Mana Pulka Kauju Gaitas [Lat]

un platas kāpnes, bet tās mani šoreiz neinteresē, jo komandpunktu vēlos iekārtot apakšējā stāvā.

Tādēļ eju taisni uz samērā šaurajām durvīm pretējā sienā. Ieejot šajā istabā, redzu, ka neesmu maldījies — tas ir darba kabinets. Samērā vienkāršs, bet ar visu kabinetā nepieciešamo inventāru; tur ir arī rakstāmgalds ar telefonu, kāds skapis ar dažādām aktīm, pāris klubkrēslu un gaumīgs kamīns telpas stūrī. Tādēļ man šī istaba liekas ļoti piemērota komandpunkta iekārtošanai. Tā kā nav jābaidās, ka kādai no manām vienībām šajā muižā pietrūktu telpas, kur apmesties, tad tālāko telpu sadali atstāju stāba rotas komandiera — kapteiņa Akermaņa ziņā.

Pats kopā ar savu adjutantu leitnantu Eši un sevišķo uzdevumu virsnieku leitnantu Bušmani ķēros pie poziciju un sakaru tīkla noorganizēšanas. Ziņneši nāk un iet, zvana telefons, un darba steigā ātri paiet rīta stundas. Liekas, ka pulkstenis varētu būt pāri par 11.00, kad mūsu kaimiņu —34. kājnieku pulka iecirknī sācies ienaidnieka uzbrukums. Raugoties tālskatī, pa kabineta logu varu skaidri novērot ienaidnieka artilerijas sprādzienus un arī 34. kājnieku pulka kaŗavīrus, kas atkāpjas Raffenburgas virzienā. Pēdējās dienās šādu ainu esmu redzējis daudz, šoreiz tomēr reizē ar kaimiņu pulka atkāpšanos atklāts paliek mana pulka ziemeļu spārns. Tādēļ rūpīgi sekoju kaujas norisei kaimiņu iecirknī.

Vērojot kaujas darbību, nemaz nepamanu, ka telpā ienācis kāds vācu virsnieks. Kad to ievēroju, viņš jau panācis vēl vairāk uz priekšu un pieteicas ka šīs muižas īpašnieks — kapteinis barons Rors (Rohr). Manā priekšā stāv gadus 45 vecs, slaida auguma vācu armijas kapteinis. Labu brīdi stāvējis, viņš beidzot, kā vārdus meklēdams, izdveš: "Sakiet, pulkveža kungs, ko man darīt tālāk?"

To pateicis, virsnieks skatās manī — pilns neziņas un kā glābiņa meklēdams. Es saprotu: šis vīrs te nu stāv un vēlas no manis dzirdēt neiespējamo. Viņš grib dzirdēt, ka šo viņa muižu mēs noturēsim; reizē ar to viss boļševiku vilnis apstāsies, un viņa dzimtā muiža un bagātība būs glābta.

Pievedu viņu pie loga un rādu, kur ziemeļos jau sprāgst ienaidnieka granātas. Norādu arī, ka, ievērojot apstākli, ka atkāpjas visa vācu armija, arī mans pulks šo poziciju ilgi aizstāvēt nespēj, kādēļ jau nākošajā naktī, vai varbūt kādu dienu vēlāk, arī mēs atkāpsimies, un šī muiža jau rīt vai parīt kritīs ienaidnieka rokās. Ieteicu viņam tādēļ paņemt līdz nepieciešamo un pēc iespējas ātrāk mēģināt nokļūt viņpus Oderas upes.

Pie šiem maniem vārdiem virsnieks sagumst, kā smagu sitienu dabūjis. Kā cilvēks, kam laupīta pati pēdējā cerība, viņš atstāj kabinetu.

Barons Rors aizbrauc jau tās pašas dienas pēcpusdienā. Pēc viņa aizbraukšanas kapteinis Akermanis man ziņo, ka pagrabā lielā daudzumā atrodoties maize, žāvēta gaļa, dūmu desas, dažādi konservi, ievārījumi un, pats galvenais, pagrabs esot pilns ar dažādiem franču konjakiem un vīniem. Dažas šķirnes esot pat 50 un vairāk gadu vecas. Savu ziņojumu viņš beidz vārdiem: "Pulkveža kungs, vīnā, kas jaunāks par 10 gadiem, mēs mazgājam kājas!"

Viņa izturēšanās liecina, ka viņš vecos vīnus mazliet jau nogaršojis.

Jau vairāk nekā nedēļu mans pulks nav saņēmis kārtējo uzturu. Visu nedēļu mēs esam pārtikuši no ietaisītām bundžiņām, kas jo bagātīgi bija atrodamas katras iedzīvotāju pamestas mājas pagrabā.

Bet maizi jau sen neesam redzējuši. Tādēļ ziņa, ka šovakar dabūsim maizi, mūs neatvairāmi kārdina, bet attieksmē uz veco vīnu noderību šajos apstākļos esmu citos ieskatos. Pie manis tikko bija ieradies II bataljona komandieris, kam bija jādod norādījumi par aizstāvēšanās poziciju ieņemšanu. Tādēļ man liekas, ka tagad būtu nelaikā un nevietā nogaršot vecos vīnus. Dodu rīkojumu vīna pagrabu aizslēgt un nolikt pie tā sargu. Pavēlu bez mana rīkojuma dzērienus nevienam neizdot un izziņot, lai katra vienība atsūta pajūgu. Maizi, gaļu un desas lieku sadalīt vienībām proporcionāli cilvēku skaitam, bet no dzērieniem šovakar izsniegt piektdaļpudeli konjaka un puspudeli vīna uz katru vīru. Kapteinis Akermanis aiziet, lai kārtotu pārtikas sadali.

Pēc majora Alksnīša aiziešanas diktēju aizstāvēšanās pavēli pulkam, ko raksta leitnants Bušmanis. Pavēlei nākot pie beigām, tajā jānorāda stāba rotas novietojums. Ievēroju, ka pie 128