Melanoma Kas ir melanom a?
t
Melanoma ir ādas vai gļotā das audzējs. Izšķir labdabī gas (benignas) un ļaundabī gas (malignas) melanomas. Labdabīgās melanomas bieži novēro jauniešiem. Tās ir zirņa līdz vistas olas lielumā, parasti dzeltenbrūnas vai brūnganas. Pie labdabīgajām melanornām pieskaita dažus iedzimtus pigmentētus acs vai ādas audzējus, arī dažas dzimumzīmes vai dzimumplankumus. Ļaundabīgās melanomas ne reti attīstās no labdabīgajām, galvenokārt ķermeņa ādā un acī; tās var parādīties jebkurā vecumā, aug strauji un plaši izplatās organismā ar limfu vai ar asinīm. Ļaundabīgās melanomas nereti čūlo un asiņo, taču vairumā gadīju mu tās ir grūti atšķiramas no parastajām dzimumzīmēm.
SIMPTOMI □ Jauni, melni ā d a s plankumi □ Dzimumzīmes, kas kļūst biezākas un lielākas □ Nieze □ Mitrošana J A sinošana
Melnbrūnā primāri mezglainā melanoma pieder pie visļaundabīgā kajiem audzējiem, jo tā strauji aug dziļumā.
Ir trīs veidu ļaundabīgās melanomas. Lentigo mela noma (pigmentētas dzi mumzīmes) aug gadiem ilgi plakumu veidā. Bīstamā aug šana dziļumā sākas tikai tad, kad pacēlums un mezgli kļūst iztaustāmi. Melanoma, kas izplatās virs pusēji, ir dzeltenbrūnos to ņos. Šīs melanomas gadīju mā ļoti ātri sākas mezglu veidošanās un augšana dzi ļumā. Primāri mezglainā melanoma ir melnbrūna, pēc taustes cieta un ļoti ātri aug. T ā pieder pie visļaundabīgā kajiem audzējiem.
Kādi ir m elanom as cēloņi? Cēloņi detaļās nav zināmi. Iespējams, ka melanomas rodas, ja virkne dažādu sa slimšanas faktoru iedarbojas vienlaikus. Par pierādītu var uzskatīt iedzimtu jutību. Cilvēki, kam ir gaiša ādas krāsa, ir vairāk apdraudēti nekā melnīgsnējie. Ir arī pie rādīts, ka melanoma biežāk attīstās tajās vietās uz ādas, kas ir pakļautas ilgstošai sau les iedarbībai. īpaši riskanta tā ir tad, ja saule iedarbojas