SOKS - Cirulis A., Celmins A., Skude A. u.c_

172 116 3857 27.09.

3462 (91,9%) 195 108 3765 15.10.

3509 (?) ?

87 3596 Cietumos ieslodzītos izdzīvojušos aktīvistus pēc Drošības policijas izmeklētāju noprati nāšanas parasti šķiroja trijās grupās, apzīmējot katru grupu ar īpašu burtu. Pirmā grupa bija iznīcināmie, kuru vārdam pierakstīja lielo burtu Sch[liessen] vai E[xekutieren] – no šaut. Otro grupu apzīmēja ar burtu K[onzentrationslager], un tajā esošie tika nosūtīti uz nometnēm. Trešā grupa saņēma burtu F[rei] un tika atbrīvota bez noteikumiem policijas uzraudzībā vai arī līdz turpmākam izsaukumam. Vācijas Drošības policija un SD savos dokumentos arī meklējamās personas apzīmēja ar burtiem K (Konzentrationslager), E (exekutieren) un F (freilassen).

Politieslodzītos cietumos neturēja, bet izmeklētājs un cietuma priekšnieks izlēma, vai nošaut, ievietot nometnē vai atbrīvot.

Aktīvistu meklēšana turpinājās līdz pat nacistu okupācijas beigām.

Latviešu drošības policija un SD publicēja “Meklējamo personu sarakstus nr. 1, nr. 2, nr. 3” Rīgā laikā no 1942. gada 1. jūnija līdz 1943. gada 1. septembrim. Šie trīs saraksti katrs bija krietnas brošūras lielumā. Katrā sarakstā minēts aptuveni 4500 cilvēku.

Latviešu drošības policijas 1942.–1943. gada sarakstos personu ap zīmēšanai lietoti pieci šifrēti apzīmējumi. Bez tam, Latviešu drošības palīgpolicija un SD gandrīz ik nedēļas izdeva speciālas avīzes (Meldungsblatt), kur meklēšanā vēl izsludināja daudz cilvēku.

Nacistu okupācijai pilnīgi pārņemot varu Latvijā, aktīvistu nošaušana bez tiesas mazinājās. Vācu iestādes rūpīgāk izmeklēja aktīvistu pārkāpumus nekā Latvijas pašaizsardzībnieki. Vācijas 325 Šucmaņu Orģijas Kara Sākumā (ŠOKS) Drošības dienesta Operatīvā komanda 2 Moltkes ielā 1 atbrīvoja no Centrālcietuma, Jelgavas cietuma un citām ieslodzījuma vietām arī biju šos miličus un gvardus, 1941. gada 14. jūnija izvešanās piedalījušos, komjauniešus un desmit hektāru zemes īpašniekus, kurus Latviešu drošības dienests uzskatīja par sabiedrisko drošību apdraudošiem un rakstiski lūdza arestēt. Dažkārt Vācijas Drošības die nests atbrīvoja no ieslodzījuma, nereaģējot uz Latviešu drošības