Rigas gaisregis Eizens Finks - Aleksnadrs Vardins

Gaišreģis Finks Kas gan vēl nebūs apmeklējis jeb vismaz dzirdējis par Rīgas populāro gaišreģi Eiženu Finku un viņa darbiem. Neskaitāmi ir jau virinājuši gaišreģa durvis un ar drebošu sirdi klausījušies viņa stāstā par nākotni, par viņas baltām un nebaltām dienām.

Par viņu ļoti daudz jau rakstīts un spriedelēts un izteikti visdažādākie atzinumi. Tomēr tie ir tik vienpusīgi un pavirši, ka nevar taisīt kādu objektīvu, dibinātu uz neapšaubāmiem faktiem slēdzienu. Kas gan ir īsti šis cilvēks, - vienkāršs krāpnieks, kā gandrīz visi citi plaši reklamētie zīlnieki un gaišreģi, jeb tas ir cilvēks, ko daba apveltījusi ar reti sastopamām gara dāvanām, kuras mēs neizprotam un tām nevaram nemaz atrast kaut kāda dziļāka zinātniska izskaidrojuma? Pie šī visplašāki pazīstamā gaišreģa spējām tad arī uzkavēsimies un mēģi​nāsim kaut cik šo interesanto jautājumu noskaidrot.

Iepriekš vēl jāatvainojas Finka kunga priekšā, ka te neatļautā kārtā minu viņa vārdu. Ļoti labi zinu, ka tas viņu ļoti sarūgtinās, jo vairāk tādēļ, ka te gribu izteikt ne vien to, ko esmu novērojis un atzinis par ievērības cienīgu, bet ari to, ko saka plašākas masas, kas ne arvien ir apmierinātas ar viņa zīlēšanu un nākotnes paredzēšanu. Par līdzīgiem rakstiem viņš vienmēr uz- 56 traucās un svēti nosolās ne ar vienu vairs nekādās sarunās neielaisties. Ceru, ka beigu beigās viņš to man piedos, jo man nav nekāda ļauna nolūka, gribu tikai noskaidrot dažus faktus attiecībā uz gaišredzību, kādēļ Finka kga persona, kā tāda, pat nemaz nekrīt svarā, bet gan paši fakti, kas var ievest zināmu gaismu šinī jautā​jumā.

Finks kā gaišreģis bija pazīstams jau pirms kara, kad tas vēl dzīvoja Pārdaugavā. Jau toreiz to slavēja un pie viņa griezās ne vien tirgotāji un dažādi veikalnieki, kas gribēja zināt par savu veikalu drošību un izredzēm, bet pat aristokrāti, sevišķi no toreizējo dižciltīgo vācu aprindām. Tāpat Finks savā laikā ir arī vairākas reizes ticies ar Vidzemes gubernatoru Zvjegincevu, kurš līdz ar saviem biedriem bija ļoti sajūsmināts.

Gaišreģa spējas Finks pie sevis sāka novērot, kad tas vēl bija pavisam mazs zēns un toreiz dzīvoja Valmieras pilsētā. Visi, kas dzīvoja ar viņu vienā mājā, vēlāk arī citi, sāka apbrīnot mazo zēnu, kam bija daudz savādu īpašību. Viņa tuvumā priekšmeti brīvi mainījuši savas vietas, bet daži gājuši virsū. Par savādiem gadījumiem zin stāstīt visvairāk kāda kundze, kura tagad dzīvo Rīgā, bet jaunību pavadījusi zem viena jumta ar mazā zēna vecākiem.

Par savām bērnības dienām viņš nemīl runāt un atcerēties. Patēva pajumtē tās bijušas ļoti grūtas.

Bieži vien nācies no dzērāja patēva nepelnīts pēriens un izdzīšana no mājas salā kailām kājām. Neēdis un nosalis, tas ziemas aukstumā veselām dienām drebējis pie mājas. Šīs fiziskās ciešanas arī vēlākos gados nav mazinājušās. Kad zēns jau paaudzis, pateicoties nejaušiem apstākļiem, tam izdodas iekļūt kādā cirka trupā kā māceklim. Te bez virves staigāšanas vēl jāmācās zobenu rīšana un citi grūtākie numuri, šo mākslu zem pātagas cirtieniem un muguras dauzīšanas tomēr iemācās, bet nāk nelaime, un tas savus locekļus tā sakropļo, ka nespēj vairs nodarboties kā cirkus artists. Jāmeklē atkal darbs un maize. Tomēr laime smaida, un tas tiek pieņemts pie pazīstama latviešu fotogrāfa. Pie tā tas paliek ilgāku laiku un tā iemīl šo amatu, ka vairs nekad no tā nešķirās un strādā to ari vēl šodien. Tagad viņam ir savs uzņēmums, kas atrodas Maskavas ielā 179 un beidzamā laikā pār​vietots Kaļķu iela 12.

Viņš ļoti mii šo amatu un ar sajūsmu stāsta par saviem darbiem. Viņa daži darbi ir ar izcilus vērtību, jo tik mākslinieciski pagatavotus un tik lielu uzcītību izstrādātus darbus var sastapt tikai pie nedaudziem fotogrāfiem. Tāpat viņš piegriež lielu vērību jaunlaiku sasniegumiem un, ja vajadzīgs, nežēlo nekādus līdzekļus labāku un dārgāku objektīvu iegādei. Viņam pieder kads liels reti dārgs (vairāku desmittūkstošu rubļu vērtībā) objektīvs, uz to viņš ir lepns, jo, izņemot «Klio», tāda Rīgā vēl nevienam neesot. Viņam daudz piedzīvojumu darbā, tomēr arvien vēl mēģina ko jaunu sasniegt šai mākslā. Tas arī bieži izdodas, un savus «noslēpumus» labprāt atklāj saviem kolēģiem, kuri sen jau galvas lauzījuši pie dažu praktisku jautājumu atrisināšanas, bet nekad līdz šim tiem tas nav izdevies. Piem., fona izveidošana uz negatīva bez