Laiks mainīt „profesionālo rāmi”? / Sociālā darba specialitāšu problemātika by Tatjana Skubure

sociālā darbinieka piezīmes

SociǙlo darbinieku biedrǱba Laiks mainīt „profesionālo rāmi”?

Sociālā darba specialitāšu problemātika SociƗlƗ darbinieka piezƯmes IevaLaiks Lāsa, mainƯt Sociālo darbinieku SociƗlƗ darba biedrība

Sociālo darbinieku biedrība

„profesionƗlo rƗmi”? specialitƗšu problemƗtika

Ieva LƗss, SociƗlo darbinieku biedrƯba

VasarƗ (27. un 28.jǌlijƗ) notika kƗrtƝjƗ SociƗlo darbinieku biedrƯbas (SDB) tikšanƗs, Ta Ieva Anna rajonƗ, SmildziƼƗs. VasarƗ sanƗcƗm kopƗMeņkova pirmo reizi un, Lāsa šƷiet, tas ir jƗturpina kƗ laba tradƯcija. KopƗ sanƗkšana, jaunu kolƝƧu iepazƯšana, diskusijas par sociƗlo darbu un kopƯga atpǌt ƗrkƗrtƯgi svarƯga sociƗlo darbinieku kopƝjas profesionƗlƗs identitƗtes veidošanƗ un stiprinƗšanƗ. Par centrƗlo diskusiju tƝmu izvƝlƝjƗmies sociƗlƗ darba specialitƗšu problemƗtiku. PƝd gada laikƗ daudzviet šƯ tƝma ir aktualizƝjusies un atkal noklususi, tƗdƝƺ uzskatƯjƗm par nozƯm diskutƝt par to un veidot biedrƯbas viedokli. Diskusijas pamatƗ bija SDB valdes locekƺa MƗrtiƼa Moora sagatavotƗ analƯze par soc darba specialitƗšu dalƯjumu saistƯbƗ ar dažƗdiem, ja tƗ var teikt, ‘’profesionƗlo rƗmi’’ veidojoš Vasarā (27. un 28.jūlijā) notika kārtējākƗ: Sociālo pamatā bija SDB valdes locekļalikums MārnormatƯvajiem aktiem. TƗdiem ProfesijuDiskusijas standarts, Profesiju klasifikators, par SociƗl darbinieku biedrības (SDB) tikšanās, Talsu rajonā, tiņa Moora sagatavotā analīze par sociālā darba pakalpojumiem un sociƗlo palƯdzƯbu. Par diskusijas mƝrƷi izvirzƯjƗm noskaidrot SDB biedru vied Smildziņās. Vasarā sanācām kopā pirmo reizi un, specialitāšu dalījumu saistībā ar dažādiem, ja tā var par sociƗlƗ darba speciƗlistu dalƯjuma nozƯmi, atbilstƯbu prakses vajadzƯbƗm un labƗko dalƯju šķiet, tas ir jāturpina kā laba tradīcija. teikt, ‘’profesionālo rāmi’’ veidojošiem normatīvajiem veidu, kas bǌtujaunu nostiprinƗms normatƯvajos aktos.Tādiem kā: Profesiju standarts, Profesiju Kopā sanākšana, kolēģu iepazīšana, dis- aktiem. SalƯdzinot minƝtos dokumentus, acƯmredzamas pretrunas. NormatƯva kusijas par sociālo darbu unaugstƗk kopīga atpūta ir ārkārtīgi klasifikators,atklƗjƗs likums par Sociāliem pakalpojumiem svarīga sociālo darbinieku kopējaslietots profesionālās sociālo palīdzību. Par diskusijas No mērķitƗizvirzījām aktos netiek konsekventi sociƗlƗ un darba speciƗlistu dalƯjums. rodas neskaidrƯbas identitātes veidošanā un stiprināšanā. noskaidrot SDB biedru viedokli par sociālā darba spesociƗlƗ darbinieka un pƗrƝjo sociƗlƗ darba speciƗlistu loƧiskajƗm profesionƗlajƗm attiecƯbƗm soc Par centrālo diskusiju tēmu izvēlējāmies sociālā ciālistu dalījuma nozīmi, atbilstību prakses vajadzīpakalpojumu un sociƗlƗs palƯdzƯbas sistƝmƗ. darba specialitāšu problemātiku. Pēdējā gada laikā bām un labāko dalījuma veidu, kas būtu nostiprināms Studiju procesƗ topošais sociƗlais darbinieks iepazƯstas ar Profesiju standartu, kuram pra daudzviet šī tēma ir aktualizējusies un atkal noklusu- normatīvajos aktos. bǌtuuzskatījām jƗseko, par jonozīmīgu tas atspoguƺo robežas. standartƗatklājās sociƗlƗ darbini si, tādēļ diskutēt parprofesionƗlƗs to un Salīdzinot augstākProfesiju minētos dokumentus, attiecƯbas ar pƗrƝjiem sociƗlƗ darba speciƗlistiem attƝlotNormatīvajos shematiskiaktos (skat. 1.attƝlu). veidot biedrības viedokli. acīmredzamasvar pretrunas. netiek 1.attēls.

Profesiju standarts

SociƗlƗ darba speciƗlisti SD

SPO

darbiniekam praktiski jƗpƗrzina gan sociƗlƗs palƯdzƯbas organizƝšana, sociƗlƗ aprǌpƝ un sociƗlƗ rehabilitƗcija. PraksƝ ir zinƗms, ka šo speciƗlistu attiecƯbas ir drƯzƗk komandas rakstura, ne sociālā darbinieka piezīmes hierarhiskas. SavukƗrt SociƗlo pakalpojumu un sociƗlƗs palƯdzƯbas likumƗ sociƗlƗ darba speciƗlisti nav hierarhiskƗs attiecƯbƗs, proti, citi sociƗlƗ darba speciƗlisti nav pakƺauti sociƗlajam darbiniekam. 2.attēls. jautājums par psihosociālo palīdzību. LikumƗ katram sociƗlƗ darba speciƗlistam ir noteikti savi profesionƗlie uzdevumi (skat. 2.attƝlu). Likumā psihosociālā palīdzība ir definēta Sociālo pakalpojumu un kā sociālā darba virziens, kura uzdevums sociālās palīdzības likums ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, SociƗlƗ darba speciƗlisti sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu. Praksē ir pierādījies, ka psihosociālās palīdzības sniegšanai ir nepieciešama augstāka kvalifikācija, nekā tikai 2.līmeņa izglītība. Jautājums – kas ir psihosociālā SD palīdzība un kādai jābūt sociālā darbinieka kvalifikācijai? Otrs būtisks jautājums, kas aktualizējās diskusijā, saistībā ar minēto likumu, ir jautājums par sociālo darbu kā SR SPO pakalpojumu. Protams, šie jautājumi ir atsevišķas uzmanības vērti un mēs tiem noteikti pievērsīsimies. Aplūkosim arī sociālā darba speciālistu SA dalījumu Profesiju klasifikatorā (skat3. attēlu). Saskaņā ar Profesiju klasifikatora norādēm sociālie darbinieki ir nodalīti no sociālā darba speciālistiem. Taču dotais 2.attƝls. SociƗlo pakalpojumu un sociƗlƗs palƯdzƯbas likums konsekventi lietots sociālā darba speciālistu dalījums. sociālā darba speciālistu uzskaitījums nesakrīt ar No tā rodas neskaidrības par sociālā darbinieka un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārējo sociālā darba speciālistu loģiskajām profesio- sociālā darba speciālistu iedalījumu. Neraugoties DiskusijƗ atklƗjƗs vƝl vairƗki jautƗjumi, t.sk. jautƗjums par psihosociƗlo palƯdzƯbu. LikumƗ nālajām attiecībām sociālo pakalpojumu un sociālās uz to, ka sociālais karitatīvais darbs ir 2. līmeņa propsihosociƗlƗ palƯdzƯba ir definƝta kƗ sociƗlƗ darba virziens, kura uzdevums ir palƯdzƝt indivƯdam un palīdzības sistēmā. fesionālā augstākā izglītība, Ƨimenei risinƗt starppersonu un sociƗlƗs vides problƝmas, sniedzot psiholoƧisku un sociƗlu atbalstu.kuru apgūst 4 gadus, Studiju procesā topošais sociālais darbinieks tas ir ievietots vienā grupā ar 1.līmeņa profesionālās PraksƝ ir pierƗdƯjies, ka psihosociƗlƗs palƯdzƯbas sniegšanai ir nepieciešama augstƗka kvalifikƗcija, ar Profesiju standartu, kuram būtu palƯdzƯba augstākās sociālā darba speciālistiem – so2.lƯmeƼa izglƯtƯba. JautƗjums – kas ir praksē psihosociƗlƗ un izglītības kƗdai jƗbǌt sociƗlƗ nekƗ tikaiiepazīstas darbiniekajāseko, kvalifikƗcijai? Otrs bǌtisks jautƗjums,robežas. kas aktualizƝjƗs diskusijƗ, saistƯbƗ ar minƝtosociālais rehabilitētājs jo tas atspoguļo profesionālās Pro- ciālās palīdzības organizators, likumu, irfesiju jautƗjums par sociƗlo kƗ pakalpojumu. šie jautƗjumi ir atsevišƷas standartā sociālādarbu darbinieka attiecībasProtams, ar un sociālais aprūpētājs. uzmanƯbaspārējiem vƝrti un mƝs tiem noteikti pievƝrsƯsimies. sociālā darba speciālistiem var attēlot Pēc M.Moora referāta strādājām grupu darbu shematiski (skat. 1.attēlu). un diskutējām par sociālā darba speciālistu dalījuma Aplǌkosim arƯ sociƗlƗ darba speciƗlistu dalƯjumu Profesiju klasifikatorƗ (skat3.attƝlu). Pēc Profesijas klasifikatora sociālais darbinieks nozīmi, atbilstību prakses vajadzībām un labāko pārrauga sociālās palīdzības organizatoru, sociālo dalījuma veidu, kas būtu nostiprināms normatīvajos rehabilitētāju un sociālo aprūpētāju. Attiecīgi soci- aktos, lai likvidētu minētās pretrunas. ālā rehabilitētāja un sociālā aprūpētāja profesiju stanGrupu diskusijas rezultātā nonācām pie vairākiem, dartā ir minēts, ka šiem speciālistiem jāstrādā sociālā savstarpēji papildinošiem viedokļiem - normatīvo aktu darbinieka pārraudzībā. Tātad šis dokuments nosaka, dalījuma analīze no izglītības sistēmas, sociālā darba ka starp šiem speciālistiem pastāv hierarhiskas at- vadības un sociālā darba prakses skatījuma. tiecības. Sociālais darbinieks ir tiesīgs vadīt minēto Būtībā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzīsociālā darba speciālistu supervīzijas. Teorētiski tas bas likumā iezīmētais sociālā darba speciālistu un nozīmē, ka sociālajam darbiniekam praktiski jāpār- profesionālo uzdevumu dalījums ir visatbilstošākais zina gan sociālās palīdzības organizēšana, sociālā prakses vajadzībām. Sociālā darba speciālisti varētu aprūpē un sociālā rehabilitācija. Praksē ir zināms, ka būt līdzvērtīgā izglītības līmenī, proti, iegūt 2.līmeņa šo speciālistu attiecības ir drīzāk komandas rakstura, augstāko sociālā darba izglītību ar noteiktām speciane hierarhiskas. lizācijām tālākizglītībā. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzīPraksē līdz šim nav skaidra sociālā rehabilitētāja bas likumā sociālā darba speciālisti nav hierarhiskās loma. Būtu nepieciešams izvērtēt izglītības modeli attiecībās, proti, citi sociālā darba speciālisti nav sociālajiem rehabilitētājiem un noteikt 2. līmeņa izglīpakļauti sociālajam darbiniekam. Likumā katram so- tību ar specializāciju sociālajā rehabilitācijā. Šis darbs ciālā darba speciālistam ir noteikti savi profesionālie prasa plašas zināšanas specifiskā laukā, ko divos uzdevumi (skat. 2.attēlu). apmācības gados nav iespējams veikt. Diskusijā atklājās vēl vairāki jautājumi, t.sk. Ārkārtīgi karstas diskusijas bija par sociālās

sociālā darbinieka piezīmes

3.attēls.

Profesiju klasifikators

SociƗlie darbinieki: SociƗlie darbinieki: - SociƗlais DARBINIEKS - SociƗlais DARBINIEKS - VecƗkais sociƗlais DARBINIEKS - VecƗkais sociƗlais DARBINIEKS - SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar Ƨimeni un bƝrniem ar Ƨimeni un bƝrniem - SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar veciem cilvƝkiem ar veciem cilvƝkiem - SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar minoritƗtƝm ar minoritƗtƝm - SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar personƗm ar atkarƯbas ar personƗm ar atkarƯbas problƝmƗm problƝmƗm SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar personƗm brƯvƯbas atƼemšanas ar personƗm brƯvƯbas atƼemšanas iestƗdƝs un personƗm, kuras iestƗdƝs un personƗm, kuras atbrƯvotas no šƯm iestƗdƝm atbrƯvotas no šƯm iestƗdƝm - SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar personƗm ar speciƗlƗm ar personƗm ar speciƗlƗm vajadzƯbƗm vajadzƯbƗm - SociƗlais DARBINIEKS darbam - SociƗlais DARBINIEKS darbam ar klientiem ƗrstniecƯbas iestƗdƝs ar klientiem ƗrstniecƯbas iestƗdƝs

SociƗlƗ darba speciƗlisti: SociƗlƗ darba speciƗlisti: - SociƗlais APRǋPƜTƖJS - SociƗlais APRǋPƜTƖJS - SociƗlais - SociƗlais REHABILITƜTƖJS REHABILITƜTƖJS - SociƗlƗs palƯdzƯbas - SociƗlƗs palƯdzƯbas ORGANIZATORS ORGANIZATORS - SociƗlais karitatƯvais - SociƗlais karitatƯvais DARBINIEKS DARBINIEKS

palīdzības organizatora specializāciju un tās nepie- 2. Turpinājumā viens vai divi gadi specializācija – re3.attƝls. Profesiju klasifikators 3.attƝls. Profesiju klasifikators ciešamību. Būtībā sociālās palīdzības organizators habilitācijā, aprūpē, darbā ar ģimenēm un bērniem ir amats, kurš sastopams tikai sociālajos dienestos. utt. SaskaƼƗ ar Profesiju klasifikatora norƗdƝm sociƗlie darbinieki ir nodalƯti no sociƗlƗ darba SaskaƼƗ ar Profesiju klasifikatora norƗdƝm sociƗlie darbinieki ir nodalƯti no sociƗlƗ darba Sociālās palīdzības organizators ir vienīgā specialitā3. Akadēmisko grāduuzskaitƯjums ieguve un/ vai tālākizglītība speciƗlistiem. Taþu dotais sociƗlƗ darba speciƗlistu nesakrƯt ar SociƗlo pakalpojumu speciƗlistiem. Taþu dotais sociƗlƗ darba speciƗlistu uzskaitƯjums nesakrƯt ar SociƗlo pakalpojumu un u te, kas var eksistēt tikaisociƗlƗs šī amata un institūcijas ietvaizvēlētā specializācijā. sociƗlƗs palƯdzƯbas likuma sociƗlƗ darba speciƗlistu iedalƯjumu. Neraugoties uz to, ka sociƗlai palƯdzƯbas likuma sociƗlƗ darba speciƗlistu iedalƯjumu. Neraugoties uz to, ka sociƗlais ros. Tātad atkal aktualizējas jautājums par 4.profesionƗlƗ Mūžiglītība. karitatƯvais darbs irlƯmeƼa 2. lƯmeƼa augstƗkƗ izglƯtƯba, apgǌst 4 gadus, ir ievietot karitatƯvais darbs ir 2.izglītību. profesionƗlƗ augstƗkƗ izglƯtƯba, kurukuru apgǌst 4 gadus, tas tas ir ievietots Ja pagastos darbiniekam ar pirmā līmeņa sociālās Šajā modelī specialitātes sociālais rehabilitētājs vienƗ grupƗ ar 1.lƯmeƼa profesionƗlƗs augstƗkƗs izglƯtƯbas sociƗlƗ darba speciƗlistiem – sociƗlƗ vienƗ grupƗ ar 1.lƯmeƼa profesionƗlƗs augstƗkƗs izglƯtƯbas sociƗlƗ darba speciƗlistiem – sociƗlƗs palīdzības organizatora specialitāti ir jāveic plašāks un sociālais aprūpētājs ir līdzvērtīgās profesionālās palƯdzƯbas organizators, sociƗlais rehabilitƝtƗjs un sociƗlais aprǌpƝtƗjs. palƯdzƯbas organizators, sociƗlais rehabilitƝtƗjs un sociƗlais aprǌpƝtƗjs. PƝc M.Moora referƗta strƗdƗjƗm grupu darbu un diskutƝjƗm sociƗlƗ darba speciƗlist darba apjoms, kas ietver sociālo (ne tikai mateattiecībās un kopā veido komandu. Pēc pirmo trīs PƝcdarbu M.Moora referƗta strƗdƗjƗm grupu darbu un diskutƝjƗm par par sociƗlƗ darba speciƗlistu dalƯjuma nozƯmi, atbilstƯbu prakses vajadzƯbƗm un labƗko dalƯjuma veidu, nostiprinƗm dalƯjuma nozƯmi, atbilstƯbu prakses un labƗko dalƯjuma veidu, kas bǌtu nostiprinƗms riālā pabalsta izvērtēšana un piešķiršana), tad pirmā gaduvajadzƯbƗm apmācības ir iespēja specializēties kādā nokas so-bǌtu normatƯvajos aktos, lai likvidƝtu minƝtƗs pretrunas. Protams, no šādas apmācības normatƯvajos aktos, lai likvidƝtu minƝtƗs pretrunas. līmeņa izglītība viennozīmīgi ir nepietiekama. Tātad, ciālā darba virzieniem. Grupu diskusijas rezultƗtƗ nonƗcƗm vairƗkiem, savstarpƝji papildinošiem viedokƺiem Grupu diskusijas rezultƗtƗ nonƗcƗm pie pie vairƗkiem, savstarpƝji papildinošiem viedokƺiem - mūsuprāt, varētu būt divi galvenie attīstības virzieni: sistēmas izkrīt sociālās palīdzības organizēšana, jo normatƯvo aktu dalƯjuma analƯze no izglƯtƯbas sistƝmas, sociƗlƗ darba vadƯbas un sociƗlƗ darb normatƯvo aktu dalƯjuma analƯze no izglƯtƯbas sistƝmas, sociƗlƗ darba vadƯbas un sociƗlƗ darba 1) Sociālās palīdzības organizators kļūst par darbi- četrgadīgai izglītībai šajā jomā var nebūt satura piepilprakses skatƯjuma. prakses skatƯjuma. nieku, kas palīdz klientam noformēt sociālā pabalsta dījuma. Minētais izglītības modelis atbilstu mūsdienu BǌtƯbƗ SociƗlo pakalpojumu un sociƗlƗs palƯdzƯbas likumƗ iezƯmƝtais sociƗlƗ darba BǌtƯbƗ SociƗlo pakalpojumu un sociƗlƗs palƯdzƯbas likumƗ iezƯmƝtais sociƗlƗ darba saņemšanu, līdz ar to šim amatam, iespējams, nav prakses vajadzībām. speciƗlistu profesionƗlo uzdevumu dalƯjums ir visatbilstošƗkais prakses vajadzƯbƗm. SociƗl speciƗlistu un un profesionƗlo uzdevumu dalƯjums ir visatbilstošƗkais prakses vajadzƯbƗm. SociƗlƗ nepieciešama pirmā līmeņa izglītība; 2) Sociālās paDiskusijā aktualizējās arī jautājums, cik ārkārtīgi darba speciƗlisti varƝtu lƯdzvƝrtƯgƗ izglƯtƯbas lƯmenƯ, proti, iegǌt 2.lƯmeƼa augstƗko sociƗlƗ darb darba speciƗlisti varƝtu bǌt bǌt lƯdzvƝrtƯgƗ izglƯtƯbas lƯmenƯ, proti, iegǌt 2.lƯmeƼa augstƗko sociƗlƗ darba līdzības organizatora amatu pilda sociālais darbinieks nozīmīgitƗlƗkizglƯtƯbƗ. būtu atjaunot diskusiju par sociālā darba speizglƯtƯbu ar noteiktƗm specializƗcijƗm izglƯtƯbu ar noteiktƗm specializƗcijƗm tƗlƗkizglƯtƯbƗ. ar 2.līmeņa izglītību, bet amata ietvaros var veikt ciālistu prakses standartiem, kuros varētu iekļaut izvƝrtƝt ganizvƝrtƝt PraksƝ šim nav skaidra sociƗlƗ rehabilitƝtƗja loma. nepieciešams izglƯtƯbas PraksƝ lƯdzlƯdz šim nav skaidra sociƗlƗ rehabilitƝtƗja loma. BǌtuBǌtu nepieciešams izglƯtƯbas plašākas funkcijas – vispārīgā situācijas izvērtēšana, minimālo supervīzijas stundu skaitu, atbilstoši pieremodeli sociƗlajiem rehabilitƝtƗjiem un noteikt 2. lƯmeƼa izglƯtƯbu ar specializƗciju sociƗlaj modeli sociƗlajiem rehabilitƝtƗjiem un noteikt 2. lƯmeƼa izglƯtƯbu ar specializƗciju sociƗlajƗ atbilstoša pakalpojumu piesaistīšana un attiecīgas dzes darbā ar klientiem ilgumam, gan minimumu, kas rehabilitƗcijƗ. Šis darbs prasa plašas zinƗšanas specifiskƗ laukƗ, ko divos apmƗcƯbas gados rehabilitƗcijƗ. Šis darbs prasa plašas zinƗšanas specifiskƗ laukƗ, ko divos apmƗcƯbas gados navna dokumentācijas sagatavošana utt. būtu nepieciešams, lai veiktu sociālo darbu ar klientu. iespƝjams veikt. iespƝjams veikt. ƖrkƗrtƯgi karstas diskusijas par sociƗlƗs palƯdzƯbas organizatora specializƗciju un tƗs Apkopojot viedokļus par ƖrkƗrtƯgi sociālā darba speciāŠobrīd sociālo darbu var veiktorganizatora sociālais darbinieks ar karstas diskusijas bijabija par sociƗlƗs palƯdzƯbas specializƗciju un tƗs sociƗlƗs palƯdzƯbas organizators ir amats, kurš sastopams tikai sociƗlajo nepieciešamƯbu. BǌtƯbƗ listu izglītības problēmām, viens no būtiskākajiem augstāko izglītību, neatkarīgi no tā, kādatikai sociƗlajos nepieciešamƯbu. BǌtƯbƗ sociƗlƗsprofesionālo palƯdzƯbas organizators ir amats, kurš sastopams dienestos. SociƗlƗs palƯdzƯbas irpieredze vienƯgƗ specialitƗte, kas var eksistƝt šƯ amata dienestos. SociƗlƗs palƯdzƯbas ir vienƯgƗ specialitƗte, var eksistƝt tikaitikai šƯ amata un u secinājumiem, ka sociālajiem rehabilitētājiem un so- organizators irorganizators viņa praktiskā un cik ilgukas laiku viņš nav strāinstitǌcijas ietvaros. TƗtad aktualizƝjas jautƗjums par izglƯtƯbu. Ja pagastos darbiniekam ietvaros. TƗtad atkalatkal aktualizƝjas jautƗjums par izglƯtƯbu. Ja pagastos ar a ciālajiem aprūpētājieminstitǌcijas būtu nepieciešama 2.līmeņa dājis praksē. Tas nozīmē, ka pašlaik ir izveidojusies si-darbiniekam pirmƗ lƯmeƼa sociƗlƗs palƯdzƯbas organizatora specialitƗti ir jƗveic plašƗks darba apjoms, kas ietve pirmƗ lƯmeƼa sociƗlƗs palƯdzƯbas organizatora specialitƗti ir jƗveic plašƗks darba apjoms, kas ietver profesionālā augstākā izglītība. Kā arī, iespējams, tuācija, ka var strādāt „piecus gadus ar papīriem kādā sociƗlo darbu (ne materiƗlƗ pabalsta izvƝrtƝšana un piešƷiršana), tad pirmƗ lƯmeƼa izglƯtƯb sociƗlo darbu (ne tikaitikai materiƗlƗ pabalsta izvƝrtƝšana un piešƷiršana), pirmƗ lƯmeƼa izglƯtƯba ka izglītības modelis jāveido nedaudz atšķirīgi, nekā kantorī” un nākamajā dienā iet pie klienta.tad Protams, no tas notiek šobrīd. Viens no variantiem, ko piedāvāja vienas puses, tas nozīmē, ka cilvēki var elastīgi mainīt darba grupa ir atspoguļots pa soļiem. savu nodarbošanās lauku, bet, no otras puses - darba 1. 3 gadi sociālā darba pamata izglītība (general kvalitāte un sociālā darba efektivitāte, profesionalitāte social work). mazinās. Rezultātā - cieš klients.

sociālā darbinieka piezīmes

Secinājām, ka galvenokārt ir nepieciešamas izmaiņas gan Profesiju klasifikatorā, gan Profesiju standartā, lai sakārtotu normatīvo bāzi atbilstoši praksei un sociālā darba attīstības perspektīvām. Diskutējām arī par profesionāliem nosaukumiem ‘’sociālā darba speciālists’’ un ‘’sociālās palīdzības organizators’’. Profesionāļiem šie jēdzieni ir jau sen pierasti un skaidri. Sociālā palīdzība ir materiālā palīdzība un līdz ar to šis speciālists organizē materiālo palīdzību. Viss ir skaidri un loģiski. Savukārt klients vārdu ‘’palīdzība’’ saprot plašāk. Tā kā to sabiedrībā izprot jebkurš cilvēks. Darbība, rīcība, kas veicina, sekmē, atvieglo, atbalsts. Palīdzība viens otram, palīdzība kā atbalsta sniegšana, palīdzība kā padoms un informācija. Šādā kontekstā vārdu salikums ‘’sociālās palīdzības organizators’’ klientam rada neskaidrības. Klienti jautā, kādēļ man ir jāapmeklē sociālais darbinieks, ja ir sociālās palīdzības organizators, kurš visu ‘’organizē’’, visu nodrošina un palīdz. Līdzīgi ir ar profesionālo nosaukumu ‘’sociālā darba speciālists’’. Kā redzams, Profesiju klasifikatorā ir dalījums sociālie darbinieki un sociālā darba speciālisti. Tātad, darbinieki un speciālisti. Sociālā darba speciālists pēc būtības ir plašāks jēdziens, kaut arī praksē saturiski specifiskāks jeb šaurāks. Pašos nosaukumos jau ir daudzas neskaidrības un valodas neprecizitātes. Tikšanās otrajā dienā aktīvi tika diskutēts par nepieciešamību attīstīt sociālā darba pētniecību, kas ir balstīta esošās sociālā darba prakses vajadzībās. Diskusijas dalībnieki ne tikai izvirzīja tematus, bet arī argumentēja tos ar prakses problēmām, tādējādi it kā jau iepriekš izvirzot iespējamo pētījuma hipotēzi un temata problemātisko aktualitāti. Tā kā biedrībai ir labi uzsākta sadarbība ar LU SZF Sociālā darba studiju programmu, tad pētniecības tematu izstrāde bija nepieciešama, lai tos varētu piedāvāt diplomandiem vai arī II kursa darbu izstrādāšanā. Tika izvirzīti dažādi temati, kurus nepieciešams papildināt un koriģēt, taču galvenie pētniecības bloki iezīmējās pavisam skaidri. Tie ir šādi: 1. SD ar ģimenēm un bērniem (speciālās vajadzības kā īpašs pētniecības objekts ar precizētu mērķa grupu). Ārkārtīgi plašs pētnieciskais lauks, izdalot atsevišķas mērķa grupas, problemātiku un darba metodes. 2. Postpenitenciārā perioda klientu grupas un sociālā darbinieka loma. Salīdzinoši jauna tēma Latvijā. Attīstoties postpenitenciārai praksei, paveras plašs lauks arī pētniecībai. 3. Sociālā darba virziens – psihosociālais darbs. Latvijā daudzi sociālie darbinieki izmanto vai veic psihosociālo darbu. Kas tas ir un kurā brīdī tā nav, ko šis darbs ietver utt.? Minimāli pētīta tēma un ārkārtīgi daudz jautājumu.

Sociālā darba virziens – psihosociālais darbs. Latvijā daudzi sociālie darbinieki izmanto vai veic psihosociālo darbu. Kas tas ir un kurā brīdī tā nav, ko šis darbs ietver utt.? Minimāli pētīta tēma un ārkārtīgi daudz jautājumu. 4. Dažādu institūciju un pakalpojumu sniedzēju (sociālās mājas, ilgstošas aprūpes iestādes, dienas centri, krīzes centri dažādām mērķgrupām utt. ) sadarbība ar sociālo dienestu (iekļautas dažādas mērķa grupas). Sociālie dienesti savā attīstībā ir tiešām kļuvuši par rajonu sociālajiem centriem, vietām, kas apvieno – piesaista un piedāvā paši, daudzus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem. Kā dienesta darbs tiek organizēts lielpilsētās, kā pagastos ? Kādi modeļi ir veiksmīgāki? 5. Atbalsta sistēmas pilnveide dažādu atkarību skartajām grupām. No vienas puses, atkarības problemātika ir daudz pētīta, bet praksē trūkst reālu, nopietnu un pielietojamu pētījumu un jaunu atbalsta modeļu veidošana. Tā kā temati tika pietuvināti praksei, tad darbu vadītājiem (akadēmiskajam personālam) īpaši svarīgi sadarboties ar kādu praktiķi jeb konsultantu attiecīgajā jomā. Kopumā šajās divās dienās notika ārkārtīgi daudz debašu un karstu diskusiju par aktuālām sociālā darba tēmām. Iepazināmies tuvāk arī savā starpā un, protams, iepazinām jaunos biedrus. Pārdomājām, ko esam paspējuši paveikt šajā SDB pirmajā pastāvēšanas gadā, jo 25.augustā mums ir jubileja (skatīt fotoreportāžu no SDB gada jubilejas pasākuma)! Kā arī, plānojām nākotnes vīzijas. Lai mums izdodas! Pārfrazējot sen zināmo parunu, mūsu tikšanos var raksturot ar vārdiem - sarunās dzimst patiesība, uzticēšanās un sapratne. r Aicinām izteikt savas pārdomas un ierosinājumus: sdbiedriba@gmail.com Jūsu domas mums ir ārkārtīgi nozīmīgas. Paldies par ieguldījumu raksta tapšanā Vitai Rogai un Mārtiņam Mooram!