Atgriesanas - Vladimirs Kaijaks by firmaartcom

Vakarā Dīriķis aizkurināja krāsniņu, bet kandžu nedzēra. Lai nebūtu jāredz, kā plauktā zalgo pilnās pudeles, viņš uzsvieda tām virsū savu brezenta mēteli. Nākošajā rītā sāpes vismaz ļāva kustēties un šo to domāt. Dīriķis piecēlās, attaisīja bunkura durvis, lai to izvēdinātu, un atvēra konservu kārbu brokastīm. Kā tad, Sātans bija klāt — tupēja aiz bunkura sliekšņa, acis ļaunas, badīgas . .. — Še rij! — Dīriķis pasvieda sunim kumosu. — Tikpat šodien jāiet pārtiku meklēt… Pēc brīža Dīriķis devās ceļā. Reizēm vienā vai otrā tekas pusē pavīdēja suns. Mežmalā Dīriķis nonāca ap pusdienlaiku. Tepat vajadzēja nogaidīt vakaru; laikam veltīgi viņš bija tik agri pametis bunkuru . .. Dīriķis izraudzījās krūmājā sausāku laukumiņu un izstiepās zālē. Uzspīdēja saule, kļuva siltāk; viņš aizsnaudās. No miega gulētājs uztrūkās spēji un neticēja paša acīm: viņa bikšu starā bija cieši ar zobiem ieķēries suns. Tikko Dīriķis pavēra acis, Sātans palēca nost un izgrūda brīdinājuma skaņu: «Pfut, pfut!» Pēc tam brīdinātājs, klusi ierūkdamies, pazuda tuvākajās eglītēs. Dīriķis pietrūkās kājās un sekoja sunim. Pēc pārdesmit soļiem viņš ieraudzīja teku, kuru pirmīt nemaz nebija pamanījis. Netālu bija dzirdams soļu troksnis, lūzdami sprakstēja sausi zari, pa teku kāds nāca … Dīriķis tikko paguva paslēpties kadiķu pudurī. No slēpņa viņš noskatījās, ka tuvojas un paiet viņam garām vīrietis ar mežsarga cepuri galvā. «Tpū tu,» Dīriķis nodomāja, «būtu nu es vēl tagad sutis krūmājā, mežsargs noteikti pamanītu. Nemaz nevar zināt, kas viņš par cilvēku, man pavisam svešs. Varēju iekrist slazdā kā muļķa sesks… ja ne Sātans . . . Izrādās, ka esmu ieguvis gudru, lielisku suni, tāds tomēr ir aprītās barības vērts.» Dīriķis paskatījās apkārt; suns netālu tupēja zemē un lūkojās uz cilvēku. — Sātan, Sātan, — Dīriķis nomurmināja. — Tu taču mani tomēr esi iemīļojis. Ko? Hā . .. Cik nu tāds lops vispār jēdz no mīlestības … — Viņš spēra dažus soļus uz suņa pusi, bet Sātans piecēlās un ievilkās krūmos. — Tpū, — Dīriķis nospļāvās, paskatījās apkārt un paberzēja ar dūri degunu. Jāuzmeklē cita vieta, kur nogaidīt tumsu; un šoreiz viņš darīja to uzmanīgāk, vispirms apstaigājis apkārtni un nopētījis, vai tuvumā nav cilvēku iemītas tekas, vai slēptuve no kādas vietas nav labi ieraugāma. — Tā, te nu mēs būtu drošībā, — Dīriķis beidzot nogruģināja un nometās izraudzītajā vietā sūnās. Sātans nebija redzams, bet Dīriķis nešaubījās, ka suns tepat tuvumā vien ir. Viņš atkal murmināja: — Jā, jā, kas to būtu domājis, ka tu tik attapīgs lops. Turies vien pie manis, turies, to tu nenožēlosi, divatā abiem labāk, divatā mēs bojā neaiziesim. Tā ir gan velnišķīgi laba sajūta — divatā… Un kad tevi tā apsargā… Vakarā Dīriķis aizgāja uz mājām, kuru saimnieku Tolēnu labi pazina. Šis bija drūms un nerunīgs vīrs, bet patika Dīriķim labāk nekā Dzenis. Tolēns neko lieku nejautāja un arī nepļāpāja. Uzzinājis, ka atnācējam vajadzīga pārtika, viņš bez vārda runas sagādāja pieprasīto, sadusmodams Dīriķi vienīgi ar to, ka šķita pārāk steidzamies, laikam to vien sevī domādams, kā no nelūgtā ciemiņa ātrāk atkratīties … «E, tādi viņi kļūst, maitas, tie, kuriem pašiem nav jātup meža midzeņos, izļēpst, izlaižas…» Dīriķis atgriezās bunkurā. Dažas dienas viņš novalstījās pa lāvu, neko nedarīdams, atturēdamies no dzeršanas, mēģinādams sevi bez apreibināšanās pieradināt pie bezdomīgas kvernēšanas. Brīžam tas gluži labi izdevās: ne viņš ko atcerējās, ne domāja, ne gudroja par atriebību, nolēmis, ka viņam jāatpūšas, jāļauj aprimt sāpēm pakrūtē. Suni Dīriķis baroja labprātāk un bagātāk nekā iepriekš, vairākkārt laipnā balsī saukdams sev klāt, bet šai ziņā Sātans bija un palika nepielabināms. Samērā siltā un saulainā dienā novembra beigās Dīriķis jutās tik atpūties un atspirdzis, ka devās paklaiņot tāpat prieka pēc vien. Aizgāja līdz meža malai, vietumis pavērdamies uz klajumu: šur tur zaļoja rudzu zelmenis, no māju skursteņiem kāpa gaisā dūmu stabi, kādā dārzā rotaļājās bērni… Dīriķis bija domājis, ka šī pastaiga viņu tīkami izklaidēs, bet iznāca otrādi, viss kaitināja: pavardu dūmi, apkoptie tīrumi, bērnu rotaļas . ..