Vēja Zvani / 22. Izdevums by aljavalde

alli tr aa, ,lraattrlt, It'I,,,,"I t tar

oooe

ffiffiffiffiffiffiffiffiffiffiffi ffiffi ffiffi ffiffiffiffi ffiffiffiffiffiffiffi ffiffiffiffi ffiffiffiffiffiffiffiffiffiffiffi ffiffiffiffi ffiffiffi

ffiffiffiffi

;t .&i ffi ,l,,Ai

",!4 :rr{ ,..-; I

.*.1 ,4t

\EJ\ ZVANI 22. 22" IZDEVEJA: Amerikas

Latviesu Jaunatnes Apvieniba

REDAKCIJA

ATBILDIGAS REDAKTRISES: KTiStiNA PUTCNC

TLZE

Kancane REDAKCTJAS

r,iozStnADNrEKr: Guntis Smidchens, EIisa Freimane, Antra Smidchena, Sigrida Reine EKSPEDITORI: Valdis Ronis un Selija JanBevica

Zurndls "VEja Zvani" veltits jaunatnes inform65anai un probl6mu iztirzd,Sanai. Ar autora vdrdu, segvdrdu vai

iniciEliem parakstitajos rakstos izteiktie uzskati ne ALJAs vai "VEja Zvanu" redakcijas

vienm€i atbilst viedokl im.

Raksti un vEstules s0tdmi: Kristinai Putenei vai LLz Park Ave. Hoboken, NJ 07030

.l .,1

llzei

Kancdnei

34 Sunnyside Dr. Yonkers, NY 10705

{b,,

.:l

,4ri

'.*il

.,i: .ll

.:I

iestdties ALJA. Bi-edru maksa ir $8. jaunie5iem, $L5. biedriem veicinEtdjiem. Abonementus kdrto biedrzine:

Abonementus ltdzam

rlsa

ski+he

23-35 2L4 Sr.

3ai'side, NY f1360 '.-:23. reCakcijas sl€g5anas datums ir 15. augusts. Ies::€s:s l.ugstums Printing, Inc. LinkoInE.

SATURS I

DARBIBA. Otre valdes sede Politiskie aktfvisti darbojas 35. kongress tikaga. RBR...

FORUMS ALJA UN ALA... DATORU DRUDZIS Kd dators darbojas jeb Cik augsts ir Gaizi4kalns? DrLz - jauna mude musu va1od6. Makinto6s un mtzika. ;..... Rakstammagina nav dators Ki izmantot datoru draudzes darb6 Eiropas augo3ais "Mekletipufi pulks LatDati

..........2 .........2 ........3 .....4 .......4 .........5 ..........6 .........10 ....10 ......13 ....14 ......15 .........16 ........23 .....24

Eetvrrrve

KLUBS MEs, MEs. MEs.

.........2s .........26

ATIS.. LATVIJA UN MES. VAK un PATC.. TrIs viedokli par ziepCm. RigE - Dzird6ts, redzEts. novâ&#x201A;¬rots MOCHA JAVA.. BALTIJAS BALSS VISPASAULES ZrliAS. VEjainas pieztmes LNJAK kongress REIZ BIJA... PASAKU SACENSIBA. NEBAIDIES! LASI LATVIESU GR.E,MATAS.

......27 .. ......28 ....28 .....30 ........31 .....33 .........35 .....37 .......37 ....38 .....41 .......44

ALJAS

LASITAJU

KRONVALDA

A L.JOA a

Otra

RBis

Yalde s sede

L987 g. 28. un 29. martd Latvie$u Studiju Cent16, Kal-amaz0, t'lidigEnd notika ALJA 1987. darbibas gada 2. valdes sEde. Galvenie LEmati, kurus pdrrunEja sEdE, bija vairEkas plaugstin66aiieejis bieilru skaita 35. ALJA nair"PR" a$cijasr topo5ais kongress eifaga, politiskie projekti, darbu tlkla projekts un Abrenes tautas augstskolas Projekts. Valde pErrunEja iesPEjas Pacelt biedru skaiLu;lai sasniegtu jau iepriekB uzstEdito mErli -- 500 biediu. Tiek izs0titas v6stules bijuBiem biedri-em, aicinot tos atjaunot biedru kartes. Biedruzine "t.I plEno stitit vEstules vairEkEm jaunieSu organizEcijEm. LT:dz s6des laikam ALJA sarakstos. sastEv6ja 400 biedru un 9 0 bied rlr .Yei-ci.n-atE j u, Valde vE1 pErrunEja VEja Zvanu un ALJA Zinas veiksmigo darbibu. iurnSli ir bijuEi 1aic19i izdoti un redaktrises neparedz probl6mas ar talako darbibu. Citas nPRn akcijas, ko valde cer istenot, ir sekojoBds: Dz nelielas vizitkartites izdot informEciju par valodE, sastEdit ALJA Latviju anglu -turpindt kalendEru, PErdot Rigas kartes un Rigas un rokasgrdmatas plates. rokmfizikas ieskagot NEkamE kongresa ricibas komiteja ir uzs6kusi aktivi strEdEt un kErtot 35. kongresa priekBdarbus. Ricibas koniteja ir jau izPlEnojusi Pilnu kongresa norises kErtibu, ku;:a cerami iesaistfs aaidaiadas intereiu

giupu". Ricibas komiteja arf cenBas izpiratt pEdeja kongresa rezol0_ciju7 kuta uzdeva ALJA aktivi piedalities "R6ks bez nobeZEm" projektE. SCde ari pErrunEja Politiskos

S A

projektus un tSlEkas politiskas iesp6jas. Polltisko aktlvistu tikls ir izveidots un darbojas, stitot avfZu zipojumus un vEstules preses iestEdEm. Tiek plEnota un koordinEta demonstrEcija ASv mâ&#x201A;ŹrogEr pie kuras sikEkEm detalEm ir v61 j6piestrEdS. Darba tifta projekts esot iesEkts un valde p15no sarikot darba mekIEtEju "kokteilu stundu" pirms ALJA 35. kongresa lielEs balles. ALJA valde PiepEma sekojo3-o rezol0ciju: ALJA atbalsta gan financiEli, gan morEli Abrenes tautas augstskolas. projektu un ierosina visair jaunieEd oiganiz5cijarl atbalstit Bo pfojektu un [a reatiZeBanu. valde no16ma nopirkt vienu Abrenes Paju $4 0 0, vâ&#x201A;ŹrtIbE. iovasar 2. augustE Ga;ezerE atka1 notiks Sirds Liksmo baIle. Past6v iespdja, ka AI,JA varEs rikot rokvakaru IndianaPoles Dziesmu sv6tku 1aik5o uEkoBE ALJA valdes sEde Pared z6ta 19 87. 9o 27 . un 28. jiinijS, Jonkeros, $ujorkE" Visi ieinteresEtie cilvElki ir laipni ltigti sEdE piedalities.

pohti,Kie I uktlvlSti

'ldattc .^"olas I

I I

I I I I I I I I L: I I f I I I

I I I

^"ro,

por,frrsxEs

NoZARES

arrTvrsru

cRUPA

Klivlandd 34. kongress " ^LJAs rezolUciju, kas uzdod polf.-enâ&#x201A;Źma -: sl<ds nozares vadf ta j am nodibindt a<tr-vistu grupu, kas izv6rt6tu Jrfr-alas un VInes konferencu sekas un Sadu darblbu lld'zfgas ak::rpindtu 'a nozare tagad zLt)o , l rtiskd . Po --- = .:= grupa ir nodibinS'ta aktlvistu sada rr azsdkusi aktfvu darblbu Grupas darbfba ir lsten1b6 maz- -=-- ,o1a65ka neka kongresa rezoltrcijd --= biia iecerdta. Aktfvistu grupa ka Polltisko sakarnieku :arcojls --:.<rs kas rea{e uz notikumiem Ameri..'-:s un pr"rrl.s Po1ftik5, ufl izslujauts-

,.,3=1t'o" viedokli attiecrsos

Ja ir kads notikums Pasaules :: - =:-ika, kas skar latvieSus, vai =

-;-lrlfiH*' iltiiiS?' 'llfi:ii?l:i:T

l=-:;ti:;:j:H.l:;::::ii:}si'Ii;::fi! f l-- = ir telak nosutfta Parejiem I

I Ir I

'=-.---lvrstiem" ar noradfjumiem,

;:_;.-..il?o=lli., x:i':l;:.""3l'iil: :=:' -;:ji?",-l::, ;:':;:r"l3l3'33,1:

tavotie materi5li parddlsies avfzdsAktfvistiem i-r jdnosrlta kopijas no v6stulem un Preses zL$o)umiem nozares vadf td j am, l- ai 5os materiSlus vardtu ievietot ALJAs archfvos- Pie tam, ir vdlams, ka katrs aktfvists nosDta kopijas no sav-am vdstulem pEr6jiem aktivistiem, lai tie vardtu izlasft un dot konstruktfvus ieteikumus. Ar so aktfvistu grupu, Polltiskd ,r nozare cer panakt, ka sj-e aktfvisti I oi erod nie slzvanfianSs un sazinScitim aktl.vistiem, kas r, sanas \\ veicindtu ALJAs darblbu un tuvdku GadarboBanos starp jauniem latvieiu sabiedriskiem darbiniekiem. dai grupai ir lie1as ceribas, bet l<e ar gandriz visiem j auniem pasdkumj-em, viss nevj-enmdr ir g5'jis "p6c p1ana." Visi ALJAs aktTvisti ir arf studenti, tdtad viPu ALJAi zLedotais laiks i-r mazliet ierobq2ots. 6i gruPa rea$6ja 1rz Tom6r I B61r grupas dibinaBanu ar o'Helsinki preses zinojumu akciju, kurd visi aktfvistl spdja uzrakstlt un izsttff preses ztq,o\umus . Kaut Sis akci j as Lekas nebija q1u2i tik labas ka bijtl cerdjis, tomer uzskatu 3o akciju par vâ&#x201A;Źrtlgu, jo katrs aktlvists var6ja kE'j as " prese s zipo jumu " sas lapindt sagatavo6and un izs[tf6an5" P6lftiskd nozare v6l mekl6 citus aktfvistus, kas v616tos piedalfties speles Saja darbd. ALJAs aktfvisti I ielu lomu dt-s vasaras ASV meroga koordinetds demonstracijas rfko3an5. Lfrdzu pieteikties Pie Polftiskds nozares:

ALJAS POLTTISKIE AKTiVISTI

Kaija Gertnere * Lansinga Vanda Dauksta - GrandraPidos P6terj-s Alberti4S - CiXaga MdrtinS Zvaners - MineaPole Nils Melngailis Bostond Juris Blodnieks - |Judiersi j a Ivars Slokenbergs - Nujorkd Gita Gdmute Denverd Tija Kdrkle - Vadingtona Jdnis Sulcs Klfvlande

sSaaaSssaaSa

35.

kongress Cikogo

ir paveikts ALJA 35. konstlju VZ slejdm. Kongress notlks Regency Chicago" viesnicd, "Hyatt kupa atrodas pils6tas centrd. MEs, talat ka iepriek56jds eiaagas ALJA kongresa rlcibas komitejas, esam parliecin5ti, ka difaga nav pils6ta kuya ir piemErota "nometnes stila" konqresam un ted6+ rfkojarn arf 35. kongresu pils€tE. Istabas cenas viesnic5 b0s $75 naktf /1-4 personas) . 'Kongresa dallbas maksa b0s apm6ram $4s. Dj-enas programma j-r diezgan siki izstr5ddta. MEs esam sarunEjuSi divus referdtus sekojo5ajiem tematiem: Politika: - Latvie5i efganistdna --ELejip$ Alternat1vas Nfls MuiZnieks Daudz

gresa riko5anE kop5 p6dcjo reizi rak-

Eiropas dro3fbas j-ekdrtas

Kulttra: Gau j enieks Sodienas rokmo-ffis zlka Latvije Elisa Frej-mane - Atklatfba okup6td Latvij d Re li6ij a : Ilze Grendze - Feminisma titurfija Andris Rrfti4S - Dievturlba Referdtiem sekos pla$dkas parrunas konferences sti15, tE mESinot saistlt dallbniekus jaunos un nozl_mlgos ALJA projektos. Pastdv j-esp€ j a , ka "Roks bez Robe*5m" projekts neb0s dzfvs raidijums, bet liekas, ka bDs koplgs rokvakars ar lietuvie5iem, kur arI sp616tu lei5u grupas. 4

RBR ':ili:"#';;,Etij' P€dejos gados

zinlma veriba trimde pieversta Latviias populirai

m0zikai. ipasi rok-m0zikai, kas saista jaunieSus pozitivl un spontlnl veidi. Varbilt tlpec. ka tis mlkslas paveids nav visai oficillos apiomos pieoemts

izteiksaols veids, tom€r tieli lidz pilnlm iesp€iim izmantots norlda, ka iauniesi Latviil ir gatavi savl veide ignoret 5o oficialo iUgu. Latviil ir liels staits pagrides rot-ansaoblu. Stiet, ka $is Brupas apzinis, ka viglm ir klusa prietsrociba, io rok-oozita pec rakstura nav pilaigi cenzeiama. Neoficilla kulturas apmaiga ir iau notikusies starp trimdas un Latvilas faunie5ieo rok-mttzikas virzien7,. Latviias celoiumi ir devufies daudzi ar gitarlo uo dziesolm, un ir atgriezusies ar dziesmlm. Tie, kuti paguvusi izcelot. ir vedu5i lidz savas atmigas ska0u tentes. No daZldiem avotiem loti daude ti virziena oovatoru ierakstu un inforotrcijas par vi0u darblbu ir nokluvusas m0su rotls, to mds ar lielu prieliu (un kritiku) iesaistlm mllsu plrdomls unvert€iumor par okup€tts Latviias iauaietiem. Redzan rllpl8u proferioallismu ua lielas stilu daridibas. TaCu itkatrs rok-m0zifas cienitais uo vairums klausitliu visl pasaulE atzist, (tl balstlr uz emociorllo savifqoiumu, atraisa un iekurina brivibu dv€sel€,'ta M1ris Graudigs (BBMK prietssedis, taSad DV Ceotriles valdes iaunataeE nozares vaditlis) izteids Veia ntatv 21. oumure. Proti, pati rok-!0ozita ir rietuDu parldiba, bet reiz€--muzikas evol0cijas Baitl--ir kfuvusi interoacimila. Precizit biitu teift, ka rot-miizitai ir iaternacionllas saknes. Tt ir izcirtusi sev vietu Amerikas kult0rl uo attal izcefoiusi pasaule, vieflmer piegemot iauoas seias--da2ls apritrdas iegtlstot atStirigu latvisku ooskagu. SIdl garf triodas latviesu iaudesi ir slkusi veidot savus aosambfus. Tts dzied latviesu valodtl uo uzsttils eatr ALJA uo citu iaunatoes orgsnirtciiu saritoiumos, gao iaunatoes kongresos uo dzieSmu wetkos, kur viesaicar vai citas zlles darba ligumi oeprasa p€c vietEjtm arododbiedribas gruplm. Daii trimdas latviesu izglitibas centri ir iauoiesieo devuSi iesp€iu izklaidEties ar t.s. deiu ballEm, kur dieml€l deias o0zika ir liellko tiesu aoglu valodi. Latviesu rok-miizitas repertulrs augl Mudinlsim iauniesiem ne titai iestaitl latviesu rok-mUziku savtrs deiu lertes, bet to izmaotot vairlkuol. M0su ansambli ir pehiiusi auinibu, ka Ue ir EeginliuSi saisit iaunietus ar moderou iztlaidi lrlYiesu orienteiuml. Pierldiiumi ir rot-vakari Mifvotos, Toroato un Mioster€, Ie ari ALJA rilotaiis <Sirds lifsmo'bafl€s tur apmekl€taiu skaits ir sasoiedzis sopti0simts. Jo vairzt morili atbalstis to lustl-bu, io oazlt un mazik biis iiizmaato citu tautu radito m0ziku. kas uetldi veidl nevirza iauoietur uz iepazisanor uo sadarbibu latvirkl garl. Vai tad ltarp iaunieliem seit un iauniesiem Latviie ir kldas tiesas uo ilgstosas saistibas? Vai mums ir tuva , saistola un DZIVA kopaja valoda? MekEiot stdu $aistibu, Cikagr ir radusies iniciatoru Brupa ku(a iecereiusi

turp. 9.1pp.

bija perFemts no LNJAK "Stangas", neparddij5s nek5das zigas par laivie3u jaunieSiem citid vieLEs. Kas notika ar Eiropas jaunieBiem, AustrHlijas jaunieBiem, utt.? Ja Vz/ALJA-L pienEk raksti no citdm latvie$u jaunatnes organizEcijdm, tos p6rspiest nebfrtu gr[ti. Apvienibu Zigas inf ormâ&#x201A;Źtu lielu dalu ASV jaunie3us par notikumiem citur, tade veidd nojaucot izoldcijas m[ri, kas tik bieZi tiek celts ap citEm latvieSu organiz5cijS'm ASV. (Pie tam, tas ari izpi.lditu VLJK 18.

Laslta 1987. g. 23.

aprfll

rezol[ciju.)

Mi]Es ko-redaktrises! {Sf v6stule nek6dd zipE nav domdta ke p5'rmetums J0su lielajam darbam gatavojot Zurntrlu vdja

zvanus, bet drizdk kd apjautE$ands par ta satura dalu. vz 20. numur{, 2I. l.p.p. ir pazigojums par "Apvienibu zipdmrn respektlvi par 7. VLJK pilnsapulces 18. rezol0cijas izpilcl lsanu. vZ, reguldri par6di6oties jauna nodala "Apvienibu ziqasr' ku6E parspiedls -rakstus no citu jaunatnes apvienilcu izd'evumiem, un cit5di inform6s AsV latvie3u jaunieBus par launieSiem cit6s pasaules malds. Izlasij6m Vz 2L. no v5ka lidz :rEkam, bet izgemot interesanto rakstu par Jaungada karnevElu latvij6, un saisto3o rakstu, kas

Paties5 ciepEl Vanda Dauksts Kaija Gertnere Ilga Ejups Rasma Arums

Redakcijas piezTme: nLatvijasvZ,. 2L ie-

okupEcijas rakstu 800 gadu jubileja", kas bij? pE'rnemts no LJAA (Austr5lijas) ZurnEla Nr.9. oiem[6't vz.2L izdo6anas laikE v61 nebijEm sagrEmuBas visjaunEko ELJAs Inform5cijas numu ru un tad6'1 izpalika raksts par Eiropas jaunie3iem. Varam pdrspiest rakstus tikai tad kad tos sa+emam.

spiedEm

KUR TU AUGI DAII/A MEITA,

KA ES TEVIS NEREDZEJU?

GaFa, samera tieva, ne tik negllta, 25 g.v. meita ar blondiem matj-em un zj-ldm acim vâ&#x201A;Źlas izsludin5t visiem sam6rd glttiem, jauniem latvie5u puiSiem, kuyus m6dz satikt kongresos un dziesmu svetkos, ka viga eksiste. Ka vipi to IR redzEjugi. Atliek vairs vienlgi valkEt neona spuldzem izgaismotu cepuri. Situdcija ir k],uvusi drastiska. VEja Zvanu ped6ja numurd iek5rtota sludin6jumu sIeja. Jau atkl6jot So jauno nodalu bija ievietoti divi sludindjumi, ku;os mekleja "kddu" otra dzimuma cilveku 1ai siktu attiecfgas attiecibas. MEs esam nonakuBi kommercj-il5 p1dksn6. Senais dainotdjs prasa, k5p6c tas nekad meitenj- nav redz6jis. Ta nav vi4as vaina. Sievietes katru gadu izdod Iielu naudu un izt6r6 daudz laika 1ai pievErstu sev 1ie1dku uzmanibu. Tas pats par sevi sluizdailojoties, dindjums. Laiki ir mainlju5ies un mes esam moderniz6ju$ies. Bet man 1i-ekas, ka 51s meitas atbilde puisim noteikti nav pa gadiem daudz mai-nljusies. IToti vlenkir$i, proti KUR TU AUGI DAII/A MEITA,

KA ES TEVIS

NEREDZEJU?

eUru senrozesrsz ecrs verrE unarvEnrsl xA

ALjA un ALA gswdg

sm&

aee (jeb naudan politika,

frmEee jaunatne un v61

nauda. " . )

latvieBi ALA konsavu saimniecisko ar gresd izc6l6s notika valodd var€Sanu. Tautas balles, bagdtnieku miljondru mfti4i, lie1a v6riena ziedojumu akcijas daZnedaZddiem m6rlsiem (ari ALJAi ! ) Godindja miljondrus, c61a gaismd nauCas varu. Banketd Par godu Pirmam saimnieciskds uzp6mfbas balvas lauredtam Augustam Grasim, ALA priekSs6dis teica: "Nauda ir sP€ks, nauda ir vara." Un to vi45 ari pierddijis ALA p€ddjd gada darb5" BudZets saba'lansEts" KapitSls pieaudzis par pu9miljonu. sUSot jauni fondi, latvieSu finandu centrs, jaunas akcijas -- gan financ6s, 9dD politik5, 9dD ku1tDr5. Laikam tagad valda kapitdlisma uzLatvijd G9tplaukums latvieSos' aprakstija nesen badova Seflba, kE to un Amerikas rrluiorl<as avT.ze Times Sogad Amerikas

iaLvieSu Apvienib5 Lamberga smaidig5 gidfba. Bet ko 3i e jauni-e mil joni nozfm6 jaunatnei? Liekas, ka daudz" ToP ALA Fonds Ndkotnei. tliljons dolSru, kas nac ionE I un kalpos j aunatnes mdr);iem. BUs stipendijas polltiskiem latviskaL LZglftlbai. VarGsim ar pasaul f g6ku v6rienu darbot j-es politiskd lauk5. Taps jauns nams pie Latvie5u Kultfiras v6rtibu Studiju Centra jaunas algotas darba kr5tuve. BOs lai tagad tik augsti :_zgl-rvietas totd latvieBu jaunatne var6tu savas Iietd ari str5ddjot I ikt sp6j as maizes darbu. dikaq.s kongresa delegdti ar labpatiku iri atikatijas vz izgdjutd qada politrskrem notikumiem- SpilqtaXi-"' pandkumi, protams, br juSi 5e-

i.akvas konferenc€. Ojdrs Ka1ni5r3, Viesturs Timrots un ALJAs polltiskds nozares vadlta j s i4SrtrqS Hi ldebrants,

turp.

9.1pp.

EIAEffi NAEEIE AEA

fr68ffi

JAUNATNES PANSTAVTS ALA VALDE: K5T1iS 'Zamurs !

Kdrlis ir m0su balss Amerikas Latvie3u Apvienibd; ALJAs sakarni-eks ar ALA valdi; ikkatra jaunie5a kontakta punkts 'opie augstEkdm instanc6m"... Ja ir domas, jaut5jumi, jebLatvieSu kas risindms ar Amerikas j-es grieZat Pie vi-1a Apvienfbu xdrlis Zamurs, 9 6th St., BaYvi1le, NY LL7 09 , 5 l- 6- 628-L465 Citi "mOsE j ie" : Viesturs T j-mrots no VaSi-ngtonas; sekret5ra vietniece Ilze Sile no Kalifornijas; revlzilas komisijas locekle (arI bijuSE ALJAs valdes kasiere) Ieva Jfrrmala nc !

VaSingtonas.

ALAs iaund valde:

Priek5s6dis Aristids Lambergs Vice-PriekBs. - V. Pavlovskis Valde T. Aldzeris L. Ruperte A. Blodnieks U. 56ja A. Braunfelds U. Klauss K. Suzulis M" Grins K. Zamurs Sekretdrs- A- Grots Sekretdra vietniece I. Sile Kasieris - V- Timrots Kasie5a vietnieks - A. Osvalds Rev. komisija S. Dulevskis I. Dambergs I. J0rmala

tsffifuffiawtatta

JaunleBi ALA kongresd iesniedza rezolfrciju atbalstot Roks bez robeZ5m proi ektu d,ziva rokkoncerta P5rraiai no tikdgu" (ALJAs n?.kamd konuz Latviju- Atbal.^sts gresa laikd) rezolDcj-ju nodeva bija delegdtos jaunai trrojektu ALA valdel. ALA talek uzrun5 saistoSE delegdtiem kongresa izkiEstija bijuSais ALJAs priekBse-dis Valdis Ronis " "ALA 36. kongress uzdod ALA valdei atbalstit ALJA projektu Roks bez RobeZEm, kupd iecer6ts pErraioft trimdas latvieSu rokm0zikas koncertu az Latviju" Kaut uz Isu bridi vienosim Seografiski atdalitu tautu. " Parakstfju3ies delegEt.i : J. Blodnieks Valdis Ronis Viesturs Timrots Aivars Osvalds Edgars Zilite KHrlis Zamurs

rfu,sfmsg EABAETE nawEnwg ALA jaunE valde Pdc Pirmds va1des sddes pazrlola pilnsapulcel.ALA j auno nosta- j u kul tfiras sakaru j auLeiunos. Aristida Lamberga v5rdiem: "ALJA ns zicinar ne mudina latvie{us apmeklEt 55dus sarikojumus- BET! ALA ari nenosoda tos, ku;i iz5l;iras to darft. ALA cer, ka Sie latvie5i katru Sddu sarikojumu izveidos par nacion51u manifestdciju. " ALA valde atzlna, ka kult0ras darbinieki Latvijd ir m0su kultDras veidotdji un uzturetdj i. Pret kulttras darbiniekiem vevajag demonstr6t. BET KGB pavadopus ir jEneitraliz6. Svarfgi-, lai kultOras darbinieki aizvestu mdjds brivlbas vâ&#x201A;Źsti un zindtu ko m6s Seit dardm. Lamberga pazipoiumu pilnsapulce uzp6ma ar ilgstoSiem aplausiem' Ke Sf jaunE Politika darbos atspogulosies laikam bfis redzans nEkam5 t<ul-t0ias sakaru sarfkojumu virkn6 Amerike -- gaiddmd AVE SOL koncertturnej6. Par AVE SOL rundja arf cit6 biju5d lzglitibas kongresa,lalE Trapdne kav6jEs Ivldra .,ozares vaaitaja par ku1-atmigds dzSlfgds satlriski Zviedrijd sarikojumiem tfiras sakaru l970os gados. Aprakstlja katra Kulturas sakaru komitejas vadit6ja "piendkumus" un piedzivojumus rietumos ' DaZs labs bddzis no rietumu Zurnalistiem; citam b6gt nav izdevies par sPiegoEanu no Zviedrijas izraidlts. Interesanti bi-ja Mara Trapdnes novâ&#x201A;Źrojumi, Par to, kA sarfi<ojumu rlko8ana at5$frds ZviedrijS, no stila, kas taqad piekopts AmerikE' Zviedri)a rikotdji bija pa5i kult[ras sakaru cilvef i. V:-etei iem latvie5iern atkrita rfrpes par organiz65anu, Pdr financEm, utt. Atlika ti-kai ierasties kd publikai. Viss tika sniegts Par Amerikd nePiecie5ami PaSi brfvu rikot5j i; un Amerikas latvieSi naudas lielas nepiecie5amas arf summas. Nemot v6ra ALA jauno, fle vairs qluZt' noraido$o noltdju, varb0t ir pienacis laiks ielai-st veseliqu saules starigu 5ai strIdIqE jautSjumd. Dalisimies pieredz6, veil<siirr priekBdarbus mfisu sabiedribai atbi1sto55 atkletfba j

SAA PEEffiI PAEffiI PA&ffiISSS

projekta isteno$anu: Augstums Printing $200; $100 vai vairlk ziedofusi A, Lam-

Intensiva akciia ALA-s kongresl Cikegr savlc plri part 2600 dollriem lGzera drukltliam Amerikas Latvie$u Jauaatnes Apvienlbas (ALJA) vaia-

bergs, V. Muiznieks, A. 0svalds, E. Zllite, J, Bfodnieks. Z. Riders, Z, BErzups, V. B€rzig$, A, Mangulis, latv. advokltu apv., A. TEraude, B. & M. Pigpi, J. Robiqs un P, Zeltirts; $50 vai vairlk ziedojuSi M. B6rziqs, L. Pogainis, K, (uzulis, V, Timrots; citi ziedotiii U. Grava, A. Trap1ns, L. Belovs, K, Zamurs, A. Cers, M. VilciSS, M. Galenieks, J. Hincenberga,

dztblm.

Sesrdienl, ALA-s kongresi pie pusdienu galda ALJA-s priekss€de V. TEraude aicinlja tautiesus ziedot ALJA-i llzera drukltlia iegldei. PEc Yitas vlrdiem iest1jls klusums.....Bet tiillt klusumu par- trauca ALA valdes prieksseza Aristida Lamberga pirliecino-sZ balss:"Es ziedoju pirmos $100 l€zera drukitiia iegidei" TUlit pEc vipa Y.

ziedoia $100 ar tikpat noteiktiem vlrdiem, Sekoia A. 0svalds. E, Z7,lile, katrs ar $100. PEc piecim min0t€m Muiznieks

ari

biia lau sanicis $1300. Kongresi esosie ALJA-s valdes locekli nebija sagaidljusi sadu atsaucibu pirms kongresa lEzera drukitlja iegide bija tikai ceriba. Bet ar gandriz pusi naudas iau

kabatl. darbs biia ilturpina,

Kongresa valdes locekfi Y. T6raude, J. M, Hildebrants savica vEl

atlikusail laiki Bfodnieks un otrtik lidzeklu. L0zera drukltlja iegide vienas ne$Efas nogiles laikl biia kfuvusi rella. Ar lEzera drukatliu (savienoiumi ar datoru) ir iesp€iama skreilapu, bros[ru un pat grlmalu teksta salikSana. Drukas kvafitate ir gandriz kI profesionili salikta. Vel pie tam vaf adzigo aparaturu var novietot uz viena galda {ta rodas angliskais nosaukums "Desktop publishing"). PEc aparatUras iegides ir fr.az iaizdod par iekZrtes uzturEsanu. Saliksanas darbu Yar izdarit autors vai vi0a sekretlre. TedA veidl augstas kvalitites rakstu darbus var izdot par krietni zemEku cenu. ALJA-i si sistema bUs foti noderiga.

Paldies visiem ziedotliiem

par si

turp. 9.1pp.

NAreEffih

Vienu ALA kongresa vid6jd *: vecdkS' paaudze gan iemEclja jaun-ka "latvisk- " kajiem deleg5tiem piem6ra:-. vakard, ball6ties. Ped€ja j audz:: ai priek6zfmi aunaj izcilu J<omite-arfcfbas rddlja ALA kongresa Nakts vid0 viesnlcas dro5ibas di:nests tautu no rfcfbas komite- =s t--*:"svlta" izraidfja. ALJA istabS jauna:netraucdtao mdr, di-enestnieku ne balle-jds talak... Jaunatne ALA kongresd gan :-:s l6pds -- di 2o1d's ALJA amatperso:-a: t ALJA rundja, aPsveicar rlo delegd:-: naudu. l-- : izsPiest nekautrE jEs ped6jd ba116 Pat Pieddvdia mtilS j aunlbu Bija arf ALJA va-::r valdes kopspai----: ' ALJA kopistaba, ... koPgulta" ALJA valdes JdPrasa gan -- kur palika 1a:,:rneitene? Sastddot galda sara-<-'-- u ban-ketam, pa trim j aunieSu ga -: -=

bija

cldmas . . .

"krfstigi"

j dizdala

s:!

KUR VAR ATRAST BRIVTBAS IELU

Paldi_es. . .

TIKAI ALJAS IZDOTA valodas kartc - V!.nIga latv.tlu brlvvalsts klkr !.Iu nosaukunlca - IdciIa

turisra

RI-GAS KARTE

er tegldiJlca

UN L.rvijas

un paioi.iu vaJadzlbin

jaunresu sa-tlk{a,ris vtctar, - Atrodaoi pi.cnLocklt, oizcjl, u.t't. atakurbtuvir, oLupiclJaa var.r lc!tid.!, r.!torinl, NEKAvaJIEfIES! valodi. Pircl.t

8i.cit

pat R18e nev.(

at(ast

kartt

Meistars, A. 811$is, I. Bundza, A. Abele, R. Plate, A. Braunfelds. A. Pladars, U. SEia, N. Bergmanis, J Balodis, M. Mantenieks, Mindtika, R. Priedkalne, L. BErzigS, A. Ritums, I. Silis, J. Iverts, A. Ronis, L Punga, H. Celms, J, Purig$, V. Zllite, D. Rudzitis, M. Trap1ne, A. Liepi+s, V. Pavlovskis, J. Penil<is, E. Bitners, A, Jansons, A. Pavlov- skis, D. Reinis, A, Grlve, Y. Klkule, M. Ziedi$a, M. Klrkle. Soliti ziedojumi ir no T. B€rziga, A. Ziediga, M, Treimanes, I. Liisa, T. Zieriga, Liidzu mums atsfitiet, io bee Jums mErkis nav izpildits.

latvlciu

r.v plras ce)'loma - d5vinlet drauglea i. un L6tvtJ;!

Juris Bfodnieks

taunieii ALA kongresa... nez lcrip'; retzi-, sabiedrlbai stistija :ar pieaizlvolumiem J0rma15" Un l-lrdz $iq._;ikgijas cildinE5anu, ALA kon=t - .ess- CiTclin6ja jdunatni.-' Taf brla :,eatsverama loma ALA politisl.,o ieceSu un domE j afirs , ka ta -- steno5ana-:-- --rpinasies arI ndl<otn6. Iiur agral< -:unieSus m6ciza norakstIt kd nenotaqad : -edu$us o naivus m6cek]us , jaunatnes var65anu. Bez --dina 1*oam ne jau visiem ALA deleg6tiem pielipa Saaa jauna dornSSana" -< atri de-1 egEts piemdram, piec6JEs un . =- s Kil vertrgre latvresu ::.._::ela.a esot un vienas rokas pirk! - t=-r - -;- s3skaitami" Telpd tobrid atral. :-vi desmiti jaunie5u *- ALi\ cie. - :--- . Grib6ju vaicat, kuSi no Siem a

tad iq tie izredzdtie =--._-iern mikrofonus apstaja citi -=:'? Bet ;:5<5s paaudzes delegdti o Ji5 ari -ALA - organiz6ci ju varlitE j i: =

s FP>L}\ priekS-:r<SsECis Lambergs jaunatnes pHrst5vis Pavlovskis, =I:is r.--:. val dd iliar{e::s Pinnis Llrr rinda - ---u, ku5i apstridS j a ;:6rs+-eid zTr:d" neapdomic;o i.ons;tatEjumu. :-::5tEja slarr6Bann diez ,,'ai ALA -lc.u jauhatnes jebl<aC bi ja piec.zivr: j is " <ongress p l- ikEs iebi lde s tobr Id lla.nas iiei<as"." lai citi- run6! ::

RBR.

rlkot <RffiS BH, ROBELAX> -- tiesu, nea.fllefi raidliuau uz Lalviiu. sniedzot trimdas latviesu ansambfu rok-m0zitas konoertu. iSldam tooigam oiedz'voiumam ar jaunatni Latviie b0tu paliekola nozime. Tam nav ilbor klaii politiskam, lai gutu visplaslko ietekmi Latviil)(VZ. 21. Nr. 20.lpp.l. <Roks bez r,obe2lm) ir domela ti divana iauniefiem Latviii n<.r

trimdl.

Pateicoties modernai technoloSilai, Sids raidiiums ir kidi Cikagas naktsklubi ar iesp€iami labilo atustilu uf, telplD vismaz 500 klausitiiiem, Daudz un daZedi technisti un praktiski darbi veicami. LIIdzam ikkatru, (as v€las redzat (nof s bez robezao> lsteootu, pabalstit to ar ziedoiuoiem, ideillm un atsaucibu. iauniesiem

iespeiams. 90 minii$u programoa ootittu

Mrrdgs

Sloaais

L0dzu Ratstiet RBR Merti0s J. Simaois 2230 Y.l*laad

Chicago,[L60625 Tel. (312) 334-57tj

@mffi@ffiM Liekas, ka datori j-r visur. Bankds, skolds, birojos, pat pdrtikas veikalos. Bet... latvie6u sabiedriskos pasdkumos? Jdkonstat6, ka latvie$u sabiedriba pdrdk maz izmanto 5o sp6cfgo darba riku. Datori ir izmantojami vj-svisddos veidos, lai atvieglindtu un padaritu profesion5ldlu latvie$u sabiedrisko darbu, kd arf vienot latvie3us no visd'm pasaules ma16m. ALJA pdd6jos trfs gadus ir izmantojEsi 'Apple.IIr batoru, lai salikt VEja zvlnus. ALJA biedruzipi ir ari izmantojudi datorus, 1ai sakopot biedru un biedru veicin5tdju sarakstus. Saja VZ numur6 esam sakopojudas vairf,kus rakstus par datorlem un te lieloBanu. DomEjam, ka katrs, neatkaribd no sava datora izpratnes lImega,, var6s atrast piem6rotu lasdmvielu, ka ari idejas datora r_zmantosana]..

KO dolors

dorbojos? jzb

Cik cugsls ir Gcizinkclns? IedomEjies tipisko datora programmEtEju. PrEtE ro.das biIde, kuSE virinE sEZ pie klaviat6iil, s, nais . J --t acim skatEs ekrEras un gldZainEm

n6. Vigu saista cipari kas nesakarigi uz ekr5na dejo. Kas datora pr-og rammEtEju velk pie Eis kastes? Ko isti dara dators, kad tas procesE programmu un drukE ciparus? KEp6c lietot datorus? Dators sp6j apstrEd5t ]oti daudz informdcijas ]oti is5 1aikE. Un daLors to da16 noteiktE secibE, bez kltidEmr.But ja apr6!inEBana jEdara s]-mts re1zu.

Vispirms dators piepem informS-

kas

Ja dators strEddtu picas veika18, katra datora dala strEdEtu koPE, fai uzceptu picu. 'revade piegemtu pas0tijumus. Atmi4E stEv6tu mIk1+ m6rce, siers, katrs savE traukE. p rocesors sagatavotu Centrdlais picu, samaisot sastEvdalas un to u

zcep

jot.

I zvad

e pasniegtu

Picl:

pircEjiem. TEpat ka picas cep6jam vajadziga recepte, ta arI datoram vajadzlgas

instrukcijas programmas Iai zindtu tieBi, ko darit. Lietojot kIaviattiru, programmEtEjs ievieto programmu datorS, kur te mEjo atmigtr. CentrElais procesors seko programmag veic instrukcijEm, un rezultdtus uzdrukil vz ekr5na. Programmas var ari ie-

ciju un to ievieto atmipd, Iidz tam laikam, kad inform5cija vajadziga. Tas apstrEdd infom6ciju ullr pEdigi, atdod apstrEdEto inform5ciju atbildi. DatorE katram darbam ir atseviBfs mehEnisms, attiecigo darbu:

IEVADE inform6ciju piepem. ATMIIIA informEciju krdj. CEMRALATS PROCESORS to apstrEdE IZVADE apstrEd5to inform5ciju izdod.

@ffiM@ru

ililil1

vietot datorE lietojot kasetes, diskus, izspiestas kartipas, pat gaismas spalvas, ar kurEm "raksta' uz ek rEna. RezultEtus 'var izdrukEt gan 0z ekrEna, gan ari vz kasetEm, diskiem unr protamsr vz papira, lietojot drukEtEju. Kad programmu ievieto datorS, ta paliek atmipE, lfdz kamEr to izEze5. Atmipas ir divejEdas - operEtivE (RAM) un pastdvlg6 (ROM). OperEtivajE atmipE var ievietot visu informEciju, kas programmEtEjam vaSadzigai to tad var mainit un manidatoru nogrielot, visa !u1â&#x201A;Źt.- Bet,paz[d, ja te nav citur informHcija ierakstita, piemEram disk6. TurprStim, pastdvlgE atmipa ir PaliekoBa, pat ja elektribas s-trdva pErtr0kst. PastEvIga jE atmir3-a ievietotas datora instrukcijas, kas Palidz datoram darboties. TEs ir iebEvEtas pastE;lgajd atmipd, kad dators fabrikd -]

ZDUVCES.

Kad programma ievietota atmip6 lietojot ievadi, dators var s5kt apstrEdEt informEciju. To dara centrElais procesors datora smadzenes. Centr5lais procesors sastEv no divS'm daldm aritm6tikas un to{inas Aritmdtikas aparEts un kontrole. aparEts saskaita un salidzina numurus. Kontrole vada satiksmi datorE. Ta s0ta inform6ciju trz atmigu, kur to var uzkrEt; tJz aritm6tikas aparEtu aprEkinEBanai un salidzinE, Y' Sanai; un uz izvadi rezultEta drukE3anai. Kontrole ir J5dziga policistam, kas vada satiksmi dzivH krustcelE. Celus, kas savieno katru mehanismu sauc par busiem. (skat 1. zim.)

Lai atbildEtu jautEjumam nCik auqsts ir Gaizinkalns?" dator-a noti6'k sekojoBais.' Lietojot klaviatiirur programmEtEjs ievieto jaut6jumu dator6. Kontrole stita vErdu nGaizinka1ns" uz aritmEtikas-1o6ikas aparel

tu, kur to salfdzina ar citiem v6rdiemr lai pErbauditu, ka kalns ir referenc6ts. Tad kontrole no atmiy"?!n iepriekB ieprogramm6'to inlas iormEciju kalna augstumu. KontroIe atbildi s0ta uz izvadi, kas tad gEdE, ka atbilde 310 metru ParEdds uz ekrdna. datorq Atgrie[oties pie tiPiskE -f progtui *etriu, re-dzam, a vipB sEi starp terminEliem, klaviatiirdm, drukEtEjiem, disku spElEtEjierir visas ievades un izvades ierlces. Bet ka izskatEs atmina un centrdlais procesors? Tos 'atrodam datora kaltes iekBpusE uz mikroprocesoriem. I,lik roprocesors parasti ir melns plastikas gabals ar maziem metala stabigiem, E"= savieno mik roprocesoru ar p6rElo datora sttuktttu. (skat.2. zlm.) t{ikroproqesora gaI\ene da\a qata\ota no silicrlar \rz

ffi-

rindE, kupd ir -8 ciPari. BErtulko par bitu.' Piem6ram, kad Eo sauc piespiei burtu A, daLors klaviatiirEpErtulko ka bitu 01000001. Burts to pErtulkots ke 01000010' bet numurs B I - 00110001. Visi burti un numuri pErtulkoti kombinEcij5s. citEs pazipo ka jAdatoram xatrs Sis bits elektriskEs uzgrLeL attiecigEs' F6des. Burts A liek attiecigdm ^ BEd6m biit uzgriezt6m jeb nogrieztEm tsdAi: 123 nogriezta uzgriezta nogriezta DO...

O...

ilO...

Z.o. flO...

Atbild e jaut6ju mam "S ik Gaizigkalns?n izskatds BEdi:

nepilnE sekund6. I lsa S:yipl6e Paltelin6ls fh/

Krt12..{eso-5

'L.?l.rt.

5as ir starp 10 un 20 tii k stots eldktriskas |<6des. Lietojot Eis FAdes, dators spEj apstrEdEt informSku

ciju ]oti 5tri, Katrai $6dei mik roprocesorE ir elektribas str6va divas iespGjas: pltist, jeb elektrfbas strdva nepl0st tai cau ri. Kad elektriba pliist F6dei_cauri, [6de ir "uzgriezta" un to apzim6 ar numuru 1; kad elektriba nepltist, $Ede ir "nogriezta" un to apzfmE ar numuru 0. Dators lieto numurus 0 un 1, lai rEIinEtu un apstrddEtu inform6ciju" Kad dators redz Lr attiecfgd ! 6'de 0, lfEdi notiek lzgriezta; lasot griel. Kad dators nnolasa' informEciju, to ttilit pErtulko gaFE 1un 0 rind6. Burtus un numurus parasti

aug

sts

3 00110011 r 00110001 $ $$].\sss$ m 0I00I0I1 e 0\S0S\0\ \\\\\\\\ \. 010}000]. r u 01010100 Kaut visa Ei p rocedti ra liek as mums garar dators to var Padarii

PltK.oPaoce'ors

Drlz

- Jauna mude

ntu su valod a -.-:SIEM PIEEJAPIU ';.= ..

-- -etns

,,:

AUGSTAS

r,AzsnsPrESTUVI

,.:Ipina-tu tempu Apple firmas a" datora ievieHanai sabied:l un lai- dotu iesp6j\r orga-

, ke arf atsevi$4iem auto- - ;a--avot augstas kva I itEtes

I'i-eripa f onds nole-rris dj-bj-ndt -. a - _:::tttli : ::-:s i lgdku I aiku nodarbo j ies " - =:-..iski runajoBu" "lr1al<intoBa" pieS$irot --

i- - populariz65anu sist6mas un =:. --1:ij 5m pilnas Pieiegddei. sistdmu :audas -== xopvErtlba tuvojas $50,000, - --j i dzfvo un str5dd trls = a;EinE tEtad "l{akintoBu tikl s " : -:-=::tos :

-:c51a parEdfba, kas 5o datoru par de f akto 'o latvie5u stan=:5 ---". Lldz ar to vai-rojas informd:s avoti, spdja informdciju veikli -!3-- un ar to apmainfties latr,,ieEu --r- starpd. londs tomEr konstat6j is, ka brernz6 viduv6 j a 1< , - r attf st1bu kvalitEte iespj-eduma ::---natrix" mazliet darbi izskatds - -s:stie" gan tdds nevien6di. Lai =:a.aini, 'a -tdtes I fmenis pilnfgi pier;emams ::=spondencei, apk5rtrakgtiem u.c. -*:fgfem uzdevumiemn lfdz "or$ind1a" -

Laikam btrs I anoper LJA biedra

itEtei , tddai , kas derdtu , piem. , fotokompozlcijas izveido5anai un veselam grEmatas laidienam, v6l solis sperams. Technisku Sher51u tddam nav - jau labu riixu'pieejamas "Llin, ldzerspiestuves, kas, salfdzlndjumd

kr.a I

ar "dot-matrix", dod spilgtu (apm" 15 : l- \ uz 1abo j umu kva 1 itat6 . Datora ldzerspiestuves kombinicija ir t. s. "desk-top publishing" par5dlbas pamats, )o cenas abdm ierfcdm strauji tih t51u, ka pieejamas krituSEs sistdmas, kas nemaksE daudz vair6k kd komplekts " LLdz ar to labs "hi-fi" orEanizdcijdm un pat individiem paveras ce ] 5 uz respektd j ama l fmer;a "prBizdo5anu" - likviddjot <idrgo un gauso "pd'rrakstl5anu" iespiestuv6s. Iespiestuves, savukErt, nav st6v6'v ju5as drke. Viena dala labprdt tagad pieqem "manuskriptus az diska", pat (no autora datora ar telefoniski starpnj-ecIbu) "modemas" - ejot talak tieB L uz "raZoHanu". Ke latviediem b[tu iesp6jams Ets maijas izmantot? Ka vajadz6tu izmantot, liekas, saprotams bez gaydm runEm - ja +emam vdrd autoru sridzfbas par "manus-^ kriptiem (pat godalgotiem), kas gaida izdev6ju. " Vajadz6tu arf saprast jaunds paaudzes "gaisotnirt - resp. izaug5anu kop5 ar datoriem, to lietoSanu skol5s un darbd ka "norm6.lu Iietu". Te bDtu jauns sabiedrisko darbu darftdju pulks tdds, kas sagaida "normdJus" darba rikus arf latvie5u pasEkumos. Un kap6c n6? ja kdda latvie5u organj-zETurkldt cija o'pdriet uz datoru" visp-arEjos darbos, piem., sarakst6, kartotAka, finandu p5rskatos, tad "desk-top publishing" bDtu Bfs tendences lolisks turpinaj ums . Probldma vienm6r bijusi latvie5u burti. Lazerspi-estuves o'atmir;1" j aieraksta visl vajadzfgie "alfabEti" (vai "fonti" ) citddi ierfce nav spejfga "doL..Y, melns uz balta" to, kas va j adz fgs . Sie burtr.r kompl ekti nav tie pa5i, kas 11etojami ar "dotmatrix" iespied6jiem, bet gan daudz vair5k noslfp6ti, noapaloti, efeganjau mindtais teki. Lldz ar to k5pin5jums kvalitete " Kamdr "dotmatrix" latvie5u burti mums bijuBi 1.3 turp . 40 " lpp.

IIAKINTOSS

UTT

HIIZIKA

JrJLr

Tl, k1 Makintosa skaitlotaia pro8rammas mozikai vairoils katru reizi, ka oes dziedao <Daudz baltu dieni0u,) piemin€Su tikai dalas. visvienklrslkl bulu (Musicworks) (Hayden Software). Ta dod iespeiu bez elektronisklm klavier€m radit CetrbalsiSas (ari vienbalsiEas) skagas pa Makintosa ieboveto skafrunu. ReklamEts, ka spei izoantot asto0us oktavus, bet saubos, ka mazais spikeritis skaitlotaia S,alvenail kasute spei to fiziski panest. Ka ar citlE muzikas proS,ramolm, var izvelelies nosu vertibas oo nosu <paletes) ka ari taktsmeru un toqkartu. Viss skaisti paridls ekrina ki elekronisks nospapirs. Profesionlli v€rtiba? Sp€lu

file tdit Beglon 86!ict tlrindou.

ffi9:snh0[EPH E E I B B E E E E E E E E

oantiga. (Opcode) Derigali ir divas ($equeocer> proSrammas. <Midi Mac Sequencer> ekstra dazas vaiadziEas ir s€it bet un <Perforoer'(Mark of the Uoicorn),

lietas: MIDI (Musical Instrumeot Digital Interface) vads, kas iesprauzas Matintosa uzmugur€ S{51 ligzdl, utr elektrooisks sintezltors, kas tulko MIDI informlciiu. Der ari iegldlties dikettes ao (skaou bibliotekas') kur var dabilt stagls ao bErla brEciena hdzttJo}ataurieoa' <Midi Mac Sequencer, laui iepro8rammet ats€vistas dziesou dalas vienos <vikos>

Gold -

1,a,5

I z 7

ltl .,

'!o

,7,1o ,6

,t5 :t6

\_/

tlM

- ben ts

tu.st.r,w FT-T=]TIO

Or'*rcrr Or*crr fisr.nwo ' !mmr 6e.,,crr Oetocrr Ims[r DE,t/crr r aMM s!.---] *o r,.,,.rr Qffffil lqx [ *r.sr.r I spFnb.'r.nlQll t

ir savieloiamas ar prograomrm, tas plrv€rs Tavu m0ziku lasamrs ootis. Viels piem€rs ir <Delur Music Coostructiotr Set> ( Electrooic Arls ). LidziSs paplasinltai am < M usicYork s'> Jluzmaals' tas ari sagrtsvo izskatigas paruttlras ar vislm pp un par daudz Dazas pro8raooas slikti atdarioa m[zikas grafiku, ia iesp€lE Abss augsmioetrs progrcmoras

sph

lll

th ct a6e-a t6q'

> Dirtri.l Pis. > xrltr.ft >L.il >aalb' > n..rt.tl* Darv > B,.rr > sitvr > st.b 8.rr >fd!." > rx-tl > thc >rtd-22

ttPerf ormertt

ffile), katrai dalai dodot burtu tro Alidzz. Lai izoeginetu da2idus aranzeiumus. iaspiez attieciSais burts uz Makiatosa sadales d€la. Piem' A-pants, B-piedziedliuht, C-solo. Ar siotezetora kauligiem var automatiski ptrsl6Eties uz citu to$kartu. Sis programmas darbiba ir, ki redzaos bilde, loti lidziSs magnetafona darbibai. <Performer' pro8ramaa. drusku stslirlS oo <Sequeacert. Sini programtr.a vieos affanZEiums iet v'ieaos v7kos. Var iau maioit, bet tur ir iltaplias ar sarezgitiem elecroniskiem mootesaoas procedufem. <Performer) ir derigs ia Tu esi sis paaudzes Amadeus, uo tu iau Salvf zioi, kI Tavs tompooeiums izklauslsies no sikuma lidz 8alan. Katra zigl, abas pro8rammas plrvert Makiototu par oiuu, samerl letu. bet lori spec{8u slaqa studiiu.

sare2{itut komPon€iuous.

> f!6. Pl..

!h' !&e

sr.ir E)

ra&d.t !an-r*.t

"Delux Music Construction Set"

lftt* D Dt* th H &b Hr o P o r 6

I"l

jau min€iu, m0zikas pro6rammu Makintosam ir daudz Protams. pareizlto sev, ir ilzina ko daris ar to' persooisls darba lal'r izv€l€tos izEantoianas raksturipasibas, uo f inaocillais sttrvoklis. Prograo orr makll no 380.00 lidz t300.00, ia ae vairtk. Tooer, iesp€iu ir daudr' varbtlt driz redzesim to dienu, kad dziesmu wetku kopko{a nosu gatavos ar Makintosu.

Mlrtios

"Midimac Sequencer"

Rakst6mmaSina nav dators Mans draugs Mikus saka:'rEs 1abek turos pie savas rakstdmmadlnas nekd pDlos iemdcities un saprast datorus. Mana mazE rakstdmma5ina veic visus tos pa5us darbus tik PaL Etri, bez lielas piestrddd3anas. Es jau zinu ka tur iet ar tiem datoiieml Tur ir simts pogu ar kurdm jEstrddd un jdzina iurif<cijas" v'isu laiku jEdomd un jEgudro. Un tad ir stundas, kas jatds neZ6ligi gaSEs pavada rakstot 'td saucamEs datora programmas. Man bija draugs' kas lugitstcota studEja datoru zind$anas un vakaru pEc vakara vigU strdddja ar savdm papira kaudzâ&#x201A;Źm, gag6m acim. Ke es jau teicu, mana rakstdmma5lna un prdtipS var visu to pa3u Lzdarft." Mikum varb[t ir taisnlba daZds lietds, bet vigam ir lie1a neskaidriba par datora iespdjdm. Datori var bDt 1ieli, sve$i un bistami, bet tikai tad, ja tos nepazlst. Ar drusku pacietlbas un gribu mdcities' ci1veks var ieg[t minimSlas zinSSanas, SIs maBinas 1ai sp6tu intelilenti lietot. Mikum bfitu labi zindt, ka datom ir divas galvends ipa5ibas r dt rie tie atdlg igas no citdm ma5indm. <o ?irmkErt, dators ir informdcijas pErstrdddtEjs. Tas nozimE, ka ievaies inform6ciju var manipul6t un :ainit, rezult6td radot jaunu izvaies informEciju. Otra galvenE Tpa5ioa ir, ka katram datoram ir vajadzi;a specidla programma, l!a" regu16 attiecfgo informdciju. Sis divas :anlatfunkci j asveido datoru darbibu. Mikus jau laikam ir uzzindjis, <a rakstlt programmas ir gafg un grfits darbs, bet ne jau katramr kas Catorus grib lietot ir jd'raksta Bis programmas. fr daudz un dafddas speciEli-stu uzrakstftas programmas da'-oriem, kupas var nopirkt. Tds veic ';isddus vajadzigus da-rbus.5fs ir ta saucamEs "applicatj-on software pro;ramsn. Sts programmas ir rakstltas

teda veid6, ka katrs tds var lietot un nav jeb0t speciElistarn datoru zinlbds. Ar mazliet pamdcibu un pacietibas pat Mikus var6tu iemEclties. Mikum gan jdapzinds, ka rakstdmma5lnu nevar salidzindt ar datoru un pielietojamdm programm6m. Datoru var pielietot daudz un dalEdds vajad zib6s. Vispazfstamdkd iespEja ir teksta parstrddd5ana. Sis nozIm6, ka dators ir rakstdmma5fna ar papla5indtdm iesp6jdm. Teksta pdrstrdddBana dod cilv6kdm iespeju rakstit, mainlt' noformEt un izdrukdt pabeigtos darbus. Mika mazE rakstdmma5lna gan 5os darbipus nevardtu izdarit! Dators var arf bEt datu bazes parstrdddtdjs. Datu baze, datoru terminololija, ir dati un fakti, Utgi ir sakdrtoti zindma veidd, Sis programmas dotu ivlikum iesp6ju sakopot un analize-t svarfgu informdciju (varb0t pat viga draudze+u adre5u sarak stu s!?!) visd'dos formatos. Ar datoru var 1615indt, zfm6t, analiz6t, drukdt, pat spd16t sp61es. Gandrfz katrai vajad zfuai, cilvâ&#x201A;Źks var atrast attieclgu programmu; Bet ikvienam, kas nolemj izmantot Bfs techniskas attlstlbas sasniegumu, ir jdpieiet darbam ar nopietnfbu, centibu un interesi. Didna

f:'H

,ffifi

KA IZMANTOT DATORU DRAUDZES DARBA Parpemts no grdmatas ',Jdstrdd5 kopE" Dators nevar saceret spredi$i, Dfltors oerrar noture[ dievkalpojumu, Dators nevar apmeklet slimnieku. Dators nevar novadtt valdes sedi. Dators nerrar but padomdevejs, Dators revar logt, Dators nevar cept kokas, Dators nerrar apstaigat baenlcu ar upuf,a Sftvi. Dators neyar liecindt par musu vai par saYu ticibu.

Ja dators nerrar nevienu no

lietam darti, ka tad dators

kas darbu, kas atk*rtojas"

paltdzet ar to, ko jau daram, bet ka tas arl var mus iedvesmot uzgemties So to jaunu, Ka otro datora principu gribas minet kaut ko pavisam teologisku:

Slm

pavisam vienkarSojot. mes pat varetu konstatPt, ka ta ir r.ieniga lieta, ko darors var darlt Bet So vienrr Iietu dators dara loti pa-si to spejam

Pat Dievs dzes un labo

I I I

I I

i I

Pirmo reiz pats, otro (treSo, ceturto...n-)

reiz dators

Seit dalrsos ar saYu pieredzi, par to ka dators l*ui draudzes rakstu darbus paatrioat un paplasinat. Nemegina$u saltdzinat drtadas datoru sistâ&#x201A;Źmas, Stastl$u tikai par

sistâ&#x201A;Źmu, kugu es lietoju,

draudzes darba, or ganiz*cijam

bet

citam

lietoju

latvieSu

ltdztgas vaj adztbas.

Nuiorkas draudzes Salas

novads

iegadajas "Apple Macintosh Plus" da[oru novada kancelejas vajadzibam. Ta ir vienlgtr daLora sisEma, kam ir jau plasi pieejama latvie5u ztmju radlsanas programma. Sis dators nav visletikais, bet tas ir iesacejam visdraudzlgakais (angliski: "most nser friendly"). IdakintoSa dators ir viegli lietojams, io rrisas programmas izmanto to pasu telos

parskatlmu pavelu formtrtu tangliski;

"standardized icon-drivea user interface " ), Visa sistema makstr ap $2,{00 ASV Tur ietilpstdators ar 1024t1 (kilo) lielu operatlvu atminu, divi 800K diska dzineji (drives) ekrans, punktigu-reZgu (dot-matrixi iespiedejs uo attiecrgtu rakstlsanas, zlmeL6

ili*?

katego Man liekas, ka redzesim, ka tas ir pamatlgs darbu kumoss, Redzesim, ka dators rrar ne tikai

lietoiams, lai

izpahdzetu draudzes darba? Dators spej paatrinat rakstu darbus. kufos daudz ka-s atkartoias So iautaiumu

atri, daudz atrak, neka mes

un datu sakopo$anas programrtras. Dators atrak dara tos raksta darbus, atkarbjas. Has ietilpst taja "rakstu

Sanas

Edenes darza r.iss it ka hiia ra ka ram vaiadzeja but ltdz paradijas eoska Mes la-sam Blbeli" lai tur uzklausitu Dieva balsi, bet mEs arl zinam, ka mirsttgi cilveki $os Dieva vd.rdus pierakstljuSi. Fia sie I)ieva vardi tika pieraksttti Btbele ir noslepumains process, Tur atklajas Dieva muZIgais prdts, bet varam iedomaties, ka arl evangelisti un pravieSi ir deesuSi un labojuSi, Dzesaaa un labo$ana ir nebeidzama dala no macitaia un arl citu draudzes darbinieku darba. Sprediki, lug$anas, draudzes zigojumi, vOstules raksti, grtmatvedlba - lai visi Sie darbiai butu ruptgi sagatavoti, tie prasa uzmetumus un redigesanu. BieZi vieo papirkurvltis klust pilas pirms pat vieaa vientga lapa ir nobeigta ttrraksta,

Labas kvalita[es latviesu valoda-o tlrrakstu sagatavosana bez datora ir liela Eepa (vismaz ta.diem ka man), Tas par.Lsr.r nozlme uzrakstlt vispirms vairtkas versijc ar roku un tikai tad ar kadu novecojusu latviesu rakstitmmaSlnu, piesitot attieclgils zlmes, var uzsist tlrrakstu, Ja tada lalviesu valodas rakstzhma$lna nav pieejama tad darbs vispirms jauzraksta uz angftr valodas rakstammaSlnas, beigas ar spalvu iekekseto attiecrgas latvie$u elmes. Visprozaiskaka limeni dators draudze

var bot paroclga latvie$u

valodaq raksBmmaslna Faktiski ne raksttrmmaSine bet vtrrdu procesetajs

Ir vieglak paradtt neka ieskaidrot,

kas ir vardu procesEtajs un kapec tas ir paroclgs un velams darba flks. vardu procesetajs ir datora programna, kas plrvâ&#x201A;ŹrS datora ekraou par elektronisku rakstamma-{Inas paplra lapu, "MacYrite", Makintosa datoram sagatavota rakstl$anas programma, ir viwienkar5tkais vardu procesetajs, kas ir pieejams mikro-datoram, Pirmais vardu procesetaia princips:

Netlrais

tts tlrs

tlrrakstu tikai pasas beigas,

RaksUsanas

programma padara datora ekranu par elektronisku lapas pusi, kas gandrlz brtnumaini ir vienmer no jauna ura. gandrlz ka kads brhuma verdin$, kas vienmor no ieuna spldlgs kabata, Raksti, redige, wltro, parmaini pec patikas, bet nekad uzrakstltais oav japarraksta, lai botu beigas tlrraksts. Un pat lielaks brlnums ir tas, ka ar Makinto5u rl.ar ra2ot latvie$u burtus ar Ltgas Streipas vienkarSam burtu tipu modifikacijam, Ka SI programma izskatasT

Visu, kas rakstams, var sagatavot ar rakstl5ana-s programmu. Ta-s ooelme, ka nav vairs j*raZa daZadas redigeLas versiias ar

"MacYrite" pamata ekrtns. jeb, ttra

elektroniska lappuse (ar

damdam

paskaidro6j am piezlmem ) izskatd*s $*da:

r * File Edit $earch Format Font $tgle

{+r

Untitled ,-r.d.r..,r-.r...1.-D....r.,,....1,,,....r-...{ II

nes/l nch

Undo

tgplng au8 E$... e $etup

viena rinda

divas rindas

abas pusEs

vienadi

pusolra rlnda

kreisl

Eut copu Paete

puse

vienada

labtr pusE

vienadi

$hou f,lipboard

MakintoSa datora sistema laui

liebEjam ar "peltti", tas ir, ar slku pa galdu btdamu rlku, noradtt uz vtjadzrgo paveli, Tad var pEc patikas rakstlto vai nu dafeji vai pilntgi parveidot. Ko $ada sistema spej paatrinat? Pirma karta dokumenta redigesanas procesu, bet vel daude ko citu, St sisEma art lauj automdtiski atrast (tas ir, "Search for" ) tos vardus vai teikumus, ko velas parveidot.

ja ir rakstu darbi, kufu

dafas

aikerbjas. tad tas var atseviSki tauptt un atkal un atkal izmantot parkopejot un lrnejot (tas ir, "Copy and Paste"), Tada veida

es atseviS$i taupu dievkalpojuma izskatas Sdda;

fornu

l9E7, s. Spredif,a teksts;

Lekcija: Draudzes dziesmas: 1) #

2r,' 3)r$

{)n ,) {r

Ldztga veida var tauplt standarta vestulu formatus, lai tos nevaiaAzetu sakt vienmer no gala. Atkal drusku teolo$ijas:

Nav pasaule (vai arl kars raksta darbs) i-aruda

"er nihilo".

Viss, kas pastlv, blivEts uz tradiciiu Pamatiem. Datori mGs ierakstZm savas "tradiciias".

Rakstlsanils programma dod tikpat ka

neierobeZotu brlvtbu, lai atkal un atkal dzestu ua labotu, vienmer buvejot un uzlabo-

jau izveidoiu5i Un iebkura dokumenta var maislt pec patikas da2adus burtu tipus un grafiskus elementus Tas ir r.arbut maeak svartgi, kad sagatavo spredikus trn rrestules, kur dokumenta izskats nav seviski nozlmlgs faktors, bet citadi tas ir iot to,

esam

draudzes apkartrakstos un dziesmu lapi+as Speja savienot raksttto ar grafiskiem elementiem jau paver durvis uz pla.$akam iespeiam, bet lide $im mâ&#x201A;Źs liela mera esam vEl biju$i laia dargas rakstammasina*c

kategorija, Dators tpaSi lietderlgs gramah'edl-bas lauka, Pasas rakstlsanas programmas dod iespeiu dokumentus sakarht kompakt[ formtto. Mans pamata dokumentu disks izskata-s 51ds:

* File Edit Uieul $peciol LatSpred. 2 itrmr ?3J1( in dirlt 1e86 'illlli!

I 986 UrBa

B I 0/l ?/86--lug E l 0/1 3/06-da E l0/26/86-.1r E I 0/e6186-El E I 0/t/86 0/5/86 lug D I 1/t 8/S6

EI I

Latuic l5

itrmr

tlidt

l4K amilsblc

f1'fiEstulcr f]rllr5rtrrlr. f-l Dtrfoli l-]Jruttta* firPrril.mri' lrrltrti Ilee'dtibes iiiii!!!t.tS?red. fl$lmla f]Nom*inn [d:ics.,&. tr*eti fi *ognr':frO

su$tem 888b ?11[ in di$t

ritta.t f,lcueto.rd Fllr lfrII*tiRAtI ?.,t f,lc.t*ta.r Filr $ ffiFotrt/Il* tlowr $ Dmkrtutt Quioro"olt l,Ioril flS*eploott

l/e/86

r/a3186 I 1/30/86

E I r/9/86 D t 2/1,1/86 E tzt?tl86

.n l |lzt

lAA

Te mes redzam Makinto5a galda virsu ("desktop") ar daudz atvefiLam aktu vtrkiem ("open folders"), Te ir atspogulob vaku

hierarchiia. Katriem atvertiem vakienr ir savs logs ("windov"), ku4a var redzet vaku saturu. Primarie vaki ir "Latviski", T*it atrodas citi vaki, kas saueas "raksti", 1B

735K

itcme

62K

[$s*it*t *r

dirt

I e5K

tnrasel,rriter

"LatSpred." utt, Attieclgos vakos ir citi vakr kas saucds "1986" "1987" utt, Un beidzot i-r dokumenti pasi, piem,. Yestulss Vestulu vdkos, Uz vienas S00K disketes Yar sakral veselu plauktu doktrmenttt.

Bet dators efekttgak sakoPo inforrntciiu nevis lietoiot rakstl5anas

programmzrs, bet gan specializeas datu bazes programmas (t.i., "database"). Datu sakopoSana un ieraksusana paLi nav vienkarsaka ka ta ir ar parasto spalvu un kladi, bet sekoioSlt- datu analize, sakopoSana un atjaunoSana ir neiedomaf ami paroclgaka,

Viens no pirmajiem projektiem, ko uz4emos pec dalara iegades biia novada statistikas pamaksttsana, Bi j a drusku i*lavza galvu, lai apgtltu programmas sistEmu

(lietoju

Helix"), Biia iaizgudro, kf, dators saprot kategoriias, ko es velehs lietot sija5anai. Un biia iapavadakadas dienas, parrakstot visu vairak neka 5r0 draudzes "Odesta

loceklu statistiku

vz datora Bet, rciz

datnrizeLi, draudzes dati pirmo

reizi

tieSll-m

bija parskatami. Lai redzetu, ka Sie dati izskatas, paradtsu savas jaunpiedzimuStrs meitas infornacijas tabulu :

Selection li{;il;;ti

O starts 'n ith

-ffii fl contatns

ls Found Wlthtn Srlir,ra

Aliila

"Ilraudgee Ststue": "3"- t.i. nnluirtltr un nrirrviEtite

"Lsulib# Strtua": 'NL', t.i..'tilclrul5tt"

"A-2": ucttrdr bes letvie5u Durtiem ('rrfr-

llel'rille, IiIf 1l ?.1?

"Radriecibr": "S" it "tieviete. *as nrv fiiutnnsa $rlw"

5l 6-643-5a9?

ilzig prreiaai alfrbFtirkei

3/30/8?

rijEBenei)

"Baly boom" rtbalaE Piezimpr:

Man liekas, ka lielaka dala $o ir pasas par sevi saprotamas. Bet sis tas butu paskaidroiams. "Dr.st.:" ir

Atrums nav gudrlba

kategoriju

uo tas ir vai ou 'itlrr krisuts uo iewetlts, vai "2" - tikai kristlts. "DK"' vai "NK" nozlme damu vai novada komitejas locekli, "A" nozlne - apmekle "draudzes statuss"

anglu valodas dievkalpojumus "laul st :" ir "latrllbas status" un tas ir vai ntl "L" lauid.ts. vai "S" - Skiries. vai N" - nelaulals, vai A" - "atraitnel atraitnis". "Rad" ir lpasi kriptiska kategoriia, Ta ir "radniectha", vai cilveks ir gimenes galvavai ne, So siiasanas kategoriju lietoiu, lai noskaidrotu vai sUtlt sim cilvekam apktrrtraksta eksemplaru, (To gribu suUt tikai vienu katrai $imenei,)

Par sptti tam, ka dators spei raksut

latviski, tas nepazlst latvie5u

alfabeta

seclbu. Tadel lietoiu kaLegoriju "A-Zl' - t8. ir

siiasanas kategoriia,

lai tiktu

amerikaniskas uz latvisko alfaheta seclbu. Kad reizi visas Sis kategorijas hija uzstadltas, tad vareiu peksrli atbildet daudz daJadus siiasanas iauraiumus. DazL dod nopietou pltrskatu par draudzes sastavu, cili

ir tikai

zi4kartba-s jautajumi, SekoioSas diagrarnmas ir uzst6dltas at "Microsoft Chart," L9

$slss Eotrsilsr Uitt*Fi/Si*trtsEt fi,opii

- 586

@@Mlam&T,Bffiw

as&sr@gsrEGS Sffi*MryffitM@M E6E&@&;{d&dryE E&EGFEHM@ffi tsEm&&*@&@8S

43 4}fi

254 VIrieSi 33O Sievietes 56 5I%

140

r20 100

40 20

1960-10 1950-60

F::*:,*t FEEE@g{

vIrlgSI

l9{0-50 1930-40 t920-}0 l9l0-20

ffi .t-.'..T-IisIEYIErEs FW

Iepriekseja diagramma Parad*' ka 1920-1q30 dekade ir Salas novada speka dekade Te ir viegli parskaama demografija Biia mazs pdrsteigtrms redzâ&#x201A;Źt, ka sievietes 20

viriesi ir

890-00

KoPA

dztvo tik daudz ilgak ka vrrie5i. NakoSa diagrarnma Te

1900-10

diagramma ir zinkarlhas skaidri paradas ka latviesu

Jaqa bErni

sfimBBuf,uuarofinrffi ufinffi 30

25 20

t5 10

PEteris

Elm6rs

radttas 4emot talka specializetu programmu. Pec tam trs maeliet uzlabotas kada zlsesanas programme, Makintosa dotoran ir divu veidu zhe$anas programmas,' Viena ir otas programma Sts diagrarnmas

("MacPaint"),

kaner otra ir

vairak

Eeometriski bazeLa ("MacDraw").

Abas

programmas ir foti viegli lietojamas. Tas var kardin*t pat draudzes macltaju, kuqam nav nekada makslinieciska talaata, Seit paradt$u

skici, ko esmu izmantojis kada publikacija (radlta ar "MacDraw"

draudzes

);

2tl

Pedeja attâ&#x201A;Źlr. ir m*ni sr geda iew6tlmie, Tas paradtjas iesvetlbas dienas piemiqas lapina,

To veidoju vispirms

uz4emot

fotografiju, tad fotografiju fotokopoiot ua beigas no t"8 savukart aCgtrni raloioL dahora attelu, Ir tads rlks, kas saucas Perkoqacs (Thunderscan), kas ir samera lets optisks skaitlotajs (optical digitizeri Makinto$a datoram, Tas spei fotokopiju parveidot

ekrtna punktiqu sakopojumd, St datora aLtELa kvalitate ir zemaka neka fohkopijas, bet toties to vut manipulet ar datora

St format* priek5roctba ir ta, ka to var tiesi nostttlt jebkuryam citam datoran ar modulatora (modem) palldzlbu. Modems (modulator/ demodulator) ir rlks, kas ptrveido datora informaciju signalos, ko var parraidrt pa telefonu, Ka Yar dators izpaltdzet draudees darba? Par splti tam, ka dators neYar saceret sprediki, neYar nomret dievkalpoiumu, nevar apneklet slinnieku,

zlmosanas programam.

nerrar novadlt valdes sedi, neyar bot padomu devejs, neyar lugt, nevar cept kokas, neyar apstaigat baznlcu ar upu{a S$rvi un nevar liecinl.t par n0su vai par

dokumeatiem.

savu ticlbu, dators var mums pafidzet atrak veikt draudzes me chaniskos pientrku mus,

Ar datora atteliem, var dartt visu to pa^Su, ko ar citiem daLora

--Laris SaliqS

Dators palldz mums

darit to, ko dators nevar darit

Eiropos ougo5ois ii..Makletti r)u" pu I ks

megabaitu Apple cietE diska atmipa, kas piesl6gta caur 6tro, t.s. SCSI, vai "skazi" izeju. Stokholmas univerit6tes baltu valodu nodalai ir "lvlekinr-oE, P -us " cietais disk6 un 76,zera r.i=ttta3 =. SajDsmE par savu "darba rfku" universitdtes darbiniece M" Krastina iegeddjusies ar1 personigo l"lekinto3i. StokholmE dzivojoBais universitEtes cloKtorands Jan]-s KresI rls I un. strada ar "vecu" 512 kllobaitu Mekipu, bet biolimr$rs .-IEnis Abens, laulIbas pernests no )lu j orkas uz Stol<ho1mu, LZdara profesionElus zinEtniskus tulkojumus ar savu "p1usir,r". Es pats, pEc pTofesijas 2urn-a1ists, str5dEju ar "p1usinu"r uil esmu iegEddj ies lS,zera rakstltE ju (Laserwriter Plus) un cietE diska atmipu. PasfrtinEti ari lEzera alfab6ti n dr ku,riem, kE ra2ot5 j i (Linquist Sof t\,vare, ASV) apgalvo, varot rakstit latviski" PerspektivE ceru, sadarblbE ar "l4emento", iegddEties kEdu Postscript valodas alfabtrtu sint6zes programmu, lai raZotu latv. alfabdtus p6c vajadzibas. PaidomE ir programmas "Fontographer" un "Laserworks". B[tu interesanti rizzinEt par "l.leklettipu" s'el.,in6r, Siir1 laukd citEs pasaules Y.

Ar interesi Seit konstat6jamo -.< strauj i ASV latvieBu aprindas -:rlatEs "latvisl<ais dators", firmas -::1e "Macintosh". VasarE pat notika , -:nE "Mekinu" saruna, ar modema starp kursu dallbniekiem ,-Tdzlbu, ' '-.'os Arnerikas latvieBu centros. ZviedrijH tomer neesam palikuBi -=paka,l. Stokholm6 "Mekini" un "Meksdnes pec - *si"' saraduEies ke , -=tus. LatvieBu riclbd Stokholmas ,:,<3rtn6 vien ir vismaz seSi Mekinrro kuSiem detri "P1us" modeJi - - 3i, MekintoBa ipaBnieku' kJuvis =::r5kd s Za1ka1ns, ar izdevni6cibu - -ni l1:rento". tegEddta =ov.-, ir iekErta, kur6 -=---lpst Plus tipa apardts un 20 : Jaunrefi

i'ar esi kiclreiz rakstiiis vEsturiskulpolltrsku iarbu kXdai vidusskolas vai augstskolas r:1asei

',-ai tas darbs

bijis saistits ar Baltiias valstim

Latviiu?

.'a esi, tad mes veletos Tavu/s dartru/s :edzeil prr11id=Utu studentrem, kos yeio.s rokslit po:' iunsk r-pol-rtrskrem ternotiem k,rs sarsias par ::.lt.rits volsttm/Lolvr-1rr. 1ns5 plOno_tom :zdot . ::',1Ko S,idu raii.stu sckopo-rumu, - i:kstu garur::s nov lerr\L1etot,s - iel..sirem -lAb[t on-criu voiod0 - i:kstus v6rt0s prerectzO3usr v6rt65arlerc koriit-

-:l

:-s

3:.:1

- -esDtitd_lo rokstu resp6.roms p,ubitces i.:r-:rtus nos0tjl: ALJA--s vEspolii- p.rojeEts ,:ro ll]:^ilni Hilc{ebrorrts 237{ S Henderson A.re !.;orrrrnqtori, IO 47401. - PALDIESIII!ti

ma15s.

Apg5ds "I4emento" cer izmantot savu jauno datoru iekErtu un iesp6jas rakstlt latvieBu tekstus ar l6,zera rakst1tEju vai Linotronic tipa fotosalicdju, lai paplatinEtri darbibu iespiedl atvieBu gr5matu rrn c itu materiElu izdoianE. Talek; peripet<tivd, I ietoj ot t. s " augstas asuma (nlgn KVaI.Itates d-uLelU lelaSltalU resolution image scanner), paveras iesp6jas izcloL daudzus vecus un retus iespie$darbus p6c "faksimile" princina. sT technita atEkiras no foto. ' -v -4 elektroniski kopdBanas ar iesp6ju tA apstr5ddt att61u un uzlabot piem. , izdzEEct salimEtas l<valitAti, plaisas, restaur6 j of neskai dus burtrrs utt. Interesanti ir ari t " s. programmEjamie optiskie burtu lasTtEj r (programmable optical character recognition devices), kas dara iespEjamu, piem., elektroniskEm "acTm grdmatas vecajd gotisl<a;E lasit" turp. 40.1pp. 23

NO REDAKCIJAS EKRANA

Vai pienacis laiks kartsjan apkartrakstan, kas apluko attlstl-

'LaLDati'-- o Juris Mazutis 16 Beaverton Ave, Nepean, Ontario KZESK4,Car.ada Gada abonements-------- $ I 5 Cekus l0dzu reda&tora virdll

bu datoru lietoSano--no latvieSu

viedokla? Mes domaiam,ka--ie. Mes a$ildam pozittvi, jo tada attlstlba iet strauji uz priek$u. Tai ltdzi iet inforrnacijas apnaiqa atsevi5$u interesontu vai, ka vietEjie saka,'lietotiju' starpa--bet apnaiga, lielakoties, notiek uz persoorgu koataktu un vaiadztbu pamala,, Taja ir daudz laba--pieredze, ieteikumi--kas noderetu visai 'lietotaju' sainei, un arl tien, kas drtz'lietotaji' bus. Mus vieno ne tikai datoru lietoSana, doma par to, bet, tieSi, datoru iesaistKana latviskos pasf,.kumos, i persoolgos i sabiedriskos, Tadai 'intereSu grupai' dabtga butu sava 'lapa' , kas reguldri varotu informaciju pasniegt un apgrozlt. Ko tlda lapa- -' LaLDati' --dotu 7 Protams, zi4as. Kontaktus. Padomus. Ieteikunus, Techoiskus verteiumus no latviska viedok[a. Pa ioterviiai ar musu 'pionierien'. 'Ka to darrt', it lpasi ja'tas' iav reia darlts, Rosinaiumus: ka veiklak veikt darbus, kas mus gaida, 'LatDati' uzsyers'MakintoSa' iedarbinaianu jo tas, patlaban, irvienlgais'latviski runaioSais' dators-bet neizslegs art citu pieeiu apskati. 'LatDati' ir'atverta lapa', kas gaida Jusu ieteikumus un pienesumus. 24

Tqrttr.inofoiljas Etii.ntis. .. . .....kas balstzts. uz lmanta Freiberga materif,licm. un

reize apskata ari lasita,u ieteikumusl

. Dators vai skaitlotaisi Lasltlis: "Kas vainas ar 'skaitloraiu"i " Vainas nav. letritdumu ir gan. Citi saka, i(a'skai[lotais' p[rak tuvu'calcularor' iedzieoam, un 'dators' tacu'af,slrada vlsada veida <latus, ne tikai skaitfus vien. Vel citi: 'skaitfotais' ir Latviia i?g,udrots v[rds--tldu mums nevaiaS. po t it ika atil Dazieo'dators' parak'trancisks'--skat.'datorisation'. ir Kadas .ltlsu tlomas? Vai hotu k[ds toorrromiss't

Tatad--terminologiias atF.al

Tacu ne- -'komrriorets''t

I Ar'desk-100 oublishifl('

ies groti. EleEtroniska publicG$ana? Datorizeta satiksana, drukfsana, tai lespiesana? Skaitlotaitedevnieclha? Tas g&fl tdds

sastleDtaks kumoss....Yarb0t varetu

teikt--

leizerizdevnleciba? Viss'DTP' vilnis balstes uz leizerdnrkataiu uo. saprotaras, tas paYEles saoem oo datora.

'Chip' tacu hos cins, un cauri. NE'1 Tas arI " apzlmets ktr'korpuss', 'kristalls'. Mosu puse laikam gan't ips' iegai ies--vienlgais, datoru noliedeeii smln. ka reiz tadus taislia no kartupef iem..... o Dzirdets, ka diskus puristi reia sauca par platenEm'. Vai tas Yarâ&#x201A;Źtu trot? Bet--kl ar 'llofiDy'? 'Lenganais' 7'Maintrmais' ?'Flopiis"/ ('leslongoiamals' liksim mieral) Lietakas ' ieti lDibas' {'kafiacitates"i } ir'cietais'

('stacionarais' nevarEtu bot 0areizi--ari'cietie' griezas)--ieb vai iaruna par daaada 'bllvufia' d

iskiem? Tarl.

iska' ietrer'e'.'vaki',

'azote'...'piedurkne' nederEs. Vistrdus diskus daen'

nu,'clzlnuls'--v8rb0t'rotators','uztvur[fs' 'Pie0emeis'?

Turrriolslm sol Rakstiet un debateiie[ lldzl

P6rqemts no LatDati

LAI DZlVO UN 'IIEK

LIT.-'IO'IS I]A'IIVS UN LOI"IA'I1VS!{]{

StrpDoJol p(iLI' pqvqsalo rliles!Ibat:r, jqukArb poslalVdn), zvalg;l)Qii::i D(:{\i'irI) \.lir vorbUt pot (iedcn)dJiesl) !.oi:ligiem skupslierh mEnesrricd, le::lici:::.'.:-:: ::t.e:1,i. il,l :: par savrem lidzqqilnrekiem, td kA to gromoliski pqrelzi daro I'ctir: retr,/ie5u r$ilat.rt

EIizobeIe ul) Ziglrids.

Elr-cirei,e nesen s,ltrkc Zlgir]du k-oilo jo1.tnol,nes pul'in^ ]:qlll:= .+i- 1:lr-r:r': vtnt 7tncJo, ko visi vinu mlieslli)ats scFii tQli: pieprlailsies .ieu plr!rrara rondlna,Czel'oi iloF.rri.-c,,,t -l3irids F'i+.i+.'is i.\,v .r E..zancl,-Al r.rn (T- sty.:li.i.i ie:( (l ocrJ r-t?meitenr,t

ffi ffi ffi ffi

fr fr

flE

Tu mon potlc. Elizoireie ieliiiedzos p1-ielie , jo Zigfl-Ids Lik gr'olYtoitsii.i

grcn^,oLisko t. -I--tJ -^

llL-,,r-lnlr,U

pcu:e Ieverojiet.

F^+ilJU!,I-.

DZEUE

a +r ! h-+i^ LU UULIL

+.:. I -lirl

c€:s-:-:;r'

ka F,ilII:c:;'.:

Poltt"om

JUS polrlkot,

bet

t.('rs

iion) kods

pr-l:Tk 1r

ciolTvo - kctm lu pot,lc?

i-,\]

t r-reS

ius

ll)('ll'r i.-.irlc

vin le::-. D{lilkQi.ri

iltti,i; .uill'ci,

At! ] izploios zinos pol jarrno parTii. Zigfrldom petll'.

rll:re|+

Elrzobei,er p,aiIk Zigfrlds

Volroi(os r)edejos velok, F)otii(Sonq porvel Sos rr)Ilesllbc. p-:; 31i-\if.rsi' rnenesnlco Elizobeie kou'rrlgi, bet or porlieclbu ielco Zigi'.iar., "Es i,evi

mllu."

ir p,a'I',o I',laaoil B,'-i t'OiU klo{osim gl oliiotis}:i ;fi ir ElizobeLE iemllEjies. Elizobete ir ZiSIEIdq iemll€jusies.

3--,

"illZigfrlds

(ncvi3

NTDET

D.Li

viqom potlkul

p.ieksl Es

"Kccis

gglizgbc!! voi qxllsllldu

tcmilE,ltrSica)

iemllcto l-.ensonq ir lokotlvo -- kuro es esmu iernilejusies'

levl, JanI Poi:erl:, se'rl

voi onl kufo

es esrnu lemlla, ies') vlr)0, sevl, Lrnci(I. il'icj'lia

LU.

U:rVV

l-,i-fDulLU

Ul I -

Lff

ulguEs 25

rnes, J]les,J^nes. pamats" uzstddija informdcijas galdi;-

mtlvoht Milvokos ir samdr5 liels lat" vieiu skaits un aktfvs latviedu centrs. Latviedu jaunie3u skaits ir apmEram 50 ( 15, kas dzlvo citds Viskonsfnas pilsetas vai ciemos). Jauniedi galvenokdrt satiekas tautas cl"eju rne{ina=jumos, baznfca, jauniedu e.u ji.f na ,Pamata" rlkotds nodarblbds vai pas l. sava starpa . Tautas deju kopa Metieni4S vair5k l<a 30 gadtts ir vieniba, kas dod jaunie6iem iespdju satikties noteikta vieta un laika vienu reLzi ned6]6. Tautas de jas ir pozitivs pasd'kums, kas jau no sdkuma gadiem ir Pulcinajis jaunieius.Diemi6l tautas deju kopai bija un v6l ir Probldnras ar vadf ianu un administrdci ju. tadgin6jumos parasti valda laba galsotne, bet draugu loki un personfbu sadursmes b:-eii skel vienlbas sajutu.

ir Vl-suzKrrtosaKais draugu loks jauniedi, kristtgj-e "jaunatdzimudie" kas reLZ arf dejoja tatrtas de jas un izlema piedal fjds sabiedrlba, bet jaunie6iem, ka par6jiem no itsLirtlus arf rro l atviedu sabiedrlbas , neredzedami vertfbu latvieiu pasdl<umos. I"1i lvoku j aunieiu Pulcin6j ,,Pamats" ir samdrd jauna organizd'ct-1a Milvokos " ,,Pamats" uz sdka bi j u6a pulci4a darbfbu, kas izsfka aP L913. gaduTd, p6c apmdram L2 gadu neaktijaunieii uzsdka darblbu no vitates, jaunieJus gan no jar:na. pulcd dejdrn, 9dfl arf tos kas nepietautas 'Pamats" dalAs tautas dejas, nedz kur citur. .,Pamats. i zkart-o j a iespaidf gu demonstraciSu 18. nor.,embrf (85.9. ) , rfkoja diskusiju vakaru, latvieJu videolendu izrdcli un vakaredarru. fB. novembr:I !

Milvoku universitatd un vakard nosv-ne ja Latvi jas valsts svetkus. ,,Pama--s' izkdrtoja vairdkus draudzfbas arf vakarus. Td ,Bamata" darbiba ieti.lps-un sabiedrisk^ polftiski, kulturali notikumi. Vislielakais pasEkums bija .Bamata" rikotds Zdhraku dienas L986. qada. Zdbaku dienas bi j a l ldzIgas mazarn / rfkotam ALJAs neform6lam, diletanta kongresam. Noi6lojama Piezfme Pa: Z.D. LTr ka bija ]oti mazs atbalsts no vietdjiem jaunieiiem to rfkodanS, ka arf apmekleBana. Sf neinterese u:vienaldzfba ir izskaidrojama ar to, ka lie1a dala Mitvoku jaunieiu r: parak aizrauti ar savu Personfg: dzlvi, kura ietilpst amerikdpu skola, darbs un arnerikd4u sabiedriba. Baznfca sa j-sta j aunieSu lldzdalfbu. Te arI ir sabiedriska vie-. kur jaunieii satiekas un iedzer kafju sabiedriskajas telp5s pec dievkapo jurna. Baznfca Milvokos iet poz j,tf''Milvo-'v)-rziena sakar5 ar triju rlraudiu apvienoSanos viend draudz:54eLto <1raudZu atstatas r6tas :dts ttmDsu draudzet' , " jrJsu draudze" ."vinu draudze" driz sadzfs un cerar: ka jauniediem bus tuvdka koPfba. Ve1 citas piezlmes Par jaun-= s iem un sabiedrTbu Mi lvokos . Mi lvo.< ar:f clarbojas jaunieiu ansarnblsporta kopa, skauti, gaidas, kd a studentu/ 5u korpora-ci j as . Po ztLl pazfme LY t ka padi PulkveZa Kalpa sestdienas skolas absolventi sdk astdt savus bi3udos skolotdjus; ta s5k arf dot taveid5 jaunieii gudrfbas, ko ieguvudi GVV vai I\:ArI jdpiemin Milvoku organizdcija kas atbalsta jauniedu darbfbu un ]oti pretlmndkodas ar stipendijEm atbalstiem talSkai latviskar tzq) t-bai ( ka cVV , 2x2 un uf,G) .

Ivars Strautmanrs

PAR LATVIr5u vRt-oou'

Kas nav m5cljies savu mdtes valodu kopt un cj-egi turEt, tas sve6u valodu

tikai nekdrtigi valkds. (7.)

Mtsu valoda ir aridzan sirma un sv6ta

bet aPgaismoHanas d6] mums valoda japie4em daZi jauni vdrdi, kE arf v61 jau noticis- Tautai nav 5im itaz tas bet pavaiatmetama, valoda vj-s iava rojama. (3.

)

Gatava kult[ras valoda nav ngVienai tautai no debesfm PiePeBi nokritusi. ( 4. )

ttksto3iem sava jauir skaidra un sv6ta valoda, kuSa ve1 p6c daudz gadu pirmo 5rlpu1i, uzrada nibas vaig5, jaunlbas sp6ka lieclbu'dod par.mtsu sent6vu ne smalkuma, netrlkst vigai gara darboBanos; IatiieBi'jautru un sp6clgu ;;;; (4.) veikllbas. nedz dziluma, nedz bagdtlbas, nedz

Mums

;aulu sRozivt: Atzidami ikkatras tautas tiesfbas, maclsiemies savejas jo pilnfgi cienit un aizstdvdt. (1. )

pAR sABtEDRtsKo uN DARBU um

PAR AUDZINATAJIEM UN SKOLU:

Misu skolam nebirs kE raibiem tauriniem pa gaisu lidinEties, bet bts btrt iieti un stipri savienotdm ar mfrsu tevuzemi, mtsu tautu un dzlvi . (2-l

StrEddjat tE., ka j0s var6tu pEclaikd spfdet kE spolas zvaLgznes mfsu tautas priekSd un ka j[su darbi var der6t par ce]a rEditdjiem v6lEkiem strEddtdj iem, pa5u b6rniem un visai nEko5ai audzei. (8.) pAR TAUTAS UN TEvUzEMEs

ruilrsrTgu:

L?i pariesibas gaisnn ir rttilstt harogs, has rntts sa' ureno; lai neizlocita taisnibo ir ntttsu sftZps, ar ko ka' lai ne\aubTga piendhunt'a apzipa ir pret fot 'brurtras,netaisnibu; no ndttigiem cirtieniem: lai ntil.s sargd has nnilns der por attotu, iz nfilestiha zentes shaidra t7ut hd smelants spEks un spirgtutns. had sp|hi kant pa' gurtu dziues griltibds.

no mums krfltis glabds milestTbu uz savu tautu, tltad nepiekusTs, neapniks, neaizmigs, bet vets svirTgus akmepus pie m0su izkopiamis tautas 6kas' KuJS

Visi citSti pSrgemtinoA.Baumar;a''PaKronvalduAtap6d6m''.

W Iavillrumt no raksta, kas par6diits aviz+s "PadomJu iaunatne" 19S7. g. l9.rnarta numurI

Yides aizsardzibas tlubs aiciaa i6

gaAa 25. februfrri TPP kultEras namd

tika nodibin6ts Vides aizsardzibas klubs (VAK). Kluha pamatu vetdoJa <lau<tzus gadus sev mdJvtetu un saimnleku meklEiu$ais tE dEvEtais Pieminekfu aizsardzibas talkas centrs (PATC).

MKk[uDs

Ef,des oEasoffiaEbae

url

Vides aizsardzibas ldubs darbosies tris savstarpEii saistitos pamatvirzienos:

r/istr ri*idtr pl*miae*!t1 e.*olo$i,+s un tllyF.*tt,tff,tr+rll#.r,fesnrt*rJfi.{gl,Fl#.+aFun

'tq#an.l. VarEtu rasties iautEjums, vai nebiitu labtlr klubam koncentrEties vien6 konkrEtE virziend, lai neiandk vettiga spEku iz6B,ie$ana. TomEr PATC darbibas pleredze liecina, ka darbo$anEs vienE vlrziend bieii vien ir neptett+lrama. Svarigi, lai vakarEjie pieminelrlu demolEtEji iendkhr miisu talcinieku pulcirld. Svarr-gi ne tikai piemin+kfu turpmdkajam liktenim, bet tieii virliem pa$iem. 2g

I4su

rt+,rit't

t pi*.min*,{!*

.?1,?$iffr{eJ#.?

GalvenE piemineklu aiasardzibas un glflb$anas forma Bobrld ir un paliek talka. ... TA tad tie$i talcinieki v+idos VAK pamatu. To es sevi$$i gribEtu uzsvErt io

ir salrrdjies daudz katastrof6ld stEvokli eso$u pieminek[u, kuqus var gl[bt tikai praktlsks darhs. Ar tn nehtlt negrtbu tetkt, ka mums Jilp[rt+p par sahl+drlslto remonta un celtnieclbas lcantori vai att-rrI$anas trestu.

@ffilm@

FEemflnek[u aEzeondafuos tn[kos

Pirmstallcas darbibd vEl iekfauias informdciias vEk6ana par konkrEto objelrtu, un bEtu loti svar-tgi pirms talg.as noorganizEt tilt$anos ar vietEjiem iedzivotliiiem vai sltolEniem. Tail i6tzskatdr0, kas tas par obielttu, kaPEc Es pEk$r1t gltbiams, ffidFiEdi radot pret talciniekiem labvEligEltu attielrsmi tra varbEt par l-tdzdarbibu. ... Hatrs mEs dar6m to, tto nevararn nedarr-t, un ir lahq ka iekErtoios tI[, lai vieni g6ddtu dieaii[o. bet citi -- garigo maizi, Taf;u te es jau ieeju cilvEtru atti+cibu sfErd. VEI pakavEjoties pie pieminekli+m, lAaQildtna to apetnt$ana un apseko6ana Tas patiesibt ir darblbas sEkums. Te vrr lesaistities cilvElri no malu malEm, atsfltot mums informEciiu par visu vetdo ...

pieffiin+k[iem, to patr+ia6j0 stEvokli, priek$lilrurnus, u.t.t., tE kA iesaistities m[su klubd varEs ari n+klEtienes entueiasti, tie, kas dziyo citlls republikds vai pat Hrs+mEs.

gadu simtiem, atti+cigai 6 arhilekfEras, vEstures, ltultiiras vai dabas piemin+1r,1i.

Par darbibas veidiem piemineklu gtdb$anas jomd var6tu rundt v61 un vEl. Td, piemEram, par fotkloru -- ffiusu pamatpieminekli, tE saglabdEanu, apeinfl$anu un aizsargd6anu.

Tas, kas *ienis otru, n+kad neatfausies izgfrzt upF amonjakTidens cisiernu. SaudzEt dabu nozTmF saudzEt cilvEkam

Un, otrkErt, cient-t citam citu. Ar to arl sEkas ekoloftiskts apzir.rat viedo$anEs.

cilvEltu.

ii ir ,Oarbibas forma, kurt vEl nav

Par spiti zin6tnielr,u neattaidlgaiiem br-rdindiurniern, $$,iet, lca |oti daudzi stEvokfa nopietnibu vEl neapzinEs. Ari $i izskaidroiana iekfautos kluba

uzkrtta nekfida pi*re,*ze, Eet ir skaidrs,

lr,omp+tencF.

...

Eltolofi,la

pienEcis pEdEjais laiks s6kt aktr-vu darbu. AtcerEsimies, ka te jau ir runa ne tikai par dabas veselibu, bet gan par dzivlbas glEb*anu. HonkrFti ekolofiias stEvolr,la apseko$anH piedallsies visi lr,luba biedri, Tas ir, redzot pErkdpumus, nepaiet, garEm, bet atkarib6 no to veida mE[inEt noskaidrot iem+slus, prast-t, pask aidrojumus no vainigajiem. Far rezultilti+m ziqot lcluba sanfrksmEs, kur tad pier;ems tEldko ricibas ptdnu.

Tiek izstrAdAb kluba darba plEns, visiem vEl ir iespEia p+rsonislci vai ralrstveidE, vai pa tElruni iesniegt savus

Ttkai lropigiem spFkiem mEs varEsim clnities pret "amonjakom64i+fiI", ka$, saind6dami augsni, saindE ari mfisu p6rtiku, pret Edens un gaisa pies6rg+tEjiam visds mlisu r+publikas malts.

IELA la.

t?/r*-?'p,ttLlr+rttlll

rr*.

priek$likuffius. Ja kur ir nepiecie$ama talka (bef lrur tad H nav n+pi+ci+6ama?) b'Etu vElams minEt ari optimdl+ talcinieku skaitu, vaiadzigos darba rikus, transporta iespEju un tallc,as laiku. INTORMACIJU VAR I.'IODCIT TTP HN PA TALRU!il 2?7216 6UI-lrAI RACAL rlAroiA KLUBA sAI{EHSME BflS 24. MARTE PLKST. I9 TTP HI{ A. DEGLAVA

Uz sadarbibul

ARVIDS ULME

tit'tr-{ifre

Risindt ar ekolo$iju un piemineltfu arzsardzibu saisUtlis problFmas nozr-mE rundt par cilvElta un vides attiecibdm, kas savulttrt ir atkarigas no cilvEltu savstarpEjdm attiecibdm. Proti, pirmlcdrt cienr-t otra darbu, T0 darhu, kas teguldlts, varhllt lau ptrms

^L9

Pirr;emtc no "literat6ra* un

dvEseles bagetinatiliu kolektivu uo

mikclas' l. malJa {18.} numura

Latvijas reprezenGtiiu, kas

"Tris viedot,li per ziep6m"

Ar cienu, DAINA SxmZnn

n osau

LASITAJA Uz

Cilv6ks, kas nenil, oeciena saYu Dzimteni, klaigo apkilrl, ir noiEloiams starptautisks tlaidonis, Septitri siniti garaios vicu verdeibas gadbs vicu kungi, lai pazemotu savu verdzind.to dvdseles, deva tien aicinoius "faniliju vi.rdus", lai pazenojums ietu no paaudees uz gaavdzi. Tas viss ir bijis

sen.

Latvie5u falula ,lu;tr1voja, smelot paiapziga.,

sp6ku savd

savfl tautasdeiesnfl, savis tautas dain6, Krita par savas deinteoes brivibu ar Latvijas virdu ue l0pdm, Bet kA b lm;gail? Iegnju veikala "Sakla". Da,iu cilveku rindioa,

divi priek$i. vicu

valodd. prisa

plrd6veiai gabaliqu ziepiu, tSdas l66kas, Ua pdrdev6ja pasaiedz

"La[viju" par 24 kap, Pirmaii. mirkli es apstulbu, tad pan6mu brilliti un izlasiju ceribd, 'ka esou nosaukunu pfl.rklausijusies, bet tad pirdEveja laipni paskaidroia, Jus, nammit, sen neesat eiepes pirkusi, "Latviiu" par ?4 kap. pi.rdodam iau sen, Pirbraukusi mliis,

p*i,

nevar6ju nomierini.ties

par

pirkumu pastastiiu bOrniom, mazdEls arbildoiaisi -- nevajadzEja pirkt tik l6tas ziepes, tad nebfitu la;ead ko pdrdeivot,

Cik vienk6,rii! Bet nav vis vient6.riil Kuri devis tiesibas oirgi.ties par maoas 'Muns 3i ir dargS.kn tautas zettres v6.rdu; un wEtikd zenel M6s esam triekli ell6, Sauti un kirti, uo tonEr &ivoian savd. zea6, kuru sauc par Latviiul Kristit ziapiu gabalu par "Latviju" var tikai tils nicindriji. Donilju, ka ar nfisu zenes v6rdu nedrikst nOt5.ties ga labi ua kreisi, dodot to tualetes Ziep6m, somim ("Somdaris" ), tort6n (kafejnica "Daile") vai fabrikim, Tautas vdrds ir wdts vards, pret to ir iI,izturas ar vislieliko godbijibu, L Kokara koris "Ave Sol" ir pasaules slaveniba, kuram aplaud6 un cienu hfila, kijis stavot, we5[s zem6s, un tas ir tika "Ave Sol", jo, lfrk, nelika par "Latviju" nosaukts (ti domiju) aiz pret savu cie4as un atbildibas izj[tas 'nevieiu misu zeiri, tautu, Neziou 30

bfrtu

kts Latvi j as vdrdi.,

fu vEstuli atbild ReiOtA;n, Baiba Horste,

r/a "Dzintars" inieniere kosmetol&. Daii izvilkumi

no vipas vEstules:

Pirns nosaukuma pie5*,irJanas iaunan

raioiumm tiek

rftoti pal konkursi

vid0,

"Dajn,la.ra," spocialistu Jaunl nosaukuma labska8a un atbilstiba tiek apspriesta republi(as A grorupn ie ciskis

konitejas niksliniociskds padomes

s0d6,

kuri. piedalis ari Zindtou a"kad6miias Valodas uo literatflras instit0ta p6.rstivis,

Pirmis grupas tualetes ziepes "LatYija" raio jau vairik nek6 divdesmit gadu, P6c tln, ki ari p6c smaridm "lat:riia", vOl arvien ir liels pieprasTiums visi valsti, Ar Siem raiojuniem m6s

pirstivan apvienibu "Dziotars" 6rzen6s, koskr6ti Amerikas Savienotajis Vals[is. [Vai kdds n0 mums b0tu 5Is ziepes kur pamanTjis?l

Arlatbild YALODNI ECE, Alna B linkena, filoldijas zinatnu doktore. DaZi izvilkumi no

vinm v6stules:

raio ra.diouztv6rEius "Abova" un nopddus "Gauia", ir viesnica "Riga", velas mag,gejimes na$Inas "Riga", un lianins "Riga", ar "Rigas" vi.rdu ir v-el virkoe iestridiliuou; ir viesoica "Lo,l,viia" un torte "Latviia", uo tillu pasaulE mfrsu republikas v[rdu UUru republiki

*iznesu$i nikroautobusini "Lalvii*'', vietniekvi.rdi iznantori a;T dazadu citu obiektu nosaukianai. Vai to varan ateit par lahu?

Labas preces Latviias

vdrdu neapkaunos, bet slikti.m t0 patieii.m nevajag dot. Un ceoai te nevajadzEtu b6t kritEriiam,

[zirlEtr, rslzEtt'

ffi---

$estdien, 18. aprflT notika "komunistislE' i;lka''. (ur6 ikk'atram cilvEkam japie&16, vii nu strfoiot ar lSpstu parka pu$u dobEs vai ar stetoskopu polikllnikas istaDUas' ka- tika lznfua, ka l"1dkslm dienas "kulmin&ijas" oiriaitas tieSi pirms t.s.

it boma laukumd sv6tdien, I 9,

IASTRADA

aprill iiieioienu svdtdien6), Kad par talkas ideJu iztetcu atzinTgus vdrdus, man teica p$0r9m vdrOui, "Divreiz gad6 talkS visu uzspdrina, tad Pu@u atkal Piecfiko"'

#frt

Pamiuhia

Am6i[G RalatuK.fiiums Lah:ie\uC-enffu Sabiedriskiem Datbiniekiem Redigeiu*i 3xS

Rala;tuKfiiumn IeoirzesDalibrneki Red,aktrls Ojas Crlle

Ieoirzes Vadnai s un Izdeoqi s Uldis

Bh*is

stmtfta dila anekdote: Kd @ isi pft "-Challenger" uzsprdgusi

san6kusi auostu Va5ington6' oacel$nds,'ku96 -sPrida

$iritt,

aizdmusies viena

ra|ete.

n-ai'Tai6 to.pada'

ULLa Bluka 'Chem5-strY

DePt. of BrooklYn CoIlege BrooklYn, NY LL2L0 (718) 780-5455 d. (71-B

) 934-677L m.

asasssssssaaaa STs vestulu vlrknes beigas atroftm sekoi&:

Redakciias Piezime

Liekas, ka lasitiias l. i;iezoel v.eyle oaustaiam salraukumam fomOr ir &i]i'ks 'pan"ti, kas nav ieraug6^ms tikai tualetes cet6' vai tai aPstatli ka ;i.Di, p*m ir liels pieprasiiums zie oe J iaiviias' virds.dots tualetes Laiviias ta IiV. f.", ralo.iul*vairi& iiepes f,a un iiupOn srn g.au, neviel Pdrliecibu' ka ot[a2o vairs Srozans' nav nekas un klidas nav

;;titr

fffl laiff

augstu viru sapulce sanoliusi lTdziga -sprie& par to, kaG-,I .1av kur;6 Maskav6, tiek stffitltas Patreiz .'. otr6, aizdegusies "p6rkdrto5anos" un par t.s' anekdotes AuA;a "padtrin&n0s",,,

KaS gaes iaun6ks viriet'is, kas p6gnruden

'iffiffi*

neoarfozeti-

ticis J0rmalm ieb

Satakvas

klolsTtaji nijuii kas uz vilu t6 vec6ki'citveri, un irim0:a nepiedErtu) tur viqr5 ka lt I*n i Ji.iriu5ies, sakam, llatlock p6rst6vi John ASV itzirfrjis turpina arT un atzinusi nekad'nav nst

#io tpaicjte

neatzit Latvijas nelikumip

";istREoL roPA" Pasiltin6ma Pie:

vlru

iek]ausanu

Pdomju SbvienTb-a. Jauneklis teica, ka taia

bridivipam policis "t6 silti

sirdi"'

VEI iooroi6m kinoteatrT "Komiaunietis" tiek iii*riio ieiisora Jur;a Podnieko film.a Vgi vimii Out iaunamf ,'par kuqu vietEjie vel loti daudz run6. ArI lepoias par to,,Ka ta 'ooim uz starptautisko filmu festiv6lu Cannes

'oirota, Frahcii6. lesSk& ar vair6kiem 'raoiierir n0 r6kkoncerta 0916, pft !u6a

uiuudin6ts jounieSu p0lis, ceJ6' atpakaJ. uz Rigu, pilnlgi izdemolEjis vienx. .vl.lclena ufinr'tirar ram tiesas ainas. Tiek tiesSti viirafi. Maz@i0ie atlalsti praktiski bez mt6frpfumitgdfW pusisisaiek Uo, smqlu rezlmu' notiesats uz trTs gadu - pazindo-nm prTdi l6muma JiuniJtis ("soproti, izndk pilnl-gi sabrhr iilmioiiti ii,-tia uotiud kild simts ir voinlgi, bet tikai Kur td taisniba?") "' viens tiek niatt, rm turq savu zldaini -r.ok6s' ;r#i;. vrnai poc 0ernobflas spr&lena 6aii, io vi;ra'tidi taiS brldf bijusi savas 31

ftt

iffi;

dfts'

gr[tniectum pedejm neddJ&...l1ettene kilu nakti ar roz6m rok& un baltu klettu mugurd staig6just

jumtiem.

pat &JoJusi, pa

YecrTps

Psichiatriskaj6' slimnTcd vinai (tatvtete) pa krieviski mfo garu lekciju dar to, ka "tA nwajag". Vip klusi, tikko dzir6ml (latviski) saka: "Lleclet manl mier6..,".,, Latvidu ka;wTri atgriezulies no garTgl Afpnlsta-nas, kropll, jrit, novecol u5i ; yipi ka vigi 2.2 @u vecum6' Iau lr Kluvusl par vecrem vlnem, Kam valrs nav nek6 kop$aar saviem bijuSajiem skolas draugiem... So filmu grUti noskatftles bez asar6'm. let runa par to, ka viens no fiim6 lnterv6taJlem puiStem, km strilldJls mong6,

citi

cltl

p6c filmas izn6kSanas ticis atlaists

darba,..

Latvijm valsts konservatorijm tnepju telpd redz6ts 566 uzraksts: "llana tauta, tu SoUriO esl tlk spfuIp, clk spfuTga tava dzlesma!" Jau il@ku lalku tlek projektdta Dauwptls

hidroelektriska stmija Jeb HES, ku;m

tzveid&na nozlmEtu kvadr6tkilometru

neskaitdinu

auglips

zemes

appludlnd$nu. Pedeja taifa tzcdlusles tik liela brdka, ka projekt6bna pagaiddm p6rtraukta t6l6kai apspriedei. Laudis nav seviSfi cerlgi, ka neb0v6s, ["Literaturm un makslm" 19, numurd atrefer6ta Jdna Petera runa PSRS Rakstnieku savienft6s valdes plenuma "ll0sudienm un lleteratfr a" 1987. g. 28. aprilT llaskar6, kuf6 dzejnieks tiecis Sadus v6rdus: "...ko,..nmlictn6s HES celtniec1ba? Ja pats spohkais spEkstmijas pl6nsaizskardivu republiku -- Latvijas un Baltkirevijm iedzivot6ju pa&iqru, tad rodas internmlon6la depresija un tad arT miljardspolu spuldu gaism6 taut6m b0s aukstl. (Es te nemaz nerun6Ju par to, ka

Latvij6 jau 6dien 120 tiiksiodi lauku iedzivotaju gi6 rlnG pfu sara dzlvokla vai m5jas, 6et- 80 tUksGi &ivo vmds un

avdrijm st6vok'lT eso5ds lauku sdtds.,. ) Aet cik iekoptu lauku m6ju nmlicinatu aplam iecen6t5 Daupvpils HES, nemaz nerun6jot par "sentiment6lajam" teiku, pmku un qltdm kulturvletdm?l ipailJauntest s0&ds par to, ka pat p# nim

nav

pietiekami

&udz

sabiedrisku

(t,i, kafeJnTcu, par krodziniem hemai'nerundjot), vietas,' kur jauhleSi pakalpojumu

var6tu vakorm uztur6tles,

Daudzm,

piem6ram "Palet6", tiek iek$6 tikai ar pazT$anos, un vlsus slEdz ciet starp 1 0lem un lliem vakar-a. ..,Pusnakti Verlga jau

gallgl pamlrusi, milcis mums prEsa (

kris/'iski),

m& te darot,

"Poligrafifu" diskoteka sak6s pa$kums,

kutra-bla(us darboJm divl dlskfokeji visns no RTgas un otrs no "Federativ6s" ( resp, Rletum- ) vacilps, Biletes var6ja dabut tikai ar pa2Tsanos. Apgrozijft

galvenokdrt universitdtes studenti un jaunie mdkslinieki. lzsludtndts, ka sdksies 8-os,

Tstl sak spEldt ap 9-iem, lesAk ar tradicion6lo valsi, bet itin neviens nsdeio, DrTz lietm mqinds, un z6le ir stdvgru-dam pilna, lr baigi lab-a m0zika, Tomdr pus6 vlenpdsmltos sl6dz to btidu ciet, Tiem, km vEl zElE kav6jds, tantigas k6rc, ka balle belgusles, lal eJot uz gar&robl.

Jaunl putit kffi pas6kum6 novero dlvm skaistas skufes, pieiet t6m klfl un tas uzrun6, !'lettenes sak runSt krlvlskl. Puisis, pqriezis meitenem mlguru, draugam saka: "Skaista kE dieviete, z6l, ka tik krieviete," Neskatoties uz to, ka v6l bija auksts un visi kokl galTgl pllkl, RTgo, lt seviski vecpllsEta, izskatil6s &udz spoZaka un kr6sain-aka, nek6

pirms daZlem @iem, Tas izskaidrojams ar to, ka Polijas str6dniekl cltTgl strffa pie restaur&ijas un remonta darblem. YEI daudz kur redzsitm un stalaias. ArT lotvieSi paSi iur tur ko remontEJuSl, bet tdm 6kdm pfo p6ris @iem jau kr6sa lobjm nost.

to, ka tur ir ,Joti Ilels bezdarbs un &udz bezpajumtnieku.. Val mani nenomdcot bailes, ka mani kug'a katrS' dien6 var6tu atlatst no darba? Toties arT brTn& par to, ka es par vlena m6ne& algu varu samaksdt dlvu ne&lu ceJojumu uz RIgu,., "ledom0'Jies, tas b0tl it kd mEs par 20b rubliem alzbrauktu uz Amerikul" ( lieli smlekli)'-- "Kaut k6dibi m6s jau to naudu sakrEiu, Ja tik mfs lalstu," Yispdr jaunm paaudzes locekJi medz bU! draudzigi, runlgi, tumigl, hnatgrlbfgl, tidi, bezbaillgl un atklati -- pielTp arIpa$m. Patlaban par Ameriku zin

Jauniesi atk6rtoti mums teica: "Nesiltiet mums nek6,

pdl brauciet

bieidk clemos."

Es esmu brfYs I.ii-i i_:*i,JZ+t tila.n iia.if=

li;-,r..J

t:aigi-r i,:3.rlit::l E5 +-irfl l-i t:r tr,r';...

i:,Iu.'+iis

FEr.:

iiei+rr: g;i,1r:.';rtriti*:j1

n*ka.

lilii.

+g *InTii+r;, iil-t -i-i+iilii:'i- ki:-trri'; iixl-"ri Er +:;rrrt-t t-:r ttrs...

F,=:.r 1,:i:

iF'i*tii.i lrir-i h+trl=t:l ti;rrr ir

rr.tti+rrii;; rii=i.

i'l;r'; itti+l':a:; tlr.it-; ;:ali*ti irlr-i.'u"ari:. l,trek-as

lll= ili-tiTi:i t+r,' '"'i+iiiitgi i-iL1X i::i*t. i-i::. i;.+r:+ri, Fa. tLtrr 1:+ti *+i:i+i.

i+1ii

EiLiE

iir.t-rii+'=;.

iJt-u",ii:i

ieit. mani ii+Pi+Lu:- --

irri ri:i 1-:irr-+iie T.i. y-ia.t l.:.a. +i -f.iti

ti+iii I:i+ii+:.

i;i*t, prl.i ti:: ti+ f.,;rri:I.:F=i+:.

T+ i,riiri p-ri+.r-rrr:t, t-:.r'J: it- ,iitri-l illiirtE, Ti* p;rga:iir=. ir':iz Jia.zl-Liiii t*if l-ia.illat-!. ijt eljr.jti rrj F{;r... d-a r_l

kur,

E:: +:;::lrl l-ri-I'',r=. +5 +5r:ir-1. t:irtri=IJti F;.r.l'1i*s Di+ra.rri, l:a- l'+i clzlti.

Sursis

Tr:i

i*i.

li'i+ti;r1'r-:r,

i'.ii-r.

l:ir

ti{:t llri1-i1;rg r-:il'=

trit tirE;.

;iir:, t:rt1i+ i:,ririi -- :sti::ri":+i:.lii, 1*i1F=

g-i;.lr;riitri+1,:i i r-1fii!. !a.r-i i,'ii; tii:= iatri;rl.:r,.t-r-;

E*t ,;el

i-{--7 l!l:_i.-rai,

::+:;apra.a':1atirs. rlui-vttlr tri+tni =Lr';i, ''i+i r=i it:iI. Tirl jirl-t iatit 1-:l-t5+. p;t+

iia.r rrtt:i ir -- ii+ iL:-ttli=? IJr-r li.arir: trr:Lt:r-t tj+ I:';rr:tirii'i Eq tipzirrit T

iii-:rr

f-ia.

r-i

r''i

fill

a. r,'

t-i. r

i:r

i.;ri t.uiTt ti+rri:tiiir=iii=. i;a'3 i:.t-rii:; i i5, ..r'r+ iinil-a, ;;a:txv

l-;..

Anonims 25

g.v. autors

RigE 33

Tautas augstskola, kas cauru gadu piedivls visu vecumu latvieliem daldda veida, limega un garuma, teorEtiskus un praktiskus kursus un semin-arus. Piem.

latviesu valobas, vEstures, folkloras, politikas

semindrus. Dai!amatniecibas - rotkalSanas, aulanas, koka un 6das apstr6des kursus. Tedtra, kora

dirilEIanas, tauusdeju kunus, utt.

Studiju centrs ar plalu bibliotEku, lasitavu

etnogrifisku priekfmetu kr6tuvi individuilim studij[nr"

Makslinieku un dailamatnieku centrs. St[dijas un darbnicas visEm.tmikilas un dailamatniecibas nozarEm, Ka an rzstiuu lelpas.

Piemerotas telpas vasaras skollm, nometnEm, kongresiem, salidojumiem un daidda veida latvie$u organiz6cij u pasEkumiem.

Latvielu tlrisma cenrs, kure kaEs latvietis vares

pavadit gan individuEli, gan grupls savu atvalinljumu vien-a no Francijas (un visas Eiropas) visskaistikajiem apgabaliem - turklIt latviski vidE!

LATVIESU TAUTAS AUCSTSKOLA

AItsRIONts

Daiidaveida sairnniecisku KdpEc ABREN ES p roj ekts ? Pinauo5an8 nav dabas likurns! No tis var izv4jrities, ja ir griba padand un riilcsdba prct savu tautu. Si griba un rnilcstiba var izvcidotics tilrai 1sd, ia ir pictiekami daudz ziniianu Dar savas autas velsruri un kult-uras mantoiumu. Saaas UtiisUs zinElanas ir ncpiecicsamas visim laivielu

pas-akumu

iesfjas.

flfrane

trinaas paeuadru TipEc ir vajadzria tauus augstskola, kas var apmirrinlit visu paaudlu izgEftas vajadzibas. Dzr-vojam iodicn trinrdl izkaisiti pa visu pasauli. Ja ncgribam

arvicn vairik atsvciinitics, tad vajadziga vicra,.kur-a visu zcmju trtvicli varEtu sanakt koptr, gan vienklrii pavadot latviski sabicdr:-b1 s6vu hive laikq gan izmainoties domim un vicos no otra micotics.

Tfoat visis pasaules zemEs k iztaisitas priviti ipaluml daudzas m[su kult[ras manojuma v6r6bas, kZ gr6matas, priekimeti, dai[amatniecibas un mlkslas etnogrifiski priekimeti, kolekcijas. kolekciias. Vismaz dalE dalEii ta-( apkopojot dalEji apkoooiot un dodot tim mEjvietu, tls vare-tu kal'pot daudz lielikam mfisu tautieiu skaitaru

KdpEc ABRENE? Abrene lodien ir varmicigi ariyelu no mEsu dzimtenes larvijas un pievienota lkievijai. Nav iemesla nevienam Iatvietim !o aizrni$t un akceptEt! Bez tam,vlrds .Abrene, izraisa asociEcijas ar virdu ABRA, bct abr'[ mica m*.[u un no t5s ccp maizi. Tdpat kl muze ir pamas uzturam, tI ziniiarus par saw tautu ir pa$Bts lawiedbai! Kdpec Francija -

dubnr-ca)

5. PILS 6. aka

7. dubnicas

tu;u nav datdz latvie{u?

l. Tieii 6p&: ABRENE dometa visiez latvieiiem vienalga kuri pasaules mald tie neauastos! T6da= veidi ir iesfjams izvairitics no lokilpatriotisma un no nevajadzigiem kompromisicm kalpojot lokilim ineresEm. Uz ABRENI b[s

jibrauc visiem, dalam tuvit, ctalam tilik, bet rikai vicna icmala dEl - lai icgiltu latviskas zinilanas, sabiedri-bu un vidil

8. Yelas

c! l

13. iasuas skola -juunielu 14. 15. saJou dms un 2

dubrtlcus

18.

2. Vicnigais kopâ&#x201A;Źjais saucEjs visiem, kas uz ABRENI

rugatuve

mzmrji+as

I0. debnica (koka apstttrdei) I l. faa:nu mlja I2. plrvaldnicl,r mi1a ({ mbulrnci, guriiu un dubrircu)

nitnc tl'::,,' ",",, '","''.,:"

silrumicas

;j""'"li;

Serbluvc

rtmlji1a

19. ieejas pagrabu velve-s

bra_uls,b[s larviedba un latvieiu valoda. Tas mfis.padarrls tai rini visus vienldus. TE tiud ir apzinEta ori rimdl ieiana-

3. Nckur citu Eiropi nav iesp6jams mums piem6rotu

dl lEri iegddirics. Yietijic politiskie orgdni mums r loti labvfu-gi. Satiksmes zigE vieu ir loti labi sasniedzama lan ar inaiiiauaiem satiksrirs tr-dze fliem, ti ari ar publisko

ipa5umu

transPonu.

ASV:

4. ABRENE arodas vieni no apvidiem - Loaras ielej-a, un

atraktivl vietil

Tuvika informacija ieg-ustama pie ABRENES p6ntlvjiem:

6fr

skaist-alajiem Eiropas no 6nsma viedokla Iou

Jinis

Bibelnieks 14 Brook St Sherboru, MA 0l?70 USA tel. (617) 655-6580

Kan

Aija

idi: Abene

Maughan Cr. Torooto, Ont. M4L 3Bt Canada, tel. (416) 462-0331

jg nikamajd Vai nebfitu jauki,sandksme PIe baltiedu jaunieBu jaunie3i tautu tris visu ;;;;-s-i; valstu visu tris i ri".iito tietuvas Latvijas ;;;;;ij;"' skol6nam Latvija [l*nu"i - riii" jdieirdc6s -katram mhsu kq1mi9t1 nebEtu vai ""of tiuiu" 6imn{s. ari trimdasj6ieved skolu B;;;-- pii"in" bie2i m6s Ja m6cibu Programm6?mitnes zemest pig;aina-* -savas dzied6dami rThe latvie5u sarriojumosBannern vai no sPangied Star tia - mums noteikti bittu

lgaunlfas valsts hlmna

- mtl.

iliia"," ;i ita'isu. ciena mosu ;;i;'"#" br6|u un masu titiirn, kad stavam Pie zili-me1nE-baltE vai d'zelteni-za] i-

k!. lui ea, mu F

sarkan6 karoga !

TGAUilIJAS

HltllA

Mans Prieks un mtna latmiba Tu esi, t€viJa ! Nekas nav PlaBtr PasaulE, Ko ta var mll6t div6sele Kl tevi, mana miliki, Tu, dirgt t€rtJa!

Eesti hiimn Mu isamaa, rnu 6nn ja r66rn' kui kaunis oled sa! Ei leia mina iiaL teal see suure laia ilma Pea1r mis rnull' nii armas oleks ka' kui sa, mu isamaa! Sa oled mind

ju siinnitand

Ee tsvl Un arl uzaudzis. Tev vienm6r birBu Pteicige' LI& nivel gtlDdal ttzticige: Man csl vlsusvEtik{ Tu" dergE t6viJal

ja i:les kasvatand; sind t'inan rnina alati ja jiirn sull' truuks gurmanit MulI' k6ige arrnsarn oled sa' mu kallis isarnaat

Lai Tevt vlenmEr eargl Dievs' Ttl m{a t€rvlta t Lei latmt dod tev bagnti

kl0Pi Piodzimts

Un svetl vleu ZEIIg! Ko vleo tu darlt nodoml, Tu, dnrgE tcviJal Fr. Pacius'

irle Jurnal valval<u'

rnu arrnas isarnaa! Ta olgu sinu kaitseja ja v6tku rohkest' 6nnista" rnis iial ette v6tad sa, rnu kalIis isarnaa! 35

Lletuvas valstc hlmna

r0, tu dl+ rY. .l- nr rlai ta'trl!

Lb. tu.ve,ll ' {Y'n

t-ma. nf tr,

pr.aHL. grul dlr- br

fr*o a& n0. Tr<o eaudal

Vdrdu pareizo izrunu ir vislabdk mdcfties no kdda igauga vai lietuvieBa. Abu valodu burti un ska4as kaut cik atbilst latvieBu valodas skapEm. LietuvieBu y izrun6 ke k a latvie5u gaFo i; i, Qr tl ir gagais it C, U. LietuvieBu e skan drtzEk ka latvie3u platais â&#x201A;Ź7 bet burts e apzimE Bauro â&#x201A;Ź. Iqaunu ii ir tdds pats ka v6cu fi; turPreLf burts e apzlmE latvieBu p1atE e skagu. Burts 6 ir lidzigs krievu bl (tas PatskaPa ir, riklE izrun6ts i). latvieBu ka dubulto3ana ir Tris gaFumzime, tgs ir-, aa = e. - Tos g nebalsigi. ir d, stEdze4i b, p, t, k" izrun6 kE 'fsus' .

eul

Seit pErgenti

a.- ll. nr! llr- .rr..l

m0r llngtnlur

publicEtie

tulk oju mi

"dikEgas zigu" 82. p6rgemam no notis numu rai korporEcijas "TElavijan kantu

ldy-

dl.

rEmatas.

Yl; nf t). r.. ty- dl!

Vincas Kuditkas (1858-1899) vetdi un meldiia

LIETUVOS HIMNAS Lietuua, tduyne must4, Tu didugriq Zerne, 'li praeities Tauo sr7,nr7s Te stiprybg semio. Tegul Tauo ooikoi eino

Vien takais dorgbds, Tegul dirbo Totso naudai

Zmonit2 girgbei.

Tegul souli Lietuuos Tornsurnus proiolina,

Lietuva, tu t6vu zeme'

DiZviri kur ce\as! Pagltre tiem laimi deva, Tur tie sP6kus smelas ! Tikums, gods, lai celu rida Tavu dElu salmei! Lai tie tavl labl stridA Visas tautas laimei !

Saules st&rlem Lletwa Tumsas veru aizraidq Gaismas gars, darba Epars Vada mosu gaitas.

Tegul meild Lietuuos Dego mil.sq Sirdgse, Vordon tos Lietuuos

Mllestibi degtin deg Moeu sirdis Lietuvei

{uiesa ir tiesa Mil"s lingsnius telgdi.

Vienybd teigdi.

LIETUVAS HITTIA

Vienib6 uzPlaukst t[, Zied rrr kuPlo mitlam! Tulk Vald. OzoligB'

lspsatrles LLryS

V=JAI N/S PIEZI/V=S a-JA nodalas un kongresa dalfbnieki.

jdsniedz talak. Re5la vecuma strukt0ra Piedzivojam, ka biedri ilgak paliek ELJA. Ke tas domats? Apskatoties pedejo Piecu kongreka su dalibnieku sarakstu uzkrft, bieZi gados jaunie biedri ir bijudi uz vienu vai diviem kongresiem, bet gados vecdki, daZi Pat uz visiem pieciem. Ar financiSlo personfgo st5dala izskaidrojama. vokli ir tikai BieZi arf trfikst motivacijas. Atbrauc vienreiz, neiepazr-stas tik Iabi ar ELJA pieredz6juSiem un aizmirst labklEjfbas biedru ELJAu. Pie kongresos ir jEpiestrddS. Nauda nav izSkiroEais iemesls. KE tad 50. un 60.' gados ar mazEk naudas (uz reElo pirksanas spEju skatoties) var6ja ierasties vair5k kongresa dalibnieku? ELJA biedru attiecibas ir jduzlabo. Kongresos ir biju6as sekojoS6s vecuma relScijas P€dEjos Piecos

DaZi vdrdi par ELJA biedru vecu-: struktGru. Seit mums ir jEat5kj.4 0z papira un kada ::edru struktira . Ita reEti ir. Kops 1981. gada vairs, ::lddu nesaprotamu iemeslu d6|, neek ::stE aktudls ELJA bi-edru un biedr =:cinataju saraksts. Biedrzigi sav :.'arfg5ko plenSkumu tE tad nav izpilsastadits : l,ruSi. DaZEm nodalSm ir , Ils aptuvens saraksts, bet v.isa :-iAs apmarE neeksistE reprezentativ gados: :::aksts. 25-30 Gads L6-24 -2Tvieta Uz papira EIJA biedru vecu noEeEona TqdZ -57:--.,;-edzas no 16 lIdz 35 gadiem. Katrai 30 1983 57 tribrfi :-iA nodalai ir savas griltibas ar 3l Frekenhorsta 1984 86 -:-nu biedru piesaistr-Banu. Biedru 2L 47 198 5 Kopenhagene j.r svarstlgs. PEdEjo : (aits lotj1986 Straum€nos. piedzfvojam, ka visas nodala ::dos -:gvr rlvs.r ELJA Piezlme: Erekenhorsta kongress r ----r-stas arv j.en atEBirlgek. , . gadu sEkumE sasniedza ka1nqa1u, notika pEc 2. PBLA dz.d. Minstera un :.-- tagad manimi slfd 1ejup. Biedru xopenhEgend kongress notika pirms :,:nrts sarfrk, sarikojumi ne visai iz BBMK. va-ja atsauclba j. No skaitliem neizriet, bet ska:::as un -::.ima uz +oti Srpusi. ELJA AN piedzlv toties uz dzfves vietdm, redzam, ka =lqdkus laikus, daudzi jauni biedr vairums gados jauno biedru ir ndku3i pieniku3i kla-t, kd arl sarlkojum no patv6ruma zemes, kuyd kongress ::das un uz AN kongresu pa notlka. IzgEmumi ir Rosetona, Francije un KopenhEgenE, DEnijd. Cela , - :; dyas dalfbniekl ierodas. ELJA joprojEm piedzfvo staqnEciju. izdevumi ir bijugi tdda gadfjumE vis--vita-tes ir par daudz ierobe/ota mazdkie. Skaitli Iiecina, ka ELJA pieStokholmu. Visdm nodalEm ir vEl saista jaunus biedrus. Biedrus no :-:-k jdiesaista darbE gados iaunle kongresiem nekdd5 zigE neatbaida ' - :::r, viniem jEdod iespEja ELJA kongresa dalfbas maksa, jo te ir ':t attfstTties stabila, un pErgemt vElEk pEd6jos kongresos bijusi ': funkcijas. Pie visa nodalu darba starp lldz DM 250. -. DM L75..:: nedrfkst aizmirst verve-t jaunus Dargakj-e kongresi ir bijuSi. Ro5etona, Nibru un KopenhdgenE ar dallbas maksu :::us ELJA1. '/isEs trfs nodalds ir paguruma da]6ji virs Dl..l 200.-, bet lEtekie .=ss. Nodalas var sevi reprezent6t Erekenhorsta un Straum€nos ar dalibas i:pusi ar apkErtrakstiem, rakstie maksu ap DM l-85.-.

un noturot sarkojumus. -,::akstos ,:.s j,zrEda aktlvitati, bet bieZi -..s: k5das pa-r1ecoSas dzirksts, 1ai r---,ais izdotos. Neap5aubEmi ir v61 ".

j Epublic6j as. Jauniem biedriem ir jEiet

:.s :--vdk

"ta1

?1e pieredzEjuBiem un otrEdi, :: =:fgiem biedriem sava pieredz

maksdjumu veselam biedrrr gadam. Biedru maksa ELJAi, salidzinot ar pj,edavEjumu, j-r niecfga. ELJA TU vari justies kd mdj5s. Kur Tev cj-tadak b0tu iespeja satikties ar trk daudz citiem latviski runEjosiem jaunie5iem no daZEdEm zem6m? Bez ELJAS - MLd, vasaras skolEm, b6rnu nometne-m utt. - neeksi-st6tu trimda nekEda jaunieEu sabiedrfba. bieZi Lokdlie IatvieEu sarfkojumi saista tikal viet6jo publiku, bet uz ELJA sarfkojumiem brauc jaunieii- no visas Eiropas. Bez ELJAS Tavi draugi brltu vdciesi, angli, zvi-edri- utt., un tEpdc Tev arf jEb0t lePnam but tik Iepnd klub5 un Tev b0tu ar Prieku jAmaksa biedru nauda. ELJA piedavSjums ir v6rtlgaks neka Tava maks6tE biedru maksa. Ko tE sniedz ir vairdk nekd mitnu zemju kIubi. Neaj-zmirsti mtsu visu tuvfbu un latviskumu. T5p6c vari ELJAS biedru naudu lanitdm Pielfdzinat mitgu zernju biedrfbu maks5m. 3L-36 Kopska its

-zT- --.35-1?

t_00

r.3 6

Bez naudas ari ELJA nekur netiks.

Tapat j5padom3 vai nebfitu izdevfgEk visas kases savilkt kopE un no vienas kases financo-ties. Tagad ir man5mas naudas pdrs[tl5anas grUtibas. Ne katrai nodalai kase ir akureta. pilnsapuJ.cepie+6marezol[Ped€ja ciju, ka EI turpmak maksds no ELJAS valdes kases, nodalem iepriekE pies[tot savu naudas da]u Pie EI. Pirmais solis ir uz finandu centra1

iz65anu.

ELJA ir viena organizEcija nevis ienikurni jaCetras. TEp6c ari citi Iiek viend pod5. Mums ir v61 vairdk jaatsakas no lokdl-patriotisma. Mes daudz domEt mdsu nedrfkstam tik nodalas robelEs, bet ELJAs apmErE. Biedru un biedru veicinEtEju maksdjumi b0tu arf jEmaksE ELJAs kasE. Nodalu kasieriem pj.enEktos koordinEcijas uzdevums. NodaJu kasEs palLktu tikai kEds pamatkapitals apmEram DM 1000._ (zKr. 1000._, L 250.1. Nodalu nauda. Biedru -lje-EE, jo jdE},<i1as - no valdes ar 55du summu var rfkotles. SEpTga kaut ke. Bet ko var iegut? Ganclrrz Arf visi sarikojumu ien5kumi un atkatra pilseta rr sporta I pastmarku balstj- ndktu ELJAS kas6. PEc va;avai va=riSanas kIubs. Biedru maksas dzlbas ELJAS kase izmaksEtu E- JAs tiek par m6nesi vai Cetrreiz gad5 nodalEm naudu. Ar frnancrelr s;e-'f:: nor6finatas un krietni parsniedz ELJA valdi, ELJA var6tu efekti-ve( :I.r-::-..

un nebrltu tik situdcijdm un

atkarfga no momenta no ELJAS kongresu at-

I ikumiem.

Mes vare-tu elastigEk rlkoties, saistlbas dtrEk nokErtot un pie jauna Iietu j-egad6m ( pi.em: rakstdmmasinas, EI financ6Banas, honorEriem, techniskdm ierfcEm un Pat kaut kad komPjfrtera) bez laika kavEjuma rikotres. Divas lietas ir nikamajos gados jdpanEk: (a) biedru maksu pielidzinajums patv6rumu zemju organizEciju biedru maksEm un (b) ELJAs kase ir j acentra I izE.

Valdes kontinuitate. rl,ia paEtdv-T-5Ft-T9sa. sada un ELJAi bljuBi priekBs62i. Kur paliek Gandrfz kontinuitate? ELJA vaIIu katrs biedrs laikam kaut kad arf b0s bet darbojies, labEk vai sliktdk, darboj ies, kada ELJAS va1d6. Cits telks, tas ir Plurdlisms, katrs tiek pie teik3anas un arf katrs izrdda i-nteresi. Tom€-r dom- ju, ka butu vdrts priek5s62iem palikt amatd vismaz uz diviem gadiem. Cj-tE vietE jau min6ju, ka iestdjos par divgadfgu priekBsEZa valdes laiku (skat. EI 104., 12. 1pp.). Kamer iestrSddias, Paiet bieZi vien ilgdks laj-ks nekd domE un tj-kai p6c laika var savu iecer6to realiz€t. ELJAS valde varEtu intensivak piestrEdd't pie projektiem un neb0tu tikai jEdomE no kongrresa uz kongresuTada gadfjumE blttu v61ams valdei izraudzft kongresa rfcfbas komisiju, kas sadarbotos ar ELJAS valdi, bet personEm nevajadzEtu bUt valdes iocekliem. Seit ELJAs valdei atkristu kong16sa vietas meklEIana, kas at+em daudz ELJAs darba ener$iias un rada darbu. Valdes birokratisku lie1u savus locekli Iabdk var6tu izpi)dft prenS*umus.

PEdEjos gados me-s redzam, ka ELJAS prieksstrzi PaIiek amata uz diviem gadiem, mazliet pamainot valdi. Sf lieta ir ]otj. apsveicama parddiba un b0tu arf-jdmEiina ta ievest pitnfgi. Kontinuitdti es saredzu ilglaicrgakd sadarbib-a ar valdes locekliem. ELJAi bDs gandrfz biju5as daudz valdes galvas cik tifpat peckara valdfbas. ArI no Itelj,jai arpuses (citam organlzacijdm un apvienib6m) bDtu IabEka sadarblba, io nebfitu tik daudz adreEu mai5ras, kontu ar mai4ras un, v€1 svarfgEk, ar laiku cilvEkiem iepazfstas. Vairums zinEtu, ar kupu par ko runat. Kontinuitate arf pairEktu veI IielEku stabilitati. Nodalas 1ai arf turPmEk "audzina" jaunoi biedrus, dod vipiem iesp6jas darboties, justies ELJA ka majes un tad 1ai vj-pi nak ELJAs darbos. ELJAS nakotnes_ Perspektfvas. iEE?u s x-aj, t s- i;=Elaf i 5P a a u g -

Nevajag \atru verv6t, lai stj.na. tikai iestdjas ELJA, bet ir lielaks skaits jaunieBu par jaunu japiesaista, kuri ir kEdreiz biluSi ELJAs rindds.'Gados launie biedri ir intenslva-k jEuzrunE un jEizskaidro tiem MOsu skalts ELJAs priek5rocibas. nedrfkstEtu bUt ap 300, bet vaiadzEtu bEt krietni Pdri Par 500 biedru. ELJA iePataisa atkaL Pievilcigeka. Straumdnos, 1986. gada, izme!j'najdrn kongresu ar diviem smaguma 3B

s sssss as sa **

aas s s asss s8ss I aSSAS S

€$H $

$€3 $$ ii S $ $ $ €S {} S f3 S $ $ $ $ $ $ $ $ S S

$ $

LnJRK

t(onG

€3

rr tikai viens LNJAK KoNGRESS $ €3 b0s Kanddas patei9ad5!!! Kongress g. oktob;a ? 6mu" nedElis noga16 no i:t vak ara ttdz 12. oktob;a P6cPu sdienai. "Catchacomad nombtne- * atrodas 200 km uz ziemelaustrumiem g g no Toronto, tas ir 65 km no Peterborough, uz austrumiem no 507. IieIP {} cela. ifa, Bim sarundtie lektori ir aultris Grasis no v6cijas un- Did-zis * i:t r---J- dzfvo Rozenbergs no Latvijas (tagad * Asv). ""Dalllcas mak sa ir $13 0 personai; fq tas ieskaita 6dienu, kabines . (ar elektrlbu un siltu fideni) un laiv:rs tq transportu vz salu. Tuvdka inform6cija un relistr6Ban6s (ar vismaz $30 I t, iemaksu): q LNJAK KoNGREss 187 20 Ellendare Dr. P M1P

?;ffiT;i:liroi''

$ $

Rr-//

r.t

1N2

Rfko: Uve Hodgins un Silvija Tinte

,.c

\^' sJ

,(sl

;dtr

l ]

I !

I I I

I I

$I $ I

{}ssssa*sasss8ssssssa*assssssao

]

-::rem. DaZs vecais Pieredz6ju5ais :-:lrs ar galvu Pamdja un teica, k1 Nakamajd -:.sot nekas mainljies. -.;resd v€l vairEk jd'Lzcel posmi.-un i.!p15no v61 vair5k diskusiju laiks' :::6j ie divi kongresi sPilgti ParE::'a, ka sarlkojumi atkal PaIiek-dzfi,::- un biedri grib ilgak diskut6t' vEI runEiSm Per Ka pirms -Plaisu,gadiem tad tagad varam b[t :::rdZu -:-n1gi plr gados jauno biedru jaul..."a[umir. rr,lei neapgaubami ir n5Sarikojumos un kongresos vigi ",--.e. dalu Pienes, 1ai iecerE'tais : :r'r ELJAS nodalu ::Atu realizEtres. :-Iu vecums caurm6ra ir ]oti jauns, .: arf ELJAs valdes caurmera vecums ,: zem 25 gadiem. Pirms gada uzsaka darboties PBLA ::: Minster6. SEkuma grutfbas cerams :,: pErvar6tas un SZI varEs nakotnE i :, -r iecerEto vietu trimdas latvieBu sasniegt. Pirmaja gadE ::::edrfbd no dallbniekiem biia ELJAs : -.. : -=:ri, starp tiem ELJAS Priek6s6de divi bijuEie ELJAs valdes darbi'-:kr. Mums ari mOsu kvalific6tdkie jEpierunE iet vz PBLA SZI. : - =:ri ::arblba ar PBLA SZI var ELJAi dot ':iiu sp6ku, kd arI SZI dalibniekiem :: - ,Eku ieskatu mDsu trimdas un sf6rE un polftiski-kuIt0raIa -::'rijas -,: pozitfvi uzrunat / ietekmEt turp-:..a1 darblbai. TE ka PBLA szl ir i-:cpd, ELJAS vald6m ir dota iesPeja :::aiboties ar citu kontinentu jau- -=5iem. ELJAi arI turpmak jEiev6ro ::-A SzI panEkumi un saviem biedriem -:resaka aktfvi SZI darbE iesais- l-,ies. ELJA nakotn6 nedrlkstdtu izslegMums : -3s no jaunas technolPqijas. lieIs pamatkapitEls, .' pietieko5i - iegddEtos modern6k-as ierlces video ierlcirem: kompj0teri, 1ai :.), bet mums ir jdmekle celi, -.s bUtu Sddas I ietas vajadzlbas ::ijumE pieejamas. ELJAs biedri, kam jeir mor51i iral lietas ir, ::alsta un jEcer, ka viPi bis mums mEs ka orga: =:imnEkoEi, Iai arf Sodienas varEtu ieg[t. .:5cija :-adzfbdm esmu Pret modernds tech-.,as aparatu ieqadi ELJAi, bet kaut :: bts visas organiz6cj.las komuni! ::- j as sp6j as d6] j 5nie l6goj as aP-:<]iem. 1986. gada rudenl izniks jauns "Brfv6 Latvija", kas bis -..raksts -, j "Latvija". un "Londonas Avfzes" ..enojumsi $eit izdeveji grib pie.-^r iaztorna drrrkiXanas techniku. LvulllrlAu' drukSSanas techniku. moderno qfUKaSalrdb =:Ct mOOefnO -s jEpainteres6jas vai mfisu, EI j'-u ielpEjams Seit "sakompozer6t". lespe ::l'-u :: EI Zurndla izdo5anas kvaliteti :5--u vEI paaugstindt, kE ar1 "laY-' vairak diferenc6t. Ke butu ar :

KrEsu :.:rn5m fotografijEm EI? j au var

sam6ra labi ::;:afijas ::, :-Det nz vrenkErEiem foLokoPiju ,-I:rem. :r'oteikti ari jEPadomE Par dzlves ,-lr. MEs tagad esam Joti izkaislti : , --satvErumulzemEs. C6ntri lSnitEm =. vairdk izveidoias ' Minsterd :.: o0s LCM . Lai izkoPtu v61 "eE- !.:, latvisko dzfvi, blltu jecenSas vietas darba kE arl , !-- dzlves - - --entru tuvumE. I'tilsu ikdienigb'a -skE dzive (?) ir ]oti vaji iz-

kopta. Sastap3anEs bieZi ir ierobeZotas uz nede-]as nogalEm. AnglijE daudz jaunielu' p5rcelas uz Londonu, ZviedrijE uz Stokholmu- Abes 1ie1piLsEtEs piedEvE dqrbu, izglitlbu un i<u1ttrru. Vecija kopB gadiem MinsterE j-r latvieBu centrs, bet Minsteres infrastruktfira ir neap3aubEmi vEjEkaTom6r gribu likt pErdomtrt vai koptbas - latviskuma - dtr] nevar sevi- mazliet ierobeZot un ar' sadzivi Pretoties asimilEcijai.

sarfkojums viens but atkal tikai vairEk m0su trimdas latvielu sarlkojumu ka1endErd. Mums ir atkal -jEnon5k iiu =ax"tnejEs domas - ik pa tetriem gadiem rikot VLJK. atkal ir Kas ELJAi noteikti jdatdzivina ir semin5ri. Polftiski,

i"iiuiari

seminEri ir

tiegi

tasad

vajadzfg5ki nek5 kas cits. SeminEri ELJAS nodalAm ELJAS valdes ir-jEriio vajadziga Mums ir'atka1 "ra6""*a. kva I itEte " Mllsu Pazi?as PatvEruma zemE mos m€$ina ar- driudzibu asimilEt, kamEr krievi m[s ar varu grib rusificEt' Katrs gads vairEk nEk rusifikEcijai, par I'abu' " un kE art asimilEciiai m6s cenSamies p6c brivas Latvijas' (Piem' Vispirms zaude-sim valodu jauktas laulfbas), PEc tam rn[su izturE5anos un kulttiru. Vieni M€s dj-vEjedi attlstamies' dzfvo nbrlvlban un nav apspiesti un rr". p"Ii savu personitEti veidot' var par patuiEt latvietlbu vai ari kl[t i'oasaules ciIvEku". Neviens Tevi neTev ir UOt Iatvietim. Latvija "pi.i jauno varu j-aiztiek. Ne katrs ar a. j.r"6 varu prol izdzivot un ]oti iet apgrutino3us ceJus, b9! Li"2i dzlvo pEc savas pErliec-rbas' Latvlla tiek apspiesti. Tas nav nelatviesi kEds jauns secinEjums un arf v.-isiem Jauhi Projekti-Par ELJAS rol<as gramat].llas arir zlnems, ka mEl tuvojEmies bll6anai varjaunoBanu negribEtu neko daudz stes- minoritatei mIIsu zemE. Krievu jakopj Mums ir bet ELJA L986 . / 198't. derbibas m5cfbai ir jEpretojas. iit, gaaa vafae ir uzsEkusi priekBdarbus latvieSu viloda cik vi-en -iespEjamsgrematu un cer 1987. gada izdot jauno ELJAS Jau tagad redzam, kairIatvietu ies ' samazinEj skaits izn5k6anas grEmatiDu. rokas valodas mExi i-ntesiv6t sadarblbu ELJA ir Latvj-jA intensiv6 krievu valoda viena puse, bet kE uzlabot attieclbas clbu un ikdlenas dz1vtr krievu Mums ir mosu ar citim iaunatnes apvienfb5m ir otra arvien vairEk domine. ouse. gluniesi no visas Pasaules brfvlbas iespEja jEapzinas un jEkopj satiekas ik Pa gadiem VLJK, bet zinu latvietu valoda un kultUra. Daudzi centas PEc Personfgas izmaipa staip organiz6cijEm ne. visai grib funkcionE. APvienlbu apjomE katrai labkldjlbas. Uz karjeras trep6mpozfcija' augstek-a tiEt protopEc iespejas savi ir apvienlbai .j-Epiesuta cles ibr:-, inrotmacijJi:l'apas un apvienibas nieZi vien, zem Siem centrenrem ir atrak Asj-miIEciia j-zdevumi (EI, VEia Zvani, LJAA Iatvietlba. Af katra ZurnEIs) visa-m pErEjEm apvienlbEm. panEkta, nekE Pats domE. zildoiumu latviegu pasaRakstiskEs inform6cijas izmaila ir !"J.'--pia"" tiumiem'nepietiek. Ar naudu nevar visu jEpadara intensiv€kae 3ai gadfjuma , IabEk valdEm ir vairEk jEkoordinE Pa- nopirkt vai, ir nozlmtgs' saules mEroga demonstrEcijas (Piem' saiot, atpirkt. CilvEks botu ne uz Latviju solis Pirmlis utt.), junijS, novembrt 18. PEq 1a. -pirms bet Iatviski, runet tikai pasEkumiem PBLA iEpied6v6 vai -arT nedrikst Latvija seminf,ri (piem. pirms BBMK projekta, latviskj- domEt. funkciju' alibi kEdu aizkavEt o6c 2- PBLA dz.d. MinsterE Berlfnes iarfkojkums) . Cie5us kontaktus uzlemt koordj'nEt PauIs Apinis ar 'Paia SZI MinsterE, darbibu un koplgi rfkot pasEkumus' Ke projektu ierosinu "priekssEZu nozimE, ka ELJAS tas izmainu" i oriektsEdis piedalEs ALJAs kongresE PBLA picdrvt stipcndiju 31.500 apm!i,n ALJAs priekts€dis ELJAs kongresa' Ar personlgu kldtbutni mEs varEtu rtr jaunisteYtim, ka,r vtlaos stradfi *u=r' sadar6lba tikt soli uz prieklu' apm. lO nedalas 19t7. g. vasartr InforPar tikBanos ar partrj iem apvienibu mlcijas biroj[ Minstcrt. prj.ekEsEZiem b0tu pec pirmE - mEgiNepiccielamas latvielu un vacu Yai an' .,ai.rrnu jEpadomE. Brauciena j-zdevumus clu valodas zintsanas, kl arl interese dalltu trj-jEs dales - ELJA, ALJA un priekSs6dis. rinani:1ati 31 lieta ir iirr t"t i.Su sabiedrisko un pohtisko ieal izEjama, jo braucienu biletes ,dAl- -bu., 'itietcik5anas pic: WELTBLTND FREI' starp abiem kontinentiem ir relativi LEtas. ER LETTEN, Postfach 150 Ul, jEbeidz VLJK NekamE laike ir D 1100 Miinster, tel. (O2 5l)ZZ2g2(vi(no 1978'9' 1O gadu I'aika inflScija. ja Freimane). viljamsLaunE - 1989.9. SomiiE) -b0s notlXu3i 5 kongresi. VLJK ir jEpaliek kaut kam seviBlam, un tas nedrfkstEtu 39

Eiropas. . .

ortografije, un tEs i-zdot vieglEk sa I asdmE veidE , vai ar:I i z l aslt un par jaunu ielauzt citas latviedu grematas. alfab6tu Es rakstu, lietojot o'R1gla", kas iegfits ar programmu "E'ontasiic", modific6jot alfabEtu "New York'0. Princips Lt r ka garumzfmes un mfkstinEjumus dab0, piesitot vienlaikus attiecigo burtu un "OPtion" taustipu. TedEjadi iesp6jams rakstTt angliski, latviski, -zviedriski vai vaiist<i bez pErslEgBanEs'Ez citu alfab6tu. AgrEk rakstTju ar latviesu burtiem, ku5us izgatavoja kdds zvi-edru programmbteis, ta6u upur6jot vair5'kus zviedru un anglu valodai nepi-ecieBamus burtus. PEc- lTdziga pri-ncipa ar "Option" funkcijas izmantoSanu ceru iegfit operEtlvajE atmi5rE automatiski ierakstEmus ("downl-oadable") "Postscript" alfab6tus. P6'dEja laikE interesantEkE Programma, ko esmu ieqEdd j ies r. ir "lvloRE" . Faktiski jEsaka, ka Bis firmas "Living Videotext" izgudrojums ir tu.,zEkais pilnlgi apmierinoEai "darba videi" tEdam cilvEkarn, kas galveno-

kErt raksta. Ideju skic63anas (outline processing) funkcijas papildina iespaidlgs un sp6cfgs teksta aPstraaatajs" Ar aaZEadm funkcijEm var atvert vairEkus "loglus" - Tekstus iesp6 j ams "eksport6t" 1JZ "Microsof t Word" vaj- lfdzfgu pilnvErtfgu rakstl3anas programmu. Tai ir arT apmief unkci jas. T5, rino5as iâ&#x201A;Źl<ine3anas ,. un piem6ram r ay iespdjams pieraksttt izdevumus cela saskaitit automEtiski vai citus skaitlus. "MORE" lr ari struktfirEtas' grafi]oti laikmetigdir - kas dara iespaiamu, [i=-r""r..ira*, piem., tabulu sastEdiBanu no piezlm6m. Btrtu i-nteresanti dzirdEt citu atsauksmes par "MORE" (cita starpE, raksta latviski). NEkotn6 derdtu nodibinEt kontaktu ar citlem latvie3u Mekinto3a lietotEjiem visd pasaulâ&#x201A;Ź. Tie var rakstit man uz paPira vai disketes (Microsoft Word vai MacWrite formata) , DZ Juris xala, Soroeg - 73, 163 4L Spanga,

Juris

Sweden.

xa?a

Raksts p6rSemts otLaiks "

L987

.9.25. aprl la

SSSSSASASASSASASAAASAASASSSASSSSSSASSSSAASSA Drlz. . . r,igas Streipas "MakintoBam" ld'zerburti lTdz Sim nevienam. Bet tagad ir! Un lfdz ar to iesp6jams izmantot

lazerspiestuvi " latviski" . To jau dara "Memento" uzpdmums Zvi-edri j d Pakalpojumus drTz pieddvas arf J. & H. ir{ieri+a f onda iek5rta Otav5, Kanada. Parlasot, piem., iesniegumus LatvieBu f ondarnr url v6rt6jot centrSlo organizacs-1u darba pldnus, redzam, ka iecer6s parddEs l azerspi-estuves . Tatad pdrgajiens oz datoru lieto5anu piepem jaunu, daudzsoto5g dimensiju. Idedld pasaulE, protams, katrai mfisu organi zd.cr1a:-, katram izdev6 jam un autoram bfitu "MakintoBs'r un ]azerspiestuve ! Tomdr no tddas pasaules v61 atrodamies diezgan tElu. T6pEc, lai rosindtu p5reju, konkr6ti parddftu iespdjas un sniegtu tie5u palfdzfbu, kur vajadzfgs, J. & H. l'lieripa f onds nol6mis izveidot paraugi-ekdrtu, kas visiem vienddi- pieeiama. TUlit 40

ldrtzsvef, ka izmantoBanas noteikumi v61 nav' detalds izstrdddti, piemEram, tas noteikti nav dom5ts ka "p5rrak-

stfBanas birojs", kas strddEtu no "vecmoclfgiem" manuskriptiem. Tiegi otrddi: piepemtu tikai pareiza formata Mak-into5a diskus vai "teLefoniski piesrStltus" raksta ga'ba1us. Eonds starplaikd labprdt uzklausltu ieteikumus. Reize iecerdts paveikt ]atjaunds meneBlapas ("LatDati" ,i.5, datoru lietotdjiem) salikEanu tai paEE ldzerspiestuv6. Fonda dibindtdj s J. MierigS saka: "MEs nevaram apstdties, Ef m0su kope j d I ieta 16vt-rza un Priek5u visiem latvie5iem par labu. " Un kd ar jilsu planiem? JM

Pdrqemts no L987 .q.2.mai ja "Laiks'n

Rilz

BIJA...

P^SAKU

SACENSTNA

2L. numurd sfikam ievietot pasaku sacensibai uzrakstltds pasakas sdkot - -pi.urg,rio' grupu" SujE numurS' ievietojam pasakas no.b6rnu un ]auno pus,. pasakas uzrakstlja Lisa Sverna un =:CZu grupEm. B6rnu grup6 labdk5s :::rdari Augusts. Par savdm pasakdm vini sanems Mazputni4a abonementus_-:,rno pusaudiu grupd labdk5s pasakas bija Astrfdai S6jai un Dainai . Vifias- sa&ems V6 j a Zvanu abonementus . Vidusskolni-eku grupas ' ::kmairei :asakas parddfsies VZ 23.

:.:

i) SS S A S S S S S S S S S S S S S AA

l11e,i o

I S S SA A A S S S S S S A S I

SBA S I

AAA

olirnpiodo

nsanEciet, sanEcietr" sauca vEr: P16puIe, nman jums ir briniSlSigas San5ciet, sanEciet.n ::as. nKas ir, P|5'pu1e? Es te nevaru :su dienu gaidit, man ir jdiet mE-

-s gu16t. Kas nu ir?" teica laPsa i n ule. nJ6, kas ir viss dis tracis?n :as1la puce Luce. nomierinatiesn " Nomieri.naties, :s jums pastEsttsu. Es nuPat atli3ju no pils6tas. Tur, kam6r es sEuz m6jas jumta un atPEtos, es =:u zirdEju 1ielu traci. Es nolidoju :nE un paskgtljos -pa 1ogu. Tur es :dz6ju visu Smitu gimeni aP televiIzlikas, ka bija kaut kEd_as :3ru. t trce, vai var6tu sacenslbas. =porta :t olimpiSde?r Hmm. Nu, es nekad neiedomajos. at laikam ir OIimPiSdes gads, un :gad ir pat m0su slaven6 ASV. Tas an ir brfnid{<Igi", lePni noteica vienlgais "Plapu1e, vai tas ir un sasauci, te tu m[s ked6I -=mes1s 'z ir, tad es tevi ap6di6u pusdie-.1s, gabalu pa gabalam!" noteica : imu1e. nomierinies R5'mu"-?,n."Nomierinies, teica LUce. nTEs ir brini6lSfgas ::3as. zinL, mums paSiem, meZa dzfv-:ekiem, vajadz6tu rikot savu - -impi6di." sau"Jd, ja!' ndca blEvieni unnMums dzivniekiem. no ::eni : jad z6tu!n "Nu tad b[sr' noteica LEce. turp. 43 - 1PP'

ZakiSi Reiz dzivoja meitene, vErdd Lora, kurai bij; divPadsmit za[IBu. Vip?, bij; laba. meitenite un vienmEr ruheia lr saviem zafiSiem, bet b-ija bGdida, ka zaliBi nrlvarEja atbildEt. vienri dienu iauma bija tuvumE kad Lora rundja ar za|(aiSiem !:n teica' zaliEi var6tu cik loti v616tos, atbil&6t. Lauma zLndla, ka Lora bija laba meitene, un tEPEc viegli PieskErEs za!iBiem. TUltt tie sEka runEt. Lora bija ]oti PErsteigta un prieciga. Vipl mani sauca, 1ai es iaru abskatif vinas zatiBusza[i6i tieBdm runaja. Es teicu: .x"uI-''*un noiu 3ie ,i5iBi.' tqu-T? v61 tu r bija tanl b ridi un zai< rsi acumirkll nozEda. Es gaju mEjEs noskumusi. Bet tur es redzEju savas draudzenes zak1Bus. oiem[E1, tie vairs nerundja. Tas droBi vien bija ka es teicu, ka vElos lai man tEp6c, -Eie za613i7 oet piemirsu teikt, butu ka Ari v61od, ka v+i - var6tu runEt. Ta es dabfiju savus zaKrsus.

Lisa Sverna, 9 g.v. t

Kd topo iouno

a ko

C.loj

pagItne

Nesen divi archeologir Gundars un Raimonds, staig6ja Meksikas dlunglos. Viens uzskr6ja lieIai bUdai. Vigi ]oti dtri notlrija sfinu un tur bija iielas sienas gleznas. vi+i tUlit atgriez5s uz savu ngmetni. fad vipi dabDja savas draudzenes, Sarmu un MEru, kas ari ir archeolo$es. Vipi tdm parEdija savu atradumu. Ejot

Sen senos laikos dzivoja trls veci vlripi. Vipi dzlvoja nolaist6 6ka. vecai's viriirS, Aleksandrisr ke- tafaf tie atrada bEdai ieeju. Tur du dienu jaut6ja''x5d6l m6s Seit s6- vini ieraudzija daudz vErtigu lieLam un neb0v6jam jadnu 6ku?" Antu. Raimonds un MEra iev6roja divus drejs, vecdkais viriPS, atbildEja: ce1i4us, kas veda telak dlunglos. "Ko, mds? M6s esam veci v1ri. MEs Gundars un Sarma aizg6ja pa labo tavairs nevaram strdddt!" Tad JEnis, ku un Raimonds un MEra devds Pa visvecdkais virinS, ieteic6s: "l'16s kreiso. Tie nondca atpaka] seno Maju visi drLz mirsim', ked6+ m6s tagad laikmetd. Gundars ieraudllja milzlgu b[rv6tu jaunu 6k u?" Alek dand ris u zsi- piramidu, kupas augs5 p,arEdij6s Raita vecam bdrza galdam un teica: "Ka monds ar I'{5ru. Kad Gundars ar Sarmu tas izskatds, ka visd meZE ir smuki pietuvojds piramidai' vipi saprata, koki un pu$es, bet mums ir neglita fa arf ir nondkuSi I'{aju LaikmetE. eka. Ja! Mes tikai s6Zam un driz m6s Bridi kad notika pdrvErBands tie jubDsim stivi un nevarEsim Pat Pakutd, ka s5k krist dzi[5 akE" Laimig5 . stGties. ArI jumts driz sabruks. Ko kdrtd Sarma izrEva no'kabatas burbum6s tad darisim?" Jdnis tikai domSJ-aivigu no ]u gumiju un uzpfita mazun6ves. ie5u iesaucds: Andrejs "Es bet )a, un izgldbEs no droSas ko dari- fas Raimonds !ul-6t! J0s divi izdomdjiet,He, un MEra satika vienu he." iim. He, he. Jumts sabruks. draudziga izrddijds kas 6Esku, Kad Andrejs bija aizgEjis gulEt' un aizveda vinus Pie]oti drausaviem Jinis sacija: "Aleksandr, ALeksandr, giem. Visi detri uzkEpe 6Eskai muguPdrdoma 5o. Ar labu nakej gulet. nesa dZunglos. Te. uzia un ta vigus ' tl.u - Janis aizgd4a gu16t. Aleku zndca zibens v6tra. t<ad zibens relz sandris tE pat. iespEra 6frskas astE, arc!eologi noBet, laukE zallis bija noklausi- n6ci atpaka] savi laikE. efiska sarEjies viryu sarund un nu sk r6j.a =!eun ieslfdeja dLunglos. vds Itit citiem dzivniekiem. vipi pdrGundars Augusts, I g'v' run6ja un izdom6ja uzbDv6t- veEiem jaunu 6ku. Bebris sakrdva d6|us, za' *i" ielika vfripiem kokvilnu ausls, b riedis nogS'za SrEjEs sienas un Iecis ienesa jaunos d6]us. Dzivnieki strdd5ja lidz rltam. Arpuse gatava! Dzivnieki aizskrEja meZd. Aleksandris uzc6las bet izdomdja palikt istabd, tdPat arI Jinis un i,nd rejs. Diena 9a ja dt ri un vakari visi trfs g6ja gu16t. Dzfvnieki atka1 atndca, bet viPiem lidzi bija jaunie pa5taisitie k rEs1i, galdP 'un guloSos !ultas. Lacis mierfgi tureja vfrinus kepas kamEr citi ienesa gultas.' Tie satai gul6ja talak jaunajds turp. 43.1pp. 42

01impiada... nMIsu mera pirmE O]imPiEde sEksies 3. augustS.n "Urr6!tr sauca meZa zv6ri un no tEs dienas visi sEka gatavoties. Vispirms dzivnieki izdomdja, ka vajadzELu bUt Olimpiskai 15pai. Vipi izdomEja lietot satftu - ozola zato. NolEma nest 15pu no Smitu mEjas, vieta kur pirmo reizi OlimPi6di tg: dzl1a, lidz- meZa vidum. Te ka meZE ir daudz sugu dzivnieku, tad katra suga izv6lEsies sev vienu pErst6vi, ka6 nesis 15pu. PlEPule 'viga b0s Pilta OlimPiEdi protamsr Driz vien visi dzivnieki sdka tren6ties. Bija arI uzaicinEti dzivnieki no citiem meZiem. PEc ilgas gaidisanas pEdigi piendca skaistE

)o,

ieraud zi)a.

un desmit centimetrus un neapstEj6s lekt. VipS aizl6ca li.dz ezeram (tris kilometru prom) un atkal atPaka]. Pirm6s vietas godalgu, trisdesmit

burkdnu, ieguva Zibens. Svaru cel5anE PiedalljEs Viktors vilks un Lidains lEcis. Si b0s interesanta sacensiba, visi nodom6ja, jo

zinEja, ka abi dalibnieki ir stipri. viktors jau dienEm bija trenEjies, s5k a. bet r,IdJin s tik ai vakardien jEPac-e] bija dalibniekam Katram vismaz 10 0 mdrcigu. Viktors ar g riJtIbEm pac61a 105 mErciPas, Lidains tikai 8-0. Tas visiem bije lie1s pErsteigums. Ta nu ari mela zvdtL sa-

pratl, ka ir nepiecie3ami trenEties, lai uzvarEtu. Te nu bija Pirm6 meZa OlimPiEde. Soreiz bija ti.kai tris. sacensibas, bet kas to zLna, dro$i vien PEc 6etrdesmit gadiem b0s trisdesmit sacensibu.

Astrlda S6ja, 11 g.v.

*aaaaaaaaaaSasSssas dien5. Saulite' spid6ja un visi dzivnieki bija priecigi. L0ce, meZa viszLne, bija ofici6ld tiesnese. Pulksten vienos oficiEli atkl6ja OlimpiSdi ar lEpu iene6anu. To ienesa brupurupucis, mefa visvecEkais iedziriotEjs. Tad circegu or16estris sdka sp616t "Lokatiesi meZa ga1ir" un visi OlimpiEdes dalibnieki s6ka so1id z pirm6s sacen sibas vietai lot ezera. pie nost6juEies linijE: E zerl. bija Silvija sill6e, Laimons 1asis, Linda lidakl un" Frida forele. TuliP ka Lfice nosauca "saktt", bija zinEms, ka vinnEtdjs ir vai nu Laimons vai Frlda. Pirmo vietu, 20 mErciPu zivs, novinnEja Frida forele. Tad visi datibnieki aizsoloja uz meZa vidus, lai skatitos lekSanas un svaru celSanas sacensibas. tekEanE sacent6s Vija varde un Zibens'za$is. Vipiem abiem bij-a divas iesp6jas lekt. Pirmd lEcienE metrus un varde aizlEca astoPus divus centimetrus, 'bet za$is ieskr6j5s un aizl6ca divdesmit metrus

gultds. Dzivnieki strEdEja |oti gI[fgi un pu snakti gand rfz visi; Uiie pabeigts. Piecos no rita dzivnieki prom. bija - Apm6ram astoqos piec6lds Andrejs un iinrinEjies skatijds apkdrt. J_anis ari p1ec615s un abi nevarEja vien gudri tikt, ke Aleksandris 3o lielo darbu viens pats izdarfja! Kad Aleksandris piec616s, abi vigam prasija, ke vipB tik daudz sP6ja Lzdlrila Aleksandrim nebija laika atbildEt jo JEnis un Andiejs rundja un rundj-a. Dri,z vien visi dom6ja, - ka Aleklandris bija uzb[v6jis jauno 6ku viens pats. Tikai Aleksandris zinS)dt ka mazais zafitis noklausfjies vigu runds, bija gf lield darba daritHjs. Aleksandris pateicds Dievam. Daina Brikmane

7. kr.

lll

NEBAIDIES

Losi lotvie5u grdmotos

OLIF\ STU/VBR\ DZEJ\ Stumbrs raksta Par mllestibu par cilv6cisku mflestlbu un Latviju. par l,atvi ju vipd izsakEs pdrl iecinEti, stingri un ar 1ielu, dzLlu mIlestibu pret savu tautu un zemi. Milestibas dzeloJos vir,rS nav tik parliecin6ts. Vi4ts'raksta drusku Saubidamies, baidoties par jrltu un attiecibu nepast6vibu un drusku kautr€damies par savu j0tu atkldtu izsaclSanu. "Laikam esmu Tevi mazliet, jo Tevi visapkart jUtu. Negrib6ju tik daudz. Ta ie!." Stumbram mllestiba ir nepiecie5ama. Vipd Ioti grib stabilu milestibu, bet izskan bailes: "Tev papardziedus Plauc6ju. Bij patiesdk bai1." Vi4r5 lodz milas palldzibu pErvar6t bailes, "... atver rokas, savas rokas, ludzu: man baiI. Bai1. " ozejoli "Vasaras brfvlaiks" ieskanas kautrlgs sentiments. Vipam liekas, ka vig3 nav pj-etiekoii labs un kaunas par sevi. "Manai nekrietnajai Plaukstai pieglaud uzticigo vaigu... Vai tu varEsi man Piedot." Milestiba ir trausla un v{rlgaTa ir isa un gaistoSa. 44

"Mums vairEk nepagr0t KE kop5 tumsu svin€t

un rftausmu varbfit.

Stumbrs Saubas Par milestibas PastEv€Banu. Dotaj6 brldl eksistE kv6tas jtrtas, bet nevar zindt vai kaut

kas paliks, vai v61 turPinEsies. "Varbfit m€s iemilGtos dzi]dk, bet naktis neiet, naktis skrien. " Pec nakts viss atkal zid, "bet neatturams aust rits, atst6j b6das un 2'av6. rasu,

lidz m6s gaj-stam vi-ens otram no pJ-rkstiem. " Viscauri Stumbram skan it ka formula, ka milestlba ir prieks un saj0sma, bet ar r0gtuma PiegarSu no kE vi-sa rodas bailes. "un pien5k tas bridis tas bailu brfdis: kad cilv6ks negribot jdglSst lldz tu toPi viPa rEgtums un prj-eks. " Ir arf daii ]oti Pozitfvi dzejoIi par to, ka rnflestlba var bfrt Paitaviqa, bet arl tur jdpdrvar 65crjEpdrvar bailes, Sli, )Eizraud asaras. "Tu bfrsi maza dala dzives, bet mana rtgta saP+a Prieks." Stumbra dze1olos_ Par .Latviju vairs ne j-eskanas vieglums, maiga pasironj-ja, humors. Tie ir daudz nopietniki , brilLern pat drtmi. rronija kluvusi par dzdllgu sarkasmu Piem6ram dzejoli "Ieilguiu dzigu dzies-

nipa." Vi4S izsaka nopietnas raizes par savas tautas izciedanu. Stumbrs "raudidams lidzas. " "P6.rziemojiet zem ta sniega ltrdzu 1fidzu mflie mani milie pdrziemoj iet p5rziemoj iet. " Ta ir neizsakdma lfdzsdp66ana Stumbrs apbrlno un tautai Latvlja. nesaprot "ka ziemu izdzTvo ar slepu Liekas neaptverami "what smaidu. " Dze1o1 im caths these people keep." ziemd" beigds cj-emojas "SveSinieks Stumbrs pielicis tulkojumus visEm ang 1u va l odas r indip6.m. Ta s 1 iec ina , ka vip6 raksta un grib rakstit visiem latvieiiem - ne tikai anglosak3u zemes dzivojoSiem. "un m6s tom6r esam vienas mdtes b6rni-.

Dzejolu cikl6 "Rfgla mi-nor5" Stumbrs spe16jas ar vlrdu "baigi" Tas nbviend vieti nav lietots citd neformd,/ locijumd, tadejadi tieBi saistoties ar konkr6tu notikumu t.i. baigo gadu. Dzelolis ieg0st pla6afu nozimi par to kas 1r baigs par vi-siem miruia j j-em. Stumbrs saka, ka vipu"s ir jdatceras. "Atcerieties - ,' dvdseles mieram. Citadi baigi_. Viens no retajiem dzejoliem kur Stumbrs konkrEti min divas atseviiSas vietas trimdu un Latviju ir "isa balade par jfitu dzlvi trimd6. " Te atkal izteikta mflestlba uz tautu un zemi-. Izskaidrodams savu milestfbu, Stumbrs norEda uz trimdas (t.i. trimdinieku) pien5kumu mIlet ne tikai abstraktu brfvfbas ideju, bet visu '.autu, ar| Latvija. Stumbrs paskairro, D5, pazipo, ka tur Latvijd ir -*auta. Ir jamil visa tauta un nav k-oapiaubit Latvija dzlvojoSo milestibu. "Tur ir." Liekas, ka Sajd dzejoli izteicis vj-su savu dzelolu un -:tumbrs TieBi . _ trtu bOtibu. -:ene Ozola

*f(*

IENEMSAN\ Ilze 56ipsna, VtdejE lstenIba, stdsti,

oraugsllffirE,

Grimatu

B7Z .g .

St5sta " repemBana" Ilze St;ipsna raksta par savas m5tes ndvi. 56ipsna neapraksta mdtes slimlbu un aizieSaDUr bet apraksta savas jtltas pret m5ti un to, kd vi4a sajut mdti sevl. Jau stdsta sakumd S}ipsna ir neapzlnigi iendmusi mdti sevf. Guledama gulta zem siltas segas un svaigiem palagiem, skatfdamas pa pusatv6rto 1ogu, S.5ipsna doma par to, ka "te m5mipai bija iesaku5ies daudzi, daudzt rlti. " Vipa skatds debesfs ar mdtes acIm. M6tes gultd viga j0tas, ka gu+ " laipn5s pagatnes rokEs. " Sl;ipsna pat j Ut savas mdtes acu smaidu sav5s acf s. Vir;a sevl dzird, ka mdte saka : "GuIi- , gul i , " bet ztna , ka mdte pati Sodien negulâ&#x201A;Źtu. Stfipsnai jabfit m5tes vietd, jdsagaida mEte-s viesi un jadara mdtes darbi, ko vija gazfst no redz6Sanas. Sddas sajttas daudz.iem lasItSj iem neb0s sveSas . tuviiliet<a , d.zLva vai- miru5a, klStbfltni ci]veks bieZi j0t. Nereti cilvdks arl skatds 0z savu apkdrtni it ka caur cita acim. Lai spetu uztvert pasauli caur citu c1lv6ku, tam ir jabUt fpaSL nozlmfgam cilvekam. Apraksttt Sadas jOtas ku;5 katrs nevards, bet Ssipsna to daia skaisti Mdtes ieie3ana SBipsna sasniedz kulmlnaciju kad S}ipsna cep maizi. Juzdama mdtes domas sevf, vi4a tais5s maizi cept, bet tikai tad apjedz, ka to nemaz neprot darft. Vipa tom6r j0t sevl mdtes speku un nolemj, ka , )a b0s dro5a un rfkosies pare:-zi, virtuves rfki varbDt nemaz nepamanls, ka rokas nav mdtes. Karotes un pa5i no sevis. katlin5 !- v- darbosies "

Sdkumd SJSipsna baidas tuvoties mal-zes mlklai, bet beidzot vipa to sak rnf cft. "Manas rokas gurst, bet neapstEj as taj 5s ir rosfba, td pati , kas teceja tavds rokds un augumS. Un tad es sajutu tevi pa$ur hâ&#x201A;Ź Pieska;oties, bet sevf un rosdmies. " Syipsna domds uzrun6 savu mati. Viga tagad apzinfgi jUt nndti sevf un tdpec /q.

sp6j turpindt mdtes darbu. o'Te bija ma-tes mdtes zLga, ka maizi mfcot -jdsme jas, lai ta priecfga r0gst un ti ra j ls . " Ssipsna atcera.s mEtes mdclto, atceras, ka maizes smieklos var satikties m5tes un meitas. No vi4as un viryas mdtem n5k smiekli, un Sryipsnai smejoties un maizi mTcot, mdte ir vipd. Vai maizes mfcf5ana, vai kdda cita m5ka, katrai mdtei un katram tuviniekam ir kaut kas tdds, kas pietrDks tam aizejot. Bet ja cilveks sp6s sevi iepemt aizgdjEja speku, td darbi var6s turpindties. vieglums ir "D j-vk5r5i esot, lie ldks . " Si;ipsna pErdomE to , ka reiz bija mdte, bija ar mdti "Civker5i." Saja gaidisan5 bija smagums, bet kad Sryipsna iene-mus i m5ti tagad , sevi, grfitums ir zudis. "Divkdr5ums" pa l ldz uzr;emt mdtes viesus , pal fdz darft darbus vieglSkus. Otra cilvdka klatb0tne un palidzfba ir rnan5.ma. S5.ipsna atceras, ka tad, kad kopa. s11mo ma-ti un abas palika kopd bez tle5as vajadzlbas vai piendkumiem, t5s bija vi-ena otrai vistuvdk. Vija domas dalds ar savu mati pardomds par Siem brfZiem: ". . . nez:-ndjdm, vai tava roka atpDSas manE jeb tav6jS." T5pat pec mdtes ndves T3l" S)Sipsna j ut , ka vigas vienm6r btrs kop5. "... un nezindsim, vai tu dzivo manf jeb es tevf. " Virlas ir vj-ena otru sevf ieg6mu5as. Nav svarfgl, vai m5te ir meitd, vai meita mdt6. Ir skaisti, ka cilv6ks otra klatbDtni sp6j izjust tik spoZi pat tad, kad tas aizgdjis. Antra Smidchena

@ Dziedldami, spEledami... -tl.t.) brauksim uz Rjctumbcrllnl. Sai sekara lai-nodr-o$natu sltiksocs ll&eklu un nlkttmllru rcrcn'lcijas l0dzam icspljams drlz izpildlt lo pictciklanls zlmi:

19t?. 3. rugustt (9.

Eslmtr v!l!mi6 piedalttics breucicn! uz Bcrllni 9. augustl: l. ... pcrroner 6r btrni: skeirs...; vccumt:.

2. vlloslvllemics brrukt ar:

E) lidmalnu; ccne DM 260, turp-atpekal

E vilcicnu; ccne DM 120, turp-atpalal E eutobusu; ccne DM ?0, turp-rtpakq 3. Vtlos/vllamies ddvot:

O hotcll; ccne DM 60 - 100 no Pcrson:s dicni, iesk. brokastis E jeuniclu mnn!; ccna DM lEr0, iesk. brokartis

Vards.. Adrcse.

Pieteiklan& zlmi lodzu pics0fi PBLA Informrcijes birojam: Postfach t5 02 41, D-4{00 lVBnstcr, W. Gcrmany

-.,

LATVIESU STUDIJAS RIETUMMIdIGANAS UNIVERSITI'TE

rGLAI,rAzf, MrdrcANf 1987./s8.

srurstRl (1987) 22. Jin. - T. aug. LATV 100 (? ned6]as ) 101

ueclru

cnna

vesanes

kursi I un II ies6,cEJiem un vdJi ronS,Jo5iem

)+* O. Rod,Lba

Pamatmd.cibas

latvieEu valodas h A. StnLdchena II I un 2Ol kursi 22. JLxr. - 3. Jtf . LATV 320 Latvie5u valodas I'ono1ofiija - teoriJa (2 ned6]as ) un prakse (izrunas vingrindJumi) 1 L. I'luLZwLece LATV 515 Latvie5u valodas metodikas kurss uzsvars uz verbu paveidiem, izteiksm6m, darbibas k6rtim u.e. 2 J. Le]-U 6. J[1. - 17. j[1. LAw ,r0 MazEk pazistamais B]-aumanis t 0. We (2 ned61as, vakaros) LATV 2OO VideJa limepa

::! lsl

RUDENS SEMESTR-I

(1987)

mc.LArv2ooVid'EJa1ime4a1atv.va1od'askurssI\ )+ t. MwLZruLece LATV 201 VidEJa limega 1atv. valod.as kurss II LATV 315 Rakstu darbl (pec 201) 3 L. MwLy'ruLece LATV 31T Runas valodas izkop5ana 3 LATV 320 Latvie5u valodas fonolofiija I LATV 325 Ievads latvie5u literat[r5, 3 LATV ,r0 Pa5macibas kurss (Independent Stud.y) f-: L. MwLy'nLece LATV ,50 Liter6,trfras seminS.rs: literdtfrra LatviJa p6c 2. pasaules kaga (p6e 325) 3 L. MwLl.yvLece PSCI 5l+9 Ievads latvie5u vEstur6 un politikE 3 J, PewLbU zrEllAS SEMESTRT (1988)

2. Janv.-23. apr.

LATV 201 LATV 315 LATV 322 LATV 32, LATV ,1, LATV ,r0 LATV ,11

Vid.eJa limega

latv.

valod.as

Rakstu d.arbi (p6c 201) LatvieSu dzive. un kultfrra Ievads latvie5u literEtfi.rd Latvie5u valodas mdciEanas PaSmEcibas

kurss

- turpln. metodika

AugstEka limega gramatikas p6,rskats

I-3

un rakstu darbi, ieskaitot tulkoianu ,50 Literatfrras seminErs (p6c 325 ) LAIV 597 LatvieSu rakstu valod.as v6sture LATV

3 2

3 S

,. j.eskaites (cr,.rdit) stundas

informS.cija un pieteik5anEs anketes vasaras semestga kursiem iegfrstama, rakstot Ms. Lasena Jennings, Division of ConGrr-i.ng Education, Western t'li"frig"r, University, Kalamazoo, MI )+9OOB-5161; tel. 5:-6-:B:-OO?9.

TuvEka

Akad6miska gada (rr-rdens un ziemas semest5u) informs,ciJa un pietelk5anEs anketes :egrlstamas, rakstot Department of Languages and Linguistics, Western Michigan Jniversity, Kalamazoo, MI Li9008-109I; tet-. 5f6-:8:-O9rB.

','isiem latvie5u val-odas, kE

akredit6,cija.

ari politisko zinibu

kursam,

pilna

akad.Emiska

Akad6miskd.s :.esxai:es (credits ) parskaitdmas uz cit6rn universit6,tEm '-ur kol-l-edZ6.m. Ar Siem ku:s:er. i*'i; studentiem iegfistama studiju koneentrdciJa "minortt vai ttmaJortt ) l-atvieSu ','a-c:5..

---a5a l-atvieSu

bibtioteka, ISC se:lri:: ';

ap:eEand.s J5.qa Riekstipa lat.rieEu Kalanlazoo, MI \9O0Ti

.-.ud.iju centrd (LSC) 1?02 Fra-;e::t--j' '.,':--a:e ir,, :e1. 616-:\:-oa:l+.