Muiznieki - Adolfs Erss

77 Ipp. F.raņa — saīsinājums no vārda Frančeska, ari Franciska. ganības turēja Primenes mežos uz servi tūta tiesību pamata. Servitūti (latīņu vai. servitūs — pienākums, saistība)— tiesības ar zināmiem ierobežojumiem lietot svešu īpašumu. Visizplatītākais bija zemes servitūts — tiesības lietot ce)u, iegūt smiltis, mālu, granti, ganīt un dzirdināt lopus utt. svešā zemes īpašumā.

78. Ipp. Bija zeme, bija grēks, bija Sodoma Sodoma, arī Zodoma — Bībelē minēta pilsēta Palestīnā, kuras iedzīvotāji pagrimuši netiklībā, tāpēc Dievs tos iznīcinājis ar sēru un uguni.

Ipp. kura man parādījās Gaivarišķu kapličā.

Lietuvā un Latgale par kapličām sauc kapelas — nelielas baznīciņas ar allāri dievkalpojumiem. darinājis kāds lietuvju dievdaris. Tā lietuvieši sauca tautas māksliniekus, kas nodarbojās ar Kristus un Marijas skulptūru darināšanu. Tāda mākslinieka tips attēlots J. Purapuķes garstāstā «Leišu svētbilžu griezējs». Sim koka skulptūrām ne vienu reizi vien latviešu rakstnieki pievērsa vērību savu prozas darbu sižetos par Lietuvu. K. Strāls, J Janševskis, J. Purapuķe un citi latviešu rakstnieki lietuviešu svēto tēlu skulptūrās redzēja tautas dvēseles izpausmi, lietu​viešu dievbijību, ciešus sakarus ar pagātnes tradīcijām.

Ipp. Tad pie viņa noliecās pati Svēfā Jaunava kā Ostrobramas dievmāte Viļņā.

Svētā Jaunava — Svētā Marija, Jaunava Marija. Ostrobramas Dievmāte — Aušras kapelas Dievmāte. Medininku jeb Aušras vārti Viļņā uz Vecpilsētas robežas, būvēti 1503.—1522. gadā. Vienīgie Viļņas vārti, kas saglabājušies vēl šodien. Sīs celtnes arhitektūrā izmantoti gotikas un renesanses stila elementi. Vārtu austrumu daļu grezno Lietuvas ģerbonis. 19. gs. sākumā rietumu pusē tika piebūvēta Aušras kapela (Ausmas kapela) klasicisma stilā. Te ievietoja mākslinieciski augstvērtīgu altārgleznu «Svētā Marija» (16. gs., autors nezināms)— vienu no pirmajiem darbiem lietuviešu glezniecībā. 1626. gadā karmelītu ordeņa mūki, kas tepat blakus bija ierīkojuši savu klosteri, šo Marijas (Ostrobramas Dievmātes) gleznu pasludināja par brīnumdarītāju, tāpēc šī vieta kļuva par svētceļojumu objektu. A. Erss lieto šīs celtnes polisko nosau​kumu.

Ipp. Septiņus gadus viņa Viļņas Drāmā lūgusi. Brama Ostrobramas baznica Viļņā.

Ipp. ko reliģijā apzīmē par Svēto Māru.

Svētā Māra — Svētā Marija, Dievmāte, Jēzus māte, kurai par godu ir celtas daudzas baznīcas un notiek daudzi baznīcas svētki: Šķīstīšanas diena(2.II), Marijas pasludināšanas diena (25.111), Marijas debesīs uzņemšanas diena (15.VIII), Marijas dzimšanas diena (8.IX) un citi.

Aizgavēņa zupa.

Aizgavēnis — diena pirms Pelnu trešdienas — liela gavēņa sākuma. Sājā dienā lietoja treknus ēdienus.

83 Ipp . jāaptekā neatliekamie darbi pagalmā, klāvā, stalli, klēti.

Jāaptekā — jāpadara. Klāvs — kūts. tad ciema puiši pļavā uzstādīs grieztauku. Grieztauka — pašdarināts karuselis: pie mieta ar īpašu uzmavu piesien kārti, kuras galā piestiprinātas ragaviņas. Šodien vēl mietā uzmauks mauli.

Maule — ratu rumba — riteņa caurā, asij uzmaucamā dala, kurā iestiprināti spieķi. un tad steigšus uz supretku. Supretka, arī suprags, supratka, suprātkas (krievu vai. супрядки)— sākotnēji vērpšanas talka, vakarēšana, vēlāk ballīte, danči.

To valcerl Griška sauc par «Rudens lapām».

Valceris (franču vai. valsē, vācu vai. Walzer no walzen — grieztiee)— valsis, sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā.

84 Ipp. . it kā varētu saēst visām septiņām gavēņa nedēļām.

Saēst — pieēsties (no latgaliskās atgriezeniskās formas sasaēst). Septiņas gavēņa nedēļas — t. s.

Lielais gavēnis pirms Lieldie​nām.