaļejošais spēks.

1. nodarbība

!

Piemēram: Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts vecā Krimināllikuma darbības laikā, tad šis Krimināllikums arī piemērojams, kaut arī līdz brīdim, kad vainīgo personu sauc pie kriminālatbildības vai notiesā, šis likums jau zaudējis savu spēku.

Ar likuma atpakaļejošu spēku saprot jaunā Krimināllikuma darbības attiecināšanu uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri ir izdarīti līdz brīdim, kad tas stājies spēkā (t.i., vecā likuma darbības laikā izdarīts noziedzīgs nodarījums).

Saskaņā ar KL 5. panta otro daļu likumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā likuma spēkā stāšanās, kā arī uz personu, kura izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet kurai ir saglabājusies sodāmība.

Savukārt KL 5. panta trešajā daļā noteikts, ka likumam, kas atzīst nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav.

Tādējādi krimināltiesībās atpakaļejošs spēks var būt tikai likumiem, kas:  dekriminalizē noziedzīgu nodarījumu, t.i., jaunais Krimināllikums vairs neatzīst par noziedzīgu kādu nodarījumu, ko par tādu atzina vecais likums, vai jaunais likums izmaina noziedzīga nodarījuma sastāvu, paredzot tajā tādas pazīmes, kas sašaurina noziedzīgā nodarījuma loku;  mīkstina sodu, t.i., samazina tā maksimālo vai minimālo robežu, kā alternatīvu paredz kādu mīkstāku soda veidu, izslēdz kādu papildsodu, kurš agrāk bija obligāts, u.tml.;  ir citādi labvēlīgs personai, piemēram, mīkstina soda izciešanas režīmu, paplašina iespējas atbrīvot no kriminālatbildības un soda, saīsina sodāmības dzēšanas vai noņemšanas termiņus utt.

!

Savukārt, ja jaunais likums ir bargāks, tad darbojas ultraaktivitātes princips un tiek piemērots noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika likums.

Izšķir divus likuma atpakaļejoša spēka veidus – parasto un revidējošo.

Parastais likuma atpakaļejošais spēks – tā ir jaunā, mīkstākā Krimināllikuma attiecināšana uz tiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri vēl nav izskatīti tiesā vai arī spriedumi vēl nav stājušies likumīgā spēkā.

KRIMINĀLTIESĪBAS

27

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par nodarījumiem, kas saskaņā ar jauno krimināllikumu netiek atzīti par noziedzīgiem, tiek izbeigtas.

Revidējošais likuma atpakaļejošais spēks izpaužas jauna mīkstāka Krimināllikuma attiecināšanā uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem spriedums jau ir stājies likumīgā spēkā vai arī jau sākta tā izpildīšana.

Piemēram: Ja jaunais likums izslēdz nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību, notiesātās personas tiek atbrīvotas no soda un skaitās nesodītas no brīža, kad šis likums ir stājies spēkā. Ja jaunais likums mīkstina sodu, tad piespriestais sods samazināms jaunajā Krimināllikumā noteiktā soda robežās, ja jaunajā Krimināllikumā vai likumā par tā spēkā stāšanās kārtību nav noteikts citādi.

!

Viss iepriekš teiktais par Krimināllikuma atpakaļejošo spēku laikā neattiecas uz personām, kas ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci, noziegumus pret mieru, kara noziegumus un piedalījušās genocīdā, jo saskaņā ar KL 5. panta ceturto daļu tās ir sodāmas neatkarīgi no šo noziegumu izdarīšanas laika.

3.2. KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS TELPĀ Krimināllikuma spēks telpā ir reāla tā piemērošana konkrētā valstiskā teritorijā, un to nosaka šādi principi: teritoriālais, pilsonības, universālais, reālais un aizbildniecības princips.

Teritoriālais princips paredz, ka persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, par izdarīto noziegumu atbild saskaņā ar LR Krimināllikumu.

Teritoriālā principa būtība izpaužas apstāklī, ka tiek piemērots noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas Krimināllikums. Par dominējošo atzīstams vispārīgais nosacījums, ka par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu jāuzskata tās valsts teritorija, kur veikts nodarījums (darbība vai bezdarbība).

Piemēram: Persona, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas, atrodoties uz gaisa kuģa, jūras vai upju kuģa, vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikā un ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar LR Krimināllikumu.

28

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Turpināta noziedzīga nodarījuma gadījumā tā izdarīšanas vieta nosakāma pēc tā, kur paveikts pēdējais no vairākiem tādiem pašiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Savukārt, ja tiek izdarīts ilgstošs noziedzīgs nodarījums, par tā izdarīšanas vietu uzskatāma teritorija, kur izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), ar kuru sākas ilgstoša kādu pienākumu nepildīšana.

Nepabeigta noziedzīga nodarījuma (t.i., sagatavošanās noziedzīgam nodarījumam vai tā mēģinājums) izdarīšanas vieta ir saistīta ar teritoriju, kur noziedzīga nodarījuma izdarīšana tika pārtraukta.

Ja nodarījums izdarīts līdzdalībā, par tā izdarīšanas vietu atzīstama teritorija, kur pabeigta vai pārtraukta tā izdarītāja noziedzīgā rīcība.

Tādējādi jāsecina, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta tā vai citādi ir saistīta ar tā faktiskās pabeigšanas vietu vai vietu, kur noziedzīgais nodarījums pārtraukts.

Krimināllikuma piemērošanas telpā pilsonības principa būtība izpaužas apstāklī, ka Latvijas Republikas pilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, jāievēro savas valsts likumi neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas.

Saskaņā ar pilsonības principu minētās personas par citas valsts teritorijā izdarītu noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā saucamas pie atbildības saskaņā ar LR Krimināllikumu.

Krimināllikuma darbības telpā universālais princips izriet no Latvijas Republikas starptautiski tiesiskajām saistībām. Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo nodarījumu viņi nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā.

!

Un, visbeidzot, aizbildniecības princips vai speciālais režīms, kurš nozīmē, ka uz noteiktām personu kategorijām neattiecas nodarījuma izdarīšanas vietas krimināllikumi un par noziedzīgajiem nodarījumiem viņas saucamas pie atbildības pēc tās valsts likumiem, kuras pilsoņi viņi ir.

!

Piemēram: Krimināllikuma 4. panta otrā daļa šo principu attiecina uz ārpus Latvijas teritorijas izvietotajām Latvijas Republikas militārpersonām, kuras par noziedzīgiem nodarījumiem saucamas pie atbildības saskaņā ar LR Krimināllikumu, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

KRIMINĀLTIESĪBAS

29

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

Lūdzu, atkārtojiet Krimināllikuma darbības telpā principus un apvelciet pareizo atbildi, pamatojot savu izvēli!

Saskaņā ar kuras valsts likumiem par ārvalsts teritorijā paveiktu nodarījumu atbildēs Latvijas vēstnieks?

A. Saskaņā ar Latvijas likumiem; B. Saskaņā ar ārvalsts likumiem; C. Saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. ........................................................................................................................... ........................................................................................................................... ........................................................................................................................... ........................................................................................................................... ........................................................................................................................... ...........................................................................................................................

4. KRIMINĀLLIKUMA NORMU IZTULKOŠANA Krimināltiesību normas iztulkošana ir likumdevēja gribas, likuma satura un īstās jēgas noskaidrošana.

!

Krimināltiesību normas iztulkošana (interpretācija) ir likumdevēja gribas, likuma satura un īstās jēgas noskaidrošana.

Atkarībā no tā, kas iztulko likumu, izšķir oficiālo un neoficiālo iztulkošanu.

Oficiālo iztulkošanu veic speciāli pilnvarotas valsts institūcijas un tās rezultāti ir obligāti tiesību piemērošanas subjektiem.

Oficiālā iztulkošana tiek iedalīta:  autentiskajā (veic pats likumdevējs);  legālajā (var veikt likumdevēja speciāli uz to pilnvarota institūcija);  tiesas iztulkošanā (veic tiesas institūcijas).

Piemēram: Iztulkošanai, ko veic tiesa, piemērojot likumu konkrētajā krimināllietā, un kura izpaužas tiesas spriedumos un lēmumos, ir saistošs raksturs tikai šajā lietā.Tomēr katrs tiesas spriedums dod iespēju arī citās līdzīgās lietās izmantot juridiskās atziņas no iepriekšējā tiesas sprieduma, ja tas atzīts par judikatūru1. Krimināltiesību normu iztulkošanai, ko veic Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnums savos vadošajos izskaidrojumos, ir saistošs raksturs, piemērojot krimināllikuma normas zemākstāvošajās tiesās, kā arī institūcijās, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu. Savukārt Satversmes tiesas krimināltiesību normu iztulkošanai ir likuma spēks, un tas ir jāievēro visos gadījumos, kad tiek piemērota attiecīgā izskaidrotā tiesību norma.

Ar jēdzienu "judikatūra" apzīmē tikai spēkā stājušos un par "labiem un pareiziem" atzītu tiesu nolēmumu kopumu (tiesu prakses daļu), kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, ko tiesa konkrētā gadījumā var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu.

Tuvāk skatīt: http://www.evershedsbitans.com/lat/publikacijas/publikacijas/2005/tiesibupaligavoti-piemerojot-tiesibu-normas.

1

30

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Neoficiālo krimināltiesību normu iztulkošanu, kurai nav saistoša rakstura, var veikt zinātniskie darbinieki, augstāko mācību iestāžu docētāji, augstas kvalifikācijas praktiskie darbinieki tiesību normu teorētiskās analīzes rezultātā (doktrinālā jeb zinātniskā iztulkošana), juristi, (profesionālā iztulkošana) un jebkurš neprofesionāls tiesisko attiecību dalībnieks, jebkurš cilvēks (ikdienas iztulkošana).

1. nodarbība

!

Iztulkojot krimināltiesību normas, var lietot dažādus paņēmienus, atkarībā no kuriem izšķir:  gramatisko iztulkošanu, kad, pamatojoties uz valodas gramatikas likumiem, ievērojot interpunkcijas un morfoloģijas prasības, tiek pētīts likuma vārdiskais materiāls, noskaidrojot tajā lietotos terminus un jēdzienus;  loģisko iztulkošanu, kad, pamatojoties uz vispārīgajiem formālās loģikas likumiem, noskaidro krimināltiesību normas iekšējo jēgu un saturu jeb veic tās loģisko iztulkošanu vārda šaurākā nozīmē;  sistēmisko iztulkošanu – likuma iekšējās jēgas un satura noskaidrošanu, salīdzinot iztulkojamo likumu ar tā paša likuma citiem pantiem vai citiem krimināllikumiem, vai pat citu tiesību nozaru normatīvajiem aktiem;  vēsturisko iztulkošanu, kad likuma iekšējās jēgas un satura noskaidrošanai izpēta tā pieņemšanas apstākļus un apsvērumus;  teleoloģisko iztulkošanu – likuma jēgas un satura noskaidrošana, ievērojot tajā izteikto likumdevēja gribu, viņa izvirzīto mērķi.

Kādu iztulkošanas paņēmienu Jūs izmantosiet, lai noskaidrotu konkrētās krimināltiesību normas iekšējo jēgu? Pamatojiet savu atbildi! ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................

KRIMINĀLTIESĪBAS

?

31

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

32

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Σ

Kā patstāvīga tiesību nozare krimināltiesības nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.

Krimināltiesību struktūru nosaka vienīgais krimināltiesību avots – Krimināllikums, kurš sastāv no Vispārīgās un Sevišķās daļas, kuras savukārt sastāv no pantiem, kuros ir ietverti uzvedības noteikumi, kas piešķir konkrēto attiecību dalībniekiem tiesības un uzliek tiem juridiskus pienākumus – krimināltiesību normas.

Lai nodrošinātu krimināltiesību normu objektīvu un taisnīgu iedarbību, piemērojot krimināltiesību normas, ir jāievēro krimināltiesību principi:  likumības princips;  taisnīguma princips:  vainīguma princips;  atbildības nenovēršamības princips;  humānisma princips.

Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos ietvertās krimināltiesību normas sastāv no divām sastāvdaļām – dispozīcijas (t.i., panta sastāvdaļa, kurā ir ietverts konkrēta noziedzīga nodarījuma apraksts) un sankcijas (t.i., panta sastāvdaļa, kura nosaka soda veidu un mēru par attiecīgā panta dispozīcijā aprakstīto noziedzīgo nodarījumu).

Lai noteiktu Krimināllikumā ietverto tiesību normu iedarbības robežas, tām tiek noteikts darbības spēks laikā un telpā.

Krimināllikuma normu darbība laikā nozīmē, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā. Savukārt Krimināllikuma normu darbības spēks telpā paredz reālo to piemērošanu konkrētā valstiskā teritorijā.

Būtiska nozīme ir arī krimināltiesību normā ietverto likumdevēja gribas, satura un īstās jēgas noskaidrošanai. Lai to īstenotu, ir nepieciešams veikt Krimināltiesību normas iztulkošanu (interpretāciju). Atkarībā no tā, kas iztulko likumu, izšķir oficiālo un neoficiālo iztulkošanu. Oficiālo iztulkošanu veic speciāli pilnvarotas valsts institūcijas un tās rezultāti ir obligāti tiesību piemērošanas subjektiem, bet neoficiālo iztulkošanu var veikt jebkurš tiesisko attiecību dalībnieks, toties šādai iztulkošanai nav saistoša spēka.

KRIMINĀLTIESĪBAS

33

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

34

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Apvelciet pareizo apgalvojumu!

Dispozīciju veidus izšķir: A. atbilstoši noziedzīga nodarījuma apraksta saturam; B. atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam; C. atbilstoši noziedzīga nodarījuma apraksta saturam un raksturam; D. atbilstoši Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu veidiem.

2. uzdevums Izlasiet piemēru un uzrakstiet, kādi tiesību normu iztulkošanas veidi un paņēmieni tajā ir aprakstīti!

Augstas kvalifikācijas praktiskais darbinieks tiesību normu teorētiskās analīzes rezultātā veic likuma jēgas un satura noskaidrošanu, ievērojot tajā izteikto likumdevēja gribu un viņa izvirzīto mērķi. ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................ ............................................................................................................................

KRIMINĀLTIESĪBAS

35

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

36

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



22. lpp.

Policija, prokuratūra, tiesa u.c.

23. lpp.

Persona tiek atbrīvota no soda, piespriežot nosacītu sodu uz pārbaudes laiku; Piemērojot papildu sodus – naudas sods un piespiedu darbs; Ja ir konstatēti kriminālatbildību izslēdzošie apstākļi – galēja nepieciešamība un nepieciešamā aizstāvēšanās.

25. lpp.

116.pants Struktūra – pants, kas nesatur ne daļas, ne punktus.

Dispozīcija – slepkavība – citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana.

Sankcija – brīvības atņemšana un policijas kontrole.

146.pants Struktūra – pants, kas satur daļas.

Dispozīcija – pirmā daļa – darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšana, ja šis nodarījums izraisījis miesas bojājumus ar veselības traucējumu vai darbspēju paliekošu zaudējumu; otrā daļa – darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšana, ja šis nodarījums izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem.

Sankcija – pirmā daļa – brīvības atņemšana, arests, piespiedu darbs, naudas sods, tiesību uz zināmu nodarbošanos atņemšana; otrā daļa – brīvības atņemšana, tiesību uz zināmu nodarbošanos atņemšana.

30. lpp.

A.

35. lpp.

1. uzdevums A. 2. uzdevums Neoficiālā iztulkošana; doktrinālā jeb zinātniskā iztulkošana; teleoloģiskais iztulkošanas paņēmiens.

KRIMINĀLTIESĪBAS

37

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

38

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



1. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordic, 1998.

2. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Rīga: TNA, 2001.

3. Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1. Vispārīgā daļa. -Rīga: "AFS", 2007 4. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa.

Trešais papildinātais izdevums. Rīga: TNA, 2008.

5. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Sevišķā daļa.

Trešais papildinātais izdevums. Rīga: TNA, 2009.

6. Krastiņš U. Krimināltiesību teorija un prakse. Viedokļi, problēmas, risinājumi 2009-2014.Rīga “TNA” 2015.

7. Krastiņš U.Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija.

Rīga: „TNA”, 2014.

8. Mincs P. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Ar V.Liholajas komentāriem.

Rīga: TNA, 2005.

9. Krimināllikums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 199, 2000. gada 8. jūlijs.

KRIMINĀLTIESĪBAS

39

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

40

KRIMINĀLTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes.

Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Krimināltiesības pilda: A. audzinošo un preventīvo funkciju; B. regulējošo un sodošo funkciju; C. visas iepriekš minētās.

2. Krimināltiesību mērķis ir: A. noteikt par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus; B. nodrošināt sabiedriskās attiecības regulējošo normu ievērošanu; C. noteikt kriminālatbildības pamatu un principus.

3. Piemērojot krimināltiesību normas, ir jāievēro: A. krimināltiesību principi un krimināltiesību funkcijas; B. krimināltiesību normas, to spēks laikā un telpā.

C. viss iepriekš minētais.

4. Krimināltiesību seviķās daļas normas ir: A. uzvedības noteikumi, kas piešķir konkrēto attiecību dalībniekiem tiesības un uzliek tiem juridiskus pienākumus; B. sabiedriskās attiecības regulējošie noteikumi, kas nosaka prasības, kurām ir jāatbilst konkrēto attiecību dalībnieku uzvedībai; C. noteikumi, kas apraksta konkrētu noziedzīgu nodarījumu un par to paredzēto sodu.

5. Dispozīcija ir: A. kriminālsods; B. tiesību normas sastāvdaļa; C. noziedzīga nodarījuma pazīme.

6. Nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka: A. likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā; B. likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma iztiesāšanas laikā; C. likums, kas bijis spēkā šā nodarījuma izmeklēšanas laikā.

KRIMINĀLTIESĪBAS

41

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Noziedzīgus nodarījumus iedala: A. pabeigtos, nepabeigtos; B. ilgstošos, iesāktos; C. pabeigtos, pārtrauktos.

8. Krimināltiesībās atpakaļejošs spēks var būt tikai likumiem, kas: A. neitralizē noziedzīgu nodarījumu; B. mīkstina sodu; C. abi iepriekš minētie.

9. Kurš no Krimināllikuma piemērošanas telpā principiem paredz, ka Latvijas Republikas pilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, jāievēro savas valsts likumi neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas: A. teritoriālais princips; B. universālais princips; C. pilsonības princips.

10. Krimināltiesību normas loģiskā iztulkošana ir: A. likuma iekšējās jēgas un satura noskaidrošana, salīdzinot iztulkojamo likumu ar tā paša likuma citiem pantiem vai citiem krimināllikumiem, vai pat citu tiesību nozaru normatīvajiem aktiem; B. likuma jēgas un satura noskaidrošana, ievērojot tajā izteikto likumdevēja gribu, viņa izvirzīto mērķi; C. likuma iekšējās jēgas un satura noskaidrošana, izpētot tās pieņemšanas vēsturiskos apstākļus un apsvērumus.

42

KRIMINĀLTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS 1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

KRIMINĀLTIESĪBAS

43

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

44

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

KRIMINĀLTIESĪBAS