VIENS AR KANTU
pieņemts Roberts Aizpurietis, dzejnieces Amandas Aizpurietes tēvs. Andrejs Ģērmanis gan stāstīja, ka Rolavu radiofonā nomainījis Spānijas kara dalībnieks un romāņu valodu speciālists Aleksejs Kočetkovs285. Kāds bijis redaktores Laimdotas Vilbertes pamudinājums rakstīt sūdzību par Rolavu, nav zināms. Radio viņa strādāja jau kopš pašām pirmajām Rīgas atbrīvošanas dienām, bet komunistiskajā partijā bija uzņemta tikai 1946. gadā. Darba likuma 47. pantā teikts: “Darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, kā arī terminētu līgumu pirms termiņa notecējuma var atcelt uz darba devēja pieprasījumu [..] tikai sekojošos gadījumos: [..] g) kad darba ņēmējs neierodas darbā: darba spējas pārejošas zaudēšanas dēļ – pēc divu mēnešu notecējuma no darba spējas zaudēšanas dienas [..]” Tomēr ņemot vērā, ka pavēles teksts rakstīts krievu valodā, atsauce uz 47. panta punktu “g” saskaņā ar krievu alfabēta burtu secību varētu nozīmēt norādi uz 47. panta 4. punktu “kad darba ņēmējs bez svarīgiem iemesliem sistemātiski nepilda pienākumus, kas viņam uzlikti ar līgumu vai iekšējās iekārtas noteikumiem.”286 Par Rolava nodarījumu, kas kļuva par ieganstu viņa atlaišanai no darba radiofonā, var uzzināt no tā paša gada 4. maijā izsniegta krievu valodā rakstīta raksturojuma, ko Latvijas Ministru Padomes Radioinformācijas komiteja izdevusi iesniegšanai Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā: “Visā Radiokomitejā pavadītajā darba laikā [Rolavs] pret saviem pienākumiem izturējies viduvēji. Nepietiekami dziļi pārzina marksisma-ļeņinisma teoriju. Ne vienmēr pareizi orientējas sabiedriski politiskos jautājumos. Atlaists no darba par darba disciplīnas pārkāpšanu, kas izpaudās kā šaha spēle darba laikā.”287 Ļoti iespējams, ka tikt pie bibliotekāra vietas LPSR Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta bibliotēkā Rolavam palīdzēja Arturs Ģērmanis. 6. maijā ar Latvijas PSR Izglītības ministra vēsturnieka Kārļa Strazdiņa pavēli “biedrs Rolavs” tika iecelts par Latvijas PSR Kvalifikācijas celšanas institūta Zinātniski pedagoģiskās bibliotēkas vadītāju. Bibliotēkas vadītāja alga bija 896 rubļi mēnesī288 . Institūtā strādāja arī Žanis Muciņš (1882), viņš bija Ģeogrāfijas metodiskā kabineta vadītājs. Linards Muciņš pieļāva, ka Žanis ir bijis kāds viņa tēva un tātad arī Rolava radinieks, tomēr tam nav dokumentāla apstiprinājuma. Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts bija 1944. gadā nodibināta zinātniski metodiska iestāde. Tā galvenie uzdevumi bija “organizēt un vadīt tautas izglītības darbinieku idejiski politiskās, zinātniski teorētiskās un profesionālās kvalifikācijas celšanu; pētīt, apkopot, popularizēt un ieviest labāko pedagoģisko praksi, palīdzēt rajonu un pilsētu Tautas Izglītības nodaļu metodiskajiem kabinetiem skolotāju, audzinātāju un skolu vadošo darbinieku metodiskā darba organizēšanā; veicināt pedagoģisko propagandu.”289 Andrejs Ģērmanis atcerējās, ka kvalifikācijas celšanas institūtā un, iespējams, arī tā bibliotēkā mēdza iegriezties arī viņa māte logopēde Ņina Ģērmane. “Gados, kad bibliotēkās bija jārevidē esošās grāmatas un jānolemj dedzināšanai “ideoloģiski nederīgās”, manu tēvu un vecotēvu (Arturu Dzeiveru ar Pēterburgas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes izglītību) kā speciālistus pieaicināja to darīt. Katrā ziņā Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūta bibliotēku revidēja arī mans tēvs (iespējams, arī Rolavs) un dedzināšanai paredzētās grāmatas nakts melnumā stiepa uz mājām,” man atsūtītā atmiņu pierakstā rakstīja Andrejs Ģērmanis. Ar iznīcināšanai paredzēto grāmatu slēpšanu, bieži vien riskējot tikt notiesātiem par “pretvalstisku 285
Кочетков Алексей Николаевич (1912–1987) – Krievijā dzimis, bet pēc tēva nāves un mātes laulībām ar latviešu ārstu Edvardu Jākobsonu Latvijā uzaudzis un Tulūzas universitātē Francijā studējis agronoms, Francijas komunistiskās partijas biedrs, Spānijas pilsoņkara dalībnieks un pagrīdnieks Otrā pasaules kara laikā. AĻEKSANDROVS N., ASTRACHANS J., KARINSKIS S., MOSKAĻENKO G. Darba likumdošana. PSRS darba likumdošanas un KPFSR darba likumu kodeka komentāri. Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1950, 53. lpp. 286
287
Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija. Op. cit., 175. lpp.
288
Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrija. Op. cit., 39. lpp.
RUBINS P. Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts. No: Latvijas PSR mazā enciklopēdija trijos sējumos, Rīga : Zinātne, 1968, 356. lpp. 289
71