Aktīvais un lauku tūrisms

Tālmācības studiju kurss

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Kursa autori: Mg.soc.sc. Ainārs Brencis, Dr.chem. Gunārs Bajārs

Tālmācības studiju kurss „Aktīvais un lauku tūrisms” Teksta autori Mg.soc.sc. Ainārs Brencis, Dr.chem. Gunārs Bajārs Papildināta: 2016.gadā

Redkolēģijas vadītāja Dr. philol., Dr. oec. Ineta Kristovska Redkolēģija: Augst. izgl.

Mg. oec.

Dr. sc. ing.

Mg. paed.

Dr. phil.

Mg. paed.

Mg. paed.

Mg. paed.

Dr. oec.

Mg. paed.

Mg.oec., Mg.paed.

Dr.psych.

Maruta Ābele Aivars Bernāns Jovita Budzinauskiene Māra Līce Vilis Daberts Ina Jēkabsone Aivis Kārkliņš Svetlana Valdmane Silvija Kristapsone Kristīne Kvēle-Kvāle Inga Lapiņa Anita Lasmane

Mg. psych.

Mg. art.

Mg. paed.

Mg. paed.

Mg. sc. soc.

Dr.med.

Dr.paed.

Mg. oec.

Augst. izgl.

Mg. paed.

Mg. iur., Mg. soc.

MBA

Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis

Redaktore Oksana Griba © SIA “Biznesa vadības koledža” Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1010, tālr. 67803261 e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv ISBN 978-9984-838-36-6

Ilze Kalniņa Ieva Ozola Liene Ozola Ikars Pakalnietis Kristīne Pakalniete Ženija Roja Sandra Rone Zane Štālberga Aija Šteinberga Kārlis Veiss Signe Zaharova Ivars Linde

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise

Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;

8

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

kārtošanā

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā.

Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai); 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei.

BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

10

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes?

Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības.

Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas!

Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

11

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens.

Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē.

Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

12

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt



terminu skaidrojošā vārdnīca



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā „Uzdevumu atbildes”

Σ

nodarbības kopsavilkums



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

13

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Cienījamie tālmācības studenti!

Studiju kursa mērķis ir izprast aktīvā tūrisma specifiku un iemācīties organizēt ar aktīvo tūrismu saistītus un nesaistītus tūrisma komerciālus pasākumus. Galvenais akcents tiek likts uz nišas tūrisma veida komercializēšanas izpratni un studenta spēju saskatīt biznesu, kas izriet no sociālo procesu izmaiņām pagājušajā gadsimtā. Tālāk studentam ir jāmāk izveidot kvalitatīvu komplekso ceļojumu kādā no aktīvā tūrisma veidiem, kuru specifika šinī grāmatā ir atsevišķi izskaidrota. Nākamais apgūto zināšanu kopums saistās ar studenta prasmi pazīt un plānot aktīvā tūrisma inventāru, orientēties apvidū un plānot tūristu grupas ikdienu t.sk. ēdināšanu lauka apstākļos. Visbeidzot studiju materiālā netieši tiek dotas norādes uz aktīvā tūrisma mārketinga specifiku.

Kādēļ lauku tūrisms ir viena no populārākajām lauku teritoriju netradicionālās attīstības stratēģijām visā Eiropas Savienībā? Pirmkārt, protams, tāpēc, ka tūrisms rada jaunas darba vietas un sniedz papildu ienākumus lauku iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Otrkārt, tūrisma attīstība inducē papildu ieguvumus, piemēram, noārda lauku sabiedrības sociālo izolāciju un veicina iedzīvotāju atgriešanos atpakaļ laukos.

Kas ir nepieciešams sekmīgai lauku tūrisma attīstībai? Protams, tie ir resursi. Latvijas laukos un mazpilsētās ir pieejams plašs tūrisma resursu spektrs, ko veido dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma daudzveidība. Būtiski aspekti ir arī finanšu resursu pieejamība un lauku teritoriju infrastruktūra. Tomēr lauku tūrisma attīstības pamats ir vietējie iedzīvotāji, kas, izmantojot dabas resursus, kultūrvēsturiskās vērtības un infrastruktūru, veido un piedāvā ceļotājiem tūrisma produktus.

Veiksmi darbā!

Mg. soc. sc. Ainārs Brencis, Dr.chem. Gunārs Bajārs, kursa autori

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

19

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. AKTĪVAIS TŪRISMS – JĒDZIENA SKAIDROJUMS Terminu skaidrojošā vārdnīca .................................................................. 23 1. Aktīvā tūrisma jēdziena skaidrojums ................................................. 25 2. Aktīvā tūrisma izpausmes veidi ........................................................... 28 Kopsavilkums ........................................................................................... 31 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................. 33 Uzdevumu atbildes ................................................................................... 35 Ieteicamā literatūra ................................................................................... 37 Tests .......................................................................................................... 39 Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast aktīvā tūrisma jēdzienu un tā pazīmes;  noskaidrot aktīvā tūrisma pieprasījuma veidošanās specifiku;  saprast atšķirību starp aktīvo tūrismu un aktīvo atpūtu;  iepazīties ar aktīvā tūrisma izpausmes veidiem.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

21

1. nodarbība

22

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Aktīvais tūrisms – tūrisma veids, kurā tūrists visas vai daļu no nepieciešamajām darbībām veic pats un kur fiziskā slodze ir tūrista relaksācijas sastāvdaļa.

Aktīvā tūrisma norise ar piesaisti – jebkuras fiziskās aktivitātes, kuras noteiktā intensitātē notiek vietā, kas paliek nemainīga visu pasākuma laiku un kurā tūrists nakšņo, neatkarīgi no fiziskās slodzes apjoma un aktivitāšu daudzuma.

Aktīvā tūrisma norise bez piesaistes – fiziskās aktivitātes, kuras tūristam, izmantojot dažādu inventāru, ļauj patstāvīgi dienā veikt noteiktu distanci, nakšņojot vietā, kas atšķiras no tās, kur viņš nakšņoja iepriekš.

Lauku tūrisms – tūrisma veids, kura mērķis ir, pamatojoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt tūristiem iespēju atpūsties vai izmantot tūristu mītnes lauku teritorijā.

Nišas tūrisms – dažādi tūrisma veidi, kuri neizpaužas kā masveida parādība.

Postindustriālā ekonomika – valsts saimniecība, kur pārsvarā dominē pakalpojumu sektors, nevis ražošana vai lauksaimniecība.

Sun, See and Sand – atpūta Dienvidu kūrortos pie jūras, ko mūsdienās asociē ar masu tūrismu.

Tūrisma motivācija – cilvēka vēlmju un interešu kopums, kas liek pieņemt lēmumu veikt ceļojumu ar noteiktu mērķi.

Tūrisma resursi – dabas un kultūrvēsturisko vērtību sakopojums, ko izmanto kā tūristu interešu objektus vai kas apmierina cilvēku atpūtas un rekreatīvās vajadzības.

Tūrisma veidi – individuālā tūrista vai tūristu grupas veiktās tūrisma darbības atkarībā no ceļojuma motīviem (rekreatīvais, darījumu, etniskais u.c. tūrisma veidi).

Tūrisms – personu darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.

Tūrists – fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

23

1. nodarbība

24

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. AKTĪVĀ TŪRISMA JĒDZIENA SKAIDROJUMS Tūrisms ir sociāla parādība, kas vēsturiski radusies no cilvēku vēlmes/vajadzības doties ārpus savas dzīves vietas. Došanos ārpus savas dzīves vietas nosaka/klasificē pēc ceļojuma motīva, piemēram:  atpūta un rekreācija;  darījumi;  kultūras motivācija;  fiziskā motivācija;  savstarpējo attiecību veidošanas motivācija;  sava statusa un personīgā prestiža uzturēšanas motivācija.

Motivācija kopā ar rīcību vai pirkumu tirgus ekonomikā veido pieprasījumu. Lai apmierinātu radušos pieprasījumu, veidojas piedāvājums, kurš tūrismā galvenokārt sastāv no ceļojumu organizēšanas, transporta un izmitināšanas pakalpojumiem, kas attiecīgi pārstāv tūrisma industrijas nozares.

Tomēr zinātnieki uzskata, ka skaitliski galvenais ceļošanas motīvs ir darba spēju atjaunošana. Darba spējas var atjaunot dažādi. Vispopulārākais darba spēju atjaunošanas veids, ko mūsdienās asociē ar masu tūrismu, ir atpūta Dienvidu kūrortā pie jūras, tā saucamais Sun, See and Sand.

Uzrakstiet vismaz divus tūrisma veidus, kuri, Jūsuprāt, neasociējas ar masu tūrismu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Sun, See and Sand tirgū veido vislielāko pieprasījumu, jo spēj apmierināt gandrīz ikkatra cilvēka vēlmes pēc atpūtas.

Kā Jums šķiet, kāda veida ceļojumus var uzskatīt par pirmajiem? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Tomēr tūrisma biznesam attīstoties, radās jauni tūrisma veidi, kurus radīja to cilvēku vēlmes (pieprasījums), kas savu atpūtu vēlējās citādāku, piemēram, lauku tūrisms ir ļoti jauns tūrisma veids.

Cilvēki saprata, ka atpūsties un izzināt pasauli var dažādi, ne tikai pasīvi guļot pludmalē, bet arī aktīvi piedaloties sava ceļojuma norisē. Minētās motivācijas kontekstā izveidojās jauna sociāla parādība, kuru nodēvēja par aktīvo tūrismu, jo sava ceļojuma laikā cilvēks ir kaut kādā mērā fiziski aktīvs.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

25

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

?

Apkopojiet Jūsu dzīvē notikušos ceļojumus un sadaliet tos starp masu tūrismu un nišas tūrismu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

!

Aktīvā tūrisma pazīme ir fiziskā slodze kā relaksācijas (spriedzes mazināšana, psihiskā un fiziskā atslābināšanās) procesa sastāvdaļa.

Tūrisma definīcija palīdzēs lasītājam labāk izprast aktīvā tūrisma būtību kontekstā ar pārējiem tūrisma veidiem. Tūrisms katrā valstī un literatūras avotā tiek definēts atšķirīgi, tāpēc pasaulē pastāv dažādas tā definīcijas.

Balstoties uz Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu, tūrisms tiek definēts šādi:

! !

Tūrisms ir personu darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.

Tūrists ir fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.

Tā kā šajā studiju materiālā definējamais subjekts sastāv no vārdu savienojuma „aktīvais tūrisms”, kļūst skaidrs, ka tūrisma un tūrista definīcija pilnībā attiecas arī uz aktīvo tūrismu un aktīvo tūristu. Ja ceļojuma gaitā tūrists saskaras ar lielāku vai mazāku fizisko slodzi, viņu var dēvēt par aktīvo tūristu. Līdzīgi ir ar lauku tūrismu, jau no paša nosaukuma mēs saprotam, ka ceļojums izpaudīsies vai būs saistīts ar lauku vidi. Aktīvais tūrisms ir tūrisma veids, kurā tūrists visas vai daļu no nepieciešamajām darbībām veic pats un kur fiziskā slodze ir tūrista relaksācijas sastāvdaļa.

Atgriežoties pie aktīvā tūrisma motivācijas, jāpiemin apstākļi, kas veicina cilvēkus organizēt un pirkt aktīvā tūrisma pakalpojumus. Zinātniski tehniskā progresa veicināto pārmaiņu dēļ pasaules attīstītajās valstīs pamazām fizisko darbu lēnām aizstāj garīgais. Piemēram, darbs birojā, pie autobusa stūres vai skolas solā.

Postindustriālā ekonomikā lielākā daļa sabiedrības ir kļuvusi par garīgā darba darītājiem. Pēdējo simts gadu laikā cilvēka fiziskā aktivitāte ir samazinājusies divdesmit reizes, kas salīdzinājumā ar tās bioloģisko veidošanos tūkstošiem gadu garumā ir ļoti liels kritums. Cilvēki apzinās, ka sēdēt birojā pie datora nav labi, tomēr viņiem ir grūti saprast, ka dzīvot bez fiziskās aktivitātes ir ne mazāk kaitīgi.

26

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Mazkustības ceļš cilvēkam jau sākas no skolas sola, kas tālāk ved uz augstskolas auditoriju un pasīvu darbu birojā. Mazkustību (hipokinēziju) tāpat kā smēķēšanu, var droši saukt par bumbu ar laika degli, kurš deg ļoti lēni un nemanāmi, pēkšņi radot pamatīgu sprādzienu. Pārsvarā tās ir sirds un asinsvadu slimības, vielmaiņas traucējumi, diabēts, aptaukošanās un vēzis.

2002. gada Ginesa rekordu grāmatā (izdevums latviešu valodā) ir teikts, ka mūsdienās no sirds un asinsvadu slimībām mirst katrs otrais pasaules iedzīvotājs. Par šo problēmu tiek daudz rakstīts un runāts, un tas mudina cilvēkus savu brīvdienu un atvaļinājuma laikā atpūsties ne tikai pasīvi, bet arī aktīvi, un šis pieprasījums nemitīgi pieaug. Ir jāpiebilst, ka, pirmkārt, garīgais nogurums pāriet daudz ilgāk nekā fiziskais un, otrkārt, garīgo spēju atjaunošanos vislabāk veicina tieši mērenas fiziskās aktivitātes, tātad efekts no atpūtas procesa ir daudz lielāks.

Kāds ir Jūsu darbs – aktīvs vai pasīvs un kā Jūs atjaunojat savas darba spējas – aktīvi vai pasīvi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

?

Vēl kā motivatoru aktīvā tūrisma pasākumiem var minēt gandarījumu par saviem spēkiem paveikto. Pieredzējuši ceļotāji nereti izsakās šādi: „Caur ērkšķiem uz zvaigznēm.”

Piemēram: Pašam uzkāpt kalnā ir 1000 reižu patīkamāk, nekā tur uzbraukt ar trošu vagonu. Saulriets pie jūras šķiet krāšņāks pēc piecdesmit ar velosipēdu nobrauktiem kilometriem, nekā tāds, kas skatāms caur autobusa logu. „I did it!” (Es to izdarīju!) – bieži var dzirdēt ceļojuma beigās.

Ar minētajiem motīviem saistās aktīvā tūrisma aktualitāte un vieta mūsdienu tūrisma tirgū. Tomēr jāatzīst, ka aktīvais tūrisms bija un paliek specifisks ceļošanas veids, jo pasākumu veikšanai ir nepieciešama noteikta dalībnieku fiziskā sagatavotība, tehnikas un taktikas zināšanas, pieredze un inventārs` Tūrismā ar vārdu ‘resursi’ saprot dabas un kultūrvēsturisko vērtību sakopojumu, ko izmanto kā tūristu interešu objektus vai kas apmierina cilvēku atpūtas un rekreatīvās vajadzības. Tūrisma resursu kopums nosaka katra reģiona vai valsts tūrisma attīstības potenciālu. Pēc izcelsmes tūrisma resursus iedala divās grupās: 1. dabas resursi – jūra, ezeri, upes, kalni, meži, ainavas utt.; 2. antropogēnie (cilvēku veidotie) resursi – vēstures un kultūras resursi, cilvēku būvētās vietas kā tūrisma objekti, tradīcijas un cilvēku darbība kā tūristu interešu objekts.

Aktīvajā tūrismā šos resursus var iedalīt primārajos un sekundārajos.

Primārie ir dabas resursi, kam kā papildinājums seko antropogēnie resursi.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

27

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemērs: Ūdens tūrismam tūrists kā primāro resursu izmanto upi Gauju un kā sekundāro Turaidas pili, to apskatot.

2. AKTĪVĀ TŪRISMA IZPAUSMES VEIDI Aktīvā atpūta un aktīvais tūrisms ir termini, kurus sabiedrībā bieži neizprot un jauc. Aktīvais tūrisms nav Rīgas iedzīvotāja slēpošanas pasākums Žagarkalnā vienas dienas ietvaros. Savukārt, ja cilvēks galamērķī paliek pa nakti un aktīvi atpūšas, viņu var dēvēt par aktīvo tūristu.



Kurš no minētajiem piemēriem ir aktīvais tūrisms?

A. Cilvēks dodas uz Liepāju lekt ar izpletni, vakarā viņš atgriežas mājās.

B. Cilvēks dodas uz Liepāju lekt ar izpletni, pa nakti viņš paliek viesnīcā „Lejas”.

Iepriekš tika minēts, ka pasākuma atbilstību tūrisma definīcijai nosaka piepildījies vienas pavadītās nakts faktors. Tātad, lai ceļotājs varētu saukties par tūristu, viņam ir jānakšņo. To var darīt viesnīcā, viesu mājā vai teltī.

Svarīgi ir saprast, ka tūrists var nakšņot vienuviet vai katru reizi citā vietā.

!

Aktīvā tūrisma izpausmes veidi:  aktīvā tūrisma norise bez piesaistes – fiziskās aktivitātes, kuras tūristam, izmantojot dažādu inventāru, ļauj patstāvīgi dienā veikt noteiktu distanci, nakšņojot vietā, kas atšķiras no tās, kur viņš nakšņoja iepriekš (skat. 1.attēlu); Aktīvais tūrisms

Dzīvesvieta Veloceļojums 3 naktis un 200 km

Starts Finišs

1.attēls. Aktīvā tūrisma pasākums bez piesaistes konkrētam objektam 28

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Tūrists no Rīgas dodas veloceļojumā pa Vidzemi. Lai izvairītos no nevajadzīga un garlaicīga pārbrauciena, tūrists nokļūšanai starta vietā (Siguldā) izmanto „Latvijas Dzelzceļa” pakalpojumus. Ar vilcienu tiek transportēts velosipēds un vajadzīgais inventārs. Siguldā tūrists uzsāk maršrutu pa Gaujas ieleju ar domu vakarā nokļūt pie Zvārtas ieža. Tūrists pirmo nakti pavada teltī. Nākamajā dienā tūrists dodas uz Raunu caur Cēsīm, tur viņš nakšņo vietējā viesnīcā. Pēdējo nakti pirms atgriešanās Siguldā tūrists atkal pavada teltī kādā no kempingiem. Ceļojuma laikā ir pavadītas trīs naktis un ar velosipēdu veikti 200 km. Tūrista aktivitāte izpaudās kā braukšana ar velosipēdu, patstāvīga naktsmītnes un ēdināšanas nodrošināšana.

Iepriekš izklāstītajā aktīvais tūrisms var izpausties dažādi, un šo izpausmi dēvē par aktīvā tūrisma veidiem. Aktīvā tūrisma veidus, kas noris bez piesaistes noteiktai vietai, dēvē par klasiskajiem aktīvā tūrisma veidiem, un tie ir:  kājnieku tūrisms;  kalnu kājnieku tūrisms;  ūdens tūrisms;  velotūrisms;  slēpošanas tūrisms;  mototūrisms;  autotūrisms.

Lasītājam var rasties jautājums, kur auto vai moto tūrismā ir fiziskā slodze?

Tiešām tās tur ir ļoti maz, tomēr auto un moto tūrisms ir pašorganizēts, un kā tūrisma aktivitāti mēs definējam patstāvīgu ceļojuma organizēšanu un tā norises koordinēšanu. Krievu valodā aktīvajam tūrismam ir mazliet precīzāks nosaukums – cамодеятелный туризм (tūrisms, kurā cilvēks visas tam nepieciešamās darbības veic pats). No teiktā izriet, ka vēl viena aktīvā tūrisma pazīme ir pašam aktīvi piedalīties ceļojuma norises procesā. 

aktīvā tūrisma norise ar piesaisti – jebkuras fiziskās aktivitātes, kuras noteiktā intensitātē notiek vietā, kas paliek nemainīga visu pasākuma laiku un kurā tūrists nakšņo neatkarīgi no fiziskās slodzes apjoma un aktivitāšu daudzuma (skat. 2.attēlu).

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

!

29

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Aktīvais tūrisms Dzīves vieta Aktīva atpūta viesnīcā X trīs dienu garumā

Piesaistes vieta X

Velo izbrauciens 3 stundu garumā

2.attēls. Aktīvā tūrisma pasākums ar piesaisti konkrētam objektam

Piemēram: Tūrists no Rīgas ar vilcienu dodas uz iecienītu viesu māju Valmieras rajonā ar mērķi nevis gulēt pludmalē, bet gan aktīvi atpūsties, un to darīt cilvēks ir nolēmis, dodoties veloizbraucienā. Tā kā viesu māja atrodas gleznainā apvidū, ir izstrādāts interesants velomaršruts 20 km garumā. Tūrists dodas maršrutā un pēc 3 stundām atgriežas. Otrā dienā ir tas pats scenārijs, tikai citā maršrutā. Viesu mājā tūrists mitinās divas naktis, kuru laikā aktīvā atpūta pārtop aktīvajā tūrismā.

Iepriekš izklāstītajā aktīvais tūrisms var izpausties sērfojot, nirstot, lecot ar izpletni, slēpojot kalnos, braucot ar kvadracikliem, dodoties izjādēs vai darot kaut ko, kas rada jebkāda līmeņa fizisku slodzi. Tomēr redzams, ka minētie atpūtas veidi nespēj nodrošināt cilvēka kustību distancē, kas aizņemtu vairāk par vienu dienu, tāpēc, lai norise īstenotos, tai jābūt piesaistītai vietai, kur tā var noritēt.

30

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Σ

Aktīvais tūrisms ir tūrisma veids, kurā tūrists visas vai daļu no nepieciešamajām darbībām veic pats un kur fiziskā slodze ir tūrista relaksācijas sastāvdaļa. Cilvēki saprata, ka atpūsties un izzināt pasauli var dažādi, ne tikai pasīvi guļot pludmalē, bet arī aktīvi piedaloties sava ceļojuma norisē. Minētās motivācijas kontekstā izveidojās jauna sociāla parādība, kuru nodēvēja par aktīvo tūrismu, jo sava ceļojuma laikā cilvēks ir kaut kādā mērā fiziski aktīvs. Tāpēc aktīvā tūrisma pazīme ir fiziskā slodze kā relaksācijas (spriedzes mazināšana, psihiskā un fiziskā atslābināšanās) procesa sastāvdaļa.

Aktīvais tūrisms ir specifisks ceļošanas veids, jo pasākumu veikšanai ir nepieciešama noteikta dalībnieku fiziskā sagatavotība, tehnikas un taktikas zināšanas, pieredze un inventārs.

Pasīvs dzīvesveids mudina cilvēkus savu brīvdienu un atvaļinājuma laikā atpūsties ne tikai pasīvi, bet arī aktīvi, un šis pieprasījums nemitīgi pieaug.

Jāpiebilst, ka, pirmkārt, garīgais nogurums pāriet daudz ilgāk nekā fiziskais un, otrkārt, garīgo spēju atjaunošanos vislabāk veicina tieši mērenas fiziskās aktivitātes, tātad efekts no atpūtas procesa ir daudz lielāks. Vēl kā motivatoru aktīvā tūrisma pasākumiem var minēt gandarījumu par saviem spēkiem paveikto.

Aktīvā atpūta un aktīvais tūrisms ir atšķirīgi termini. Aktīvais tūrisms nav Rīgas iedzīvotāja slēpošanas pasākums Žagarkalnā vienas dienas ietvaros.

Savukārt, ja cilvēks galamērķī paliek pa nakti un aktīvi atpūšas, viņu var dēvēt par aktīvo tūristu.

Aktīvais tūrisms ceļojuma laikā var izpausties divējādi – ar piesaisti kādai nakšņošanas vietai un bez tās, katru nākamo nakti atkarībā no paveiktās distances pavadot citur.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

31

1. nodarbība

32

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Atzīmējiet pareizās atbildes!

1. Cik sens ir aktīvā tūrisma jēdziens?

A. vismaz 2000 gadus; B. apmēram 500 gadus; C. apmēram 100 gadus.

2. Galvenie aktīvā tūrisma motīvi ir: A. izaicinājums; B. izziņa; C. radu un draugu apmeklējums; D. pašorganizēšanās iespēja; E. darījumi; F. fiziskā slodze kā atpūta.

2. uzdevums Uzrakstiet tūrisma definīcijas trīs atslēgas vārdus vai to savienojumus!

1. ......................................................................................................................

2. ......................................................................................................................

3. ......................................................................................................................

3. uzdevums Vai, Jūsuprāt, apgalvojums, ka masu tūrisms kā prece ir dārgāks par nišas tūrismu, ir patiess? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

33

1. nodarbība

34

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



25. lpp.

Lauku, medību, izpriecu utt.

25. lpp.

Sun, See and Sand vēsturiski bija vieni no pirmajiem ceļojumiem, kuru sāka piedāvāt par naudu.

28. lpp.

B, jo A variants ir aktīvā atpūta.

33. lpp.

1. uzdevums 1. C. Pirmais oficiāli reģistrētais komercceļojums notika 19.gs. beigās, to noorganizēja Tomass Kuks.

2. A., B., D., F.

2. uzdevums 1. Vismaz viena nakts ārpus mājām; 2. Ne vairāk kā gadu ārpus mājām; 3. Ne komerciālos nolūkos.

3. uzdevums Nē, jo darbojas tirgus ekonomikas likums – jo lielāki ražošanas vai pārdošanas apjomi, jo zemāka cena. Piemēram, salīdziniet cenas „Rimi” un „SuperNetto” un pasakiet, kurš no tiem strādā uz masām un kurš ne.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

35

1. nodarbība

36

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



1. Brencis A. Aktīvais tūrisms. Rīga: Biznesa augstskola "Turība", 2003.

2. Sport and adventure tourism / ed. by Simon Hudson. New York: The Haworth Hospitality Press, 2003.

3. www.ezi.lv 4. www.raid.lv

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

37

1. nodarbība

38

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes.

Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Ar ko aktīvais tūrisms atšķiras no aktīvas atpūtas?

A. ne ar ko; B. aktīvā tūrisma pasākumā tūrists ārpus savas dzīvesvietas uzturas vismaz vienu nakti; C. aktīvā tūrisma pasākuma laikā vairāk var redzēt.

2. Aktīvais tūrisms ir: A. masu produkts; B. nišas produkts.

3. Mūsdienu sabiedrībā vairāk dominē: A. fizisks darbs; B. garīgs darbs.

4. Kādā no gadījumiem garīgais nogurums pāriet straujāk?

A. atpūšoties aktīvi; B. atpūšoties pasīvi.

5. Lido kalns: A. ir dabas resurss; B. nav dabas resurss.

6. Atpūta viesu namā „Dzērves” un organizēts laivu brauciens pa Gauju ir: A. aktīvā tūrisma pasākums ar piesaisti; B. aktīvā tūrisma pasākums bez piesaistes; C. aktīva atpūta ar sasaisti.

7. Aktīvajā tūrismā tūrists visas viņam nepieciešamās darbības: A. veic pats; B. neveic pats.

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

39

1. nodarbība

40

Biznesa vadības koledža

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

C

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS

C

41

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

C

42

C

AKTĪVAIS UN LAUKU TŪRISMS