Vinos laikos ernests birznieks upitis

sasmēķēja abi kopā, tad uradņiks ņēmās pukoties par savu dzīvi: «Man pavisam nemierīgs dienests: amata darīšanās tev ar kādu nieka papīreli reizēm jānoplundurojas vai veselām nedēļām. Varbūt jūs pieņemsiet no manis papīru, lai nodotu skolotājam. Esmu te jau braukājis vairākas reizes, bet viņu neatrodu nekad mājās.»

«Varētu jau arī nodot, kad viņš pārradīsies, ja papīrs nav visai steidzams,» atteica pusgraudnieks. «Tikai jūs atzīmējat uz kvītes, ka papīrs tiks nodots, tikko skolotājs pārradīsies.»

Uradņiks tomēr nekādu papīru nedeva, bet prom arī nebrauca: viņš bij ieinteresējies abu meiteņu un zēnu rotaļās baznīcas laukumā.

Pusgraudnieku Anetei ar Piču bij