Vēja Zvani 1989 / 28. izdevums by aljavalde

"Realisms Rigd" Juris Kronbergs Vecajd viesnicd, kas sendk dEv6ta td "visi celi ved v2... " vd.rdd, tds pusjaund bdrd, kur pulc6jas jaunie dzejnieki un interesenti, turpat, pie pudelEm apkldta galda kdds priek5zimigi ener$isks j auneklis man jautd: -Vai jums tur drzemEs latvietiba nav tikai tdds hobijs?Es saku: -Es rakstu dzeju latvie5u valodd, lasu grd.matas, rundjos ar sievu un b6rniem latvie5u valodd, un ja satieku kddu latvieti uz ielas LosandZelosa, Vladivostokd, Stokholmd vai Rigd, rundju ar viqu latviski, bet ar latvietibu tie5dm nenodarbojosun hobijs, mans vienigais hobijs ir Dzive, tada nozimE, ka nodarbojos ar to turpat vai katru dienu kaut neviens man par to nemaksd - "saki, vecit, vaitavas nieres, plau5as, kuq$is, pEdas

,,"1:*?_,j,3u* Un Sis sarunas laikd Riga kluva v61 mazliet sirmdka, koki mazliet slapjdki (bija reti lietaina vasara).

7 orru 28-

28.

>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>)D>>> lzdev Eja: Afl erikas Larviesr Jausahes Apvienrb a Redakcija: lnta Sfis$e un Helena Viksni4a

Veja Zvaai irZurnils veltrts jaunarnes informeSanai unproblemu izrirz;ljanai. Raksd ae vienmer abilsr AIJA vaa,YZ viedoklim. Redakciju nakamam. YZ numuram sledz 15. oktobn. Rakstus lfidzu zutrt: Intai 3708 "S" Strcet NW Washington, DC 2;0007 vai Helâ&#x201A;Źnai 3731 "T" StreerNl{ Washiflgror, DC 20007 Aboaentus ludzam iescaties ALJA. Biedru maksa $10.00 jaunieSiern no 16-30 9., $20.00 biedriem veicinatijiem. Abonenrus kirto biedrzine Annele Rttenbeqga 911 Batboa Courr, Painesville, Ohio 44077 Ja velaties iegadaries abonamentu

radiem un draugiem Latviji, to var

izkilnot nosttot $20. 00 Annelei. >>>>>>>>>>>>>>>>>>>D>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

>>>>>>>>>YE

jaZvani2S.

SATURS 3 4 8

I IO

r5 r6

"Latvie5i un latvie3u draugi" "sarkani baltas ir Soruden debesis" Liepdjas neformdlds gruPas "Liepdj as dzintars 88-89" "Migrdcijai--NE!"

Aivars Kleins Aivars Vindavs

Amerikas I atvie3u j aunie5i saistEs Latvij as politikE : I:rteruija arMErtr4u Hildebrantu un Tiju Kdrkli "Diena bez autol" Aicindjums latvie5iem no Vides aizsardzibas kluba Jaunieiu apvieniba "TEvzemei un brivibai"

IZPRIECA r9 22 23

25 27 zB

29 3r 32 33

4r 43 45 aO

Guntars Rads un grupa "Jauns MEness' "KEpEc es runEiu latviski" Avangardu izstdde $ilE Trimdas rokgrupa "Ludvigs dzird" Latvija Izpriecas... "Tas bridis nu ir kl-at ! " : Akacis Latvija KE mEs priecdjdmies b6rnib-a...

GundrsRauda Rita Grendze

Dainisffiartdns Larisa Saleniece

Jdni

Mfi steres latvie5u Uimnazij

Eirop as skolu sistEm-a

Minsteres latvie5u $imnazijai jauns simbols MeklEsim savas dzimts saknes t6vzemE : grdmata "Atceries Latviju" Pasts noLatviias Lenin grada-Viln a-Maskava : Amerikdqu et<otogrst<as deie gd cij as ce| ojums pa Padomju savienibu LatvieBu j aurie5u streiks Molotova-Ribentropa li grums Tuvojas 8. VLJKSomij6! ALJA-LW studentu izmai4as progralnma Latvie5u studijas Rietumrnidiganas universitdt6 Vides aizsardzibas kluba Ziemelamerikas nodaf as pirmais saiets 1989. gada 2o.-2r'maii-a ALJA 37. Kongress Kalamazoo

Sigrida Reine

AnitaMillere DainisMjartdns Sigrida Reine un Alda Staprdne Elisa Freimane

}>>)>>>>>>Y E ja Zv ant

VAITUBRAUKS] UZ LATVIJU? Ja Tu domd braukt r.z Latviju, stdjies sakaros ar sekojoBdrnpersonam. VuTivar6s

Tev nodot visjaundko inforrndciju par notikumiern Latvijd, un pateiks Tev, kd

TuvaripalidzEt.

{ta 7l-+

Amerikas Latviesu Jaunatnes Apvieniba Ilga B6rzkalna 6 North Lincoln Park Ridge, IL 6oo68 3r2-3rB-roo4

Latvie5u APvieniba Pasaules Brivo Latvie3u Apvieniba Oidrs Kalnig5 P. O.Box 4578 4oo Hurley Ave Rockville, II/ID zo85o-oo7t 3oI-34o-I9I4

+l+ Amerikas

+{+ Latviesuev,Hi#ff}ffi,fferikd to77 Oak Flill Road Lafayette, CA 94549 4rg-z9g-bbgo

Kluba drzemes nodala Tija Karkle 21 lWcoCford F.oai Vienna VA zzrSc -n.\--l^/vJ C-- -J-C

+K Vides Aizsardzibas

>>>>>>>>>Y Eja Zvaru 28.

LIEPAJA Latvie5i un latvie5u drauSl Ilgi un sdpigi, bet mfisu laiks ir piendcis. Un ir tikai viena doma -- Sodien vai nekad. Un ir tikai viens celB - uz brivibu. Td ir tEvzemes briviba, td ir tautas briviba. MEs atkal esamtd ceJasdkumt$fS aizsdkds rgI8._gada 18. novembri. Unkatram ir jdizlemj, -" vai iet uz priekiu, vai atpakaf . Viduscela nav. Un td nav m[su vaina, ka Bis cef n iasaii sdkuma.

Brivibu neddvina, ta iriaizcina.. CrFa_ir nevienli&iga. Pret pyms ir milziga"algotgu" armija. Bet apmaksdtas idejas nav idejas. Musu spEks ir tiaiba, ceribd, taisnibd. idusu spelcs ir salm6s, kuras il cirstas, rautas un drditas, kuras irpdrdk dzif as, iai ia:ilrtu, f"i mrar sdk izzust dzivfoas sulas. Tautie5i, atceroties savu spdku -- dzeniet jaunas salares, stipriniet vecds, krdjiet s6klas augligai augsnei. Radlsim bErnus, dosim tiem sv6tibu, kopsim savu kultUru, kopsim savus sendu kapus, kopsim savu Zemi -- sargEsim to! LiepEjas VAK prezidents Aivars Kleins Sarkani baltas ir Soruden debesis. Trcjzvugfuyl gaisma zud pusnomods baigs.

Ni,

dzelmes kapj varronis Lncplesis. Salkas tns Rai4a pare$ocs laiks.

-Kur esi, Staburag? Perse? Kur Koknese?Yatcit viqS, Aizkraukles ugumm spirlot.Ko gan Sis laiks mtsu tautai ir arnesis? Vai knds m spejis pacelt? Vai nrder? Atbildes nava, jo kapi prot kluset, Ti,lu no mates Latvijas rakti... Sprgti veji p[S arkal sai pusE, Kliedejoc [umsu, kliedejor nakri. Sauc mus uz darbu, Laeplesi jaunais. Lai tautas tiruma spoZs atkal lemess.

Tns zvaigznem starojot, izgaisis faunais. Sarkani balta degs Larvijas debess.

Aivar: Yindavs no VAK VESTNESA, Liepajas vides aizsardzib kluba zi4u lapas,

1988. gada 22. oktobn

>>>>>>>>>>>V

ja Zv aat 78

LiePdjd aktivi darboias t's' neformdlds gruPas, to starpd Helsinki-86, teri"*ei un Brivibai, VAK (ViO"t aizsard zibas klubs) un LNNK (Latvie5u naciondld neatkaribas kustiba) nodalas . KoP6iiem sp6kiem grupas cinds Pret

krievu militarismu un d

abas Pies -ar4o5 anrr, P ar

nolaistu Piemineklu apkoP5anu un veco ielu nbs a[t<umu ati auno3 anu LieP-aid.

>>>>>>>>>Y

ja Zv alni 2 8

VAK un citi neformdli rikoja Ventspili mitiqru pie metanola n-rpnicas, n6sdjot plakatus pret I,<imisku vielu lieto5anu un dabas piesdrpo5anu. Ventspili dabas piesdrpoSanas jautdjums itsevi5[<i sdpigs, jo gandriz puse Ventspili dzivojo5as sievietes nevar dzemdet, bet virieSi impotenti. Bdrni dzimst sakroploti, atpaiiku5i. rgBB. gada rg. decembri Liepdjas

}>>>>>>>>> Y Eia Zv ant 28

Si gada 23. februari -armijas diend -- notika

demonstrdcija Par kodolbrivu Latviiu Pie biju5 d latvie5u biedribas nama LiePdias centrd. Simboliskd akciid Pret kodolierodiem tika saded.zindta ra$ete. Otrd akciid Latviias t61s krievu

milidu aPsPiests.

}>>>>>>>>>Ve

jaZvaai2S.

;:,\!l-:;.r.';t r\s.;

rB. martd

pulkveila Oskara Kalpaka kapa vieta: pirms un pec

td atjauno3anas un apkop5anas.

>>>>>>>>>>VEiaZva:a78,

"Liepai as dzintars BB-89" pagdjusd gada februdri un martd kddiem "aspr-a_tigiem"armijas virsniekiem i.enaca pr-atd, ka teicama vieta aviacifas bumbu iznicind5anai ir Kurzemes piekraltes ornitoloUiskais liegums. pilditas ar fojforu, uzspridzin-aja Do;;il aarits. Dalti no apm6ram detrsimt bumbdm, kupas nolEma, ka jflras liedags ir vEl militdrpersorias cienijamEs *"2a, bet tas saka f,egt, ,lo t"a j[yE zo tonnas fosfora. nekd vairdk nondca Baltijas piemciotaka vieta. Ai<cijas rezultati upums. Patlaban gaida kdrt6jos savus piet<ristiun pa visu sn peldo5ds *inuJ dreife VDR pilsorLe,2T k]uva upuri detrpadsmito Par smigi. tu,i'u i, po'"padsmit. DaZi cietusiloti Stradt4a _ P. nogdddia pat_anes apdegumiem ar gidrr,reca suuine Trennere, kuru 3. par Sabi:res p-arliecindties neizdevds kore-spondenta9 i"*5*aniskija sumnicd. Mtrsu p-arvesta. kddu no uz tika vi4a palidzibas sniegsanas jo pirmds p6c veselibas stavokli, TieuneTraumatolo$Uasinstitutd,nekarah":qil1li--r--:r:^r-^ specializEtajiemstdcionaiiem. apdegnrmu centrd Bdda slimniece neesot re$istr6ta. Ceram, ka Sabi:res stdvoklis navkrltlsKs un neDrais-rs starptautisku attiecibu sareZ$ijumus.

trlia

par loti trasisku varEja DvErsties gadijums par pEd.Ejo upuri -- kddu_|eningradieti,

l*fl

g*yl.

;;aLdilGti"sifaoi.,*ulaik-a,aigrieZotiei mappnoLrepdjas._Viltigaisfosfors,kastikfoti a'tgadina dzintara gatali4us, sasilstot var6ja aizdedzindt visu lidmaSinu. Fosfora fizrkElds ipa5ibas ir analogas dzintara ipaEibdm, tdpEc pludmalE tas tiek izskalots kopd ar dzmtaru.

Redakcija l[dz citvEkus bflt maksimdliuzmanigiem, realizEjot savaskonstituciondlds jEaDlie& tiesibas uz darbu ,-rn utput, Kurzemes (un ne tikai) jormalE. BEmiem kategoriski pludmaft Laivijas rietumdaf a. DiemZEl pastdv ne tikai teor6tiska ielpEitka jupas "rt"icii"r straumju dirbfuas rezultaia fosfors vartilrt ieskalots Rigas j[ras lici, Sdremd, kE ari Elandes rrl"" ai"""ia,, Arla (Zviedrijd). PEcred.akcijd esoBdm?r,ram, ar 5o lietu nodarboj-as kara piotuiitUra unValsis dabai ausardzfoas komrteja, bet triskdr5s neplist, tdp6c lfldzam itsaukties vlsus, kam u jzn-akusi saskarsme ar fosfora gabalir,riem Kurzemes piekrastE'

j[s varat mESurdt Lfidzam, esiet uzmanigi, jo no resoru neierobeZotas patva]as un mu]l,<ibas aizsargdties tikai pa5i.

no ATMODAS, LTF Bilet6na, IgB9. gada 17. aprili

>>}>>>>>>>Y

ja Zv a,nt 2 8

MIGRACIJAI .-NE! Liepdjas iedzivotdjus pamatoti satrauc jautdjumi par jlras un ezem piesErqo5anu, par neapmierino5o apgddi un pilsEtas nesakoptibu. TomEr pati galvend, pati svarigdkd problEma ir migrdcija. Stdvoklis Liepdjd kfuvi.rs draudo5s mums, Latvijas pamatndcijai. Tekstila un galant6rijas raZo5anas apvienibas noziedzigd celtnieciba iepludu:dja pilsEtd t[ksto5us sve6u darbu roku. Kara resoru patvala pdrv6rta Kara ostu un tds apkdrtni par citd valodd rundjoSo mdjokli. Pdrdk daudz mums "viesu", kuriem nertp ne m[su j[ra, ne valoda,

nepatitauta,kasarunkopjEozemijaut[ksto5iemgadu. M[sutradicijas,svEtumitiek pulgoti. Stalinisma laika patvala tiek apsldpEti jebkuri centieni izrauties nomigrdcijas robeZdm, atstdjot mums tuk5us veikalu plauktus. No r976.-t986. gadam republikas izdzivotdju skaits pieaudzis par 93-94

t[ksto6iem.

tiem

dabigais pieaugrums 58 t0ksto5i, to skaitd latvie5u 9,6 ttksto5i. Latvie5u ipatsvars Sajd periodd samazindjies par 6 procentiem un sastdda tikai 48 procentus no visiem Latvijas iedzivotdjiem.

kautrlguma murns jdpasaka pilnd balsi -- migrdcijajdabeLdz. varianti, bet jdizbeidz. Ar 5o dienu. Uz visiem laikiem. JElieksaprast citurie5iem, kam[zu TEvzemenav iebraucdmd sEta, kurkatrs gardmgdj6js, kam vien tik, var apmesties. MEs Eajd prasibd neesam vieni. LTF dibindBanas kongresd lidzigu savas darbibas pldnu deklar6ja LKP CK pirmais sekretdrs J. Vagris. Ceribas rosino5as domas no MeZaparka estrEdes izsacija republikas AugstEkds Padomes Prezidija pries5sEd6tdjs A. Gorbunovs. MEs neesam vieni. AD mums stdv LTF. Aiz mums stdv tauta. IespEjams, ka partijas un valdiloas aizstdvji meklEs citus saudzigdkus lidzeklus Bi procesa apturE3anai. M[su nostdja var b[t tikai viena -- migrdcijai ar likumu pamatotu NE.

Pietiek.

Bez laipo5anas un lieka

Ne jdierobeZo, ne jdmeklE apBaubdmi

no vAK vEsrunSa, Liepdjas vides aisardzibas

klubazi4ulapasNr. r, tgSS.gacia ez. ortobri

}>>}>>>>>>Y

ia Zv an

cefoiumu Hel6na Viksnina ar Mdrtirlu Hildebrantu un Tiiu Kdrkli piirruni_vir,ru pavasarl. gada pirmo Bi kongresu LNNK un baietu ., iii"iiu apnieklEt VAK

VZ: Kddi mErki Jums biia braucotuz Latviiu? ,iz VAKu, musu mErliem bija sakari M;K;;

ar to, ka

VAK drzemes nodd|a

"i""uiriI pirms sesiem mene5iem. Td mEs vlenkdr5i ies-ak6m to lietu. _Viens mErISis darbibu"ttiecas UU" raf.u=i bij; iilak ,rrf<aiaroiVAK citvekiem Latvijd, kdd.as ir mosu iespEjas -u! k-a mEs tds redli kur mEs ar qalidzfou .r1."* purrdkt un siskaqot

ar to,kas vr4iem u nepiecie5amais un redzEt,

visvairdk noder6sim. t ui.,r4i"rri bUtu dkaidri, ka m6s gribam palidzEJ: $emot vEr-a, ka mEs braucam oficidli uz kongresti un saietu, m6s varam tiri konkrEti norundt 5-adas lietas.

VZ: Kd veikt darbus... M: Nevis kd, bet, b0tfo-a, ko. T: ...vir,riem izskaidrot, kd muilIs irBeit, kdmums ir gdjis un kd mums nav gdjis.

VZ: Tieii ar drzemiu nodalu, vai vispdr trimdas latvie5iem? T: Nu jE, rundjotParVAK,

tadtie5ito, cikmumsir biedru un kdda veida biedri un kddas grirtiJoas mums ir biju5as, ut tad, Protams, vispdr par trimdu, kd tddu.

M:Tas arinotika katrd privdt-asarund.

Tija Kdrkle uzrund LNNK kongresu.

VZ: Vai likds, ka privdti biia svarigdk rundties

ar cilvEkiem vai oficidli? Kur

visvairdk tika veikts?

M un T: PrivEti, noteilctil T: Mordlo atbalstu mEs parddij-am tad, kad mEs visus uzrun-ajdm, bet prakti.ski, tas neko daudz nedod. M: Tas ari lield m6rd atspoguJojas kongresa . Man bija-tEds iespaids, ka longres-a deva visiem iespEju izteikties, Uet i<6nt<rctais darbs nenotiek kongres-a., Citas lietas ievilkds. Netika pie k6ngresa svarigaj-am liet6m, kd rezoltcijam, kas ir dabigi pirmE reizE.

VZ: Vai itrsu m6rlgl istenoiEs?

M: Savdzt4d, jd. T: Es domdju, lle saka Istenoties. Tas ir tdds process, ko nevar viend reDE atrisindt. Tas pats ir ar LNNK, vl4iem nav tik strulGflrD6ts. MEs esam bfltiloa biedri, bet Seit nav tddas organizdcija's, veltitas LNNK darbibai, un lidz ar to, teiksim, kongresd piedalijdmies, taPec, ka esim biedii un lai pardditu m[su atbalstu kustibai, un atseviS$i run-aties ar cilv6kiem. S-aka vairak izveidot plEnus vai kontalrtus. Tie zindmd m6rd istenojds.

VZ: Cik reizes JEs esat biiuBi Latviid? T: Es esmu bijusi detras reizes. M: Espiecas.

>>>>)>>}}>>>Y

YZtYai ii reize at5kirds

ja Zv aai 2 I .

no citdm?

T:Jd.... (Smiekli.)

YZt bzkongresa un saieta, vai Soreizbiiavairdk cilvEku, ko satikt vai biia citdddki cilvEki? Vai agrdk biia vairdk tik5ands ar radiem un draugiem un

Soreiz, ne? T:Nu, jd. M: Es dom5iu, ka noteico5ajs faktors katru reDi ir apstEkli Latvijd. Tie nosaka, k-a kontakts at5$irsies. Pirmds detras reDes es satikrr savus radus un loti daudz citus cilvEkus, bet SoreD es pirhoreizizindju, kas irmanidraugi; arkuriemzinu, kauzturEsukontalrtu, kas iepriek56jds reiz6s bija tikai cita cilv6ku grupa. T: Mfisu situdcija bija savdddka Soreiz, nekd iepriekBEjds reizEs. Firmo reizi lg84.gadd, braucu uzzindt., kas tur ir. Kad bijdmpagdju3d gada decembri, mEs satikdmies ar tiem, ko agrdk sauca par disidentiem. Li& tam laikam, kad m6s februdri braucdm, darbfua tur bija pavisam mainijusies. Mums ir dzemju nodafa, mEs esam iestdju3ies }fl,lstibds. Es biju drusku depresdta beigds, jo Boreiz es ari daudz vairdk m6$indju konkrEti norunEt un izpldnot un run-at par darbibu, ko mEs varam paveikt, un es redzEju, ka td lieta nav nemaz tik viegla, kad nondk tie5i pie darbibas. Viniem ari nav tik viegli. Ne ka es domdju, ka nav cerfuas, jo vienkdr5i visaitas iepriek56jds 'reizes es biju druslri pozitivdka, tikai tapEc, ka es nebiju isti iegdjusi tajd darbibE. MEs no drpuses skatijdmies. Un tagadmEs bijdm kd...

VZ: Vigi grib vientEr5i salied6t trimdas un Latviias cilvEkus kopd, io mums

visiem ir vienoti mEr[ri. To Jtrs pieminEiat ari Laika avizE. M: Jd, tas ir |oti p arewi.Iepriek56jds reizes ir jdredz, kd tur ir. T:Kd novErotdji. M: Un kad tiek atpaka!, tad var kaut ko sdkt, bet ioreiz var6jdm jau orient6ties tajds lietds, kas turnotiek pirms ieraddmies. T: Un agrdk no mums tik daudz nesagaidija. Bija tdda runa: "Jd, mEs jfls atbalstisim Seit", bet nekas tdds konkrEts nenotikds. Tagad td lieta ir daudz nopietndka un daudz grfitdk izprast.

YZ:Ko no jums sagaida? T: Daudzi cilv6ki uzsv6ra to, ka mordlais atbalsts u |oti svarigs un ka daudz no mutrs nesagaida, jo vi4i netic, ka mEs var6sim izdarit un saka, ka tas ir for5i, ka jfls braucat pie mums,u.t.t.. Es atceros, kakddsLNNK kongresd Martl+am uzstddija jautdjumu: "Ko jls tie5i tagad darlsit?" Mart if'S Iabi atbridEja.

Kongnesu uzrund Merti+S Hildebrants.

VZ un T: Ko tu teicl? M: Uzstddot jautdjumu,vl+B teica: "MEs esam uzzindju5i, ka kongresa bibliotekd strddd kEda latviete un arhivos ir tddi un tddi materiEli par Molotova-Ribentropa paktu un tev ir jdizmanto tie dati, kas mums tagad ir pieejami tautieBu starpd un jddab[ visi 5ie dokumenti drd, lai mEs varam Seit visiem lieliem vediem likt priek5d uz galda un teilrt: 'Nu, l[k, kas te ir un kas te nav', un kd jls tagad mums palidzEsit?" Es teicu: "Well, jeez, varb[t j[s varat sagatavot kddu sarakstu ar visu vElamo materidlu , literattru, ko jts gnibat, un ats0tiet un mEs Dmantosim lidzekfusunkonta]<tus, kasmurns ir, unmE$indsimpEc iespEjasvisu jums atrinogadat.

>>>>>>>>>>>>VEiaZvan28.

Sievie5u diena, 8. marts Ventspili

grib6ja izst-astit situdciju Latvijd un grib6ja T: Mums n-aca kldt daudz cilvâ&#x201A;Źku un katrs cilv6ks -aruemEs' Tdpec ir tarat aomas par to, ko mEs varam darit pateikt savas oo** p.r to mEs &ivoiam, Iai svarigi, ka mEs tur [raucam,""m6ginam"aig:* likt saprast kddos lnsta{1o.g ir re-ala ab-as situdcija Laitd jebpdi-ak mazas Ceribas. parak li"r"r "'"rtis, "a*il"unutu pus6s. katrs ar savu p!-anu, jo tik daudzas kustibas un organiz-acijas kldt, ndca cilvEku M: Tik daudz larku, citvct<iirnoiit<usiiavas bailes malE. Katrs individs izdomE veidojas. Lidz ar kldt, un grib, lai m$s vinam "txraiir"" projetctu. VinB redz k-adu no mums, un piendk ;'r"siaa *u'i rtddu grd'matti" ' bet kad *":rr, patidzam. ur,, tad iznak loti daudz' Bet prrsa lieti4u, vienu trlsdesmit cilvEku menesa larkd piend"k ktat un galvenai:s ir, Iai vi4u. zt'na, kas mums-ir iesp6jams' es saku, "Labi, es T: Tur, kad v4i atnes [iau adresi, "siscilveks 9rP grkad.u sarakstities",'nu, vienu ad1est4.u' " t.q", v'i!,{ un varu nogddat tri,ri"iri, [as Sis ad.reses vdc un iedz6sim, par visdmt-am' kas doma bet adrese, tu var6si atrast kdJu .rf"ef.", r.is gribes .." Ir tikai viena te atndk... tad kad Seit k-ads rilro kddu nometni, M: Es ari dom-aju, ka paliks v6l komplicet-ak ndkotnE, iojaunatnes, tagad ari Latviid, jdaicina vai k6, ko mEs darisim, uzreu jdaicma kdds no Latvijai

p;i;;r"

,i".,^rl,?'i#ffi'#Hfiili;

k-adsnotrimaas. ns-s-ii<ulusties,kaespard.rguz4emos,unmanirbailes-'kagalugalaiieta varEtu noti]<ties plaBdk6 apmErd' maz dk paveik5u, lo esm" ir]< AauOz ,rqo*i"r, Tada

yztwztdm divflm lietfi,m, ko itrs aprakstijdt Laika rz. aprifa numur6, par citi politiku, kas biia

komunistu pie+em5"oo LNNI| un Latvijas neatzi5anas punkti, ko Pdrrundia?

T: Biedrunauda. bijl par bie{ru M: Abos kongresos visgardkds, viskarstdk-as debates, vissivEkdgsqa:' g"g3lYgal-a,virsiariteica: maksu. fassf<ans}i&iigft;i;". Esbutilodarinevarusaprast. gi' ;t"r ka mEs i*-il gi k-av6jamies " MEs visi p aBi vaurigr, ka tik il .

ir a.prats, paaugstinEt' T: Mans tEvs stasi-ii;, Ii; ta;ibiia, kad ALA izdom-aia gavu biedru naudu pacelt uz astor,tiem to gad.E. nodomdja Kad egiak ALA ui"a* ii"da bija tikaiviens dol-ars tadu reakciju' cilvEkos izraisit var naud.a doldriem, tdpat g-"jr. But t", i, inter"r*ti, ka bie-dru par nauddm biedru rundjot laika daud.z Man biia loti Z6li, ka VAK kongresd d;;iil;, io nosita un d,audz'cits biia nolikts mald. !

VZ:

biia Kas notikes VAK saieta beigis, kad Arvidam Ulmem

kditrs PieminEidt Laika raksti?

inpdriem vadiba'

-dB'

>>>>>>>>YEjaZvani28.

M-:!}svi.:sspiederpieidejas,kdVAKvispErdibindja. PEc gardmsarundmparbiedrunaudu, cil_vEki.nogura, palika nilotti, un sdka kasities, un briesmigi ilgi bija s6d6juBi. Bija saspringts stEvokli.s, bet Arvidam ir tada daba: vigB var ar savu humoru un inierig6 dabu pataiiit omu un debates par patie5dm smiekligdm. Un tad vi.rsi pasm6jas un nomieiinaj-as. 0n gdja uz

priekBu. T: Tas notika tie5i kad bija debates par kandiddtiem domei . Katrs kaut ko stdstija par sevi visiem priek3d un Arvids visiem divainus jautdjumus uzstddija, lai atvieglinatu situacilu . M: Vi45 prasija vienam: "KdpEc tev ir gari mati?" T: Tas labi strdddja. Atvilka elpu un bija daudz viegldk.

YZz Yai citi jaunieii ari piedaliids kongresd un saietd? Ivl:_Bija vairdk jaunieBu

VAK saietd nevis LNNK kongres-a. Tie bija no jaunatnes sekcijdm. jaunieii Bgt vispdr ir L foti a}<tivi, kas ir baigi forSi redzEt. M: Jd, un tie, kas nodomd iesaistities, loti iesaistds. [iTi u ]oti dedzigi un foti uzqrEmigi . T: Kristlnai Freimanei, LNNKjaunatnbs sekcijas vadithjai,' bija lotismuka runakonjresa. Vi4a tel.ca, ka td ir jaunie5u atbildiba turpindt un ka n-akotne ljod mlsu rokds un ka mums tieBdm ir jdiestdjds par Bo lietu. M:_Nav ko gaidit lidz kam6r jaunietis ir vecdks. k veidi, kd jaunie5i var iesaistities. T: Neticami, vr+ai ir septi4paSpit gadi. Es biju |oti pdrsteigrra; vi4a ir par 5o lietu dom-ajusi. 'I'as, ko vi4a teica, nebija, ko kdds gaisgalvigs jauneklis teilctu. M: Latvijd jaunie5i ir zinamd m6rd nobriedu5dki, jo viniem ikdienas stdv priek5d katru dienu.

VZr Jiis ievElEja \IAK domE. Kddas ir biiuias vai btrs jtrsu atbildibas? Ja tas J[s pirdk neuztrauc izstistit.

T: Tas istenibd drusku uztrauc, jo mEs par to lietu bijamjokoju5ies. Mds aizgdj-am pusdiends. Kad pdmdcdm atpaka!, viss bija noticies. Visi gaidija, kad m6s bDsim atpaka|, lai ietu visiem priek56, par sevi pastdstitu un kdpEc m6s gribEjdm bEt domE. Un lidz ar to, kaut kd vi.rss dzg-aja garEm; labi, ko laim6s

tagaddardm. Tienavjoki.

MEs varam smieties par to, ka b[s jdbrauc uz domes s6dEm katru mEnesi Latvija,

bet m6s visi labizindm, ka

tastdnevarb[t. Arvids

teica, ka vajadzigos gadijumos mums ir balstiesfoas un mEs varam u5lprt kddu jautdjumu, bet lidz Sim nekas tamlidzigs nav noticies. Bltibd m6s tikai vaddmies tdl-ak ar mlsu darbiem.

>>>>>>>>>>>VEiaZva'rtt28.

Katrai noda]ai tas ir j-adara' M: Mums ir jdzr4o reiz mEnesi par mflsu darbibu Erzemju noda]-a.

ka VZ: Jtrsu raksts laikraksti nobeidzds ar negativu noska+u; vai itrs domiiiet' ir ceriba n1kotnei? ticfuu. I{n ir. Bet es manijg ari nolttl-artE?' \a mums bija lidziga T: Vajag ceribu, un vajag -i; ari b;"ciens biil-"dr,...Eg $audzvairakredzi;Iu, kas bijanospiedoss. noska4aparbraucot. Ar abiem agrdk to nebrl" ;tirrei"siredz6t. Tas bga |oti smags brauciens' redzEt cik varEjam mEs kongresiem, un ar -.;;;ii#tr Ar to, tim6s neazivcilam vieJnicd, es redzu, ka bet dreb6s, Vrsriindku5iuzIiongresulabdkds Ekas bijasabruku5ar, Es rakstd' m[su "n "il"cr.i... fiuiia"t,X"s nospiei- DiemzEl, tas ari izndca tds nav tik labas. M;;; brauciens tdds nebija tas neuzskatu ne mani ne Martr+u par pesimistiskiem cilvEkiem, bet par ko saka: "Vai, ku' man jauki gdja!"

V;but d

M: SEZotieit,vi.rsuvarlabi

ffi

intelel<tu-ali s aPrast, k-aP6c Iatvie5i un krievi nesatiek. Bet es pirmo reizi to izjutu. Viens gadiiums, kas man visvair-ak nosPieda no visiem, nu, biia fotidauda, bet Bis sevG\<i ndk Prdt-a. Visa td iekdr[a ir pdrveidojusi cilvEkus, Sajd gadiiumd, vecas m-amuf as, par zvEriem. Kad vi4as iet iepirkties, kad vi4dm tr jdbrauc tramvaios, vi4as k|[st par zvEriem. Yiq* tids gadijums man bija:

;lH ffi;Hi;ffiffi u,l'" * es megrnajuk-aqt nost' vifi bU"',Tli":lf:.1*li":if+'jt' ifi 3d;6,i?i;*#'"##;';;;iltiu;;k411d"ily:4'-I3.:11?,1q:1ig,ul?:.I?iu'u j" i'tili;fi'ff;"#ffi ;fi;ir;;;;;;G;;pneksdunmanskatijd:-Yll]91,:1Yl:Ji= vis-am pav6rEs,.Yaa l-elag-ar redzEt, ka vr+a *""i"fpar neredz6ia.. kud dyrvrs.rl4ai "Latviski, lfidzu. Es

manrEm \/i--a rnairi stirma un unizlamaia izlamaja }gieviski. El teicu: mani st[ma iekS'd. Vir,ra mantam iatzxi mantamieksa.Vl+amarustrumaunUlaII.IaJctll']tlt,ViDnI'!un appkgtij-3s qnieigl V,+;"p;tdjds ;;;;prA;r.iie"r"r<i."trl< nedabi$' saka, ka katram ir L;,l;'at" u pa*ert,r3ies -N1i1]:l:"tl,T:ql^",::1"-p-t: "tii.-"*i, robeZa. lu"tioa ru"s veids, ka Ddzivot tai sistEmE. Ir tomEr

ffiiril.;-#;;i,r.ar

LNNK jaundpadome

>>>>>>>>}>>>Y

ja Zv at:u 2 8 .

DIENA BEZAUTO !!I Apkdrt neparasts klusums, kr[tls iepl[st svaigdka vEsma lidz-as dzivespriecigi cilv6ki, iel ds diwit epi, slcitu| dEli, j aunie5i ar slcritulsliddm. . . Tas ir iespEjams vai tas ir tikai )O( gadsimta ridzinieku sapnis? Ir , un SajE sakard, kd jau rakstijdm, Rigas Ekolofiskais klubs pieddvd 4. jfrruja organizEt m[su mif ajd, bet tik piekvEpindtajd un pied[motaja Riga "Dienu bez auto". V6lreiznediudzpar idejasv6sturi. Jdsaka uzreiz,kaidejanavjauna. Sddatematiska rakstura pasdkumi jau notikuBivalr-akds Rietumeiropas valstis un Polijd, kd ari analogs pas-akums 4. jtnijd notiks Berlin6. Akcija tiek veikta nol[kE pievErst sabiedribas uzmanfou ak[t6m ekolo$iskdm problEmdm un to aspektiem. Dienas ietvaros tiek organDEti masu skr6jieni, velobraucieni, brivie ttdzi+i, talkas, ielu tedtriun sporta pasdkumi. PaSi organiz6taji Rietumos gan atzist, ka "Dienai bez auto" ir vairdk informativa slodze nekd tiri ekoloflsks efekts, tadu jd4rem verd, ka tur diez vai atradisies automa5lras, kuru izpltdes gdzes satur toksiskds vielas, kas asto4as unvairdk reizes pdrsniedz maksim-ali pief aujamo koncentrdciju. -no Padomju Jaunatnes rg8g.g. zo.

aprili

AICINAJUMS LATVIESII LATVIJU CIENOSIE CITTAUTMffI NTN'IASIM I,ATVIJA LATVISKII Nekddi likumi negldbs latvie5u valodu, neaptur6s pdrkrievo5anas uz varas gdjienu. Neveicinasim to

MEs zaud6jam savu valodu ieaudzinat-a vergnr gard, mtr<stdaulibas, pdrspilEtas

viesmilibas vaditi. Apg[simvalodas, iepazlsim kulttras, cienisim citas tautas, bet, goddjot ciemi+us, neaizmirsisim savu valodu turet godd, kopsim to kd vissvEt-ako mantojumu, kd ticibu, kd religiju. GLABSIM LATVIE SU TAUTU I RUNASIM LATVISK] UZRUNAJOT, RUNA SIM LATVI SK] ATBILDOT,

aritad,jamflsnegribsaprast. Latvij-aliep_ulapulaipaijdb[tsvEtai! Atkdrtosimpie sevjs kd l[g5anu un kd solijumu: L,ATVIJA RUNASIIU LATVISK]I -Vides arzsardzfuas klubs

>>>>>>>>YEiaZvan28.

Jauniesu apvieniba "T6vzemei un brivibai" pie Brivfoas rg87. gadd Latvij-a sdkas tautas atmod.a. sdkds ar 14. i[niju rt z3: au-grultu. -atri attap-as. Tika samulsu5i, sp6ki, pirmaid bridi ne_d.audz n]"*ii"r4a. Betieakcionirie kd ari citiem "burZu6zisko naciondlistu", il"cirtr pia5s r:zUrufrums "sauj'i4ai ei<stremistu" un izdevds Rigru novembri' 18' ce iO"ritiem. savu apogeju Sis klusais terors sasnie&a "nosa-rg-at" ar papildui milicijas un karasp6ka daldm'

Varas iestdZu uzmanibas centrd bija ari Liepdja. Seit bija uzs-akusi savu darbibu cilv6l<tiesfou ;H;G-*kif86;;pitrcta jau vasar-a bija notlku5as vaudkas iaunatnes demonstr-acijas pec ilurix"r saril<ojumiem. u1 aii mrlicila jaubija guvusi zindmas iemaqas to izkliedEsand. Gan ar steku, gan fidensmet aju Palidzibu.

il;;

Neskatoties uz milicijas, karasp6ka un "tntemacionalistu" - k-artfoas sargu simtiem' kapos pie Latvijas pilsEtap Ziem.glrrl pulcEjuiies frcpai"i"X" tUksto5i i8. no,rembr" vakard bija dekisti grdba un mi.lidi aplenlrti, neatXarfas ci4ras tcriiuSo piemi!ekla. TuvEiie kvarlalibija uz demonstracija miermiligd pret devas to, c:-lvEki Prot'est6jot visus aizdomigb* "Brivibu saucieniem pirmoreiziolflJp-acijas ".rtom"Birr6s. ta*a arnacion-alaiiemkarogiem, pifr"trr

Latvijai!"""ntri.

Varas iestdZu pacietibas mers bija pilns - ar demonstrantiem lolrkS.?sulaina izr6[<indEands' Tiem virso trka riditi dr"rcti ruqi ar $6dcm apbru4ojuB:.es ril<]urdvEjlun diezur no kurienes atsfltitie desantnieki. Netika Zelotas ne sievietes, ire sirmgatvli. CilveFitrka spErditikdidm, ari ndkoBie jaunieSu aiz matiem villrti rz automaiin-am. Starp cietu5ajiem un alzturEtajiem bija apvienibas "TEvzemei un Brivibai" biedn' MEs, sauji4a skolasbiedru un draugu, jauno agrdm

diendm dzivodami s o cidlist isk-a re-a I isma apstdkf os, apzindj6mies 3!s sist6mas kroplumu, mflsu tautas trafisko situ6ciju. Jau skold nevarEjdm Pieqemt oficidlds dogmas, protest6jdm Pret v6stures falsifikdciju, Latvijas rusifikdciju, karu Afganistdnd un t.t., kadel bieZiizndca ciest. No t979. gada izdevEm rokrakstd avizes "TASSzi4as" un rg88.gada rg. decembri demonstrants pie metanola rlpnicas "KremJa balss", kurds humoristisk-a f ormd tika izsmieta PSRS f.oio"iafpolitika Latvij-a un citur pasaulE, parddits absurdais socredlisms dzivE. Par 3o darbibu ,uxi *iL."s6ties KGB. Unno aazaaiem aiotiem jau kluvis zin5ms, ka m[su lietas Sajd iestdd6 tiekvdktas jau no skolas gadiem. pEc tragiskajiem rg. novembra notikumiem Liepaj-a, mEs saprat-am, ka mald vairs

palikt

Lrt,ri1d, kas skalr cinrid: qre! satrunEjuBo sift6mu, bija grupa "i"nigi" ""arrci ilnaras Gt"nt4s un'Martir,r5 Bari:'*s' Pirmais tildro kd bija Dlaists no "Helsinki-86" drbrn-ataji ,p;i;t*ar*a. "Helsrnln-86" grupa jau'rudeni bija izstr-ad6jusi savu memorandu, uz ko mEs

irla f urf.i

>>>>>>D>>YEjaZvmi28. var6jdm balstities. Un, kd veldk pierddija pati dzive, tad Saja memorandd izteilrtds prasfoas bija arivi.;sas m[su tautas prasibas. Janvdri republikas prokurors J. Dzenitis publiski draudEja "Helsinki-86" biedrus saul<t pie krimindlatbildfuas. Melnais terors turpindjds. Bet mEs, desmit Liepdjas un Aizputes jaturie5i, nolEmdm Dveidot savu apvienibu cipaipar latvie5u tautas tiesibdm tds zemE.

At3[iribd

no daZdm anonimajdm grupdm, kas tajE laikd izplatija savus paziTojumus, mEs par savas jaunie5u apvienibas izveido5anos pazi4ojdm atkl-ati - laipartouzzindtu Latvijas iedzivotEji - ar radio Brivd Eiropa palidzibu. Devdm pazi4ojumu par mdsu izveidotEs organizdcijas mErliemun biedru adreses, kur griezties interesentiem. Kd izrddijds, pirmi.e sdka interes6ties par mums dekisti. Rigd bija iztr[ku5ies nepajokam. Kd mums vEldk izskaidroja - tdp6c, ka 5i esot pirm-a t-ada jaunieBu organizdcija Latvijd. Mums esot sakari ar "Helsinki-86" un, kd jaunieBu organizdcija, p6c KGB domdm mEs potencidli esot pat bistamdkie. Ja sdksim nodarboties ar diversijdm. . .

Bet m6s sdk-am ar Liepdjas kultfirvEstures apzinEianu un sakop5anu. Vdcdm materidlus veco pils6tas ielu nosaukumu atjaunoSanai, rftojdm talkas nopostitajos ebreju kapos (tddejddi parddot istu internacion-allsmu !) , neskatoties uz varas iestdZu centieniem mtsu darbfou visddi trauc6t. KGB v-ni pdrrunds ar mums solija drizu apvienibas likviddciju, darba vietds sdka skatities greDi, izteilct divdomigas piezimes un draudus... Tiem jaunie5u apvienibas biedriem, kuriem veselibas stdvokla d6|nevajadz6ja dienEt armijd, sEka draudEt ar drizu iesaukumu. Lik6s, ka no represijdninedtrCgt. Bet notikumi Latvija notika straujEk, nekd to varEja paredzEt. Gunara Astras bErEs orkestris jau sp6l6ja "Dievs, sv6tiLatviju!" 25. martd godinit stalinisma upurus devds ari rado5i

inteli$ence.

j0nijd "Helsinki-8Q" un jaunie5u apvieniba "TEvzemei un Brivibai" Liepdjd, Ziemefu kapos organiz6ja pirmo neoficidlo mittpu. KE pEc tE rakstija partijas av'tze Komunists: "pilsEtd pa5laik notiek atsevi5$u naidigi noskagotu personu cen5ands iekarot politisko arEnu... " Protams, lidz Sim politiskds cipas ar6nd bija tikai viens cinitdjs, un lidz ar to ari uzvaretdjs. 14.

j[nija notikumiem pamodds ari liepdjnieki. Tautas uzticibu udevds nostiprindt gan turpmdkajos miti4os, gan praktiskajos darbos. Jaunieiu apvieniba "T6vzemei un Brivfuai" PEc

uzsdka vEl nesen neiedom-ajamu darby - pulkveZa O. Kalpaka nopostita piemtnekla atjaunoSanu Liepdjd, Ziemelu kapos. Tika organiz6tipla5i darbi O. Kalpaka piem:4as vietas AiritEs sakop5and. Sajos darbos apvienibas darbibai piesaistijds ari gados vecdki'cilvEki. 23. augrustE Lignli!,neskatoties uz varas iestdZu aizliegnrmu, notika mitr+S, ko organD6ja grupa "Helsinki-86" un jaunie5u apvieniba "TEvzemeiun Brivilcai." N-ako5ajds dienEs pEc mitt4a notika aresti. Organizdtdjus apcietindja mdjds vai darbd rin tris dienas turEja milicija pagrabos. IebiedE5anai -- to neviens ari nemaz necentds slEpt: stalinisti vEl cerEja saglabdt savu zudoEo varu, un demonstrdja visatfautibas unpatvalas paraugu.

lEc Sim represijEmvaras iestddes izpelnijds pamatotu liepdjrueku neizpratniun nosodijumu. Tas vEl vair-ak konsolid6i_a Liepdjas progresivos spEkus viena front6 (tad vEl LTF nebija) cula par demokratisku, brivu Latviju. Biedriskas attiecbas izveidojds ar jaundibindto Liepdjas VAK (uz ko varas vir:i lika zrndmas cerfuas kd uz "tvaika nolaideju"), vEldk ari LNNK. Tddejddi LiepEjd pierddijds, ka pie labas gribas un cEliem mEr$iem mEs varam strdddt un cinities vienoti. Jo mums ir kop6ji ienaidnieki, un vi4i ir joprojdm stipri. Vasard nodibindjdm sadarbibu ari ar Igaunijas jaunatnes organizdcijEm - neatkarigo jaturatnes Kolonnu Nr r un skautu vienibu no Viru pilsEtas. Ar Igaunijas (tdpat ari Lietuvas)

>>>>>>>>>>>VE

jaZvan28.

jaunieiiem mums ir daudz kopigu problEmu. Viena no svarigdkajagr - nadomlu militarisms, nesoditd patvala Baltijas valstis (piegdnit-a daba un iedzivotdju sadzive) un dienests okupantu armiiE.

t-a

Jaunielu apvieniba "T6vzemei un Brivibai" vienm6r konsekventi iestdjusies par teritoridlu karasp6ka vienibu un alternativa (d.arba) dienesta Dveido5anu (persondm, kas politisku vai reli6iiku iemeslu d6f nevElas dienEt ar ieroci rok6s vai nodot zvErastu). Jau tris "TEruemei un Bririibai" biedri ir atdeiku5ies dien6t okupantu armijE. Pret vi4iem tiek vErstas daZdda veida varas iestdZu represivas metodes, un izndkums vEl nav zinams. Jaunie3u apvieniba "TEvzemei un Brivilcai" ir Dstrdddjusi veselu virlo:i daZddu priek5likumu, kas saistiti ar pa5reiz6jo dienesta kdrtibu un padomju klatbfltni Latvr:d. Ar tiem iepazistindti liela dala Latvijasiajonu kara komisaridtu, militdrd pavElnieciba Rigd, republikas prese. Viens no priek$likumiem - aicindjums atlikt iesauk5anu al,ctivaj-a dienestE Latvijas jaunie5iem, lidz tiks Dstrdddti nosacgumi naciondli-teritori-alo karasp6ka dalu un darba dienesta izveido5anai. Bet ari glastnostj laikd par Biem jaut-ajumiem nav pie4emtsirrn-at konkr6ti. Un joprojdm latvieBu puiFus sfita uz KamEatku vai Kazahilu vai l<ur citur. Kur krievu Sovinisti var par tiem girg-aties pilnigr atkldti - armijas pavElu un padoto sistEmas ietvaros. novembri jaunie$u apvieniba "T6vzemei un Briviloai" organizEja tauta,s manifest-aciiu - 18 ton garuMiera gdjienuhoAiritEmlidz topo5aipadomjumilitdrisma citadeleiaiz Skrundas. Ar jau to biJa d.om-ats ver-st sabiedribas uzmanibu uz sas6p6ju5ajdm problEmdm. Bet pret tiem par to cinds tikai tur. pie vi+iem nevis pie mums. Ari glastnostj ir savas robeias. Un papla5ind5 anu ari mEs ci::dmies. 6.

Jaunie$u apvienfuas "T6vzemeiunBriviloai" nodaf as ir izveidoju5ds v_aiveidojas jau arl Kuldig6, R6zela:6, Madon-a, Rig-a, JEkabpili, TAlsos un citds prlsEt6s. Galvenok-art tomEr pro,riic6s, jo varb1t tie3i tur jaunie3iem ir gr[tEk izt_eikt sevi. Rig-a var noteiktd datumd awiel pi" Brir,rfous pieminekf a vai kur citur, un justies ngtikuryr epicentrE. B_et maz-akd pilsEtd, iesp6jams, t6v palam u Sis notikums jEveldo. Tad ari rodas cita atbildiloas saifita par savu darbu. K-a savd, tE ari citu priek5d.

ApvienibE saistds jaunieBi no 15 gadu vecuma. TomEr vidEjais vecums no 20 - z3 gadiem. Viens no m6su galvenajiem mOrfiem ir palidzEt jaunig3iem apzin-aties savas tautas bagdto v6sturi un }fflt1ru, iemicities paieizi spiiest un piedalities notieko6ajos procesos, aktivi iesaistities ciqa parm[su tautis tiesfodm, MEs cen5amies radit vidi, ]fi,Ir-a varEtu brivi attistities utoillsko mdcibu garigi nesakropfoti iaunieBi. Jo jdatzist, ka propogandl un socidlistiskais redlisms ir gadu desmitos aaiijGi sa\ t, un mtsu jaunatnes lielai daf ai ir visai vieglprdtiga attieksme pret dzivi un mazi vdrtfuu kritEriju. "Domas" un Jaunie5u apvieniba "TEvzemeiunBrivibai" izdod periodisku izdevumu informdcijas centra biJetEnu. Tr[cigo iesp6ju dE! abu udevumu skaits nesasniedz simtu. Tiek uz4emtas vid.eofilmad par apvienibas darbibuuh aktualiemnotikumiemLatvijd. Apvienfud d.arbojas v6sturel un kultUras, ekolofijas, O. Kalpaka un pacifistu nodalas.

"kiiri

MEs uzskatdm, ka paralEli ci4rai par Latvijas valstisko neatkaribu ir jdcinds ari par sabiedrib,as tikumisku atdzimBanu. Un pdts ivarlgdkars ir audzindt jaunatni - skaidru savos mdr$os un tiru

savos darbos. Bet galvenais - latvisku savd gard. 1989. g.

janvdri JaunieBu apvienibas "TEvzemei un Brivibai" Domes vdrdd Guntars Stinka, n Liepdjd,Ra:4a ield

il-

}>>>>>>>>> Y

ja Zv ant 2 8 .

GUNTARS RACS UN "JAUNS IVIENESS"

Grupa "Jauns MEness", labajd pusE Guntars Rads; foto: Mdris Bogrustovs

24. gadus vecs Liepdjnieks Guntars Rads ir Sobrid viens no Latvijas rosigakajiem dziesmu tekstu autoriem. Savam dziesmam Guntara dzejolus izmanto vairdkas rokgrupas, to starpd Liepajas Turaidas roze, Nept[ns un Zodtaks. Ka vir,ra dzelo[i Flali,J,r_yi, klausitdjos atstaj spEcigu iespaidu liecina fakts, ka iris no dbsmit labdkdm "Mikrofons BB" aptaujas dziesmdm bija ar Rada tekstiem. Tom6r lieldko ener$iju un darbu Guntars ieliek radot tekstus savai grupai Jauns M6ness -- kurd Guntars pats sp6l6 bungas. Jauns Meness bu.s viena no Latvijas rokgrupdm, kulas Sovasar uzstdsies Eiropas dziesmu sv6tkos Heisingborga. l9

>>>>>>>>> Y Eja Zv arri 28

GUNTARARAEA DZEJA Pa

Viss apkart burbufo ki lie1a katIa, Viss varas Sajas robeZas. Vai tie ir istie,labie, bnvie, Kas pfrri malam parvaras?

priekiu sofo vrrs kam vara,

No muguras tam vel kads simts. Bet ko tie parejie uur dara, Ta musu liela fauZu dzimts? Tie noskatds ar vilrus prieku Un aplaude, jo vi4iem liek. Tie neuzmirst to vienu nieku, -Kas aplaude, to neaiztiek.

*** Kad aizveras tf,amvaja durvis, Tramvaj s kl,ust burvis, Jo dazadas domas, Kas kapuias vi4i Pa vienim sliedâ&#x201A;Źm uz priekiu prot vest'

#** lnternaci onile intet{rontei.

***

VareEu jau smaidit,

Bet neredzu par ko. Ak vai, cik gruti atutoties, Bet ut:-m -- kas Par to.

Ak, vadoni, Tu mtsu varofl's varenais, No visiem visu labakais. Lai slavets diiais gars, Lai slavets ce$, kas ejams jauns.

Varetu jau smieties, Bet kamols kaHn kuPi Visfaunik ir ja saProt Un tapec vairAk k aPj

lvles negribam btt aitu bars, Un mums nav vaiadzigs jauns auns.

Varetu jau smieties, Bet vel par agru smiet. Kad mullfi airgajas Par tevi, Tad muti labik turet ciet.

*** Uz AfganisGnu

Cik mullstgi ir projam doties, rJz zemr, asinis kur zali baro,

Vareru jau smieties, Ki smejas laimigais. Bet dnzi vien es smie5os, Ki smejas pedejais.

sveSiem faudrm ienaidoties, Ja sava Dzimtene vel jiatkaro.

***

*** 20

>>>>>>>>>> Y

ja Zv aru ? 8 .

>>>>>>>>>VeiaZvaru28.

Ke pA c es

runeiu latviski Gundrs Rauda

x z fudetrt govim lrietras &.iias govis Ed dli dle fuzala zaEi pariiia fu kreisi noska4ota ielai*reiiaid pusi tu aizliegts braukt ieW var atrist sabrauktus dzivniekus sabrauktie dzivniehl baro tdrPus tdrpt lien uz v6deriem Lien'fu mfrsu skolotdia zibens dauza sholotilius zibens fuIa vfuieiu dzimtes lietvdrds virteiudzimte fu atbildigapar ze$dm ze$es atrodYElos

gfiriii rcda Ernus

lauvas tos Ernus Ed lauvas fu vienigie zvErikuyi ir iizofrâ&#x201A;Źnt iizofrEnus ievEl augstos ialdibas poste+os aug s tos valdibas pos t e4tos var' atras t v {rtuvi' virtuvi var atrast sagileztus pitkstus sagrieztle pfukstt belgru beigds parddiis zufr ea[it*"iZupu ionn-Waynbs nbhfrtu atbtivoiis Ameriku no IndiE'giem Indiiltti ir faktisklno citas plan6tas plandtas rinl,ro ap pasauli pasaule fu plakana blakanas meltenes nav vErts pleminEt vdrts pleminFt vd,cu alus vdcu alus iesdka otro pasaules karu otrals pasaules kayr ietekm'ia trimdas latvleiu dietu uimd;s latvieiu dieA iepeld1ia lasis lasis lasa lasiEiiu vdstules idralekam jfrrniekt tu athildigt Pat cilvEcl cilvdce kasis pasaulel nabu naba fu neattistits deguns rudeni deguns tec6s kii uPe upe zobos zfugam kiilu ,irgt d 06 s s limnlekam c efibu ceiiba ipmulstna latvielu lodisf'o domE i anu todts*o'ito;11flianu vaiaddtu atstilt Etniem zem 7 gedu vec-t ma 1;i;5,i rr^ 7 gada vecima atvletoia Dlsneylandu ar Zemgall Zemgale lr atrcdama Mildas vEderd otl/r,itis tu atbildigs parMildas stdvokll onlrulis smarioia galigl ilebigl

galigi fiebigl garSo ti/rsE kaliia rit s fu c l*sa s *af ii as dzefi an?s Jiitos ne c ept s -ne-vdprast cept' -lrlt u-drit pfenea,uyj bds iaXisgaa virtives saimniecim stikla bumDE kaste kii m,elna s i irtui. s s aimniec e s s madzeae s-s ildiid stikla bumba piedaliids ollmplskEs spFlEs olimpislrds slt6/r7s latvieii ir apmierinEtl ap mierinil t ie E d a n diE c ii as boid to s p ird w s rZaiacii^s boidtie pirdgi audzitfiia Ed Leedskalnins Ed Leedskalnlns ti t"tit.Su tautZs stfrSakmens un tdp6c es tuniiu latviskl 22

>>>>>>>>Veja Zvani 28.

1EIIISCHE AUANIGARDE

RIOA

1AIYIESU AYAilGARDS

"VEl pirms nedaudz gadiemtdds projekts k-a 'Riga - Latvie5u avangarda m-aksla' Rietumberli:r6 bltu jdtuskata par utopisku ieceri. Mdkslas unkultlras eksports no Padomju savienibas, piedaliSands izstddEs, brivd ekspondtu izvEle un atlaujas mdksliniekiem Dbraulrt uz rietumu SrzemEm bija pakfautas noteikumiem un nolikumiem, kas kultlras apmair,ras ietvaros pie| dva maz vietas eksperimentiem; tdpEc ari rietumu publkai kd lailanetigu vai vEsturisku ievlrZu izpausmi lidz Sim allaZ var6ja pasniegrt drlzdk Sauru ieskatu oficidlajd, aprobEtajd mdksld un kulttrd" raksta Barbara Straka 5Is izstddes katalogam. Pirms daZdmdien-am $ilE, Vdcijd, redzEju 'Riga - LTvieBu avangarda mdksla'Dstddi. Si grupu izstdde, kd kopums, bija pdrsteidzo5i laba un Saj-a rakstd Dkl-astl3u savus iespaidus. TomEr nespEBu aprakstit visus darbus, jo man liekas nepiecie5ami vaimmu 5os darbus redzEt otrreiz, varbtt ari citd vid6. Gribas ari labdk iepazities ar Siem mdksliniekiem, jo ne vienm6r sapratu vrnu domas vainol[ku, darbu veidojot (piemEram NSR darbnicas "performance"). Pirmais iespaids: figr[ras! hreses un Ivara Mailites masivi, bezgalvaini ci]vEki. Siemelno auklu ietitostEli nelikds smagi, bet karindti no karoga kdta (ar izstieptdm rokdm un kdju pirkstgaliem, kuri lcrapi aiztika zemi) tik gaidija uz kautk-adu kustibu...uz deju vai parddi!

Andris BreZe, Die Bewirtschatter der Erde, 1988, ,nstallation (Ausschnitt)

15.

Februar

26. Merz 1989

Stadtgalerie im Sophienhof

,< xl'Jrsi:[ :sf]ffilrx83 Offnungszeiten: Di 14-21, Mi-Fr 10-17, Eintritt frei Sa/So 10-16 Uhr

Aug5d pa trepEm: atkal konfrontdcija! Andra BreZes "madrsmo" strddniekiun aiz 5i darba trls lieli. melnbalti sieti4spiedieni ari ar figr[r-am. DiemZEl bija grttipateikt vai visi Sie darbi pieder vienai install-acijai jeb nE; liekas, ka sietir,rspiedieni

>>>>>>>Yâ&#x201A;ŹjaZvaru28. pazfid atzBreles]oti smagrnEjd d.arba. Ari salidzinot ar izstEdes katalogu un plakatu skaidri ied.zam, ka BreZe's darbs ir efektivdks lielEkd, izolEtdkd telpd. Blakus BreZes darbam vairdki Jura Putrdma darbi. Iev6rojam6kais un ari interesantdkais veidots no metrs reiz metru lieliem d6|iem, kuri gul uz gridas, atbalstds pret sienu un viens pret otru. DElisulignokrdsotiarsarkinukrdsuun'skatoties druskutuvdk ariEeit redzam 'ftgUrur. k teikfs, ji makslinieks grib savam darbam piev-E1st uzmanfou, viTB to talsis lielu vai sirkanu: sis makilinieks izmantolis abas kliSejas, bet ar labiempandkumiem. Skatitdjs iejgtas Sis spilgrt-as krdsas Dveidotdj6 vide untrkail6ndm atkldjaspdrspilEti cilv6ku "Gpf^" t6li. Nerediu nekddas tiek5and pEc simbolikas sarkan-as krEsas lieto5and, bet vair-ak manu istu mEl<s liniecisku krds as un materidlu baudi. Ir tie5dm neparasti, ka grupu izstdd6 (bez ipa3a temata) tik daudz mdkslinieku umantoju5i tik lidzigu subjektu. Tomei bfltu grfltiunvarbfit aripdrgudrinoBis vienas izstddes secindt, ka Bo figUru lietdana irkautkas ipa5ilatvisks vai. arikddas kopâ&#x201A;Źjds domas izpausme. Tom6r der Seit min6t, ka tris sievietes, kuras DstddE piedalij-as ar sav-am glezn-am ari lietoja figlras, bet figtras ar noteiktu dzimumu. PiemEram, Aijas Zarir,ras gleznds paradEs sievietes tEls ar neveikldm g[Zdm un man-amu "angst" vai neapmierien-atfuu sejas izteiksmE. Ar dro5u, melnu liniiu apvilictEm vienkdr5dm, Ueometriskdm f ormdm un ar prim6rdm kr-as-am, Zart4a p aspEiusi izteikt nopietn-aku domu, nekd pirmais acu metiens atkldtu. Ari Ievas [tneres un Daces LielEs gleznds ir skaidrs, ka attElotie cilvEki ir vai nu v-uieSi, vai sievietes ; vairums citu mdkslinieku darbos attElotais cilv6ks paliek anon-rms.

izstddes atkld5ana

skulptflras/installdcijas. Tillbergs ir retais 5aj-a citus, p-arlaicigus simbolus (piem.: Icusts, umantojis bet figUru, DstddE, kur$ nav lietojis skatitdjiemvair-ak nekd Sie milZi. tuvindj-as putni, manuprdt kas riepas, u.t.t.), laivas, un t-as vEstures vi45. veido darbu. no uejvielas viss ir materidls ka Tillbergs sarundi atklSja, jo spEjis sakombinEt "modernas" Srs mdksllnieks poEtiski smagi, un tomEr Gala reiultdti ir un zari. salmi kd materidliem, dabiskiem ar un dzelzs vielas, kd cinks TomEr vrsvairdk impon6ja Ofega Tillberga

Daiu cilv6ku nopelns ir Sis izstddes labas selcrnes un slava; pa5as izstddes nopelns ir universdlas m-akslas valodas pievilcigrums. Izstddes atkld5and maniju skatitdjos apbr-uru ne tdp6c, ka Sajd izstddE ir kautkas pavisam jauns un tieSdm "avangards", bet tEpEc, ka mdksla noPadomiu okup6tds zemes tiek rietumu pasaules m-akslai lidz. -Rita Grendze

-tA /-1

}>>>>>}}>>Y E ja Zv ani 28.

t n

Foto: "Ludvigs dzird" no kreisds puses: Gregors Spo6is (balss), Kristaps Grasis (6itara), Juris Vinters (bungas), Tots Kadelirs (basa fitdra) fotogrrdfs: O. Sneiders

Trimdas Rokgrnrpa Latvij5 (Dainis Martdns/Rietumberlin€)Rietumvdcijas rokgrupa "Luduigs dzird" decembram€neia

p€ddjonedllupavadijauzstdjotiesLatvijd. Tasbijapirmaisgadiiums,kadkddatrimdas Iatvielurok grupauzstdjds dzimten1. Grupa "Ludvigs dzird" nodibinaiAs ry86. gadd, debitdjot 87. gadd dziesmu diends Minsterd. AnsambJa sastdvu veido MLG skoldni un Minstereslatvieiustudenti. Parto, kd jaunieEiemveicasun iegfrtajiemiespaidiem, es l[.dzu, laipastdsta gn)pas vokalists Gregars Spogrs. DM Gregor, past-asti lfldzu k-a nodibindjds kontakts ar Latviju? GS S.novembri murns uz Minsteri piezvanija Latvijas mflzikas dziv6 pazistams Arvids Mflrnieks un jautdja, vai "Ludvigs dzird" nevElas piedalities Mikrafona 88 aptaujas noslEguma koncertd. NolEmdm, ka nav vdrts braul<t tikai uz vienu koncertu, lai gan ari tas mums bija liels pagodindjums. PEc vairdk-am telefona sarundm Mikrafona triecienkomandai izdevds sadzit rokd Uldi Ozoh4u - Ogres jaunatnes centra vaditdju, kuy5 tad mums izkdrtoja detrus koncertus.

DM Kur Jts uzstdjdties? Cik klausitEju apmeklEja koncertus un vai esat ar tumeju apmierindti? GsPirmiedivikoncertinotikaOgrEe3.decembriplkst.rg:3ovn22;oo(l). MUsnoklausijds kopd r4oo klausitdju. Ndkamie divi koncerti notika 25. decembri Politehniskd instit[ta telpds--apmdram tik pat daudz klausitdju. Vtsos detros koncertos bez mums ari uzstdjds grrupa "P6rkons". Visd vjsumd esam apmierin6ti. Nebijdm pieradu5i spElEt tik lielai un savd zi4d nepazistamai publikai. Pali&6ja tas, ka "PErkons" koncertu iesdka ar trim dziesmdm un p6c tam initiativu pdqEm-am mEs. Td kd klausitdji mfisu m0ziku dzirdEja pirmo reizi, tad trimdd pazistdmo dzieimu "Jani, turpini ligot", lai iedzivinEtu publiku, spElEjdm progralnmas sdlrum-a. Publika nezindja, ko no mums sagaidit, tr[ka rakstiska un muzikdla rakstura rekldmas, vienigi sp6lEj a iepnekSminEto dziesmu pa radio. PEc mflsu apm. stundu gar-as programmas grupa "PErkons" vEl nosp6lEja detras dziesmas un fin-ald jaundibindtd grupa nludvigs dzird & PErkons klausds" kopigivienojds dziesmd "Balts gulbits". B.tblikas

>>>>>>VEjaZvan28. atsauksme p6c koncertiem bija tik liela, ka Bo dziesmu vajadzEia katrreiz atk-artot. Jaunais apvienotais."kolel<tivs" ndkamajdturnejd ceruzstdties ar jauniem gabaliem.

DM KEdd veidd jflsu muzikas stils ats\<iras no Latvijas populdro grupu stila? GS Esam agrdko ietelarrino bl[zroka atmetu5i, m[su grupas sastavs ir sarucis lidz klasiskajam rok grupas sastdvam -6etriem. Uz m[su stilu iespaidu astajrs regejs, mierigs roks, man-ams aridieiaiespaids. Piem6ram, dziesmu "Vdl joprojdm" esampdrr,rEmu5ino "Aryida unMlrsitEjiem". DM Ka "Ludvigu d,zird" uz46ma publika, kd Latvijd realEia uz jlsu internaciondlo sastdvu? ftatrs mtzil,<is dzimis citd valsti) GS Mums nelikds seviS\<i pozitivi, ka katra koncer[a sdkumE tr.]rdm uz skatuves intervEti. Lal gan no vienas puses tas ir saprotami, ka publika vEldjds iegr[t tuvdku informdciju, m[su sastdvs savd zir,rd atspognrlo trimdas realitdti. Vislieldk-as atsauksmes bija par dziesmam "Si zeme","Tautas dE|" in "Meitene no Slokas"

t J

DM Mazliet par p6d6jdm divdm, tds j[s spelEjdt ari Mi.krafona aptaujas koncertE, ko tie5d pdraid6 TV redz6ja visa Latvija. GS }rtensivd darbd pavadijdm astor,ras stundas Rigas radio ierakstu studijE,un Sini isaj-a laik-a paspejdm apmierino5d kvalitdtE uz4emt Sis divas dziesmas. Tas tad ari "sp6l6ja" ionogrammd. Dziesmu "Meitene nd Slokas" izvElEidmies tamdE|, ka td st-astapar dabas piesdnpo5anu. VAKpirmo reizi pasniedza balvu par 5i temata apstrEdd.Sanu. (P6rkonam par ''Za\odziesmu) Tautas d6! izvel6jamies, joA. Pumpura "LddplEsim" palika roo gadu, teksts hka's |oti piem6rots, jo tas'rakstits atmodas lailsnet-a, pieprasijumu vajadzEja atk6rtot. nija pirmd reDe, kad Rietumu latvie5u rok grupa viesojds Latvijd, vai tas jums neuzlika zj.ndmu piendkumu apzi4u, psiholofisku spiedienu? GS Jamir, ka Latvij5 ar koncertiem tani paBE laikd viesojds ari J. Abens un P. Johansons, kd ariA.Grasis,kaspiedalijds"Mkrafond". Daudzigrudruriekipirmsbrauk5anasvElEjEsmums iest-astit, kas mums trimdas vdrdd Latvijd bfltu jdveic, kddas dziesmas jEspEIE. Tadu jdsaka, ka pirms uzaicindjuma uz Rigu neviens par mums sevG$i. neinteresej-as. LCM esam daudzreiz spEl6ju5i par dzeramnaudu, Latvijd uz skatuves un TV popularizdjdm neskait-amas reizes IyLG, LCM utt. Latvijd kriti$i teica, ka m6s esam saspElEju5ies kopEjd sp6l6, neesam nek-adi profesiondli, tadu domdjdm, ka eksperiments ir izdevies.

pfuf

DM Kadi ir "Ludvigs dzird" ndkotnes pldni? GS Pavasari gribam izdot profesionali ierakstitu kaseti. Esam aicundti uzstdties Liepdjd trn MeZaparkd rokfestivEld 3.g. jfilija. Esamuz4r6muiikontalctus arvairdkamLatvijas rok grupdm, kas vEl6tos apmai4as veidd uzstdties fuetumos. Jamekld veids, kE to visefelrtivdk realiz6t. Gribu uzsvert, ka "Ludvigs Dzird" v6l6tos sa4emt lieldku atbalstu nolatvie5u sabiedribas rietumm. Latvijd vElas dzrd6t roku latvleSu valodd no rietumiem. JaDmanto f alrts, ka izmaiqa ar Latviju ir |oti v6lama un informativa tur dzivojo5iem jaunie5iem. LatvieSu roks trimdd palidz satur6t kopd jaunatni, jo roks irprogresivs, dziesmds rundparm[su identit-ates mekl 65 anu rietumos. Dzie dot Latvij as grupu dziesmas turpretim veidoj as nenoliedzams soliddritdtes cel3.

At.IA

apsvel,c jauno ELJA priek$s6dL, Vandi. LablnskLl 26

>>>>>>>>>>>>Ye

t I

Izpriecas. Ha. Labak integr€sim ar paligmalugo. Varis apsedas. Saule jau spideja caur virtuves logu, un mzurimi pagirains, vi4s seviSlti nepriecajas. Uzlicis saules brilles, vil$ saka varit kafiju. Vi4s iel€ja visu, kas palika vakardienas podi, citilkarldun uzlika to uz plits. Uzgriezis pliti, vi4s apsedis. Atkal. Pec visim amifu filmi,rn vadoties, teoretiski viss Ss butu jadara Zanei. Kada vella pec I'i4s celas, lai ltrntu kafiju? Bet, p€c latvie5u modes, Zzure gul€ja gultn. Varis izre$inAja, ka vir,ri an kidu laiku Sont gul€ja gulta. Bet visvairak Varis vakar gul€ja zern€, arpus flruna, uz mazas klona verandas. Vir;s domaja kadu laiku, vai iesl€gt radio, bet pardomija. Pietika, ka vi4am bija jndoma tik skali pie sevis. TJz reizi Varis sal€cas. Kads nolaida fideni podn-- laikam Zane. Vi4s gribeja blaut, bet negaidirais troksnis vi4u ta izsita no sliedem, ka vi4s aptina vecu trauku lupatu ap ausim un tomEr iesledza radio. Pec bnZa Zaae iendas. Nedu5ojusies, vakardienas cigare5u dtmi un izgarojuSais alkohols matos, vi4a izlikis Varim vismaz tikpat skaista, Mtoreizpirms balles aiz letes uz galdabez smffiem. Varis iztEf,tnilia,ka tas tomer bija vakar. "Labrit" izslid€ja no vi4as nkles kA vecs auto pa gmntu. Vi4a noliecas viqu nobuiot' To pie4€rnis, vi4am bija japadoma. Ja,tas tomer bija Blendax- anti-Belag, ko vi45 sagarSoja. Interesmti. Zane prasija, vai vi45 nevelas spe$i Sont. GluZi pareizi, domaia Varis-- es nevelos. Gudra fida. Yispangi vi4s nesaPt?ta, ko vi4a darija tik ilgi vi4a dzivokli. Vi4a isteruba tik fenomenali laba nemaz nebija, un Varis Pat to sp€ja atcereties, ar visu nesama4u. Zane saka +emties pa virtuvi tik un ta. Ja, nu- lai. Varim nebija speka pretoties. Vulam nebija speka visparigi acis pakustinit' Vi4s tomEr sa4emas un aizvilkas uz gufamistabu un iegazas gulta, Varim nebija 1abi. Un Sovakar atkal balle. Kdpec kongress Sogad tik tuw majnm?

Tas hridis nu

klat

jaZvanizs.

Pl,rmo relzi ar koncertlern LatvliJa lerodas llul-orkas latvle5u grupa <Aka-

cis>.

KoncertProgramma

ietvertas vair6.kas Ptlnigi launas dziesmas, ka a,ri viia pasaulc Pazistamas metodiias, ko ?Akacts> radiSis dlvPadsmit oed6los -Patelcas gados. ' <,Akacis> Latviias kulttrras sakaru komte<T€vzeme> un Personisiai "t<i komPontstarn Mlrtl4am

Braunarir

Par

sadarblbu

kbncertu organiz€Sani. 10. un 11. malJ1 SIga' RPI zil€, noUks detrl drarudzlbas koncerti koPi a'r

Mdrtinu Braunu,

<<P6rke

nu>,'<<DzeltenaJiem Pastniekiem> un <<K.. Remontu>. RPI z6les llells'Saur-rbas dEl Sie koncertl neIPaSi rekiam€tl. tiek Uzinanlbu, Zurnilisti! 12. malll Zakusalas studi-

<Aka0a> koncertieraksts l,atviJas TV. Pec koncerta, Plkst. 20, turPat

;rtk" preies konference, dlmis

Vtenfso reizi! Clt6s uefaEts, ZurniLlstiem laiku atrast nelesP6s, tep€c arl intervijas nettks snieg' tas.

Uz Pir6liem -kuroskoncertiem <<Akacls> .eoubttka, <Pcrke ar koP6. uiitasies nur, to norises viet'is Ple-

n.m" kolekUvu Pletelkumus. Bile5u lePriek5-PargG iina tits izzinota' Nenoka' vejiet!

It. tncdF VALAIIRI

ll. rnoln LttPIrI

rllmnicot lsltiitor mlrta l!.00 un 21.0O loncrrtrffidl rP0lr vliltlb

l!.00 un 21.00 nornl lull0ror la. rnollt AItPltI It.0O un 21.00 17. nritt ltLOAYl rufooo lull0ror nonrt It.00 un 21.0O lt. ,no.it fI6I Doqovcr ilodloot rt.0o rrtttdl OCRI ttdlt 20. tf.00 t-t

>>>>>>>>>>>>VE

jaZvam78.

,1=;1? '\!:-e*-g:'-l@

;iai| ai 3.i ! -=i = ;, = 42= ':1z -e =

!|d

\---l)

1,.

frt ;.: i

E: -=

i::,

E( l(E

SI !IASI)iAUZvAREJAINIIIANAPOL

Arrsis Iirttrgrtrs, 9 g'v',

i{*i,*1

L-i

csrRnrsurr prr..KfAs snclxsrrls.

AS\

-a'

,=frr=r=rrrr,=*lyqL a tft,

I(U -h

N i:is?f;s-rA =;'= ,'i7'-=i---= \T 4 i:;, ==il ::ll,S:1" t',r:$ il; ii|E;i ilg..l-i - rl

lrr

=. ":

:t2

@ (E

,,,

'tr.du",.^

I +E#;lE=== ,-.",, ,,,*io!,:)' io';'5.s€ c<

=:2

, r,

{r.7/ ,a'.', u (r) (r)

"2.

v gq

a, L-

Pagaiuiaja gada es uzvareju Sacha turnird amerikaqru skol[. Divus gadus no vietas ,,pet iobby" izstadcs io u;"u. skolas man bija pirmls godalgas. Izsta-diju akme4us, akme4u gleznas, gliemeZvakus un smiltis. Latvieiu skold dejoju tautas dejas. Piedalijos dziesmu sverkos Klivlande Euras deju grupa. Speleju klavieres 4 ziemas, macos krieru un vacu valodas. Man patik palidzet t€vam: baznicd pas niegt dziesmu lapiqas bazniceniem, salikt Amerikas LatvieBu Apvienibas protokolus, ko tEvs raksta, salikt lat. y!.Sy skolas apkdrtrakstu un strddit darza.

ir ietri ka[<i. Notika td, ka mums pieklida viens liels ka[iis. Es vi4u baroju un vi4am piedzinra, kaliiSi, Man ir ari putnini, Dzivnieki man loti patik.

Man

ii*r

*lil +[if

47. -F '(r,

JAUNA CcnnA P0CE - JURrS BLoDNTET\s Man ir 9 gadi (dzimis 1964.g. l4.marta) un esmu am6rikaqu un latvie6u skolas 5.klas€. N{an interes€ 5achs, marku kra5ana, sports un nauda (mon6tas). Patik lasit grdmatas, geogralija, matEmatika.

Juris Blodnieks, Montkler'd, ASV.

Bu?*o.

Qn'= o-

BERNIBA...

FFEf=E,Erf H+Fr?v FHf $*ft$ ili r*rFilEt $,E:;i* fl=f, 3i'fi iA,; $t$i !:i Hi+ s Fnr r= *fli[Fla *$ifg,H 5i;: : sig

-vt

,.*

blatti,

KAMES PRIECAJAMIES

crt

"'.{ 6-.1

4''{ .",

t*l*

x#ff

ig rigiir LBE 3,6 $l ={i'r+gIaF g: EE,: \r' Ha,gfr-rifr;iliH H t,riEF[HP-p" i;:=

>>>>>>>>>>>>VE

jaZvamZS.

JA\I] Vasaras saulgrieZos, kadpEc visga;Ekds dienas seko visisdk-a nalcts, latvie5u tauta svin JA$US. Jdqi ir seni au gl fu as svEtki. PEc seniem ticEiumiem, 3ai laik-a darbojas burvji, raganas, skau$i un daZadi citi launi gari, unm6$ina faudimkaitEt. Jdqrutradicijas saistijds ap to, Iai launie ghri neboidtu raZu, un lai mdjas iemitniekiem bfiiu raZens, veseligs gads. TdpEc aripirmais Jdr,ru priek5darbs bija pu5$ot savas s6tas: lai aizsargdtu m-aju no |auniem gariem. Kad sEta bija appu5\<ota, tad sdkEs vainagu pi5ana un JE4u z-alu lasiEana. Jd4u zEles tika lasitas, jo t-as nesot auglibu un sv6tibu. Ar Jdpu vainagiem sai.stds dahdalddas tradicijas. Ja+u nakti meitdm esot idmet Jdnu vainags ozola zaros. Ja ar pirmo sviedienu vainags pakdries zar6, tad meita tai gad-a aizie5ot tautds. Ja vainags nokrit zemE, tad tai v6l jEgaida.

\' -\

Cita tradicija saka, ka JEryu nakti esot idnopin_ne tikai viens, bet divivainagr. Tieesot jdiemetup6. Ja abi vainadzrgi sapl0st kopd, tad meita gada laikE precEsies. Kad sEta bija appu5\<ota un Jdqu zEles salasitas, bija laiks Jdnu mielastam. Saimniece paciendia Jd4ru bErnus ar sieru un alu, un tad visi nos6d.ds pie balti lildtd galda, lai bauditu mielastu. Melasts bija Dieva galds, kurE varEia iziust Dieva, Iaimas un Mdras devumu. JEna nal<ti muca dega

Ndkat Surpu, Jd4abErni, Ndkat lieli, ndkat mazi: Lieliem do5u alu dzert, Maziemsiera gabali4u.

Augsta kalna galt+d CiemapuiBisandku5i Jdga nakti priecdties.

Vakars bija veltits ligo5anai. Iraudis dziedddami apstaigdja sEtas ar Jdqru z-al6m un vainagiem, lai nestu svEtibu un laimi s6tas |audim. gaja rotalas un l6ca pdri.u_gunskuram. Jd4ugnrns pie Jd4ugruns skanEja Ligo dziesmqg. laud_is dejoja, deg5airalaistijds aiceribam nodro5init raZu ndkamajam gadam, !o uqu19 attirot no f aunumiem. Udrni aeAzindja augstu kaln-a. Tur kur gaisma tika, tik t-alu raia labi DdoBoties. Un |audis, kas esot gaismas tuvumd, b0Bot sveiki un veseli.

>>>>>>>>>>>YE

jaZvaai2L

LigoBana turpindj6s visu nakti, jo J-ar,ru nalcti senlatvieSi negdja gul6t. Vr4i negulEja, lai ari labiba negulEtu nEkotnE.

Jauni pui.5i, jaunas meitas, Jdpu nakinegruliet, Kas gulEjaJdqrunaktl, Gul6s vitsu vasari4u.

Starp dziesmdmun rotafdm, jauri |audis devds meklEt papardes ziedu. Papardes ziedam piederot brinGlsigs sp6ks: kas papardes ziedu atrod, tampiepildisies vjss, kotikvi4B vElas.

Visaspules nozied6ja, Papardite vien nezied; Td zied6ja Jdpu nakti, Zeltamiglumiglodama.

Pasaules Latvieiu SlEpotdju Salidojums rggo. gada no 3. lidz ro. martam Lake Tahoe, CA ASV

istabas: r personai S37z

2 personam $186 katram 3 personam #r24katram 4 persondm $93 katram

I"*,ffiT#:lilf; Pieteik5ands izbraukumam ar gbo iemaksu jdnokarto lidz 5i gada 3r. j[lijam pie Valijas Galenieces roo8 Hastings Park Ridge, IL 6ooGB 3r2-823-37r3 30

>>>>>>>>>YE

2',V

jaZvast2S.

Mlinsteres latvie5u gimnazlja Eiropas skolu sist6md

P6c desrnit gad.u neskaid.ribas par skolas n-akotni.MLG beidzot iegflg pilnigi atzitas diwalodu privdtskolas statusu. Li& ar to skolas eksistence un valdibas pabalsts bUs nodro6indti likuma ietvaros. Ligrums ar Ziemelreinas-VestfEles Kulttras ministriju paredz

divu gadu pdrEjas laiku. Ar rggo. gadu MLG abiturijs bfls pilaigi lidzv6rtigs citu gimnaziju abitdijiem, t.i. ar neierobeZoid'm tiesibdm iestdties jebkugd Rietumvdcijas augstkold. Kad rggz. gaaa st-asies spEk6 Eiropas koptirgrs norunas, 5is tiesfuas attieksies uz jebkupu Rietumeirop as au gstskolu. Jaunais stituss pie5kirs latvie5u valodai abiturija priek5metu tiesibas, k-adas tai lidz Bim nebija. LatvieBu vii;d;; il pul*r obligdts galvenais priek5mets visiem MLG skolEniem -- ar piecdm mdcibu stunddm ned6!a. Tai paia laikE abiturientiem b[s lietdks uzsvars-uz v5cu valodu detros DvEIes priek5met6s: matematika, fizika, biologijdunhimija. Saispriel5metos abiturija bdrbaudiiumi bfls jaiztur vdcu valodE. Visumd ias tomEr neietekrn6s skolas vispdrEjo mdcfou iralodu, kas vEl aruien paliks latvieiu. Ta ka abiturija pdrbaud-rjumiidiztur detros galvenos priek5metos, no kupiem viens obligdti ir latvie5u valodd, tad vEcu valod6 jdiztur augstEkais tris, bet, izv6lotiesirEsturi (ko turpinEs pdrbaudit latvieBu valodd) un anglu valodu par priek5metiem, tikai vienE priek5metd. pdrbaudijurnu Jaunie noteikumi neattiecas uz skolEnien, kas uz gadu vElas papildin-aties latviskajds zindsands un latvie5u valodE un nedomd iegr0t gatavibas apliecibu. Tiem visas mdcibas un mdcibu materiflli vism priek$metos v@l arvien b[s latvieiu valodd.

IMinsteres latvie5u gimnazlJai jauns simbols IvILG 5i gada Drau&igd aigin-ajuma dalfunieki iepazinds ar jauno MLG zimi -"Karogru ratu", kE to nosauca skolas direktors Valters Nollendorfs. Zimes metu gatavojis I/ILG mdkslas skolotdjs P6teris Purmali.s. Zime izgdiusi vairdkdm att-rstibas fdzdm, Iidz ie gruvusi

t a gad6jo

formu: asto+ilatvijas karogi, kas grieZas ap ausekli5a asi. "SavE simbolikd jaund zime atkldj to, kas m6s esam -- latvieBu skola latvie5u j aunie5iem no vjs-am pasaules maldm -- un ko m6s pdrstdvam -Latvijas valsts ideju un latvieBu tautas ilgas pEc suverenitdtes. Sajd karogu ratd m[su skola sasaucas ar lielo latvieBu tautas dzives skolu Latvija tagad," teica Nollendorfs, zimi atkldjot.

>>>>>>>>Y1jaZvarrZS.

Mekl6sim savas dzimts saknes tEvzem6 Uzmanibu pelna maz grdmati4u sErija "Atceries Latviju", kas pa ap gabaliem, silri iepazistina lasit6ju ar visiem Latvijas apgabaliem, to pilsEtEm, ciemiem un pagastiem. Apraksti ir saisto5a pastaiga pa vEsturj.:sko un skaisto Latviju. PieminEtas v6sturiskas vietas (ari Staburags, Iflira vairs nav!), dabas bagdtibas, Ueografija, saimnieciskds rosmes, piemigas zimes, kas uz visiem laikiem zudu5as, pieminEtas ari mtsu tautas darbinieku dzimts puses, pat vietEjds teikas unnostEsti.

[#E Vanagu Karlis

AT[ER IEL] LATV IJU I'lr.

Ar 5o izdevumu ieteicams iepazities ikvienam sveBumd uzau gru5 aj am latvie5u asi4u jaunietim, kam gauZammaz zind5anu par savu vecdku un vecvecdku dzimtaj6m pusEm. Grdmatr4as saistosi stdsta par m[su novadu vEsturi kopi aiztdldkds pagdtnes. Tur atrodamas serrkronikas iem[Zotds ziqas par mfizu sendu ciltim, to valdniekiem -Van6niju Kurs-a, Jersiku Vidzem6, R[sr4a Sateklu, Tdlivalia Beverinu, Varidota Auti:ru, zemgalu karEla Viestura TErveti, Kursas llEni4a Lemekina Talsiem. ParEditas pat TErvetes un Talzu senpils rekonstrukcijas.

V IDZEI"IE

/\/\ /\/\/\ /\/a /\A

Ik lapa pauZ m[zu sirmsirmo vEsturi, naciondlokult[ru, simtgadigds brivibas ci+as, kam visam liela naciondlds ideoloSijas nozime, jo stiprina latvisko piederibu, pa5apzir;u.

Vecdkdpaaudzepriecdsies parsikajiemnovadu aprakstiem, pilsEtupldniem, pat apvidu kartEm, krryds pavid simtiem biju5o viensEtu nosaukumu. Interesanti, ka Latvijd patlaban turienes Kult[ras fonds stEjies pie "TEwemes atlanta" sastddiSanas par vEsturiskiem, krrlturvEsturiskiem un dabas pieminekliem. "Atceries LatvUu" ir Sads neaizst6jdms, vienreizEjs zr4u krdjums par laikiem lidz pat otram pasaules karam. Izdevumu vErtibu un nozimibu visai atzinigi jau novErt6jls m[su vEsturnieks Dr. Edgars Andersons. Sarakstu par 12 "Atceries Latviju" mazgr6mati4Em var dab0t no O. D$a grdmatniecibas 657r Cline Chapel Road, Waverly, Ohio 4569o. Pilnigi jau pabeigti Latgales apraksti (divas grdmati4as), drizum-a noslEgsies Vidzeme (tris grdmati4as); par Kursu un Zemgali jau izn-aku3as divas grdmati4as. Tris grdmati4as (ar piestti5anu ASV) maksE $ro.oo. SkolotEju, audzindtdju un sabiedrisko darbinieku iev6ribai jdpiemetina, ka izdevums, lidzekfu tr[kuma d6], iespiests nelield eksempldru skaitd.

>>>>>>}}>>YEjaZvaru28.

Pnsts no Latuijas Sveicindti, tautieSi! Td ies-akas gandriz katra v€stule, ko VEja Zvanu redakciia sapem no Latviias iaunieiiem.

Ikkatrsnoitrienesgrrihsarakstitiesarkddunoiejienes,t)n,ceralns,ariotrddi. Tienoiums, kamlidzEimnavkedsnoLatvijas, arkosarakstities,Iasietiolapaspusiumtanigi! Seko izvillrumi no VZ redakcii as s aqemtdm vdstuldm:

Es rakstu Jums mazas jaunie5u grupigas vdrdd. MEs v616tos nodibindt sakarus ar Amerikas vai Kanddas latvie5u jaunie5iem. Ja jums ir iesp6jams, valbUt Jus val6tu ats[tit kdda jaunie5a adresi, kas v6l6tos sarakstities ar tautie5iem

dzimtenE. B[tu interesanti uzztnat, ka pie Jums, Rietumos, tiek kopta Latvie5u kult[ra.

Mums, latvieiiem, tomdr vaiadzdtu sazindties ar vises pasaules males esoiajiem tautieiiem, lai mds, kd tauta, spdtu p1c iespdjas ilgdk eksistdt uz pasaules. Pa5laik Latvijai 1r |oti vajadzigs apzindties sevi, savu spEkrr. B[t vienotai. Un, lai 5i nelield tauti4a b[tu vien6ta sav-a starp6, jums-- klaida latvie5iem un mums -- tiem, kas dzivo sav6 t6vu iem6 ir jdzin vairdk vienam par otru, jEapzinds, ka neesam vieni.

Ar jusu starpniecibu vdldtos atrast v€stulu

draugru manos

gados, Iai tuvdk iepazitu latvie,Sus sveiatnI, jaunieius, viqu uzskatu,s un dzives veidu.

it ipaii latvieiu

Roberts MeZaks, 20. g.v. Riga zz6oot Dainas iela 4-5 Latvija Ojdrs Urniks CEsis zz85oo L.Paegles 6-24 Latvija (VEIas sarakstities ar k-adu, kam ir interese vecds plat€s un kam bfltu interese tds

izmainit) Aija Simsone, 17. g.v. J0rmala zzgoToTalsu Soseia 3r I. korpuss, 3o. &iv.Latvija Raimonds Rigerts Olaine 22gor4 Skolas ield z-64 Latvija Janeks SiIl+5, zo'os gados Valkas rajons Smiltene z?8675 Rigas ield 3-46 Latviia Edvins 8., 17.g.v. Riga ez6o39 Laurrkalnes iel-a t3-z Latvija Gundrs Kal€js, 24.g.v. CEsis A]<rnens ielE 235 Latvija P. Ren-ars, r3.g.v. Riga zz6o63 Maskavas ield agr 3. korpuss, dziv. 4z Latvija Agrls L. Tukums zzgSooVitolu ield 6 Latvija Aija Rulle, 17. g.v. Riga zz6oo6 Kaukdza ield 14-6 Latvija Anita R[ma, r5.g.v. Ventspils r Komjaunatnes ield ra4-52 Latvija P6teris Ltrsis Rigd zz6ooz AlKz5 Latvija

>>>>>>>>>YE

jaZvani2S.

Leninclrada - Vilna - Maskava:

e*.rlke-4u ekolo$'ilt

dele gdc ij as

"r savienibu cefojums pa Padomiu

No 16. lidz 3o. martam, rg8g. gadd, divdesmit 6etri ekolofiskie alctivisti no ASV viesojds [eqingradd, Vi]q-a un Maskavd, tikds ar viet6jiem ekolo$iskiem darbiniekiem un

iktivistiem, uniepazinds arekolofiskositu-acijuSopilsEtu apkdrtnEs, kd arivispdrLietuvd, Krievij-a un cit-as PSRS republikds. Grupu noformEja un braucienu kdrtoja amerik-anu org"nira"ija "CentertorUS-USSRkritiatives", kaiatrodas Sanfrancisko, Kaliforniia. Si organizdcija jau gadiem ilgi nodarbojas ar visdda veida, ieskaitot akadEmilsu un profesion-afu izmai4as prograrnmdm, bet 3i bija pirmd "ekolo$iskd delegdcija". Grupas dalibnieki pdrstdvEja kddu duci Amerikas organizdciju, ieskaitot "Natural Resources Defense Council" (NRDC), "SierraClub", "Greenpeace", "EnvironmentalDefenseFund", "EarthIsland Institute", "Earth First !", "Restoring the Earth" , "Pacific Energy and Resources Center" , "EcoNet Computer Communications", kd ari "VAK drzemju nodalu". DaZddu iemeslu d6f , to starpd |oti virspusiga viet6jo apstaklu apzindBan-as un grEtibas sazindties ar kontaktiem Padomju savienibd, delegdcijas dalibnieki nezindja, ko drftst sagaidit, nokf[stot uz vietas. Bija nojauta, ka b[s interesantas un intensivas p-aris ned6|as, bet grandiozi pldni netika kalti. Grupa nolEma kd galveno merld patur6t savstarpâ&#x201A;Źju iepazi5anos, domu un pieredzes izmai4u, un inform63anos par ekoloSisko situ6ciju otrd Iielvalsti.

Leninqrada:

Sis oilsEtas alctivistu galvend rlpe ir t.s. "dambls", kas bUtiba ir badera, ko patreiz jau buv6 p-ari Somijas licim, lai pasargdtu pils6tu no pl0diem, kas var pdrsniegrt 4 metru dzifumu. Kaut gan Sim projektam ir cildens mErlfis, tam,5$1et, b[s ari nevElamas "blakus" sekas, kas galvenokdrt saist6s ar piesdrr,rotajiem [degiem, kuyus lici nogddd $evas upe -- tie tagad vienk-ar5i krEsies aD sprosta, kamEr Iici vairs nevar6s peld6ties, un

Brivfuas piemineklirs Kaurpl -- pEc okup6cijas nojaukts, bet 1988. gadd no iauna uzcelts.

"kJrorti" unviet6jas nomenklat[ras "dadas" neb[s vairs neko vErts. Piesdrgojumi {evas upE ndk no diviem galveniem avotiem: no r0pnic6.m ap Ladogas ezeru, no ku;a iztek upe, un no pa5as t e4ringradas r0pnicEm un kanalizdcijas.

>>>>>>>>>>Y

ja Zv ani 2 8 .

Cita starpE ir arikfuvis zindms, ka lidz5in6jie pldni (kas rad-as jau Stalina laikd) divu Sibirijas upju gaitu m-aksligi novErst no ziemeliem uz dienvidiem, tuksne5u ap[dego5anai - kas, domdjams, var6tu dziJi iespaidot pasaules klimatu - ir tikuBi svitroti, tomer ne ekolo$isku, bet ekonomisku iemesludE|.

Aktivisti likds vEl diezgan bailigi attiecibd uz sekdm, kovarEtunest

v4u tik3ands ar drzemniekiem.

Iepazindmies ar diviem aktivistiem - pusmlZam pdri tudrolo$i un jaunu dabas aDsardzibas ministrijas strddnieku - kas |otinesen atlai.:sti no saviem darbiem jo tie iebildu5i pret "dambja" celtniecibas Ar LVU un Latvijas TV Pdrstdvjiem' plEniem. Jauneklim pat draud krimindltiesa par to, ka esot piekdvis savupriek5nieku, kaut ganpatiesibdtas, kopE artrls citiemplecigiemviriem, Sim nakti uzbrukuSi tur centu5ies piekaut. Citi baidds, ka ari vi+us skars lidzigas represijas.

VietEiie aktivisti skaidroja, ka viqu valsts iekdrta nespEj saviem pilso4riem nodro5indt to elementErdko - Edienu, ap$Erbu, dzivoklus, unka tadElnav gaiddms, ka td paredzamajd ndkotn6 gribEs vai sp6s pievErst uzmanibu un pieBli* lidzeklus vides aizsardzbai. Izskan6ja pat doma, lai ekolo$ija Sini zemE klEtu par prloritdti, ir vajadzigas politiskas pdrmai4as, kas dotupaBiempilsoqiemvaruunnoteik5anu. [Deratcerdties,kaned6[uvEldk,fer,ringradie3i "izbalsoja" no amatiem savas pilsEtas kom[mstikd apardta piecus augstdkos virus, ieskaitot pilsEtas galvu un partijas pirmo sekretdru.l Nebija daudz Ddevilcu apskatit pils6tu un muzejus, jo programma bija pilna ar daZ-addm konfe rencEm un tik5an-am, tomdr neskatoties uz to, netrEka izdevibu izmainit naudu -- kurss uz ielas (vismaz 7 rubli pa doldru) lcietnipdrsita officidlo (62 kapeikas pa doldru). Spekulanti plijds virsfr ne tikai drpus viesnicas durvim, bet pat vâ&#x201A;Źlu vakard staigdjot pa $evski Prospekt. Likas, ka visa I,,er;ingrada pldno tuvd ndkotnE celot uz Ameriku. Demonstracij a pret lietuvie5u obligdto dienE5 anu padomiu ka;aspeka, Vil+a.

>>}}>}}}>>>vE

jaZvanizs.

Ar VAK pdrstdvjiem Ami Eihleru un Lresi Iapu'

Viltra / Kauna: Delegdciia ielidoja v4rla clIena, Kao Jonava uzspraga ro,ooom3 tilpuma amonjaka cistema (jau ndkamd diend par to bija lss raksts Latvijas "Padomju pirmaj-a I apaspusE). -Jaunatnes" gan Vifr,ra nebija apdraudEta, Kaut Bi.s negadijums pasvitroia bEdigo ekoloUisko situdciju Baltijas valstis, pret klrgu c-urds "Lietuvas zalie", un par kupu amerikd4i lidz 5im praktiski nekE nav zindju5i. Lietuvd visumd lidziga situEciia kd Latvijd: valda resoru patvaf a, visu kontrolE un nosaka centrdlds minlstrijas Maskavd, lietuvieEi lidz 6im jutuiies bezsp6cigi 5o procesu ietelanEt. Tiek ievestas Dejvielas, piesdnlot a zeme un [der,ti, Dvests raZotais, viss pEcplEna. TomEr tagad, kad pdrmaiqas politiskajd pldksnE devu5 as iespEju vismaz par 5im nebt5an-am atkldtirun6t un apspriest pres6, "Lietuvas zafie" B|<iet izveidojuBies par plaBu, labi organizEtu, respel<tEj amu kustibu arprdvu biedru skaitu, kas labi satiek un sastrddd ar Lietuvas tautas fronti ttSaitdisl.

Salidzindjumd arI,,e4ingradu, Lietuvd gaisotne raksturojamakdvisp-arEjipozitiva -domEjams, ne labikis ekolo$lskds situdcijas dE|, bet gantddEf , ka stdvâ&#x201A;Źjapriek5a 26. marta veleSanas, un lietuvie5i zinEja, ka laba tiesa vi4u tautas frontes, rtSajtdisrr, kandiddtu tuvar6s. T\rrkldt, zindtniekiun akad6mi$i, kas p6ti apk-art6j-as vides piesdqro5anu un izplata savdlrtos datus un citddi sadarbojas ar zalo kustibu, netiek atlaisti no darbiem vai citddi represEti. Toties Lietuvas zafds kustibas darbinieki ie4em augstus amatus vietEja komjaunatnC [z:q11 par spr-adzienu Jonavd Latvijas tPadomju Jaunatner iegruva no Lietuvas komjaunatnes CK izdevuma nKomjaunimo Tiesal l.

Vairdki amerika+u delegdcijas dalibnieki savE starpd uteica baZas parto, ja vides aizsardzibas kustfo a p-arEk cie5i sadarbojas ar vienu politisko grupu, tas varEtu kompromitEt tds integritdti, ka SddEm grrupdm jabUt neatkarigdm no politiskajEm, reli$iskajdm var cita veida kustibdm. TomEr diezgan pdrliecinoii DskanEja "Igaunijas zalo"

Ireprngradd -- pa kreisi, vides aizsardzfuas grupas "Delta" ftotrs KoZermikovs.

>>>>>>>>>>>>Y

ja Zv ani 2 8

pdrstdvja apgalvojums, lai izgldbtu baltu tautu zemi no ekolofiskds katastlofas, kas stdv vi4u priekid, Baltilas valstim j-ak![st neatkarigdm. Velak VAKpErstdvis Amis Eihlers to pa5u domu iztej.ca sarun6 ar delegdciias vaditdju. TomEr likds, ka Amerikas pdrst6vji visumd nespEj isti aptvert dziJo saistfuu un mijiedarbfuu starp ekonomiju, politiku un apk6rtEjds vides piesSryo6anu Baltijas valstis, un kEda logika stdv aiz baltie5u zalds kustfuas argumentiem.

Maskava: Amerikdnu delegdcija Padomju savienibas un Krieviias republikas galvaspilsdtE ieradds 26. martd, v6lE5anu diend. TomEr par iznEkumu neko nertntndiaiekams iekdp-a somu lidfirmas "Firnair" lidma5inE lidojumam uz Helsinkiem tris dienas vEldk. Kd iau amerikdr,ti, tie sagaid-ga, ka vElEBanu dienas vakard televlzijas zi4u raidijumd nVrEmjan zi4os par rezultEtiem.

Maskav6.

Tdpat kd iepriek5Ej-as pilsEtds, Maskavd bija Ddevibas ti}<ties ar vietEjiem ekolo$iskds kustibas dal ibniekiem un pdrst-avj iem. DiemiEl parirs tik5an-as ari izjuka daZddu iemeslu d6|. Grupai bija ari "seanss" ar PSRS valsts dabas aDsardzibas komitej as vaditEju ministru Fjodoru Morgfinu [5i ministrija b0tu uz papira salidzin-ajama ar ASV valsts iestddi "E.P.A."1. Jdpiemin, ka 5o komiteju jeb ministriju izveidoja tikat tgS8. g. janvdri ar jauno likumdo3anu par dabas aizsardzfou un resursu izmanto5anu. Zimigi, ka iaund likumdo3ana neparedz6ja, kEda autorit-ate un kddas lemB anas tiesibas domdtas jaunajai iestddei -tds bts ar politisko manevrESanu j dizkaulE no pEr6j dm ministrij dm, kupdm lidz Sim ir biiusiuzticEta resursu izmantoBana, raio3ana, pldnu izpildlSana, kd ari rezursu un dabas aizsardzfoa, un ku;as pirmkdrt sevi neatz-tst par vainigdm vai nekompetentEm un otrkdrt ar labu neatdos dalu savas varas un autoritdtes. Sddu informdciju ieguvdm no kdda Maskavas institirta advok-atu grupas, kas p6ti citu zemju vides aizs ardzibas likumus un ir formulEjusi 1988. g. jauno likumdo5anu uB patlaban formulE arindkamo. Sos likumdo5 anas tekstus advokdti izstrddd, tad nodod centrdlajai valdibai, kuga var pantus grozit un svitrot p6c patikas pirms pie4em3anas, kam6r advok6ti 3o

"Arbats"

>>>>>>>>>>YE

jaZvant2S.

procesu vairs nevar formdli ietelsn6t. Privdtd sarun-a k-ads no Siem advokdtiem (uzsvErdams, ka pats ir baltkrievs un tEtad necen5as aizstdvEt Maskavas ricibu) skaidroja, ka Baltijas valstis cilvEki daudz stdzas par to, ka centra ministrijas ar savdm rflpnicdm pies-aryo baltu tautu zemi. Tom6r Baltijas republiku vald.ibdm pEc pastdvo5iem likumiem ir tiesibas slEgrt jebkr.rpu uzqEmumu, ari tos, ku5i pieder lielajiemvlssavienibas resoriem. Kadvr4am jautEja, vaiddm.djams, karep-ublikuvaldfuas, p6c iam kad tds p-ar4ems tautas frontu un v46m pie4emami kandiddti rudens vElEBand.s, sEks 5os likumus bei&ot ievErot un izmantot, vl+5 izvairijds atbildEt. (ekolo6iskajd dele gdcijE piedalijusies Sigrida Reine)

Visiem latvle5u iaunie3iem sveiumd, kam rtrp Latviias briviba un neatkariba. Tauta Latvija ir modusies. Pdr Latviju atkal plivo m[su karogs, atkal skan "Dievs, sv6tilatviju." Tautas liktepdienas tiekmasveidigi atzim6tas. LatvieBi no jauna sdk sevi apzindties. MEs esam c6lu3ies pEdEjai, D3\<iroiai ci4ai par brivu un neatkarigu Latviiu. Si cipa bts smaga, m6s to saprbtam. Ilgajos apspiestfuas gados mEsos ir sakrdjies daudz naida, un tagad tas viss raujas uz dru. Bez tam m[s turpina pazemot. CilvEkrrs, kas atfaujas izteikt savas domas nevElamd viet-a un nevElamd laik6, vienkdr5i piekauj. Mts biedE un SantaZâ&#x201A;Ź, piedraud ar represijdm.

turpindties. Pagdjuid gada notikumi bija tikai mfisu cipas sdkums. Bet jau tad mEs izjutdm to atbalstu, ko mums var sniegrt sve5umd dzivojoBie tautie5i. Turpmdk mums vEl vairdk ir j-asakfauj-as kopE, tikai td m6s non-aksim pie m[su kopEjE mErka-- brivas un neatkarigas Latvijas. Pirms vairdk nek-a 'g"drimta Kr'onvaldu Atis teicq: "Mosties ! Celies I Strad.a ! " MEs sakdm: ;Mosties ! Celies ! Vienojies !" Sodien mums ir jabflt vienoti.em. Esiet gatavi palidz6t mums grltd bridi. MEs vEr3amies pie latvieSu jaunie5iem, aicinot j[s a}<tivi piedalities latvie5u sabiedribas dzivE, organizEt Latvijas Naciondl-as Neatkarfuas krrstfoas atbalsta grupas sav-as dzives viet5s. Td nedrikst

Sada veida m6s spEsim saklauties viend veseld, kas bls smags trieciens m[su ienaidniekam. Tautie3i, meklEjiet sakarus ar TEwemi, murns tik loti ir vajadziga j[su palidzibas roka! MEs ceram, ka nekas nav sp6jis m[s atsve5indt-- ne attdlums, kEd-a mEs dzivojam viens no otra, ne kddi. citi 5$6r5fi. MEs ticam, ka jfrsu sirdis pieder vienign Latvijai, mfisu Latvijai.

"Dievs, svEti Latviju! " --Latvijas Nacion-alas Neatkaribas kustibas Rigas 25. vidusskolas atbalsta grupas biedri.

>>>>>>>>>>Y

ja Zv aai 2 I

LatvieSu jaunie5u streiks tg8g. gada er.JebrudriLatvijas Naciondlds Neatkaribas kustibas Jaunatnes Nodala pazr4roja par savu attieksmi, kas saistita ar latvie5u jarurie5u obligdto karadienestu okupdcijas armijd. ez. febru-ari grupa Rigas e5. vidusskolas jaunie5u, atbalstidama LNNKJN nostdju attiecigajd jautdjumd, nolEma 5.6. 4.februdri (Padomju armljas un J[ras kara flotes svEtkos!) pietei]rt streiku, 55dd veid-a protestEjot pret latvie5u jaunieiu nelikumigo iesauk5anu okupEcijas armijd. Vidusskolas klaftt p6rstEvji iesniedza skolas direktoram iesniegumus, kuros bija pazir,tots par attiecigo lEmumu. Skolas direlrtors, kaut gan ar zindmu negribfou, tomEr Sos iesnie gumus pier,r6ma. Td rg8g. gada 23. februdri detras vidusskolas klases mdcibu stundas neapmeklEja. Tds pa5as dienas ritd streikojo5ie skolnieki sastddija vEstuli LNNK valdei. Tds teksts: "MEs, apak5d parakstiju5ies vidusskolnieki, 5.9. 23. februdri atsakdmies apmeklEt mdcibu stundas skold, Sddd veidd protestEjot pret latvieBu jaunieiu iesauk5anu okupdcijas armijd. MEs kategori.ski pieqrasdm, lai PSRS valdiba pilditu ZenEvd rg4g. gadd pier;emto konvenciju par civiliedzivotEju aizsardzibu. Sis konvencijas 5r. pants paskaidro, ka okupEcijas vara nevar piespiest aizsargdtds personas kalpot tds bru4otos spEkos vai ari paligspEkos." Zem 5i teksta parakstijds 69 vidusskolEni. Paziqrojums tajd pa3d diend tika nogdddts LNNKvaldei. TE tgSg. gada 23.

februdri daudzaS Rigas 25. vidusskolas mdcibu telpas palika tuk5as, td ari

SajE diend nesagaidiju5as skolEnus. Vienas dienas streiks pagdja bez st arp gadijumiem un mEcibas tika ats6kt as 2 4. februEri.

ipaiiem

Sdda veida streiki 23. februdri notika ari citds latvie5u skolds.

- Gaidis BErzi?K, Rigas 25. vidusskolas skolni.eks, Rigd, rg8g. gada rz. martd

MOTOTOVA.RIBENTROPA IIGUMS

1939. gada 23. augrustd Padomju Savienibas un

Vdcijas drlietu ministri Molotovs (Vyacheslav Molotov) un Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) parakstija neuzbrukianas ligrumu ("Treaty of Nonaggrression between Germany and the Union of Soviet Socialist Republics"). Rrblic6tais teksts bija vienkdris neuzbruk5anas un neitralitdtes lignrms. Ligrumam pievienotd slepenE protokold, Molotovs un Ribentrops vienojds par jaundm robeZdm un ietel<rnju zonam Baltijas valstis tu: Polijd. VEcija i.egruva Rietumpoliju un Lietuvu, turpretim Padomju Savieniba ieguva Austrumpoliju, Besarabiju, Bukovinu, Latviju, igauniju un Somiju. Menesi vEldk pErrakstija ligrumu, pieskaitot arilietuvu Padomju Savienibas ietekrnju zonai. Ar Molotova-Ribentropa palta slepeno protokolu Padomju Savieniba un Vdcija sagatavoja celu vElEkai Baltijas valstu un Polijas aneksijai.

>>>>>>>>>V

1a Zv ani

28.

Balstoties uz Bo ligumu, rg4o. ga$.a 17. j[nijd kriew tanki okupEja Latviju.. Sekoja balso5ana par jaunu valdibu; rezultdti parddijds ErzemEs dienu pirms balsoiana beidzds. rg4r. gada 5. augustd Latvija tika pier,remta Padomju Savienfod. KopB td laika latvie5u tauta nav var6jusi pati lemt par savu likteni.

Slepenie papildus protokoli Sakard arneuzbmkianas pakta parakstlBanu starp Vdciju un Padomju SociElistisko Republiku Savienibu, abu valdfou pilnvarotie strilrti konfidencidl-as sarunds apspriedGi jautdjumu par ietel<rnes sfEru robeZEm Austrumeiropd. Sarunas noveda pie Sddiem lEmumiem:

r) Sakard ar teritori-aldm un politiskdm pdrmairldm apgabalos, kas pieder Baltijas valstim (Somljai, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai), Lietuvas ziemelu robeZa veido robeZu starp Vdcijas un PSRS ietel<rrres sfErdm. Saj-a sakaribd abas puses atzist Lietuvas intereses Vi|4as apgabald. ar teritoridldm un politiksEm pdrmai46m Polijd piederoSos apgabalos, V6cijas un PSRS ietelcrnju sf6ru robeZas tiek villctas apmEram gar Narevas, Vislas un Sanes up6m. Jautajumu vai abu pu5u interesEs ir neatkarigas polu valsts patur65ana un kddas b[tu vi+as robeZas var galEji tikt iz5lgirtas tikai sakard ar tEl-ako politisko attistibu. Katrd gadijumE abu valstu valdib as atrisin6s 3o j autEjumu draudzigas vieno5 ands c e| d.

z) Sakard

3) Attiecibd uz Dienvidaustrumeiropu no padomju puses nordda uz PSRS interesEm Besardbijd. Vdcu pdrstdvi:s deklarE, ka Vdcija nepavisam nav ieinteres6ta Sajos ap gabalos. 4) Abas puses 5o protokolu uzskata par slepenu. Maskavd, rg3g. gada 23. augustd

NoVdcijas valdfras: v. Ribbentrop (paraksts) PSRS valdbas pihvarotais: V. Molotov (paraksts) Ligrums ir origindli vdcu unkrievu valodds.

>>>>}}>>Veja Zvani 28.

Tuvojas B.VLJK Somijd! Pirmdien, 23. jUlija latvie5u jaunieBi no visas pasaules pulc6sies Haiko kongresa centrd Somijd.

ParalElivisai skepseiunvEtrainajdmpdrmar4dmLatvija, 8. VLJKricibas komiteja ir neatlaidigi un pa3aizliedzigi str6ddjusi, lai prmo reizi vispasaules latvie5u jaunatnes kongress bttu kongress 3i vdrda tie5d nozim6. Vairdk nekd 4o gadus esam gaidiju3i bridi, kad starp Latvijas un rietumos dzimuSo jauno paaudzi varEtu notilrt briva domu izmai4a. Lai ari tas nenotiks mlsu zem6, 8.VIJK bUs solis uz priek5u divu tautas dafu jaunatnes tuvin-a5and. Somija, kd kongresa vietas izv6le izsaka daudz par pa5reiz6jds Latvijas Trimdas sakaribEm, m6s neb0sim mdjds, bet reizE tik tuvu, mEs nebflsimmdjds, jo ari Bodienas situdcija Latvija neapmierina lieldko rietumos dzimu5as latvie5u jaunds paaudzes dafu. Somij a c auri Austr-alij as svelmei, Kanddas pla5umiem, cauri septqiem vispasaules kongresiem bfls solis uz Latviju - tik izteilrts k-a v6l nekad Sajos garajos trimdas gados. Savd trimdas politiskajd darbibd m6s vienmEr esam piezim6juBi, ka istd c-r4a notiks Latvij-a. Pats par sevi

VIJK ricibas komiteja

saprotams, ka kongresa degpunlrtd blts Latvijas naciondld un politiskd atmoda, pagdtnes pdrvarEBana, ekolofiskd situdcija, ekonomija, Trimdas-Latvijas kultfiras izmai4a un jaunatnes lidzdalfua Suri procesa. TadEl ricibas komitejai jdbilt f oti elastigai, lai programmd iekfautu visas pdrmar4as, pat kongresa priek5vakard notieko5o.

8.VIJK dos iespE ju Trimd as polit ilciem, v6sturniekiem, s ociolo giem, Zum alistiem un sabiedriskajiem darbimekiem pie viena galda tikties un iztirzdt "Latvie5u jautdjumu" kop-a ar alctivdkajiem pErmai4u procesa veidotEjiem no Latvijas. Kongresa viesi un pdrst-avji no Latvijas lepazisies ar Tnmdas latvieiu jaunatnes viedokliem, mEs uzzindsim, ko Latvijas inteligence un organudciju vaCtdji domd par mflsu darbu un prioritdtEm. hterese par B. VIJK Latvila ir tik liela. TadEl, iesp6ju robeZds, ricibas komiteja interesentiem palidz izkdrtot piedali5anos kongres a. Ideja kongresu veidot ar uzsvaru uz notikumiem Latvljd nenozimE, ka Trimdas loma tiktu mazindta. Rietumos &ivojo5ajiem jaunie5iem un vi4u pdrstdvEtajdm apvienibdm un organizEcijdm ir ne mazLuLs sasa:5j'-r5u jautdjumu un problemu, kuras, pEc iesp6jas Etri un

>>>>>}}>>YEjaZvani78. racion6li, jdrisina. No iztirzdtd un 8. VLJK iegUtd jaunatnes organizdcijas varEtu gUt pamatu un galvenais svaigu domu n6kotnes darbibas veido5anai. Dziesmu un karogu gads Latvijd ir beidzies, tadu atskatities un jtsmot par paveil<to Sini mlsu tautai tik nozimigajd vEstures posmd ir nenozimign. Sakari ar jaunatni Latvijd ir uz4emti, tagad jdsdkkopigd darbd Sos sakarus izmantot. Ko konkrEti var

darit

Trimdas latvie5u jatu:atne? So jautdjumu sev uzdod ne tikai jaunatnes apvienfuu vaditdji, tosev jautd aripa5i jaunie5i. Kongresa rikotdji cer, ka katrs dalibnieks mEjds pdrbraucot no Afir:,Atabls ieguvis j aunus impulsus, kas dos iespEju skaidrdk iezimEt un veidot savas prioritdtes.

Linda Freimane, Dainis Mjartdrrs un Anna Muchka "Kad bts n6kamd s6de?"

8.VIJK ricfoas komitejas priek5s6dEtdja Anna Muchka intervijEEIJA Informdcijai zimigi izteicds "Nezin lflrr un kddos apstaklos notiksies nEkamais vispasaules jaunatnes

kongrress?!?" Unpateisi7. VIJKOtavdmEs diskutEjdmparlatvie3uvalodas lietoSanas nozimi jaunatnes vidt, pd5reiz mEs diskut6jam par m[su Trimdas latvie5u lomu pdrmainu procesd Latvij-a. Si procesa ce|3 aizvien skaidrdk nordda uz iespEjamibu latvie5u jaunatnei tikties un

strddEtLatvija. Jaunatne sevi uzskata par progresivu, tadu kd izpauZas m[zu progresivitdte pd5reizEjos apstdklos? Apzindsimies jaunds paaudzes lomu Latvijas ndkotnei. 8. V-LJK var kflt par katalizatoru svaigai, mfis dienigai s abiedriskai domai. 8. VIJKiT domdts katram latvie5u jaunietim, kas pa5reizEjos apstEklos negrib palikt mald kE pasivs nov6rotdjs.

DainisMjartans 8.VLJK programmas nozare

ricfras komiteja citigi strddd

}>>>>>})DIYE jaZva;nt2S.

ALJA-LVU studentu larraipas programma Alda Staprdne / Sigrida Reind, ko-ordiiatores 2oS2- zoth Street, San Francisco, CA g4ro7

alautdjumi un atbildes

Lidz5inEja atsauciba ALJA-LW studentu izmair,ras prograrnmai bijusi liela. Esam sa4r6mu5as ' daudzas v6stules un telefona zvanus. TomEr mandi:s, La nav pilnigi skaidrs, ko programma var un nevar pieddvdt. Tdtad sniedzam sekojo5os tdldkos paskaidrojumus.

r Kdda

lime4a studen fus pie4em?t

Programma domEta tEdiem, kas patlaban vdc informdciju lieldkam p6tijuma darbam, ipa5i doktora grdda di.sertdcijai, ma$istra t6zei, vait.s. "senior's" (bakelaura grdda limeqra) tEzei. IespEjams aripierpemt cita veida p6tijumus, bet principd priek3roku dos akadEmlskiem darbiem. a Gribu uzlabot savu latvieiu valodu. Vai pieddvd LW latvieiu valodas kursus "drzemniekiem" ?))

Nezindm. Bez tam, Siprogrrama nav tdda, caur kupu T[ regrulEri apmeklEsi L,\fU kursus, (ai gan bfls iesp6jams to darit piedaloties stundds kd brivklausitdjs (angl. "audit"). Ja vElies tie5am pacelt savu latvie5u valodas limeni, silti iesakdm apmeklEt LSC/Rietummidiganas universitdtes akadEmlskd gada latvie5u studiju prograrnmu (esam abas biju5ds "LSC-nieces"). aEsmusfitdents inienientzindtnds. Vdlos studfltRige. Vaivarupiedalities jttsu programmd?n

Zindtniskos priekBmetus, ieskaitot architelcttru un inZenieru zindtnes, pasni.edz Rigas politechniskajd instit0td, ne LVU. Tdtad, nevaram Tev izpalidzEt. IespEjams, ka nEkotnE izv_eidosies izmair,ras prograruna ar Politechnisko instit[tu. @et, piemEram, ],<imiju pasniedz LVU.)

rVai

dienas programma nebfis

pdrblivdta?t

N6, neb[s, jo neurens nekddu "programmu" Tev neizkartos. Uzsvars Seit ir uz pEtniecibu, ko students veic pats uz savu roku, ar LVU akad6mrllu palidzibu un padomu. PEtnieciba varEs rj,sindtres LVU vai citos Rigas arhivos un fondos.

nVai es par io varu sa4emt ieskaites (angl. "credits")?t

Principd, nE, jo 5i nav parasta tipa izmai4as programma starp Tavu universitdtiun upetit, va: <1d.s Tavs profesors ir ar mreru Tavu p6tniecibas darbu skaitit k-a pa5mdcibas (angl. "rndepenae:i study") kursu, par ko van sa4emt tie5i Tavas universitdtes ieskaites.

LW.

TomEr vari

}>>>>>>>VEjaZvant28.

tMan jau ir izsaul<ums un apmeiands pie radiem nokdrtoti. Kd Eo var kombinâ&#x201A;Źt ar .izmai4as programmu?n

Principd vajadzEtu b[t diezgan vienkdrSi. Ja Tu brauc priv-ati_pie radiem, tad iesak-am nebraukt 5ls irogrirnmas ietvaros, bet r:znemt tie5u kontaktu ar LVU studentu arodbiedribu pin* nokfUsinai RG (pi;;""rrieia"i Staprdnei, laiuzzindtu telefona numuru). trKddd veidd kdrtoiama viza?t

ka kdrtot izsaukuma-tipa vizas vEI joproj-am prasa ].oti daljl ii,f." -hiroi*aU Eut*s mEne3us, leteicams rE$in6ties ar se5iemm6ne3iem. Tas galvenokdrt iaae1, ka pasts starp ASV un Latviju iet gliemeZa EtrumE, bet ari l6nds padomju birokrdtijas del. Mes Tev aDsgfisimprogrammas pieteik5ands anketi, kupd Tev b[s_ jaiepilda visi nebiecie5amie "d.ati" DsiukumamnoLatvijas. T_a{1a Tu b0siviens no laimigajiem daiibnlekiem, Tev piendks izsaukums, un ar to rokd Tu varEsi s-alct kdrtot vizas qroced[ru. pistcaidros sikak informEcijas IapE, ko saqremsi reiz6 ar pieteikEan-as anketi.) A

lpti svarigi ir apzindties,

iio

tCik maksd piedalities? Ko tas sedz?tt Pirmkart, pa5am j-aizkdrto cef a nauda, vDas maks-ajumi, ulciti izdevumi, kas sai.stds ar vai uzqEm6ji gdd-as- p_ar apme5anos ul uzturu nok|15anu Latviji, kd ari par -BeztEru+u iraudu. LVU tarn, ia brauciet caur 5o p'rogralnmu, dalibas maksa ir sekojoBa, 6di. "room andboard"). Latvijd: uz vienu mEnesi - $2oo; uz diviem mEle5iem - $3oo; uz laika uzturE5anEs no ittirroa trim menesiem - $4oo. PieteikSands maksdjums ir $3o. si programma no ALJA-S puses darbosies uz "pa5finans6sands" principa. Tdtad, pieteik3ands nauda ir, lai segtu biroja studentiem, kas ird",ru*rr. Pireja surnma ir paredzeti veselibas apdroiindianai tiem LVU"varenplaBEs pie brauc uz ASV ar Eo programmu (Padomju "socidld medicina" apstdjas dzimtenes" robeZas, kurpreti vairums ASV apdro5inE5anas pldni sedz Ddevumus ari taj-a gad.ijum6, ja saslimst druemEs.) Ja iespEjams, pie5$irsim LVU studentiem ASV kEdu minim-alu stipendiju dol Eros.

t Kd d as at s auksme s v ai a dzi g as

Atsauksmes nav oblig6tas, bet |oti ieteicamas, piemEram, no profesora, kas pdrskata Tavu pEtniecibu. Tas mums palidzEs lzvErtEt, kuyi projek[i ir vispiemErotdkie 5ai izrnaigas programmai. aKadd gada laikd

ir visieteicamdkais braukt?tt

Vasard Riga ir tuk5a un universitEte pamirusi, respektivi Tev bfis grtti ti]<t pie arhiviem un grirtisatikties ar akadEmikiem. Iesakdm braulrt uz rudens vai ziemas/pavasapa semestri, kad LVU notiek.

LAST,NE

!ryrnsrr 44

>>>>>>>>>>Y Eja Zv ant 78

Latvie5u Studijas Rietummidiganas Universitdt6 : da vasard un rudeni Katrs, kas vElas papildln-at savas latviskds zinE3anas, var atrast veidu un vietu Rietummidiganas universitdtes LatvieBu studiju progrrammd. Latvie5u studiju prograrnmas ietvaros divas sesijas-- septi4u nedElu vasaras programma un divu semstry (3o nedElu) akadEmiskd gada prograrnma. Vasaras sesijd uzsvars ir uz valodas mdcibu, ipabi latvie5u valodas nepratEjiem. IesdcEjiem domEti "Basic Latvian" I un II kursi , lidzigu citu sve5valodu ievadkursiem universitdtes limeni. Studenti mdcds vdrdus, latvieiu teikumu struIrtflru un Drunu. Ar vingrindBanos students var divds vasards apgUt latvie5u valodas pamatus. "Basic" kursi ir palidzEjuSi jaunie5iem, kam nav bijusi iesp6ja mEcities valodu k-a bErniem, un jaukto laulfou nelatvie5u viriem un sievdm, kas grib labdk saprast sava dzives biedra fimenes valodu. Valodas pratEjiem Sovasar bts vid6jd limer,ra kurss studentiem, kas latvie3u valodu prot, bet nav veikli runEtdjiun rakstitaji. Visi trls kursi ir intensivi (3 mdcibu stundas diend) ur ilgst septi4as ned6|as. Par katru iegrtstamas Eetras akadEmiskds ieskaites stundas. Latvie5u valodas pratEjiem pieddvdjam ari divu ned6|u kursus: fonolo$ijas kursu (r ieskaites stundu) untris grramatikas kursus (katra e ieskaites stundas), kas katras divas nedElas apskatis vienu latvie5u valodas si.stEmu - lietvErdu, verbu vai divdabju. rg8g. gadavasaras sesija bts noz6. j[nija lidz rt. augrustam. Pieteik5ands lidz g. jlnijam. Kam6r vasaras semstris ilgst septi4as nedElas, akad6miskd gada rudens un ziemas semstfos var mdcities aso+us m6neEus. Ari rudeni uri ziemd ir valodas-kursi, bet bez tiem var mdcities arilatvie5u literdtEru, vEsturiunpolitikrr, krrlt[rasv6sturi, ralcstBanu, sarunuvaloduun citus priek5metus. Mdcoties vismaz divus pilnus semstpus students var iegrfit "minor" koncentrdciju latvie3u valodd, kas var bflt papildindjums jebkupam akad6miskam gradam.

Visiem Rietummidiganas universitdtes latvie5u studiju programmas studentiem gan vasard, gan rudeni un ziemd iespEjams dzivot Latvie3u studiju centr6, kas atrodas kdjdm ejamd attdlumd no universitates. LSC mdjas pdrzine n-akamajd mdcibu gadd bts Daina Ule, bet vifiuvi vadis Mdra Klausa. LatvieBu studiju centrs dod studentiem latvisku vidi, kas dabigi papildina universitates valodas mdcibas. LSC vadiba cen3as veidot nodarbibas un semindrus, kas Rietumm:.diganas universitdtes latvie5u studiju programmu dara bagdtdku un vispusigdku. LSC bibliotEka ir lieldkd ZiemelamerikE un ir pieejama visiem studentiem apm. 4o stundu nedEld. Tur var ik drenas izmantot ne tikai pazistamdkds latvie3u grdmatas, periodiku un references materiS.lus, bet ari milaofilmas, skaTu ierakstus un retos materidlus no Latvijas neatkaribas laikiem. Parfuetummidiganas umversitdtes latvie5ustudijuprognarnmu, kd aripar dziviLatvie5u studiju centrd varat vairdk uzzindt, rakstot vai zvanot uz Latvie5u studiju centru : 17 ez F r atemity ViIl age Dr. Kalarnazoo, MIagooT

tel:

616-343-c-.254

Elisa Freimane LSC administrdtore AC qJ

iii

>>>>>>>>>YEjaZvaru 28.

SAIETS SAIETS SAIETS SAIETS SAIETS SAIETS SAIETS SAIETS SAIETS Laivi46, Anna Kalni4$, Juris Blodnieks, Tija Karkle, Mafti+S Jdnis Raimonds SAIETS Vita Vilnis Hildebrants, Inta Grina, Linda SAIETS VAK ZIEN/IELAMERIKAS PIRMAIS SAIETS no }<reisds Roberts

J.dnis Gobi45,

Sulcs, Si<inSe, Silva Strazda,

Kari4a, Dzintars

Baumagis,

KreiSmanis, Inga

TErauda, Ilze Z1+6e,

Beiai{<e

foto: A. Kari+a

rg8g.gada 20:21 maiia

Vides aizsardzfuas kluba Ziemefamerikas nodalas pirmais saiets iesEk-as saulaina sestdienas ritd ar klubam raksturigru talku Katskilu nometnE. Mit4ru krdso6anu un meZa tiriBanu iesdka se5i saieta dalibnieki, bet lidz p6cpusdienai talcinieku skaits bija jau triskdr3ojies. VAKtivistibija sabrauku5ino$ujorkas, Nudiersijas, Va3ingtonas, Klivlandes Bostonas, pat no Rigas ! Viena talcinieku grupr,la pat ieradas ar svaigi uzkrEsotu zaf baltsarkanu ausekli uz savas no citiem pasEkrmiem pazistamds dzeltenEs maBhas jumta. . . PEc talkas sekoja kopEjas vakari4as, un vakard pilnsapulce, kur tika pdrrundta nodalas strulrtlra, kd ari lidziin6ja un turpmakd darbfoa. Sapulci atkldja no&iedot tautas dziesmu "Pie Dieviqa gapi galdi" . Tad Vita TErauda, viena no Ziemef amerikas nodalas dibundt-ajdm, sniedza pdrskatu par nodalas lidzBrnEjo darbibu. Vi4a norEdija, ka

Ziemelamerikas nodala jau uz4Emusi sakarus ar vairdkdm vides aizsardzibas organizaciiam Savienotajds valstis, to starpd GREENPEACE un NATIONAL WILDLIFE FEDERATION. Pandkta ir ari informEcijas publicEsana daZddos Rietumu un trimdas latvie5u laikrakstos par VAKun ekoloSrsko st5vokli Latvijd. Ziemelamerikas nodala ari ir rikojusi informdcijas vakarus par klubu vairdkEs Amerikas un Kanddas pils6tds, un paBlaik tulko un redi$E video filmas par Ventsprh, Sloku un Olaini, lai tds dotu tildk presei un ekolo$iskdm grup6m Rietumos.

>>>>>>>>Yâ&#x201A;Źja ZvaniZS.

Nopietndka::s uzdevums saieta dalibniekiern likds

nodaf

as strukt[ras izveidoiana, jo lidz

5im Ziemelamerikas nodala ir darbojusies bez jebkddas formdlas strukt0ras vai piendkumu sadales, piekopjot vdrda pilnd nozimE VAK neformdlisma principu. Saieta dalibnieki nol6ma, ka vismaz minimdla formdla vadiba un piendkumu sadale nodalai ir tomEr nepiecie5ama. Ziemelamerikas nodaf ai devirlu m6ne5u laikd sakrdjuSds kaudz6m materidlu par ekoloSiskdm problEmam LatvijE.

Darbu sadales trflkuma del, Si informdcija bieZi talak nenondca citiem VAK biedriem, kupi labpr-at palidzEtu to apstradEt. Saieta dalibnieki nolEma, ka bija piendcis

Pie Dievina gari galdi.. Pie Dievina gari galdi Turs6dpatimip IVEra

TursEdpatimilE IVEra Villa init e s ruk's tid ama Izrakstija, s askaitija Atdod Dieva rcciqEs Nu, Dievi4t,

tavavala

Nu tavds rocinEs

Nu tavdsr*r*"

Paias LaimasZtsEdziga

laiks nodaf ai izraudzit sev vadibu, un tai uzdot konkrEtus piendkumus, lai informdcija par Latvijas ekologisko krDi

Dod, Dievi4, kalnE kdpt, Ne ao kahia leii$

varEtu iziet pasaulE organizEtdkd veidd. Saieta dalibnieki par Zlemefamerikas nodalas prezidenti ievElEja Tiju KErkli no Va3ingtonas, D.C.. Par vice-

Dod, Dievi4, otramdot, Ne no otn'mili ldgt.

prezidentu informdcijas

apstrddEianaiun Dpl atiE anai iev6lEj a

MErtir;u

Hildebrantu. Tija un Mdrti45 abi ir VAK Domes locekli.

Vice-prezidents materiElu no gddd3

anai Latvij-a

r;ujorkietis Roberts Laivqr5, un vice-prezidents

atsevi5$iem projektiem

bost onietis Dzint ars Kalnir;5. Kd nodalas kasiere

turpinds

darboties Anna Karina no Va5ingtonas. SvEt

dienas ritd

Inga ur Vd::rs tira ureZu

pdrrunas turpin-aj ds, Soreiz

par nodalas ndkotnes darbibu. Nozimigdkie projel<ti ndkamajos m6ne3os saistiti ar savdktds informdcijas pdrtulko3anu un pies[ti5anu presei un ekoloUiskdm 47

>>>>>>>>>>>VE

jaZvanizS. grupam Ziemefamerikd. Nodafas vadiba centisies bieZdk izmantot tos biedrus, kuyi iest-ajoties klubd ir pieddvdju3i savu laiku un sp6jas Sajd jom6. Ziemelamerikas nodala

izpEtis veidus, ka no Latvijas pdrvest zemes un [depu paraugus analizE5anai rietumos, un sazindsies

ar GREENPEACE organiz-aciju, lai iesaistitos tds topoBaj-a Baltijas Tija un Vita kraso 3. mitni.

projel<tE.

Lai veicindtu informdcijas decentralizE5anu un tuvdku savstarpEjo iepazi5anos starp

kluba biedriem Ziemelamerikd un Latvijd, Ziemelamerikas nodafa ierosindja biedriem sarakstities un sadarboties ar atseviB$dm nodaldm Latvljd. Raugoties uz Ziemelamerikas nodalas tdldko attistibu garigajd pldksnE, jaunievElEt6 nodafas prezidente Tija Kdrkle pEc saieta noslEguma izteicds: "Es gribEtu, lai m[su nodafas biedri vairdk justos kd dafa no VAK Latvijd, nevis nokddas specidlas nozares citd pasaules mald." Vaine?

Juris, M6rti4.S, Raimonds un Jdni.s

>>>>>>>>>>Y Eia Zv ant

*K##o#*14.#*t+#+t(#+t+#*l+#H+#H4.#*F.#+F"#*K#*I+#+K#H(

+. +r# fr +l rr# ffi

,r+ "#

fl+

#lt

-n-rrrr-rrrrALJAAICINAIUSPIETEIKTIES ffi

r,r - .r-

{rf ffi

{ra fi+

d6 "# '#

#K Programmailatvira Interna ---r'--rv .# ff+

k #l

+l A(

Ja Jums ir interese

#l {l#

ffi

politikd un Latvijas notikumos,

piesakieties ! - ^ -r-.:

^!: ^-

ALJA interna programmai I-I \J-Ivl L rrrvv"'*

Latvij6. '

-E

G {l# m

-E

#. pastdv iesp6ja strdddt Tautas Frontes birojd uz trim "#fiy # ..o_

#, # {,* fi+ #.# fia ff+ # {l# 7r$ #,

reDv:JCr " "'::*:

*:_-*-

-, -

---

m6ne5iem sdkot ar 5i gada r'

septembri' _- _ :^___,

pieteikianas pie Ltdz 15. j[liiam vYv'rw# r' Jzu,ra rl r' '

+l#

sulca: "# H H+

vr Y-'fr v'vv686? orchard

Blvd.

rrY45r'YE Ohio Parma I G'urrr* Heights,

{ira ff+ &-#

H+#)l*# )t( #+t4.#^+â&#x201A;¬# i++

44130

zrc-843-8867

H+ -nfr,

7K -di

}i+

#)t#H+*H+#

)K #)i+#+K#*L*#+t+##{+

}}}}}}})}}}}vclaZvaai}8.

KALAMAZfT KalanazE: Kur jaunas domas trodas, kur var paveikt milagu darbu un kur var

izsmieties ki mu$is... Ka jau zLnit,pEd1jie gadi Lawijn irbijufi pnrmai4u gadi. Rezult6t6 ir tik foti daudz, ko mes griberu zinxpar to, kas de5am notiek Latijd. Me$inasim ko4gresa programma atspogufot p€dej os notikumus. PaSreiz ir ari iecer€*, ka vairaki lektori ieradisies no Lawijas.

Kas jfrs gaida kongresi?

ALJA 37. kongresa ricrbas komiteja. Pirma rinda no kreisis puses: Dagnija Duri,na, &i-ks Arums, AndZela Dur6na; otri rinda: Andis Dimants, Mdra Klausa treia rinda: Katnna Streipa, Eddns Melbirdis; cerurri riadi: Vilis Zeps, N*.js Bet<eris, Ivars Sika, Anda Jurevska, Erika Avena, Kaija Gennere (ncrbas komitejas priekisede) un Ilga Ejupe. Fotografs: Edvins Melbardis

--Gariga dzive Latvijn: kA bazrucas un vispar tauta ir vai nav izmantojuSas patreizej o gaisotni lai atjaunoru kutas garigo sp€ku. --Politikas panelis: pArrunis daiidus uzskatus parLatvijas nakotni, kA an virzienus, ki grupas Latija cenSas sasniegt saws reiz6rn foti at3l,<ingos rn€r&us. --"Labvakar": Srs popularas Latvijas televizijas programmas parstavis stastis par raidijuma darbibu, un ridis "Labvakar" izvilkumus. --Ekononijas paaelis: dzirdesim teoretisku un prakrisku pdrskacu par Lawijas ekonornisko stivokli. Dzirdesim an par ekonomiskiem sakariem kuEi tagad veidojas staqp Latviju un rietumu zemEm, un ar sakariem saiscitajdm problemam. --Sadarbiba: versisim skatu uz dienvidiem -- dzirdesim par to, kl Lietuva un lietuvieii rca$Evmai4am vi4u zeme. --Darba grupas: kongresa dalibnieki vares parrunat dzirdlto un kopigi izveidot ieteikurnus parto, ki m€s varzun ietekrnet notikumus Latijit, Un p€c tam? Vakaros paredzam , ka Jus foci izpriecasities ! Mums ir paredzets "Okcoberfest" lldzlgs vakars--tas jau nekas ka novembris jau ni.ks uz beigam! Var€s est cisi4as un skibos kAposrus, iedzen auksru alu un l€kit po1ku. Cirus vakarus var6s kratities pie rokmuzikas, LzrAdIL tango un va13u spejas un an izsofot polen€zr. Ko vel varetu prasit? Ki bltu ja mes an pied4vatu kopejas vakari4as, 24 stundu mtSanas celpas un video lentas? LabAk un labak! Protams Kalamazfi ari norr-ks ALIA biedru pilnsapulce un tradiciof,alas Sarnpanie5a brokastis. Tdpail.abaaveidojas Titardienas nedefas nogale Kalamaz[! Planojiet atbraukt un aiciniet

lidzi draugus. M€s JEs gaidnm!

}>>>>>>>Y

Eja

Zvant 78.

ALJA V Priek5s6dis Juris Blodnieks rg North Mountain Ave

Biedrzine Arurele Rttenberga

Vita T6rauda 4933 Wellwood Rd.

gu Balboa Ct

Silver Spring, MD zogo4

Montclair, NJ o7o4e-r8ro

Painesville, OH 44o77

2ot-744-2497

z16-gg7-7gzg

Pdteris Jtrmala

Vice-prielc5sEde IIga BErzkalna

Vâ&#x201A;¬ia Zvanuredaktrises

r43e Swarrn Street NW Washingrton, DC zooog eoz-667-o263

Park Ridge, IL 6oo68

Hel6naVilrsni4a 373r T Street NW Washingrton,DC zocr.T

3lz3r8-roo4

2s2-342-o4o2

4oPamassusRd Berkeley, CAg4ToB

Sekretdre LindaBeini$e

hraSkinBe a83g zr4th Street

4r5-848-67t3

Kult[ras f onda dalibnieki

6ry-7e3-7ort

Bayside, NY u36o 7r8-aag-8o59 (Lidz r. septembrim)

Kasiere

Reviziias komisiia

Viktorija Tomsone ag8 Washingrton Ave

Elisa Freimane

6 N.

Lincoln

MyrtleAve, Apt. 3

Boston,

MA oerr4

Nil.s Mui.lnieks

Pauls BErzkaLrs

6N. Lincoln Park Ridge, IL 6oo68

3re3r8-roo4

6rr W. Lovell #z Kalamazoo, MI+gooZ

SigrridaReine

Albany, NYreeo3 gr8-465-563r

6r6345-o33a

Lafayette, CA g+S+g

Kultfuas nozares vaditajs un

Anita MiIIere

Kasieres paligs Valdis Ronis r44 Fiddler's Trail Aubum, GA 3o:o3

e6o5e Via Del Norte Mission Viejo, CA 9z69r 7r4-58r1692

ro77 Oak HiIIRd

ar5-283-5596

ztg-763-z4rz

4o4-2gr-otrc (darba)

Politiskds nozares vadit

Anna Kan4a r43z Swann Street NW dj

Washington, DC zooog

AnitaNdgele aoo6 Commonwealth Ave Kalamazoo, MI +goo7

6r6-349-855r

Jdnis Sulcs 6862 Orchard BIvd Parma Heights, OH 44r3o

zr6-86-8867

3o3-43r-476o

Pilnva:oti darbinieki specidliem

zoz-667-6r33

uzdevumiem

MErite Senqa-King P,O. Box 444or Tacoma, WAg8,t,t,t ac6-53r-o666

Apqada mantu izsUtftaja AndraRozentdle 53rG Windsor Ave Edina, MN gga36

A-d-ns Slokenbergs :zc iiardingAve

Archiw

ll::ksvlL]e, NY rI8ot Informdciias nozares vadital Gita G6mute 7a86 Robb Ct Arvada, CO 8ooo5

Gatis Gaujenieks r5o N. Taney St Philadelphia, PA rgro3

e-935-o967

r-*'A

Padome

1.1-a !"lurcenberga 3:a::ge Sl, #2cr2 CA g46to

::: l---.i

,.--:-^_Q^^, LYvr --_1 -,^

5'l

6rz-ge7-624o un an gdda kdrtotdia

DainaSmidchena 4932 North BeII Chicago, IL 6o625 312-275-r423

>>>>>>>>>VE

jaZvanizS.

iepriek5Ejd VEja Zvanu numurd Dtr[ka foto kreditu un aprakstu se'EojoBdmfotografijdm: 36. tpb. "tvtetnals un baltais, " uzpemts RigE 1988. gada j[nii-a, Imants Alnis; 6t. lpp. foto no TEvzemei un brivibai jaunatnes nodalas demonstrdcijas.

SirsnigspaldieslgaiB., Mdrtr4amH., GitaiG., TijaiK., "Mazputni4am" unvisiemVEja Zvanu rakstu autoriem un lasitdjiem I