Semes pagasta teritorijas planojums

Sēmes pagasta teritorijas plānojums GALĤGĀ REDAKCIJA 2006

1

Saturs SĒMES

PAGASTA TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES

...... 5

PLĀNA PAMATPRINCIPI ......................................................... 5

VISPĀRĒJS

RAKSTUROJUMS

........................................... 6

ĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS...............................................6

R E LJ E FS ................................................................ 6 K L IM AT S ............................................................... 6 T E R IT O R IJ A S IZ M A N TO ŠA N A ......................................... 6

DABAS RESURSI .................................................................8

Ū D EŅ I .................................................................. 8 M E Ž I U N P U R V I ....................................................... 9 L AU KS A IM N IE C ĪB Ā IZ M AN TO J AM Ā S Z EM E S ....................... 11 D ER ĪG I E I ZR A KT EŅ I ................................................ 11 V ID ES K VA L I TĀ T E ................................................... 12 K AP S Ē TA S ............................................................ 12

SĒMES

PAŠVALDĪBAS VĒSTURE

PAGASTA

....................................... 14

KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS ...................... 15

KULTŪRVĒSTURISKAIS MANTOJUMS UN APSKATES OBJEKTI ................ 16

SOCIĀLI

EKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS

.......................... 22

SĒMES PAGASTA IEDZĪVOTĀJI ...............................................

APDZĪVOJUMA STRUKTŪRA ................................................... ĪPAŠUMU PIEDERĪBA ..........................................................

UZŅĒMĒJDARBĪBA .............................................................

S ĒM ES

P AG A S T A U ZŅ Ē M U M I U N B U D Ž E TA I E S TĀ D E S

22 24 24 27

............ 28

IZGLĪTĪBA .....................................................................

KULTŪRA ......................................................................

VESELĪBAS APRŪPE ...........................................................

RELIĢIJA ......................................................................

SOCIĀLĀ NODROŠINĀŠANA UN APRŪPE ......................................

TŪRISMS ......................................................................

29 30 30 30 31 32

PAŠVALDĪBAS IZPILDINSTITŪCIJAS, POLITISKĀ SISTĒMA UN PADOME ................................................................. 33 PAŠVALDĪBAS BUDŽETS ....................................................... 33

2

I E Ņ Ē M U M I ........................................................... 34 I ZD E VU M I ............................................................ 35

PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMA NOVĒRTĒJUMS ...................................... 36

TEHNISKĀ

INFRASTRUKTŪRA ......................................... 37

PAŠVALDĪBAS DZĪVOJAMO MĀJU PRIVATIZĀCIJAS GAITA ................... 37 CEĻI ........................................................................... 37 ŪDENSAPGĀDE ................................................................ 41

S ĒM ES

C I EM A Ū D EN S A P G Ā D ES S IS TĒ M A S VI S P ĀR Ī G S

R A K S TU R O J U M S

..................................................... 42

KANALIZĀCIJA UN NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA ............................... 42

I N S T IT U C I O N ĀL Ā S ITU Ā C IJ A ....................................... 43 T AR I FI ............................................................... 43 SAKARI ........................................................................ 44 SILTUMAPGĀDE ............................................................... 44 ATKRITUMU SAIMNIECĪBA .................................................... 44

AIZSARGJOSLAS .................................................... 45 VIDES UN DABAS RESURS U AIZSARDZĪBAS AIZSARGJOSLAS .........

SANITĀRĀS AIZSARGJOSLAS ..............................................

EKSPLUATĀCIJAS AIZSARGJOSLAS .......................................

DROŠĪBAS AIZSARGJOSLAS................................................

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI ...................................................

PAGASTA

ATTĪSTĪBAS IE SPĒJAS

45 47 47 51 51

..................................... 54

SVID ANALĪZE ................................................................ 54

S TIP R ĀS P U S ES ..................................................... 54 V ĀJ ĀS P U S ES ........................................................ 54 I E S P ĒJ AS ............................................................. 55 D R A U D I .............................................................. 56

PAGASTA

ATTĪSTĪBAS MĒ RĶI, PRIORITĀTES, UZDEVUMI

......... 58

ATTĪSTĪBAS MĒRĶI ...........................................................

ATTĪSTĪBAS PRIORITĀTES ....................................................

ATTĪSTĪBAS UZDEVUMI .......................................................

VĪZIJA .........................................................................

PAŠVALDĪBAS ATTĪSTĪBAS PLĀNI UN PROJEKTI .............................

RĪCĪBAS PROGRAMMA .........................................................

SĒMES

PAGASTA TERITORIJAS PERSPEKTĪVĀ ATTĪSTĪBA

58 58 59 59 60 61

......... 64

SĒMES PAGASTA KOPĒJĀ TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA .......... 64

3

SĒMES PAGASTA DABAS TERITORIJU IZMANTOŠANA UN ILGTSPĒJĪGAS VIDES NODROŠINĀŠANA .............................................................. 65

L AU KU TŪ R IS M A I ESP Ē J A S P A G A ST Ā .............................. 65 E K O TŪ R IS M A A TT Ī ST ĪB AS I ESP ĒJ A S S ĒM ES P A ŠV A LD ĪB Ā ....... 65 E K O T A K AS U N U ZD E VU M I , K AS VE I C AM I P AG A ST Ā T O I ER Ī KO Š A N A I ........................................................ 66

SĒMES PAGASTA TERITORIJAS ARHITEKTONISKI TELPISKĀ UZBŪVE UN TERITORIJAS IZMANTOŠANA ................................................. 68 SĒMES PAGASTA ĪPAŠAS PLĀNOŠANAS TERITORIJAS ........................ 70

4

Sēmes pagasta telpiskās attĥstĥbas pamatnostādnes Sēmes pagasts vēsturiski ir veidojies kā unikāla teritorija, kas atrodas Tukuma pilsētas tuvumā, nelielā attālumā no Baltijas jūras, kas atrodas pie izdevīgiem transporta maršrutiem, bet tajā pašā laikā ir saglabājies neskarts dabas mantojums ar plašiem mežu masīviem, daudziem ezeriem un lauksaimniecības teritorijām.

Sēmes pagasta pesrspektīvās attīstības plānošanas uzdevums ir uzlabot Sēmes pagasta iedzīvotāju labklājības līmeni, veidot pagastu par sociāli labvēlīgu teritoriju, lai sasniegtu augstu dzīves līmeni. Šim nolūkam ir jāveicina uzľēmējdarbības attīstību, kas nākotnē nodrošinās pagasta attīstības ekonomisko pamatu. Veicot uzľēmējdarbības attīstību jāsaglabā laukiem raksturīgo dzīvesveidu, nepieļaujot vietējo resursu nesaimniecisku izmantošanu. Tādejādi kā viena no galvenajām attīstības prioritātēm Sēmes pagastā ir uzskatāma lauku tūrisma attīstība.

Plāna pamatprincipi Izstrādājot Sēmes pamatprincipi: 

      

pagasta

teritorijas

plānojumu,

tika

ievēroti

šādi

ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz nodrošināt nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu un saglabāšanu; teritorijas attīstību veicot saglabājot pagasta teritorijas unikalitāti, bet vienlaicīgi nodrošinot unikālās vērtības sabiedriski pieejamas. reģionālās attīstības princips, kas paredz skatīt Sēmes pagastu kaimiľu un tuvējo teritoriju kopsadarbības un kopējas attīstības kontekstā, kā arī saglabāt un attīstīt pagasta unikalitāti interešu saskaľotības princips, kas paredz ikvienu teritorijas attīstības plānu izstrādāt saskaľā ar citiem teritorijas attīstības plāniem, kā arī saskaľot tajā valsts, pašvaldību un privātās intereses; daudzveidības princips, kas paredz jebkura teritorijas attīstības plāna izstrādē nodrošināt dabas vides, kultūrvides, resursu un saimnieciskās darbības daudzveidību; subsidiaritātes princips, kas paredz augstākas pārvaldes institūcijas neiejaukšanos zemāka līmeľa institūcijas kompetencē; konkurences princips, kas paredz, ka teritorijas attīstības plāni rada vienlīdzīgus priekšnoteikumus uzľēmējdarbībai; atklātības princips, kas paredz teritorijas attīstības plānus izstrādāt, iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieľemšanas atklātumu; nepārtrauktības un pēctecības princips, kas paredz spēkā esošā plānojuma pamatojuma maiľas gadījumā grozīt teritorijas attīstības plānu, saglabājot tās teritorijas attīstības plāna daļas, kuru pamatojums nav mainījies.

5

Vispārējs raksturojums Sēmes pagasts ietilpst Tukuma rajonā, kas atrodas Latvijas rietumu daļā pie Rīgas jūras līča rietumu krasta. Tas uz austrumiem robežojas ar Engures un Smārdes pagastiem, uz dienvidiem ar Tumes pagastu, uz rietumiem ar Pūres pagastu, un uz ziemeļiem ar Zentenes pagastu.

Sēmes pagasta teritorijas platība ir 149 km2

Ģeogrāfiskais raksturojums Reljefs Pusi no Sēmes pagasta teritorijas uz dienvidiem aizľem Ziemeļkurzemes augstienes, kur tās reljefu veido Talsu – Tukuma pauguri, no kuriem uz dažādām pusēm iztek Lāčupīte, Meļupīte un Abavas pieteka – Pūre. Šeit augstums vietām pārsniedz 100m virs jūras līmeľa. Augstākie pauguri ir Kāres kalns - 85,1 m virs jūras līmeľa un Punenieku kalns - 125,7 m virs jūras līmeľa. Otru pusi pagasta teritorijas uz ziemeļiem aizľem Piejūras zemiene.

Klimats Ľemot vērā, ka Sēmes pagasts atrodas Rīgas jūras līča tuvumā un to šķērso Ziemeļkurzemes augstiene, klimats dažādās pagasta daļās ir nedaudz atšķirīgs. Klimats teritorijā tuvāk piekrastes zonai un līdzenumā ir samērā sauss un silts, ar maigu ziemu. Augstienes daļa klimats ir nedaudz kontinentālāks. Gaisa temperatūra janvārī ir ap – 50C, jūlijā ap +170C. Bezsala periods ir apmēram 135 dienas, bet piekrastē tas ir 150-160 dienas. Veģetācijas perioda ilgums ir 180-190 dienas. Nokrišľu daudzums līdzenuma daļā ir zem 550 mm, bet augstienes daļā virs 600 mm.

Teritorijas izmantošana Pagasta teritorija aizľem 14541 ha lielu platību, no kuriem 53,8% jeb 7828,4 ha aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, no tiem 3700 ha aizľem aramzeme, 67 ha - augļu dārzi, 166 ha - pļavas, 478 ha ganības. Meliorēti 2200ha lauksaimniecības zemju. Sēmes pagastā 47,6% jeb 6929,2 ha mežu zemes, tai skaitā krūmāji - 181 ha, purvi 208 ha, bet 281 ha jeb 1,93% aizľem apbūvētās teritorijas.

Zemes vidējā kadastrālā vērtība ir 156 Ls/ha. Saskaľā ar MK noteikumiem Nr.142 14.02.2006 „Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām‖ Sēmes pagastā nav nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas.

Sēmes pagasts nav īpaši bagāts ar derīgiem izrakteľiem. Nozīmīgākie resursi ir grants un smilts. Pagastā tiek veikta derīgo izrakteľu ieguve valsts normatīvo aktu prasību noteiktajā kārtībā Sēmes pagasta teritorijā nav īpaši aizsargājamu dabas teritoriju Skatīt karti „Sēmes pagasta teritorijas plānojums. Esošā teritorijas izmantošana” M1:10 000 Sējumā Nr. 3 „Sēmes pagasta teritorijas plānojums. Kartes‖

6

Shēma Nr. 1. „Sēmes pagasta atrašanās vieta Latvijā un Tukuma rajonā‖

7

Apbūvei 2%

Mežu zemes 46%

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 52%

Dabas resursi Ūd e ņ i Tukuma rajons kopumā ir bagāts ar ūdeľiem. Vairums Tukuma rajona ezeru ir nelieli, tāpēc tos parasti zina tikai vietējie iedzīvotāji.

Sēmes pagasta teritorijā atrodas 15 ezeri, no kuriem lielākais ir Sēmes ezers. Tā platība ir 48,6 ha, vidējais dziļums 4,6 m, lielākais dziļums 7,3 m. Ezera dibens dūľains, aizaugums - 25%. No ezera iztek Abavas pieteka Sēme.

Sēmes pagasta teritorijā atrodas sekojoši ezeri 1.SĒMES EZERS – valsts publiskās lietošanas statuss, atrodas uz zemes gabala ar kadastra Nr.9078 003 0084, kopplatība 48,6 ha. (tāda platība minēta MK noteikumos Nr.155 no 22.04.1997.g.). – 100 m aizsargjosla 2.PILSĒTAS EZERS – atrodas uz diviem zemes gabaliem: 1) uz pašvaldības zemes, k.Nr.9078 003 0084, ezers –9,8 ha, 2) uz īpašnieka zemes, k.Nr.9078 003 0056, ezers – 4,4 ha.

3) 3.CIEMENES EZERS – pašvaldības zeme – k.Nr.9078 002 0056, 3,7 ha.

4.DZIRNAVU EZERS – uz īpašnieka zemes, atrodas uz zemes gabala ar k.Nr.9078 008 0117, ezers – 2,9 ha.

5.ĶELDA EZERS – atrodas uz privātās zemes, k.Nr.9078 004 0004, ezers-5,6 ha.

6.PAKUĻEZERS – atrodas uz VAS ―Latvijas valsts meži‖ zemes gabala ar k.Nr.9078 004 0131.

7.VANADZIĽU EZERS – uz priv.zemes, k.Nr.9078 001 0036, ezers2,8 ha.

8

8.KOKNESIS – atrodas uz privātās zemes, k.Nr.9078 008 0039, ezers2,8 ha.

9.RAUDAS EZERS - atrodas uz privātās zemes, k.Nr.9078 008 0040, ezers-1,5 ha.

10.ZIVENE - atrodas uz VAS ―Latvijas valsts meži‖ zemes gabala ar k.Nr.9078 002 0047.

11.LODES EZERS - atrodas uz privātās zemes, k.Nr.9078 003 0001, ezers-2,8 ha.

12.MUCENIEKU EZERS - atrodas uz divu īpašnieku privātās zemes, k.Nr.9078 003 0001, ezers-1,1 ha un uz zemes gabala ar k.Nr.9078 003 0037 –1,8 ha.

13.SĪĻEZERS - atrodas uz privātās zemes, k.Nr.9078 003 0086, ezers9,8 ha.

14.MELLENE - atrodas uz VAS ―Latvijas valsts meži‖ zemes gabala ar k.Nr.9078 002 0077 – 4,0 ha.

15.BALTENE - atrodas uz VAS ―Latvijas valsts meži‖ zemes gabala ar k.Nr.9078 002 0077 – 3,2 ha.

Sēmes pagasta upes pieder Ventas baseinam, bet dažas no tām ietek tieši Rīgas jūras līcī.

Pagastā sākas Lāčupīte- 31 km kopgarums, aizsargjosla noteikta 100m no krasta līnijas uz katru pusi un Teitupīte- 14km kopgarums, aizsargjosla noteikta 50m no krasta līnijas uz katru pusi. Minētās upes ietek tieši Rīgas jūras līcī.

Meži un purvi 46% Sēmes pagasta zemes jeb 6929,2 ha aizľem mežu zemes, tai skaitā krūmāji - 181 ha, purvi - 208 ha. No tiem aizsargājamās dabas teritorijas ir: Zinātniski objekti 62,1ha Aizsargājama zona gar ūdeľiem 93,2ha Aizsargājama zona gar mitrzemēm 22,5ha; Aizsargjosla ap pilsētām 196,9ha Ierobežotas saimnieciskās darbības joslas 654,4ha; Dabiskie meža biotopi 141,2ha AS „Latvijas Meži‖ valdījumā esošajās platībās 5776,2 ha ir fizisko vai juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošie meži Perspektīvē paredzēts apmežot teritorijas 111,5ha platībā Pie robežas ar Zentenes pagastu atrodas Silu augstais purvs (platība 330 ha).

Sēmes pagasta mežu teritorijās saskaľā ar Zemgales Mežniecības biotopu inventarizācijas un apsaimniekošanas karti ir norādīti dabiskie mežu biotopi, kas ir vērtējami kā potenciālie mikroliegumi. To apsaimniekošana veicama saskaľā ar MK noteikumiem Nr.45 ‖Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi‖.

9

Shēma Nr.2 „Sēmes pagasta dabas pamatne‖

10

Lauksaimniecĥbā izmantojamās zemes Pagasta teritorijā 51% jeb 7828,4 ha aizľem lauksaimniecībā izmantojamā zeme, no tiem 3,7 tūkst, ha aizľem aramzeme, 67 ha augļu dārzi, 166 ha - pļavas, 478 ha - ganības. Kopējās Pagasta teritorijā darbojas aptuveni 25 vidēji spēcīgas zemnieku saimniecības.

Lauksaimniecības zemes vidēji pagastā ir novērtētas ar 33 ballēm.

Sēmes pagasta teritorijā nav nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas.

Meliorēti ir 2,2 tūkst.ha lauksaimniecības zemju. Pagasta teritorijā ir 36,965 km valsts meliorācijas sistēmu. Valsts nozīmes meliorācijas sistēmas Sēmes pagastā ir: N-12 2,9km ( Abavas baseins); N-10 1,48km; Pīkstes upe- 6,68 (Pīkstes baseins) N-36 2,025 km; N-38 1,67km; Pūres upe 6,7km; Sīļupe- 3,1km (Sīļupes baseins); N-16 1,1km; N-19 1,31km; N-22 3,6km; Lāčupe 31,km (Lāčupes baseins); N-5 1,3km; N-6 0,8km; N-7 1,2km

Derĥgie izrakteņi Sēmes pagasts nav īpaši bagāts ar derīgiem izrakteľiem. Nozīmīgākie resursi ir grants un smilts. Sēmes pagastā ir sekojošas derīgo izrakteľu ieguves vietas: Smilts- grants karjers 1. Engures meža iecirknī, Kaives mežniecībā 425.kvartālā 52. nogabalā. 1,0ha (atļauja Nr.2) Smilts- grants karjers1.Engures meža iecirkľa Kaives mežniecībā 333.kv. 2,3.4 nogabals, atradne „Upīte‖ Kūdras ieguve –kūdras atradne „Sīļi‖. Atradne darbība uzsākta 1964 gadā 100ha platībā, pēdējos gados paplašināta par 72ha Smilts ieguve- atradne „Teitupe II‖ 1,0ha platībā Smilts – grants atradne „Smiltsbrenči‖

11

Vides kvalitāte Sēmes pagasta teritorijā nav novērojamas īpašas vides kvalitātes problēmas. Teritorijā nav augsti attīstīta uzľēmējdarbība, nav pārtikas pārstrādes uzľēmumi vai uzľēmumi ar kaitīgu ietekmi uz apkārtējo vidi. Perspektīvē nav arī paredzēta šādu uzľēmumu izvietošana. Kā potenciāli piesārľotas vietas var minēt: Centra kalu māja, laika periodā 1980-1990 gadam tika izmantots šķidrais kurināmais, teritorijas platība 0,1ha, pašvaldības īpašums. Ķimikāliju noliktava, laika posmā 1980- 1990 gadam tika glabāti pesticīdi un minerālmēsli, teritorijas platība 0,1ha, privātīpašums.

Attīrīšanas ietaises darbojās laika posmā 1985- 1996, šobrīd netiek izmantotas, teritorijas platība 0,6ha, privātīpašums.

DUS Kaivē darbojās laika posmā 1980- 1990, pašlaik netiek izmantota, teritorijas platība 0,2ha, pieder VAS „Latvijas valsts meži‖. Nav paredzēts atjaunot darbību.

DUS Sēmē darbojās laika posmā 1980- 1990, pašlaik netiek izmantota, teritorijas platība 0,2ha, pieder juridiskai personai. Nav paredzēts atjaunot darbību.

Minētajās teritorijās ir veicami rekultivācijas pasākumi vai tās pašas funkcijas objektu rekonstrukcija.

Kapsētas Sēmes pagasta teritorijā atrodas sekojošas kapsētas: Plieľu kapsēta 0,5ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Rideļu kapsēta 1,2 ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Raudas kapsēta 0,9ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Mazbirzules kapsēta 0,9ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Kaives kapsēta 1,1ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Biržvēveru kapsēta 0,1ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Druvu kapsēta 0,2ha (darbojoša, pašvaldības īpašums); Zvāres kapsēta 1,7ha (nedarbojas, apbedījumi nav veikti kopš vismaz 1938. gada) Funku kapsēta 0,1ha (nedarbojas, nav ziľu par apbedījumiem pēdējos 100gados nav, apbedījumu vietas nav atrodamas) Sēmes kapsēta 1,2ha (darbojoša, Sēmes evaľģēliski luteriskās baznīcas īpašums)

12

Shēma Nr. 3 „Sēmes pagasta esošā izmantošana‖

13

Sēmes pašvaldĥbas vēsture Par Sēmes pagasta nosaukuma izcelšanos vēsta leģenda: ―Sensenos laikos dzīvojis viens vecs vācu kungs. Viľš braukdams uz muižu, saticis ceļā ganiľu, kurš sēdēja uz akmens un tīrījis sēnes. Kungs, nemācēdams latviešu valodu, prasa tam vācu valodā: ―Ei, puis, kā šo vietu sauc?‖ Ganiľš, nesaprazdams vācu valodu domāja, ka viľš prasa: ―Kas tev tur grozā?‖ un atbild: ,,Sēnes, sēnes!‖ Kungs, būdams vēl pakurls, nosaka: ―Aha, aha! Sēme!‖ Šis vārds iepaticies vietējiem zemniekiem un tā arī sauc šo vietu.‖ Sēmes pagasta teritorijā agrāk bijušas 8 muižas. Sēmes (Sehmen) muiža pirmoreiz minēta 1630.gadā.

19. gadsimta beigās pagastā uzbūvēja jaunu pagastmāju. 1901. gadā Sēmes pagastam bija 606 nodevu maksātāju, bet izdevumi bija krietni lieli - jāuztur 2 skolas, pagasttiesa, nespējnieku māja un jāpalīdz trūcīgajiem iedzīvotājiem. No pagasta sabiedrības vidus darbus vadīja 14 vietnieki, bet amata vīrus ievēlēja uz 3 gadiem. Latvijas brīvvalsts laikā pagastu vadīja F.Ozols un dati liecina, ka Sēmes platība bija 10675 ha un pagastā kopumā dzīvoja 1314 iedzīvotāji.

1945.gadā pagastā izveidoja Sēmes un Brizules ciemu, bet 1949.gadā pagastu likvidēja. 1954.gadā Sēmes ciemam pievienoja Brizules un Vecmoku ciemu, 1960.gadā Sēmei pievienoja lielāko daļu Lazdu ciema, savukārt Sēmes ciema kolhoza "Ļeľina ceļš" teritoriju 1968.gadā iekļāva Milzkalnes ciemā. 1990.gadā pagastu atjaunoja.

Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar Milzkalnes pagastu.

Pēc otrā pasaules kara mainījās izpratne par visu. Ja pirms kara dominēja priekšstati par vēlētu vietvaldību (vēlētu vietējo varu, kura īsteno centrālās valdības politiku vietējā līmenī), tad pakāpeniski arvien lielāku atzinību guva priekšstats par politisku autonomu pašvaldību.

14

Pagasta kultūrvēsturiskais mantojums Pagasts atrodas skaistā, acij tīkamā, ainaviskā vidē. Tāpēc jau izsenais to iecienīja grāfi un muižkungi (von Lancdorfs, Firkss, Reke, Funki u.c.) Pagastā bijušas 8 muižas, no kurām šodien vēl pastāv Kaives (pagasta īpašums), Brizules (valsts īpašums t.i. Finansu Ministrijas), Rideļu (bezsaimnieku īpašums) un Raudas muižas (privātīpašums).

Katrai no esošajām muižām ir savs īpašuma veids. Finansu trūkuma dēļ Aija Slavīte nespēj sakārtot Raudas muižu, kura ir kritiskā situācijā, Brizules muižā bija paredzēts ierīkot Eiropas namu, bet jau 2 gadus trūkst valsts finansējuma un muiža pakāpeniski iet bojā. Kaives muiža, kuru pagasts privatizācijas gaitā pārľēma no MRS, iespēju robežās tiek saglabāta nākamajām paaudzēm (daļēji atjaunots krāsojums, salabotas ārējās kāpnes). Rideļu muiža ir bezsaimnieku īpašums, pagasts to nav spējīgs uzturēt un tāpēc laika zobs to krietni sabojājis.

Sēmes pagasta ,,Dekšľās‖ kopā ar vectēvu un tēva māsu aizritēja mūsu ievērojamās aktrises Vijas Artmanes bērnība. Vēl šodien ,,Norās‖ dzīvo gleznotājs Uldis Zemzars. Gleznotājs Rūdolfs Pinnis mūža nogali pavadīja ,,Bērzkalnos‖, tagad tur dzīvot turpina viľa meita. ,,Augšstrautos‖ dzīvojusi slavenā karikatūrista Gunāra Bērziľa ģimene.

Ik brīvu brīdi ,,Koršās‖ pavada dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte. ,,Sīpolos‖ dzīvo slavens basketbolists – Bruno Drāke.

Pagastā dzimis un mācījies kādreizējais LLU rektors Augusts Gronskis, bijušais Rīgas policijas priekšnieks – Pauls Liepiľš, zinātnieks akadēmiķis Timirjazeva lauksaimniecības akadēmijā Oskars Kedrovs Zihmanis.

Kaives muižā kādreiz atradies Romas klosteris. Vēl 1912.gadā par to liecināja sagruvuši apakšzemes eja. Pie pils (19. gs.) netālu no Senču ozola ir baronu Funku dzimtas kapenes.

Unikāla ir vecā Sēmes baznīca, kura savā esošajā vietā darboties sāka 1892.gada 6.decembrī. 1896.gadā Sēmes draudzē bija 438 locekļi, pašreiz daļēji atjaunotajā dievnamā ir vairs tikai 16 draudzes locekļi.

Baznīca lēnām, bet tomēr tiek atjaunota. Baznīcai ziedojumi saľemti no Gustava - Ādolfa – fonda un Vesterfezēdes komūnas Vācijā, no Ziedoľi ģimenes ASV (bijušie sēmenieki) un Vintertūras baznīcas draudzes Šveicē. Ar šiem saziedotajiem līdzekļiem 1999.gadā atjaunoja sakristeju, nomainīts ir jumts, ar kapara plāksnēm apšūts tornis, atjaunots gailis, krusts, nopirkts zvans, atjaunoti logi un durvis, baznīcas iekšpusē atjaunoti griesti.

Pagastā ir vairāki vietējās nozīmes dabas objekti, Buku liepa, Mazbrizules kadiķis, goba pie ,,Siljāľu‖ mājām un visievērojamākais dabas objekts, kurš pārstāv jau nacionālo līmeni, ir 800 gadus vecais Kaives Senču ozols. Šis ozols vēsturē minēts kā sena kulta vieta, tas ir 11 resnākais ozols Austrumeiropā (10,2 m apkārtmērs) un to var aptvert 9 pieauguši cilvēki. 20.gadsimta 20 gados zibens nospēra ozola galotni, bet 70 gados tika aizmūrēts tā dobums, kurš diemžēl paātrināja ozola bojāeju. 2003.gadā ar speciālistu palīdzību koku saglabāšanas 15

jomā (Reinhards Dreiers no Vācijas) tika veikti ozola mūža saglabāšanas darbi. Izlauza cementu, pareizi apzāģēja zarus, izveidoja zaru balstu sistēmu, kura sastāv no 5 stutēm, virs nolauztās galotnes tika atjaunots jumtiľš.

Pagastā unikāls ir piemineklis pirmajam ārlietu ministram Z.A.Meierovicam, 02.12.1918-22.08.1925. Sēmes pagasta ,,Druķos‖ dzīvoja viľa sievas Annas Filholdes māte Lilija. Ik vasaru viľš brauca ciemos pie saviem bērniem Helmuta (27.02.1914.), Rūtas (01.09.1916.) un Gunāra ( 12.05.1920) Kādā sestdienas dienā šoferis Verners Kalniľš nobrauc no ceļa klātnes, apgāžas un Z.A.Meierovica vairs nav. Par šo notikumu vietā liecina bronzas bareljefs un piemineklis, kuru atklāja 1926.gadā un sēmenieki kopj vēl šobaltdien. 1935.gadā šajā vietā iestādīja piemiľas birzi.

Viena no ievērojamākajām vietām pagastā ir Sanderu kalns (Jūras kalns), no kura skaidrā laikā jūru var saredzēt 30 km attālumā. Šie dabas un kultūrvēsturiskie objekti ceļ pagasta tēlu pašu ļaužu, Latvijas un ārzemju tūristu acīs. Jo vairāk ir šādu objektu, jo interesantāka pagasta iedzīvotājiem šķiet dzīve pagastā un vērtīgāki viľi ir citu acīs.

Kultūrvide visā tās daudzveidībā un krāšľumā ir viens no būtiskākajiem pagasta tēla veidošanas priekšnosacījumiem.

Kultūrvēsturiskais mantojums un apskates objekti Sēmes pagastā atrodas vietējas nozīmes kultūras pieminekļi, kā arī virkne retu sugu koki un koki, kas perspektīvē iekļaujami dižkoku sarakstā. Minētie objekti ir unikāli un iekļaujami plānotajā tūrisma infrastruktūrā kā īpaši apskates objekti.

Sēmes pagasta vietējas nozīmes kultūras pieminekļi: Dārznieku senkapi Atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, pie Dārzniekiem. VKPAI nr: 2319 Kaives senču ozols pie Senčiem, Kaives Senču ozols - kulta vieta.

Atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Kaivē pie Senčiem. VKPAI nr: 2318 Zemnieku sēta „Koršas”, Atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Koršās. Dat.: 19. gs., VKPAI nr: 6139 Īpaši kokaugu eksemplāri: Āra bērzs (Betula pendula Roth) /potenciālais dižkoks / Āra bērzs (Betula pendula Roth)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Raudas muižas galvenās ēkas ZA stūrī 30m no ēkas. (6318700,450164) LKS92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 05.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 2.6, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 6, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Dižskābardis, parastais (Fagus sylvatica (L.) /rets svešzemju sugas koks / Dižskābardis, parastais (Fagus sylvatica (L.))atrodas: Tukuma 16

rajons, Sēmes pagasts, Raudas muižas galv. ēkas DR stūrī, ~15m no ēkas. (6318649,450130) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 05.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.5, stumbru sk.: 2, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Kļava, kalnu (Acer pseudoplatanus (L.)) / rets svešzemju sugas koks / Kļava, kalnu (Acer pseudoplatanus (L.))atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Raudas muižas galv. ēkas ZR stūrī, 20m no ēkas. (6318686,450133) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 05.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs. /dižkoks/ Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Kulvēni. Sēmes sakaru nodaļa Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 4.2, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Melnalksnis

Melnalksnis / dižkoks / Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Kulvēni. Sēmes sakaru nodaļa Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 4.2, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Papeles un to hibrīdi (Populus (pārējās sugas, izľemot P.tremula) /kultūrvēsturisks koks / Papeles un to hibrīdi (Populus (pārējās sugas, izľemot P.tremula)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, 50m uz Z no "Druviľas", ceļā Plieľciems - Plieľu skola labajā pusē. (6325770,452325) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.75, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 10, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Papeles un to hibrīdi (Populus (pārējās sugas, izľemot P.tremula) / kultūrvēsturisks koks / Papeles un to hibrīdi (Populus (pārējās sugas, izľemot P.tremula)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, 50m uz Z no mājām "Druviľas", ceļa Plieľciems - Plieľu skola labajā pusē. (6325762,452332) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.78, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 11, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā egle (Picea abies (L.) H.Karst.) dižkoks / Parastā egle (Picea abies (L.) H.Karst.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, "Kūlas", 150m no mājām. (6318558,448358) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 05.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.1, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 7, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā kļava (Acer platanoides L.) / potenciālais dižkoks / Parastā kļava (Acer platanoides L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu muižas parks. ceļa Plieľu skola - Kalmežas kr. puse.

(6325296,452385) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 17

04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 2.34, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 10, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā liepa / dižkoks / Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Pie Kaives muižas (tagad Kaives mežniecība) Dārznieki - barona dārznieka māja Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 4.2, augstums: 22, stumbru sk.: 2, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Parastā liepa /īpatnējs koks/ Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi.

(6325807,452206) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, stumbru sk.: 6, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā liepa / kultūrvēsturisks koks / Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu muižas parks.

Ceļa Plieľu skola - Kalmežas kr. pusē. ~200m uz Z no ceļa.

(6325326,452425) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 2.66, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 10, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā liepa / kultūrvēsturisks koks Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu muižas vecā aleja.

Ceļa Plieľu skola - Kalmežas kr. puse. (6325276,452352) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.82, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 15, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā liepa / potenciālais dižkoks / Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Raudas muižas galv. ēkas priekšā. (6318670,450170) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 05.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.97, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 9, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā priede / dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 3.05, augstums: 27, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Parastā priede / dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 3.35, augstums: 26, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Parastā priede / dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras 18

laboratorija, apkārtmērs: 3.4, augstums: 27, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Parastā priede dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi. (6325763,452187) LKS92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.36, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 6, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā priede / dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi.

(6325770,452225) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.14, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 5, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā priede / dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu kapi.

(6325787,452238) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.54, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 5, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastā priede / dižkoks / Parastā priede (Pinus sylvestris L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Šosejas Tukums - Engure labā puse, 100m no šosejas, "Purmaļu" mājas. (6326112,451938) LKS92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.99, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.) / potenciālais dižkoks / Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Plieľu muižas parkā. Ceļa Plieľu skola - Kalmežas kr. pusē.

(6325248,452311) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.65, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 6.5, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastais ozols / dižkoks / Parastais ozols (Quercus robur L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, 100m no "Kūlām".

(6318822,448335) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 05.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 5.3, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 10, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastais ozols / dižkoks / Parastais ozols (Quercus robur L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, 50m uz D no "Lejascīruļu" mājām. (6323990,453842) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 5.85, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastais ozols / dižkoks / Parastais ozols (Quercus robur L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Lejascīruļi, 50m S no mājas Apmekl. datums: 04.07.1994 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza 19

dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 5.66, augstums: 21, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Parastais ozols / potenciālais dižkoks / Parastais ozols (Quercus robur L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Rauda, pie muižas, 30m no ēkas, D galā, ceļa Tukums - Rauda labajā pusē.

(6318605,450160) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 3.93, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 10, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Parastais ozols / dižkoks / Parastais ozols (Quercus robur L.)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Senči (pie Kaives) Apmekl. datums: 17.12.1993 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 10, augstums: 17, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Tūja, rietumu (Thuja occidentalis (L.)) / rets svešzemju sugas koks / Tūja, rietumu (Thuja occidentalis (L.))atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, 5m uz ZR no dzīvoj. ēkas "Lejascīruļi".

(6324037,453850) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: .9, stumbru sk.: 5, vainaga projekcijas rādiuss: 5, veselības stāvoklis: Apmierinošs, statuss: Dzīvs.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis var. suecica) / dižkoks / Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis var. suecica)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, Lejascīruļi, 400m SE no mājām, mežmalā, ieplakā Apmekl. datums: 04.07.1994 Info avots: Nacionālā botāniskā dārza dendrofloras laboratorija, apkārtmērs: 1.23, augstums: 6, stumbru sk.: 1, veselības stāvoklis: Nav zināms, statuss: Dzīvs.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis var. suecica) / dižkoks / Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis var. suecica)atrodas: Tukuma rajons, Sēmes pagasts, ~ 400m uz D no "Lejascīruļu" mājām, meža malā. (6323701,453939) LKS-92 koord.sistēma, Apmekl. datums: 04.07.2003 Info avots: Ilze Strautmane:Cita, apkārtmērs: 1.2, stumbru sk.: 1, vainaga projekcijas rādiuss: 1.5, veselības stāvoklis: Neapmierinošs, statuss: Dzīvs.

20

Shēma Nr. 4 „Sēmes pagasta kultūrvēsturiskais mantojums un tūrisma potenciāls‖

21

Sociāli ekonomiskais raksturojums Sēmes pagasta iedzĥvotāji Pagasta teritorijā uz 2003. gada beigām uzskaitē bija 1308 iedzīvotāji, tajā skaitā 49,7% vīriešu un 50,3% sieviešu.

Iedzīvotāju skaits 1319 1292

1350 1300

1235 1192

1250 1200 1150 1100 2001

2002

2003

2004

Iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir 780 cilvēki jeb 59,6%, pensiju un sociālā nodrošinājuma pakalstus saľem 265 jeb 20,2%, bet jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir 328 jeb 25% no iedzīvotāju skaita.

Pagastā oficiāli reģistrēti 39 bezdarbnieki, kas sastāda 2,9%, taču reāli bezdarbnieku skaits varētu būt lielāks, jo pastāv arī slēptais bezdarbs.

25 23 19

19

20 19

16

19 17

15 14 10 5 0

7 4

8

3 4

3 1 2001

2000 Dzimuši

Miruši

2002 Reģistrētas laulības

5 2003 Šķ irtas laulības

22

Shēma Nr. 5. Sēmes pagasta apdzīvojuma struktūra

23

Apdzĥvojuma struktūra Pagastā liela daļa iedzīvotāju ir koncentrējušies ciemos: Sēme - 396 iedzīvotāji, Rideli - 165 iedzīvotāji, Brizule - 145 iedzīvotāji, Kaive 130 iedzīvotāji, Plieni - 98 iedzīvotāji un Rauda - 65 iedzīvotāji.

Sēme 39%

Rideli 16%

Brizule 15% Rauda 7%

Plieni 10%

Kaive 13%

Ĥpašumu piederĥba Saskaľā ar publisko pārskatu Sēmes pagasta teritorijā zemes īpašumi pieder fiziskajām un juridiskajā personām vai ir to valdīšanā, pašvaldībai un valstij:

Ko -ds 01 02 03 04 05 06 07 08 09

-

pašvaldības īpašumi 351 ha platībā, no kuriem 89,13 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kopā 84 īpašumi

-

fizisko un juridisko personu īpašumi vai valdījumā esoši īpašumi ir 8154 ha

-

valsts īpašumi 6011 ha platībā.

Lietošanas mērķu grupa Lauksaimniecība Mežsaimniecība Ūdenssaimniecība Ieguves rūpniecība Zvejsaimniecība Dzīvojamo māju apbūve Daudzdzīvok-ļu māju apbūve Darījuma iestāžu apbūve Sabiedriskas

Fiz pers īp +liet 6711,6+ 744 331,1+ 8,2 0,0

Jur pers īp+liet 101,9+ 26,5 54,5+8,6

121,2

0,0

Pašvald. Īp.+liet 54,3+ 42,4 81,6+ 80,1 0,0+ 25,8 0,0

0,0

0,0

0,0

18,8+ 5,0

0,0+0,4

0,0

0,0+0,9

0,0+2,0

5,0

0,0+ 0,2 0,0

2,7+0,2

0,3+0,1

0,0

0,0

0,0

10,7

0,0+

0,0

0,0

Valsts Īp.+liet 14,8+ 0,0 0,0+ 5761,1 0,0+ 48,6 0,0+ 1,3 0,0

JauktiĪp.

kopā 6882,6+ 812,9 467,2+ 5858,0 0,0 +74,7 121,2+ 1,3 0,0 18,8+ 5,6 5,0+ 3,8 3,0+ 0,3 10,7+

Pavisam 7699,8 6344,7 74,7 122,5 0,0 24,4 8,8 3,3 26,7

24

Ko -ds 10 11

12 13 14

Lietošanas mērķu grupa nozīmes objekti Rūpniecības objekti Satiksmes infrastruktū-ras obj.

Inženiertehniskā s apgādes tīkli Pārējie objekti Jūras ostas un termināli

Pašvald. Īp.+liet 16,0 0,0

Valsts Īp.+liet

0,0

0,0+ 44,9

0,0+ 185,7

0,0

1,0

0,0+0,5

0,0

0,0 0,0

0,0 0,0

0,0 0,0

0,0 0,0

7187,1+ 760,9 7948

168,4+37, 6 206

140,9+ 210,6 351,4

14,8+ 5996,9 6011,7

Fiz pers īp +liet

Jur pers īp+liet

1,7+2,6

0,0

0,0

JauktiĪp.

kopā 16,0 1,7+ 2,6 0,0+ 230,6

0,0

1,0+ 0,5 0,0 0,0 0,0 0,0

7511,2+ 7006,0 149

Pavisam 4,3 230,6

1,5 0,0 0,0 149

Pašvaldības īpašumi 2% Valsts īpašumi 41%

Fizisko un juridisko personu īpašumi 57%

25

Shēma Nr. 6. „Sēmes valsts un pašvaldības īpašumu piederība‖

26

Uzņēmējdarbĥba Lielu lomu nodarbinātības problēmu risināšanā dod mazie un vidējie uzľēmumi. Kopā ar zemnieku saimniecībām, pagastā darbojas 52 darba devēji.

Sēmes pagastā ir 219 zemnieku saimniecības ar kopējo īpašumu platību 5,5 tūkst.ha un 271 piemājas saimniecības 2,2 tūkst.ha platībā.

No stabilākajām lauksaimniecības jomām var minēt piena un graudaugu ražošanu. Sēmē ir daudz zemnieku saimniecību, bet stabilas, kam ir savi konti bankā un tiek vesta grāmatvedības uzskaite, ir ap 15.

Ar lauksaimniecisko ražošanu pašvaldības teritorijā nodarbojas S1A "Vārpa" un "Jūraskalns". SIA ,,Vārpa‖ strādā 33 cilvēki, bet SIA ,,Jūraskalns‖ - 19.

Ir vairāki kokapstrādes uzľēmumi, lielākajos no tiem IU "Dēlis" Gaterī ,,Smaidas‖ strādā 20 cilvēki. Uzľēmums SIA ,,Serviss Betta‖, kurš reģistrēts Sēmes pagastā, kopā darbu dod 79 cilvēkiem.

Sīļu kūdras purvā pastāvīgi strādā 16 cilvēki, bet sezonas laikā pat līdz 60 cilvēkiem. 2003.gadā uz nekustamā īpašuma ,,Rožulejas‖ bāzes darbu uzsācis SIA ,,Ar B Agro‖ siltumnīcu komplekss, kur 5000 m2 audzē rozes, bet nākotnē paredzēts audzēt dārzeľus. Darbs ir 6 cilvēkiem, bet 2004.gadā paredzēts ražošanu paplašināt un pieľemt vēl 7 cilvēkus.

Pagastā lauku tūrisma jomā darbu turpina 3 viesu mājas - ,,Lejnieki‖, ,,Upmaļi‖ un ,,Menģeļi‖. Visās trijās pieejamas naktsmājas, pirts un sauna, mierīga atpūta ūdens tuvumā. Nodota un veiksmīgi darbu uzsākusi slēpošanas trase ,,Jēkaba grava‖. Elektrību ražot uzsācis mazais HES uz ,,Dzirnavu ezera‖. Lielākie nodokļu maksātāji ir SIA ,,Vārpa‖, z/s ,,Brīvzemnieki‖, SIA ,,Jūraskalns‖ un SIA ,,Serviss Betta‖.

Sēmē ir trīs veikali, kafejnīca, degvielas uzpildes stacija, Kaivē un Brizule - viens veikals.

Lai palīdzētu risināt pagasta iedzīvotājiem un uzľēmējiem sasāpējušas sadzīves problēmas, joprojām ir iespējams iegādāties kredītresursus Pūres Kooperatīvajā Krājaizdevu sabiedrībā (KKS), kurā Sēmes pagasta padome iestājās 2002.gada 17.jūnijā, nopērkot 99 pamatpajas un 1 papildus paju kopā par Ls 1000.

Sēmē darbojas Latvijas pasta nodaļa.

27

Sēmes pagasta uzņēmumi un budžeta iestādes Nosaukums

Adrese

Tālrunis

Darbības veids

"Ar B Agro", firma

"Bumbieri" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 9255448 LV-3101

Ziedu audzēšana

"A.Š. Kalēji", firma

"Kalēji" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 3181680 3110

Kokapstrāde

"Bērziľi", saimniecība

zemnieku "Bērziľi" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 3141216 3110

Kokapstrāde

"Brīvzemnieki", saimniecība

zemnieku "Sīļu purvs" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 6549984 LV-3110

Kūdra

"Gobas", zemnieku saimniecība "Gobas" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 3191470 3124

Dārzeľkopība

Ivanovs J., veterinārārsts

Veterinārija

Sēme, Kalna 7, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3181768 LV-3110

"Jēkaba grava", slēpošanas "Punenieki" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 9551182 trase LV-3110 "Jūraskalns", firma Sēme, Ezera 1, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3181718 LV-3110

Sporta celtnes un bāzes Lopkopība

Kaives feldšeru un vecmāšu Kaive 1, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 3172431 punkts 3110 Kaives mežniecība Brizule , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 3181714 3110

Medicīniskā palīdzība: ambulatorā Mežsaimniecī ba

"Krodzinieki" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3191141 LV-3124 "Lejnieki", zemnieku "Lejnieki" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3100314 saimniecība, Viesu nams LV-3110 Lotocka M., veterinārārste "Ezergali" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 6427482 LV-3110 "Rasa", veikals Sēme, Ezera 1, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3181695 LV-3110 "Sencis", veikals Kaive, "Bajāri" , Sēmes pagasts, Tukuma 3172494 rajons, LV-3110 "Serviss Betta ", firma Kaive , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 3125388 3110 Sēmes Evaľģēliski luteriskā "Krastiľi" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3124445 draudze LV-3110 Sēmes feldšeru un vecmāšu Sēme, Ezera 10-1, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV-3110 3 punkts 181787 Sēmes pagasta padome Sēme, Ezera la, Sēmes pagasts, Tukuma 3181710 rajons, LV-3110

Pārtikas tirdzniecība Atpūtas bāzes

Sēmes pagasta pagasttiesa

Sēme, Ezera la, Sēmes pagasts, Tukuma 3181718 rajons, LV-3110

Tiesību aizsardzība

Sēmes pamatskola

Sēme, Ezera 17, Sēmes pagasts, Tukuma 3181611 rajons, LV-3110

Izglītība: vispārējā

Sēmes pasta nodaļa

Sēme, Ezera 1, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3181780 LV-3110

Pasts

Sēmes tautas nams

Sēme, 'Vālodzes" , Sēmes pagasts, Tukuma 3181795 rajons, LV-3110

Kultūras centri nami

"Lazdas", veikals

Veterinārija Pārtikas tirdzniecība Pārtikas tirdzniecība Kokmateriālu tirdzniecība Reliģija: baznīcas, draudzes Medicīniskā palīdzība: Pašvaldība

28

un

Tukuma rajona policijas pārvalde, Tukuma lauku policijas iecirknis, Sēmes pagasta inspektors Tukuma virsmežniecība, Kaives ķīmiskā stacija "Upmaļi", zemnieku saimniecība, Viesu nams Valsts Zemes dienests, Ziemeļkurzemes reģionālā nodaļa, Tukuma birojs, Sēmes pagasta zemes ierīkotājs "Vārpa", firma

Sēme, Ezera la, Sēmes pagasts, Tukuma 3181710 rajons, LV-3110

Policija: valsts

Kaive , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, LV- 6433296 3110 "Upmaļi" , Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3181749 LV-3110 Sēme, Ezera la, Sēmes pagasts, Tukuma 3181610 rajons, LV-3110

Mežsaimniecī ba Atpūtas bāzes

Kaive, "Bajāri" , Sēmes pagasts, Tukuma 3172419 rajons, LV-3110

Lopbarība

"Vītoli ĀMI", firma, Veikals

Sēme, Ezera 2, Sēmes pagasts, Tukuma rajons, 3181796 LV-3110

Pārtikas tirdzniecība

Zemes dienests

Izglĥtĥba Pirmā draudzes skola tagadējā pašvaldības teritorijā bija Brizules skola (dibināta 1862.gadā). Sākumā skola atradusies netālu no Ziedoľu mājām, bet pēc ugunsgrēka 1862.gadā - Strautkrogā. Pēc 1875.gada skolā mācījās aptuveni 70 skolēni. 1932.gadā 1. un 2. klase mācījās Brizule, 3. un 4. klase - Sēmes pagastnamā. 1935.-1958.gadā darbojās ari Plienu pamatskola. 1940.gadā Brizules skolu pārcēla uz Brizules muižas pili. 1992.gadā to pārcēla uz bijušā bērnudārza ēku Sēmē un skolu nosauca par Sēmes pamatskolu.

Sēmes pamatskola ir vienīgā Sēmes pagasta izglītības iestāde. Tā atrodas Sēmes centrā, aptuveni 7 km no Tukuma pilsētas. Uz skolu pagasta bērni tiek vesti ar pagasta transportu no apdzīvotām vietām Brizule un Kaive. Pārējie pašvaldībā dzīvojošie bērni, pagasta ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ, spiesti mācīties kaimiľu pašvaldību mācību iestādēs un Tukuma pilsētā. Skolā darbojas arī bērnudārza grupa. 2003./2004.mācību gadā Sēmes pašvaldībā pierakstītie skolēni apmeklēja citu pašvaldību teritorijās atrodošās skolas sekojošā skaitā: 1. Tumes pagasta padome

- 37 skolēni;

2. Tukuma pilsēta

-

75 skolēni;

3. Engures pagasta padome -

17 skolēni;

4. Jūrmalas pilsēta

- 3 skolēni;

5. Pūres pagasta padome -

27 skolēni;

6. Rīgas pilsēta

3 skolēni;

-

7. Zentenes pagasta padome – 1 skolēns.

Kopā citu pašvaldību mācību iestādes apmeklē 163 skolēni, kas sastāda 56% no kopējā skolēnu skaita pašvaldībā. Saprotams, ka tas no pašvaldības budžeta izdevumiem sastāda aptuveni 30000,- Ls gadā, kas saskaľā ar LR MK 1999.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.250 ,,Kārtība, kādā veicami savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās

29

aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem‖ pašvaldībai jāsedz savstarpējos norēķinos citām pašvaldībām. Situācija nav patīkama, jo pagasta skolas piepildījums ir daļējs. Ik gadus klasēs skolēnu skaits mainās no 8 līdz 16 skolēniem. Ja tendence, ka skolēni no pagasta centra (laba satiksme ar Tukuma pilsētu) aizplūst uz pilsētas skolām, mazinātos, varētu straujāk attīstīt skolas materiālo bāzi, uzlabot mācību apstākļus klasēs, veikt remontus un uzlabojumus skolā.

Sēmes pamatskolai licence pamatizglītības programmas (kods21011111) īstenošanai derīga līdz 2009.gada 31.jūlijam.

2003./2004.mācību gadā pirmsskolas izglītību apgūst 24 bērni, bet pamatizglītību 103 skolēni, no kuriem 8 nav pagastā dzīvojošie bērni.

Skola atrodas divstāvu ēkā, kas uzbūvēta 1987.gadā kā bērnudārzs, bet 1992.gadā ir pielāgota skolas vajadzībām. Kopā ir 12 mācību klases, no kurām 5 ir caurstaigājamas. Skolā ir aktu zāle, ēdamzāle, skolēnu garderobe, ēdināšanas bloks, bibliotēka, metodiskais kabinets, skolotāju istaba, direktores kabinets un kabinets direktora vietnieka mācību un audzināšanas darbā. Skolā ir datorklase, kura aprīkota ar 7 jauniem 2 IBM tipa datoriem, 4 printeriem, 1 skaneri. Arī skolas vadības rīcībā ir 4 jauni datori, 3 printeri un kopētājs. SIA ,,Kopideja‖ nodrošina pastāvīgu pieslēgumu internetam.

Skolā strādā 17 pedagogi, no kuriem 10 ir augstākā pedagoģiskā izglītība, pašlaik augstāko pedagoģisko vai papildus izglītību iegūst vēl 6 pedagogi, 1 pedagogam ir maģistra grāds.

Kultūra Sēmes kultūras namā darbojas sieviešu vokālais ansamblis un bērnu popgrupa "Dziedošie mākonīši". Sēmes bibliotēkā ir 6900 grāmatas, lasītājiem izsniedz 11 tūkst, vienības gadā. Bibliotēkā izveidots interneta pieslēgums. Pašvaldība izdod "Sēmes Avīzīte". Katru gadu notiek sporta svētki.

Veselĥbas aprūpe Sēmē un Kaivē kopš padomju laika darbojas feldšeru un vecmāšu punkts.

Reliģija Pagastā darbojas Sēmes evaľģēliski luteriskā draudze. Pirmā baznīca atradusies pie Sēmes ezera jau 15.gadsimtā. 1636.gadā Sēmes baznīcu apkalpojis Kandavas mācītājs. Kad 1704.gadā par Sēmes muižas īpašnieku kļuva katoļticīgais poļu virsnieks G.K.Līvens, zemniekus piespieda pāriet katoļticībā un 1723.gadā baznīcu atdeva katoļiem.

Vēlāk blakus katoļu koka baznīcai uzcēla koka luterāľu baznīcu. No 19.gs. Sēmes luterāľu baznīca bija Tukuma baznīcas filiāle. 1892.gadā 30

vecās koka baznīcas vietā no sarkaniem ķieģeļiem uzbūvēja tagadējo baznīcu. 1894.gadā baznīca ieguva jaunas ērģeles, 1927.gadā uzstādīja zvanu, bet 1932.gadā - P.Stelmahera altārgleznu "Kristus svētī druvas". Padomju laikā baznīca tika izpostīta, baznīcas inventāru 1960.gadā pārľēma Tukuma evaľģēliski luteriskā draudze. Sēmes draudze darbību atjaunoja 1989.gadā.

Sociālā nodrošināšana un aprūpe Ar sociālo jautājumu risināšanu pagastā nodarbojas sociālais darbinieks, bet jautājumus, kas saistīti ar sociālo nodrošināšanu un aprūpi skata izglītības, kultūras un sociālo lietu komiteja, kurā darbojas 3 deputāti. Komiteja savu darbu balsta uz likumu ,,Par pašvaldības sociālajiem pabalstiem‖, MK noteikumiem Nr.75 un Sēmes pagasta padomes nolikumu. Ľemot vērā dzīves līmeľa pazemināšanos laukos (bankrotē kokapstrādes uzľēmumi, pieaug bezdarbs, zemnieki nespēj turpināt darbu ES augsto prasību un normu dēļ, slikto ceļu dēļ neattīstās uzľēmējdarbība laukos u.c.), pasliktinās sociāli ekonomiskā situācija ģimenēs ar bērniem, palielinās dzīvokļu īrnieku parādi par īri un komunālajiem maksājumiem, līdz ar to pieaug prasības pēc sociālajiem pabalstiem un garantētā iztikas minimuma (GMI). Tas uzliek lielāku slodzi pašvaldības budžetam. 2003.gadā sociālajai nodrošināšaniľai un mājas aprūpei kopā tika izlietoti Ls 15569,2003.gadā sociālo pabalstu galvenie veidi bija: Skolēnu brīvpusdienas; Rehabilitācijas pakalpojumu segšana Raudas pansionātā; Veselības apdrošināšanas polišu 50% apmaksa invalīdiem un pensionāriem; Bēru pabalsti tiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; Pabalsti operāciju gadījumos; Talantīgāko bērnu atzīmēšana; Ceļa naudas atmaksa transportam skolēniem; Vientuļo pensionāru sveikšana apaļajās jubilejās; Politiski represēto sveikšana; Atbalsti daudzbērnu ģimenēm; Segta medikamentu iegāde pensionāriem, kuru pensijas ir mazākas par Ls 40,- mēnesī; Pakalpojumu segšana bērnu namam ,,Saulespuķe‖; GIM. Pabalstu izsniegšana pamatota ar aizpildītu ieľēmumu deklarāciju, kad ģimene iegūst trūcīgas ģimenes statusu.

31

Tūrisms Šobrīd pašvaldībā ar lauku tūrismu nodarbojas reāli trīs viesu mājas : 1. ,,Menģeļi‖- Aivita un Juris Zaicevi, tel. 9473831; 9354917 2. ,,Lejnieki‖- Ivars Amoliľš, tel.3100314; 9146653 3. ,,Upmaļi‖- Vija Bērziľa, tel. 3181749 Ľemot vērā to, ka tūrisma pieprasītākais produkts mūsdienās daudziem ir Vide + Cilvēks + Daba + Kultūrvēsturiskais mantojums, tad ne mazāk svarīgi plānojot tūrisma attīstību, ir darbs pie marketinga.

Iekarot tirgu sākumā var tikai ar reklāmas starpniecību, vēlāk ar cenu pieejamību, labo slavu, apkalpošanas kultūru un apjomu. Sēmes pagasta padome palīdz reklamēt savus viesu namus sekojoši: ar rajona avīzes starpniecību; konkursu ,,Sakoptākais viesu nams‖ pagastā; reklāma televīzijas pārraidē ,,Nāc līdz‖; pagasta viesu izmitināšanu šajos viesu namos; pagasta uzľēmēju iepazīstināšanu ar tiem.

Paši saimnieki izgatavojuši vizītkartes, bukletus, ievietojuši informāciju internetā, ir Tūrisma asociācijas biedri, Tūrisma informācijas centra bieži apmeklētāji. Visas šīs aktivitātes palīdz un veicina lauku tūrisma attīstību pagastā.

32

Pašvaldĥbas izpildinstitūcijas, politiskā sistēma un padome Pagastā darbojas sekojošas iestādes: Sēmes pamatskola – mācās 127 bērni; Sēmes pagasta bibliotēka – grāmatu fondā 8088 grāmatas 7583,24 Ls vērtībā; Sēmes feldšeru vecmāšu punkts; Kaives feldšeru vecmāšu punkts; Sēmes tautas nams.

Padomes funkciju izpildi un pakalpojumu sniegšanu nodrošina 51 darbinieks, no kuriem 7 strādā pārvaldē, Sēmes pamatskolā ir 17 skolotāji un 7 tehniskie darbinieki, bet pārējie nodarbināti komunālajā saimniecībā un pārējās pašvaldības iestādēs.

Pagasta padomē darbojas 7 deputāti.

Politiķi darbojas trijās komitejās: finansu, komunālo un saimniecības lietu un sociālās un izglītības komitejās. Atsevišķu pašvaldībai nodoto funkciju pildīšanai padomē ir izveidotas komisijas un atsevišķas darba grupas. Pastāv administratīvā komisija, valsts iepirkuma komisija un darba grupas attīstības programmas izstrādei.

Pašvaldĥbas budžets 2003. gadā finansu ieľēmumi salīdzinot ar 2002.gadu palielinājušies par 13,5%, mērķdotācija izglītības pasākumiem par 18,4% ,bet dotācija no PFIF palielinājusies par 13,8%.

Debitoru parādi sastāda 19147,94 Ls, kas ir par 1156,34 Ls vairāk kā iepriekšējā gadā. Tas būtu skaidrojams ar līdz šim neiespējamo parāda piedziľu no SIA ,,Harits C‖ īpašnieka H.Roopa par radušos īres un komunālo maksājuma parādu par labu pagasta padomei summā 1759,20 Ls (Rīgas rajona tiesas spriedums no 29.maija 2003.gada un izpildraksts civillietā Nr. C 33275702/9). Lai uzlabotu situāciju komunālo un īres parādu iekasēšanā, regulāri tiek sūtīti paziľojumi un atgādinājumi, jautājumi tiek skatīti padomes sēdēs, nepieciešamības gadījumos tiek sastādīta vienošanos par parāda nomaksas grafikiem, bet nekustamā īpašuma parādu gadījumos ar padomes lēmumu tiek liegtas lietošanas tiesības uz zemi un dota iespēja šo zemi iegūt lietošanā citiem iedzīvotājiem.

Lielu ieľēmuma daļu sastāda ilgtermiľa ieguldījumi. Veiksmīgi ir ieguldītie 1000 LVL. Pūres Kooperatīvajā Krājaizdevumu sabiedrībā, kas dod reālu iespēju pagasta iedzīvotājiem, zemju īpašniekiem un uzľēmējiem risināt radušās problēmas ar kredītresursu ľemšanas iespējām. Mērķis ir attaisnojies, jo ieguldīto 1000,- Ls vietā, kredītos

33

jau izmantoti vairāk kā 6000,- Ls. Kredītpolitika ir pieľemama, procenti labi un galvenais pagastam rodas reāla sadarbība un uzticēšanās ar jebkuru no iedzīvotājiem, risinot sasāpējušās problēmas (mācību maksa, medicīna, komunālie pakalpojumi, nekustamā īpašuma parādi, māju un dzīvokļu remonti, privatizācija u.t.t.)

Ilgtermiľa ieguldījumi ir arī bilancē ietvertie pamatlīdzekļi sadaļai – zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi. 2003.gadā bilancē ietvērām pašvaldības īpašumā esošos ceļus un zemes, kuri finansiālu apsvērumu dēļ vēl nav ierakstīti Zemesgrāmatā, bet neskatoties uz to pēc Valsts Zemes dienesta datiem to vērtība sastāda 70268,- Ls. Šo iemeslu dēļ strauji pieaugusi bilances aktīvu summa.

Ieņēmumi Ar MK rīkojumu Nr.452 no 20.09.2001. g. uz pieľemšanas – nodošanas akta no 31.01.2002.g. pamata, bezatlīdzības kārtībā pagastam atgriezti no valsts trīs zemes gabali 21,3 ha kopplatībā un meža zemes gabali 15,8 ha platībā, 2 šķūľi un kūts ,,Jaunbrizule‖. Pēc zemju un mežu novērtēšanas ľemti pamatlīdzekļu uzskaitē ar nosaukumiem ,, Mazdārziľi‖- 2,16 ha, ,,Eglaine‖- 2,28 ha, ,,Ābeļdārzs‖- 6,1 ha un ,,Brizule‖- 8,7ha, uz kura atrodas trīs nodotās celtnes. Visi iepriekš minētie zemes gabali nodoti privatizācijai, bet pagasts sev paturēja 2 meža gabalus ,, Jaunbrizule‖- Ls 13601,- vērtībā.

2003.gadā privatizācija uz iepriekš minētajiem zemes gabaliem un ēkām tika pabeigta, kā rezultātā privatizācijas fondā papildus iegūti 1744,- Ls (privatizācijas pretendenti ir pagastā dzīvojošie iedzīvotāji D.Dišlers, M.Strautiľa, Z.Skranda un J.Dūte). Savukārt pagasta meži tika nodoti izsolē, kā rezultātā pamatbudžeta ieľēmumi papildinājās par 38100,- Ls. Papildus ieľēmumi ir ļāvuši atrisināt vairākas pašvaldības problēmas, sakārtot ūdenssaimniecību, siltumtrases, uzklāt tautas namam jaunu rannil seguma jumtu.

2003.gadā pašvaldība savas infrastruktūras sakārtošanai ir paľēmusi aizľēmumu 11000,- Ls Vides investīciju fondā uz 10 gadiem ar 5% likmi gadā un atlikto maksājumu uz 1 gadu, kā arī saľēmusi mērķdotāciju investīciju veidā no valsts, programmas ,,Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai, videi draudzīgā kurināmā izmantošanas nodrošināšanai‖ realizēšanai 11450,- Ls. No Vides aizsardzības fonda projekta ,,Glābsim Senču ozolu‖ daļējai realizēšanai saľemti 1000,- Ls. Pamatojoties uz Likumu ,,Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu‖, kas pieľemts, lai visām pašvaldībām radītu līdzīgas iespējas noteikto pašvaldību funkciju izpildei, pašvaldības sagrupētas trijās kategorijās: 1. pašvaldības, kuras saľem dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda; 2. pašvaldības, kuras izlīdzināšanas fondā;

maksā

3. pašvaldības, kuras nesaľem izlīdzināšanas fondā;

atskaitījumus

pašvaldību

un

pašvaldību

nemaksā

34

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins balstās uz pašvaldību vērtētiem ieľēmumiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi) un pašvaldības finansu nepieciešamību.

Finansu nepieciešamību aprēķina, ľemot vērā līdzekļu nepieciešamību uz: pašvaldības iedzīvotāju skaitu (bērni līdz 6 g.v., bērni 7-18 g.v., iedzīvotāji virs darba spēju vecumam, kopējo iedzīvotāju skaits); bērnu skaitu bērnu namos; iemītnieku skaitu pansionātos; Aprēķinu rezultātā Sēmes pašvaldība ir to pašvaldību vidū, kura saľem dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. 2003.gadā tas bija 27448,- Ls jeb par 3333,- Ls vairāk kā 2002.gadā.

Izdevumi Lielāko izdevumu daļu jeb 31% sastāda izglītības programmas nodrošināšana. 2003. gadā izglītības vajadzībām iztērēti Ls 73541,-, otrs lielākais izmaksu postenis ir komunālā saimniecība – iztērēti 59468,- Ls. Lieli izdevumi ir tāpēc, ka pagasta infrastruktūra ir veca, siltumtrases sāktas ekspluatēt 1965. gadā, ūdensvada un notekūdeľu sistēma būvēta pakāpeniski līdz 1983.gadam. Katlu māja veca, bet lai spētu nodrošināt siltumapgādi 5 daudzdzīvokļu mājās, skolā, pagasta 2 ēkās un veikalā, nepieciešams bija ieguldīt kredītresursus, mērķdotācijas un, protams, arī pašvaldības līdzekļus, kas tikai daļēji uzlaboja situāciju komunālajā saimniecībā. Darbs pie infrastruktūras sakārtošanas turpināsies arī 2004.gadā.

2003. gada oktobrī Sēmes tautas namam nomainījām bojāto, veco šīfera seguma jumtu, kura izmaksas sastādīja Ls 8381,82. Septembra mēnesī saskaľā ar Likumu ,,Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām‖ veicām cenu aptauju pagasta siltumtrašu nomaiľai.

Pamatojoties uz protokolu Nr.14 ar cenu aptaujas uzvarētāju PP SIA ,,Tukuma Siltums‖ noslēdzām līgumu par siltumtrases nomaiľu 95 m posmā par darījuma summu 6139,20 Ls. Arī decembra mēnesī siltumtrašu sakārtošanai pašvaldībā no valsts tika saľemta un iztērēta mērķdotācija 11450 Ls apjomā. Savukārt Ezera ielas 14, Ezera ielas 4 un Ezera ielas 10 ūdens tīklu nomaiľai pagrabos un aukstā un karstā ūdens stāvvadu nomaiľai dzīvokļos tika izlietoti 11000 Ls kredītresursu, kā rezultātā 60 dzīvokļos jeb 66% no kopējo pašvaldībā esošo dzīvokļu skaita, uzlaboti dzīves apstākļi un ūdens kvalitāte.

Galvenie pašvaldības pamatbudžeta ieľēmumu un izdevumu analīzes secinājumi: Lielākā ieľēmumu grupa ir pašvaldības pašas nodokļu un nenodokļu ienākumi (66%). Šo ieľēmumu summai ir tendence pieaugt, pamatā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu palielinājuma rēķina.

35

Gan skaitliskā izteiksmē, gan procentuāli lielākās izmaksu grupas ir izglītība, vadības dienesti un dzīvokļu un komunālā saimniecība.

Pēdējos gados izdevumi pārsniedz kopējos ienākumus pēc valdības funkcijām un norēķiniem, ieľēmumu pieauguma tempi nav pietiekami izmaksu segšanai.

Pašvaldības pašas ieľēmumi (nodokļu un nenodokļu) nenosedz visas izmaksas, līdz ar to ir nepieciešama papildus finansēšana no citām valsts pārvaldes struktūrām.

Pašvaldĥbas ĥpašuma novērtējums Pašvaldības bilancē 2003.gadā joprojām atrodas 19 mājas ar kopējo vērtību tuvu 180000,- Ls. Šī vērtība varētu būt mazāka, ja pašvaldības teritorijā darbotos kāda māju apsaimniekošanas sabiedrība, kura tad arī mājas būtu pārľēmušas savā valdījumā. Tā kā tas tā nav, tad pašreiz pati pašvaldība nodarbojas ar šo māju kopīpašumu un dzīvokļu apsaimniekošanu, sniedzot pakalpojumus ūdens apgādē, notekūdeľu savākšanā un attīrīšanā, apkures nodrošināšanā un atkritumu izvešanā.

Pagasta centra 5 daudzdzīvokļu mājās no 90 dzīvokļiem tikai 36 jeb 40% ir privatizēti, 60% dzīvokļus iedzīvotāji īrē no pašvaldības, Kaives apdzīvotajā vietā no 5 daudzdzīvokļu mājām, kur kopējais dzīvokļu skaits ir 25, privatizēti ir tikai 25%.

2003.gadā bilancē iekļauti arī zemesgrāmatā neierakstītie īpašumi, t.i. ceļi, zeme, meža platības, kas summā sastāda 70268,- Ls. Pašvaldībai pieder 2 autobusi (PAZ 3205 ar gāzes iekārtu un Gottlob), kurus pamatā izmanto skolnieku pārvadājumiem, automašīna VW Passat Variant, kura tiek izmantota sociālo un saimniecisko jautājumu risināšanai. 2003.gadā iegādāts jauns, jaudīgs dators. No specbudžetā paredzētajiem ceļa fonda līdzekļiem 1200,- Ls iztērēti jaunu ceļa zīmju izgatavošanai, kas lielā mērā veicināja satiksmes drošības stāvokļa uzlabošanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un pašvaldības ceļiem, kuru kopgarums sasniedz 52 km.

Viens no galvenajiem ieguvumiem 2003. gadā bija darbs pie pašvaldības vienotās informācijas sistēmas ieviešanas. Firma ,,Infonet‖ izveidoja jaunu interneta pieslēgumu PVIS realizēšanai, atliek reģistrēties personas datu aizsardzības inspekcijā un izvēlēties programmas, ar kurām turpmāk strādāt.

Pašvaldības funkciju nodrošināšanai papildus teritorijas nav nepieciešamas. Paredzēts izmantot esošos zemes īpašumus, intensificējot to izmantošanu.

36

Tehniskā infrastruktūra Pašvaldĥbas dzĥvojamo māju privatizācijas gaita Saskaľā ar Latvijas Republikas likumā ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju‖ noteikto un Sēmes pagastā apstiprināto pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas secību kopā Sēmes pašvaldībā no 1996.gada līdz šim brīdim privatizācijai tika nodotas 24 dzīvojamās mājas jeb kopā dažādu platību 148 dzīvokļi. Privatizācijai uz atskaites periodu nodoti visi 148 dzīvokļi. Bez tam 2003.gadā CDzMPK privatizācijai nodeva arī 8 dzīvokļu paju māju ,,Uzkalni‖, Sēmes pagastā.

Uz 2004.gada sākumu privatizācijai pieteikušies bija 87 dzīvokļu īrnieki, bet privatizāciju līdz galam veikuši, tas ir ierakstījuši dzīvokli zemesgrāmatā un kļuvuši par īpašniekiem 61 ģimene jeb 41% no visu dzīvokļu skaita. No kopējā privatizācijai nodotā māju skaita 17 mājās noprivatizēta vismaz puse dzīvokļu, līdz ar to apsaimniekošanai nodotas 9 mājas, no kurām 7 ir viendzīvokļu mājas (mežsargu mājas), bet pārējās 2 divdzīvokļu mājas. Ľemot vērā to, ka dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešami lieli līdzekļi, tad Sēmes pašvaldībā nav izveidota neviena dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS), kas nodarbotos ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, līdz ar to visas dzīvojamās mājas, izľemot vien un divģimeľu mājas, turpina apsaimniekot pati Sēmes pagasta padome.

Ceļi Sēmes pagasta teritorijā atrodas virkne valsts autoceļu posmi: II kategorijas A10 Rīga - Ventspils III kategorijas P-128 Sloka - Talsi (P128) III kategorijas P-131 Tukums - Ķesterciems - Mērsrags - Kolka IV kategorijas V-1435 Līgas – Zentene – Rideļi IV kategorijas V-1436 Brivnieki - Dzirciems - Jēči V kategorijas V-1437 Bielas - Kaive - Lamini - Zentene V kategorijas V-1439 Pūre – Kaive V kategorijas V-1440 Kaive - Brizule III kategorijas V-1442 Tukums – Lazdas IV kategorijas V-1482 Pievadceļš pansionātam ―Rauda‖ V kategorijas V-1488) Sēme - Kaive V kategorijas V-1489Brizule - Rideli Kopējais ceļu garums iepriekš nosauktajiem ceļa posmiem sastāda 65.5 km.

37

Sēmes pagasta teritorijā atrodas sekojoši pašvaldības autoceļu posmi Nr.p.k.

Autoceļu saraksts

Adrese (km) no līdz

1.

-

-

-

-

1,2

grants

-

0,9

90780100054

-

-

2,5 4,6

grants grants

-

2,0 3,6

90780050119 90780060044

-

-

3,8 0,7

grnts grants

-

2,9 0,4

90780060044 90780060047

-

-

2,7

grants

-

1,4

90780010063

-

-

1,7 2,5 3,3 2,5

grants grants grants grants

-

1,0 1,4 3,3 2,1

90780010064 90780020046 90780080240 90780040128

12.

SildārziľiVilksalas PaegļiVilksalas Kaive- Vilsalas Vecā SēmeSudmaļi Sēme- Ķīši Vecā Sēme – Kaives kapi Rideļi Līkkažoki Purnas- Pūces Oši- Totas Sēme - Lāči Plieľu skolaKalnmežas Sproģi- Tīļas

Sēme- Dobeļi Sēme -Krastiľi

Koršas Tīļas -

3,7 2,0 1,7 1,7 2,5

grants grunts grants -

-

2,4 1,2 2,0

90780040129

13.

14.

Sproģi Koršas Sēme

Ziediľi

2,1 0,4

grants grunts

-

1,4 0,6

-

Ziediľi -

Krastiľi -

0,3

grants

-

0,2

90780080156

-

-

0,5

-

0,5

90780080157

-

-

0,4 0,1 0,2 0,1

melnais seg. grants grants grants grants

-

0,3 0,4 0,2 0,2

90780080158 90780010085 90780080159 90780050086

-

-

1,4

grants

-

1,4

90780050170

-

-

1,3 8,0

grants grants

-

1,3 7,8

90780090148 90780030089

-

-

0,3

grants

-

0,2

90780080241

-

-

3,2

grants

-

1,9

90780050571

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

15.

16.

17.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

Ceļš uz benzīnu uzpildes staciju Ezera iela Kalna iela Rijnieki- Vēdes Upes iela Kaive – Funku kapi Dārznieki Vaļenieki Renči- Klāľi BrizuleStūrnieki Ķesterciems Brīvnieki Kašelas BurniekiTiltiľi

Kopā

Svarīgākie autoceļu untiltu parametri garums seguma skaits garums km veids ha 3,3 grants 2,1

Īpašas atzīmes kad. Nr. 90780100053

90780080154 90780070029

49,9 grants 2,1 grunts 0,5 melnais seg. ___________ 52,5

Sēmes pagastā atrodas sekojoši Zemgales mežsaimniecības ceļi: 38

Upītes- Koršas 1,06km; Meľģeļi -198.kv. 0,76 km; Spicenieki- Meiri 1,11 km; 196.-197. 0,74 km; Meijas -61.kv. 0 74 km; Meirovica ceļš- 56.kv. 2,91 km; Trase- Tīļas- 127.kv. 1,63km; Lejasmucenieki- Koršas 2,58km; Meirovica ceļš- 117.kv. 1,17km; Meirovica ceļš – 114.kv. 0,6km ; Birzule- 155.kv. 1,87km; Birzule -167.kv. 0,77km; 17.kv.- Robežnieki 2,16km; Lāči – Saulieši 3,44km; Spicenieki- Vecumi 3,16 km Sproģi- Teitupes 4,67km; Birzule- Lejasmucenieki 4,21km; Celmi- Kaudzītes 2,32km; Zemgaļu stiga 0,74km; Bituma bāze- Sēmes ezers 1,35km; Trase- Lodes 2,43km; plānots rekonstruēt Podiľu ceļš 1,23km; plānots būvēt Plieľu skola- Birzules ceļš 6,4km; plānots rekonstruēt 497.kv.- 504.kv. 1.69 km; plānots būvēt Slēpotāju ceļs 3,21km; plānots būvēt 202.kv. -209.kv. 2,23 km plānots rekonstruēt 281.kv. 0,85km; plānots būvēt 278.kv.- 279.kv. 1,14km plānots būvēt

39

Shēma Nr.7 „Sēmes pagasta ceļi un sabiedriskā transporta maršruti‖

40

Ūdensapgāde Sēmes pagastā centralizēto ar ūdens apgādi un kanalizāciju paredzēts nodrošināt blīvi apdzīvotas vietas. Sēmes ciemata centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu apsaimnieko Sēmes pagasta padomes komunālā daļa. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai pieslēgts dzīvojamais sektors, budžeta iestādes un vairāki uzľēmumi.

Lielāko daļu patēriľa sastāda dzīvojamais sektors un piemājas saimniecības. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma projektēta un izbūvēta 1965.gadā. Pēc tam veikti tikai remonti un pieslēgti jauni patērētāji.

Dzeramā ūdens patēriľš vidēji ir 70-80 m3 diennaktī. Vidējais ūdens patēriľš dzīvojamajā sektorā uz vienu iedzīvotāju ir 145 l/d nn, bet, pārrēķinot uz kopējo ūdens patēriľu - aptuveni 260 l/dnn. Dzeramo ūdeni iegūst no viena artēziskā urbuma. Akas debits ir 5,0 l/s. Pie artēziskā urbuma izveidota aizsargzona. Urbumā uzstādīts ECV 6-10140 tipa sūknis. Saražotā ūdens daudzumu nolasa pēc skaitītāja, kas uzstādīts ūdens attīrīšanas iekārtu ēkā.

Budžeta iestādes vidēji diennaktī patērē 9 m 3 ūdens. Lielākais ūdens patērētājs no budžeta iestādēm ir Sēmes pamatskola. Pārējie patērētāji diennaktī patērē aptuveni 17 m3 ūdens. Ūdens patēriľš gada griezumā ir nevienmērīgs, kas sarežģī ūdensapgādes sistēmas ekspluatāciju.

Esošā ūdensvada ražība spēj nodrošināt patreizējo maksimālo ūdens patēriľu, taču nav pietiekoša jaunu patērētāju pieslēgšanai ūdensapgādei. Ūdensapgādes tīklu garums ir aptuveni 2,3 km. Lielākā daļa tīklu ir nolietojušies, cauruļvadu diametri neatbilst faktiskajai slodzei. Lielākā daļa tīklu sastāv no čuguna un polietilēna caurulēm, kuru diametrs neatbilst pieslēgtajai patērētāju slodzei, kā rezultātā, palēninoties ūdens kustības ātrumam cauruļvados, dzeramā ūdens kvalitāte pasliktinās. Māju pievadi izbūvēti no polietilēna un ķeta caurulēm.

Kopējais aizbīdľu skaits ir 24. Lielākā daļa no tiem uzstādīti uz 100 un 50 mm tīkliem. Māju ievadu skaits ir 28. Ciematā darbojas viens brīvkrāns un ierīkotas 18 skatakas, no kurām izmantojamas 15.

Kopumā ūdensvada tīklu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, aizbīdni un krāni darbojas un tiek regulāri pārbaudīti. Būtiskākos zudumus rada nekvalitatīvi polietilēna cauruļu salaidumi un nolietojušās metāla caurules.

Nepieciešama tērauda cauruļvadu un atsevišķu nolietojušos cauruļvadu posmu nomaiľa, samazinot cauruļu diametru, lai novērstu ūdens sastāvēšanos. Cauruļvadu diametri kopumā projektēti lielākam ūdens patēriľam un, rekonstruējot ūdensapgādes sistēmu, tie jāizvēlas atbilstoši faktiskajam ūdens patēriľam.

Dzeramais ūdens Sēmes ciemata ūdensapgādes sistēmā neatbilst kvalitātes prasībām - palielināta dzelzs un sulfātu koncentrācija.

Dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtas paredzētas dzelzs satura samazināšanai ūdenī. Vienlaicīgi ar atdzelžošanas iekārtām uzstādīts 41

hidrofors un pārtraukta ūdenstorľa izmantošana. Lai gan pēc atdzelžošanas iekārtu uzstādīšanas dzeramā ūdens kvalitāte uzlabojās, tomēr normatīvie rādītāji nav sasniegti - aptuveni 5 reizes pārsniegta pieļaujamā dzelzs koncentrācija un 2 reizes pārsniegta sulfātu koncentrācija. Pie patērētājiem dzelzs koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo jau 10 reizes, kas izskaidrojams ar cauruļvadu slikto tehnisko stāvokli.

Līdz 2002.gadam ūdens rezervju uzkrāšanai izmantoja ūdenstorni ar tērauda tvertni (tilpums 94 m3). Pašlaik ūdens rezervju uzkrāšanai izmanto hidroforu ar lietderīgo tilpumu 2 m3.

Svarīgākie pasākumi, kas risināmi Sēmes pagasta ūdensapgādes uzlabošanai: - Dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai jāveic esošo iekārtu darbības uzlabošanas pasākumi un jāierīko papildus attīrīšanas iekārtas sulfātu koncentrācijas samazināšanai.

- Atdzelžošanas pasākumu veikšana pie visām centralizētajām ūdens ľemšanas vietām - Jārisina perspektīvās apdzīvotās vietas „Lazdas‖ centralizētas ūdensapgādes sistēmas izveides iespējas.

Sēmes ciema ūdensapgādes sistēmas vispārĥgs raksturojums Rādītājs

Ūdensvada ražība Vidējā diennakts ūdens padeve Ūdensapgādes sistēmas celtniecības gads Ūdensvada tīklu garums Patērētāju skaits dzīvojamajā sektorā

Faktiskie dati 3

104 m /dnn 80 m3/dnn 1965. gads 2,3 km 306

Kanalizācija un notekūdeņu attĥrĥšana Kanalizācijas sistēmas tips -dalītā, taču praksē notiek lietus ūdeľu un sadzīves notekūdeľu sajaukšanās. Kanalizācijas tīklu nepietiekošā hermētiskuma rezultātā notiek gruntsūdeľu infiltrācija kanalizācijas tīklā.

Kanalizācijas tīklu garums kopā ir aptuveni 3,3 km. Centralizētās kanalizācijas tīkli izbūvēti Sēmes ciematā. Kanalizācijas sistēma izbūvēta 1983.gadā. Lielākā daļa iekārtu ir tehniski un morāli nolietojušās un nepieciešama to nomaiľa. Kanalizācijas sistēmas ielu tīkli un pieslēgumi veidoti no 150 - 300 mm keramiskajām un asbestcementa caurulēm. Notekūdeľi no Sēmes kanalizācijas sistēmas pašplūsmā nonāk bioloģiskajās notekūdeľu attīrīšanas iekārtās, kas atrodas aptuveni 1 km attālumā no ciemata. Tās uzstādītas 2002.gadā, un sastāv no sadales akas, diviem aerotankiem BI025 un četriem caurtekošiem bioloģiskajiem dīkiem. Dūľas tiek uzkrātas dūľu laukos.

Attīrītie notekūdeľi nonāk Lāčupītē.

Vidēji gadā tiek saražots aptuveni 30 tūkst.m 3 notekūdeľu.

Notekūdeľu apjomu nosaka matemātiski. Tā kā notiek lietus

42

kanalizācijas infiltrācija sadzīves kanalizācijas tīklā, lielu daļu notekūdeľu veido lietus ūdens un gruntsūdens, kā rezultātā palielinās elektroenerģijas patēriľš notekūdeľu attīrīšanai.

Lietus kanalizācijas infiltrācijas apjomu nav iespējams noteikt, jo notekūdeľu attīrīšanas iekārtās nav skaitītāju un lielu dzeramā ūdens patēriľa daļu rada piemājas saimniecību patērētais ūdens, kas nenonāk kanajizācijā. Liela daļa notekūdeľu nenonāk kanalizācijā un netiek attīrīti atbilstoši normatīvajām prasībām, piemēram, notekūdeľi no fermas.

Svarīgākie pasākumi, kas risināmi Sēmes pagasta kanalizācijas sistēmas sakārtošanai: - attīrīšanas ietaišu rekonstrukcija Sēmes ciemā; - maksimāla skaita patērētāju pieslēgšana centralizētajiem kanalizācijas tīkliem Sēmes centrā; - Jārisina perspektīvās apdzīvotās vietas „Lazdas‖ centralizētas kanalizācijas sistēmas izveides iespējas.

Institucionālā situācija Saskaľā ar LR likumu "Par pašvaldībām", viena no pastāvīgajām pašvaldības funkcijām ir "organizēt komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem", ieskaitot ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumus. Galvenā organizācija, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus ir Sēmes pagasta pašvaldības komunālā daļa. Šim dienests sniedz vai organizē šādus komunālo pakalpojumu veidus: lauksaimnieciskie pakalpojumi; ūdens ieguve, attīrīšana un sadale; sanitārtehniskie darbi; citi inženiersistēmu montāžas darbi.

Tarifi Sēmes pagastā maksa par patērēto ūdeni un kanalizāciju tiek aprēķināta pēc noteiktajiem tarifiem par 1 m3.Spēkā esošie ūdensapgādes tarifi apstiprināti Rīgas rajona pašvaldību Sabiedrisko pakalpojumu Regulatora sēdē 2003.gada 16.februārī saskaľā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" izmaiľām, kas stājās spēkā ar 2003.gada 1. janvāri.

Pašreizējie tarifi: Aukstā ūdens piegāde 0,15 Ls/m3 + PVN 9%; Kanalizācijas pakalpojumi 0,141 Ls/m3 + PVN 9%.

Kanalizācijas un ūdens pašizmaksa ar katru gadu palielinās. Iemesls ir palielinājušās ražošanas izmaksas, kas attiecināmas uz 2001. - 2002.g. samazinājušos saražotā ūdens un novadīto notekūdeľu daudzumu.

2002.g. ir augstākais izmaksu līmenis un zemāki, nekā 2001.g. ražošanas apjomi.

Lielākā izmaksu grupa 2001. un 2002. g. ūdensapgādei un kanalizācijai ir remonta, darba algu un elektroenerģijas izmaksas.

Modernizējot iekārtas, būtiski varētu samazināt lielāko izmaksu 43

(tekošais remonts) grupu. Iedzīvotāju skaitam samazinoties, paredzama arī ražošanas apjoma sašaurināšanās, līdz ar to, izmaksām pat nepieaugot, ūdens un novadīto notekūdeľu pašizmaksa pieaugs. Gan ūdens, gan kanalizācijas ražošanas pašizmaksa uz 1 m3 pārsniedz spēkā esošos tarifus, ūdensapgādes un kanalizācijas sektora izdevumi tiek finansēti no pašvaldības. Ienākumi, patreizējo tarifu un izmaksu līmenim saglabājoties, nevar radīt līdzekļu atlikumu ne vien attīstības pašfinansēšanai, bet arī tekošajai darbībai. Plānotās investīcijas nav iespējams segt no dzīvokļu un komunālās saimniecības ieľēmumiem.

Negatīvā attiecība starp ienākumiem un izmaksām galvenokārt saistīta ar nepietiekamajiem ieľēmumiem (nepietiekoši augstiem tarifiem un nespēju tos būtiski paaugstināt zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ), daļēji arī ar nepieciešamību uzlabot pakalpojumu sniegšanas procesu un līdz ar to samazināt izmaksas. Pašvaldība subsidē ūdensapgādes un kanalizācijas sektoru no pārējiem ieľēmumiem.

Sakari Sēmes pagastā elektroniskos sakarus nodrošina fiksētais Lattelekom tīkls, kā arī mobilo telekomunikāciju tīkli. Sēmes pagasta teritorijā ir izvietots LMT tornis un aparatūras konteiners.

Siltumapgāde Sēmes pagastā centralizētā siltumapgāde ir izveidota Sēmes ciemā.

Pārējā pagasta teritorija nav blīvi apbūvēta un tādēļ pārsvarā ir pielietota lokālā siltumapgāde. Lai uzlabotu Sēmes ciema siltumapgādes kvalitāti ir jau uzsākat katlu mājas rekonstrukcija paredzot jaunu apkures katlu apkurei ar malku un šķeldu un uzsākta šķeldas novietnes ierīkošana. Perspektīvē ir nepieciešama esošo siltumtrašu Sēmes ciemā nomaiľa, īpaši pie sabiedriskiem objektiem, kā arī siltummezglu izvietošana pie daudzdzīvokļu ēkām. Vēlams risināt Kaives daudzdzīvokļu māju centralizēta siltummezgla izbūves iespējas

Atkritumu saimniecĥba Sēmes pagasta teritorijā netiek veikta sauso atkritumu noglabāšana un šķirošana, sausie atkritumi saskaľā ar noslēgto līgumu ar SIA „Kurzemes ainava‖ tiek savākti un izvesti uz noglabāšanas vietu – sauso sadzīves atkritumu izgāztuvi Tumes pagasta „Ziedoľos‖ un Talsu rajona sauso atkritumu poligonu „Janvāri‖. Sēmes pagasta teritorijā ir novietoti konteineri sauso atkritumu savākšanai. Teritorijas plānojuma aprēķina periodā pakāpeniski sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekotāju ir jāuzsāk un pilnībā jārealizē sauso atkritumu dalītā savākšana.

44

AIZSARGJOSLAS Sēmes pagasta teritorijā tiek noteiktas visu veidu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, sanitārās aizsargjoslas, kā arī ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas, ko nosaka LR Aizsargjoslu likums (05.02.1997, grozījumi 21.02.2002) un MK noteikumi nr.348 ―Noteikumi par teritorijas plānojumiem‖

Vides un dabas resursu aizsardzĥbas aizsargjoslas Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa, lai samazinātu vai novērstu antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas. Atbilstoši Aizsargjoslu likumam, 25-100 km garām upēm nosakāma vismaz 100 m plata aizsargjosla, līdz 25km garām upēm 50m plata aizsargjoslas no krasta līnijas uz katru pusi. Nodrošinot aizsargjoslas gar ūdenstecēm un ūdenstilpnēm, samazinās tiešā un netiešā piesārľojuma noplūde un veidojas zaļā zona. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmu un saglabātu raksturīgo ainavu, Sēmes pagasta teritorijā Lāčupītei (kopgarums 31km) noteikta 100m aizsargjosla, Sēmes ciema robežās 20m un Teitupītei (kopgarums 14km) noteikta 50m plata aizsargjosla . Visām upēm saskaľā ar Zvejniecības likumu ir noteikta 4m tauvas josla.

25 — 100 hektārus lielām ūdenstilpēm aizsargjosla noteikta ne mazāk kā 100 metrus plata. Sēmes ezeram ar platību 42,8ha noteikta100m aizsargjosla. Līdz 10 hektāriem lielām ūdenstilpēm — ne mazāk kā 10 metrus plata aizsargjosla. Pārējiem ezeriem Sēmes pagastā, kas ir mazāki par 10ha, ir noteikta 10m aizsargjosla.

Aizsargjoslas ap purviem. Aizsargjoslas ap purviem tiek noteiktas, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu mežu un purvu saskares joslās.

Pie robežas ar Zentenes pagastu atrodas Silu augstais purvs (platība 330 ha). Par 100 hektāriem lielākām platībām aizsargjosla tiek noteikta 50 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz sausām, nosusinātām, slapjām minerālaugsnēm un nosusinātām kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstākļu tipos uz slapjām kūdras augsnēm.

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem.

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem. Sēmes pagasta teritorijā tiek

45

noteikta 500m plata aizsargjosla ap sekojošiem vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem: Dārznieku senkapi VKPAI nr: 2319 Kaives senču ozols pie Senčiem, VKPAI nr: 2318 Zemnieku sēta „Koršas”, VKPAI nr: 6139 Aizsargjoslas ap ūdens ľemšanas vietām. Aizsargjoslas ap ūdens ľemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārľojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem). Centralizētās ūdens ľemšanas vietām nosaka aizsargjoslas, lai samazinātu negatīvu ietekmi uz iegūstamā ūdens resursu kvalitāti. Ūdens ľemšanas vietām nosaka stingrā režīma, bakteroloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Stingrā režīma aizsargjosla domāta pazemes ūdeľu aizsardzībai no tiešas piesārľojuma iekļūšanas urbumā. Tajā noteikts stingrs ekspluatācijas režīms, joslas rādiuss.

Saskaľā ar LR 05.02.1997. likuma „Aizsargjoslu likums‖ 9. un 39. pantu un MK 20.01.2004. noteikumiem Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens ľemšanas vietām noteikšanas metodika‖ Sēmes pagasta ūdens ľemšanas vietai ir noteikts 10m.. Šajā joslā aizliegts izdarīt sanitārās labiekārtošanas pasākumus - ierīkot kanalizācijas ūdeľu nosēdlaukus vai filtrācijas laukus, ierīkot kapsētas, lopu kapsētas, apūdeľojamos laukus, skābsiena bedres, lopkopības fermas u.c. objektus, kas veicina pazemes ūdeľu bioloģisku piesārľošanu, kā arī lietot mēslojumus un ķīmiskās indes, veikt kailcirtes. Ķīmiskā aizsargjosla paredzēta pazemes ūdeľu aizsardzībai no ķīmiskā piesārľojuma. Sēmes pagasta ūdens ľemšanas vietai noteikta ķīmiskā aizsargjosla 195m. Kaivē, Vilksalā, Dārzniekos atrodas nelielas ūdens ieguves vietas, tām ir analoģiski noteiktas 10m stingrā ekspluatācijas režīma aizsargjoslas.

Mežu aizsargjoslas ap pilsētām. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī, lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi. Sēmes pagasta mežu teritorijās 196,9ha, kas ieskaitāmas mežu aizsargjoslās ap pilsētām, nav pieļaujama saimnieciskā darbība, izľemot kopšanas cirtes.

Dabīgie biotopi. Sēmes pagasta mežu teritorijās saskaľā ar Zemgales Mežniecības biotopu inventarizācijas un apsaimniekošanas karti ir norādīti dabiskie mežu biotopi, kas ir vērtējami kā potenciālie mikroliegumi. To apsaimniekošana veicama saskaľā ar MK noteikumiem Nr.45 ‖Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi‖.

Skatīt karti „Sēmes pagasta teritorijas plānojums. Aizsargjoslas” M1:10000 sējumā Nr. 3 „Sēmes pagasta teritorijas plānojums.

Kartes” 46

Sanitārās aizsargjoslas Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

Aizsargjoslas ap kapsētām. Lai nepieļautu kapsētām pieguļošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos, Sēmes pagastā tiek noteikta 300 m plata aizsargjosla no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas.

Sēmes pagastā Plieľu kapsētai, Rideļu kapsētai, Raudas kapsētai, Mazbirzules kapsētai, Kaives kapsētai, Biržvēveru kapsētai, Druvu kapsētai un Sēmes kapsētai ir noteikta 300m aizsargjosla.

500m aizsargjoslu nosaka, ja kapsēta atrodas gruntsūdeľu plūsmas augštecē vai, ja dzeramā ūdens apgādē izmanto līdz 20m dziļas akas vai avotus. Aizsargjoslas palielināšanu iespējams veikt pēc precīzu topogrāfisku uzmērījumu veikšanas un ūdens ľemšanas vietu precizēšanas.

Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeľu attīrīšanas iekārtām. Sēmes pagasta teritorijā nav atkritumu apglabāšanas poligona vai atkritumu izgāztuves. Aizsargjoslas platumu ap notekūdeľu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma. Teritorijas plānojumā tiek noteikta 100 plata aizsargjosla no Sēmes pagasta attīrīšanas iekārtu teritorijas robežas (žoga, vaļľa ārējās robežas vai apvadgrāvja ārējās malas).

Ekspluatācijas aizsargjoslas Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Sēmes pagasta teritorijā tiek noteiktas aizsargjoslas gar ielām un valsts un rajona nozīmes maģistrālajām inženierkomunikācijām - gar sakaru līnijām, gar elektriskajiem tīkliem, gar siltumtīkliem, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem.

Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzsceļiem. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

Sēmes pagastā ciemu teritorijās gar ielām un autoceļiem - aizsardzības zona noteikta kā ielas sarkanā līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaide (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei), ārpus apdzīvotām vietām ir noteiktas aizsargjoslas uz katru pusi no ceļa ass sekojošiem valsts autoceļiem: 47

indekss

nosaukums

Kategorija

Zemes Aizsargjosla nodalījuma m josla m

A10

Rīga - Ventspils

II

31

100

P-128

Sloka - Talsi

III

27

60

P-131

Tukums Ķesterciems Mērsrags - Kolka

- III -

27

60

V1435

Līgas – Zentene – IV Rideļi

22

30

V1436

Brivnieki Dzirciems - Jēči

- IV

22

30

V1437

Bielas - Kaive Lamini - Zentene

- V

19

30

V1439

Pūre – Kaive

V

19

30

V1440

Kaive - Brizule

V

19

30

V1442

Tukums – Lazdas

III

27

60

V1482

Pievadceļš pansionātam “Rauda”

IV

22

30

V1488

Sēme - Kaive

V

19

30

V1489

Brizule - Rideli

V

19

30

Gar dzelzceļa līnija Rīga – Ventspils ir nosakāma aizsargjosla 100m platumā no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

Vietās, kur nav precīzi nosakāma malējās sliedes robeža, aizsargjosla ir nosakāma no dzelzceļa nodalījuma joslas robežas.

Aizsargjoslas gar telekomunikāciju līnijām. Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības telekomunikāciju līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta telekomunikāciju līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.. Aizsargjoslām gar telekomunikāciju līnijām ir šāds minimālais platums - gar apakšszemes kabeļu, gaisvadu 48

un radiofikācijas sakaru līnijām - 2,5 m uz abām pusēm no apakšszemes kabeļa vai no gaisvadu līnijas ass. Ap virszemes un pazemes telekomunikāciju kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa telekomunikāciju līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla plakne, kas atrodas 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļľojuma robežas; savukārt stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem; stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem. Vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā telekomunikāciju līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums. Tā kā Sēmes pagastā nav veikta sakaru līnija precīza uzmērīšana, kā arī aizsargjoslu nav iespējams parādīt mēroga dēļ, sakaru līnijas un aizsargjoslas ap sakaru līnijām ir precizējamas veicot zemes gabalu uzmērījumus un izstrādājot detālos plānojumus.

Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torľiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido: 1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torľiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torľa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots; 2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torľu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torľa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmām.

Sēmes pagastā ap LMT torni ir noteikta aizsargjosla 1m attālumā no nožogojuma. Aizsargjosla ietilpst SIA „Latvijas Mobilais Telefons‖ piederošajā nekustamajā īpašumā.

Aizsargjoslas gar elektrolīnijām. Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Lai nodrošinātu elektrisko tīklu drošu ekspluatāciju, kā arī piekļūšanu energoobjektiem, Sēmes pagasta teritorijā tiek noteiktas šāds aizsargjoslu platums: 1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

49

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru, b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru, c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru; 2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām apdzīvotās vietās - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu: a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri, b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri, c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri; gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - 1 m no kabeļa līnijas ass; ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transfarmatoru apakšstacijām – 1 m attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma.

Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. Ēkas un būves drīkst izvietot: 1)ne tuvāk kā 10 m no valsts meliorācijas sistēmu būvēm vai ierīcēm, 2)ne tuvāk kā 10 m no koplietošanas ūdensnotekas, 3)ne tuvāk kā 10m uz abām pusēm no segtām ūdensnotekām ar diametru 200mm un lielākām.

Sēmes pagastā sekojošiem meliorācijas grāvjiem ir noteikta 10m aizsargjosla: N-12 2,9km ( Abavas baseins); N-10 1,48km; Pīkstes upe- 6,68 (Pīkstes baseins); N-36 2,025 km; N-38 1,67km; Pūres upe 6,7km; Sīļupe- 3,1km (Sīļupes baseins); N-16 1,1km; N-19 1,31km; N-22 3,6km; Lāčupe 31,km (Lāčupes baseins); N-5 1,3km; N-6 0,8km;N-7 Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums: 1)gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 m katrā pusē no cauruļvada malas, 2)gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 m katrā pusē no cauruļvada malas.

Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm.

Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to

50

iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību. Sēmes pagastā pašlaik nav darbojošu gāzes krātuvju un gāzes vadu. Gāzes krātuvei, kas šobrīd nedarbojas, nav noteikta aizsargjosla. Ja iespējama centralizētas gāzes pagādes ieviešana, ir rekonstruējama esošā krātuve un tās aizsargjosla nosakāma saskaľā ar projektējamiem parametriem.

Drošĥbas aizsargjoslas Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Sēmes pagasta teritorijā neatrodas iepriekš minētie objekti, līdz ar to drošības aizsargjoislas netiek noteiktas. Pašlaik Sēmes pagastā nedarbojas neviena degvielas uzpildes stacija. Ja rodas nepieciešamība pēc to izveides, ir rekonstruējamas esošās uzpildes stacijas un to nepieciešamā aizsargjosla ir nosakāma saskaľā ar projektējamiem parametriem.

Vispārējie noteikumi Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaľo ieinteresētajām institūcijām.

Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās ir noteikti Aizsargjoslu likumā.

51

Shēma Nr. 8 „Sēmes pagasta aizsargjoslas‖

52

Shēma Nr. 8a „Sēmes pagasta aizsargjoslas un īpašas plānošanas teritorijas‖

53

Pagasta attĥstĥbas iespējas SVID analĥze Stiprās puses 1. Labs ģeogrāfiskais stāvoklis: centrs atrodas 10 km no rajona pilsētas Tukuma, Rīga 70 km, valsts ceļš, kas savieno šīs vietas asfaltēts, tuvākā pagasta robeža atrodas 2 km, bet centrs 12 km līdz Rīgas jūras līcim.

2. Samērā labi attīstīta infrastruktūra – labs valsts autoceļu un vietējo ceļu tīklu izvietojums. Pagasta teritoriju šķērso valsts ceļš Tukums – Roja.

3. Skaistas dabas ainavas, jo pagasta reljefu veido Talsu- Tukuma pauguri, no kuriem uz dažādām pusēm iztek Lāčupīte, Meļupīte un Abavas pieteka Pūre.

4. Daudz atpūtas vietu, jo pagastā ir 13 ezeri, lielākais Sēmes ezers – 49 ha, ir slēpošanas trase.

5. Interesanti dabas objekti – Kaives Senču ozols- 11 resnākais Austrumeiropā, Buku liepa, Mazbrizules kadiķis un lielā goba pie ,,Siljāľu‖ mājām.

6. Bagāts vēsture un kultūrvēsturiskais mantojums – esošās Kaives, Raudas, Vilksalas, Rideļu, Brizules muižas un 1892.gadā celta luteriskā baznīca.

7. Zems bezdarba līmenis- 2,6% no visiem darba spējīgajiem un aktīvajiem iedzīvotājiem.

8. Attīstās lauku tūrisms – viesu nami ,,Menģeļi‖, ,,Upmaļi‖, ,,Lejnieki‖.

9. Zems IVN (ietekmes uz vidi novērtējums), jo iedzīvotāju blīvums sastāda 9 cilvēkus uz 1 km2.

10. Izdevīga vieta vietējās ekobūvniecības paplašināšanai mājokļu ziľā, jo tīrs gaiss, tīrs atdzelžots ūdens (iekārtas uzceltas 2002.g.), izdevīga ģeogrāfiskā situācija.

Vājās puses 1. Iekšējo finansu līdzekļu trūkums lielu tūrisma projektu realizācijai.

2. Investīcijas piesaistīšanas problēmas, pašvaldības teritorijas attīstības plāns.

jo

nav

izstrādāts

3. Nav izstrādāts pagasta teritoriālais plānojums, līdz ar to ir problēmas ar būvniecību, zemju izmantošanas iespējām un mērķiem.

4. Mazattīstīta uzľēmējdarbība, arī tūrisms, līdz ar to ienākumi no nodokļiem un maksājumiem nepietiekami.

54

5. Zema iedzīvotāju maksātspēja, lieli parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, proporcionāli maza interese par tūrisma attīstīšanu un piedalīšanos tajā.

6. Jauniešu aizplūšana uz pilsētu, risks pazaudēt informētāko paaudzi.

7. Kvalificētu darbinieku trūkums- jurists, sanitārais tehniķis, komunālās daļas vadītājs, gidi tūrisma industrijai.

8. Vietējiem iedzīvotājiem trūkst iniciatīvas un izglītības uzľēmējdarbībā, tostarp tūrisma jomā, jo liela ir iedzīvotāju vienaldzība ar pagasta attīstību saistītu jautājumu risināšanā.

9. Ceļu seguma sliktais stāvoklis, traucē tūrisma attīstību.

10. Samērā nesakopta zeme un lauku ainava ārpus apdzīvoto ciematu centriem, līdzekļu trūkums to veikšanai.

11. Nesakārtota atkritumu savākšana no pagasta viensētām.

12. Pagasta attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt ūdeľus atbilstoši normatīviem un tiek daļēji piesārľota Baltijas jūra, kas ir slikts rādītājs tūrisma jomā.

13. Nepietiekoša Sēmes pagasta, kā tūrisma vietas reklāma valsts līmenī un ārpus Latvijas robežām.

14. Pagastā trūkst tūrisma ceļvedis, buklets, kartes.

15. Finansu trūkums tieši ietekmē kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

16. Pagastā nav tūrisma informācijas centra un šī darba organizatora.

17. Lauku tūrismā nodarbinātajiem iedzīvotājiem trūkst valodu prasmes un iemaľas tūrisma biznesā.

18. Nepastāvīgās ziemas tieši iespaido slēpošanas trases biznesa ienākumus un plānus.

19. Samērā slikta transporta satiksme ar Tukumu.

20. Nav izstrādāti ezeru publiskās lietošanas noteikumi, kas rada biežus konfliktus starp zemju īpašniekiem un neorganizētajiem tūristiem.

21. Pagasta ainavai neraksturīgu arhitektūras būvju, būvmateriālu un krāsu parādīšanās.

Iespējas 1. Daudzveidīga, ilgtspējīga tautsaimniecības attīstībalauksaimniecība, kokapstrāde, vietējo resursu pārstrāde (kūdra), tūrisms, netradicionālā lauksaimniecība.

2. Ārējo finansu līdzekļu- investīciju, kredītu piesaistīšanu pagastam.

3. Pagasta labais ģeogrāfiskais izvietojums.

55

4. Piedāvāt ne sliktāku tūrisma produktu kā ES valstīs t.i. daba+ viesu nami+ atpūtas serviss+ nakšľošana+ sporta aktivitātes.

5. Sadraudzības saites ar Šveices baznīcas draudzi, Vācijas Vesterfezēdes komūnu un sēmeniekiem no ASV, ļauj finansiāli risināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu pagastā.

6. Piedāvāt apskatei neskartus dabas stūrus (meža takas, bebru alas), medības un zveju daudzajos ezeros.

7. Teritoriālā plānojuma izstrādes gaitā izgatavot mūsdienu prasībām atbilstošu pagasta kartogrāfisko materiālu un apbūves noteikumus.

8. Ľemt kredītus Pūres KKS, kurā Sēmes pagasta padome iestājās kā dalībniece, lai palīdzētu uzľēmējiem paplašināt savu uzľēmējdarbību vai atrisināt pēkšľas finansiālas problēmas.

9. Ar SAPARD un citu ES strukturālo fondu finansiālu palīdzību risināt pagastam sasāpējušas un līdz šim neatrisināmas problēmas.

10. Izstrādājot pagasta teritoriālās attīstības programmu, pievērst lielāku uzmanību saimnieciskās darbības līdzsvarošanai.

11. Iegūt papildus iespējas nopelnīt uz tūrisma attīstības rēķina.

12. Lauksaimniecībai nerentablu zemju apmežošana.

13. Ieviest jaunas tehnoloģijas un iesaistīties PVIS (pašvaldību vienotās informācijas tīkls) darbā.

14. Iesaistīties novadu veidošanā, tā stiprinot savu pašvaldību un veicinot tās straujāku attīstību.

Draudi 1. Pagasta un valsts nespēja sniegt finansiālu atbalstu lauku tūrisma attīstībai.

2. Kultūrvēsturisko vērtību (objektu) bojāeja līdzekļu trūkuma un neapzinīgas darbības rezultātā.

3. Lauku ainavas sabojāšana nepārdomātas apsaimniekošanas un celtniecības rezultātā.

4. Nespēja izlīdzināt cenu politiku valstī salīdzinoši ar Lietuvu un Igauniju, kas traucē tūrisma attīstību Latvijā un manā Sēmes pagastā.

5. Tūrisma attīstību nevar uzsākt tie, kuri to vēlas, bet tie, kuriem to atļauj līdzekļi, jo SAPARD līdzekļi tiek atgriezti tikai pēc visu darbu pabeigšanas.

6. Tūristu zemā maksātspēja valstī un lielās izmaksas, lai uzsāktu šo biznesu.

7. Viensētu sabrukšana un mežu intensīva izciršana veicina dabas ainavu degradāciju.

56

8. Lauksaimniecības zemju aizaugšana un tās kvalitātes pazemināšanās to neapstrādāšanas rezultātā rada nepievilcīgu un degradētu ainavu.

9. Ceļu nesakārtotība finansu trūkuma dēļ.

10. Izglītotu cilvēku un jaunatnes aizplūšana no pagasta uz pilsētām, piemērotu darba vietu trūkuma dēļ.

11. Aizvien jaunu funkciju nodošana pašvaldībām, līdzi nedodot finansējumu.

12. Neskaidrība ar teritoriālo reformu, kas apgrūtina darbu un stratēģiju izstrādāšanu, kā arī tūrisma vienmērīgu attīstību.

57

Pagasta attĥstĥbas mērķi, prioritātes, uzdevumi Attĥstĥbas mērķi ilgspējīgas un līdzsvarotas attīstības nodrošināšana pagastā; uzlabot Sēmes pagasta iedzīvotāju labklājības līmeni, veidot pagastu par sociāli labvēlīgu teritoriju, lai sasniegtu augstu dzīves līmeni; nodrošināt labvēlīgu demogrāfiskās situācijas attīstību; veicināt tūrisma attīstību; attīstīt vietējo tautsaimniecību, balstoties uz vietējā mēroga resursiem un ražošanas līdzekļiem; rūpēties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tā atjaunošanu; pilnveidot ceļu tīklu, sakaru sistēmas attīstību; panākt, lai iedzīvotāji aktīvi iesaistās pagasta dzīvē; nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu; izstrādāto smilts un kūdras ieguves vietu rekultivācija; sadarbība ar citu pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām.

Attĥstĥbas prioritātes Sēmes pagasta iedzīvotāju dzīves līmeľa paaugstināšana; iedzīvotāju līdzvērtīgas dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana; vietējās izglītības modernizācija un pilnveidošana; rūpes par vides aizsardzību; uzľēmējdarbības attīstības veicināšana; netradicionālās lauksaimniecības attīstība; veicināt vietējo pārstrādes uzľēmumu attīstību; tūrisma attīstība; kvalificētu darbinieku sagatavošana.

Pagastā nepieciešams rūpēties par iedzīvotāju labklājības paaugstināšanau, jārada labvēlīgi apstākļi kulturālai atpūtai un sporta nodarbībām. Katram jārada iespēja dabūt labi atalgotu darbu, lai cilvēks pilnībā varētu nodrošināt sevi un savu ģimeni. Svarīgas ir rūpes

58

par apkārtējās vides sakopšanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Veicot uzľēmējdarbības attīstību, tomēr vajadzētu saglabāt laukiem raksturīgo dzīvesveidu, nepieļaujot vietējo resursu nesaimniecisku izmantošanu. Rūpēties par vides aizsardzību, ražojot videi draudzīgus produktus, savlaicīgi rūpējoties par attīrīšanas iekārtu darbību.

Attĥstĥbas uzdevumi Lai sasniegtu konkrētos mērķus, jāizpilda šādi uzdevumi: vienmērīga infrastruktūras attīstība visā pagasta teritorijā; strādājošo pārkvalifikācija atbilstoši izmaiľām tautsaimniecībā; labvēlīgas uzľēmējdarbības vides radīšana; attīstības veicināšana saskaľā ar to potenciālajām iespējām, maksimāli saglabājot to intensitāti; informācijas un datu bāzes pieejamība un tās pilnveidošana; vides aizsardzības pasākumu veikšana; saskaľojot ekonomiskās attīstības prasības ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamību; neiznīcināt lauku dzīvesveidu, kas ir viens no nācijas identitātes saglabāšanās faktoriem.

Vĥzija Sēme iegūst Latvijas mēroga iecienītu videi draudzīga lauku tūrisma un atpūtas vietas popularitāti. Attīstās tūrisma infrastruktūra – pēc cenām pieejamas tūristu naktsmītnes un mazas viesnīcas ar plašu pakalpojumu klāstu, kā arī ar to saistītā infrastruktūra – degvielas uzpildes stacija, kafejnīcas, tirdzniecība, sadzīves pakalpojumi. Pieaug tūrisma nozarē nodarbināto skaits. Ľemot vērā atpūtnieku skaita pieaugumu, par objektīvu nepieciešamību kļūst iedzīvotāju un atpūtnieku vides izglītību, ko sniedz mūsdienīgs un patstāvīgi funkcionējošs pagasta informācijas – konsultāciju centrs.

Tradicionālā lauksaimnieciskā ražošana koncentrējas zemnieku saimniecībās, kuras apsaimnieko lielas zemes platības. Zemnieku saimniecības kooperējas saražotās produkcijas realizēšanai vai pārstrādei. Saimniecībās ar nelielu zemes platību būtisku nozīmi iegūst netradicionālā lauksaimniecība un tradicionālās lauksaimniecības ekoloģiski tīras produkcijas (piens, gaļa, dārzeľi, augļi) ražošana, ko sekmīgi iespējams realizēt vietējā tirgū, īpaši tūrisma sezonas laikā.

Pagasta teritorijā esošie meži tiek apsaimniekoti un atjaunoti atbilstoši izstrādātajiem mežu apsaimniekošanas projektiem. Mežsaimniecība ir svarīgs vietējo iedzīvotāju ienākumu avots. Ľemot vērā esošos un potenciālos resursus, attīstās vietējā amatniecība. Šīs nozares saražoto produkciju iespējams realizēt pagasta informācijas centrā, kur ir 59

būtiskākais tūristu apmeklējums, kā arī apkārtējā reģiona tūrisma informācijas centros.

Jebkura nozare savā attīstībā nodrošina ekoloģiski tīras, dabas ainaviskajā un bioloģiskajā daudzveidībā bagātas vides saglabāšanu, kas ir pamats vietējo iedzīvotāju pastāvīgai dzīvei šajā teritorijā un apmeklētāju interesei par to.

Pašvaldĥbas attĥstĥbas plāni un projekti 2003.gada nogalē Sēmes pašvaldība mērķdotācijas veidā saľēma no valsts 3500,- Ls teritoriālā plānojuma izstrādei. Tika pieľemts lēmums par plānojuma uzsākšanu un pirmais darbs saistījās ar kartogrāfiskā materiāla pasūtīšanu un izgatavošanu. Līgumu noslēdzām ar LR VZD Ziemeļkurzemes reģionālo nodaļu par topogrāfiskās un digitālās kartes izgatavošanu ar kadastra atspoguļojumu un reljefa slāni M 1: 10000, kuras izmaksa sastādīja 1904,19 Ls. Vēl tika izgatavota topogrāfiskā karte Sēmes centram M 1: 500, sešu hektāru platībai, kuru izgatavoja SIA ,,Nīta‖. Tā bija nepieciešama sakarā ar tehniskā projekta izgatavošanu siltumtīklu rekonstrukcijai, bet 2004.gadā SIA ,,Nīta‖ izgatavoja topogrāfisko karti arī pārējai Sēmes ciemata teritorijai, kas platības ziľā aizľem 9 ha. Tās nepieciešamība saistīta ar ūdenssaimniecības rekonstrukcijas darbu uzsākšanu ciematā.

Liela uzmanība un arī finansu ieguldījumi 2003.gadā tika izlietoti, koncepciju, tehnisko projektu un pieteikumu izstrādei, pašvaldības siltumapgādes un ūdenssaimniecības sakārtošanai. No aprīļa mēneša sākās sadarbība ar SIA ,,Strasta Konsultanti‖ Rīgā, kura tad arī izstrādāja maija mēnesī- Sēmes siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanas iespējas, jūnija mēnesīSēmes pagasta ūdenssaimniecības attīstības koncepciju, augustā- siltumtīklu rekonstrukcijas tehnisko projektu 1.kārtai, novembrī izstrādāti būvdarbu apjomi iekšējo ūdensvada rekonstrukcijai dzīvojamās mājās Ezera ielā 4, 8, 10., 12 un 14., bet decembra mēnesī projekta pieteikumus un aprakstu Sēmes centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai. Papildus finansu meklējumos pašvaldība griezusies ar projektu pieteikumiem Latvijas Vides aizsardzības fondā, Vides investīciju fondā, atbalstu meklējusi valdībā budžeta grozījumu laikā, kā rezultātā papildus saviem līdzekļiem, iegūts Ls 26950,- papildus finansējums.

Turpinās process izglītības iegūšanā starp pagasta darbiniekiem.

Augstskolas izglītību ar daļēju pagasta atbalstu, mācību maksas daļējā atmaksā, iegūst 2 skolotāji un 3 pagasta darbinieki ( priekšsēdētājaiestādes un uzľēmuma vadība LPA, sekretāre- jurists Jundža koledža, grāmatvede- ekonomists (grāmatvedība, finanses, audits LVU).

Priekšsēdētāja 2003.gadā apguva Latvijas Universitātes Vides zinātnes un pārvaldības institūta un Lineburgas Universitātes Vides komunikāciju institūta kopprojekta ietvaros īstenotos , ar Vācijas Federālās vides fonda un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansētos tālmācības kursus ,,Vides pārvalde un līdzsvarota attīstība pašvaldībās‖, kas ir liels ieguvums praktiskajā darbā.

60

2003. gads bija pārmaiľu gads. Eiropa, NATO, administratīvi teritoriālā reforma. Visticamāk, ka 2005.gadā būsim Tukuma novadā, jo tādi ir izpētes projekta rezultāti, to paredz likums, bet 2003.gadā jūlijā pieľemtais Sēmes politiķu lēmums bija- atbalstīt novada izveidi pie nosacījumiem t.i., ceļu sakārtošanas pagastā. Runa pamatā iet par valsts II kategorijas ceļiem, kuri savieno pagasta apdzīvotākās vietas, bet diemžēl ir sliktā stāvoklī. Risinot jautājumu par novadu veidošanu, paredzēts, ka Sēmes pamatskolas un sporta zāles sakārtošanai, no novada kopējām investīcijām, tiks paredzēti aptuveni 700000,- Ls. Ja spēsim savus mērķus realizēt, tas būtu jūtams atbalsts pagasta un visa novada iedzīvotāju labklājības līmeľa celšanā. Pašreiz turpinām darbus pie aizsāktiem projektiem ,,Neaizmirsīsim Kaives Senču ozolu‖, kas paredz saglābt to un sakārtot vidi ap šo unikālo dabas retumu, veikt informatīvo un audzinošo darbu tūristu vidū. Notiek darbs pie siltumtrašu nomaiľas, iekšējo ūdensvadu nomaiľas centra daudzdzīvokļu mājās un projektēšanas darbi pie centrālās katlu mājas rekonstrukcijas.

Rĥcĥbas programma Pasākuma nosaukums Attīstības plāna, stratēģijas, teritorijas plānojuma izstrāde IZGLĪTĪBA Mācību iestāžu materiālās bāzes pilnveidošana

Periods (Gadi)

Iespējamie pasākuma izpildītāji

Iespējamie finanšu avoti

Iespējamās izmaksas (Ls)

2004 2005

Pašvaldība, darba grupa, eksperti

Pašvaldības budžets, valsts mērķdotācija

pastāvīgi

Pašvaldība, uzľēmēji, speciālisti

Kredīts, valsts investīcijas

2006 2009

Pašvaldība, vietējie uzľēmēji

Pašvaldības budžets, uzľēmēju līdzekļi

2006 2007

Pašvaldība, bezdarbnieki, iedzīvotāji

Pastāvīgi

Pašvaldība, valsts

Sporta laukuma ierīkošana

20062007

Pašvaldība, speciālisti uzľēmēji

Pašvaldības budžets, kredīts

1000,00

Sporta zāles būvniecība

20072009

Pašvaldība, valsts, uzľēmēji

Pašvaldības budžets, valsts budžets

10000,00

Bērnu atpūtas laukumu plānošana un izveide apdzīvotās vietās

7000,00

1000,00 / gadā

7000,00

Sagaidāmais efekts Iespēju izpēte, efektīva līdzekļu un resursu izmantošana nākotnē Kvalitatīva izglītības vide vietējiem iedzīvotājiem Daudzveidīgas aktīvās atpūtas nodrošināšana bērniem un jauniešiem

KULTŪRA Parka-estrādes pilnveidošana Kultūrvēsturisko un dabas objektu saglabāšana

Pašvaldības budžets, dažādi attīstības fondi Pašvaldības budžets, valsts budžets, ES struktūrfondi

1000,00

Sakopta vide, dažādu brīvdabas pasākumu organizēšanas vieta

1000,00 / gadā

Dabas mantojumu izmantot vides tūrisma attīstībai

SPORTS Sakoptas vides veidošana, aktīvās atpūtas dažādošanas iespējas Sporta nodarbību kvalitātes uzlabošana, fiziskā sagatavotība

61

Pasākuma nosaukums

Periods (Gadi)

Iespējamie pasākuma izpildītāji

Iespējamie finanšu avoti

Iespējamās izmaksas (Ls)

Sagaidāmais efekts uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem

VESELĪBA, APRŪPE Materiālās bāzes uzlabošana un pilnveidošana Pastāvīgi veselības aprūpes iestādēs Veselīgas dzīves vides veicināšana

Pastāvīgi

Pašvaldība, valsts, sponsori

Pašvaldības budžets, ziedojumi, ES struktūrfondi

3000,00 / gadā

Kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšana vietējiem iedzīvotājiem

Pašvaldība

Pašvaldības budžets, sponsori

1000,00 / gadā

Veselīgas sabiedrības viecināšana

Pašvaldības budžets, VND

7000,00 / gadā

Ceļu drošība, sakopta vide

Pašvaldības budžets, valsts budžets

5000,00 / gadā

Atbalsts uzľēmējdarbības attīstībai

10000,00

Tūrisma dažādošana, aktīvās atpūtas veicināšana, pagasta popularizēšana tūristu vidū

1000,00 / gadā

Sabiedriskā transporta pakalpojumu un kvalitātes uzlabošana

50000,00

Ceļu kvalitātes uzlabošana, tūrisma un uzľēmējdarbības veicināšana

TEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA Redzamības Pašvaldība, uzturēšana ceļu Pastāvīgi Bezdarbnieki posmos Attīstību rosinošas pagasta satiksmes, komunikāciju, Pašvaldība, Pastāvīgi informācijas un valsts vides infrastruktūras izveide Veloceliľu tīkla izveide Sadarbībā ar kaimiľu teritorijām, veidot jaunas sabiedriskās satiksmes shēmas Veicināt ERAF līdzekļu piesaisti pašvaldības ceļu labiekārtošanai un pilnveidei

2006 2012

Pašvaldība, uzľēmēji

Pašvaldības budžets, sponsori

Pastāvīgi

Pašvaldība, kaimiľu pašvaldības

Pašvaldības budžets

2007 – 2010

Pašvaldība, valsts

Pašvaldības budžets, ES struktūrfondi

Ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmas sakārtošana pašvaldības centrā

2006 – 2008

Pašvaldība, valsts

Pašvaldības budžets, ES struktūrfondi

30000,00

Siltumapgādes rekonstrukcijas turpinājums

20062009

Pašvaldība

Pašvaldības budžets, ES struktūrfondi

35000,00

Kapličas būvniecība

2007 – 2008

Pašvaldība

Pašvaldības budžets,

10000,00

Jauna urbuma ierīkošana, dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas siltināšana atbilstoši LR normatīvu prasībām, hlorēšanas iekārtu uzstādīšana, jaunu dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtu uzstādīšana Katlu mājas rekonstrukcija un šķeldas novietnes būvniecība, individuālo siltummezglu uzstādīšana Sabiedrisko pakalpojumu

62

Pasākuma nosaukums

Periods (Gadi)

Iespējamie pasākuma izpildītāji

Vietas izveidošana individuālo 2006 Pašvaldība autogarāžu būvniecībai EKONOMISKĀ INFRASTRUKTŪRA Atbalsts uzľēmējdarbības attīstībai

Autostāvvietu izveide

Pagasta tēla popularizēšana

Iespējamie finanšu avoti sponsori

Iespējamās izmaksas (Ls)

Sagaidāmais efekts pilnveidošana

Pašvaldības budžets, uzľēmēju līdzekļi

3000,00

Vietējo iedzīvotāju dzīves vides uzlabošana

Pašvaldība

Pašvaldības budžets, uzľēmēju līdzekļi

1500,00 / gadā

Jaunu iedzīvotāju piesaiste pagastam, tā vārda popularizēšanu

2006 – 2008

Pašvaldība, uzľēmēji

Pašvaldības budžets, uzľēmēju līdzekļi

10000,00

Pastāvīgi

Pašvaldība, tūrisma organizācijas, uzľēmēji

Valsts, pašvaldības, uzľēmēji

1000 / gadā

2006

Pašvaldība, uzľēmēji

Pašvaldības budžets, uzľēmēju līdzekļi, ES struktūrfondi

1000,00

Pastāvīgi

Pašvaldība, valsts

Pašvaldības budžets, sponsori

2500,00 . gadā

2006 – 2009

Pašvaldība

Pašvaldības budžets

1500,00

Tūrisma iespēju popularizēšana, vietu atpazīstamības viecināšana

2006

Pašvaldība

Pašvaldības budžets

2000,00

Elastīgas finansu aprites organizācija

2006 2011

Pašvaldība, valsts, uzľēmēji

Pašvaldības budžets, valsts budžets

15000,00

Informācijas aprites veicināšana, pārvaldes sistēmas uzlabošanās

Pastāvīgi

Sabiedrisko pakalpojumu pilnveidošana, uzľēmējdarbības veicināšana Pašvaldības atpazīstamības palielināšanās izmantojot bukletus, informācijas stendus

TŪRISMS Sagatavot ceļvedi, karti un bukletu tūristiem Tūrisma attīstība, balstoties uz savdabīgās vides, dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām Informācijas stendu un kāršu izveide un izvietošana apdzīvotajos punktos PĀRVALDE Investīciju politikas izstrāde Iekļaušanās rajona veidotajā vienotajā informācijas sistēmā t.sk. elektroniskajā pārvaldes sistēmā

Tūrisma attīstības veicināšana, aktīvās atpūtas veicināšana pagasta iedzīvotāju vidū Dabas objektu iezīmēšana un identificēšana dabā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana

63

Sēmes pagasta teritorijas perspektĥvā attĥstĥba

Sēmes pagasta kopējā teritorijas attĥstĥbas koncepcija Lai nodrošinātu ilgspējīgas un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanu pagastā, kā arī lai nodrošinātu pēctecības principu ievērošanu, un tradīciju respektēšanu, paredzēts saglabāt esošo Sēmes pagasta teritorijas uzbūves struktūru, to papildinot ar mūsdienu prasībām atbilstošiem elementiem. Kā galvenā un vēsturiski nostiprinājusies tautsaimniecības nozare ir saglabājama lauksaimniecība. Bez tam arī paredzēts saglabāt unikālo dabas potenciālu- mežus un ezerus. Mežu teritorijas paredzēts saglabāt neskartā veidā, esošajos apmēros, pieļaujot tikai to kopšanu. Mežu teritorijās, kas atrodas ainaviski augstvērtīgās vietās, iespējams ierīkot atpūtas vietas.

Apbūves struktūrā ir saglabājama vēsturiski izveidotā apdzīvojuma struktūra ar galveno apdzīvoto vietu Sēmes ciemu un vairākiem nelieliem ciemiem. Sēmes ciemā paredzēts koncentrēt visa veida pārvalde un pakalpojumu objektus. Kaivē, Brizulē, Rideļos izvietojami lokāli apkalpes objekti. Apbūves raksturs ciemos ir saglabājams vēsturiski izveidotais. Kā ciemi teritorijās plānojumā ir izdalīta Sēme un Kaive. Brizulē un Rideļos šobrīd ir izvietota retināta apbūve, kuras raksturs ir saglabājams. Taču nav paredzēts īpaši koncentrēt iedzīvotājus ciemu teritorijās. Esošā transporta struktūra nodrošina visa pagasta teritorijas attīstību un piekļūšanu visiem zemes īpašumiem. Šī struktūra ir saglabājama, papildus ir veidojami piebraucamie ceļi jaunveidojamās savrupmāju un ciemu apbūves teritorijās Papildus apbūves teritorijas ir veidojamas gar valsts autoceļu RīgaVentspils, kas ir ar autotransportu viegli pieejamas un ainaviski augstvērtīgas teritorijas. Jaunveidojamā apdzīvotā vieta Lazdas ir veidojama attālināti no pagasta centra. Bez tam šo perspektīvo apdzīvoto vietu no kopējās pagasta teritorijas nodala dzelzceļa līnija un valsts autoceļš. Jaunveidojamās apbūves teritorijās ir veidojami darījuma objekti, kas nodrošinās pagasta iedzīvotājus, tūristus un tranzīttransporta apmeklētājus, kā arī dzīvojamās apbūves teritorijas. Ja Lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas ir saglabājamas aptuveni iepriekšējos apmēros, nedaudz tos samazinot uz dzīvojamās apbūves un darījuma objektu apbūves rēķina. Pagastā vēlams attīstīt netradicionālas lauksaimniecības metodes, kas veicinātu ekonomisko attīstību, kā arī piesaistītu papildus interesi un investīcijas.

Kā jauna un perspektīva nozare Sēmes pagastā ir attīstāms lauku tūrisms, jo sevišķi ekotūrisms, kam ir dabas resursu un ainaviskais potenciāls. Jau šobrīd Sēmes pagastā ir izveidotas labiekārtotas teritorijas aktīvai atpūtai.

64

Sēmes pagasta dabas teritoriju izmantošana un ilgtspējĥgas vides nodrošināšana Sēmes pagasta dabas teritorijas turpmākajā perspektīvē ir paredzēts saglabāt un kopt, lai tās būtu izmantojamas pagasta iedzīvotāju un apmeklētāju vajadzībām, kā arī, lai tās tiktu saglabātas kā vērtības nākamajām paaudzēm.

Apbūves struktūra ir saglabājama vēsturiski izveidotā, tā ir papildināma un kvalitatīvi uzlabojama. Iespējama apbūves paplašināšanās esošo apbūves teritoriju tuvumā, kā arī teritorijās, kas atrodas pie izdevīgiem autoceļiem. Apbūvi iespējams paplašināt tikai uz nevērtīgu lauksaimniecības zemju rēķina. Pirms apbūves uzsākšanas lauksaimniecības zemēs papildus Sēmes pagasta teritorijas plānojuma nosacījumiem ir jāveic lauksaimniecības zemju transformācija.

Ražošanas un noliktavu teritorijas ir saglabājamas esošajās teritorijās.

Mežu zemes ir saglabājamas neskartos apjomos, ir paredzēts papildus apmežot nelielas teritorijas. Vietās, kur jau ir izveidotas sabiedrībai pieejamas atpūtas vietas, iespējama šo teritoriju neliela paplašināšana iepriekš veicot meža zemju transformāciju.

Tā kā ir principiāli saglabājama esošā Sēmes pagasta teritorijas izmantošana, ražošanas un noliktavu teritoriju apsaimniekošana ir intensificējama, pielietojot modernas videi draudzīgas tehnoloģijas, Sēmes pagasta attīstībā apskatītajā laika posmā līdz 2017 gadam nav paredzamas vides problēmas.

Lauku tūrisma iespējas pagastā Pieprasījums pēc lauku tūrisma pieaug, jo tūristi vēlas atpūsties pie ūdeľiem, tos interesē dažādas aktivitātes- zirgu izjādes, sporta spēles, tradīciju, svētku un notikumu svinēšana, pirtis. Šai nozarei var prognozēt vienīgi ilgtspējīgu attīstību, jo pašreiz ir daudz trūkumu, kas kavē uzsākt tās darbību, piemēram, likumdošana- Saeima 10.03.1998.g. pieľēma Latvijas lauku attīstības programmu, kurā meklē pieeju sociālo un ekonomisko problēmu risināšanai lauku apvidos. Pagastā ir nopietnas problēmas ar ceļu kvalitāti, jo līdzekļu trūkums valsts un pašvaldību budžetos liedz sakārtot ceļus līdz prasībām, kuras apmierinātu tūristus. Skolās par maz vērības pievērš vides saglabāšanai, jaunās paaudzes domāšanas ievirzīšanai ,,zaļajā‖ jomā. Tomēr skatoties uz nākotni, čaklus latviešus var atrast visur, kam rūp sava sēta un kuri labprāt lauku mieru un klusumu ļautu izbaudīt arī iebraucējiem tūristiem.

Taču jāsecina, ka pagastam ir daudz jauku vietu, ko tūristi gribētu apskatīt. Ilgtspējīga lauku tūrisma attīstībai jābalstās uz vides aizsardzības standartiem, tad tā spēs mest izaicinājumu tradicionālajam tūrisma biznesam.

Ekotūrisma attĥstĥbas iespējas Sēmes pašvaldĥbā Ekotūrisma attīstība Sēmes pagastā būtu jāvirza uz priekšu soli pa solim. Šādus pakalpojumus nevar realizēt uzreiz, tur jābūt apľēmībai 65

un ieinteresētībai. Iedīgļi tam ir, jo pagastā ir daudz skaistu mežu, apskates objektu, neskarta daba, kas dotu iespēju attīstīties ekotūrismam. Ekotūrisma stratēģijas izveidē ietilpst arī apskates vietu novērtējums, resursu plānošana, serviss, ekonomiskās iespējas un menedžmenta radīšana. Šim procesam jābūt saistītam ne tikai ar pagasta interesēm, bet arī valsts aģentūrām, dažādām kultūras kopienām un vides aizsardzības organizācijām.

Attīstot ekotūrismu apskates teritorijas būtu domātas mazām tūrisma grupām, tādejādi mazinot slodzi uz apkārtējo vidi un netraucējot ikdienas dzīvi vietējiem iedzīvotājiem. Grupās varētu būt skolnieki, studenti, kuri studē dabas zinības, ģeogrāfiju, vides problēmas, un tie, kuri patiesi grib izbaudīt dabu un mieru laukos.

Lai attīstītos manā pagastā ekotūrisms un tūrisms vispār, nepieciešams veikt vairākus priekšdarbus: Sagatavot un uzstādīt norādes zīmes un informatīvos materiālus pie apskates objektiem, atpūtas vietām un teritorijām; Uzstādīt kartogrāfisko materiālu pie galvenajiem autoceļiem; Sadarbībā ar kaimiľu pašvaldībām un tūrisma organizācijām apzināt un izveidot dabā tūrisma maršrutus caur pagasta teritoriju; Sākt atpūtas un veselības taku izveidi; Iesaistīties projektā Euro Velo, atbalstot veloceliľa izveidošanu caur pagasta teritoriju; Veicināt dabas un kultūras pieminekļu iesaistīšanu tūrisma attīstībā, nodrošinot to aizsardzības prasības; Veicināt jaunu apskates objektu veidošanu; Sekmēt atpūtas teritoriju labiekārtošanu, nodrošināšanu ar informatīvajiem materiāliem un informatīvo stendu uzstādīšanu; Izveidot pie ezeriem peldvietas atbilstoši vides un veselības prasībām; Nodrošināt vides aizsardzības prasību izpildi.

Ekotakas un uzdevumi, kas veicami pagastā to ierĥkošanai Skaistā laikā, it sevišķi vasarā, Sēmes pagastu apmeklē pietiekoši daudz iebraucēju. Tie ir atpūtnieki, kuri nolēmuši nedēļas nogali pavadīt ārpus mājām. Daži, nolemj atpūsties pie skaistā Mucenieku ezera, skaisti sakoptā, iekārtotā atpūtas bāzē ,,Lauktehnika -2‖, kur ir iespējams peldēties, braukt ar ūdens motocikliem, laivu, sauļoties, spēlēt tenisu, izmantot batutu, braukt ar skrituļslidām, velosipēdiem, ir ugunskura un nakšľošanas vietas. Bet ir tūristi, kuri vēlas ar kājām vai velosipēdu apceļot mūsu zemīti, arī tai skaitā Sēmes pagastu, jo tas ir bagāts ar skaistiem ezeriem, upītēm, pakalniem – Jūraskalns, Sanderu kalns un lejām, kā arī dabas un kultūrvēsturisku mantojumu.

66

Izveidot tūristu takas, kuras veicinātu tāda tūrisma attīstību Sēmes pagastā, kas atbilstu ilgtspējības principiem – tiek ľemtas vērā vides prasības, uzlabots iedzīvotāju dzīves līmenis, veicināta atpūta katram nepieciešamā veidā. Galvenais uzdevums ir veicināt tūrismu ľemot vērā katras tūristu grupas vēlmes un vajadzības, taču katrā maršrutā un takā neuzbāzīgā veidā iepazīstināt tūristus un dabas mīļotājus ar dabas procesiem un vajadzībām nepārslogot dabas vidi. Piedāvātai atpūtai jābūt tik kvalitatīvai, lai tūrists, ľemot vērā maršrutu daudzveidību, vēlētos šeit atgriezties un izbaudīt vēl nezināmos atpūtas un maršrutu veidus.

Izstrādājot takas, jāľem vērā arī veids kādā tūrists pārvietojas pa teritoriju - ceļo kājām, ar laivām, plostu, velosipēdiem, autobusu, zirgiem u.c. Nedrīkst aizmirst arī par nakts mītnēm, telšu vietām un autostāvvietām. Takas būtu jāveido tā, lai kādai vietai neradītu pārāk lielu slodzi, lai videi netiktu nodarīts kaitējums. Nesen vēl uzskatījām, ka ārzemju tūristiem ir nepieciešami tikai asfaltēti celiľi un izpļauti zālāji, tagad nākas konstatēt, ka to viľš var apskatīt mājās, bet tieši neskarta daba, aizaugušas pļavas, jaunaudzes, tīrs gaiss un ūdens ir tas, kas nepieciešams atpūtai.

Uzdevumi, kas veicami, lai ierīkotu pagastā ekotakas: Izdalīt atsevišķas tūristu grupas.

Izdalīt dažādus ceļošanas veidus un izvērtēt iespējas ar tiem nodrošināt tūristus.

Apkopot informāciju par atpūtas bāzēm, viesu mājām, nakts mītnēm, piedāvāto vietu skaitu, cenām, kā arī par atpūtas iespējām šajās vietās.

Apkopot informāciju par apskates objektiem, tos kartogrāfiski attēlot vienuviet.

Izdalīt datus par īpaši aizsargātām dabas teritorijām, aizsargājamiem objektiem, biotopiem, augiem un dzīvniekiem Sēmes pagasta teritorijā, sadarbojoties ar reģionālo vides pārvaldi.

Izstrādāt maršrutus dažādām interešu grupām ( vēlams vairākus maršrutus katrai), stingri sekojot, lai neradītu pārlieku lielu slodzi uz kādu no dabas vides rajoniem.

Izplānot maršrutu pielāgošanu tūrisma vajadzībām, iespēju robežās nepārveidojot dabisko vidi.

Apkopot informāciju par ēdināšanas iespējām. Ľemot vērā nakts mītľu izmaksas, piedāvāto pakalpojumu izmaksas, aprēķināt dažādu maršrutu vidējās izmaksas uz vienu tūristu.

Novietot informācijas stendu šosejas malā pie pagrieziena uz Sēmi, ceļa Tukums- Kolka 8 km ar nepieciešamo informāciju un pagasta karti.

67

Veikt plānoto maršrutu pielāgošanu tūristu vajadzībām.

Veikt reklāmas darbus.

Iesaistīt vietējos iedzīvotājus tūrisma attīstības realizēšanā gan plānošanas stadijā, gan tūrisma realizēšanas praktiskajā darbā (darbaspēku, amatniekus, māksliniekus, lauksaimniekus, tirgotājus u.c.)

Neviena aktivitāte minētajā teritorijā nebūs iespējama bez iedzīvotāju, uzľēmēju un pašvaldības atbalsta. Kopā sadarbojoties, šāda veida projektu realizēšana palīdzēs uzlabot pagasta sociālo klimatu, iedzīvotājos attīstīsies kopības apziľa, solidaritāte un atbildības sajūta, viľi jutīsies iesaistīti sava pagasta attīstībā un līdz ar to spēcīgāk identificēs sevi ar apkārtējo vidi.

Attīstot tūrismu būs iespējams uzlabot vidi un tās kvalitāti teritorijā, kurā paši vēlamies justies labi.

Sēmes pagasta teritorijas arhitektoniski telpiskā uzbūve un teritorijas izmantošana Sēmes pagasta uzbūvē ir paredzēts saglabāt esošo teritorijas izmantošanas struktūru. Kā galvenās vērtības ir saglabājami meži un lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas, kas funkcionē kopīgi ar mazsaimniecību teritorijām.

Lauksaimniecības teritorijas pakāpeniski paredzēts samazināt, paredzot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju un darījuma teritoriju izveidi. Darījumu teritorijas ir veidojamas galvenokārt pie izdevīgiem pievedceļiem, kā arī vietās, kur jau vēsturiski ir izveidojušies darījuma objekti.

Ražošanas un noliktavu- komunālās teritorijas ir saglabājamas to esošajās atrašanās vietās, teritoriāli nav paredzēts tās palielināt, bet paredzēts pielietot efektīvākās darba metodes, kas ļaus intensīvāk izmantot esošās teritorijas.

Sēmes pagastā, lai nodrošinātu plānoto teritorijas attīstību, pārsvarā ir saglabājama esošā apbūves struktūra. Pārsvarā tā ir retināta mazsaimniecību apbūve, kas veido raksturīgo Sēmes pagasta ainavu, un nelieli ciemi ar blīvāku apbūvi, kā arī sabiedrisko un darījuma objektu koncentrāciju. Kā telpiskās un teritoriālās uzbūves centrs ir saglabājams Sēmes ciems, kā apakšcentri ir veidojami Kaive un pakāpeniski Brizule. Pakāpeniski jauna apdzīvot vieta ir veidojama Lazdās pie valsts autoceļa A-10. Veidojot šīs teritorijas apbūvi nepieciešamas saglabāt lauku ainavas raksturīgās iezīmes, vienlaicīgi piedāvājot iespējas izvietot atpūtas un pakalpojumu objektus, kā arī modernas savrupmāju apbūves teritorijas. Lai nodrošinātu minētās teritorijas attīstību, pirms apbūves nepieciešams izveidot atbilstošu ceļu tīklu.

Kopējā pagasta transporta shēma ir saglabājama esošā, papildus veidojot ceļus jaunveidojamo apbūves teritoriju funkcionēšanai.

68

Sēmes pagasta teritorijas plānojumā ir noteiktas sekojošas atļautās teritorijas izmantošanas: Apbūve: a) ciemu apbūves teritorijas ir veidojamas esošajās ciemu teritorijās. Šī apbūve iekļauj sevī dzīvojamo, darījumu un sabiedrisko funkciju kopumu. Ciemu nelielo mērogu dēļ nav iespējams strikti nodalīt atsevišķas funkcijas. Sēmes pagastā nav papildus nepieciešamas teritorijas pašvaldības funkciju realizēšanai. b) savrupmāju teritorijas ir koncentrējamas galvenokārt esošos ciemos, to nomalēs vai tiešā tuvumā, kā arī teritorijās pie izdevīgiem pievedceļiem (perspektīvā apdzīvotā vieta- Lazdas) c) mazsaimniecību teritorijas ir saglabājamas esošajā izvietojumā un esošajā blīvumā. Papildus šajās teritorijās var parādīties lauku tūrisma funkcija. Mazsaimniecību apbūve ir saglabājama kā tipisks Sēmes pagasta ainavas elements. d) sabiedrisko objektu teritorijas ir koncentrētas galvenokārt ciemos un ir saglabājamas esošajās teritorijās.

Sabiedrisko objektu teritorijas galvenokārt paredzētas pagasta iedzīvotājiem. e) darījumu teritorijas ir veidojamas esošo apdzīvoto vietu tuvumā, vietās, kur tās ir veidojušās vēsturiski, kā arī papildus veidojamas teritorijās pie transporta maģistrālēm. Darījuma teritorijas ir veidojamas gan pagasta, gan apkārtējo teritoriju, gan tūristu vajadzībām. f) jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas ir veidojamas transporta piekļūšanai izdevīgās vietās. Pieļaujama gan darījumu, gan dzīvojamās funkcijas apvienošana vienā zemes īpašumā vai vienā objektā. Jaukta apbūve paredzama vietās, kur darījuma un dzīvojamā funkcija viena otru papildina, piemēram, jaunu apbūves teritoriju veidošanā. g) ražošanas teritorijas ir saglabājamas esošajās atrašanās vietās, nav paredzēta to teritoriāla paplašināšana, jāparedz šo teritoriju intensīvāka izmantošana pielietojot progresīvās tehnoloģijas; h) noliktavu un komunālās apbūves teritorijas saglabājamas esošajās teritorijās. Degvielas uzpildes stacijas iespējams veidot tikai bijušo degvielas uzpildes staciju vai citās potenciāli piesārľotajās vietās.

Dabas pamatnes teritorijas iespēju robežās ir saglabājamas esošajos apjomos un neskartas, izľemot teritorijas, kur veidojamas rekreācijas teritorijas

69

a) meži ir saglabājami, to teritorijas nav paredzēts samazināt; atsevišķās teritorijās paredzēta papildus apmežošana. b) Purvi ir saglabājami neskartā veidā un ievērojamas to aizsargjoslas; c) Ūdenstilpnes saglabājamas neskartā veidā, ievērojamas to aizsargjoslas d) darījumu teritorijas ar tūrisma raksturu ir papildus veidojamas vai papildināmas esošās dabas pamatnes teritorijas, kur izvietojami aktīvās atpūtas objekti.

Darījuma funkcija ir pakārtojama vides prasībām. e) kapsētas ir saglabājamas esošajos apjomos un esošajās teritorijās, ievērojamas aizsargjoslas.

Resursu ieguves vietas ir izmantojamas esošās. Jaunas resursu ieguves vietas nav paredzētas. Pēc resursu ieguves procesa beigšanas teritorijas ir rekultivējamas un risināms jautājums par teritoriju atļauto izmantošanu maiľu.

Lauksaimniecības teritorijas: a) lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas ir saglabājamas esošajās teritorijās. Nedaudz tiek samazinātas uz perspektīvās apbūves rēķina teritorijās, kur lauksaimniecība nav rentabla, vai arī teritorijas ir nepieciešamas apbūvei konkrētajā vietā.

Inženiertehniskais nodrošinājums ir saglabājams esošajās teritorijās.

Rekonstrukcija un paplašināšana iespējama nepalielinot to izmantotās teritorijas.

Transporta struktūra ir saglabājama esošās, papildus ir veidojami piebraucamie ceļi jaunveidojamās apbūves teritorijās.

Sēmes pagasta ĥpašas plānošanas teritorijas Turpmākas izpētes teritorijas Sēmes pagasta teritorijas plānojumā ir noteikta teritorijas izmantošana laika posmam līdz 2017. gadam. Šajā laika posmā nav paredzama radikāla teritorijas atļauto izmantošanu maiľa, kā arī nav paredzēta nekādu valsts vai rajona nozīmes infrastruktūras elementu izvietošana, kam būtu nepieciešama atļautās teritorijas izmantošanas maiľa.

Teritorijas , kam nepieciešama detālplānojumu izstrādāšana Lai veidotu jaunu apbūvi, kas harmoniski iekļautos Sēmes pagasta kopējā kompozicionālājā struktūrā un nodrošinātu jaunās apbūves elementu funkcionēšanu, nepieciešams izstrādāt detālplānojumos visās perspektīvajās savrupmāju teritorijās. Detālplānojumu galvenie uzdevumi ir transporta shēmas izstrādāšana vismaz apskatāmās teritorijas un kaimiľu teritoriju robežās, kā arī apbūves noteikumu izstrādāšana, kas reglamentēs jaunveidojamo būvapjomu parametrus

70

un vizuālos veidolus. Detālais plānojums obligāti ir izstrādājams teritorijām pie valsts autoceļa A-10 jaunveidojamā apdzīvotā vietā Lazdas.

Teritorijas, kas nepieciešamas pašvaldības funkciju realizēšanai.

Sēmes pagastā pašvaldības funkcijas tiek realizētas atbilstoši pagasta iedzīvotāju vajadzībām. Tuvākajos 12 gados nav paredzēta pilnīgi jaunu objektu celtniecība. Pašvaldības īpašumā esošās teritorijas nodrošina esošo objektu funkcionēšanu un to rekonstrukciju, kā ar to paplašināšanu. Iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai nepieciešami papildus pakalpojumu objekti, kuru izveidošanai un funkcionēšanai ir piesaistāmi privātie īpašumi un finanses. Ciemu teritorijās rodas nepieciešamība veidot papildus automašīnu stāvvietas. Arī to izveide iespējama privātajos īpašumos teritorijās, kur to pieļauj atļautā izmantošana.

Kaimiľu teritoriju un Sēmes pagasta plānošanas kopīgās interešu teritorijas.

Sēmes pagastam un kaimiľu teritorijām nav paredzētas un esošas teritorijas, kurām būtu jāveic kopīgi īpašas plānošanas pasākumi: Tā kā mežu, lauksaimniecības teritoriju un upju teritoriju ilgtspējīga apsaimniekošana ir uzskatāma par katras pašvaldība pienākumu, nav paredzami īpaši apsaimniekošanas pasākumi.

Atkritumu savākšanai un apsaimniekošanai, kā arī dzīvnieku kapsētu pakalpojumiem ir iepriekš veikta ilglaicīga vienošanās ar kaimiľu teritorijām.

Vizuālo saikľu veidošanai perspektīvās apdzīvotās vietas –Lazdas izveidei nepieciešams veidot vizuālu sasaisti ar Pūres ciema apbūvi.

Kopīgi ar kaimiľu teritorijām vēlams risināt dzelzceļa un autoceļu kaitīgās ietekmes novēršanas pasākumu risinājumu kompleksu.

Skatīt karti „Sēmes pagasta teritorijas plānojums. Plānotā teritorijas izmantošana” Sējumā Nr. 3 „Sēmes pagasta teritorijas plānojums. Kartes”

71

Shēma Nr. 9 „Sēmes pagasta teritorijas plānotā izmantošana‖

72

Shēma Nr. 10 „Sēmes ciema teritorijas plānotā izmantošana‖

73

Shēma Nr. 11 „Kaives ciema teritorijas plānotā izmantošana‖

74