G rupa
K arte
1
23
V esels
c il v ē k s u n v iņ a a t t īs t īb a
Anatomijas pamati
Muskuļaudi garāku cīpslu kūļu veidā stiepjas līdz kaulam. Savu kārt katra atsevišķa muskuļu šķiedra sastāv no ļoti smal kām šķiedriņām - muskuļu fibrillām jeb miofibrillām. Fibrillu dēļ šos muskuļus sauc par šķērssvītru. T o at sevišķie uzbūves elementi pavedienveida proteīnu aktīna un miozīna molekulas ir izvietotas regulāri, un tieši tāpēc mikroskopā miofibrillas šķiet šķērssvītrotas.
Gludie muskuļi Gludie muskuļi atrodas gal venokārt ķermeņa dobajos orgānos, tātad kuņģī, zarnās, urīnpūslī, asinsvados utt. Gludās muskulatūras mus kuļu šķiedras sastāv no vārp sta formas šūnām. Tās ne veido kūļus, bet gan plānus
Speciāls gadījums sirds muskulis Šķērssvītru m u sk u ļu d a r bību var ie sp a id o t ar gribu, b e t g lu d o m u s k u ļu ar gribu iep aid o t n e var. Iz ņ ē m u m s ir sird s m u sk u latū ra - tā ir š ķ ē r s svītru, b et n av ie s p a id o ja m a ar gribu. Turklāt tā s u zb ū v e atšķ iras no s k e leta m u sk u latū ras .
Muskuļa galva
Tipisks šķērssvītru muskulis. Forfna ir devusi arī vārdu kas latīņu valodā nozīmē ‘pelīte’.
slāņus un plēves. Atsevišķās šķiedras mikroskopā neuzrā da nekādu šķērssvītrojumu. Sūnas parasti atrodas tuvu cita citai un veido muskuļkārtu. Gludie muskuļi sarau jas lēni un ilgstoši, to darbī ba nav pakļauta cilvēka gri bai.
Kādi ir m uskuļu uzdevum i? Muskuļi veic divējādu darbu: dinamisku (izpilda kustības) un statisku (notur pozu). Muskuļi var tikai sarauties. Pat tad, kad muskulis ir iz stiepts, tas notiek tāpēc, ka kāds cits muskulis saraujas (kontrakcija). Šķērssvītru muskuļu kontrakcijas izraisa kustību nervi, kurus iespē jams iespaidot arī ar gribu. Tālab šķērssvītru muskuļus
M āj as ā r s t s
Musculus,
sauc arī par apzinātiem mus kuļiem. Gludie muskuļi sa raujas veģetatīvās nervu sis tēmas iespaidā. Šajā gadī jumā kontrakcijas nav regu lējamas, tāpēc gludos mus kuļus dēvē arī par neapzinā tiem. Šķērssvītru muskuļi ir at bildīgi par vadāmiem ķer meņa kustību procesiem, ar to palīdzību var veidot lielā kas darbaspējas. Šos musku ļus arī apzīmē, ņemot vērā to uzdevumu: ir atvilcējmuskuļi, pievilcējmuskuļi, grožftājmuskuļi (rotatori), saliecējmuskuļi, izstiepējmuskuļi (ekstensori). Gludo muskuļu uzdevums: ar savilkšanos iztukšot ķer meņa dobos orgānus vai, piemēram, regulēt asinsva du izplešanos.