Attīstība 1
2
AUGSTSKOLAS PIRMĀ MĀJVIETA — KAULA NAMS
Latvijas senākās augstskolas vēsture sākas 1862. gada 14. oktobrī, kad īrētās telpās Elizabetes un K. Barona (toreiz — Suvorova) ielas stūrī durvis ver pirmā daudznozaru tehniskā augstskola Krievijas impērijā — Rīgas Politehnikums. Privātā izglītības iestāde, ko uztur Baltijas muižniecība un Rīgas Birža, tiek veidota pēc tolaik Eiropas modernāko — Cīrihes un Karlsrūes — tehnisko augstskolu parauga. Studijas noris vācu valodā, augstskolā ir sešas nodaļas un tajā studē tikai vīrieši.
ARHITEKTA GUSTAVA HILBIGA PROJEKTĒTĀ RĪGAS POLITEHNIKUMA ĒKA RAIŅA BULVĀRĪ 19
1866. gadā sākas Rīgas Politehnikuma ēkas celtniecība Raiņa (tolaik — Troņmantnieka) bulvārī 19, kas tiek atklāta 1869. gadā. Ar imperatora Nikolaja II pavēli 1896. gadā Rīgas Politehnikums tiek reorganizēts par valsts izglītības iestādi un iegūst jaunu nosaukumu — Rīgas Politehniskais institūts (RPI). Studijas institūtā notiek krievu valodā. Pirmā pasaules kara laikā to evakuē uz Maskavu, kur tas darbojas līdz 1918. gadam — pēc tam daļa paliek Krievijā, daļa atgriežas Rīgā, kur īslaicīgi turpina darboties ar citiem nosaukumiem.
3
4
ZELTĀ UN SUDRABĀ VEIDOTA RPI ABSOLVENTA AKADĒMISKĀ KRŪŠU NOZĪMĪTE
19. gadsimta otrajā pusē daudzas Krievijas impērijas augstākās izglītības iestādes izveido savas «akadēmiskās nozīmītes», kas tiek piešķirtas augstskolu absolventiem. RPI absolventa krūšu nozīmīti rotā imperatora kronis, augstskolas nosaukuma pirmie burti krievu valodā un divi senākie inženieru profesionālie instrumenti — cirkulis un trijstūris. Simboliski pirmais norāda uz mērķi veidot savienību ar visiem cilvēkiem, otrais — apņemšanos ikvienu darbu veikt taisnīgi.
1919. gada septembrī bijušajā RPI ēkā (Raiņa bulvārī 19) tiek svinīgi atklāta Latvijas Augstskola, ko vēlāk pārdēvē par Latvijas Universitāti (LU). Tā ir vienota tipa augstskola, kas apvieno tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes, iekļaujot arī visas RPI fakultātes (izņemot Tirdzniecības). Pirmo reizi Latvijas vēsturē studijas augstskolā notiek latviešu valodā. Turpmākos 40 gadus augstākā tehniskā izglītība Latvijā saistās ar LU un Latvijas Valsts universitāti (LVU).
5
80. GADOS REĢISTRĒTA UNIVERSITĀTES PREČU ZĪME
1958. gadā Padomju Latvijas valdība uz LVU tehnisko fakultāšu bāzes atjauno Rīgas Politehnisko institūtu ar piecām fakultātēm — Elektroenerģētikas, Arhitektūras un celtniecības, Ķīmijas, Mehānikas un Neklātienes. RPI rīcībā tiek nodotas vairākas ēkas Kaļķu (kādreizējā — Ļeņina) ielā, Kronvalda bulvārī, Ausekļa ielā u. c. Pakāpeniski tiek radītas jaunas fakultātes, būvēti studiju korpusi un kopmītnes. 80. gadu vidū RPI izaug par lielāko augstskolu Baltijā ar 11 fakultātēm, kurās tiek sagatavoti inženiertehniskie darbinieki 45 specialitātēs. 32 gadus ilgajā darbības laikā RPI absolvē vairāk nekā 40 tūkstoši inženieru un zinātnisko pētījumu ziņā tā ierindojās vadošo PSRS augstskolu skaitā.
6
ATJAUNOTAJĀ LATVIJAS REPUBLIKĀ 1990. GADA 23. APRĪLĪ RTU IEGŪST SAVU ĢERBONI
Atjaunojoties Latvijas Republikas neatkarībai, RPI tiek veiktas būtiskas organizatoriskās izmaiņas un 1990. gada 19. martā tā iegūst savu tagadējo nosaukumu — Rīgas Tehniskā universitāte. Mēnesi vēlāk RTU Zinātniskā padome apstiprina augstskolas simboliku — karogu un ģerboni. Tajos izmantotas 1900. gadā RPI ieviesto formastērpu krāsas — tumši zaļā, melnā un baltā. Ģerboņa vairogā atgriežas augstskolas vēsturiskie simboli — tehnisko disciplīnu pamatinstrumenti — cirkulis un trijstūris. Vairogu apvij mezglā sasieti sarkanbaltsarkanais Latvijas valsts un zili baltais Rīgas pilsētas karogs. To visu apsargā divi heraldiski Rīgas pilsētas lauvu tēli, vēršot skatienus pagātnē un nākotnē. Simboliski jaunā zīme atklāj RTU filozofiju — augstskolas nākotne sakņojas cieņā pret pagātnes tradīcijām, vienlaikus vedot zinātni pa nebeidzamas attīstības ceļu. RTU ir iniciatīvas pilna uzdot jautājumus, meklēt cēloņus, pētīt un nemitīgi radīt ko jaunu.