Latviesu gadskartu ierasas - Edite Olupe

Zvaigznes dienai, citur turpinājās līdz pat Meteņiem, taču te šiem masku gājieniem bija nedaudz atšķirīga funkcija.

Latgalē — Piedrujā, Daugavpilī, Kārsavā u. c. starp Ziemassvētkiem un Trijkungu dienu masku gājienos iet trikungi jeb t rij kungi, kas ir tipiskas Zvaigznes dienas maskas. Pa priekšu iet zēns ar sešstūra zvaigzni rokās; viņam seko trīs vīri, vienam no tiem parasti ir melna, ar sodrējiem nosmērēta seja. Sādi triju kungu gājieni notikuši arī Šveicē (te trīs zēni ar sodrējiem nosmērētām sejām un papīra kroņiem galvā apstaigājuši mā​jas), Vācijā, Lietuvā un citur.

Katoļu apvidos stingrāk tiek ievērots tieši baznīcas proponētais svētku svinēšanas veids, tikai nedaudz pieļaujot atkāpes no kanona. Latgalē no Ziemassvētkiem līdz Trijkungu dienai bijuši «svētie vakari». Vakarā pirms Trijkungu dienas uz ēku durvīm rakstījuši ar krītu burtus+ K 4+M+B, «kas nozīmē svēto ķēniņu vārdus: Kasparu, Melhioru un Balceru. Ja šādi uzraksti bijuši uz durvīm, tad minētie ķēniņi ienākot iekšā un esot labvēlīgi. Ja uz durvīm krustiņu neesot, tad tie nevarot ienākt». (LTT 30804) Ticēja, ka šie trīs ķēniņi — Kaspars, Melhiors (patiesībā persiešu valdnieks Melkons, ko eiropieši pārveidoja par Melhioru) un Baltazars — aizkavējot nelabo garu iekļūšanu mājā. Skaidrības labad jāpiezīmē, ka pirmais rakstītais avots, no kura saņemam informāciju par trim Austrumu gudrajiem vīriem — Mateja evaņģēlijs — nebūt nerunā par ķēniņiem, nedz arī nosauc tos vārdos, — šie zintnieki no Austrumu zemēm te parādās anonīmi, tāpēc ir pamats apšaubīt viņiem vēlāk doto vārdu un titulu autentiskumu. Kā uzskata poļu pētnieks Zenons Kosidovskis, tad šo personu konkretizēšanas tradīcija aizsākusies un pārņemta no kāda armēņu apokrifa, kur šie vīri jau tiek dēvēti par persiešu ķēniņiem.1 Ka šajā diēnā daudz uzmanības tiek veltīts aizsardzībai pret Jauniem gariem, lietuvēnu u. tml., liecina daudzie ticējumi.

Zvaigznes dienā jākrusta ar krītu durvis, tad nepiemīt velns. (LTT 30845 Zasa) Triju kungu dienas vakarā uz visām durvīm jāsavelk lietuvēna krusti, tad lietuvēns neapstāj lopus.

(LTT 30842 Jaunsvirlauka) Pa zvaigznes (triju kungu) dienu velk uz durvīm lietuvēna krustu, lai lietuvēns nejāj Ļaudis vai lopus.

(LTT 30843 Lielplatone) Krustus velk ne vien uz durvīm, bet arī uz logu slēģiem, stenderēm, uz dažādiem priekšmetiem un pat cits citam uz muguras. » Kosidovskls Z. Evaņģēlistu stāsti. R„ 1982, 187. lpp.