KAS UZBUVEJA MENESI_ - Kristofers Naits & Alans Batlers

plāno programmu, atvēlēdams tajā vietu negadījumiem?»

Ja unikālā būtne, kuru mēs pamatoti varētu saukt par Dievu, tiešām radījusi Zemi un Mēnesi, lai varam veidoties mēs, Viņam acīmredzot vajadzētu strādāt pēc Viņa paša iedibinātajiem Visuma likumiem.

Radot dzīvības nesēju planētu, vajadzēja izvagot planētas virsmu, un šo procesu nevar vadīt tik vienkārši, kā nospiežot elektrības slēdzi. Dr. Viljamsam droši vien nav viegli, jo viņš tic Dievam, ar kuru cilvēks ir pastāvīga kontaktā, - Dievam, kas spēj izdarīt izvēli un dot atbildi katram lūdzējam. Bet varbūt situācija ir pavisam citāda. Šai nodaļai izvēlējāmies nosaukumu «Bērnības beigas». Nospriedām, ka tā būs labs kopsavilkums diskusijai par varbūtību, ka pasauli radījis Dievs, kas jau sākumā iemontējis vēsti, kuru sapratīsim, sasnieguši emocionālu un intelektuālu briedumu. Zinājām, ka Arturs Č. Klārks pirms vairāk nekā pusgadsimta sarakstīja tāda paša nosaukuma romānu , kurā ir runa par atšķirīgu, bet neteiksim, ka gluži nesaistītu tematu.

Sers Arturs ir rakstnieks ar bagātu iztēli, un viņa romānā «2001. gads - kosmiskā odiseja» paustās idejas mēs jau apspriedām. Uzzinājuši, ka cunami Indijas okeānā iznīcinājis neskaitāmi daudzas dzīvības Šrilankā, uztraucāmies, jo zinājām, ka sers Arturs ir piesaistīts ratiņkrēslam savās mājās Kolombo piekrastē. Par laimi, cunami rakstnieku bija saudzējis, un viņš varēja aprakstīt savā mītnes zemē notikušo.

Arturs Klārks rakstīja: «Man nav ne jausmas, vai Dievam padomā bija kāds scenārijs, kad tas viss notika. Zināmā mērā nelaime bija nejaušība, taču mūsu pasaulē nav totālu nejaušību: visam ir cēlonis un sekas.»

Tas viss vedina domāt, ka Dieva darba plāns nebūt nav nevainojams. Tektoniskās plātnes kalpoja mūsu radīšanai, un Indijas okeāna notikumi bija tikai sīkas, nejaušas sekas, kas saistītas ar daudz dziļāku cēloni. Vai mums būtu jātic, ka, pēc Dieva domām, galamērķis reizumis attaisno visai sāpīgus līdzekļus?