Konstitucionālās tiesības

Page 1


Tālmācības studiju kurss

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

Kursa autori Mg. iur. Alla Spale, Mg. iur. Jānis Pleps


Biznesa vadības koledža

Studijvedis

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

7


Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

8


Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! 9


Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

10


Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

11


Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt

uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

Σ

nodarbības kopsavilkums

terminu skaidrojošā vārdnīca

vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi

uzdevumu atbildes

ieteicamā literatūra un avoti

tests

13


Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS. KONSTITŪCIJAS JĒDZIENS UN IZPRATNE Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................... 19 1. Konstitucionālo tiesību jēdziens un būtība ............................................... 21 2. Konstitucionālo tiesību avoti .................................................................... 22 3. Latvijas konstitucionālo tiesību attīstība .................................................. 27 4. Konstitūcijas jēdziens un būtība ............................................................... 29 5. Konstitūcijas saturs un struktūra............................................................... 31 5.1. Konstitūcijas saturs ........................................................................... 31 5.2. Konstitūcijas struktūra ...................................................................... 32 6. Konstitūciju klasifikācija .......................................................................... 32 Kopsavilkums ............................................................................................... 35 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................... 37 Uzdevumu atbildes ....................................................................................... 41 Ieteicamā literatūra un avoti ......................................................................... 43 Tests .............................................................................................................. 45

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot konstitucionālo tiesību un konstitūcijas jēdzienu saturu;  izprast konstitucionālo tiesību attīstību Latvijā;  orientēties konstitucionālo tiesību avotos;  analizēt konstitūciju normas.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

17


1. nodarbība

18

Biznesa vadības koledža

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība

Formālā konstitūcija – tiesību normu kopums ar augstāko juridisko spēku, kas regulē konstitucionālo tiesību jautājumus. Judikatūra – publicēto (galvenokārt augstāko) tiesu nolēmumu kopums, kuriem ir principiāla nozīme un kas satur abstrakta rakstura juridiskās atziņas. Konstitucionālās tiesības – patstāvīga publisko tiesību nozare, kas regulē personas, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, no vienas puses, un valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus, no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības. Konstitūcija – tāda tautas vai valsts tiesību normu un principu sistēma, kurai piešķirts augstākais juridiskais spēks, valsts pamatlikums. Konstitūcijas saturs – valsts organizācijas pamatelementu un procesu kopums, kas regulē pašas svarīgākās, fundamentālākās valstiskās un sociālās attiecības un kas izteikts uzvedības priekšrakstu (t.i., normu) veidā. Konstitūcijas struktūra – tās normu izklāsta veids un secība. Būtībā tas ir konstitūcijas normu izkārtojums vienā kodificētā aktā. Tātad konstitūcijas struktūra ir konstitūcijas iekšējā uzbūve (forma). Konvencionālās normas (konstitucionālās paražas) – valsts varas orgānu praksē radušās nerakstītas normas (rīcības modelis), ar kuru palīdzību tiek novērstas konstitucionālā regulējuma nepilnības vai attiecīgais regulējums tiek pielāgots būtiskām apstākļu izmaiņām. Materiālā konstitūcija – pastāvošā, sabiedrībā funkcionējošā konstitūcija; tā sevī ietver kā formālo konstitūciju, tā arī tās pārveidošanos valsts varas orgānu prakses (konvencionālās normas) vai interpretācijas rezultātā. Paražu tiesības – nerakstītas tiesību normas, kas izveidojušās sabiedriskās dzīves gaitā ilgstošā laika posmā un kuras sabiedrība atzīst sev par saistošām. Tiesību doktrīna – atzīti tiesību zinātnieku darbi (raksti, grāmatas, likumu komentāri u.c.), kuros skaidroti attiecīgās tiesību zinātnes nozares pamatjautājumi, komentēti normatīvie akti un tiesu prakse, kā arī izteikti ierosinājumi tiesību nozares pilnveidošanai.

Tiesiskais ietvars - tiesību un pienākumu apjoms noteiktām tiesiskām attiecībām Vispārējie tiesību principi – jebkuras valsts iekārtas augstākās vērtības, kas izriet no šīs valsts iekārtas būtības. Tie pastāv kā augstākās, pareizās tiesības, kuras saista gan izpildu un tiesu varu, gan arī likumdevēju.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

19


1. nodarbība

20

Biznesa vadības koledža

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. KONSTITUCIONĀLO TIESĪBU JĒDZIENS UN BŪTĪBA Konstitucionālās tiesības ir viena no svarīgākajām ikvienas valsts tiesību nozarēm, kas noteic valsts varas īstenošanas kārtību un personas un valsts savstarpējo attiecību tiesiskos pamatus.

Konstitucionālās tiesības noteic valsts varas īstenošanas kārtību.

Mūsdienu demokrātiskās tiesiskas valsts apstākļos konstitucionālās tiesības ietiecas citu tiesību nozaru (krimināltiesību, civiltiesību, administratīvo tiesību) normatīvajā regulējumā, paredzot noteikta satura regulējuma nepieciešamību. Līdz ar to zināšanas konstitucionālajās tiesībās, jo sevišķi pamattiesībās, ir nepieciešamas ikvienam praktizējošajam juristam, lai varētu efektīvi pārstāvēt sava darba devēja vai klienta intereses. Konstitucionālās tiesības ir iespējams saprast trejādi: 1. Konstitucionālās tiesības kā patstāvīga tiesību nozare. Konstitucionālās tiesības ir publisko tiesību nozare, tas ir valstī spēkā esošo tiesību normu kopums, kas noteic valsts varas īstenošanas kārtību un personas un valsts savstarpējo attiecību tiesiskos pamatus.

!

Šīs nozares patstāvību un statusu nosaka tās īpašais regulēšanas priekšmets. Konstitucionālās tiesības regulē cilvēka, indivīda, pilsoņa un sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus, no vienas puses, un valsts uzbūves un tiesiskos pamatus, no otras puses, kā arī abu šo pušu savstarpējās tiesiskās attiecības. Valsts varas īstenošanas kārtība aptver valsts varas orgānus (parlamentu, valdību, tiesas u.c.), to savstarpējās attiecības, pilnvaras un procedūras noteikumus, kādā šīs pilnvaras īstenojamas. Šis normu kopums veido t.s. „klasiskās” konstitucionālās tiesības jeb konstitucionālo tiesību institucionālo daļu. Satversmē institucionālās konstitucionālo tiesību normas ir nostiprinātas tās 1. – 7. nodaļā. Piemēram: Satversmes 5. pants: „Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem.” Satversmes 30. pants: „Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.” Satversmes 43. pants: „Valsts prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.”

Institucionālās konstitucionālo tiesību normas ir nostiprinātas Satversmes 1.-7. nodaļā.

Personas attiecības ar valsti regulē pamattiesības jeb valsts konstitūcijā ietvertās cilvēktiesību normas. Šīs normas piešķir personām un to apvienībām tiesisko aizsardzību pret valsts varu un noteic valsts varas rīcības robežas. Piemēram: Satversmes 90. pants: „Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Satversmes 93. pants: „Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.”

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

21


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

?

Uzrakstiet, kādas vēl pamattiesības ir ikvienam cilvēkam! Saglabājiet uzrakstīto un, apgūstot 3. nodarbību, pārbaudiet, cik pareizi esat atbildējuši! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

?

Kādas tiesības ir Biznesa vadības koledžas studentiem? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

!

2. Konstitucionālās tiesības kā zinātnes nozare. Tas ir tiesību zinātnieku pētniecisko darbu kopums par konstitucionālo tiesību būtību, pamatjēdzieniem un attīstības tendencēm. Konstitucionālās tiesības kā zinātnes nozare aptver arī pētniecisko metožu apgūšanu un patstāvīgu pētījumu veikšanu. Proti, zinātnieki (juristi) pēta, kā konstitucionālo tiesību normas darbojās praksē, un izsaka savas atziņas par konstitucionālo tiesību normu piemērošanu un ar to saistītajām problēmām. Uz šādu atziņu pamata tiek izteikti priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai. Ievērojamākie Latvijas konstitucionālo tiesību zinātnieki ir Kārlis Dišlers, Pēteris Mucenieks, mūsdienās – Aivars Endziņš, Gunārs Kusiņš, Anita Rodiņa, Jānis Pleps, Ringolds Balodis, Egīls Levits u.c. Ļoti vērtīgi ir iepazīties ar Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas publikācijām – www.president.lv.1

!

3. Konstitucionālās tiesības kā mācību priekšmets. Tas ir nepieciešamo zināšanu un prasmju apmērs, kas saskaņā ar augstākās izglītības standartiem ir jāapgūst tiesību zinātņu studentam, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Mācību priekšmeta ietvaros konstitucionālās tiesības aplūko tikai šīs tiesību nozares pamatjautājumus, cieši tos saistot ar praksi un tiesību zinātnieku atziņām. Studiju kursa apjomu un saturu nosaka studiju programma.

2. KONSTITUCIONĀLO TIESĪBU AVOTI Konstitucionālo tiesību normas ir apkopotas konstitucionālo tiesību avotos.

Konstitucionālās tiesības kā jēdziens parasti tiek lietots, lai apzīmētu tiesību normu kopumu. Lai varētu apgūt konstitucionālo tiesību normas un tās piemērot, ir nepieciešams zināt, kur iespējams konstitucionālo tiesību normas atrast. Tās ir apkopotas konstitucionālo tiesību avotos. Tātad konstitucionālo tiesību avots ir šo tiesību ārējā izpausme. Konstitucionālo tiesību komisija. Viedoklis. Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Rīgā 2012. gada 17. septembrī. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2.pdf. 1

22

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Shematiski tos varētu attēlot šādi: TIESĪBU AVOTI Patstāvīgie tiesību avoti

Pamatavoti Normatīvie tiesību akti

Palīgavoti Judikatūra Tiesību doktrīna

Papildavoti (subsidiārie) Vispārējie tiesību principi Paražu tiesības vispārējie tiesību principi EST, ECT, ST judikatūra ieradumu (paražu) tiesības - EST, ECT, ST judikatūra

Vispārējās jurisdikcijas tiesa

1. attēls. Tiesību avoti

ĀRĒJIE NACIONĀLIE NORMATĪVIE TIESĪBU AKTI (pēc normatīvā akta spēka) Satversme (konstitūcija) Likumi Ministru kabineta noteikumi Pašvaldību saistošie noteikumi 2. attēls. Ārējie normatīvie tiesību akti hierarhiskā secībā

Nozīmīgākais konstitucionālo tiesību avots ir konstitūcija. Tieši no konstitūcijas jēdziena ir cēlies viss šīs tiesību nozares nosaukums. Taču konstitūcija nav vienīgais konstitucionālo tiesību avots. Parasti izšķirt četrus konstitucionālo tiesību avotu blokus: 1. vispārējos tiesību principus; 2. normatīvos tiesību aktus; 3. paražu tiesības (konvencionālās normas); 4. judikatūru.

Konstitūcija ir nozīmīgākais konstitucionālo tiesību avots.

!

Papildu tam nepieciešams aplūkot arī tiesību doktrīnas jēdzienu. 1. Vispārējie tiesību principi ir katras valsts iekārtas augstākās vērtības, kas izriet no šīs valsts iekārtas būtības. Tie pastāv kā augstākās, pareizās tiesības, kuras saista gan izpildu un tiesu varu, gan arī likumdevēju. Vispārējie tiesību principi pastāv pirms likumdevēja radītajām tiesībām (normatīvajiem tiesību aktiem) un noteic šo tiesību saturu.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

!

23


1. nodarbība

Galvenie tiesību principi ir demokrātiskas valsts princips, tiesiskas valsts princips, sociāli atbildīgas valsts princips.

Biznesa vadības koledža

Latvijas Republikā kā galvenie tiesību principi minami:  demokrātiskas valsts princips;  tiesiskas valsts princips;  sociāli atbildīgas valsts princips. No šiem t.s. virsprincipiem izriet virkne citu tiesību principu, piemēram, valsts varas dalīšanas princips, samērīguma princips, tiesiskuma princips, labas pārvaldības princips. Ja normatīvie tiesību akti neatbilst vispārējiem tiesību principiem, šie normatīvie tiesību akti jāiztulko un jāpiemēro tā, lai to piemērošana nepārkāptu vispārējos tiesību principus. Ja tas nav iespējams, vispārējie tiesību principi ir piemērojami tieši. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vispārējie tiesību principi spēj koriģēt un saskaņot pat konstitucionālā likumdevēja pieņemtās normas (Satversmi), lai atsevišķu Satversmes normu piemērošana atbilstu tiesiskas valsts prasībām.

?

Vai Jūs savā praktiskajā darbā jau esat saskārušies ar vispārējiem tiesību principiem? Kurā tiesību nozarē tos visbiežāk izmanto? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

!

2. Nākamais nozīmīgākais konstitucionālo tiesību avotu bloks ir normatīvie tiesību akti. Tie ir likumdevēja (tautas vai parlamenta) vai citas speciāli tam pilnvarotas institūcijas izdotas tiesību normas, kas izstrādātas un pieņemtas valsts konstitūcijā noteiktajā kārtībā un atbilst vispārējiem tiesību principiem.

Valsts konstitūcija ir nozīmīgākais normatīvais tiesību akts.

?

24

Nozīmīgākais normatīvais tiesību akts, kas regulē konstitucionālo tiesību jautājumus, ir valsts konstitūcija. Valsts konstitūcija parasti tiek pieņemta īpašā procesuālā kārtībā, un tai tiek noteikta speciāla grozīšanas kārtība, kas atšķiras no citu normatīvo tiesību aktu grozīšanas kārtības. Konstitūcija aptver galvenos konstitucionālo tiesību jautājumus, tādējādi regulējot arī galvenos attiecīgās sabiedrības dzīves pamatus. Tādēļ konstitūciju mēdz dēvēt arī par valsts pamatlikumu, proti, valsts galveno likumu, no kura izriet pārējie normatīvie tiesību akti. Kā sauc Latvijas konstitūciju? Cik bieži ikdienā Jums nākas saskarties ar konstitūciju? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Konstitūcijā parasti visi konstitucionālo tiesību jautājumi netiek regulēti pilnībā. Konstitūcija noteic tikai valsts iekārtas pamatprincipus, pieļaujot iespēju likumdevējam izdot citus normatīvos tiesību aktus, lai atsevišķus konstitucionālo tiesību jautājumus noregulētu sīkāk. Piemēram: Satversmes 57. pants noteic: „Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.” Satversmes 86. pants: „Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.” Likumi kā parlamenta vai tautas pieņemtie normatīvie tiesību akti bieži detalizē konstitūcijā ietverto regulējumu, plaši regulējot konstitucionālo tiesību jautājumus. Sevišķi daudz šādu likumu kā konstitucionālo tiesību avotu ir valstīs, kuru konstitūcijas ir īsas un lakoniskas.

!

Latvijā konstitucionālo tiesību jautājumus regulē Saeimas kārtības rullis, Ministru kabineta iekārtas likums, likums „Par tiesu varu”, Satversmes tiesas likums, Pilsonības likums, Saeimas vēlēšanu likums u.c. likumi. Šo likumu juridiskais spēks ir zemāks nekā konstitūcijai, tādēļ tiem ir jāatbilst Satversmei. Ja šo likumu normas ir pieņemtas, pārkāpjot Satversmē noteikto šo normu pieņemšanas procesu, vai saturiski neatbilst Satversmei (paredz citādu regulējumu), tad šādas likumu normas ir antikonstitucionālas un nav piemērojamas. Konstitucionālo tiesību normas teorētiski var būt ietvertas arī vēl zemāka juridiskā spēka tiesību normās – Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos. Taču parasti šāda līmeņa aktos netiek regulēti nozīmīgi konstitucionālo tiesību jautājumi. Par tiem likumdošanas procesa kārtībā jālemj Saeimai vai Latvijas pilsoņu kopumam. Konstitucionāli tiesiskās attiecības regulē arī starptautiskie līgumi. Starptautiskie līgumi ir valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu divpusējas vai daudzpusējas vienošanās par valstu kompetencē ietilpstošu jautājumu kopīgu risināšanu. Konstitucionālajās tiesībās ir nozīmīgi starptautiskie līgumi, kas paredz valstu pienākumu nodrošināt personas pamattiesību aizsardzību noteiktā līmenī. Tādi, piemēram, ir Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Tāpat nozīmīgi ir starptautiskie līgumi, ar kuriem ir izveidota Eiropas Savienība vai ar kuriem šai Savienībai ir pievienojušās jaunas dalībvalstis. Šajos līgumos tiek regulētas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu attiecības, kas arī ir konstitucionālo tiesību jautājums. 3. Konstitucionālajās tiesībās nozīmīgs tiesību avots ir arī paražu tiesības jeb konvencionālās normas. Konvencionālo normu veidošanās ir dabisks Satversmes tālākveidošanas process, kad ar precedentu palīdzību tiek novērstas konstitucionālā regulējuma nepilnības vai attiecīgais regulējums tiek pielāgots būtiskām apstākļu izmaiņām. KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

! !

! 25


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Konvencionālas normas pamatā atrodas precedents – valsts varas orgāna darbība, izšķirot kādu pirmreizēju valsts varas īstenošanas problēmu. Šis precedents izveido konvencionālu normu, ja tiesisko attiecību subjekti nākotnē līdzīgos apstākļos atkārto šos precedentus, attiecīgajā praksē nav pretrunīgu precedentu un ir iespējams noteikti un nepārprotami konstruēt tiesību normas sastāvu. Piemēram: Saskaņā ar konvencionālo normu pēc Valsts prezidenta nāves jauns Valsts prezidents ievēlams uz pilnu termiņu, nevis mirušā prezidenta atlikušo termiņu (1927. gada Valsts prezidenta vēlēšanas pēc Jāņa Čakstes nāves). Tāpat prakse, ka Valsts prezidents sasauc un vada Ministru kabineta pirmo sēdi, balstās uz konvencionālo normu, kura izveidojās Jāņa Čakstes prezidentūras laikā. Ar konvencionālu normu Valsts prezidents ieguva tiesības slēgt valsts vārdā starptautiskos līgumus, jo Satversmes likums paredz tikai Valsts prezidenta tiesības izpildīt Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu (Satversmes 41.p.). Sevišķi daudz konvencionālo normu ir Lielbritānijas konstitucionālajās tiesībās, taču arī citu valstu konstitucionālajās iekārtās ir sastopamas konstitucionālas normas, kas izveidojušās valsts varas orgānu praksē, tiem īstenojot konstitūcijas rakstītās tiesību normas.

!

4. Judikatūra ir vēl viens nozīmīgs konstitucionālo tiesību avots. Judikatūra ir publicēto (galvenokārt augstāko) tiesu nolēmumu kopums, kuriem ir principiāla nozīme un kas satur abstrakta rakstura juridiskās atziņas. Tā ir pareiza tiesu prakse, kuru iespējams izmantot citu līdzīgu lietu izlemšanā. Tādā veidā tiek nodrošināta tiesību normu piemērošanas vienveidība un vienlīdzības principa īstenošana (proti, līdzīgas lietas tiek izlemtas līdzīgi).

Nozīmīgs judikatūras avots konstitucionālo tiesību jomā ir Satversmes tiesas spriedumi.

Konstitucionālo tiesību jomā nozīmīgs judikatūras avots ir Satversmes tiesas spriedumi. Satversmes tiesa saskaņā ar Satversmes 85. pantu ir vienīgais valsts varas orgāns, kurš sniedz oficiālu Satversmes interpretāciju. Tās spriedumos ietvertās atziņas par konstitūcijas normu saturu ir juridiski saistošas citiem valsts varas orgāniem, iestādēm un privātpersonām. Tāpat Satversmes iztulkošanu veic arī citas tiesas un šo tiesu spriedumus var izmantot kā autoritatīvus avotus Satversmes normu satura noskaidrošanā. Taču citu tiesu spriedumiem nav vispārsaistoša (obligāta) rakstura un uz tiem var atsaukties tikai kā autoritatīviem skaidrojumiem. Jāpiebilst, ka Satversmes tiesas (ST) un pārnacionālo tiesu (Eiropas savienības tiesas (EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT)) spriedumi, ņemot vērā to īpašo spēku, ir primārie tiesību avoti, kā to norāda Daiga Rezevska.2

2

26

Rezevska D. www.at.gov.lv/files/docs/conferences/rezevska.pp [aplūkots 11.02.2013.] KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

EST, ECT, ST judikatūra ir vispārsaistoša spēka tiesību avots:  tā attiecas ne tikai uz lietā iesaistītajām pusēm, bet arī uz nenoteiktu personu loku;  ja tiesa, taisot spriedumu, nav ņēmusi to vērā, tad augstākas instances tiesa atcels spriedumu tieši šā iemesla dēļ (skat., piemēram, AT Senāta CD 2005. gada 26. janvāra spriedumu lietā nr. SKC-41);  tā ir piemērojama vairākkārtīgi – atkal un atkal, kad tiesa saskaras ar attiecīgo tiesību jautājumu. 5. Konstitucionālo tiesību normu satura noskaidrošanā var palīdzēt arī tiesību doktrīna. Tā ir atzītu konstitucionālo tiesību zinātnieku darbu kopums, kuros ir skaidrota konstitucionālo tiesību teorija, atsevišķu konstitūcijas normu saturs un piemērošanas īpatnības. Tiesību doktrīnai nav juridiski saistoša spēka, taču tā var atvieglot darbu ar konstitucionālo tiesību normām.

!

Latvijā, piemēram, par autoritatīvu Satversmes interpretācijas avotu tiek uzskatīti profesora Kārļa Dišlera darbi „Latvijas valsts orgāni un viņu funkcijas” un „Ievads Latvijas valststiesību zinātnē”.

3. LATVIJAS KONSTITUCIONĀLO TIESĪBU ATTĪSTĪBA Latvijas Republika tika nodibināta 1918. gada 18. novembrī. Jau 1918. gada 17. novembrī, izveidojot Latvijas priekšparlamentu – Latvijas Tautas padomi, tika pieņemta pirmā pagaidu konstitūcija – Tautas padomes politiskā platforma. Pirmajā pagaidu konstitūcijā ietilpa arī Latvijas proklamēšanas akts – uzsaukums „Latvijas pilsoņiem!”. Latvijas Tautas padome proklamēšanas aktā spēja ietvert samērā plašu tiesībpolitisku vīziju par jaundibināmās valsts nākotni. „Latvija – apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale) – ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts. Satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”. Savukārt Tautas padomes politiskā platforma noteica jaundibinātās valsts politiskos mērķus un valsts varas īstenošanas kārtību. Pirmā pagaidu konstitūcija bija spēkā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 1. jūnijam. 1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlētā Latvijas Satversmes sapulce, kuras viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija izstrādāt un izdot valsts pamata likumu, pieņēma otro pagaidu konstitūciju – 1920. gada 27. maija Deklarāciju par Latvijas valsti un 1920. gada 1. jūnija Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus. Šī pagaidu konstitūcija bija spēkā līdz 1922. gada 7. novembrim, kad spēkā stājās 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

27


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Latvijas Republikas Satversme ir patstāvīga Latvijas valsts konstitūcija, kas bija spēkā līdz 1934. gada 15. maijam. Pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma Satversmes darbība tika apturēta un valsts varas īstenošanas kārtību noteica Kārļa Ulmaņa valdības pieņemtie likumi un precedenti. 1940. gada jūnijā pēc Kārļa Ulmaņa valdības krišanas un Padomju Savienības ieceltās valdības izveidošanās Satversmes darbība netika faktiski atjaunota. Augusta Kirhenšteina valdība tika izveidota un Tautas Saeima tika ievēlēta, pārkāpjot Satversmes regulējumu. Tāpat Satversmei neatbilda Tautas Saeimas pieņemtie akti par padomju varas nodibināšanu Latvijā un Latvijas pievienošanos Padomju Savienībai.

Latvijas valsts kontinuitāte ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam.

Izvērtējiet Kārļa Ulmaņa apvērsuma un 1940. gada vasaras notikumu tiesiskumu. Izmantojot Satversmi, norādiet, kādas Satversmes normas tika pārkāptas. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Gan autoritārais režīms, gan arī padomju totalitārisms juridiski nespēja noformēt uz 1918. gada 18. novembra proklamēšanas aktu balstītās Latvijas kā neatkarīgas demokrātiskas tiesiskas valsts likvidāciju. De iure 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts nekad nav pārstājusi pastāvēt. Pamatojoties uz šo valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) doktrīnu, bija iespējama Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana. Kā atzīmējis profesors Aivars Endziņš, „Latvijas valsts kontinuitāte [..] ir mugurkauls visam Latvijas konstitucionālo tiesību organismam.” Latvijas Republikas neatkarība tika atjaunota ar konstitucionāla ranga aktu – 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Deklarācijas 5. punkts paredzēja pārejas periodu līdz pilnīgai neatkarības atgūšanai. Šajā laikā kā Latvijas pagaidu konstitūcija tika piemērota 1990. gada 4. maija deklarācija, Satversmes 1., 2., 3. un 6. pants, kā arī Latvijas PSR Konstitūcija tiktāl, ciktāl tā nebija pretrunā 1990. gada 4. maija deklarācijas un Satversmes normām. Pārejas periods noslēdzās ar 1991. gada 21. augusta konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu. Ar šā likuma pieņemšanu Latvijas neatkarība un Satversme tika atjaunota pilnā apjomā. Faktiski šajā laikā Satversmi pilnībā piemērot nebija iespējams, jo nebija izveidoti Satversmē paredzētie valsts varas orgāni. Līdz ar to šajā laikā līdz šo orgānu izveidošanai piemērota tika Satversme tiktāl, ciktāl tas bija iespējams, 1990. gada 4. maija deklarācija, kā arī tika pieņemti speciāli likumi, kas regulēja Augstākās padomes un Ministru padomes darbu.

28

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

Satversme pilnā apmērā spēkā stājās 1993. gada 5. jūlijā, kad uz pirmo sēdi sanāca 5. Saeima un sāka izveidot Satversmē paredzētos valsts varas orgānus. Satversmes spēkā stāšanās nav atņēmusi 1990. gada 4. maija deklarācijas normām to konstitucionālo raksturu. Līdz ar to Latvijas rakstīto konstitūciju veido vairāki konstitucionāla ranga dokumenti.

1. nodarbība

Satversme pilnā apmērā spēkā stājās 1993. gada 5. jūlijā.

Pēc Satversme spēkā stāšanās tajā izdarīti vairāki svarīgi grozījumi. Īpaši jāmin Satversmes 85. panta grozījums, kas Latvijā izveidoja Satversmes tiesu, Satversmes 8. nodaļas pieņemšana, kas Satversmē ietvēra personas pamattiesību katalogu, un Satversmes 68. panta grozījumu, kas Latvijai deva konstitucionālu pamatu dalībai Eiropas Savienībā.

4. KONSTITŪCIJAS JĒDZIENS UN BŪTĪBA Konstitūcija ir konstitucionālo tiesību pamatjēdziens, kas tiek plaši aplūkots speciālā konstitucionālo tiesību disciplīnā – konstitūcijas teorijā. Vārds ‘konstitūcija’ radies no latīņu constitutio (‘lēmums’, ‘noteikums’). Šis termins laika gaitā ir ieguvis īpašu nozīmi. Sākotnēji par konstitūcijām tika dēvēti Romas imperatora izdoti likumi. Tomēr tās nebija konstitūcijas šā vārda mūsdienu izpratnē. Vārds ‘konstitūcija’ ieguva savu pašreizējo nozīmi 18. gadsimtā, un pašlaik ar to apzīmē valsts pamatlikumu. Konstitūcija ir pamatlikums, ar kuru tiek organizēta valsts pārvaldīšana un kurš noteic personas attiecības ar valsti un sabiedrību. Konstitūcija kā valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku noteic valsts iekārtas pamatprincipus, personas tiesību un brīvību garantijas, kā arī valdīšanas formu – valsts varas orgānu struktūru un savstarpējās attiecības. Tāpat konstitūcija iezīmē valsts funkcijas, noteic tās attiecības ar personu un sabiedrību. Mūsdienu konstitucionālo tiesību doktrīna atzīst konstitūciju par vienīgo īsto tiesiskas valsts pamatu.

!

Konstitūcija ir satversmes varas akts; tā ir atzīstama par sabiedrisko līgumu – demokrātiski akceptētu visu valsts pilsoņu saistību savā un nākamo paaudžu vārdā dzīvot saskaņā ar konstitūcijā ietvertajām pamatvērtībām un ievērot tās. Pilsoņi, pieņemot konstitūciju, nodrošina valsts varas un tās pieņemto lēmumu leģitimitāti, kā arī personas tiesības un brīvības. Konstitūcija ir valsts pamatlikums. Tas ir konstitucionālo tiesību normu kopums (pilnīga un sakārtota sistēma) ar augstāko juridisko spēku. Konstitūciju raksturo konstitūcijas pārākuma princips, proti, ikvienam citam konstitucionālo tiesību aktam ir jāatbilst konstitūcijai un pretrunas gadījumā ir piemērojama konstitūcija. Tāpat obligāta konstitūcijas pazīme ir tā, ka konstitūcijai reāli jāierobežo valsts vara, nosakot tai kompetences robežas un saistot ar pienākumu noteiktas kompetences īstenot tikai konstitūcijā noteiktajā kārtībā.

Konstitūcija ir konstitucionālo tiesību normu kopums ar augstāko juridisko spēku.

Demokrātiskā tiesiskā valstī konstitūcija ir vispārējo tiesību principu un konstitucionālā likumdevēja īpašā procedūrā pieņemto normu kopums.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

29


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Latvijas konstitucionālais likumdevējs ir Latvijas pilsoņu kopums un Saeima. Īstenojot Satversmes 76.–78. pantā noteikto kompetenci, šie valsts varas orgāni īsteno satversmes varu, proti, tiesības lemt par valsts iekārtas pamatprincipiem, uzbūvi un valsts attiecībām ar personām. Satversmes vara ir valsts varas orgāniem ar konstitūciju piešķirtās tiesības grozīt konstitūciju vai pieņemt jaunu konstitūciju.

!

Latvijas Republikas konstitūciju sauc par Satversmi. To pieņēma Satversmes sapulce 1922. gada 15. februārī. NB! Turpmāk kā palīglīdzeklis šā lekciju kursa apgūšanai obligāti būs nepieciešama arī Latvijas Republikas Satversme. Satversme un tās grozījumi ir publicēti Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Konsolidētais teksts ērti ir pieejams gan portālā www.likumi.lv, gan arī Latvijas Republikas augstāko institūciju mājaslapās (piemēram, www.president.lv; www.saeima.lv; www.satv.tiesa.gov.lv). Kā norāda profesors Aivars Endziņš, Satversmi ir pamats uzskatīt par modernizētu. Kopš likumdevējs to 1922. gadā pieņēma, Satversme ir labota, papildināta 11 reizes. Turklāt šos grozījumus lielākoties ir noteikusi dzīves nepieciešamība: Satversmes tiesas izveidošana, Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vēlētāju vecuma noteikšana no 18 gadiem, arī jaunas – 8. nodaļas ietveršana Satversmē un citi apstākļi.3 Tāds komplekss sabiedrisks veidojums kā valsts vispār var pastāvēt tikai tiesiskā ietvarā. Tātad konstitucionālā demokrātiskā valstī arī pašai tautai kā suverēnam jāpakļaujas tiesiskam regulējumam. Šāds tiesiskais regulējums, kas vismaz nosaka to, kā tauta pieņem un īsteno savus lēmumus, ir konstitūcija.

Konstitūcija var būt gan rakstisks dokuments (kā lielākajā daļā pasaules valstu), gan arī tikai nerakstīta tiesību norma, kas par tādu ir atzīta un tiek ievērota. Tā ir tiesību norma ar augstāko juridisko spēku, kas saista valsti kopumā, tās orgānus un amatpersonas, un arī tautu kā suverēnās valsts varas nesēju. Mūsdienu konstitūcijas parasti ietver ne tikai tautas lēmumu pieņemšanas un īstenošanas kārtību, bet arī nozīmīgāko vērtību un principu pieteikumu, it sevišķi cilvēktiesību, publiskās pārvaldes un citus sabiedrībai nozīmīgus noteikumus.4 ENDZIŅŠ A. VALSTS UN SABIEDRĪBAS LĪGUMS – SATVERSME. KO SKAIDRO UN SKAIDROS SATVERSMES KOMENTĀRI. PIEEJAMS: HTTP://WWW.LVPORTALS.LV/VIEDOKLI.PHP?ID=245202 [aPLŪKOTS 13.03.2012.] 4 Konstitucionālo tiesību komisija. Viedoklis. Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Rīgā 2012.gada 17.septembrī. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2.pdf 3

30

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

5. KONSTITŪCIJAS SATURS UN STRUKTŪRA 5.1. KONSTITŪCIJAS SATURS Konstitūcijas definīcija, iezīmējot tās būtiskās un galvenās īpašības, dod iespēju pievērsties saturam. Jebkuras konstitūcijas saturu pamatā veido tiesību normās ietvertie priekšraksti valsts varas, politisko attiecību un cilvēka brīvības sfērā. Konstitūcijas saturs ir konstitucionālo tiesību svarīga kategorija. Demokrātiskā valstī konstitūcijas saturu veido vienota institūtu, normu un principu sistēma, taču nevienas konstitūcijas saturs nav identisks citai konstitūcijai.

Demokrātiskā valstī konstitūcijas saturu veido vienota institūtu, normu un principu sistēma.

Tātad konstitūcijas saturs ir valsts organizācijas pamatelementu un procesu kopums, kas regulē pašas svarīgākās, fundamentālākās valstiskās un sociālās attiecības un kas izteikts uzvedības priekšrakstu (t.i., normu) veidā. Valsts tiesiskā prakse un teorija ir izstrādājusi vairākus būtiskus konstitūcijas satura virzienus: 1. Cilvēka un pilsoņa tiesību un brīvību konstitucionālais regulējums. Parasti konstitūcijā iekļauj nodaļu, kas noteic cilvēka pamattiesības. Cilvēktiesību bloks, tā katalogs un ievērošana ir nozīmīgs konstitūcijas satura demokrātisma rādītājs. 2. Konstitucionālais attiecību regulējums, kas izriet no fakta, ka valsts vara pieder tautai. Tauta ir pats svarīgākais konstitūcijas subjekts. 3. Valsts organizācijas pamatu konstitucionālais regulējums, kas ietver valsts nosaukumu, valsts formu, darbības principus, federālā valstī – federācijas subjektus un attiecības ar centru, valsts simbolus, dažreiz arī valsts vai oficiālo valodu. 4. Likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas konstitucionālais regulējums. Apjoma ziņā plašākais visā konstitūcijas saturā. Šajā blokā ietilpst arī atsevišķas valsts iestādes, kas radītas speciālu funkciju veikšanai. Konstitūciju saturā ir sadaļas par konstitucionālo uzraudzību, tiesībsarga institūtu, rēķinvedības palātām (saskaņā ar Satversmi – Valsts kontrole). 5. Pašvaldību un vietējo kopienu tiesiskā regulējuma principi, kas parasti ir ietverti konstitūcijas saturā. Atkarībā no valsts varas centralizācijas vai decentralizācijas modeļa konstitūcijā ir izvērstas vai ļoti lakoniskas normas. 6. Politisko partiju un arodbiedrību reglamentācija ir konstitūcijas satura jaunums. Modernajām politiskajām partijām, kas izveidojās 17. gs., pēdējos gadsimtos ir bijusi nozīmīga loma valsts pārvaldīšanā, tomēr konstitūcijas saturā tās netika fiksētas.

!

Mūsdienu demokrātisko valstu konstitūciju saturs ir bagātināts ar noteikumiem par pilsoņu tiesībām apvienoties partijās, organizācijās, arodbiedrībās, kā arī ar normām par šo sabiedrisko apvienību statusu. Konstitūcijas saturam nav nozīmes, ja tas netiek attiecīgi izmantots un lietots. KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

31


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

5.2. KONSTITŪCIJAS STRUKTŪRA Arī konstitucionālajās tiesībās ir pazīstama konstitūcijas struktūra. To gan attiecina tikai uz kodificētām konstitūcijām, kas sastāv no viena likuma.

!

Konstitūcijas struktūra ir tās normu izklāsta veids un secība. Būtībā tas ir konstitūcijas normu izkārtojums vienotā normatīvajā aktā – konstitūcijā. Tātad konstitūcijas struktūra ir konstitūcijas iekšējā uzbūve (forma). Konstitūcijas struktūru veido šādi elementi: 1. Preambula (praeambulus – latīņu val. ‘priekšā ejošs’, ‘priekšējs’) ir konstitūcijas ievaddaļa, kurā pasludināti tās pieņemšanas apstākļi, mērķi, uzdevumi un nozīme. Preambulā var būt un var nebūt ietvertas arī tiesību normas, taču preambulai jebkurā gadījumā ir juridiski normatīvs raksturs, kas ir piemērots precīzai un zinātniskai pārējo normu interpretācijai. 2. Konstitūcijas pamatdaļa ietver konstitucionālo tiesību normas zināmā secībā – parasti konstitūcijas sākumā nostiprināta valsts organizācija, forma, cilvēktiesības, pēc tam seko parlamenta, izpildvaras, tiesas, konstitucionālās uzraudzības, vietējās pašvaldības pamatu reglamentācija. 3. Pārejas noteikumi noteic konstitūcijas spēkā stāšanās kārtību, iepriekšējo valsts varas institūciju nomaiņu un termiņus, kā arī konstitucionālo aktu vai to daļu spēka zaudēšanu. Piemēram, pašreiz pārejas noteikumi ir 1992. gada Lietuvas Konstitūcijā, 1993. gada Krievijas Federācijas Konstitūcijā, 1996. gada Ukrainas Konstitūcijā. 4. Grozījumi kā atsevišķa konstitūcijas daļa tiek izveidota tikai tad, ja grozījumus un papildinājumus neinkorporē (iestrādā konstitūcijas tekstā, piemēram, Latvijā) pamattekstā. Piemēram, ASV konstitūcijā grozījumi veido tās otro daļu. Parasti grozījumi tiek iestrādāti konstitūcijas pamattekstā un atsevišķi konstitūcijā nav nošķirami. 5. Pielikumi ir samērā reta konstitūcijas sastāvdaļa. Dažreiz tādi ir federatīvajās valstīs. Par pielikumiem kļūst šo federatīvo valstu dibināšanas līgumi. Piemēram, Indijas Konstitūcijai ir 13 pielikumi: cilšu, teritoriju un valodu saraksti, štatu tiesiskā statusa atšķirības u.c.

6. KONSTITŪCIJU KLASIFIKĀCIJA Tiesību teorijā ir radīti vairāki konstitūciju klasifikācijas paņēmieni, konstitūcijas grupējot pēc dažādiem kritērijiem. Kā nozīmīgāko jāmin konstitūciju iedalījums formālajās konstitūcijās un materiālajās konstitūcijās.

! 32

Formālā konstitūcija ir tiesību normu kopums ar augstāko juridisko spēku, kas regulē konstitucionālo tiesību jautājumus. Šis tiesību normu kopums formulē noteikumus par valsts iekārtas pamatiem, valsts varas avotu un raksturu, valsts varas augstāko iestāžu organizāciju un kompetencēm, pilsoņu brīvībām un tiesībām, kā arī vispārējiem pienākumiem pret valsti.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

Materiālā konstitūcija ir pastāvošā, sabiedrībā funkcionējošā konstitūcija, kas var atšķirties no formālās konstitūcijas. Materiālā konstitūcija ir tas reālais konstitucionālo tiesību normu kopums, kas pauž adekvātu priekšstatu par to, kāds ir konstitucionālo tiesību saturs. Materiālā konstitūcija sevī ietver kā formālo konstitūciju, tā arī formālās konstitūcijas piemērošanas praksi.

1. nodarbība

!

Konstitūcijas iespējams klasificēt arī pēc konstitucionālo normu fiksācijas veida, to pieņemšanas un grozīšanas veida, kā arī pēc konstitūcijas darbības termiņa un citiem kritērijiem. Pēc konstitucionālo normu fiksācijas veida izšķir rakstītās un nerakstītās konstitūcijas. Rakstītās konstitūcijas ir likumdevēja pieņemtie normatīvie tiesību akti, kas regulē konstitucionālo tiesību jautājumus.

!

Izšķir konsolidētas un nekonsolidētas rakstītās konstitūcijas. Konsolidētās konstitūcijas sastāv no viena normatīvā tiesību akta, savukārt nekonsolidētās konstitūcijas veido vairāki normatīvie tiesību akti. Nerakstītās konstitūcijas ir konstitucionālo tiesību normu kopums, kuru likumdevējs nav fiksējis noteiktā aktā ar augstāko juridisko spēku. Pamatā nerakstītās konstitūcijas veido konvencionālās normas un tiesu precedenti. Nerakstītā konstitūcija ir reti sastopama, parasti pārejas perioda īpatnība, kad valsts iekārta pēc savas izveidošanās vēl nav paguvusi noformēt savas pastāvēšanas noteikumus vienotā rakstiskā aktā.

!

Pēc konstitūcijas grozīšanas veida izšķir stingrās (rigid) un lokanās (flexible) konstitūcijas. Par lokanām sauc tādas konstitūcijas, kuras var grozīt parastajā likumdošanas kārtībā, proti, konstitūciju var grozīt tādā pašā kārtībā kā pieņemt citus normatīvos tiesību aktus. Turpretī par stingrām dēvē konstitūcijas, kuru grozīšanai noteikta no citu likumu pieņemšanas atšķirīga, ar dažādiem noteikumiem apgrūtināta grozīšanas kārtība. Lielākais vairums mūsdienu konstitūciju ir stingras. Piemēram: Satversmes grozīšanai nepieciešams lielāks balsu skaits nekā vienkārša likuma pieņemšanai. Savukārt atsevišķus Satversmes pantus iespējams grozīt tikai ar Saeimas un pilsoņu kopuma kopīgu lēmumu (Satversmes 77. pants). Par lokanu konstitūciju var uzskatīt Lielbritānijas konstitūcijas rakstīto daļu, proti, šīs konstitūcijas rakstīto daļu parlaments var grozīt tādā pašā kārtībā, kas noteikta likumu pieņemšanai šajā valstī. Pēc darbības termiņa izšķir patstāvīgās un pagaidu konstitūcijas. Patstāvīgās konstitūcijas tiek pieņemtas uz nenoteiktu laiku. Savukārt pagaidu konstitūcijas tiek pieņemtas uz tieši konstitūcijā noteiktu termiņu vai arī to spēkā esamība tiek saistīta ar kāda notikuma iestāšanos. KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

Pēc darbības termiņa izšķir patstāvīgās un pagaidu konstitūcijas.

33


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ņemot vērā arī informāciju par Latvijas konstitucionālo tiesību attīstību, apsveriet, kādu iemeslu dēļ valstis dažkārt pieņem pagaidu konstitūcijas? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

34

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Konstitucionālo tiesību kursa 1. nodarbības ietvaros iepazināties ar konstitucionālo tiesību pamatjēdzieniem, kas nepieciešami, lai sekmīgi apgūtu šo priekšmetu. Konstitucionālās tiesības iespējams definēt kā tiesību nozari, kā zinātnes disciplīnu vai kā mācību priekšmetu. Konstitucionālās tiesības ir publisko tiesību nozare, kas regulē valsts uzbūvi, valsts varas īstenošanas kārtību, kā arī valsts un personas savstarpējās attiecības. Centrālais konstitucionālo tiesību jēdziens ir konstitūcija. Konstitūcija ir politiski juridisks dokuments, kuram ir augstākais juridiskais spēks valsts tiesību sistēmā. Konstitūcija noteic valsts iekārtas pamatus. Līdztekus konstitūcijas jēdzienam iepazināties ar konstitucionālo tiesību avotu veidiem Latvijas Republikā un Latvijas Republikas konstitucionālo tiesību vēsturisko attīstību. Konstitucionālo tiesību normas Latvijā ir ietvertas Latvijas Republikas Satversmē, likumos un starptautiskajos līgumos. Tāpat konstitucionālo tiesību normas ir vispārējie tiesību principi un konvencionālās normas. Paralēli tam konstitucionālo tiesību normu satura noskaidrošanā ieteicams izmantot tiesību doktrīnu un judikatūru. Pēdējos gados noticis daudz kas nozīmīgs Satversmes iztulkošanā – Saeimas atlaišana, ekonomiskā krīze, pilsoņu kopuma rosinātie referendumi, eiro ieviešanas un Latvijas prezidēšanas laiks Eiropas Savienībā 2015. gadā. Ir jāseko līdzi Latvijas valsts iekārtas attīstībai pēdējos desmit gados.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

35


1. nodarbība

36

Biznesa vadības koledža

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība

1. uzdevums Definējiet, kas ir konstitucionālās tiesības un ko tās regulē! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Izmantojot Latvijas Republikas Satversmi, nosakiet, pie kāda konstitūcijas saturu veidojošā bloka pieskaitāma attiecīgā Satversmes norma un kāpēc! 1. 60. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. 87. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. 102. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. 4. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 5. 1. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 6. 6. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 7. 2. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 8. 35. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

37


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

9. 64. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 10. 101. pants .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. uzdevums Analizējiet Satversmes struktūru! Kādi struktūrelementi veido Satversmi? Cik nodaļas ir Satversmes pamatdaļā un ko tās regulē? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. uzdevums Noskaidrojiet, cik reizes Satversme tika grozīta tās darbības laikā! Izrakstiet visus Satversmes grozījumus (grozījumu datumu un spēkā stāšanās dienu) un aplūkojiet arī to saturu (kas tieši Satversmē laika gaitā tika mainīts)! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

38

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

5. uzdevums Raksturojiet Latvijas Republikas Satversmi, izmantojot 6. nodaļā piedāvātos konstitūcijas klasifikācijas veidus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

39


1. nodarbība

40

Biznesa vadības koledža

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība

28. lpp. Kārļa Ulmaņa apvērsuma rezultātā primāri tika pārkāpts Satversmes 1. un 2. pants. Apvērsums likvidēja Latvijā demokrātisku valsts iekārtu, kurā tiek īstenots valsts varas dalīšans princips. Attiecīgās pārmaiņas tika veiktas, ignorējot Satversmes 77. pantu, kas paredz šādā gadījumā Satversmes grozīšanas nepieciešamību, un Satversmes 2. pantu, jo Latvijas tauta, kurai pieder suverēnā valsts vara, nepauda savu gribu par šādu pārmaiņu vēlamību. 1940. gada notikumu rezultātā primāri tika pārkāpts arī Satversmes 1. un 2. pants. Latvijas pievienošana PSRS notika, pārkāpjot Satversmes 1. pantā noteikto, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, kā arī Satversmes 2. pantā nostiprināto tautas suverenitātes principu. Tauta nepauda brīvi savu gribu par iespējamo iestāšanos PSRS, šī iestāšanās notika pretēji Satversmes 77. panta prasībām (par to bija jālemj tautas nobalsošanā), savukārt Tautas Saeima, kas pieņēma šādu lēmumu, bija ievēlēta vēlēšanās, kuras notika padomju okupācijas apstākļos, ignorējot demokrātisku vēlēšanu principus un falsificējot vēlēšanu rezultātus. 34. lpp. Lielākoties tas notiek gadījumos, kad tiek veidota jauna valsts vai notiek fundamentālas valsts iekārtas maiņas, kuras prasa jaunas konstitūcijas pieņemšanu. Taču parasti konstitūciju izstrādāšana prasa ilgu laiku, bet jauns konstitucionālais regulējums ir vajadzīgs steidzami. Tādēļ šo problēmu risina ar pagaidu konstitūciju starpniecību.

37. lpp. 1. uzdevums Konstitucionālās tiesības ir publisko tiesību nozare, kas regulē valsts uzbūvi, valsts varas īstenošanas kārtību, kā arī valsts un personas savstarpējās attiecības. 2. uzdevums 1. 60. pants. Likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas konstitucionālais regulējums; 2. 87. pants. Likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas konstitucionālais regulējums; 3. 102. pants. Cilvēka un pilsoņa tiesību un brīvību konstitucionālais regulējums; politisko partiju un arodbiedrību reglamentācija; 4. 4. pants. Valsts organizācijas pamatu konstitucionālais regulējums; 5. 1. pants. Valsts organizācijas pamatu konstitucionālais regulējums; 6. 6. pants. Valsts organizācijas pamatu konstitucionālais regulējums; 7. 2. pants. Konstitucionālais attiecību regulējums, kas izriet no fakta, ka valsts vara pieder tautai; Valsts organizācijas pamatu konstitucionālais regulējums; 8. 35. pants. Likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas konstitucionālais regulējums; KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

41


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

64. pants. Likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas konstitucionālais regulējums; 10. 101. pants. Cilvēka un pilsoņa tiesību un brīvību konstitucionālais regulējums. 9.

38. lpp. 3. uzdevums Satversmei ir ievadteikums jeb preambula, pamatdaļa un pārejas noteikums. Pamatdaļā ir 8. nodaļas, kas regulē valsts iekārtas pamatprincipus, kā arī personas attiecības ar valsti un valsts varas īstenošanas kārtību. 4. uzdevums 21.03.1933. likums – noteikts kvorums tautas nobalsošanās. 27.01.1994. likums ("LV", 19 (150), 12.02.1994.) – grozīts vecums, no kura pilsonis var vēlēt. 05.06.1996. likums ("LV", 100/101 (585/586), 12.06.1996.) – paredzēta Satversmes tiesa. 04.12.1997. likums ("LV", 331/332 (1046/1047), 17.12.1997.) – pagarināts Valsts prezidenta un Saeimas pilnvaru termiņš, kā arī izdarīti citi tehniski grozījumi. 15.10.1998. likums ("LV", 308/312 (1369/1373), 23.10.1998.) – Satversme papildināta ar cilvēktiesību katalogu. 30.04.2002. likums ("LV", 70 (2645), 10.05.2002.) – ieviests deputāta svinīgais solījums, kā arī nostiprināta latviešu valoda. 08.05.2003. likums ("LV", 76 (2841), 22.05.2003.) – regulēti dalības Eiropas Savienībā jautājumi. 23.09.2004. likums ("LV", 159 (3107), 07.10.2004.) – piešķirtas pašvaldību vēlēšanu tiesības ES pilsoņiem. 15.12.2005. likums ("LV", 1 (3369), 03.01.2006.) – tehniski grozītas Valsts prezidenta veto tiesības. 03.05.2007. likums ("LV", 79 (3655), 17.05.2007.) – definēts laulības jēdziens. 08.04.2009. likums ("LV", 66 (4052), 29.04.2009.) [stājas spēkā ar 02.11.2010] – Saeimas atlaišanas kārtība.

39. lpp. 5. uzdevums Latvijas Republikas Satversme ir formāla konstitūcija. Tā ir rakstīta, konsolidēta, patstāvīga un stingra.

42

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA UN AVOTI

1. nodarbība

Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga: Ansis Gulbis, 1930, 1.-80. lpp. 2. Eglītis V. Ievads konstitūcijas teorijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006. 3. Jelāgins J. Latvijas rakstītā konstitūcija. Jurista Vārds, Nr. 10(52), 1997. gada 14. maijs. 4. Jelāgins J. Normatīvie akti un to hierarhija. Jurista Vārds, Nr. 3(71), 1998. gada 29. janvāris. 5. Konstitucionālo tiesību komisija. Viedoklis. Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Rīgā 2012.gada 17.septembrī. Pieejams: http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2. pdf 6. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Balodis R. redakcijā Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. 864 lpp. 7. Latvijas tiesību vēsture. Lēbers D. A. (zin. red.) Rīga: Fonds Latvijas Vēsture, 2000. 8. Pleps J. Konvencionālo normu jēdziens. Likums un Tiesības, 8. sējums, Nr. 1(77), 2006, 12.-20. lpp. 9. Pleps J. Satversmes iztulkošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 17. – 54.lpp. 10. Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 28.-80. lpp. 11. András Sajó. Limiting government. An Introduction to Constitutionalism. Budapest: Central European University Press, 1999, p. 1.-48. 12. Balodis R. The Constitution of Latvia. Trier: Institut für Rechtspolitik an der Universität Trier, 2004, p. 4.-13. 13. Конституционное право зарубежных стран. Баглай М. В., Лейбо Ю. И., Энтин Л. М. (ред.) Москва: Норма, 2003, c. 1.-77. 14. Маклаков В. В. Конституционное право зарубежных стран. Москва: Волтерс Клувер, 2006, c. 1.-160. 15. Шаповал В. Н. Сравнительное конституционное право. Киев, 2007. С 413. 1.

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

43


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Normatīvie tiesību akti Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, Nr. 43, 1993. gada 1. jūlijs. Ar grozījumiem līdz 2013. gada 2. februārim. Satversmes tiesas spriedumi Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-100102 "Par likuma "Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997. gada 7. augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" 1. panta vārdu "ievērojot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežu nemainības principu" atbilstību Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. martā parakstītā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu un likuma "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam". Latvijas Vēstnesis, Nr. 193, 2007. gada 30. novembris.

44

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība

Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Konstitucionālās tiesības regulē: A. ģimenes, mantošanas un saistību tiesību jautājumus; B. valsts iekārtas jautājumus un valsts varas īstenošanas kārtību; C. Romas valsts tiesību sistēmas pamatus; D. valstu savstarpējo attiecību pamatprincipus. 2. Tiesību doktrīnu veido: A. Augstākās tiesas un Satversmes tiesas spriedumi; B. tikai Satversmes tiesas spriedumi; C. profesoru un tiesību doktoru raksti; D. tiesību zinātnieku darbi. 3. Vispārējie tiesību principi: A. saista likumdevēju un noteic normatīvo tiesību aktu saturu; B. saista izpildvaru un tiesu varu, taču likumdevējs ir pilnvarots grozīt vispārējos tiesību principus; C. ir piemērojami gadījumos, kad to pieļauj likumdevējs normatīvajā tiesību aktā; D. ir politiskas vadlīnijas, kuras nevar tikt piemērotas kā tiesību normas. 4. Latvijas Republikas Satversme ir: A. judikatūras atziņu kopums; B. normatīvs tiesību akts; C. vispārējo tiesību principu nostiprinājums; D. tiesību papildavots. 5. Latvijas Republikas Satversmi pieņēma: A. Latvijas Republikas Saeima 1996. gadā; B. Kārlis Ulmanis 1934. gadā; C. Latvijas Satversmes sapulce 1922. gadā; D. Latvijas PSR Augstākā padome 1990. gadā. 6. Satversmes vara ir: A. Satversmes tiesas sprieduma spēks; B. tiesības grozīt vai pieņemt Satversmi; C. Satversmes augstākais juridiskais spēks; D. konstitucionālas valsts raksturojums. 7. Visretākais konstitūcijas struktūras elements ir: A. konstitūcijas preambula; B. konstitūcijas pārejas noteikumi; C. konstitūcijas ievads; D. konstitūcijas pielikums. KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

45


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

8. Latvijas konstitucionālisma attīstības vēsturē par pagaidu konstitūciju varētu saukt: A. Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus; B. Latvijas Republikas Satversmi; C. 1990. gada 4. maija deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”; D. grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. 9. Lokanās konstitūcijas raksturo: A. īss, kodolīgs normu formulējums un iespējas tās normas elastīgi iztulkot; B. rakstītas konstitūcijas neesamība; C. atvieglota iespēja grozīt konstitūcijas tekstu; D. konstitūcijas pamatteksta iespiešanas tehniku valsts oficiālajā laikrakstā. 10. Kārlis Dišlers ir sarakstījis autoritatīvu grāmatu konstitucionālajās tiesībās. To sauc: A. „Konstitucionālās tiesības”; B. „Satversmes lasīšana”; C. „Ievads Latvijas valststiesību zinātnē”; D. „Latvijas pagaidu konstitūcija”.

46

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

47


1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

48

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

D

D

D

D

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS



Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.