Latviesu gadskartu ierasas - Edite Olupe

SKAIDROJOŠA LEKSIKAS VĀRDNĪCĀ aizzaoināt — sasiet, sasaistīt, aizsiet fl/a — aita; aju tauki — avju, aitu tauki ankureils — sk. enkurs apsamest — pārvērsties; lietots Latgalē apsaženeitis, slāvisms — apprecēties; lietots Latgalē apuža — apakša arods — apcirknis labības glabāšanai klēti atrociņls, arī atroceņis, atroceniski — ar atpaka], uz aizmuguri pagrieztu roku (ari ar otrādi apgrieztu plaukstu) kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml. āmars — āmurs, no viduslejasvācu Hammer ārdis, arī ārdi, vārda — apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā, apmēram griestu līmenī, labības žāvēšanai badaslakle — nievājošs apzīmējums negausīgam cilvē​kam, rīmai barinrags, ari bernarags, bernaraks — kalpu diena, deramdiena; no lietuviešu bērnu rākas (bernas — puisis, kalps; rākas — lietuviskots poļu rok — gads) bars — labību pļaujot vai linus plūcot, tīruma josla, kuru novāc viens cilvēks bešā — tukšā birze, arī birzs, birzis, birzums — tīruma gabals, ko sējējs apsēj vienā rokas vēzienā, ejot pāri tīrumam; arī vaga, atstatums starp divām vagām birzs — sk. birze bricāt, arī bricēt, izbricināt — pērt ar žagariem buļvas — kartupeļi, no baltkr. vai poļu bulwa\ raksturīgs Latgales leksikai ceists — tīrs, šķīsts, skaidrs; lietots Latgalē cērmūkša — sk. pīlādzis čarauniks — burvis, no kr. napoeaTb čāgāns — Latg. kovārnis daiderēt — streipuļot, grīļoties deglains — rūsgans, ugunssarkans dekis — sega (zirgu deķis); no vācu die Decke dēdināt — likt vistu dēt drabas — iesala atlikumi, kas palikuši pāri pēc alus darī​šanas dumbierls, arī dumbērls — peļķe, dīķis, dubļaina, mālaina bedre, staigna vieta dūzināt, arī dūzinēt — radīt lielu troksni spārdoties, sperot ^(saka par zirgiem un pērkonu) dziedrs — sija, šķērssija enkurs. — šķidruma mērvienība; 1 enkurs=30 stopu liela muciņa, jaunais Rigas stops= 1,275 1, latviešu koka un tāss stopi parasti bija lielāki 1,35 1) garce — tilpuma mērvienība labības mērīšanai (1 garce=» «=1 stops); pūrā 54 garces (stopi) vai 69,5 1; no kr. eapnen gausa, arī gausiba — sāts, sātība, svētība, pārticība; personificēta kā Gausa māte gausināt — vairot (bagātību), svētīt gārkula, arī gārkuļi, garkūlis — gari (parasti rudzu, kviešu) salmi graudiņi (šeit: Pērkona graudiņi jeb graudumi) — pērkona grāvieni grāpis — katls, no viduslejasvācu grape grūdenis — no grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens; miežu putras un cūkas gaļas ēdiens Ziemassvētkos; zirņu zupa ar grūbām grūsiis — sk. pinkas grūst tiltu — šeit: taisīt Ullu (sal. ME I 668) gušņas — usnes iegādāties, arī Iegādāt (piem., sapņus) — atcerēties, at​minēties (ME II 16) izbricāt — sk. bricāt j izdēnēt, arī izdēdēt — izdilt, sairt, kļūt vecam izplūksi — izplaukt kalves — kalmes kami — sk. pinkas karaša — maize, ko cep uz svētkiem (parasti baltmaize); arī plācenis no rupja maluma miltiem kāvāt — glabāt, sargāt kāIs — mērvienība zivju daudzuma noteikšanai, 1 kāls=» ■=30 gab.; dažkārt lietots ar nozīmi kaudze, daudzi no lībiešu kāl kārta — kārtas vērpšana (muižai)', kārtās braukt (uz muižu), kārtā iet (uz muižu) — klaušu veids, kad