Page 1

WWW.JIC.LV

APRĪLIS, 2013

Balvas kā produkta kvalitātes apliecinājums Sportā Olimpiskā čempiona tituls ir mūžīgs apliecinājums sportista sasniegumiem. Kino industrijā pietiek filmu tikai nominēt Oskariem, lai vesela virkne cilvēku to iekļautu savu obligāti skatāmo filmu sarakstā. Līdzīgi strādā dažādi uzņēmējdarbības, dizaina un kvalitātes apbalvojumi, kas potenciālajiem klientiem apliecina produkta vērtību un palīdz izdarīt izvēli. Jo prestižāka saņemtā balva, jo lielāka mediju interese, konkursa rezonanse, un saņemtais apbalvojums strādā kā nenovērtējams mārketinga ierocis. To apliecina arī mūsu uzņēmumi, kas lepojas ar saņemtajiem apbalvojumiem, izmanto tos savās mārketinga aktivitātēs, un izvieto informāciju par saņemtajām balvām pat uz produktu etiķetēm. Kad sākām attīstīt biznesa inkubatoru, bija pārliecība, ka trīs gadi ir laiks, kas nepieciešams, lai inkubatoru darbībai būtu kādi taustāmi rezultāti. Tagad, kad tie pagājuši, redzam, ka pieņēmums bija pareizs, un uzņēmumu

saņemtie apbalvojumi tam ir visredzamākais apliecinājums. Par dažiem no tiem lasiet mūsu jaunumu izdevumā. Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs

JIC biznesa inkubatora blogs ( www.jic.lv/blogs ) ir vieta, kur meklēt padomus, uzņēmēju pieredzi un atziņas par dažādiem ar biznesa attīstību saistītiem jautājumiem. Jaunākajā rakstā lasiet „Kivvi Cosmetics” vadītājas Agates Jurkovskas – Kančas pārdomas par to, kā un kāpēc notiek eko sertificēšana.

Pierakstieties blogam un neko nepalaidīsiet garām!

Biezeņi bērniem Rūdolfs – Gada Ekoprodukts 2012 Lielu gandarījuma sajūtu uzņēmumam „Lat Eko Food”, kas tirgū piedāvā Latvijā ražotus bioloģiskos biezeņus bērniem - „Rūdolfs”, nesusi rudenī izstādē „Riga Food” iegūtā Zemkopības ministrijas un „Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas” godalga – Gada Ekoprodukts 2012 un saņemtā Zelta medaļa par izcilu kvalitāti. „Ir prieks par augsto novērtējumu un zelta medaļu. Tas ir kā neapšaubāms apliecinājums, ka ejam pareizajā virzienā un esam radījuši izcilu un vajadzīgu produktu, kas ir nepieciešams mūsu sabiedrībai, mūsu vismazākajiem un vismīļākajiem. Viņi ir pelnījuši labāko, ko spējam dot. Šī balva dod pozitīvu lādiņu turpināt iesākto un iet tālāk, lai attīstītu bioloģiskās pārtikas jomu un piedāvātu ar vien jaunas garšas un jaunus produktus,” stāsta Egija Martinsone. Uzņēmums „Lat Eko Food” strauji iekaro tirgu, un šosezon viņu sortimentā ir jau 15 veidu bioloģiskie biezenīšus no Latvijas ekoloģiskajiem lauku labumiem – augļiem, ogām un dārzeņiem.

Ieguldījums Tavā nākotnē


Latviešu bērnu mēbeļu zīmols KUKUU gūst starptautisku atzinību Zīmola KUKUU radītājs, uzņēmums „my place”, par bērnu dizaina mēbeļu kolekciju „bird&berry” saņem prestižo starptautiskā dizaina konkursa „A'Design Award 2013” balvu par uzvaru bērnu produktu dizaina kategorijā. Zelta apbalvojumu JIC biznesa inkubatorā strādājošais uzņēmums saņēma konkursa galā pasākumā 14. aprīlī Komo, Itālijā. „A'Design Award” ir ikgadējs, starptautisks, žūrijas vērtēts konkurss, kas godina labākos dizainerus, arhitektus, inženierus, dizaina studijas un uz dizainu orientētus uzņēmumus no visas pasaules. Ik gadu tiek izvērtēti tūkstošiem pieteikumu un balvas tiek pasniegtas 80 kategorijās. Apbalvojums par uzvaru Bērnu produktu dizaina kategorijā, kas šogad konkursā tiek pasniegts pirmo reizi, ceļo uz Latviju pie zīmola KUKUU. Līdzās uzvarētāju statuetei un īpašam produktu kvalitātes sertifikātam, konkursa „A'Design Award” uzvarētāji saņem milzīgu atbalstu starptautiskai publicitātei, produktu un dizaina reklāmai kā arī tiek iepazīstināti ar plašu kontaktu loku dizaina pasaulē. „Tikai konkursa apbalvošanas ceremonijā vien, pēc kuras seko kontaktu veidošanas pasākums, tiekas vairāk nekā 200 dizaineri, produktu izstrādātāji, ražotāji un dizaina pircēji, lai iepazītos un apspriestu nākotnes sadarbības iespējas,” stāsta Aija Priede-Sietiņa. „Šādi notikumi ir lieliska iespēja zīmolam KUKUU pievērst starptautisku preses uzmanību un iegūt jaunus kontaktus, kas ir ļoti būtiski turpmākajā darbā un zīmola atpazīstamības veicināšanā.” Konkursa uzvarētāju darbi, arī daļa no kolekcijas „bird&berry”, ir apskatāmi īpašā „A'Design Award” izstādē, kurā aplūkot var 462 dizaina, mākslas un arhitektūras darbus no 66 valstīm. Izstāde no 12. līdz 27.aprīlim ir skatāma Komo, Itālijā.

„Paši izstādē klāt nebūsim, bet balvu pasniegšanas ceremoniju, protams, apmeklējām. Vienmēr esmu gribējusi apskatīt Komo un, tā kā ceremonija sakrīt ar manu dzimšanas dienu, man ir tā lieliskā iespēja apvienot darbu ar atpūtu,” stāsta Aija Priede-Sietiņa. Ir produktu kategorijas, kurās dalība dažādos konkursos ir svarīga uzņēmuma mārketinga sastāvdaļa. „Ja produkts tiek piedāvāts dizaina nišā, apbalvojumi ir būtiski,” skaidro Aija Priede-Sietiņa. „Tas apliecina produkta vērtību.” Prestižo „A'Design Award” zelta apbalvojumu piešķir tikai augstākā līmeņa dizaina darbiem. Dizainparaugus vērtē trīs dažādas žūrijas – akadēmiskā, profesionālā, kā arī žūrija, kas veidota kā fokusgrupa. Dizaina paraugi tiek skatīti no dažādiem aspektiem, vērtējot to funkcionalitāti, ergonomiskumu, inženierrisinājumus, prezentāciju, inovācijas, produkta lietojamību, tā interesantās detaļas un citas lietas. Tikko saņemtais „A'Design Award 2013” zelta apbalvojums papildina jau iepriekš saņemtos augstos novērtējumus par kolekciju „bird&berry” - Latvijas Dizaineru Savienības gada balvas divās kategorijās: „Labāka is rūpnieciskais dizains 2011” (galvenā balva) un „Labākais ražotais produkts 2011”, kā arī žurnāla DEKO Gada balvu dizainā 2012, kur saņemta 2. vieta par rūpniecisko dizainu.


Pastaigas 2012. gada labāko kosmētikas jaunumu topā 4 Kivvi Cosmetics produkti Šogad jau septīto reizi stila un modes žurnāls „Pastaiga” rīkoja labāko kosmētikas jaunumu topu, kurā laurus plūca JIC biznesa inkubatora uzņēmums „Kivvi Cosmetics”. Starp labākajiem kosmētikas līdzekļiem Latvijā savu vietu bija atraduši veseli četri „Kivvi” produkti! Žurnāls „Pastaiga” ik gadu piedāvā savus favorītus kosmētikas un parfimērijas jomā – skaistākos, kvalitatīvākos, efektīvākos un interesantākos produktus deviņās dažādās nominācijās. Tops tiek veidots sadarbībā ar nozares profesionāļiem, pētot produktu sastāvu, ņemot vērā pasaules pieredzi, sekojot par kosmētiku un parfimēriju rakstošo blogeru atsauksmēm un visvairāk pirkto produktu topiem Latvijas veikalos, veicot klientu aptaujas un, protams, testējot pašus produktus. Topā iekļauti produkti, kas bija jaunums Latvijas kosmētikas un parfimērijas tirgū, respektīvi, tirdzniecībā nonāca 2012. gadā. Kategorijā „Attīrošie līdzekļi sejas ādai” godināti tika divi „Kivvi Cosmetics” produkti – „Meža aveņu sejas toniks ar melisas ekstraktu”, kā arī „Sejas skrubis ar bambusu un papaijas sēklu eļļu”. Kategorijas „Ķermenis” TOP produkti bija vēl divi „Kivvi” lolojumi – „Dzeltenās rozes ķermeņa marmelāde” un „Barojošs roku krēms ar ķiršu kauliņu un vīnogu sēklu eļļu”. „Šādi apbalvojumi sniedz tīri emocionālu gandarījumu. Kā jebkurš „paldies” par labi paveiktu darbu,” norāda „Kivvi Cosmetics” vadītāja Agate Jurkovska-Kanča. „No biznesa

viedokļa tas ir papildus motivators izvēlēties mūsu produktu. Žurnāls „Pastaiga” ir vērā ņemams viedokļa līderis. Ja klients ierauga plauktā produktu ar sarkanu bumbuli „Pastaiga iesaka”, tas palīdz izdarīt izvēli. Tā ir kā kvalitātes zīme, ka mūs atzīst.”

Pasaules rekords – spēcīgs mārketinga ierocis JIC biznesa inkubatora uzņēmuma „UAV Factory” izgatavotā bezpilota lidmašīna „Penguin B” pērnvasar uzstādīja pasaules rekordu, veicot ilgāko lidojumu mini klases bezpilota lidaparātam. Viņu izstrādātais Pingvīns lidoja 54 stundas un 27 minūtes, ievērojami pārspējot iepriekšējo rekordu, kas bija 38 stundas. „Pasaules rekords noteikti ir lieta, ar ko lepojamies, par ko stāstām, ko pieminam savās prezentācijās, jaunumu izdevumos un citur,” stāsta UAVFACTORY sagādes direktors Jānis Vilmanis. „Tas bija plaši aprakstīts notikums nozares izdevumos un viennozīmīgi piesaistīja aviācijas profesionāļu uzmanību.” „Rēķināmies, ka pasaules rekords nav lieta, ar ko varēsim spēlēties divus gadus – tas var mainīties. Pagaidām gan neviens pat nemēģina rekordu pārspēt, tomēr izmantojam šo kā

mārketinga instrumentu, kamēr ir tāda iespēja,” norāda Jānis Vilmanis.


Ir būtiski novērtēt uzņēmumus no valsts skatpunkta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais konkurss „Eksporta un Inovācijas balva” kļuvis par nozīmīgāko un prestižāko uzņēmējdarbībai veltīto pasākumu Latvijā. Aizvadītajā gadā kategorijā „Importa aizstājējprodukts” finālistu vidū bija un atzinību saņēma ar JIC biznesa inkubatora nu jau izinkubētais uzņēmums „iMedia” ar savu e-pasta mārketinga sistēmu „Mailigen”. Lai jautātu, ko šis konkurss sniedz ne tikai laureātiem, bet visiem tā dalībniekiem, un ko nozīmē darbs pie tā organizēšanas, uz sarunu aicinājām AIJU JAUNZEMI, LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktori. Kāpēc šāds konkurss ir nepieciešams? Uzņēmumiem ir vajadzīga atzinība ne tikai starptautiskajos tirgos, kur viņiem izdodas ieiet un atrast partnerus, bet ļoti būtiski ir uzņēmumus novērtēt arī no valsts skatpunkta - lai viņi justos atzīti saņemtu arī sava veida valsts godinājumu. Tā ir dziļākā konkursa doma – pateikt paldies uzņēmumiem par to, ko viņi dara, ka viņi strādā, ka viņi eksportē. No otras puses, tas ir labs Latvijas uzņēmumu mārketinga instruments ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Līdzās konkursa noslēguma pasākumam un balvu piešķiršanai, ir vēl vesela virkne aktivitāšu, kas tiek īstenotas uzņēmumu popularizēšanai ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Piemēram, katru gadu izgatavojam katalogu par konkursa finālistiem un nosūtām to uz visām mūsu vēstniecībām un pārstāvniecībām. Dažādās tikšanās reizēs tas tiek prezentēts un pasniegts kā informatīvs materiāls un dāvana ārvalstu sadarbības partneriem. Vai šīm aktivitātēm ir kāda starptautiskā rezonanse? Mārketingā tā nevar izvērtēt – vai tāpēc, ka informācija par uzņēmumu ir ielikta mājaslapā vai izsūtīts katalogs, kaut kas ir būtiski mainījies. Tas nav iespējams, un pat neesam mēģinājuši veikt konkursa izvērtēšanu no šāda aspekta. Taču, ja uzņēmums ir apbalvots, informācija par to ievietota laureātu katalogā un LIAA mājaslapā, potenciālajiem sadarbības partneriem tas ir signāls, ka tie ir Latvijas labākie uzņēmumi, kas ir atzīti arī no valsts puses. Uzņēmumi noteikti šādā veidā iegūst sava veida uzticamības kredītpunktus. Kā attīstījies un audzis konkurss šo 8 gadu laikā? Protams, konkurss gājis plašumā. Ja sākotnēji uzņēmumu skaits bija pavisam neliels, virs 20, tad pērn pieteikumi jau bija vairāk kā simts. Pieaugot uzņēmumu skaitam un rīkojot konkursu no gada uz gadu, ir krietni augusi tā popularitāte. Uzņēmēji novērtē, ka viņi ir starp tiem, kuri nokļūst konkursa 2.kārtā, kurus klātienē apmeklē žūrijas komisija, ka viņi ir starp laureātiem. Visos uzņēmumu apmeklējumos komisija vienmēr tiek gaidīta un ļoti nopietni uztverta. Konkursa svars ir krietni pieaudzis. Ar katru gadu esam palielinājuši kategoriju skaitu. Sākotnēji konkurss notika „Eksportspējīgākā uzņēmuma” un „Inovatīvākā produkta” kategorijās.

2009.gadā konkursu papildinājām ar jaunu - „Importa aizstājējprodukts”, savukārt 2010.gadā pievienojām kategoriju „Rūpnieciskais dizains”. Katru gadu tiek izvēlēts un godināts arī viens uzņēmums ar stabilu izaugsmi un labiem eksporta rādītājiem kā pārliecinošs līderis - „Eksporta čempions”. Šis konkurss faktiski ir izveidojies par uzņēmējdarbības balvu. Kāda ir uzņēmumu atsaucība? Latvieši ir gatavi sevi paslavēt? Ar šo viss ir kārtībā. Domāju, ka uzņēmumi ļoti novērtē, ka tiek paslavēti no valsts puses. Mēs labprāt konkursā vērtētu 200 - 300 dalībniekus, bet uzņēmumi, kā jau mēs visi, ir aizņemti. Atšķirībā no ražošanas un pārdošanas, šis mārketinga pasākums ne vienmēr ir tik prioritārs, lai tam veltītu laiku, aizpildītu pieteikuma anketas, izvērtējot sava uzņēmuma rādītājus. Tas prasa kaut nelielu, bet piepūli. Un tad vienmēr ir jautājums – tagad man tam ir laiks, vai arī mana prioritāte ir nodrošināt ražošanu un nogādāt kravu no punkta A uz punktu B? Protams, arī laureātu ir tik, cik ir. Un tad rodas jautājums– ja es viņu vidū varbūt nebūšu, kāpēc man vispār piedalīties? Taču kopumā atsaucība tiešām aug. Kāds ieguvums no dalības konkursā ir uzņēmumiem, kas piedalās, bet nesaņem galvenās balvas? Balvas, protams, ir pirmajām 3 vietām, atzinības raksti visiem, kas iekļuvuši finālā – kopumā tiek sumināti ap 30 uzņēmumi. Otrās kārtas laikā uzņēmumus apmeklē žūrija, kurā ir pārstāvji no ļoti dažādām institūcijām, piedalās arī prese. Tas ir arī mārketings uzņēmumiem viņi izstāsta komisijai, izstāsta presei, kas viņi ir, ko dara, kādā veidā strādā, ko ražo. Konkursa laikā uzņēmumi var sevi novērtēt – mēs varam vai nevaram, vai esam pazīstami, vai mūs pamana, vai esam pietiekoši konkurētspējīgi? Ir bijuši konkursa


laureāti, kas ir mazi uzņēmumi un ļoti pārsteigti par uzvaru. Un prieks, ka viņus novērtē, ir trīskāršs. Tas ir izaicinājums – paskatīties citu acīm uz savu uzņēmumu. Ir kādi knifi, kādas lietas, kam pievēršat vislielāko uzmanību, izvērtējot kandidātus? Kas ir tas, ko primāri skatāties uzņēmumā? Atkarībā no katras kategorijas, ir rādītāji, kas tiek vērtēti, tie ir aprakstīti konkursa nolikumā. Protams, tie ir arī skaitliskie rādītāji. Viena no svarīgākajām lietām, šiem knifiem, ko žūrija vērtē ir – produkts. Vai produkts tiek eksportēts, vai tas ir saprotams, kāda ir tā pievienotā vērtība, vai produkts ir inovatīvs? Nenoliedzami, svarīga ir arī uzņēmuma reputācija. Tas ir jautājums, kas tiek pārrunāts žūrijas sēdēs, kad uzņēmumi tiek vērtēti gan pēc uzņēmumu finanšu rādītājiem, gan pēc punktiem, kas iegūti pēc katra žūrijas komisijas locekļa subjektīvā vērtējuma konkursa otrajā kārtā. Otrajā kārtā ļoti būtiska ir uzņēmēju spēja sevi prezentēt – kādā veidā viņi sevi pasniedz, kā stāsta par savu produktu, savu uzņēmumu. No kurām jomām saņemat visliekāko atsaucību? Tās ir lielās, eksportējošās nozares – kokapstrāde, pārtika, ķīmija un farmācija, tekstils, bet kopumā nozaru spektrs ir ļoti plašs. Pagājušogad piedalījās, piemēram, „Madara”, „Spodrība”, arī „Evopipes”, kas ražo plastmasas caurules. Mazāk nekā iepriekš bija mašīnbūves, metālapstrādes uzņēmumu. Tas ir mainīgi. Pagājušajā gadā jāatzīmē IT kompāniju klātbūtne konkursā. Šķita – nu, kā var izvērtēt IT uzņēmumu un salīdzināt to, piemēram, ar pārtikas ražotāju? Protams, 1.kārtā vērtē pēc objektīviem rādītājiem - apgrozījums, eksporta pieaugums un tā tālāk, bet otrajā? Un tur ir tas moments – kā uzņēmums sevi pasniedz un kā pārliecina žūrijas locekļus, kuri, vairums, neko dauz nezina par programmēšanas lietām un nozares specifiku. Tātad uzņēmumiem, kas piedalās konkursā, jāvar ne tikai parādīt skaitļus, bet jāmāk sevi arī prezentēt. Tieši tā. Jo otrajā kārtā uzņēmumi prezentē sevi un savus produktus. Un Tu redzi – kā viņi to dara, cik strukturēti, vai viņiem ir mārketinga materiāli, vai izdodas pārliecināt, ka viņu produkts attaisno sajūtas, kādas žūrijai ir radušās pēc pirmās kārtas. Cik daudz ir žūrijas locekļu, kas jāpārliecina? Aptuveni 15. Bet dažreiz ir tā, ka kopā ar žūriju uzņēmumu apmeklē arī cilvēki, kas tehniski organizē pasākumu, reizēm pievienojas LIAA projektu vadītāji, kas vēlas paskatīties, kā viņa klientam sokas. Tad delegācijā ir pat 20 cilvēki. Cik liels ir konkursa noslēguma pasākums? Tie ir apmēram 250 – 300 viesu, ar ko rēķināmies. Vai uzņēmēji izmanto izdevību viens otru satikt un iepazīties?

Jā, šis ir arī sava veida kontaktu veidošanas pasākums uzņēmumiem. Viņi brīvā atmosfērā pēc svinīgās daļas var satikt viens otru, padalīties pieredzē, un daudz ko pārrunāt. Ikdienā jau uzņēmēji nemaz tik bieži netiekas. It kā viens par otru zina, bet kontakti nav izveidojušies. Līdzīgi ir ar uzņēmēju delegāciju vizītēm. Ir uzņēmumi, kas piedalās vizītēs arī lai satiktu savas valsts uzņēmumus un pārrunātu sadarbību. Dažreiz vienojas par savstarpējiem darījumiem. Esam organizējuši arī starpnozaru kontaktbiržas Latvijas uzņēmumiem. Uzņēmumi ir pārsteigti, ka atsevišķas lietas, ko pērk no ārzemēm, varētu iegūt tepat uz vietas no Latvijas ražotājiem. Cik laicīgi sākat strādāt pie konkursa organizēšanas? Tas ir ļoti intensīvs darbs no augusta, kad tiek izsludināts konkurss, līdz decembrim, kad ir tā noslēgums. Norit pieteikšanās, anketu aizpildīšana, seko vērtēšana, ap 30 uzņēmumu apmeklējumi, žūrijas darba koordinēšana. Cik cilvēku tiek iesaistīti organizēšanas procesā? Aktīvi pie konkursa organizēšanas strādā 4-5 cilvēki, bet iesaistīti ir krietni vairāk, dalot pienākumus, apmeklējot uzņēmumus. Tas ir komandas darbs. Kas ir lielākie izaicinājumi, esot šāda liela konkursa organizatoriem? Lielākais izaicinājums ir laiks. Plānojam visu laicīgi, lūdzam iesniegt pieteikumus laicīgi, bet posms līdz apbalvošanai vienmēr ir ļoti saspringts. Paspēt izvērtēt pieteikumus, noorganizēt žūrijas komisijas sēdes, apmeklēt uzņēmumus, noorganizēt noslēguma pasākumu – tas nav vienkārši. Konkursa laikā par uzņēmumiem veidojam arī videoklipus, kurus prezentējam noslēguma pasākumā un ievietojam mūsu mājaslapā. Visu konkursa mārketinga materiālu izgatavošanai vajadzīgs laiks, kas, kā zinām, vienmēr ir nepietiekošs. Otrs izaicinājums – noturēt konkursu tādā līmenī, kāds tas ir pašlaik – gan konkursa organizēšanu, gan noslēguma pasākuma rīkošanu. Katru gadu tā norisei meklējam kādu atraktīvu vietu, lai tas uzņēmējiem būtu neliels pārsteigums. Kas ir būtiskākais, ar ko jārēķinās, rīkojot šādus konkursus? Jārēķinās ar to, ka pirmajos gados, kamēr konkurss nav atpazīstams, dalībnieku piesaistei nepietiek ar e-pastu izsūtīšanu vai informācijas izvietošanu presē. Tas ir darbs ar uzņēmējiem, ar viņiem runājot, skaidrojot, kas tas ir, ko tas dos un aicinot piedalīties. Tas noteikti ir izaicinājums sākumposmā. Jāatceras, ka ļoti svarīga ir arī publicitāte un mārketings. Konkursam ir izstrādāts vienots zīmols. Laureāti to var izmantot uz saviem mārketinga materiāliem. Veidojot konkursu, ir svarīgi saprast – ko tas dos dalībniekiem? Naudas balva ir viena lieta, daudz svarīgāk – publicitāte un mediju intereses nodrošināšana, lai uzņēmumi iegūtu atpazīstamību arī Latvijā. Par ko ir vislielākais gandarījums, rīkojot šos konkursus? Vislielākais gandarījums ir tad, kad redzam – uzņēmumi novērtē konkursa goda rakstus un balvas, kad redzam tos piestiprinātus pie sienas, un kad uzņēmumu prezentācijās dzirdam pieminam konkursu un iegūtās vietas kā vienu no sasniegumiem, ar ko viņi lepojas.

JIC biznesa inkubatora jaunumi, Aprīlis 2013.  

JIC biznesa inkubatora jaunumi, Aprīlis 2013.

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you