nav svarigi! Pie pirmas skanas, ko Hofmanis izvilinaja no sa instrumenta, vins nodrebeja, jo, pats budams ieverojams muzikis, tas saprata, kada harmoniju bagatiba ir ielikta vina rokas. Ar locinu, kura izliekums bija tik liels, ka tas drizak bija saucams par loku, speletajam bija iespejams viena laika parsniegt visas cetras stigas, no kuram pedeja izdeva tik briniskigi melodisku toni, ka Hofmanis nekad nespetu ticet, ka tik jauka skana var rasties no cilveka rokas pieskariena. Sirmgalvis, galvu atpakal atmetis, ar mirdzosam acim visu laiku staveja vina prieksa un to uzmudinaja: — Nav slikti, jaunais cilve, nav slikti; labo roku! kreisa roka ir tikai