latvija

Visi ar joni metās turp. Napoleons, kas reti kad pārvietojās ātrāk nekā soļiem, drāzās visiem pa priekšu. Jā, te nu tās gulēja - visu viņu pūliņu auglis -, nopostītas līdz pamatiem; apkārt mētājās akmeņi, kurus viņi ar tādām mokām skaldījuši un stiepuši šurp. Vēl nespēdami bilst ne vārda, dzīvnieki stāvēja, drūmi noraudzīdamies izsvaidītajos akmeņos.

Napoleons klusēdams soļoja šurpu turpu, lāgiem paostīdams zemi. Astes gredzens bija kā sastindzis un tikai reizumis asi noraustījās - tas norādīja uz rosīgu prāta darbību. It kā beidzot kaut ko izlēmis, viņš pēkšņi apstājās.

- Biedri, - viņš klusu ierunājās, - vai jūs zināt, kas to pastrādājis? Vai pazīstat ienaidnieku, kurš naktī atnācis un sagrāvis