Divaina tevzeme janis plaudis

Nāve ar zibeņiem Uz rietumiem no Juglas dzīvojamā masīva un Bābelītes ezera sākas Čiekurkalns. Par spīti nosaukumam, kurš radies no čiekuriem bagātām priedēm kāpu nogāzēs, šis Rīgas vēsturiskais rajons ir līdzenāks par līdzenu. Priežu silā čiekuri visvairāk sakrājas āderu krustpunktos, kur tos apstrādā dzeņi un vāveres. Arī Čiekuru kalns varēja būt enerģētiski spēcīgs svētkalns. Grūti spriest… E. Kurca par čiekuriem nesaka ne vārda, toties sarakstā pieminēts svētais koks Čiekurkalnā (Schreyenbusch), kurš augot privātā gruntsgabalā. Nav norādīts ne koka apjoms, ne suga, ne vecums. A. Johansona grāmatas «Rīgas svārki mugurā. Atceres un apceres par Rīgu un rīdziniekiem» (1966) jau pirmajās rindās, kuras veltītas Čiekurkalnam, tiek paziņots mīklas atrisinājums.

1940. gada vasarā viesulis 1. garajā līnijā gandrīz iepretī pamatskolai bija nogāzis resnu liepu, kas droši vien tur stāvējusi jau sen priekš tam, kā A. V. Ilupels iezīmēja Šreienbušu savā agrāk minētajā kartē. /.. / Milzīgā koka traģiskais gals uz dažām stundām paralizēja satiksmi un sakarus ar Čiekurkalnu, lai gan Šreienbušas brīvprātīgie, zvanam šķindot un ķiverēm spulgojot, ātri vien bija klāt notikuma vielā. Brandmajora personīgā vadībā tie sazāģēja liepu gabalos, kurus ar virvēm novilka ielas malā, kamēr steigā izsauktie telefona centrāles ļaudis izlaboja saraustītos vadus. Šie darbi nobeidzās, zibeņiem šķīstot, jo toreiz viesulis galu galā sapūta pērkona lietu. /.. / Esmu nereti domājis par šo veco liepu. Rīgas pilsētas bibliotekārs Nikolajs Bušs, kura atmiņā un piezīmēs glabājās bezgalīgi daudz detaļu par Baltijas pagātni, kādā gadījumā piemin, ka Čiekurkalnā, Jenišu ģimenes dārzā, atrodoties vecs svētkoks, zem kura saknēm atrasti seni upuri, dučiem monētu no XVII un XVIII gs.

Vai Rīgā vēl ir kāds svētkoks? It kā vairs nav neviena.