aizsargāšanās galveniem līdzekļiem ir un paliek armija. Diplomātiskie soļi tikai tad ir nopietni, ja tie ir dibināti uz kaut ko realu, pretējā gadījumā neviens nepiegriezīs tiem vērības. Tāpēc diplomātiem, vedot sarunas un rakstot notas, ir vajadzīgs zināt savas armijas kaujas spēju, pretējā gadījumā diplomāta darbība var novest pie katastrofas. Tautas miers ir drošs, ja tas tiek stipri apsargāts. Tautas aizsargātājs - armija, nav sagatavojams vienā mēnesī un pat gadā, - bet ilgos gados ar ļoti nopietnu un enerģisku darbu, kuŗš jādara visiem tiem, kam tautas neatkarība ir dārga. ***
Otrā daļa
Latgales atbrīvošana Priekšvārds. Iesākdams aprakstīt Latvijas atbrīvošanas kaŗu - īsti Latvijas atbrīvošanu, es nebūt nedomāju dot lasītājiem pilnīgu un izsmeļošu šā kaŗa aprakstu. Manā rīcībā nebij ne tik daudz materiālu, nedz laika, lai sastādītu tādu izsmeļošu aprakstu. Kad es tomēr uzņēmos sastādīt šo aprakstu, tad uz to mani pamudināja sekoši iemesli. Ir pagājuši jau divi gadi no šī kaŗa sākuma, un līdz šim nav iznācis šī kaŗa apraksts. Mūsu armija un tauta taču grib zināt, kā ir notikusi Latvijas atbrīvošana. Kad kaŗu apraksta tikai pēc dokumentiem, tad daudz kas iet pazušanā, jo ne katrs gadījums ir pierakstīts, ne katrs dokuments uzglabāts. Daudz ko kaŗa laikā izdara uz personīgu sarunu pamata; jo ilgāks laiks paiet, jo vairāk tiek aizmirstas šīs personīgās sarunas. Nekādos dokumentos un oficiālos ziņojumos nevar atrast to, ko ir domājuši un sajutuši kaŗa vedēji. Tā kā es toreiz biju par faktisko kaŗa operāciju vadītāju, tad savā aprakstā centos stādīt priekšā šo kaŗu tādā veidā, kā notikumi toreiz bij domāti un sajusti, kā viņi toreiz man stādījās priekšā. Aprakstu es sastādīju uz to nedaudzo dokumentu pamata, kuŗi bij manā rīcībā, un pēc savām atmiņām. Es nepretendēju uz absolūtu pareizību, bet domāju, ka vēlākam Latvijas kaŗa vēsturniekam mans apraksts būs ļoti noderīgs materiāls.Līdz tāda izsmeļoša kaŗa apraksta iznākšanai, mans apraksts dos īsu ainu par to, kā ir notikusi Latgales atbrīvošana. Savā aprakstā es lietoju tos vietējo apdzīvoto punktu, upju un ezeru nosaukumus, kādi tika lietoti kaŗa laikā un kādi atradās uz mūsu tā laika kartēm. Šie paši nosaukumi ir arī visos mūsu oficiālajos dokumentos. Ja es būtu lietojis tagadējos pārdēvētos latviskos nosaukumus, tad caur to varētu celties pārpratumi, salīdzinājot ar tā laika dokumentiem. Daži no mūsu tā laika kaŗa un valsts darbiniekiem būs neapmierināti par manu aprakstu un varbūt daži pat jutīsies aizskarti: bet visiem taču nekad neviens apraksts nebūs pa prātam. Es rakstīju tā, kā es domāju toreiz un domāju tagad. P. Radziņš. Rīgā, novembrī 1922. gadā.
Ievads. 1919. gada novembŗa mēnesī jaunā Latvijas nacionālā armija sakāva Bermonta kaŗaspēku un izdzina to no Latvijas teritorijas. Ar to Latvijas atbrīvošana vēl nebij pabeigta: bij vēl otrs ienaidnieks - Padomju Krievija, zem kuŗas sarkanā terora atradās Latvijas trešā sastāvdaļa - Lat57