Eiropas Savienības tiesības

Tālmācības studiju kurss

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Kursa autore: Mg. iur. Renāte Fila

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise

Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;

8

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

kārtošanā

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā.

Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai); 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei.

BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

10

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

Biznesa vadības koledža

•

Studijvedis

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes?

Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības.

Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas!

Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

11

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens.

Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē.

Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

12

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise

Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. EIROPAS SAVIENĪBAS IZVEIDES VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA (1951-1992) Terminu skaidrojošā vārdnīca .................................................................

1. Kopējās Eiropas ideja .........................................................................

2. Eiropas Kopiena un Eiropas Kopienas ...............................................

2.1. Eiropas Ogļu un tērauda kopiena ............................................

2.2. Eiropas Ekonomikas kopiena un Eiropas Atomenerģijas kopiena ....................................................................................

2.3. Apvienošanās līgums ..............................................................

2.4. Pirmā paplašināšanās ..............................................................

2.5. Otrā un trešā paplašināšanās ...................................................

2.6. Vienotais Eiropas akts .............................................................

Kopsavilkums ..........................................................................................

Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................

Uzdevumu atbildes ..................................................................................

Ieteicamā literatūra ..................................................................................

Tests .........................................................................................................

21 23 24 24 25 26 26 27 27 29 31 33 35 37

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot, kādu motīvu vadītas valstis uzsāka kopīgu ekonomisko sadarbību pēckara periodā, kādi starpvalstu līgumi noteica šīs sadarbības apjomu;  izprast, kādus būtiskākos nosacījumus nodibināja katrs ekonomiskās sadarbības ietvaros noslēgtais līgums un kādi bija iemesli šāda līguma noslēgšanai;  izprast, kādus būtiskus nosacījumus nodibināja katrs atsevišķs līgums noteiktā vēsturiskā posmā un kādā veidā attīstījās tiesību integrācijas process Eiropā.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

19

1. nodarbība

20

Biznesa vadības koledža

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Apvienošanās līgums – vienotas Eiropas Kopienu Padomes un vienotas Eiropas Kopienu Komisijas izveides līgums, kas stājās spēkā 1967. gadā.

Asambleja (sapulce, Parlamentārā asambleja) – starptautiskajās attiecībās – starptautiskas organizācijas lēmējiestāde, ko veido dalībvalstu izvirzītie parlamentārieši. Parlamentārās asamblejas netiek ievēlētas, lai gan to dalībnieki ir vēlēti savu valstu parlamentu pārstāvji. Pamatmērķis ir nodrošināt demokrātiskās pārskatatbildības minimumu starpvaldību organizācijām, lai gan iespējams, ka šķietamībai ir bijusi lielāka nozīme nekā faktiskajai būtībai.

Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) – viena no trim Eiropas Kopienām, ko 1957. gada 25. martā dibināja Romas līgums, lai izveidotu kopīgu energoresursu tirgu un paaugstinātu dzīves līmeni Kopienas teritorijā, nodrošinot drošu un miermīlīgu kodolenerģijas izmantošanu.

Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) – izveidota 1957. gadā, sešām valstīm parakstot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu.

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma otrs nosaukums ir Romas līgums.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja – dibināta ar Romas līgumu 1957. gadā kā konsultatīvā (padomdevēja) iestāde, lai nodrošinātu „pilsoniskā” atzinuma sniegšanu Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Ministru padomei lēmumu pieņemšanas procesos.

Eiropas Komisija (Eiropas Kopienu Komisija) – institūcija, kura izveidota ar Parīzes un Romas līgumiem, lai kontrolētu Eiropas Kopienu tiesību aktu izpildi.

Eiropas Kopiena – Eiropas Ekonomikas kopienas, kas dibināta 1957. gadā, pašreizējais nosaukums, kas tika nomainīts 1992. gadā.

Eiropas Kopienas – kopīgi apzīmē gan ar Parīzes, gan ar Romas līgumiem nodibinātās kopienas.

Eiropas Kopienu tiesa – tiesa, kura izskata jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Kopienu līgumu piemērošanu.

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) – izveidota 1951. gadā, sešām valstīm parakstot Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, kura otrs nosaukums ir Parīzes līgums.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

21

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ekonomika (gr. val. oikonomia – ‘māka pārvaldīt mājas saimniecību’): 1. Sabiedrības saimnieciskā iekārta, sabiedrības ražošanas attiecību kopums, tās bāze, kuru raksturo īpašuma attiecības.

2. Kādas valsts saimnieciska iekārta vai tās atsevišķu nozaru organizācija un struktūra.

3. To zinātņu nosaukumi, kuras pēta tautas saimniecību vai tās atsevišķas nozares.1 Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) – Eiropas Kopienu dalībvalstu integrācijas pakāpe, kura virzīta, lai nodrošinātu ekonomiskās politikas kopīgu īstenošanu, t.sk., nodrošinot četru pārvietošanās brīvību īstenošanu, kā arī vienotas valūtas ieviešanu un kopīgas monetārās politikas īstenošanu.

Integrācija – veseluma veidošana no daļām. Saistībā ar Eiropas Savienības attīstību šo jēdzienu izmanto diezgan bieži, ar to saprot – veidojot jaunu sadarbību, turpina pastāvēt elementi, kuri veido esošo veselumu.

Politika – valdības resursu – naudas un varas – apvienošana, lai kalpotu sabiedrības mērķiem, ar šiem resursiem ietekmējot institūciju, organizāciju un indivīdu rīcību.

Romas līgumi – ar šo nosaukumu tiek apzīmēti EEK un Euratom dibināšanas līgumi.

Sabiedriskā politika – autoritatīva vērtību nostiprināšana visā sabiedrībā; valsts amatpersonu autoritatīvi vai sankcionēti lēmumi.

Sadarbības procedūra – tika izstrādāta 1987. gadā ar Vienoto Eiropas aktu, lai sekmētu sadarbību starp Eiropas Kopienu orgāniem, un paplašināja vēlētā Eiropas Parlamenta pilnvaras lēmumu pieņemšanas procedūrā.

Starptautiskās tiesības – normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem tiesību subjektiem to starptautiskajās attiecībās, lai nodrošinātu mieru, starpvalstu sadarbību un nostiprinātu starptautisko drošību.

Subsīdija (mērķfinansējums, naudas pabalsts) – noteiktiem mērķiem piešķirts finansējums.

Suverenitāte – valsts varas galvenā pazīme, tā izpaužas valsts neatkarībā, realizējot savas funkcijas (gan iekšlietās, gan ārlietās).

Tarifu kvota – ierobežotu preču daudzums, kuru var importēt noteiktā laika posmā.

Vienotais Eiropas akts – līgums, kas 1986. gada 17. un 18. februārī tika parakstīts starp valstīm, kuras iepriekš bija pievienojušās Eiropas Kopienām.

1

22

Studiju kursa ietvaros tiek izmantota termina ‘ekonomika’ otrā nozīme.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. KOPĒJĀS EIROPAS IDEJA Vienotas Eiropas ideja nav radusies tikai 20. gadsimtā. Eiropas teritoriju apvienošanu vienā valstī panāca Kārlis Lielais2 9. gadsimta sākumā, vēlāk šo ideju praksē centās realizēt arī Otons III3. Imanuels Kants savos filozofiskajos apcerējumos aicināja radīt pasaules kopienu, un arī Viktors Igo sapņoja par Eiropas Savienotajām Valstīm. Industriālā attīstība 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā veicināja starpvalstu sadarbību, tomēr šajā laika posmā valstis nebija gatavas atteikties vai citā skatījumā aplūkot valstu suverēnās tiesības.

Otrā pasaules kara rezultātā Eiropas valstīm nācās secināt to, ka atsevišķas nacionālās valstis nebija spējīgas aizkavēt vai novērst karu, kā arī to, ka valstis bez savstarpējās palīdzības un atbalsta nevarēs pietiekami ātrā laikā uzlabot ekonomisko un sociālo labklājību.

Amerikas Savienotās Valstis piedāvāja karā cietušajām Eiropas valstīm palīdzību, izvirzot trīs nosacījumus: 1. palīdzībai jābūt vērstai uz attīstību; 2. valstīm ir jāizstrādā plāns palīdzības saņemšanai; 3. valstīm jāinformē sabiedrība par šo plānu īstenošanu. Šis piedāvājums tika pieņemts, un tā mērķtiecīga izpilde nodrošināja iespēju attīstīt pēckara periodā vairāku Rietumeiropas valstu rūpniecību.

Neskatoties uz ASV sniegto palīdzību, Eiropas valstis vēlējās atgūt savu politisko ietekmi un nostāties iepretim divām tā laika lielvarām – PSRS un ASV. Anglijas premjerministrs Vinstons Čērčils rosināja izveidot Eiropas Savienotās Valstis un kā galveno priekšnoteikumu pieteica Vācijas un Francijas tuvināšanos, lai abu valstu vēsturisko pretinieku tuvināšanās un cieņu pilnais izlīgums veidotu Eiropas kodolu. V.Čērčila ideja tika īstenota 1949. gadā, nodibinot politisku starptautisku organizāciju – Eiropas Padomi –, tādējādi veicinot dalībvalstu sadarbību ekonomikas, sociālajā, kultūras un zinātnes jomā.

!

Tomēr Eiropas apvienošanas piekritēji rosināja veidot ne tikai politisku, bet arī ekonomisku savienību. Franču politiķis un ekonomists Žans Monē izteica priekšlikumu Francijas ārlietu ministram Robēram Šūmanam un Vācijas kancleram Kondradam Adenaueram veidot neatkarīgu apvienību abu valstu kopējā ogļu un tērauda tirgus pārvaldībai, tādā veidā novēršot Vācijas un Francijas ekonomisko sāncensību kalnrūpniecībā un metalurģijā, kas pagātnē bija arī šo valstu savstarpējo konfliktu un karu iemesls. Šo piedāvājumu, kuru 1950. gada 9. maijā oficiāli izteica Robērs Šūmans, atbalstīja Vācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga, un šī oficiālā R.Šūmaņa runa tiek uzskatīta par Eiropas valstu savienības dibināšanas sākumu. lat. Carolus Magnus (742-814) bija franku karalis, karolingu dinastijas pārstāvis. Tiek uzskatīts, ka viņš dzimis Ahenā (Vācijā).

3 Romas imperators, valdīja līdz 1002.gadam.

2

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

23

1. nodarbība

! 

Biznesa vadības koledža

Īstenojot piedāvājumu, 1951. gada 18. aprīlī Parīzē sešas valstis parakstīja līgumu par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (Parīzes līgums), kas paredzēja līgumslēdzēju valstu ogļu un tērauda industrijas pakļaut neatkarīgai šīs kopienas institūciju pārvaldei – Augstākai iestādei. Jāpiebilst, ka pirmais Augstākās iestādes vadītājs bija Ž.Monē. Īsi formulējiet piecus nosacījumus, kas rosināja Eiropas valstu apvienošanos ekonomiskai un politiskai sadarbībai pēc Otrā pasaules kara! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS KOPIENAS 2.1. EIROPAS OGĻU UN TĒRAUDA KOPIENA 1951. gada 18. aprīlī parakstītais Parīzes līgums stājās spēkā 1952. gada 23. jūlijā un tam tika noteikts piecdesmit gadus ilgs darbības termiņš.

Parakstot līgumu, līgumslēdzējvalstis atteicās no lēmumu pieņemšanas tiesībām Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) (European Coal and Steel Community) darbības jomās, kas bija vērstas uz to, lai: • starp valstīm atceltu iekšējo muitas nodokļu, eksporta un importa kvotu ierobežojumus; • atceltu jebkuras diskriminējošās attiecības starp ražotājiem, pircējiem vai patērētājiem līgumslēdzējvalstīs; • radītu oglēm un tēraudam kopēju tirgu; • likvidētu valdības palīdzības un subsīdijas nacionālajā līmenī, nodrošinot brīvu konkurenci.

!

24

Lēmumu pieņemšana iepriekš norādītajos jautājumos tika deleģēta šādām ar Parīzes līgumu nodibinātām pārnacionālajām Kopienas iestādēm: • Augstākai iestādei, kura veica izpildvaras orgāna funkcijas ogļu un tērauda resursu vadīšanā; • Asamblejas pilnvaras bija ierobežotas, bet tā tika iesaistīta lēmumu pieņemšanā kā demokrātijas pārstāvis; • Īpašai ministru padomei bija likumdevēja funkcija; • Konsultatīvā komiteja Augstākās iestādes uzdevumā veica izpētes pasākumus; • Eiropas Kopienu tiesas uzdevums bija nodrošināt vienotu Parīzes līguma interpretāciju.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Iestādēm vajadzēja nodrošināt organizētu apgādi, radīt valstīm vienlīdzīgas iespējas kopējā tirgū, kontrolēt cenu veidošanos, izstrādāt vienotus noteikumus, kas veicinātu produkcijas ražošanu, uzlabot darba un dzīves apstākļus strādājošajiem, kā arī veidot sadarbību starp valstīm un produkcijas palielinājumu, izvairoties no aizsardzības pasākumiem pret konkurējošām rūpniecības nozarēm.

Atzīmējiet pareizās atbildes!

Kura no nosauktajām personām tiek uzskatīta par Eiropas Kopienu izveides pamatlicēju?

A. Vinstons Čērčils; B. Žans Monē; C. Robērs Šūmans; D. Pols Andrī Spāks; E. Imanuels Kants.



2.2. EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA Panākumi ekonomiskajā sadarbībā EOTK ietvaros rosināja valstis paplašināt sadarbību. Tika izvērtētas iespējas starp valstīm slēgt līgumus, paplašinot ekonomisko sadarbību, veidot tirdzniecības atvieglojumus, kā arī vienoties par nosacījumiem atomenerģijas izmantošanai miera vajadzībām.

1957. gada 25. martā Romā tika parakstīti divi līgumi jaunu kopienu darbībai – līgums par Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) (European Economic Community) un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanu. Jauno kopienu dibinātājvalstis bija tās pašas valstis, kuras nodibināja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.

Euratom līgums vērsts uz ekonomisko sadarbību, veicinot pētījumu un tehnisko zināšanu izplatību, investīciju pieplūdi, izveidojot kopējo tirgu atomenerģētikā izmantojamiem materiāliem un iekārtām, kā arī investīcijām un atomenerģētikas speciālistiem.

Jēdziens ‘Eiropas Kopienas’ apzīmē visas trīs nodibinātās kopienas – EOTK, EEK un Euratom.

Jēdziens ‘Eiropas Kopiena’ tika izmantots, apzīmējot nozīmīgāko un darbības ziņā plašāko no kopienām – EEK.

EEK līgumā valstis izstrādāja plānu kopīgas telpas radīšanai, kurā ietvertu visu ekonomisko sadarbību, balsoties uz brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību. Romas līgums nodibināja, ka jāveido „iekšējais tirgus, kurā visas dalībvalstis atceļ šķēršļus brīvai preču, personu, pakalpojumu un kapitāla apritei”, līdz ar to līgums paredzēja izveidot Eiropas Sociālo fondu strādājošo darbaspēju uzlabošanai un dzīves līmeņa paaugstināšanai, kā arī nodibināt Eiropas Investīciju banku saimnieciskās attīstības veicināšanai.

Abiem Romas līgumiem un Parīzes līgumam tika izveidots kopīgs tiesu orgāns – Eiropas Kopienu tiesa, konsultatīvais likumdevēja orgāns – Asambleja, kura sevi pati 1958. gadā pārdēvēja par Eiropas Parlamentu, kā arī konsultatīvā komiteja – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

25

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Savukārt katram Romas līgumam atsevišķi tika izveidots atsevišķs izpildorgāns – komisija, kā arī likumdevējs – Ministru padome.



Uzrakstiet valstis, kuras nodibināja Eiropas Ekonomikas kopienu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

!

Ņemot vērā abu līgumu parakstīšanas vietu, parasti literatūrā ar jēdzienu ‘Romas līgums’ tiek izprasts Eiropas Ekonomikas kopienas līgums, savukārt ar jēdzienu ‘Romas līgumi’ tiek izprasti abi 1957. gadā noslēgtie līgumi.

2.3. APVIENOŠANĀS LĪGUMS 1965. gada 8. aprīlī visu trīs kopienu dibinātājvalstis noslēdza Apvienošanās līgumu, ar kuru paredzēja izveidot kopīgas iestādes visām trim kopienām. Ar šo līgumu tika izveidota kopīga Ministru padome un Eiropas Komisija. Jāpiebilst, ka kopīgu iestāžu izveidošana formāli neparedzēja arī trīs atsevišķi izveidotu kopienu saplūšanu, kaut gan institūcijas sāka dēvēt par Eiropas Kopienu institūcijām.

2.4. PIRMĀ PAPLAŠINĀŠANĀS Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līgums paredzēja, ka kopienai ir atklātas organizācijas princips un ikviena Eiropas valsts var iesniegt iestāšanās pieteikumu. Kaut arī jaunu valstu pieteikšanos dalībai var vērtēt kā apliecinājumu integrētās sadarbības pievilcībai, tomēr esošajām dalībvalstīm bija jārēķinās ar to, ka lielāks dalībnieku skaits var apgrūtināt lēmumu pieņemšanu un būs nepieciešamas institucionālās un procesuālās reformas.

Iespējams, šo iemeslu dēļ kopienu ietvaros netika skatīti jautājumi par paplašināšanos, kaut gan vairākas valstis jau bija iesniegušas savus pieteikumus dalībai kopienās jau 20. gs. 60. gadu pirmajā pusē4, bet tikai 1969. gada decembrī Hāgā valstu un valdību vadītāju galotņu sanāksmē tika pieņemts lēmums par kopienu paplašināšanos uz ziemeļiem.

Grieķija, Dānija, Īrija un Apvienotā karaliste pirmo reizi pieteikumu iesniedza 1961. gadā, Turcija 1963. gadā.

4

26

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Iestāšanās sarunas ar Dāniju, Īriju, Norvēģiju un Lielbritāniju tika uzsāktas 1970. gada vasarā un pabeigtas 1972. gada decembrī. 1973. gadā trīs valstis – Dānija, Īrija un Lielbritānija – pievienojās kopienu līgumiem, tomēr Norvēģijas iedzīvotāji noraidīja līdzdalību kopienās.

2.5. OTRĀ UN TREŠĀ PAPLAŠINĀŠANĀS Ja faktu, ka valstis vēlas iesaistīties kopīgā sadarbībā, kopienas varēja vērtēt kā pozitīvu faktoru, tad šī paplašināšanās papildus bija saistīta ar vairāku jautājumu risināšanu, kuri iezīmējās 20. gs. 80. gadu sākumā, t.i.: • no septiņdesmito gadu vidus kopienās sākās ekonomiskās attīstības lejupslīde, palielinājās atšķirības starp kopienu reģionu ekonomisko attīstību – līdz ar to bija jārisina jautājumi saistībā ar ekonomiskās krīzes novēršanu; • ekonomiskās krīzes rezultātā sākās vienotās solidaritātes pavājināšanās process, kas izpaudās nacionālā tirgus aizsardzības pasākumu veidā, līdz ar to kopienām bija nepieciešams radīt efektīvu līdzekli savas identitātes stiprināšanai; • bija nepieciešams risināt institucionālo krīzi, lai izveidotu efektīvu, dinamisku, uz kopienu mērķu sasniegšanu virzītu lēmumu pieņemšanas struktūru un mehānismus. Sākotnējās procedūras bija paredzētas sešām valstīm, un tālāk pielāgotas lielākam skaitam; • bija nepieciešams veikt kopienu lauksaimniecības tirgus reformu, jo kļūdaini orientēta tirgus attīstības rezultātā tika radīta lauksaimniecības tirgus pārprodukcija un straujš izdevumu pieaugums.

Otrās paplašināšanās rezultātā kopienām 1981. gadā pievienojās Grieķija, bet trešajā paplašināšanas reizē – 1986. gadā – Portugāle un Spānija. Šo valstu pievienošanās kopienām radīja lielākus izdevumus, līdz ar to paralēli jautājumiem par paplašināšanos tika meklēts risinājums izejai no krīzes situācijas.

2.6. VIENOTAIS EIROPAS AKTS 1986. gada februārī (no 17.02. līdz 28.02.) divpadsmit dalībvalstis parakstīja Vienoto Eiropas aktu (Single European Act), kas stājās spēkā no 1987. gada 1. jūlija. Vienotais Eiropas akts ieviesa būtiskus grozījumus Romas līgumā, paplašinot Kopienas kompetences. Ar šo līgumu tika paredzēts līdz 1992. gada 31. decembrim izveidot vienotu tirgu, kā arī stiprināt Eiropas politisko sadarbību, kuras izveidošana pēc konstitucionālā modeļa parauga starp EOTK dalībvalstīm tika uzsākta 1952. gadā.

1954. gadā Eiropas Politiskās kopienas līguma projekts netika atbalstīts, jo dalībvalstu starpā netika panākta vienošanās par apjomu, kādā atteikties no nacionālās suverenitātes.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

27

1. nodarbība

!

Biznesa vadības koledža

Ar Vienoto Eiropas aktu: • politiskās sadarbības idejai bija paredzēts piešķirt noteiktu tiesisku formu; • jautājumos par iekšējo tirgu vienbalsīgo Ministru padomes balsojumu aizstāja kvalificētā balsu vairākuma balsojums; • tika palielināta Eiropas Parlamenta loma lēmumu pieņemšanā, ieviešot Sadarbības procedūru ar diviem lasījumiem; • Kopienas kompetence tika palielināta vides, pētniecības un tehnoloģiju, kā arī sociālās politikas jomās. Jāpiebilst, ka arī līdz Vienotā Eiropas akta parakstīšanai kopienas īstenoja sadarbības pilnvaras šajās jomā, jo saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas sniegto interpretāciju dalībvalstis varēja īstenot darbības, kas nav tieši paredzētas kopienu līgumā, bet ir nepieciešami līgumā noteikto mērķu sasniegšanai; • tika konkretizēta jaunu dalībvalstu uzņemšanas procedūra kopienās, kā arī tika precizēti dalības nosacījumi.

Būtībā, izvērtējot šī jaunā dokumenta saturu, bija pietiekams pamats secināt, ka tika veidotas jaunas ekonomiskās sadarbības pamatnostādnes, lai izveidotu vienotu Ekonomisko un monetāro savienību (EMS). Vienotajā Eiropas aktā nebija ietverti visi jautājumi, kas vērsti uz vienotā iekšējā tirgus izveidi, bet šis līgums paredzēja starptautiskas konferences sasaukšanu jautājumos par Vienotā Eiropas akta izpildi. Šādas konferences ietvaros bija sagatavots jauns dalībvalstu ekonomiski politiskās sadarbības līgums, kas pazīstams kā Līgums par Eiropas Savienību, kas detalizētāk tiks apskatīts nākamajā nodarbībā.



28

Kurš kopienu līgums pirmais paredzēja pamatnostādnes vienotas tirdzniecības telpas izveidei? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Σ

Latvijas Republikas tieslietu ministrs Hermanis Apsītis teica: „Kur ir tiesības, tur ir kārtība, kur kārtība, tur drošība, bet, kur drošība, tur miers un saticība.”5 Šajā nodarbībā noskaidrojām, ka valstu sākotnējais pamatdzinējs sadarbībai, kas bija vērsta uz miera un drošības nostiprināšanu starp valstīm un ekonomiskās labklājības uzlabošanu, nevarētu īstenoties, ja netiktu veidotas jaunas tiesiskās sadarbības formas.

Valstis atteicās no daļas suverēno tiesību un izveidoja atsevišķu institucionālu sistēmu, kura patstāvīgi – bez citu valstu un to pilsoņu interešu apzināšanas – pieņemtu lēmumus stratēģiski nozīmīgās nozarēs, kuras var radīt tiešu ietekmi uz valstu savstarpējo sadarbību un politisko sapratni. Tātad suverenitātes deleģējuma apmērs, lai īstenotu sadarbību Eiropas Kopienu ietvaros, ietekmē gan valstu ekonomiku, gan politiskās nostādnes, gan arī tiesības. Šāda situācija ir izprotama, jo jebkuras sabiedriskās attiecības balstītas gan uz politisko, gan ekonomisko, gan tiesisko sadarbību.

5

Skat. www.tm.gov.lv

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

29

1. nodarbība

30

Biznesa vadības koledža

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Uzrakstiet iemeslus Eiropas integrācijas procesu aizsākumiem 20. gs. vidū! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Kādas ir atšķirības starp terminiem ‘Eiropas Kopiena’ un ‘Eiropas Kopienas’? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3. uzdevums Kuru personu būtu pamatoti uzskatīt par Eiropas Kopienu izveides iniciatoru? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4. uzdevums Vai Eiropas Kopienu līgumi ir tikuši konsolidēti? Ja jā, kurā gadā tas notika, ar kādu līgumu un kā sauc līguma konsolidēto versiju? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

5. uzdevums Vai Apvienošanās līgumu ir pamats uzskatīt par Eiropas Kopienu līgumu konsolidēto versiju? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

31

1. nodarbība

32

Biznesa vadības koledža

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



24. lpp.

1. drošība un miers; 2. pašpārliecināšanās iepretim citām lielvalstīm (ASV un PSRS); 3. saimnieciskā labklājība; 4. kopējā nepieciešamo resursu tirgus izveide; 5. demokrātiskas Eiropas izveide.

25. lpp.

B.; C. 26. lpp.

Vācija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga.

28. lpp.

Romas līgums (EEK).

31. lpp.

1. uzdevums Kara laikā cietusī tautsaimniecība, kultūra, tautu nošķirtība.

2. uzdevums Eiropas Kopiena ir Eiropas Ekonomikas kopienas nosaukums, jo tā aptvēra plašāku sadarbības jomu.

Par Eiropas Kopienām tiek dēvētas visas trīs ar Parīzes un Romas līgumiem nodibinātās kopienas – EOTK, EEK un Atomenerģijas kopiena.

3. uzdevums Žanu Monē.

4. uzdevums Laika posmā no 1952. līdz 1992. gadam Eiropas Kopienu līgumi netika konsolidēti.

5. uzdevums Nav pamatoti, jo Apvienošanās līgums neizveidoja no trim līgumiem vienu, bet tikai noteica to, ka visiem trim līgumiem ir vienota lēmuma pieņemšanas institūcija – Eiropas Kopienu Padome – un viena kontrolējošā institūcija – Eiropas Kopienu Komisija.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

33

1. nodarbība

34

Biznesa vadības koledža

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



1. Gatawis S., Broks E., Bule Z. Eiropas tiesības. Rīga: EuroFaculty, 2002.

2. Kā darbojas Eiropas Savienība. Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2004.

3. Panfils T. Eiropas Savienība. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.

4. Veidnefelds V., Vesels V. Eiropa no A līdz Z. Eiropas integrācijas rokasgrāmata. Alberts XII, 2000.

5. Европейское право. Москва: НОРМА, 2007.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

35

1. nodarbība

36

Biznesa vadības koledža

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes.

Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Eiropas Kopienas līgumu 1951. gadā neparakstīja: A. Vācija; B. Luksemburga; C. Somija; D. Itālija; E. Beļģija.

2. Parīzes līgums noteica sadarbību, lai nodrošinātu: A. ar pārtikas precēm visu valstu iedzīvotājus; B. kultūras programmu apmaiņu starp valstīm; C. darbinieku apmaiņu ekonomiski svarīgu nozaru uzlabošanai; D. svarīgu resursu novirzi valstu tautsaimniecības attīstībai; E. ogļu un tērauda pārdošanas nosacījumus.

3. Romas līgums noteica nosacījumus: A. jaunam valstu savstarpējās sadarbības apjomam; B. Kopienas institucionālās sistēmas reformai; C. jaunai balsošanas sistēmai; D. Eiropas Kopienu deputātu ievēlēšanai; E. Eiropas Kopienu tiesnešu iecelšanai.

4. Otrās paplašināšanās rezultātā Eiropas Kopienu dalībvalstu skaitu: A. palielināja par trim valstīm; B. palielināja par vienu valsti; C. uzskatīja par pietiekamu, lai nezaudētu Eiropas Kopienu attīstības intensivitāti; D. uzskatīja par pārāk lielu, kā rezultātā bija jārada jauni Eiropas Kopienu līgumu grozījumi; E. uzskatīja par pārāk lielu, jo radās ekonomiskā krīze.

5. Apvienošanās līgums: A. izveidoja Eiropas Kopienas, apvienojot vienā līgumā Parīzes un Romas līgumu; B. noteica pievienošanās priekšnosacījumus, lai paplašinātu Eiropas Kopienas; C. noteica vienotu institucionālo sistēmu Eiropas Kopienās, lai samazinātu administratīvos izdevumus; D. noteica nosacījumus dalībvalstu iemaksām apvienotajā Eiropas Kopienu fondā; E. noteica principus, kādā veidā tiek skatīti jautājumi par papildu uzdevumu nodošanu Eiropas Kopienu iestādēm.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

37

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

6. Vienotais Eiropas akts: A. noteica vienotu institucionālo sistēmu Eiropas Kopienās; B. noteica priekšnosacījumus, kas nepieciešami vienota tirgus izveidei; C. noteica vienotas robežas Eiropas Kopienām; D. noteica priekšnosacījumus vienotas nostājas izveidošanai par tālāku Eiropas Kopienu paplašināšanos; E. noteica, ka ir nepieciešamas Eiropas Kopienu institucionālās sistēmas reformas.

38

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

E

E

E

E

E

E

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS

39

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

40

1.

2.

3.

4.

5.

6.

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

E

E

E

E

E

E

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBAS