Nr. 14 (1329) 2007. gada 22. februÄ ris P Ĺ 0 7 . R3 ÄŞÄŞ (G "A 4 S 5 T& )E /H * N4 ,I Ä“S 4K Ä€6 S/ * 7U & N3 I4 V* 5E Ä“ R5 S& 4I T "Ä€7 TÄŞ ;E &S A* ;V / ÄŞ Ä“Z , E ,. 0 I1 ZĂ€ N Ä€ K K O
0 2 .
1 9 5 9
RTU atklÄ j ZiemeÄźeiropÄ modernÄ ko elektronikas ierÄŤÄ?u testÄ“ĹĄanas centru Egita KancÄ ne, InformÄ cijas centra korespondente 14. februÄ ris RTU ĹĄogad bija Äźoti svarÄŤgs datums ne vien tÄ pÄ“c, ka tika svinÄ“ta ValentÄŤna diena un Latvijas valdÄŤbas 100. darba diena, bet arÄŤ tÄ pÄ“c, ka ETF telpÄ s Ä€zenes ielÄ 12 tika atklÄ ts ZiemeÄźeiropÄ modernÄ kais nacionÄ las nozÄŤmes elektronikas ierÄŤÄ?u tes tÄ“ĹĄanas centrs – Latvijas Elektronikas iekÄ rtu testÄ“ĹĄanas centrs (LEITC), kurÄ tiks veikta elektronikas produktu testÄ“ĹĄana atbilstÄŤbai ES prasÄŤbÄ m, sniegtas tehniskas konsultÄ cijas uzņēmumiem, veicinÄ ta jaunu produktu attÄŤstÄŤba, kÄ arÄŤ tiks izstrÄ dÄ ti zinÄ tniskÄ s pÄ“tniecÄŤbas darbi elektromagnÄ“tiskÄ s saderÄŤbas un elektrodroĹĄÄŤbas jomÄ . JaunÄ centra izveidÄ“ ieguldÄŤti vairÄ k nekÄ miljons eiro, un tas ir LEtERA un RTU sek mÄŤgas sadarbÄŤbas rezultÄ ts – daÄźa no aizvadÄŤtÄ gada nogalÄ“ pabeigtÄ Eiropas SavienÄŤbas (ES) ÂŤPhare 2003Âť programmas projekta ÂŤLatvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attÄŤstÄŤbas projektsÂť, kurÄ darbojÄ s arÄŤ Ventspils dome, Ventspils Augstskola, Ogres novada dome, Ogres profesionÄ lÄ vidusskola. LEITC svinÄŤgajÄ atklÄ ĹĄanÄ piedalÄŤjÄ s RTU rektors Ivars KnÄ“ts, zinÄ tņu prorektors LeonÄŤds Ribickis, LatviÂjas Elektrotehnikas un elektronikas rĹŤpniecÄŤbas asociÄ cijas (LEtERA) prezidents VitÄ lijs AiĹĄpurs, Latvijas InformÄ cijas un komunikÄ cijas tehnoloÄŁijas asociÄ cijas prezidents Imants Freibergs (attÄ“lÄ pa kreisi), mÄ cÄŤbu prorektors ElmÄ rs Beġeris, ETF dekÄ ns Guntars Balodis, Ventspils domes priekĹĄsÄ“dÄ“tÄ ja vietnieks JÄ nis VÄŤtoliņť un daudzi citi interesenti. Projekta realizÄ“tÄ ji saņēma apsveikuma telegrammu no Valsts prezidentes Vairas VčġesFreibergas, kurÄ rakstÄŤts: ÂŤ(..) Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares darbÄŤbas pÄ“dÄ“jo gadu labie rezultÄ ti Äźauj cerÄ“t, ka palielinÄ sies un uzlabosies produktu ar augstu pievienoto vÄ“rtÄŤbu raĹžoĹĄana, kas ir svarÄŤgi uz zinÄ ĹĄanÄ m balstÄŤtas tautsaimniecÄŤbas attÄŤstÄŤbai. JaunÄ testÄ“ĹĄanas centra atklÄ ĹĄana bĹŤs labs stimuls elektronikas un elektrotehnikas nozares uzņēmumu centieniem augt (..) un panÄ kt to raĹžojumu atbilstÄŤbu izcilÄ m tehnoloÄŁiskajÄ m prasÄŤbÄ m. TurklÄ t centra darbÄŤba un iespÄ“ja ÄŤstenot starptautiska mÄ“roga projektus palÄŤdzÄ“s veicinÄ t mĹŤsu ekonomikai tik svarÄŤgo inĹženiertehnisko izglÄŤtÄŤbu un pÄ“tniecÄŤbu. NovÄ“lu, lai ĹĄÄŤ modernÄ centra atklÄ ĹĄana ir pamatÄŤgs attÄŤstÄŤbas impulss visiem Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozarÄ“ strÄ dÄ joĹĄajiem un veicina ĹĄÄŤs nozares turpmÄ ko konkurÄ“tspÄ“ju.Âť RTU rektors I. KnÄ“ts centra atklÄ ĹĄanas pasÄ kumÄ pauda prieku par to, ka RTU ir devusi iespÄ“ju jaunajam centram izveidoties savÄ s telpÄ s, un pateicÄ s par paveikto visiem, kas pie dalÄŤjÄ s projekta realizÄ cijÄ . Centra izveides iniciators RTU zinÄ tņu prorektors L. Ribickis pastÄ stÄŤja, ka pirmÄ s domas par ĹĄÄ da centra izveidi viņam radÄ s jau pirms desmit gadiem, un teica: ÂŤCentrs ir milzÄŤgs
ieguvums ne vien Latvijas uzņēmÄ“jiem, bet arÄŤ zinÄ tniekiem, jo nodroĹĄinÄ s tehnisko bÄ zi zinÄ tniskÄ s pÄ“tniecÄŤbas darbam elektromagnÄ“tiskÄ s savietojamÄŤbas jomÄ . CentrÄ atrodamÄ s ZiemeÄźeiropÄ modernÄ kÄ s elektroiekÄ rtu testÄ“ĹĄanas ierÄŤces, piemÄ“ram, unikÄ lÄ mÄ“rÄŤjumu kamera ar darba diapazonu lÄŤdz 40 GHz, pavÄ“rs milzÄŤgas iespÄ“jas mĹŤsu doktorantiem un maÄŁistrantiem. Te varÄ“s ÄŤstenot starptautiska mÄ“roga zinÄ tniskus projektus un pieaicinÄ t augstas klases speciÄ listus, tÄ veidojot piemÄ“rotu vidi zinÄ ĹĄanu un kontaktu uzkrÄ ĹĄanai. Centrs bĹŤs lieliska bÄ ze inovatÄŤvu tehnoloÄŁiju izstrÄ dei un sniegs iespÄ“ju projektos iesaistÄŤt arÄŤ RTU mÄ cÄŤbspÄ“kus. Un pats svarÄŤgÄ kais ir tas, ka centrÄ varÄ“s veikt pÄ“tÄŤjumus, ar kuru palÄŤdzÄŤbu tiks veicinÄ ta cilvÄ“kam un videi draudzÄŤgu produktu veidoĹĄana, un elektronikas lietotÄ js arvien mazÄ k tiks pakÄźauts riskam. Apsveicu gan RTU, gan visu valsti ar to, ka mums tiek sniegtas ĹĄÄ das iespÄ“jas.Âť I. Freibergs atzina: ÂŤLatvijai ir vajadzÄŤga moderna infrastruktĹŤra un iekÄ rtas, seviťġi tÄ das iekÄ rtas, kas kalpo ne tikai rutÄŤnas mÄ“rÄŤjumiem, bet arÄŤ augstÄ kÄ lÄŤmenÄŤ – zinÄ tniskajiem pÄ“tÄŤjumiem. TÄ pÄ“c ir Äźoti svarÄŤgi, ka ĹĄajÄ projektÄ ir iesaistÄŤta RÄŤgas TehniskÄ universitÄ te. No kurienes lai nÄ k jaunÄ s smadzenes, ja ne no universitÄ tÄ“m un no pÄ“tniecÄŤbas insti tĹŤcijÄ m? Protams, Äźoti svarÄŤga ir arÄŤ sadarbÄŤba starp industriju un universitÄ ti. Te ir visi priekĹĄnoteikumi, lai centrÄ tiktu veikti augsta lÄŤmeņa mÄ“rÄŤjumi, ar kuriem mÄ“s varÄ“tu lepoties vismaz 500 kilometru rÄ diusÄ .Âť KopĹĄ 19. gadsimta, kad vÄ cu fiziġis Heinrihs RĹŤdolfs Hercs atklÄ ja elektromagnÄ“tisko viğņu iegĹŤĹĄanas paņēmienu, cilvÄ“ki un vide ir pakÄźauti elektromagnÄ“tisko viğņu iedar bÄŤbai. Katra elektroiekÄ rta – gludeklis, dators, televizors un pat kafijas automÄ ts – izsta ro elektromagnÄ“tiskos viğņus apkÄ rtÄ“jÄ vidÄ“, tÄ dÄ veidÄ radot varbĹŤtÄ“ju kaitÄ“jumu un traucÄ“jumus, savukÄ rt vides elektromagnÄ“tiskais starojums un citi faktori var ietekmÄ“t iekÄ rtu darbÄŤbu un droĹĄÄŤbu. JaunajÄ centrÄ iekÄ rtota speciÄ la telpa, kuru centra atklÄ ĹĄanas pasÄ kumÄ V. AiĹĄpura kungs nodÄ“vÄ“ja par ÂŤpirmpasauliÂť – ĹĄÄŤs telpas sienas neÄźauj elektro magnÄ“tiskajiem viğņiem iekğōt iekĹĄÄ vai izkğōt Ä rÄ . TÄ pÄ“c telpa ir piemÄ“rota elektroiekÄ rtu testÄ“ĹĄanai. VairÄ k nekÄ 65% no Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares produkcijas noieta tirgus veido ES valstis, tÄ pÄ“c raĹžotÄ jiem jÄ nodroĹĄina produkcijas atbilstÄŤba ES tirgus pra sÄŤbÄ m, kuras ir noteiktas Eiropas Komisijas ElektromagnÄ“tiskÄ s savietojamÄŤbas direktÄŤvÄ un Zemsprieguma direktÄŤvÄ : elektronikas un elektrotehnikas produkti jÄ testÄ“ atbilstoĹĄi EK direktÄŤvu prasÄŤbÄ m un jÄ marġē ar CE zÄŤmi. LEITC, veicot produktu testÄ“ĹĄanu RÄŤgÄ , samazinÄ s nozares produktu raĹžoĹĄanas izmaksas un veicinÄ s cilvÄ“kam un videi draudzÄŤgu produktu veidoĹĄanu. Un pati modernÄ kÄ mÄ“raparatĹŤra ZiemeÄźeiropas valstÄŤs jauno centru ierindos pasaules testÄ“ĹĄanas centru spicÄ“. Foto: Eduards Lapsa
INFORMĀCIJA
2007. gada 22. februāris
SSAD atjauno vērtīgu tradīciju E. Kancāne
Atjaunojot kādreiz jauku un vērtīgu tradīciju, 7. februārī RTU Starptautisko un sa biedrisko attiecību departaments sadarbībā ar Akadēmisko programmu aģentūru organizēja Latvijas augstskolu starptautisko attiecību daļu darbinieku semināru, kurā apsprieda augstskolu starptautiskās sadarbības un studentu apmaiņas programmu būtiskākos aspektus. Seminārā piedalījās vairāk nekā 40 augstākās izglītības iestāžu starptautiskās sadarbības
Metodiskais seminārs «ESF projekti studiju programmu attīstībai un studiju kvalitātes uzlabošanai»
RTU Mācību prorektora dienests Lieldienu brīvdienās 3. aprīlī organizē metodisko semināru par tēmu «ESF projekti studiju programmu attīstībai un studiju kvalitātes uzlabošanai». Lūdzam pieteikt ziņojumu tēmas un ziņojumu satura anotācijas (orientējošais uzstāšanās ilgums 10–15 minūtes), norādot: • autoru (vārds, uzvārds, amats, struktūrvienība); • uzstāšanās tēmu; • nepieciešamo aprīkojumu. • anotāciju, kuras apjoms nepārsniedz 1500 zīmes. Vienlaikus paredzēta arī 2006. un 2007. gadā sagatavoto mācību līdzekļu izstāde. Pieteikumā izstādei norādīt: • mācību līdzekli (lekciju konspekts, uzdevumu krājums, makets, disks, u. c.), tā nosaukumu; • autoru (vārds, uzvārds, amats, struktūrvienība); • eksponēšanai nepieciešamo. Lai pieteiktos semināram un izstādei, rakstiski iesniegt mācību prorektora palīdzei E. Jasukevičai visu minēto informāciju līdz 2007. gada 20. martam. RTU mācību prorektors E. Beķeris
koordinatoru. RTU, LU, LLU, LMāA, LKuA, LSPA, LPoA, RSU, LJA, VeA, ViA, DU, RA LPeA, RSEBA, LKrA, BA «Turība», SDSPA «Attīstība», BA, ISMA, REA, RPIVA, EKA un Rīgas Medicīnas koledžas darbinieki pārrunāja mūžizglītības stratēģijas pamatnostādnes, apmaiņas programmas «Erasmus» aktualitātes, apsprieda diplomu atzīšanas procesu, ap maiņas studentu akadēmisko rezultātu atzīšanu, studiju un stipendiju iespējas Vācijā, kā arī starptautiski atzīto eksāmenu «TestDaF» norisi. Ar ziņojumiem par minētajiem starptautiskās sadarbības jautājumiem uzstājās IZM Politikas koordinācijas departamenta Mūžizglītības attīstības nodaļas vadītāja Inta Vadone, Akadēmisko programmu aģentūras «Erasmus Mundus» un «Tempus» programmu vadītāja Gunta Takere, Akadēmisko programmu aģentūras «Erasmus» programmas vadītāja Dzintra Prikule, Akadēmiskās informācijas centra direktore Baiba Ramiņa, RTU mācību prorektors Elmārs Beķeris, RTU SSAD projektu koordinatore Evita Serjogina, Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta Informācijas centra vadītāja Katarīna Ertle. Šāda veida Latvijas augstskolu starptautisko attiecību daļu darbinieku ikgadējie semināri vēl pirms pieciem gadiem bija tradīcija. Pēc RTU un Latvijas Universitātes starptautisko attiecību daļu darbinieku iniciatīvas tā tika atjaunota. «Atrodoties Eiropas vienotās augstākās izglītības telpā un iesaistoties Boloņas procesā, ir būtiski pievērst pienācīgu uzmanību ne vien Latvijas augstskolu sadarbībai ar ārvalstu universitātēm, bet arī savstarpējai sadarbībai. Mūsuprāt, šādi informatīvi semināri ir jauka un ļoti vajadzīga tradīcija. Tie sekmē informācijas apmaiņu un kontaktu veidošanos Latvijas augstskolu starptautisko attiecību darbinieku vidū, līdz ar to – arī efektīvāku un saskaņotāku Latvijas augstskolu darbību starptautisko attiecību jomā,» atzina Māra Sniķere, RTU SSAD vadītāja. «Eiropas vienotās augstākās izglītības telpa ir ārkārtīgi daudzveidīga, un mēs tur samērā grūti atrodam kontaktus, taču, atklāti sakot, mēs ne pārāk daudz zinām pat par savu augstākās izglītības subtelpu – Latviju. RTU SSAD virsuzdevums bija – atjaunot šajā nozarē iesaistīto cilvēku sanāksmes un nojaukt barjeras, lai, daloties pieredzē, uzzinātu, kā katrs no mums risina dažādas ar starptautisko sadarbību saistītas problēmas. Tas, ko mēs darām, ir tik daudzveidīgs un tik raibs, ka tiešām būtu ļoti svarīgi izveidot savstarpējus kontaktus, lai mēs varētu cits citam piezvanīt un pajautāt, kā atrisināt kaut vai kredītpunktu pārskaitīšanu vai diplomu atzīšanu,» semināra dalībniekus uzrunājot, teica RTU mācību prorektors E. Beķeris. Plānots, ka nākamais Latvijas augstskolu starptautisko attiecību darbinieku seminārs Foto: Eduards Lapsa notiks rudens semestra sākumā LU.
RTU viesojas Norvēģijas nodokļu speciālisti
Foto: Eduards Lapsa
Pēc Buskerudas koledžas profesora Kjella Gunnara Hofa iniciatīvas 9. un 10. februārī pieredzes apmaiņas nolūkos RTU IEF ciemojās Norvēģijas nodokļu speciālistu delegācija. Kā pastāstīja MBA profesionālo studiju programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» direktors Modris Ozoliņš, Norvēģijā, tāpat kā lielākajā daļā citu Eiropas valstu, nācija noveco. Speciālisti, kas cenšas optimizēt un attīstīt nodokļu sistēmu, meklē idejas, kā uzlabot Norvēģijas nodokļu sistēmu, lai uzturētu vecāko nācijas daļu. Ar Latvijas nodokļu sistēmu norvēģu kolēģus, nolasot lekciju, iepazīstināja IEF pasniedzējs Kārlis Ketners. M. Ozoliņš informēja, ka sadarbība ar norvēģu nodokļu speciālistiem notiks arī turpmāk.
2007. gada 22. februāris
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
«Erasmus» piedāvā
… stipendijas studentiem Aicinām RTU bakalaura programmu vecāko kursu studentus, maģistrantus un doktorantus pieteikties ES izglītības programmas «Erasmus» stipendijām, lai 2007./08. studiju gada rudens semestrī studētu Eiropas Savienības valstu universitātēs un augstskolās vai strādātu praksi uzņēmumos. Stipendijas saņemšanas priekšnoteikumi – labas angļu vai attiecīgās valsts valodas zinā šanas, skaidrs ārzemju studiju un/vai prakses mērķis, jābūt pabeigtam vismaz pirmajam studiju gadam. Izmantojiet iespēju iepazīt citas kultūras, paplašināt redzesloku, bagātināt zināšanas un pieredzi! Pieteikšanās termiņš – 2007. gada 15. marts. Plašāka informācija un pieteikuma anketas SSAD Starptautisko attiecību centrā Kaļķu ielā 1, 222. telpā, tālr. 7089012; 7089021; 7089055; e-pasts: erasmus@rtu.lv. www.rtu.lv/studijas/sac/erasmus/php
… stipendijas mācībspēkiem Aicinām RTU mācībspēkus pieteikties «Erasmus» stipendijām, kas nodrošina iespēju īstenot mācībspēku apmaiņas braucienus uz RTU partneraugstskolām! Prioritāte tiek dota aktivitātēm: - kas nodrošina, ka vieslektora ieguldījums būs neatņemama partneraugstskolas studiju programmas daļa; - kuras īstenojot, tiks radīti jauni mācību materiāli; - kas tiks izmantotas, lai nostiprinātu esošos un sagatavotu jaunus fakultāšu sadarbības projektus. 2006./07. studiju gadā plānotie apmaiņas braucieni jāīsteno līdz 2007. gada 30. sep tembrim. Lai nodrošinātu piedalīšanos «Erasmus» programmā pēc iespējas lielākam mā cībspēku skaitam, prioritāte tiks dota mācībspēkiem, kas līdz šim nav saņēmuši «Erasmus» stipendiju. Apmaiņas brauciena minimālais ilgums ir viena nedēļa, vieslekciju minimālais apjoms – astoņas mācību stundas. Mācību aktivitātēm, kuru ilgums ir īsāks par standarta minimālo ilgumu, jāietver vismaz astoņas mācību stundas. Interesentus lūdzam pieteikties Starptautisko attiecību centrā līdz š. g. 30. martam! Sī kāka informācija: tālrunis 7089055, e-pasts: Jolanta.Jurevica@rtu.lv. Partneraugstskolu saraksts: http://www.rtu.lv/studijas/sac/Partneraugstskolu_saraksts.pdf
Semestris mobilo telefonu mekā – Somijā Egita Kancāne ETF 1. kursa maģistrants Valdis Rampāns šā aka dēmiskā gada rudens semestri pavadīja mobilo telefonu «Nokia» dzimtenē – Somijā, kur kā «Erasmus» apmaiņas programmas students mācījās Helsinku Politehniskajā universitātē. Telekomunikāciju studijas tālu no mājām ir liels ieguvums ne vien profesionālajā ziņā, bet arī per soniskajā izaugsmē, atzīst Valdis, tagad viņam liekas pašsaprotami ceļot, iepazīt pasauli, runāt angļu valodā, piektdienas rītā iesēsties lidmašīnā, lai brauktu uz So miju satikt tur atrastos spāņu un franču draugus. – Kādi ir lielākie ieguvumi no «Erasmus» apmaiņas studijām? – Pats lielākais ieguvums man ir angļu valoda. Lai gan arī pirms apmaiņas programmas pratu valodu, tagad varu runāt brīvi. Ieguvums ir arī jaunie draugi un jaunas zināšanas. Helsinku Politehniskajā universitātē laboratorijas ir tādas, ka sākumā man aizrāvās elpa: iekārtas ir jaunas, un ir prieks ar tām darboties. Var brīvi strādāt, mācīties, eksperimentēt, neviens neko nepārmet pat gadījumā, ja kaut ko izdari nepareizi un varbūt pat kaut ko salauz. Mācībspēki tur ir ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Arī pats mācību process ir citāds: mācības notiek līdzīgi kā pie mums vidusskolās – visu sīki izskaidro, atkārto vairākas reizes, kamēr studen ti visu saprot. Kursi ir mūsdienīgi, vairāk vērsti uz ak tualitātēm, praktiski izmantojami. Lekcijas mijas ar laboratorijas darbiem, praktiskiem pētījumiem. Ļoti daudz jāstrādā patstāvīgi. Kopumā tas viss ir ļoti interesanti un nepieciešami. – Kāds bija tavu apmaiņas studiju mērķis? – RTU biju pabeidzis bakalaura studiju programmu, iestājos maģistrantūrā un gribēju iegūt jaunu pieredzi. So mijā apguvu vairākus studiju kursus un RTU atgriezos ar 36 tur sakrātiem kredītpunktiem. – Cik liela nozīme ir tam, ka students, dodoties apmai ņas programmā, skaidri zina savu mērķi? – Diezgan liela. Laiks tur paskrien ārkārtīgi ātri. Tāpēc jau pašā sākumā labāk zināt, ko tu gribi, lai atbraucot tu vismaz pats sev liecies kļuvis gudrāks. Domāju, ka ļoti interesanti un lietderīgi tur būtu rakstīt studiju noslēguma darbus. Spānis, ar kuru es dzīvoju vienā dzīvoklī, Somijā rakstīja savu studiju noslēguma darbu, viņam bija piešķirta sava laboratorija un nodrošināti visi nepieciešamie materiāli.
– Kādam, tavuprāt, jābūt svešvalodu zināšanu līmenim, dodoties apmaiņas programmā? – Helsinku Politehniskajā universitātē studijas tikai pirmos divus gadus notiek somu valodā, turpmākās studijas notiek angļu valodā. Tāpēc būtiskas ir angļu valodas zināšanas. Man nekādas problēmas valodas dēļ neradās, varbūt ne daudz pirmajā nedēļā. Taču mans dzīvokļa biedrs, spānis, pirms apmaiņas studijām angliski bija runājis tikai nedēļu. Lai gan sākumā gāja grūti, pēc mēneša viņš jau runāja nor mālā angļu valodā, jo nekas cits neatliek – visapkārt visi runā tikai angliski. Lekcijās netiek lietota pārāk sarežģīta angļu valoda, tāpēc nav nepieciešams iemācīties no galvas visu terminoloģijas tulkojošo vārdnīcu. Bet, lai atvieglotu sev un citiem dzīvi, speciālās terminoloģijas pamatjēdzieni gan būtu jāzina. – Kā tu atrisināji dzīvesvietas jautājumu? – Somijā ir izveidota speciāla institūcija, kas nodarbojas ar studentu dzīvesvietu administrēšanu. Arī es kopmītnes sameklēju ar tās starpniecību. Visiem apmaiņas studentiem
Somijā tika piedāvāta un nodrošināta dzīvesvieta. Jau vasaras vidū es zināju, kur dzīvošu, un tad, kad aizbraucu, mani tur sagaidīja studenti, kas palīdzēja nokļūt līdz kopmītnei un nākamajā dienā nokārtot birokrātiskos jautājumus. Arī pārējā studiju laikā varējām konsultēties ar šiem studentiem un uzdot viņiem neskaidros jautājumus. – Vai neradās sarežģījumi, pielīdzinot Somijā apgūtos studiju kursus ETF apgūstamajiem kursiem? – Man problēmu nebija, jo pirms braukšanas es maksi māli pieskaņoju tur apgūstamos kursus RTU kursiem. Tele komunikāciju institūta direktors Gunārs Lauks arī bija ļo ti atsaucīgs: viņš pārbaudīja manas sekmes un piekrita ie skaitīt visus tur apgūtos kursus. – Vai stipendijas apjoms bija pietiekams, lai tu segtu visus tēriņus? – Bez «Erasmus» dzīves dārdzības izlīdzināšanas sti pendijas, man tika piešķirta neliela piemaksa un RTU
STARPTAUTISKO UN SABIEDRISKO ATTIECĪBU DEPARTAMENTĀ
2007. gada 22. februāris
Vasaras skola Somijā
Studiju iespējas Norvēģijā
Helsinku Tehnoloģiju universitātes Pilsētas un reģionālo studiju centrs aicina arhitektūras, pilsētplānošanas, socioloģijas un ģeogrāfijas studentus piedalīties Pilsētplānošanas un dizaina vasaras skolā «Local identity and globalization: urban culture – global edge». Pilsētplānošanas un dizaina vasaras skola norisināsies jau trīspadsmito reizi, šoreiz no 6. līdz 18. augustam Somijas pilsētās Helsinkos, Turku un Jiveskilē. Vasaras skolas tematika skars pilsētu lokālo identitāti un globalizācijas mijiedarbību, iespējas un izaicinājumus pilsētplānošanas un dizaina jomā. Vasaras skolas programmā iekļautas lekcijas, prezentācijas par pilsētplānošanu, kultūru un jaunākajiem projektiem Somijā, kā arī darbs grupās. Vasaras skolas izmaksas: 1) ceļa un uzturēšanās izdevumi; 2) dalības maksa – 150 eiro. Pieteikumi – CV un motivācijas vēstule – jāiesūta līdz 30. martam. Pieteikuma forma pieejama un plašāka informācija par vasaras skolu mājaslapā: http://ytksummerschool.tkk.fi. Par papildu finansējumu dalībai šajā vasaras skolā var interesēties Ziemeļu Ministru padomes birojā Latvijā: http://www.norden.lv.
BI Norvēģijas vadības skola piedāvā vasaras kursus «Starpkultūru menedžments: skandināvu perspektīva» un dažādas studiju programmas. Vasaras kursi «Starpkultūru menedžments: skandināvu perspektīva» no 23. jūnija līdz 13. jūlijam notiks Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Kursi ir vērsti uz skandināvu kultūras mijiedarbību ar citām kultūrām starptautiskā biznesa arēnā. Kursu dalībniekiem tiek piedāvātas interesantas lekcijas, grupu darbs, kā arī dažādu uzņēmumu apmeklēšana. Dalības maksa – 950 eiro, kopmītnes – 500 eiro. Prasības dalībniekiem: - universitātes izglītība vismaz viena gada garumā, - TOEFL testa rezultāti vai pasniedzēja/darba devēja izziņa, kas apliecina dalībnieka angļu valodas zināšanu līmeni, - motivācijas vēstule. Pieteikumi iesūtāmi līdz 3. aprīlim. Pieteikumi pieejami: www.bi.edu/summer. BI Norvēģijas vadības skola ir arī vienīgā augstskola Norvēģijā, kas piedāvā pilnu studiju spektru – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas – ārzemju studentiem angļu valodā. Iespējams arī iegūt stipendijas studijām Norvēģijā. Turklāt ārzemju studentiem tiek piedāvāta arī starpkultūru menedžmentam un globālajai industrijai veltīta vasaras programma, kas tiks realizēta no 25. jūnija līdz 1. augustam. Papildu informācija: www.bi.no/summer.
Semestris mobilo telefonu mekā – Somijā stipendija. Es neteiktu, ka dzīvoju ļoti grezni, bet normāli, un šo līdzekļu man pietika, lai segtu izdevumus. Mīnuss ir tāds, ka visu stipendiju studentam iedod uzreiz. Labāks variants būtu, ja stipendiju izmaksātu katru mēnesi. Tad, kad tu tikko aizbrauc, tev uzrodas jauni draugi, un nepārtraukti notiek pasākumi un ballītes. Tāpēc ir jādomā par tēriņiem, citādi var gadīties, ka mājupceļam naudas vairs nav. – Izšķērdīgākajiem rodas problēmas ar nokļūšanu mājās? – Tas ir ļoti atkarīgs no tā, ar ko tu kopā dzīvo – cik aktīvi jūs pavadāt laiku. Ja pie tā piedomā un kontrolē savu budžetu, viss ir kārtībā. – Kādi ir interesantākie pasākumi, kurus tu Somijā apmeklēji kā «Erasmus» programmas students? – Apmaiņas studenti visu laiku turējās kopā, un pasākumu bija tik daudz, ka interesantākos noteikt ir pagrūti. Viss šis studiju laiks bija kā liels piedzīvojums. Visvairāk man atmiņā palicis 35 apmaiņas studentu pirmais brauciens uz Stokholmu, kuru rīkoja universitāte. Mums tā iepatikās šis brauciens, ka otrreiz to noorganizējām paši. – Vai ārzemju studenti zina, kas ir Latvija? – Kā nu kurš, bet par Latviju kopumā zina ļoti maz. Tad, kad, iepazīstoties ar savu istabas biedru – spāni, teicu: «Hello! My name is Valdis. I’m from Latvia», viņš uz mani tā dīvaini paskatījās, bet neko neteica. Aptuveni pēc mēneša viņš ienāca manā istabā un teica, ka beidzot ir sapratis, kur atrodas Latvija. Viņš skolā bija mācījies, ka Baltijā ir valsts, kuras nosaukums ir «Lettonia», un nekādi nav varējis saprast, kas ir «Latvia». Visas valstis, kas atrodas Austrumeiropā, viņi pamatā pielīdzina Krievijai, uzskata, ka mēs runājam krievu valodā utt. Pēc tam, kad es izskaidroju situāciju, viņi sāka saprast, ka Latvija nav ne PSRS valsts, ne Krievija. – Kāda kopumā ir sajūta, atgriežoties Latvijā? – Patiesībā pēc tam ir grūti atbraukt uz Latviju, jo te viss ir mazliet atšķirīgi. Helsinki ir viena no mierīgākajām pasaules galvaspilsētām. Ar ļoti attīstītu infrastruktūru. Var pat teikt, ka tur dzīvot ir vieglāk nekā šeit. Es dzīvoju 20 km attālumā no Helsinku centra, un katru dienu šos 20 km braucu ar metro uz skolu. Tam nepieciešamas bija tikai 45 minūtes. Rīgā ir grūtāk aizbraukt no Ķīpsalas līdz centram. – Ko tu pastāstītu tiem studentiem, kas nav pārliecināti,
vai vajag piedalīties apmaiņas programmā? – Plusu apmaiņas programmai ir daudz vairāk neka mīnusu. Mīnusi ir varbūt tikai gadījumos, ja Latvijā paliek liela mīlestība vai kādi neatrisināti jautājumi, kas var radīt sarežģījumus. Bet, ja šādu jautājumu nav, ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu: ja CV ir ieraksts, ka vienu semestri esi mācījies ārzemēs, vismaz pagaidām darba de vējs uz tevi skatās citādi, tu apgūsti angļu valodu, jaunu pieredzi, draugus, zināšanas. Apmaiņas studiju posmā kļūsti patstāvīgāks. Tur ir vairāk jādomā. Tur vecāki vairs nevar palīdzēt. Tur nevar iekāpt autobusā un pēc divām stundām nokļūt mājās. Ir tāda laba sajūta, ka esmu tur padzīvojis, viens pats ticis ar visu galā. Tie, kas paliek šeit, paliek uz vietas un turpina ierasto dzīvi. Es, iespējams, esmu ieguvis mazliet vairāk. Protams, ir jābūt psiholoģiski noturīgam. Ja tu aizbrauc un tevi sāk «lauzt», gribas pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās, tad varbūt nevajag braukt. Bet manā gadījumā tā nebija. Apmaiņas studiju laika noslēgumā man bija tieši pretējas izjūtas: man likās, ka varētu vēl kādus trīs mēnešus padzīvot Somijā. Es braucu ar tādu attieksmi, ka tas laiks man būs foršs, un tāds tas tiešām bija. – Ko tu ieteiktu tiem studentiem, kas pavasara semestrī brauc apmaiņas programmā? – Paņemiet līdzi portatīvo datoru! Helsinku Politehniskajā universitātē bez sava datora nekādi nevar iztikt, jo daudzi priekšmeti jāapgūst internetā, jākontaktējas ar mācībspēkiem
virtuālajā vidē utt. Pēc pusotras nedēļas Somijā sapratu, ka bez datora mana dzīve būs ļoti sarežģīta. Ja kāds spēlē mūzikas instrumentu, ko iespējams paņemt līdzi, tad tas ir jāpaņem, jo vairākus mēnešus bez tā būs grūti dzīvot. Ieteiktu pārāk neiespringt uz apģērbu līdzi ņemšanu. Labāk somā atvēlēt vietu suvenīriem no Latvijas. Visticamāk, stu dentiem tur ar laiku būs draugi. Vismaz viens vai divi jauki cilvēki, kam atvadoties gribas uzdāvināt kaut ko paliekošu, kaut ko no Latvijas. Piemēram, mans franču draugs man uzdāvināja Francijas karogu. Es savam spāņu draugam uzdāvināju melnā balzama pudeli. Nevajag jau pārpūlēties, bet sīkumus, kas tieši saistās ar tavu zemi, ir vērts paņemt līdzi. Kaut vai paņemt Latvijas naudu un uzdāvināt latu. – Kas visiem «Erasmus» studentiem ir kopīgs? – Visi «Erasmus» studenti uz ārzemēm brauc ne tikai mācīties, bet arī labi pavadīt laiku. Es neiepazinu nevienu apmaiņas studentu, kurš visu laiku būtu tikai skolā, bibliotēkā, laboratorijā. Viņi visi ir atvērti, draudzīgi, aktīvi un droši cilvēki, jo nav baidījušies riskēt. – Ja būtu iespēja, vai tu vēlreiz piedalītos apmaiņas programmā? – Tagad man vairs nebūtu šaubu – nedomājot pieteiktos un brauktu. Pēc apmaiņas studiju laika tu vairs nedomā: mācīšos, pabeigšu augstskolu, nopirkšu dzīvokli, apprecēšos, man būs bērni, nopirkšu mašīnu… Un viss. Tu uz visu sāc skatīties citādi. Gribas iepazīt pasauli.
2007. gada 22. februāris
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
Čaklais rūķītis – informācijas sistēma Ieva Miķelsone Vai kāds ir saskaitījis tās stundas un dienas, ko nācies pavadīt, rakstot dažādas atskaites par jau paveikto vai sastādot kāda zinātniskā projekta pieteikumu? Ja šīs stundas sareizinātu ar visu RTU zinātnieku skaitu, veidotos mēneši, pat gadi, kuru laikā, iespējams, būtu dzimusi kāda ģeniāla ideja vai zinātnisks atklājums – varbūt pat Nobela prēmijas vērtībā. Būtu... ja vien būtu kāds čaklais rūķītis, kas birokrātiskos papīrus aizpildītu zinātnieku vietā... Arī DITF asociētā profesore Mārīte Kirikova nereti pukojusies, ka ir spiesta atlikt pie malas aizsāktos darbus, lai rakstītu kārtējo atskaiti, – atkal jāmeklē dokumenti un publikāciju saraksti, viss jāapkopo... Būdama «ieinteresētā persona», pirms pāris gadiem viņa kopā ar 21 DITF Lietišķo datorsistēmu institūta studentu grupu Egona Lavendeļa vadībā ķērās pie darba – tapa studiju darbs Prasību inženierijas priekšmetā par informācijas sistēmas izveidi, kas atbilstu RTU vajadzībām. Tostarp tika arī pētīts, kas vajadzīgs RTU zinātniekiem no informācijas sistēmas viedokļa. Pēc šī darba ļoti veiksmīgās prezentācijas RTU vadība ierosināja turpināt izstrādāt zinātniskās pētniecības projektu par šo tēmu, izstrādājot koncepciju informācijas sistēmai RTU zinātniskās darbības atbalstam, kurā akcentētas zinātnieku vajadzības un prasības. Un nu jau gandrīz gadu DITF doktoranti Egons Lavendelis, Dmitrijs Pozdņakovs un studentes Diāna Atvare (attēlā) un Līga Stankēviča kopā ar deviņiem DITF akadēmiskā personāla pārstāvjiem pētījuši zinātnieku vajadzības, veicot aptaujas un intervijas, un meklējuši labākos risinājumus, kā izveidot «RTU zinātniskās darbības atbalsta informācijas sistēmu» (ZDAIS), kas iekļautos kopējā RTU informācijas sistēmā un būtu palīgs RTU zinātniekiem. Idejas būtība – zinātnieks attiecīgos lauciņos korekti ievada aktuālo informāciju par savu zinātnisko darbību (pētījumiem, projektiem, patentiem, publikācijām u. tml.), un ZDAIS pēc attiecīga pieprasījuma pati spēj atlasīt nepieciešamo informāciju un ģenerēt publikāciju sarakstus, atskaites vai projekta pieteikumam vajadzīgās ziņas par projekta īstenotājiem. Egons Lavendelis stāsta: «Pētījām, kā šie jautājumi tiek risināti citur pasaulē, jo šādas informācijas sistēmas jau ir izveidotas, ir arī augstskolas, kur tādas ir izstrādātas. Esam izveidojuši plašu informācijas sistēmas koncepciju, kas ietver 33 dažādus komponentus, ņemot vērā visu modernāko, kas pašlaik ir pasaules līmenī.» Projekta autori uzsver, ka, ieviešot ZDAIS, svarīga būs pašu RTU zinātnieku attieksme – tā nebūs tikai programmatūra, tā prasīs zināmas izmaiņas arī darba stilā. Zinātniekam pašam vienreiz nāksies informāciju sistēmā ievadīt, toties pēc tam viņam vairs nebūs jātērē tik daudz laika, lai to meklētu un atlasītu. Pasaules pieredze gan liecina, ka arī zinātnieki var šai lietai pieiet «radoši» un izdomāt, kā sistēmas prasības apiet, piemēram, ievadot informācijas vietā... punktiņus. Tāpēc ir svarīgi panākt, lai veidotos pozitīva attieksme pret ZDAIS izveidi un rastos izpratne par to, kā ZDAIS ietekmēs turpmāko RTU zinātnieku darbu – ka iegūtais laika un darba ietaupījums atvieglos dzīvi gan zinātniekiem, gan administrācijai. Iecerēts, ka ZDAIS atvieglos arī informācijas iegūšanu no citiem avotiem internetā – arī par atvērtajiem projektu konkursiem, konferencēm, literatūru interesējošajā nozarē, jebkuru informāciju no bibliotēku informācijas sistēmas, savukārt ieinteresētās personas un organizācijas, piemēram, pētnieki vai uzņēmumi, kas meklē sadarbības partnerus, ērti varēs iegūt informāciju gan par RTU zinātnisko darbību, jo ZDAIS paredz strukturētu zinātnisko rakstu un pētījumu rezultātu arhivēšanas sistēmu, gan arī par iegādāto
aparatūru un tehnoloģijām. «Gribam izveidot tādu sistēmu, lai sabiedrībai kļūtu saredzama RTU «pievienotā vērtība» – tas, ko veic mūsu zinātnieki, turklāt ne tikai lai parādītu, ka kaut ko darām, bet arī lai atvieglotu sadarbību un piesaistītu uzņēmējus,» skaidro asociētā profesore Mārīte Kirikova. «Darbu pie šā projekta sākām ar to, ka analizējām, kādi ir zinātniskās darbības mērķi mūsu universitātē un kāda ir stratēģija šo mērķu sasniegšanā, lai topošo informācijas sistēmu piesaistītu organizācijas mērķiem. Ir skaidrs, ka mūsu zinātnieku kvalitāte un kapacitāte ir augsta, varam izstrādāt daudz projektu. Taču ir svarīgi, lai mēs būtu atvērti un spētu iepazīstināt sabiedrību ar savu pētījumu rezultātiem, kurai mūsu darbs ir vajadzīgs. Jo tikai ar jaunām pieejām un tehnoloģijām Latvijas uzņēmumi var kļūt konkurētspējīgi Eiropas un pasaules tirgū, un šajā ziņā zinātnieki var palīdzēt.» Diāna Atvare, izstrādājot ZDAIS koncepciju, konstatējusi vēl kādu risināmu problēmu – jāveido apziņošanas sistēma, kas garantētu, ka zinātnieks saņem sev svarīgas ziņas. Piemēram, kad gaidāma kādas padomes sapulce. Ir gadījumi, ka zinātnieki nesaņem svarīgas e-pasta vēstules. Ar push tehnoloģijām un kategoriju sistēmas izmantošanu
varētu nodrošināt, ka zinātnieks, ieejot ZDAIS savā profilā, uzreiz redz, ka pienākusi svarīga ziņa, kā arī saņem citu jaunāko informāciju par viņu interesējošām tēmām. ZDAIS arī veidotu atgriezenisko saiti ar ziņu sūtītāju, piemēram, RTU Zinātnes daļu, ka, piemēram, viņu sūtījums ir saņemts un izlasīts. Tas, kāda būs gan šīs atgriezeniskās saites, gan visas ZDAIS turpmākā praktiskā realizācija, ir IT dienesta rokās. Viena no iespējām ir ZDAIS veidot, par pamatu izmantojot jau gatavu, aprobētu sistēmu, kāda, piemēram, ieviesta vairākās Beļģijas universitātēs. Tā balstās uz CERIF (Common European Research Information Format) standartu, kas izstrādāts zinātniskās informācijas apmaiņai, un nodrošina zinātniskā darba rezultātu saglabāšanu, informācijas publicēšanu sabiedrībai, atskaišu veidošanu, projektu vadību, apziņošanu. Zīmīgi, ka šo konkrēto informācijas sistēmu pēc «uniCRIS» pasūtījuma izstrādājuši Latvijas programmētāji. Šo sistēmu iegādājoties, to būtu iespējams pielāgot un papildināt atbilstoši RTU vajadzībām. Cerams, vairs nav tālu tas laiks, kad zinātnieki varēs iz mantot ZDAIS piedāvātās iespējas un veltīt vairāk laika saviem pētījumiem, daudzos «papīra darbus» uzticot informācijas sistēmai. Foto: Eduards Lapsa
VĒSTURE
2007. gada 22. februāris
Kārlis Karlsons – zinātnieks un būvmateriālu ražošanas speciālists Ilgars Grosvalds (Turpinājums. Sākums «JI» 13.numurā.) 1941. gada jūnijā K. Karlsons evakuējās uz Krieviju. Sibīrijā drīz viņam nācās pārliecināties par saimniekošanas atpalicību – no liellaivām ķieģeļus nesa ar nestuvēm. Re dzētais raisīja pārdomas par sociālisma iekārtas priekš rocībām. Neilgu laiku viņš strādāja kādā vietējā cementa rūpnīcā. Jau 1941. gada 15. decembrī K. Karlsons bija Sarkanās armijas Latviešu gvardes rindās, piedalījās kaujās pie Starajas Rusas un citur. 1944. gada aprīlī K. Karlsonu gvardes leitnanta pakāpē demobilizēja. Vēl plosījās karš, kad Būvmateriālu ražošanas un celtniecības pārvaldes priekšnieks K. Karlsons jau domāja par celtniecības materiālu ražošanas atjaunošanu Latvijā. Viņš rūpējās par darbu atjaunošanu Auces kaļķakmens lauztuvē, no kuras Rīgas cementa fabrikai izejmateriālu piegādāja vācu okupācijas laikā. Tūlīt pēc Vācijas kapitulācijas K. Karlsons apbraukāja Kurzemes būvmateriālu uzņēmumus. «Karlsons man iedeva žūksni naudas – vairākus desmitus tūkstošus rubļu. Te būs nauda strādnieku algām un ražošanas izdevumiem,» stāsta ag rākais Saldus ķieģeļu fabrikas «Cepļi» īpašnieks Miķelis Lagzdiņš, «gādājiet, lai ātrāk būtu ķieģeļi.» K. Karlsonam sekoja armijas pretizlūkošanas vienība un viņu pat ielika cietumā. Taču drīz pārpratums noskaidrojās, un K. Karlsona mašīna atkal ripoja pa Kurzemes ceļiem. No 1945. līdz 1946. gadam K. Karlsons bija Cementa tresta pārvaldnieks. 1946. gadā, nodibinoties Latvijas PSR Zinātņu akadēmijai, viņš pārgāja uz tikko organizēto Ķīmijas institūtu par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. Tālākie 16 viņa dzīves gadi saistījās ar tagadējo Neorganiskās ķīmijas institūtu. Profesors K. Švalbe stāsta: «Satiku Čarli pie pulksteņa. Aicinu pie mums, jo Lauksaimniecības akadēmijai, kas atradusi mājvietu Rīgā, Ausekļa ielā, vajadzīgi labi spe ciālisti, kas varētu vadīt Ķīmijas katedru. K. Karlsons atnāk, apskatās un saka: Saprotu, te jāborē un jāborē zināšanas, lai studentiem būtu vajadzīgais līmenis. Es labāk pastrādāšu savām rokām.» Vēl nedaudz personisko atmiņu. Kad 1949. gadā sāku strādāt Ķīmijas institūtā, Silikātu laboratorija bija pārcēlusies uz kādreizējām universitātes aptiekas telpām Kirova (Elizabetes) ielā, bet K. Karlsons, iekārtojies Ķī mijas fakultātē Kronvalda bulvārī 4, pagraba telpās, veica sedimentācijas analīzes. Toreiz viņu visi sauca par papiņu omulīgās un saprotošās dabas dēļ. Kā papiņam pienākas, viņam bija arī meitiņas – studentes Anna Iesalniece, kas vēlāk kļuva par docenti, un Velta Dikmane, kura strādāja par inženieri un vēlāk savas dzīves gaitas saistīja ar K. Karlsonu. K. Karlsons bija ļoti izpalīdzīgs. Biju iesniedzis doku mentus Ļeņingradas Neklātienes industriālajā institūtā, bet atbilde kavējās pusgadu. K. Karlsons ķērās pie spalvas, aizrakstīja institūta vadībai. Nepagāja ne pāris nedēļu, kad biju jau ieskaitīts par studentu. 1950. gada ekspedīcijas laikā pa Kurzemi lietus lija aumaļām. Mūsu sagrabējusī LZA smagā mašīna, ko sedza brezents, iestiga, un nevarējām piebraukt tuvāk Pulvernieku melno mālu atradnei. Paņēmām divas nestuves un devāmies ceļā. Lietus sāka gāzt aizvien stiprāk. K. Karlsons lepojās ar savu brezenta mēteli, kā pats teica, īsto Ulmaņlaika ratu mēteli. Ar grūtībām dabūjām melnos mālus no šurfa pašā pārplūdušās Zaņas upes krasta apakšā. Vajadzēja tos nest vairākus kilometrus pa kara laika sprunguļceļu līdz mašīnai.
Izmirkām līdz ādai. Arī K. Karlsons bija cauri slapjš. Sausas bija palikušas vienīgi peldbikses, kas bija atstātas koferī mašīnā. Labi, ka nelielajā Ezeres skolas klases telpā dabūjām iekurt krāsni un izžāvēties. K. Karlsona rīkotajās ekspedīcijās, iepazīstoties ar Latvijas derīgajiem izrakteņiem, nekad nepabraucām garām ievērības cienīgiem objektiem. Kurzemes ekspedīcijā apskatījām Kazdangas pili un parku ar tās korķa ozoliem un citām dendroloģiskām bagātībām. Latgales ekspedīcijā apstājāmies pie baltās Aglonas baznīcas. K. Karlsons parunāja, un dievnama durvis tika atvērtas. Viņš lūdza parādīt baznīcas dārgumu – Dievmātes gleznu, bet pa vadītāja laipni paskaidroja, ka to var redzēt tikai augustā baznīcas svētkos. Arī bez gleznas toreiz baznīcā redzētais ekspedīcijas dalībniekiem palicis atmiņā visu mūžu. Apskates beigās K. Karlsons pateicās par izrādīto laipnību un iedeva 25 rubļus baznīcas uzturēšanai.
Īss un bagāts ir inženiera un zinātnieka Kārļa Karlsona mūžs – nepilni 55 gadi. Viņš pazīstams ne vien kā ķīmiķis – silikātu tehnologs, bet arī kā valsts un sabiedriskais darbinieks. Lieli ir viņa nopelni būvmateriālu ražošanā un ķīmijas zinātnes attīstībā. No viņa dzimšanas dienas šogad aprit jau 100 gadi. Reiz kāda laboratorijas darbiniece bija paņēmusi līdzi vācu laikā izdotu grāmatu par Baigo 1940./41. gadu – Augusta Broča «Meža cilvēki», kurā aprakstīts, ka neviens nevar būt drošs par savu dzīvību, un aizmirsusi to laboratorijas galda atvilktnē. Ar šausmām darbiniece konstatēja, ka grāmata pazudusi. Vai tiešām kāds to paņēmis, lai ziņotu vajadzīgajai iestādei? Pēc divām nedēļām grāmata atradās tajā pašā vietā. Tikai pēc laba laika, kad K. Karlsons apprasījās, vai viņai nav kāda Latvijas laika grāmata, varēja nojaust vaininieku. Tad viņš saņēma lasīšanai Anšlava Eglīša «Maestro» un citu ne mazāk saistošu lasāmvielu. Ar lielu cieņu K. Karlsons izturējās pret analītisko ķīmiju, necieta paviršību un nolaidību analītiķu darbā. Silikātu laboratorijā strādāja inženiere M. Stāmere. Kādā analīzē silicija dioksīda nogulsnes vajadzēja stundas laikā karstas nofiltrēt, bet Stāmere aizgāja, filtrēšanu nepabeigusi. Tā filtrēšana ieilga vairākas dienas. K. Karlsons neizturēja un iebirdināja piltuvē uz nogulsnēm papirosa pelnus. K. Karlsons labi sapratās ar Silikātu laboratorijas dvēseli – vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, vēlāko laboratorijas vadītāju Albertu Vaivadu. Viņš vācu okupācijas laika bei gās bija Rīgas cementa fabrikas direktors, bet pēc kara – Brocēnu cementa un šīfera fabrikas galvenais inženieris.
Būvmateriālu ministra vietnieka kabinetā Rīgā viņu apcietināja. Neko sliktu nepierādīja viņa darbībā vācu laikā, un pēc dažiem mēnešiem atbrīvoja, bet šaubu ēna turpināja sekot. Kad A. Vaivads aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju, atkal uzpeldēja jautājums, vai viņš ir cienīgs strādāt LZA, jo ir sadarbojies ar okupantiem. A. Vaivads bija ļoti nobažījies, bet K. Karlsons prata nogludināt visus zemūdens akmeņus, un A. Vaivads varēja turpināt savas zinātnieka gaitas jau kā zinātņu kandidāts. Par visu vairāk K. Karlsons necieta lišķību un izsekošanu. Institūta direktora vietniekam saimnieciskajos jautājumos, bijušajam milicim Topecam bija uzdots pārbaudīt, vai darbinieki laikus ierodas darbā. Lai kontrolētu Silikātu laboratorijas darbiniekus, Topecs no ielas mājas otrā stāva trepju telpas loga vēroja, kad darbinieki pāri pagalmam dodas uz sētas māju. Kad K. Karlsons to uzzināja, viņš kļuva pikts: «Kontrolē, bet nespiego!» Vēl krasāk K. Karlsons vērsās pret Nikolaju Zalukajevu, kas, izmantodams citu pētījumus, nepamatoti ātri ar partijas svētību bija uzkāpis pa karjeras kāpnēm līdz Ķīmijas insti tūta direktora postenim un organizēja savu ievēlēšanu par LZA korespondētājlocekli. Viņš bija pazīstams ar savu kun dziskumu, piemēram, sekretāri sauca kabinetā ieliet no karafes glāzē ūdeni, atvērt un aizvērt logu. Protams, bija arī citas lietas. K. Karlsons panāca, ka N. Zalukajevam izteica neuzticību, un viņam bija jāaiziet ne tikai no direktora amata, bet arī no institūta. Strādājot Ķīmijas institūtā, K. Karlsons īsā laikā pa beidza ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju «Dažādās temperatūrās apdedzinātu mālu hidrauliskās īpašības», ko aizstāvēja 1950. gadā. Disertācijā risināts jautājums, kā izmantot 900–1000 grādu temperatūrā apdedzinātus mālus par izejmateriālu pucolāna cementa ražošanā, jo Latvijā nav dabisko izejmateriālu tā ražošanai. No 1953. līdz 1958. gadam K. Karlsons bija Silikātu laboratorijas vadītājs, bet no 1958. gada Ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Kopā ar J. Eiduku un A. Vaivadu viņš pētījis augstvērtīga portlandcementa un pucolānportlandcementa ražošanas iespējas no vietējiem izejmateriāliem. Viņš ir monogrāfijas «Dolomītu javu saistvielas» (1958) līdzautors. Kopā ar A. Vaivadu, B. Hof mani un I. Grosvaldu izstrādājis paaugstinātas kvalitātes dolomītromāncementa tehnoloģiju, kas no 1953. līdz 1956. gadam ieviesta Slokas romāncementa fabrikā. Par šo darbu saņemta Latvijas PSR Ministru Padomes prēmija. Savos pēdējos publicētajos zinātniskajos darbos viņš risinājis silīcija organisko savienojumu lietošanu būvmateriālu hidrofobiācijā. K. Karlsons rakstījis par dažādiem silikātu tehnoloģijas un tās attīstības jautājumiem. Lielu ievērību ieguva viņa populārzinātniskā brošūra «Cements», kurā atspoguļota viņa ilggadējā pieredze cementa rūpniecībā. K. Karlsona skolnieku vidū ir LZA akadēmiķis, bijušais Neorganiskās ķīmijas institūta direktors Tālis Millers, direktora vietnieks Osvalds Kukurs, kā arī Organiskās sintēzes institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Boriss Hofmans. Viņš sniedzis zinātnisko ievirzi arī ilggadējai zinātniskai līdzstrādniecei Astrai Upītei un RPI profesoram Pēterim Paukšam. 1961. gada vasarā K. Karlsons atpūtās kādās Doles salas mājās. Palīdzot saimniekam siena vākšanā, viņš pārpūlēja sirdi, vairs neatlaba un 1962. gada 25. janvārī aizgāja Aiz saulē. Vienmēr draudzīgs, vienmēr izpalīdzīgs cilvēks, kas ne cieta ārišķību, cilvēks, kas nespēja paiet garām nekārtībām dzīvē, bija Kārlis Karlsons, un tādu viņu atceramies.
2007. gada 22. februāris
Dekānu runas
RTU LIKUMI UN LĒMUMI
8. februāra sēdē Rektors akadēmiķis I. Knēts informēja: • par LSA studentu aptaujas rezultātu secinājumiem; • par MLĶF studentu pašpārvaldes patstāvīgi organizētajām karjeras dienām, kurās piedalās daudzas ķīmisko produktu ražotājas firmas un visas fakultātes struktūrvienības; • par Baltijas tūrisma izstādi no 9. līdz 11. februārim Ķīpsalā. • par «Komersanta Vēstnesī» izteikto atbalstu projektu piedāvājumam inovācijas centru un biznesa inkubatoru organizēšanai ārpus Rīgas. 1. Dalība izstādē «Skola – 2007». (A. Kārkliņš, S. Klezberga) S. Klezberga informēja, ka šogad izstāde notiks no 1. līdz 4. martam. RTU stends ir atjaunots, centrā saglabājot divus dažāda augstuma torņus sūnu zaļā un ķiršu sarkanā krāsā, uz kuriem ir augstskolas nosaukums un ģerbonis. Torņu augšējā daļa būs izgaismota, un uz to diviem ekrāniem demonstrēs prezentācijas materiālus. Stendā būs divpadsmit darbavietas fakultātēm un neatkarīgajiem institūtiem. Daži reklāmas materiāli top, bet bukleti jau ir gatavi. Pirmsstudiju nodaļa lūdz nepārspīlēt ar reklāmas materiālu daudzumu un dažādību, un atsevišķo institūtu materiālus labāk pataupīt Atklāto durvju dienām. Izstādē galvenais ir studiju programmas un uzņemšanas noteikumi. Reklāmas materiāli jānodod Pirmsstudiju nodaļā līdz 28. februārim, kad tos centralizēti aizvedīs uz izstāžu halli. Studentu komanda darbam izstādē ar zinošiem un komunikabliem jauniešiem ir nokomplektēta, aptuveni puse ir izstādē jau darbojušies. Šogad studenti strādās baltos krekliņos, meitenes ar sarkaniem, puiši – zaļiem lakatiņiem. 2. RTU Norēķinu konta atvēršana Valsts kasē. (R. Taraškevičs) Rektors informēja, ka 2006. gada nogalē beidzot ir parādījies likums par iespēju uzkrāt pašu ieņēmumu līdzekļus Valsts kases norēķinu kontā. RTU ir izveidoti divi šādi ārpusbudžeta līdzekļu konti – mācību procesam un zinātniskajam darbam. Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka, vadoties no pagājušā gada pieredzes, kad 2,8 miljoni latu palika kontā uz nākamo gadu, šogad pašu ieņēmumos ir plānotas lielākas summas, tāpēc var cerēt, ka rēķinu apmaksa nekavēsies. 3. RTU finanšu sadalījuma metodika 2007./2008. m. g. (R. Taraškevičs) Kanclers R. Taraškevičs informēja, ka finanšu sadalījuma metodika apspriesta un akceptēta Senāta Finanšu komisijas sēdē un izsūtīta dekāniem. Valsts budžeta finansējums ir palielinājies par 10,8% – aptuveni 20 miljoni latu uz 7224 budžeta vietām. Algu fonds ir 63%. Izmaiņas ir centrālo dienestu un SP finansējumā. SP iedalīts 1% likumā paredzēto 0,5% vietā, jo viņiem plānoti vairāki nopietni pasākumi. Jūtami pieaug studentu apmaiņa, ārzemju studenti ierodas veselām grupām. Finanšu apjoma pieaugums ir radies, pateicoties jaunajām darba algām un jomas koeficientu pieaugumam par 10%. Mācību prorektors E. Beķeris ierosināja izveidot katrai fakultātei vienu Senāta stipendiju, taču tad būtu jāsamazina parasto stipendiju skaits. Lai naudas sadalē ievērotu arī kvalitātes faktoru, prorektors ierosina ieviest koeficientu, kas ievērotu iepriekšējā studiju gada atskaitījuma procentu. Tika pārrunāta iespēja palielināt finansējumu ZB grāmatu iegādei. Pašreiz ZB saņem Ls 8 par katru valsts budžeta finansēto studiju vietu. 4. Pašreizējais RTU finansiālais stāvoklis. (R. Taraškevičs) Kanclers informēja, ka, ieviešot zinātnes bāzes finansējumu, valdība mainījusi infrastruktūrai paredzēto atskaitījumu apjomu no zinātniskās pētniecības līdzekļiem. Agrāk atskaitījumi bija 16%, no kuriem 5% tika virzīti centrālajiem dienestiem, bet 11% fakultātēm. Tagad atbilstoši MK noteikumiem kopējie atskaitījumi ir 9,1%, ko paredzēts sadalīt šādi: centrālajiem dienestiem 5%, zinātniskajiem rakstiem 3%, fakultātēm 1,1%. MLĶF dekāns V. Kampars iebilda, ka fakultātēm tas ir pārāk maz, bet rektors un kanclers atgādināja, ka materiālu iepirkumi ir paredzēti bāzes finansējumā, kas fakultātēm nebūt nav mazs. 5. Plānotie un finansētie remonti fakultātēs 2007. gada pirmajā pusgadā. (A. Rubenis) Rektora vietnieks saimnieciskajā darbā A. Rubenis informēja, ka 2006. gadā RTU veikti remonti par Ls 919 660. Dekāniem iesniedza kopsavilkumu par fakultāšu vēlamajiem remontu plāniem 2007. gada 1. pusgadam. Daugavpils filiālē jābeidz darbi sporta zālē, bet, lai šogad pabeigtu IEF 7. korpusu Meža ielā, vajadzīgi Ls 370 000. Dekāniem lūgts vienoties par prioritātēm, bet uz Eiropas naudu var cerēt tikai gada beigās. Rektors atgādināja par prasību saskaņot visus remontdarbus Tehniskajā daļā. Joprojām turpina pienākt rēķini par nesaskaņotiem remontdarbiem, kurus turpmāk neapmaksās. 6. 2007. gadā veicamās pārakreditācijas. (E. Beķeris) Mācību prorektors ieteica APF dekānam konsultēties IZM Augstskolu departamentā, jo viņu programmas īsti neierakstās ne vecajā, ne jaunajā studiju sistēmā. Studiju daļas vadītājs H. Guļevskis informēja, ka 2007. gada 31. decembrī akreditācijas termiņš beidzas 49 programmām, kas ir ļoti liels daudzums, kaut arī tās pilnīgi visas uz pārakreditāciju nevirzīs. Pagājušā gada martā fakultātēm tika nosūtīta informatīvā vēstule ar atgādinājumu: lai iegūtu atkārtotu akreditāciju, jābūt iegūtam profesijas standartam, kas ir darbietilpīga procedūra. Tagad izdots prorektora rīkojums par licencēm, jo agrāk dažām programmām licences nebija pārejas noteikumu dēļ. Līdz akreditācijas dokumentu iesniegšanai licencei ir
jābūt. Pārakreditācija notiks atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem. Lai nekavētu termiņu, dokumenti jāiesniedz līdz 15. jūnijam. Jāiesniedz pieteikums, pašnovērtējuma ziņojumu pakete un pašnovērtējuma ziņojumu apkopojums. Rektors lūdza H. Guļevskim katrai fakultātei elektroniski aizsūtīt pārakreditācijai iesniedzamo programmu sarakstu. 7. Apgaitas lapu pieprasīšana absolventiem pirms diploma izsniegšanas. (E. Beķeris) Mācību prorektors atgādināja, ka rektora rīkojums par aptaujas lapu nodošanu izdots 2004. gada 24. decembrī, bet ir konstatēti gadījumi, kad tas nav ievērots. Šāda neievērošana īpaši nepatīkama ZB un Studentu pilsētiņai, tāpēc fakultāšu vadība tiek lūgta šo prasību ievērot precīzi. 8. RTU zinātnes bāzes finansējums 2007. gadā. (L. Ribickis) Rektors informēja, ka zinātnes bāzes finansējums 2007. gadam ir Ls 2 125 271, kas savukārt sadalīts darba algām, kā arī precēm un pakalpojumiem. Atbilstoši jaunajām prasībām šai otrajai daļai ir šāds tālākais sadalījums: 1) komandējumi, kas vēl dalās dienas naudā un pārējos izdevumos; 2) pakalpojumi; 3) materiāli; 4) grāmatas. Atalgojums no bāzes finansējuma tiek piešķirts tikai zinātniskajiem darbiniekiem, bet ne profesoriem un docentiem, kurus atalgo mācību budžets. RTU pašlaik ir vairāk nekā 300 zinātnisko darbinieku, bet fakultātēm bija līdz 1. februārim jāiesniedz prorektoram precizēti zinātnisko darbinieku saraksti, lai laikus varētu saņemt finansējuma pieprasījumu nākamajam gadam. 9. RTU 145. gadadienas svinības 11. un 12. oktobrī. (I. Knēts) Rektors iepazīstināja dekānus ar svinību galveno pasākumu plānu 11. un 12. oktobrī. 11. oktobrī plānota konferences plenārsēde RTU aulā un apsveikumu pieņemšana. 12. oktobrī svētki turpināsies Operas namā. 10. Senāta 26. februāra sēde. ( M Jure) Senāta priekšsēdētāja M. Jure informēja dekānus par iesniegtajiem Senāta februāra sēdes lēmumprojektiem. Rektors informēja: • SIA «Siemens Latvija» turpmāk vadīs Guntis Stafeckis. • 1. un 2.martā notiks «BALTECH» konference, kurā no RTU piedalīsies profesori: I. Knēts, B. Grasmanis, J. Vība, U. Sukovskis un asoc. prof. T. Juhna. • Mācībspēku vēlēšanu gaita Valodu institūtā atgādināja, ka nepieciešams Senāta Likumdošanas komisijā sagatavot precizētu nolikumu par lektoru, docentu, pētnieku un vadošo pētnieku vēlēšanām. SP pārstāve I. Karpejeva lūdza dekānus informēt fakultātes par SP organizēto roboti kas izstādi ar robotu sacensībām. Mācību prorektors informēja, ka no 48 1. kursa studentiem, kas pieteicās sagatavoša nas kursos matemātikā, seši nav vispār parādījušies studijās, bet 17 ir sekmīgi. M. E.
Darba piedāvājums Piedāvājam darbu SAGĀDĒ un citās jomās. Iespējams uz nepilnu slodzi, saskaņojot konkrētus laikus konkrētās dienās. Iespējama apmaksa pēc padarītā. Darba vieta Rīgā, Ganību dambī. Sīkākai informācijai zvanīt pa tālr. 7382196 vai 29110928 vai rakstīt: uralbalt@tvnet.lv.
Rīgas Tehniskās universitātes avīze
Redaktore Rūta Lapsa. Reģistrācijas apliecības numurs 0438. Redakcijas adrese: Kaļķu ielā 1–319, Rīgā, LV–1658. Tālr. 7089321, 7089023, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Metiens 1200 eks. Redakcijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar rakstu autoru viedokli. Par publicētajiem faktiem atbild rakstu autori.
DITF STUDENTU LAPA
2007. gada 22. februāris
DITF SP – mūsu sirdslieta!
Kas mēs esam? Tavs labākais draugs un palīgs! Studentu pašpārvalde ir jauniešu or ganizācija, kuras primārais mērķis ir DITF students – tātad tu! DITF SP – tie esam mēs, DITF studenti, – aktīvi, erudīti, radoši, talantīgi un darboties griboši! Ko tev darīt? Ja tev rodas ar studijām RTU saistītas problēmas, tava pašpārvalde vienmēr ir gatava tev palīdzēt, tā ir kompetenta un pieredzes bagāta konsultante, kas nepieciešamības gadījumā ir gatava pacelt somiņu un doties cīņā kopā ar tevi! Attēlos redzami: Jānis Bicāns – DITF SP vadītājs, Viktorija Klimko – vadītāja labā roka, Konstantīns Lukoško – kultūras bīdītājs, Dace Strēlniece – PR fīču zinātāja, Jānis Bērziņš – studiju lietu pētnieks, Uldis Borkus – sporta guru Nr.1, Uldis Klinšāns Klidžāns – sporta guru Nr.2, Aiva Bite – finanšu konsultante, Gunta Meluškāne – protokolu skribelētāja, Kārlis Baumanis – ditfsp.lv admins, Jānis Baumanis – IT specs. DITF SP biedri: (1. rindā no kreisās) Ivars Vids, Sigita Milaseviča, Artūrs Padegs, (2. rindā no kreisās) Artis Āre, Ritvars Bērziņš, Mikus Saulītis, Ilze Valeskalne, (3. rindā no kreisās) Roberts Ciemiņš, Elīza Prancāne, Jānis Ļuļis. Visus rokā sadabūja: Viktorija Klimko
Ditfi joko! Sēž ceļa malā varde, garām iet programmētājs, un risinās šāds dialogs: – Noskūpsti mani, ak, daiļais programmētāj, kļūšu par tavu līgavu! Programmētājs neatbild, paņem vardi, ieliek kabatā... – Tu nedzirdēji? Noskūpsti mani, kļūšu par tavu līgavu!!! – Nu kam man līgava, bet runājoša varde – tas ir forši! Programmētājam jautā: – Kā jums izdevās tik ātri apgūt angļu valodu?! – Štrunts vien ir tā angļu valoda. Viņi tur gandrīz visus vārdus no programmēšanas ņēmuši. Kāpēc ziloņi nestrādā ar datoriem? – Viņiem bail no pelēm. Lietotājs zvana sistēmas administratoram: «Kas tas tāds ģenerālis Feilors, un kāpēc viņš lasa manu disku?» Kā vēlāk izrādījās, satraukuma iemesls bija sistēmas paziņojums: «General failure reading your disk»… Drausmīgi sodi datoriķiem 1) pēriens ar peli 2) nožņaugšana ar peles vadu 3) nosmacēšana ar peles paklājiņu.
Pierakstīja: Jānis Košeļevs
2007. gada 22. februāris
9
STUDENTU LAPA
«Nu piedodiet, man pirmdienas rītā tie piemēri tādi draiski» Vai ditfiem mēdz būt garlaicīgas lekcijas? Vismaz pie šiem pasniedzējiem pilnīgi noteikti ne! Pasniedzējs Pālītis, Civilā aizsardzība: • «Ja noplūdis amonjaks, tad cilvēks noies kādus 60–80 metrus... Parasti tālāk par 100 neviens neaizrāpo.» • «Pēc ugunsgrēku statistikas mēs redzam, ka katram otrajam cilvēkam ir bijis ugunsgrēks mājās. Ja jums nekad nav degusi māja, tad jūsu radiem ir. Ja vēl nav, tad būs.» Pasniedzējs Kremeņeckis matemātikas praktiskajās nodarbībās mēdza izmantot ļoti īpatnēju saīsināšanas metodi – «saīsināšana ar lupatas metodi», kas gan bija iespējama vien uz tāfeles, un studentiem nācās izmantot ierastās metodes. Pasniedzējs Riekstiņš, Ievads datoru arhitektūrā: • «Man ir tikai viens jautājums... Ar 27 daļām.» • «Mēs runāsim arī par vēsturi, kas varētu būt interesanta studentiem... kuri grib pagulēt.» • «Palūgšu tikai priekšējās rindās neēst kotlešmaizītes, kas ir braucis tālākos pārbraucienos ar autobusu – mani sapratīs...» • «Jūs jau zināt, kāda ir mana attieksme pret «gandrīz sākām nodot vienādus darbus».» • «Vislabākais veids, kā uzlabot drošību, ir novākt lietotājus.» • «Lai cik tas nebūtu nožēlojami, sievietes ir gudrākā cilvēces daļa.» • «Ir divu veidu meli – salti meli un statistika.»
Pasniedzēja Girsova, Mazās grupas un personības socioloģija: • «Psihologi ir vienīgie speciālisti, kas risinot savas problēmas, vēl par to saņem naudu.» • «Mazohists – pamoci mani... Sadists – nemocīšu...» • «Labdien... Tu ko – ņirgājies???» Pasniedzējs Šadurskis, Varbūtību teorija: • «Varbūtība – tas ir sviests, tā nav desa.» • «Nu piedodiet, man pirmdienas rītā tie piemēri tādi draiski.» Pasniedzējs Eiduks, Datu bāzes: • «Ja es nozogu divus miljonus, tad viens tautai, otrs man.» Pasniedzējs Millers, Ķīmija: • «Labāk priekšlaicīgs starpbrīdis nekā priekšlaicīgas dzemdības!» • «Ko tu tur smaidi?! Zinu, ka tev ir 40 zobi, un visi ir cauri.» • «Kas tur bubina?! Vai kādam tur ir rīta lūgšana?» Apkopoja Irēna Tuleiko
Sešas meitenes un dators jeb kas lācītim vēderā? un miris suns), neklātienē savu vārdu teica arī divi Jāņi. Pasākuma gaitā tika noskaidrots, ka grope ir tā iedobe, kas ir skrūvītes galā, un tas, ka S3 trio 64 v2/dx videokartes ir gluži vai aizvēsturiska vērtība. Ieteikumi iespējamajām sekotājām: visu detaļu funkcijas, kas jums nezināmas, ir iespējams uzzināt divos veidos: pirmais – ja uz detaļas ir kas virsū rakstīts, tad cieni un godā dievu «World Wide Web» (internetu), otrais – ja uz detaļas nav mistiskas norādes par tās funkcijām, tad cieni un godā vīriešus, «skype» un digitālās fotogrāfijas iespējas.
Ko dara ditfu meitenes pirmdienas vakarā? Krāso nagus? Liek sejas maskas, lai iepatiktos savam liktenīgajam ditfam? Varbūt ķimerējas pa Rīgas modes pasāžām jaunas rokassomiņas meklējumos? Patiesība ir daudz aizraujošāka – ditfu meiteņu slepenais hobijs ir lācīšu uzšķēršana – šoreiz par viņu upuri krita kāds «Pentium» dators. Destruktīvisms vienmēr bijis aizraujošs. Tāpēc, par spīti putekļu kalnam, pirmdienas vakarā vardarbīgā nāvē mira radījums, kas pazīstams zem segvārda «dators». Ieskatīsimies operācijas «Pidžamu ballīte ar datora izjaukšanas elementiem» aizkulisēs. Pasākumā piedalījās sešas blondīnes un nelaiķis dators (gluži kā trīs musketieri
10
STDUENTU LAPA
2007. gada 22. februāris
Sešas meitenes un dators jeb kas lācītim vēderā? Kurš zina labās vītnes svārsta likumu? Un kurš skrūvgriezi ir rokā ņēmis pēdējā laikā? Atzīšos – es ne (vismaz pēdējos trīs gadus ne). Un labi vien ir, ka Aivai vīrieši skrūvgriežus iedeva... lai arī kreisos kaut kādus... Un ziniet – ja kādam izdodas mātesplatei pēdējo skrūvīti izskrūvēt – padalieties pieredzē! Kas gan var būt labāks par kailu ventilatoru? Varbūt vienīgi rokassomiņa no cietā diska vai tas «zilais daikts» (samaitāta ir tikai jūsu domāšana). Datora iekšpasaule, kā teiktu diženais Vācietis, ir trausli tīrāka par ārpasauli. Nu labi – tīrāka visnotaļ ne, interesantāka gan. Un tas nav kabelis – tā ir kopne! Un tad, kad nelīdz parastie Aivas skrūvgrieži, neiesakām ķerties pie uzgriežņatslēgām, šķērēm, knīpstangām vai piededzināšanas – kaimiņi nesapratīs, un darba traumas arī var gūt... Vai vīrieši kādreiz arī atbild uz jautājumiem, ko viņiem uzdod? Nē – jo viņi nesaprot, ko tu jautā. Viens no zinātniskā pētījuma secinājumiem ir, ka vīrieši nesaprot tādus jautājumus kā «kurā no visiem caurumiem jāliek videokarte?», tāpēc ilustrē bagātīgi savu jautājumu ar mātesplates fotogrāfijām vai arī beidzot iemācies to detaļu nosaukumus – mēs pirmo soli šajā virzienā spērām, bet tu? Tomēr vienu lietu der ielāgot – dators tomēr nav puzle... Sešas ditfes
Saņem Parex ISIC Parex ISIC Studenta karte ir: • studenta apliecība • atlaižu karte pirkumiem • starptautiska identifikācijas karte • starptautiska maksājumu karte
Piesakies Parex ISIC Studenta kartei un saņem: • 33 000 atlaides visā pasaulē • vairāk kā 500 atlaides Latvijā • kredītlimitu: • nestrādājošiem 2. kursa studentiem – Ls 25 • nestrādājošiem 3. un vecāku kursu studentiem – Ls 100 • strādājošiem studentiem līdz 3 algu apmēram
Zvani 7010000 www.parex.lv/isic
2007. gada 22. februāris
SPORTS
11
Vai bumbiņa ir tā, kas pārvalda spēlētāju, vai spēlētājs bumbiņu... Biljards ir ne tikai ļoti populāra mūsdienu spēle, kuru spēlē gan mazi, gan arī tie, kas to spēlējuši visu mūžu, biljards ir arī viens no RTU SP Pašpārvalžu kausa izcīņas posmiem. Šogad tas notika 8. februārī centrālajā biljarda klubā «NB». 32 studenti pārstāvēja astoņas RTU fakultāšu pašpārvaldes. Ieradušies bija pilnīgi visi, kas bija pieteikušies. Sacensību sākumā visus klātesošos uzrunāja RTU SP Sporta nodaļas vadītājs Sandis Kapleitis, kurš spēlētājus iepazīstināja ar sacensību noteikumiem, un pēc brīža visi galdi piepildījās ar bumbām. Pie biljarda galdiem valdīja ļoti saspringta gaisotne – viena kļūda varēja izšķirt rezultātu, jo spēle turpinājās līdz vienai vienīgai uzvarai. Tā kārtu pēc kārtas tika noskaidroti labākie un trāpīgākie spēlētāji. Cīnījās ne tikai vīri, bet arī sievietes, kas pierādīja, ka arī ir respektējamas šajā sporta veidā. Jau pēc divām stundām spēlētāju loks sašaurinājās, un daļa kļuva par skatītājiem un līdzjutējiem, kuru skaits arī nebija mazs.
Vēl pēc divām stundām visa cīņa norisinājās pie viena galda, kur meistarību apliecināja MLĶF un EEF pārstāvji Sergejs Andrejevs un Igors Moškins. Jau pirms šīs finālspēles varēja apsveikt MLĶF pašpārvaldi, kuras pārstāvji ierindojās visaugstākajās vietās. Tātad biljardu var spēlēt ne tikai individuāli, bet arī komandā, sasniedzot ļoti labus rezultātus. Godalgotās vietas tika sadalītas šādi: 3. vieta – EEF pašpārvaldei, 2. vieta – BF pašpārvaldei un 1. vieta – MLĶF pašpārvaldes komandai. Pasākuma organizatori pateicas visai Sporta nodaļai, un vislielākais paldies Mārtiņam Birzniekam par palīdzību sacensību organizēšanā un vadīšanā. Liels paldies visiem spēlētājiem un līdzjutējiem. SP Sporta nodaļa
26. un 27. janvārī Rīgas sporta manēžā notika Latvijas studentu atklātās meistarsacīkstes vieglatlētikā. Jau tradicionāli šīs sacensības organizē un vada trīs lielākās Latvijas augstskolas: LSPA nodrošināja manēžas īri, LU – apbalvošanas ceremoniju, bet RTU – nolikuma sagatavošanu un tiesāšanu. Pateicoties šo augstskolu pūlēm, sacensības noritēja organizēti un ar labiem sasniegumiem. 162 vīriešu un 75 sieviešu dalībnieku vidū startēja arī RTU studenti. Sacensību rezultāti: Vīrieši 60 m/b 1. K. Daube, RVS (Rīgas vieglatlētikas skola) – 8,21 s. 4. R. Ošiņš, RTU – 8,43 s. 60 m 1. S. Sabajevs, LSPA – 6,95 s. 2. V. Rudiks, RTU – 6,95 s. 5. V. Fjodorovs, RTU – 7,06 s. Mūsu M. Grēniņš priekšskrējienā uzrādīja vēl labāku rezultātu – 6,90 s, bet finālā nestartēja, jo gatavojās piedalīties arī tāllēkšanas sacensībās. 300 m 1. V. Iļjanovs, RTU – 36,26 s. 3. M. Rozentāls, RTU – 36,36 s. 600 m 1. N. Siliņš, «Arkādija» – 1:23,19. 4. V. Iļjanovs, RTU – 1:25,87. 1000 m 1. K. Savčuks, Ventspils – 2:36,99. 6. J. Ķemers, RTU – 2:39,92. 3000 m 1. M. Mikiško, LSPA – 9:09,1. 4. E. Ivanovs, RTU – 9:34,7.
Tāllēkšana 1. A. Maškancevs, RVS – 7,79 m. 2. M. Grēniņš, RTU – 7,51 m. Kārtslēkšana 1. M. Ārents, RVS – 4,60 m. Trīssoļlēkšana 1. M. Tkačovs, DU –15,33 m. 3. D. Kalniņš, RTU – 14,28 m. Augstlēkšana 1. T. Andersons, LU – 2,10 m. Lodes grūšana 1. M. Urtāns, LU – 19,11 m. 5. A. Žviriņš, RTU – 14,39 m. Sievietes 60 m/b un 60 m 1. Z. Grava, Valmiera – 8,45 s un 7,55 s. 300 m 1. S. Krūma, RVS – 41,61 s. 6. I. Jermiļina, RTU – 44,33 s. 600 m 1. A. Anfinogentova, SK «Olimpija» – 1:35,45. 1000 m 1. L. Grīnberga, LU – 3:02,80. 3000 m 1. I. Poluškina, LU – 9:54,1. Kārtslēkšana 1. E. Ringa, LU – 3,70 m. Tāllēkšana 1. O. Savenkova, LU – 6,08 m. 7. A. Antonova, RTU – 5,39 m. Augstlēkšana 1. N. Čakova, LU – 1,83 m. Trīssoļlēkšana 1. O. Savenkova, LU – 13,13 m. 4. A. Antonova, RTU – 12,14 m. Lodes grūšana 1. A. Grabuste, MSĢ – 12,83 m. 8. L. Lancere, RTU – 9,85 m. RTU vieglatlētikas izlases treneris V. Bonders
Latvijas studentu ziemas atklātās meistarsacīkstes vieglatlētikā
RTU vieglatlētu starti Latvijas Vieglatlētikas savienības kausa izcīņas sacensībās 2007. gada ziemas sezonu vieglatlētikā atklāja Latvijas Vieglatlētikas savienības kausa izcīņas sacensības. Kopā ar visiem Latvijas vieglatlētiem sezonu ar labiem rezultātiem sāka arī RTU sportisti.
60 metru barjerskrējienā uzvarēja mūsu Māris Grēniņš ar rezultātu 8,18 s. Mārim izdevās arī izcīnīt otro vietu tāllēkšanā – 7,55 m. Ceturtajā vietā šajā disciplīnā ierindojas BF I kursa students A. Auga – 6,66 m. Otro vietu trīssoļlēkšanā izcīnīja D. Kalniņš (BF II) – 14,10 m un E. Lācis (Sp.kl.) lodes grūšanā – 16,05 m. Trešais lodes grūšanā J. Podnieks (Sp.kl.) – 15,89 m. Trešajā vietā ierindojas arī V. Iļjanovs (DITF III) 300 metru skrējienā – 36,25 s. Ceturtajā vietā šajā pašā disciplīnā M. Rozentāls (BF II) – 36,57 s. Sieviešu konkurencē mūsējiem tik labi neveicās, un tomēr I. Bortašenokai (TMF I)
izdevās izcīnīt otro vietu trīssoļlēkšanā ar rezultātu 11,82 m. Sacensību kopvērtējumā pēc punktu tabulām tika noskaidroti trīs labākie vieglatlēti sieviešu un vīriešu konkurencē: Sievietēm 1. Z. Grava (LSPA), 60 m/b – 8,65 s un 1053 punkti; 2. E. Volžankina (Ludza), tāllēkšana – 6,27 m un 1038 p.; 3. A. Anfinogentova (SK «Olimpija»), 1000 m – 2:50,64 un 1009 p.; Vīriešiem 1. M. Urtāns (MSĢ), lode – 19,46 m un 1087 p.; 2. A. Maškancevs (RVS), tāllēkšana – 7,65 m un 1052 p.; 3. M. Grēniņš (RTU), tāllēkšana – 7,55 un 1031 p. RTU vieglatlētikas izlases treneris V. Bonders
12
STUDENTU LAPA
2007. gada 22. februāris
Pirmās robotikas sacensības Latvijā
Jau izstrādāts un ejošs robots, robota autors: Guntis Kuļikovskis, RTU TMF 2. kurss.
Dita Vinovska, RTU TMF 1. kursa studente, «Robotika 2007» organizatore «Robotika 2007» ir Latvijas lielākais izglītojošais un uz zinātni balstītais projekts jauniešiem, kas pirmo reizi norisināsies RTU Lielajā aulā šā gada 27. un 28. martā, ietverot izstādi «Zinātne – radoši un interesanti», zinātnes un tehnoloģiju forumu, kā arī robotikas sacensības. Projektu organizē RTU SP un biedrība «Quality Dragons». Kā radās ideja par «Robotiku 2007», stāsta galvenie organizatori: «Ideja par robotikas sacensībām dzima tieši pirms pusotra gada, kad Robotikas klubam norisinājās pirmā entuziastu tikšanās. Starp entuziastiem bija arī šo sacensību organizatori. Toreiz tā bija nākotnes vīzija, bet šodien – realitāte. Robotikas sacensībām klāt ir nākuši divi interesanti pasākumi ar kopēju mērķi popularizēt un veicināt inženierzinātņu studiju attīstību Latvijā.» Kā jau minēju, «Robotikas 2007» laikā notiks trīs pasākumi, kas būs pieejami plašai auditorijai. Izstāde «Zinātne – radoši un interesanti» ikvienam interesentam būs skatāma RTU Lielajā aulā. Tajā būs aplūkojami RTU fakultāšu sagatavoti eksponāti, kas saistīti ar katras fakultātes studiju īpatnībām un plašai auditorijai saprotamā veidā parādīs fakultātes paveikto zinātnes jomā. Katrai fakultātei būs savs stends, pie kura apmeklētāji varēs noskaidrot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par izstādes eksponātiem. Paralēli izstādei notiks arī apmeklētāju anketēšana par visinteresantāk noformēto stendu. 27. martā notiks arī zinātnes un tehnoloģiju forums, kura laikā būs iespēja dzirdēt sabiedrībā pazīstamu lektoru, zinātnieku un uzņēmēju prezentācijas. Tu uzzināsi, kas notiek Latvijas rūpniecībā, ko dara inženieri, kur viņi strādā, ko ražo Latvijas uzņēmumi, kāpēc
Pirmā tikšanās ar «Robotikas» sacensību dalībniekiem 2007. gada 13. februārī.
tik pieprasīti ir tehniskie studenti un to, vai zinātne ir interesanta. Tajā pašā dienā notiks arī pirmās robotikas sacensības Latvijā. Sacensību dalībnieku uzdevums ir sagatavot robotu, kas pārvietojas, sekojot melnai līnijai. Robotiem būs patstāvīgi jāveic sacensību trase. Dalībnieku pieteikšanās sacensībām sāksies 1. martā un tiks slēgta 16. martā. Uz sacensībām ciemos ir aicināti arī Tallinas Tehniskās universitātes studenti, kas šāda veida sacensības organizē jau piekto gadu, tā ka pašmāju jaunajiem inženieriem būs interesanti aplūkot kolēģu robotus un smelties jaunas idejas. Lai gan oficiāla reģistrēšanās robotikas sacensībām vēl tikai sākas, mums jau ir zināmas dažas dalībnieku komandas. Par to, kas saista dalībniekus šajās sacensībās, stāsta viens no robotu būvētājiem RTU TMF Mehatronikas programmas 2. kursa students Mārtiņš Ērglis: «Elektronika jau pati par ir sevi interesanta, ir iespējams realizēt tik daudz dažādu risinājumu. Savā ziņā tas ir arī izaicinājums – izgatavot savu pirmo robotu, piedalīties un uzvarēt.» Interesanti ir arī tas, ka starp dalībniekiem ir arī Latvijas Lauksaimniecības univer sitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās koledžas, Rēzeknes Augstskolas studenti, Rīgas skolēnu pils un Tehniskās jaunrades centra «Annas 2» aktīvisti. Kurš kuru? Skolēns studentu? Tas tev noteikti jāredz! Pasākumā piedalīties gan kā dalībniekam, gan kā skatītājam aicinām ikvienu RTU un citas Latvijas augstskolas studentu, kā arī skolēnus no visām Latvijas skolām. Dalība visos pasākumos ir bez maksas. Uzzināt sīkāku informāciju par pasākumu, kā arī iepazīties ar sacensību nolikumu interesenti var www.robotika.lv.
RTU STUDENTU KLUBĀ RTU Psiholoģijas klubs «Meklējumu laboratorija» Četru lekciju cikls
«Dzīves pārdomas par veselīgu dzīvesveidu» – profilakse antropozofiskās medicīnas skatījumā Ceturtdienās – 8., 22. martā; 5. un 26.aprīlī Kaļķu ielā 1, Mazajā zālē Nodarbības vada antropozofe Māra Meijere Dalības maksa Ls 2
Centra rajona mazo vokālistu konkursa «Cālis 2007» 1. kārta 3. martā plkst. 11 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1. Mazos cālēnus klausīties aicinām visas mammas un tētus, omītes un vectētiņus! Ieeja – brīva
Mīļi gaidīti uz sarīkojumu gan lieliem, gan maziem
«Masku dziesmas Meteņos»
26. februārī plkst. 18 RTU Mazajā zālē, Kaļķu ielā 1 Ķekatniekos ies grupa «Vecpilsētas dziedātāji» (vad. Dāvis Stalts un Kristīne Kārkle), Ilga Reizniece un bērnu folkloras kopa. Ieeja – brīva
M. Čehova Rīgas krievu teātris aicina pasniedzējus un studentus 27., 28. februārī plkst. 19 uz šīs sezonas vissensacionālāko izrādi – «KRIEVU SMIEKLI». Joku klasika un neierastais Dostojevskis.Spīdošs aktieru ansamblis no trim Eiropas krievu teātriem. Мākslinieks – Igors Popovs. Horeogrāfe – Alla Sigalova. Teksta radītājs un notikumu virsvadītājs – režisors Romāns Kozaks. Īpašais piedāvājums – visas biļetes par Ls 3 (Parastā biļešu cena: Ls 4; 5; 6; 8; 10.) RKT, tālr. 7225395; marketings@trd.lv; www.trd.lvPlašāka informācija www.kulturartu.lv
IZM–RTU 2006. gada pētniecības projekti
2007. gada 22. februāris
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
pielikums
1
Ir noslēdzies vēl viens nopietna un atb ildīga darba posms – no 22. līdz 24. janvārim RTU notika IZM– RTU 2006. gada pētniecības projektu gala ziņojumu konference, kurā veiksmīgi tika prezen tēti pētniecības projektu rezultāti. Kopumā aizvadītajā gadā RTU pētniek i izstrādāja 51 IZM–RTU pētniecības projektu. Ats katoties uz paveikto, ar gandarījumu jānovērtē RT U zinātnieku darbība, kas vērsta uz dažādu Latvija i svarīgu nozaru attīstību. Lai mums visiem kop ā izdodas ne tikai jau sāktā veiksmīga turpināšana, bet arī reālu jaunu tehnoloģiju, iekārtu un materiā lu ieviešana tautsaimniecībā!
9. lpp.
8. lpp.
7. lpp.
26. «koģenerācijas stacijas režīmu optimizācija». Proj. vad. doc. Dr. inž. Aleksandrs Dolgicers. 27. «elektrotransporta apakšstacijas divvirzienu jaudas plūsmas elektro magnētiski savietojama kontrolera izveide». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Ivars Ranķis. 28. «sio2 stikla dielektriskās caurlaidības samazināšana ar YAG:Nd lāzera starojumu». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Artūrs Medvids. 29. «uz augu eļļām bāzētas motorzāģu ķēžu eļļas ražošanas tehnoloģijas izstrāde». Proj. vad. prof. Dr. ķīm. Māra Jure. 30. «Rtu Dizaina kompetences centra zināšanu bāzes satura veidošana». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Silvija Kukle. 31. «Jauna tipa kompozīta tekstilmateriāla asinsvada protēzes izstrādāšana, ievērojot cilvēka asinsvadu uzbūves un biomehāniskās uzvedības īpatnības». Proj. vad. vadošais pētn. Dr. h. inž. Vladimirs Kasjanovs. 32. «polimēru kompozītmateriāli funkcionālam bioiepakojumam». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Mārtiņš Kalniņš. 33. «poru keramika ar vairāku līmeņu makroporainību un mikroporainību». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Visvaldis Švinka. 34. «Jaunizveidotos būvkeramikas materiālos inkapsulēto rūpniecisko atkritumu reversibilitātes novērtēšana». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Ineta Rozenštrauha. 35. «nerūsējošā tērauda apstrādes procesa izstrādāšanas jauna metode». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Rudzītis. 36. «Augstsprieguma plazmas un kavitācijas tehnoloģijas šķidru vielu apstrādei». Proj. vad. vadošais pētn. Dr. h. inž. Semjons Cifanskis. 37. «matemātisko modeļu un to novērtēšanas metodes izstrādāšana Baltijas reģiona pasažieru un kravu plūsmu analīzei un prognozēšanai». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Aleksandrs Andronovs. 38. «mašīnbūves eksperimentu plānu datu bāzes izveide internetā». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jānis Auziņš. 39. «Atstarotā infrasarkanā lāzera kūļa izmantošana bezkontakta 3D pozi cionēšanai». Proj. vad. asoc. prof. Dr. fiz. Aleksejs Kataševs. 40. «cilvēku ar kustības traucējumiem pārvietošanas ierīču analīze un sintēze». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Vība. 41. «Rūpniecisko izstrādājumu funkcionālo kompozīto pārklājumu izveide ar jonu – plazmas uzputināšanu». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Aleksandrs Urbahs. 42. «pusvadītāja un vīrusiem līdzīgo nanodaļiņu pašsalikta sistēma». Proj. vad. prof. Dr. h. fiz. Jurijs Dehtjars. 43. «ekoloģijas vadīšanas ekonomiskie aspekti cieto atkritumu utilizācijā». Proj. vad. prof. Dr. ekon. Konstantīns Didenko. 44. «latvijas mazo uzņēmumu darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas izstrāde». Proj. vad. prof. Dr. ekon. Nataļja Lāce. 45. «ugunsgrēka riska kvantitatīvā vērtējuma metodikas izstrāde latvijas mācību iestādēm». Proj. vad. asoc. prof. Dr. ekon. Jānis Ieviņš. 46. «latvijas elektroenerģijas patēriņa prognožu izstrāde, izmantojot ekonometriskos modeļus». Proj. vad. prof. Dr. h. ekon Remigijs Počs. 47. «uz zināšanu ekonomisko vadīšanu balstītas inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība latvijā». Proj. vad. prof. Dr. h. ekon. Anatolijs Magidenko. 48. «cilvēkresursu izpētes un mūžizglītības realizācijas metodikas izstrāde un tās lietojums situācijas izpētē Rīgas plānošanas reģiona administratīvajos rajonos». Proj. vad. prof. Dr. h. ekon. Nikolajs Baranovskis. 49. «vēsturisko un industriālo celtņu dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozijas testēšanas metodikas un aizsardzības sistēmas izstrāde». Proj. vad. vadošā pētn. Dr. inž. Janīna Sētiņa. 50. «Benzīna ķīmiskais sastāvs, oktānskaitlis un sadegšanas siltums». Proj. vad. prof. Dr. h. ķīm. Valdis Kampars. 51. «estudiju kurss «Radoša speciālā lietojuma angļu valodas apguve»». Proj. vad. asoc. prof. Dr. ped. Diāna Rumpīte.
12. lpp. 11. lpp. 10. lpp.
3. lpp. 4. lpp. 5. lpp. 6. lpp.
1. «Baltijas jūras piekrastes zonas apdzīvojuma sistēmas ilgtspējīgas attīstības modelēšana». Proj. vad. prof. Dr. arh. Jānis Briņķis. 2. «Rīgas arhitektūras mantojuma ģenēze un stilistika». Proj. vad. prof. Dr. h. arh. Jānis Krastiņš. 3. «Būvju deformācijas ģeodēziskās kontroles sistēmas izstrādāšana un pārbaude». Proj. vad. prof. Dr. h. vēst. Jānis Štrauhmanis. 4. «Jaunu, būvniecībā lietojamu un augstās temperatūrās noturīgu javu sauso maisījumu kompozīcijas izveide, izmantojot metāla pārstrādes bla kusproduktus un atkritumus». Proj. vad. doc. Dr. inž. Diāna Bajāre. 5. «vieglo kompozītmateriālu konstrukciju aktīvā kontrole». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jevgēņijs Barkānovs. 6. «latvijas ģeotermālā ūdens izmantošana balneoloģijā» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Andris Krēsliņš. 7. «cAD tehnoloģiju izpēte un produktivitātes palielināšana arhitektūras un būvniecības projektēšanā». Proj. vad. prof. Dr. inž. Modris Dobelis. 8. «Baktēriju skaita izmaiņu modelēšana dzeramā ūdens sadales tīklā». Proj. vad. prof. Dr. mat. Andrejs Koliškins. 9. «Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Zigurds Markovičs. 10. «Baltezera, Remberģu un zaķumuižas ūdensgūtvju kompleksa optimi zācija un piesārņojuma migrācijas kaitējuma prognozēšana ar skaitliskās modelēšanas līdzekļiem». Proj. vad. Dr. inž. Aivars Spalviņš. 11. «Globālās pozicionēšanas tehnoloģiju integrācija uzņēmuma informācijas sistēmā un izmantošana latvijas transporta plānošanas problēmu risi nāšanā». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jānis Grabis. 12. «uz jēdzienu tīkliem un ontoloģiju balstīta intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu orientētai zināšanu pārbaudei». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis. 13. «informācijas sistēmas koncepcijas izstrāde Rtu zinātniskās darbības at balstam». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Mārīte Kirikova. 14. «elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēles metodikas iz strāde». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Māris Ziema. 15. «mākslīgais intelekts prognozēšanas un vadības uzdevumos». Proj. vad. prof. Dr. h. dat. Arkādijs Borisovs. 16. «zināšanu pārvaldības koncepcija latvijas uzņēmumiem un orga nizācijām». Proj. vad. prof. Dr. inž. Ilmārs Slaidiņš 17. «Jauna veida ātro ortogonālo pārveidojumu izmantošana latviešu valodas runas sintēzē un analīzē». Proj. vad. prof. Dr. inž. Pēteris Misāns. 18. «perspektīvo optiskās blīvēšanas elementu izpēte un metroloģija». Proj. vad. prof. Dr. inž. Ģirts Ivanovs. 19. «Robustas daudznesēju tehnoloģijas multimediju mobilajām komuni kācijām». Proj. vad. asoc. prof. Dr. fiz. Arnis Gulbis. 20. «interaktīvu pakalpojumu pētījumi digitālās televīzijas lietojumiem iz glītībā». Proj. vad. Dr. fiz. Atis Kapenieks. 21. «virtuālo laboratoriju izstrāde specialitātē «elektrotehnoloģiju dator vadība»». Proj. vad. prof. Dr. inž. Anatolijs Ļevčenkovs. 22. «Autonomo vējiekārtu tiešās piedziņas ģenerēšanas un vadības zemu apgriezienu elektriskās mašīnas». Proj. vad. prof. Dr. inž. Jānis Dirba. 23. «ūdeņraža degvielas šūnas tīkla invertora izstrāde un dinamisko režīmu izpēte». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Leonīds Ribickis. 24. «vadības īpatnības energosistēmā ar izkliedētiem enerģijas avotiem». Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Antans Sauhats. 25. «saules enerģijas fotoelektrisko pārveidotāju pozicionēšanas sistēmas un spēka pārveidotāja izpēte un izstrāde». Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Iļja Galkins.
2. lpp.
RTU zinātņu prorektors profesors Leo nīds Ribickis
pielikums
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
2007. gada 22. februāris
IZM–RTU 2006. gada projektu konkursa «Zinātniskās darbības attīstība augstskolās» un «Zinātniskās darbības attīstība universitātēs» projekti Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte (APF) 1. «Baltijas jūras piekrastes zonas apdzīvojuma sistēmas ilgtspējīgas attīstības modelēšana» Proj. vad. prof. Dr. arh. Jānis Briņķis, APF (projektu prezentē pr. doc. Egons Bērziņš, attēlā) Mērķis. Noteikt Baltijas jūras piekrastes zonas apdzīvojuma sistēmas būtiskākos funkcionālās un arhitektoniski telpiskās transformācijas virzienus, lai saglabātu labvēlīgu un ilgtspējīgu dzīves, darba un atpūtas vidi. Rezultāti. Nulles tuvinājumā izveidots modelis projekta modeļteritorijai, kā arī izveidota teritorijai piesaistīto datu sistēma Latvijas jūras krasta (500 km) kopgarumā, nosacīti divās platuma joslās (300 m un 5 km) atbilstoši Aizsargjoslu likumam, neietverot lielās pilsētas (Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rīga), kā specifiskas cita attīstības līmeņa un specifisku problēmu zonas. Projekta izstrādes gaitā iegūtie pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka pašreizējā situācija neuzrāda mērķtiecīgu organizētu attīstību piekrastes teritorijā. Mācību priekšmetu saturs arhitektūras studiju programmās ir attiecīgi papildināts un pilnveidots ar pētījuma gaitā iegūto informāciju un zinātniskajām atziņām. Par projekta līdzekļiem iegādātie informācijas avoti, tehnika un citi materiāli ir vērtīgs ieguldījums gan APF mācību darbā, gan turpmākajos zinātniskajos pētījumos.
2. «Rīgas arhitektūras mantojuma ģenēze un stilistika» Proj. vad. prof. Dr. h. arh. Jānis Krastiņš, APF (projektu prezentē APF dekāna vietn. Agrita Tipāne, attēlā) Mērķi. Publicēt zinātniski pamatotus izdevumus par Rīgas jūgendstila arhitektūras mantojuma vērtību un kultūrvēsturisko nozīmi, tajos iestrādājot jaunākajos pētījumos iegūtus materiālus un jaunas, zinātniski pamatotas atziņas. Pētīt Rīgas 20. gadsimta sākuma arhitektūru starptautiskās pieredzes kontekstā. Rezultāti. Veikts apjomīgs darbs Rīgas arhitektūras mantojuma popularizēšanā gan lokālā, gan starptautiskā mērogā. Projekta izstrādes gaitā sagatavoti un publicēti pētījumi par projekta pamattēmu un ar to cieši saistītiem kultūras vēstures jautājumiem. Pētījuma tēma un priekšmets ir tieši saistīts arī ar vairāku mācību priekšmetu saturu arhitektūras profila visu lī meņu studiju programmās, kuras attiecīgi papildinātas un pilnveidotas ar pētījuma gaitā iegūto informāciju un zinātniskajām atziņām. Iegādāti daudzi informācijas avoti, kas vienlaikus ir arī vērtīgi mācību līdzekļi. Projekta dalībnieki piedalījušies virknē starptautisku konferenču, darbsemināru un citu profesionālu pasākumu, kuros nolasītajos referātos izmantoti zinātniskā projekta pētījumu rezultāti. 2006. gada oktobrī Rīgā tika organizēts Eiropas jūgendstila pilsētu sadarbības tīkla «Reseau Art Nouveau Network» starptautiskais seminārs «Historic Lab» par tēmu «Jūgendstils un dekors», un augustā – RTU Starptautiskā arhitektūras vasaras skola «Industriālais arhitektūras mantojums mūsdienu pilsētvidē».
Būvniecības fakultāte (BF) 3. «Būvju deformācijas ģeodēziskās kontroles sistēmas izstrādāšana un pārbaude» Proj. vad. prof. Dr. h. vēst. Jānis Štrauhmanis, BF Ģeomātikas katedra Mērķis. Pilnveidot būvju deformācijas ģeodēziskās kontroles juridisko nodrošinājumu, izstrādājot būvju deformācijas ģeodēziskās kontroles sistēmu. Rezultāti. Tika izvērtēti nacionālie un starptautiskie būvju deformācijas ģeodēziskās kontroles standarti. Tika izstrādāta būvju deformāciju vērtību analīzes sistēma – datubāzes modelis, kas nodrošina objekta reģistrēšanas un deformāciju vērtību analīzes iespējas. Veikti vairākkārtēji deformāciju mērījumi Doma baznīcai un ēkām Kaļķu ielā 1, kā arī apkopoti un izvērtēti agrākie Pētera baznīcas deformāciju mērījumi.
4. «Jaunu, būvniecībā lietojamu un augstās temperatūrās noturīgu javu sauso maisījumu kompozīcijas izveide, izmantojot metāla pārstrādes blakusproduktus un atkritumus» Proj. vad. doc. Dr. inž. Diāna Bajāre, BF Materiālu un konstrukciju institūts, Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupa Mērķi. Radīt jaunus, specifiskus, būvniecībā lietojamus, augstās temperatūrās noturīgus javu sausos maisījumus, izmantojot gan metālu pārstrādes, gan citu uzņēmumu blakusproduktus un ražošanas atkritumus. Ar ražošanas atkritumu un blakusproduktu pārstrādi un lietderīgu izmantošanu tautsaimniecībā risināt ekoloģiskos jautājumus, kas saistīti ar atkritumu uzglabāšanu un utilizāciju. Raksturot jauniegūtos būvniecības materiālus, tos testējot atbilstoši LV un ES standartiem. Izstrādāt pārbaužu un testēšanas metodiku, balstoties uz LV un ES standartiem. Rezultāti. Pētīts alumīniju saturošu metāllūžņu pārstrādes rūpniecības atkritumu un blakusproduktu ķīmiskais un mineraloģiskais sastāvs, kā arī noteiktas to ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās īpašības. Noteikta ražošanas atkritumu un blakus produktu šķīdība ūdens, sārmu un skābes šķīdumos un veiktas šo šķīdumu ķīmiskās analīzes. Veikti eksperimenti, lai paaugstinātu alumīniju saturošu ražošanas atkritumu pievienoto vērtību un paplašinātu to izmantojumu būvmateriālu ražošanas sfērā. Izstrādāta receptūra augstās temperatūrās noturīgu javu sauso maisījumu izveidei un apzinātas iespējas citu būvniecībā lietojamu materiālu ražošanai, izmantojot alumīnija metāllūžņu pārstrādes rūpniecības atkritumus un blakusproduktus. Veikta iegūto sastāvu (augstās temperatūrās noturīgu javu sauso maisījumu pilotparaugu) testēšana.
2007. gada 22. februāris
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
5. «Vieglo kompozītmateriālu konstrukciju aktīvā kontrole» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jevgēņijs Barkānovs, BF Materiālu un konstrukciju institūts, Kompozīto materiālu un konstrukciju katedra Mērķis. Vieglo kompozītmateriālu konstrukciju izturēšanās kontroles teorētiski pamatotas un eksperimentāli pārbaudī tas metodikas izstrāde, izmantojot pjezomateriālus (PZT un MFC) pie statiskām un dinamiskām slodzēm. Rezultāti. Izstrādāti vieglo kompozītmateriālu konstrukciju izturēšanās kontroles galīgo elementu modeļi: alumīnija un slāņaina kompozītā materiāla plātnes un helikoptera lāpstiņas. Tika izstrādāta vieglo kompozītmateriālu konstrukciju izturēšanās kontroles metodika, izmantojot pjezomateriālus (PZT un MFC) pie statiskām un dinamiskām slodzēm. Tika izstrādātas jaunas laboratorijas iekārtas, lai eksperimentāli pārbaudītu iegūtos rezultātus un secinājumus, un efektus de monstrētu studiju procesā.
6. «Latvijas ģeotermālā ūdens izmantošana balneoloģijā» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Andris Krēsliņš, BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts Mērķi. Izpētīt balneoloģijas sasniegumus un attīstības iespējas Latvijā, izanalizēt pasaules pieredzi šajā jomā. Izvērtēt ģeotermāla baseina būvniecības iespējas un veikt ekonomiskos aprēķinus balneoloģijas attīstības iespēju Latvijā izpētē un analīzē, izstrādāt rekomendācijas balneoloģijas nozares attīstīšanai Latvijā. Rezultāti. Izveidots kritisks pārskats par ģeotermālo ūdeņu praktisko izmantojumu balneoloģijā pasaules mērogā, no skaidrotas Latvijas ģeotermālo ūdeņu balneoloģisko īpašību izmantošanas iespējas kombinācijā ar ģeotermālo ūdeņu siltum enerģētisku utilizēšanu, noteikta ģeotermāla baseina būvniecības rentabilitāte Latvijas apstākļos.
7. «CAD tehnoloģiju izpēte un produktivitātes palielināšana arhitektūras un būvniecības projektēšanā» Proj. vad. prof. Dr. inž. Modris Dobelis, BF Būvniecības un rekonstrukcijas institūts, Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas profesora grupa Mērķis. Pētīt un ieviest efektīvas 3D projektēšanas, vizualizācijas un komunikācijas vides arhitektu un celtnieku profe sionālajā darbībā Latvijā un izglītības procesā RTU, kā arī sākt pētījumus 4D projektēšanas lietojumos. Rezultāti. Izveidots pilsētplānošanas 3D vizualizācijas programmatūras apskats, kurā apkopotas mūsdienīgas program matūras 3D modelēšanai un ģeogrāfisko datu analīzei: ArcGIS (ArcGIS 3D Analyst), ERDAS IMAGINE (IMAGINE Virtual GIS), IRIS DATA EXPLORER, Autodesk programmatūras (Maya, 3D Studio Max, VIZ, Motion Builder, Envision), Mapinfo Professional (Mapper 3D). Veicot pētījumu, tika sniegtas rekomendācijas konkrētas programmatūras ieviešanai APF mācību procesā urbāno modeļu izveidei. Pētījuma rezultātā APF tika rekomendētas ArcGIS (ArcGIS 3D Analyst), ERDAS IMAGINE (IMAGINE Virtual GIS) programmatūras. Tika sākta dažādas programmatūras efektivitātes praktiska pārbaude arhitektūras specialitātes 3. kursa studentu apmācībā. Tika izstrādāti CAD programmatūras diferencētas apmācī bas pamatprincipi. Un tika sākta Latvijas būvfirmās un projektēšanas birojos izmantoto koka karkasa konstrukciju un guļ būvju automatizētās 3D datorprojektēšanas iespēju izpēte un metodikas izstrāde.
8. «Baktēriju skaita izmaiņu modelēšana dzeramā ūdens sadales tīklā» Proj. vad. prof. Dr. mat. Andrejs Koliškins, BF Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts, DITF Inženiermatemātikas katedra (projektu prezentē asoc. prof. Tālis Juhna, attēlā) Mērķis. Izstrādāt matemātisku modeli, kas apraksta baktēriju skaita izmaiņas (BSI) dzeramā ūdens apgādes sistēmās. Rezultāti. Projekta gaitā «Fortran» vidē tika izstrādāts dinamisks matemātisks modelis, kas ļauj prognozēt dzeramā ūdens kvalitātes izmaiņas ūdens sadales sistēmās, lai izprastu fizikāli ķīmisko un bioloģisko procesu ietekmi uz ūdens kvalitātes pasliktināšanos dzeramā ūdens apgādes sistēmā. Datorprogrammu var izmantot, lai noskaidrotu, kuri no mo delī aplūkotajiem procesiem ir būtiski, kuri – nenozīmīgi. Ir izstrādātas dažādas datorprogrammu versijas, kuras var izmantot procesu modelēšanai garā cilindriskā caurulē, cauruļu sistēmā vai speciālā bioplēves reaktorā (kuru lieto eksperimentālajiem pētījumiem RTU BF). Matemātisko modeli var izmantot mācību procesā, lasot lekcijas priekšmetos «Matemātiskā modelēšana» un «Skaitliskās metodes».
Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte (DITF)
9. «Bezvadu tehnoloģiju pielietojums cilvēku fizioloģiskās informācijas pārraidei reālā laikā» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Zigurds Markovičs, DITF Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts Mērķis. Izveidot cilvēka fizioloģisko parametru nepārtrauktas mērīšanas un bezvadu pārraides sistēmu, nodrošinot da torizētu uzraudzības procesu jeb monitorēšanu reālā laikā. Sistēmai jānodrošina datu analīze reālā laikā un vajadzības ga dījumā atpakaļsaite uz informācijas avotu vai trauksmes signāls. Projekta galvenais mērķis bija novērst līdzšinējās cilvēka fizioloģisko parametru novērošanas un pieraksta metodikas ne pilnības: nodrošināt datu bezvadu pārraidi datorā ar datu apstrādi reālā laikā, pacientam nodrošinot pārvietošanas brīvību zināmā attālumā. Rezultāti. Uzprojektēts un izgatavots sistēmas piloteksemplārs, kam par pamatu ņemts kompānijas «Welch Allyn» portatī vais digitālais kardiogrāfs «Cardio Perfect Pro». Samontēts piloteksemplārs tika pārbaudīts dažādos nepieciešamos režī mos un pilnībā atbilst sākotnējai iecerei.
pielikums
pielikums
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
2007. gada 22. februāris
10. «Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtvju kompleksa optimizācija un piesār ņojuma migrācijas kaitējuma prognozēšana ar skaitliskās modelēšanas līdzekļiem» Proj. vad. Dr. inž. Aivars Spalviņš, DITF Vides modelēšanas centrs Mērķis. Izveidot matemātisko modeļu sistēmu, ar kuras palīdzību optimizēt Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtvju kompleksa izmantošanas režīmu. Prognozēt dažādu piesārņojošo vielu ietekmi uz iegūstamā pazemes ūdens kvalitāti, kā arī apskatīt pasākumus, kuri varētu kavēt piesārņojuma nokļūšanu ūdensgūtvēs. Rezultāti. Izveidots Baltezera, Remberģu un Zaķumuižas ūdensgūtvju kompleksa reģionālais hidroģeoloģiskais modelis un tam pakārtotais pazemes ūdeni piesārņojošo vielu migrācijas modelis. Ar šo modeļu palīdzību iegūti pazemes ūdens līmeņu un migrācijas laiku (izohronu) sadalījumi dažādiem kompleksam raksturīgajiem ekspluatācijas režīmiem: (1900. g., 1950. g., 1991. g., 1999. g., 2006. g.). Izstrādāti septiņi scenāriji piesārņojuma nonākšanai ūdensgūtves Baltezers paze mes ūdenī. Izmantota jauna pieeja šādu scenāriju izveidei, kur par pamatu tiek ņemts piesārņojošo vielu daudzums, pie sārņojuma ilgums un piesārņojošo vielu kaitīgums. Iegūtais rezultāts ļauj prognozēt kompleksa ekspluatācijas režīmu ietek mi uz pazemes ūdens līmeņiem un novērtēt dažādu piesārņojumu migrācijas kaitīgumu. Rezultāti iesniegti SIA «Rīgas ūdens», kura tos var izmantot Rīgas ūdens apgādes drošības un kvalitātes nodrošināšanai.
11. «Globālās pozicionēšanas tehnoloģiju integrācija uzņēmuma informācijas sistēmā un izmantošana Latvijas transporta plānošanas problēmu risināšanā» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jānis Grabis, DITF Informācijas tehnoloģijas institūts, Vadības informācijas tehnoloģijas katedra Mērķis. Izmantot globālās pozicionēšanas sniegtās iespējas transporta kustības plānošanas problēmu risināšanā un izvēr tēt šo risinājumu ieviešanas iespējas Latvijas autotransporta uzņēmumos. Izstrādāt transporta plānošanas problēmu risinā šanas metodoloģiju. Rezultāti. Izstrādāta transporta plānošanas problēmu risināšanas metodoloģija, kas balstīta uz problēmapgabala modeļa, uzņēmuma informācijas sistēmas un globālā pozicionēšanas (GPS) datu avotu savstarpējas integrācijas, un ir izvērtētas iespējas ieviest to Latvijas uzņēmumos. Izveidota uzskaites sistēmu un lēmumpieņemšanas modeļu integrācijas metodo loģija, kuras pamatā ir servis-orientētās pieejas izmantošana, veikta transportlīdzekļu maršrutēšanas modeļu implementā cija un atrisināšana, izmantojot heiristiskās grafu apstrādes metodes un ģenētiskos algoritmus. Maršrutēšanas algoritms ir implementēts gadījumam, kurā ir ierobežots preču piegādes un savākšanas laika intervāls. Izveidots programmatūras prototips, kas nodrošina izstrādātās metodoloģijas realizāciju; izstrādātas vadlīnijas GPS tehnoloģiju izmantošanai Latvijas uzņēmumos un izmantošanas piemērs. Projektā izstrādātie piemēri un apgūtās tehnoloģijas tiek izmantoti kursos par uz ņēmuma informācijas sistēmām.
12. «Uz jēdzienu tīkliem un ontoloģiju balstīta intelektuāla sistēma studentu zināšanu pašvērtēšanai un procesu orientētai zināšanu pārbaudei» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Grundspeņķis, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra (projektu prezentē zin. asist. A. Anohina, attēlā) Mērķis. Attīstīt 2005. gadā Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras RTU pētniecības projektā «Intelektuāla sistēma procesu orientētas studiju efektivitātes analīzes atbalstam» izstrādāto jēdzienu tīklos balstītu intelektuālu sistēmu studentu zināšanu pašvērtēšanai un vērtēšanai no pasniedzēja puses visa mācību kursa garumā, pilnveidojot gan pašu pieeju zinā šanu pārbaudei, gan sistēmas funkcionālās iespējas. Rezultāti. Attīstīta 2005. gadā izstrādātā jēdzienu tīklos balstīta intelektuālā sistēma, realizējot divas pieejas uzdevuma grūtības pakāpes maiņai un ieviešot tādas jaunas funkcijas, kā «vilkt un nomest» paņēmiena izmantošana jēdzienu ievieto šanai tīklā, tīkla aizpildīšana vairākas reizes, ja pasniedzējs to ir paredzējis, statistiskas informācijas izvade pasniedzējam, atgriezeniskās saites izvade studentam tīkla veidā u. c.
13. «Informācijas sistēmas koncepcijas izstrāde RTU zinātniskās darbības atbalstam» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Mārīte Kirikova, DITF Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra Mērķis. Apzināt pašreizējo stāvokli RTU zinātniskās darbības atbalsta jomā, kā arī noskaidrot un atspoguļot RTU zinātniskās darbības vīziju, misiju un stratēģiju. Balstoties uz iegūto informāciju, zināšanu pārvaldības un biznesa procesu analīzes kontekstā, izstrādāt jaunās zinātniskās darbības atbalsta informācijas sistēmas koncepciju un tās realizācijas stratēģiju, kā arī praktiski realizēt vienu no koncepcijā paredzētajiem informācijas sistēmas komponentiem tā prototipa vai pabeigtas apakšsistēmas veidā. Rezultāti. Izstrādāta informācijas sistēmas koncepcija RTU zinātniskās darbības atbalstam. Identificēta nepieciešamība veidot ciešāku zināšanu saiti starp izglītību un zinātni. Analizēti pašreizējie zinātniskie sasniegumi šajā jomā un definētas vadlīnijas uz zināšanu pārvaldību orientētas informācijas sistēmas izstrādei utt. Izstrādātā koncepcija paredz iespēju ciešāk sadarboties starp augstskolu un uzņēmumiem, atvieglot sadarbību ar citu valstu institūcijām, paredz ciešākas sasaistes starp zinātnisko un studiju darbību, kā arī atbalsta citus RTU izvirzītos mērķus zinātniskajai darbībai, kuri ir vērsti uz zinātnes lomas un atdeves palielināšanu tautsaimniecībā. Koncepcijā iestrādātās prasības pret informācijas iegūšanu no zinātniekiem un tās «piegādi» zinātniekiem, piemēram, vienreizējas ievades un daudzkārtējas izmantošanas principa ieviešana un projektu atbalsta sistēma, ir vērstas uz zinātnieku stresa, ko rada rutīnas darbu pārbagātības izraisītā pārslodze, samazināšanu.
14. «Elektronisko pakalpojumu sistēmu arhitektūras izvēles metodikas izstrāde» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Māris Ziema, DITF Datortehnikas un tīklu katedra Mērķis. Izstrādāt tādu metodiku konkrētos apstākļos vispiemērotākās elektronisko pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēlei, kas balstās uz sistēmas arhitektūras modeļa izveidi un daudzkriteriālas matemātiskās optimizācijas metožu izman tošanu uzdevuma nostādnē un tā atrisināšanā. Rezultāti. Izstrādāta elektronisko pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēles metodika, kura ļauj izvēlēties noteiktos apstākļos vispiemērotāko sistēmas arhitektūru, kā arī šīs metodikas un tās novērtēšanas realizācija datorprogrammatūras veidā. Izstrādāta koncepcija elektronisko pakalpojumu sistēmas arhitektūras izvēles uzdevuma risināšanai ar matemātiska modeļa izmantošanu, kurš balstās uz grafu modeli un daudzkriteriāla optimizācijas uzdevuma nostādni un tā risināšanu. Projekta rezultāti tiks izmantoti divu promocijas darbu izstrādē.
2007. gada 22. februāris
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
15. «Mākslīgais intelekts prognozēšanas un vadības uzdevumos» Proj. vad. prof. Dr. h. dat. Arkādijs Borisovs, DITF Modelēšanas un imitācijas katedra (projektu prezentē Dr. inž. Aleksandrs Vališevskis, attēlā) Mērķis. Prognozēšanas un vadības uzdevumu risinājuma efektivitātes palielināšana uz mākslīgā intelekta metožu izman tojuma pamata. Rezultāti. Izstrādāta jauna Kohonena neironu tīkla modifikācija, kura ļauj efektīvāk veikt dažādu laika rindu uzvedību prognozēšanu, kam ir liela nozīmē daudzās tautsaimniecības jomās (finansēs, ražošanā, tirdzniecībā utt.). Pētījumu laikā piedāvātas vairākas datu sagatavošanas metodes mākslīgo neironu tīklu apmācībai, kuras ir pārbaudītas uz reālām datu kopām un ļauj samazināt datu apstrādes laiku. Ir iegūtas vairākas jaunas vadības, optimizācijas un prognozēšanas metodes. Turklāt ir izpētīta to efektivitāte. Iegūtie rezultāti tiek izmantoti mācību materiālos.
Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte (ETF) 16. «Zināšanu pārvaldības koncepcija Latvijas uzņēmumiem un organizācijām» Proj. vad. prof. Dr. inž. Ilmārs Slaidiņš, ETF Mērķis. Apzināt zināšanu pārvaldības (ZP) pašreizējo stāvokli Latvijas uzņēmumos un organizācijās, analizējot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības vidi un izmantojamās tehnoloģijas, identificēt tās zināšanu pārvaldības iespējas, kuras vēl nav izplatītas Latvijas uzņēmumos un piedāvāt zinātniski pamatotu zināšanu pārvaldības koncepciju, piemērotu Latvijas MVU darbības vajadzībām, kā arī veidot pamatu veiksmīgai augstskolu un MVU sadarbībai zināšanu pārvaldības jomā. Rezultāti. Veikts pārskats par pētījumiem un projektiem saistībā ar zināšanu pārvaldību MVU Eiropā un pasaulē. Izstrā dāts dokuments «MVU ZP pieredzes pētījums», kurā apkopota pieredze par ZP tehnoloģiju izmantošanu MVU. Balstoties uz veikto pārskatu un pētījumu rezultātiem, izstrādāta anketa «Zināšanu pārvaldības iespējas», veikta aptauja 80 Latvijas uz ņēmumos un apkopoti aptaujas rezultāti. Veiktas divas intervijas ar divu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Viena uzņēmuma darbības vide pētīta klātienē. Pētījuma gaitā izstrādāts dokuments «Zināšanu pārvaldības koncepcija Latvijas uzņēmumiem un organizācijām» atbilstoši LVS standartam (LVS 75:1996). Projekta laikā iegūta sadarbības pieredze ar Latvijas uzņēmu miem. Balstoties uz projektā gūto pieredzi, tika izstrādā metodika RTU un Latvijas uzņēmumu sadarbībai zināšanu pār valdības ieviešanas jomā.
17. «Jauna veida ātro ortogonālo pārveidojumu izmantošana latviešu valodas runas sintēzē un analīzē» Proj. vad. prof. Dr. inž. Pēteris Misāns, ETF Radioelektronikas institūts, Elektronikas pamatu katedra Mērķis. Noskaidrot jaunā tipa ortogonālo pārveidojumu izmantošanas lietderīgumu latviešu valodas sintēzē un analīzē, izveidot mājas lapu, kas saistīts ar Fī-funkciju un tās popularizēšanu, un izveidot latviešu valodas runas sintēzes un analīzes laboratoriju. Rezultāti. Izveidota mājaslapa, kas saistīta ar Fī-funkciju popularizēšanu: www.etf.rtu.lv/phifun. Ir definētas vairākas jaunas klases vispārināto Hāra funkciju klašu un aprakstītas to īpašības. Ir likti aizsākumi vispārināto DeRe filtru teorijai. Ir aprakstīta un pierādīta virkne CRAIMOT funkciju īpašību. Ir izstrādāti un izmēģināti RABOT parametriskie DeRe filtri, kurus var izmantot arī runas apstrādē. Ir izveidots CRAIMOT ģenerators, kuru var izmantot kā sintezatora un analizatora galveno elementu. Uz izveidotā CRAIMOT ģeneratora bāzes ir izveidots Fī-funkciju spektra analizatora makets un runas sintezatora pagaidu (initial) prototips Altera FPGA čipā.
18. «Perspektīvo optiskās blīvēšanas elementu izpēte un metroloģija» Proj. vad. prof. Dr. inž. Ģirts Ivanovs, ETF Telekomunikāciju institūts, Pārraides sistēmu profesora grupa Mērķis. Izpētīt optiski blīvējamo sakaru sistēmu raksturlīknes un parametrus optimālas darbības noteikumu definēšanai, kā arī gala ierīču – multipleksoru un demultipleksoru konstrukciju un izmantojamo materiālu – novērtēšanai. Iegūt, uzkrāt un izmantot visjaunākās teorētiskās, tehniskās un komerciālās zināšanas par optisko sakaru spektrālās blīvēšanas elemen tiem. Nodrošināt kadru sagatavošanu vitāli svarīgā šķiedru optisko sakaru nozarē. Rezultāti. Izveidota moderna optiskās metroloģijas laboratorija. Apgūta un pilnveidota kvalitatīvu optisko savienojumu izveides tehnoloģija. Izstrādāta optiskās blīvēšanas sistēmu simulācijas programma, izpētītas multipleksoru un demultiplek soru iespējamās konstrukcijas, kā arī jaunu modernu materiālu izmantošanas iespējas šajās ierīcēs (kopā ar DU). Darba re zultāti apstiprina, ka ir sagatavoti jaunie speciālisti, kas varētu veikt projektēšanu un sniegt konsultācijas, kas saistīti ar mo dernām optiskās blīvēšanas sakaru sistēmām.
19. «Robustas daudznesēju tehnoloģijas multimediju mobilajām komunikācijām» Proj. vad. asoc. prof. Dr. fiz. Arnis Gulbis, ETF (projektu prezentē prof. Guntars Balodis, attēlā) Mērķis. Veikt sarežģītu radiosignālu vides daudzieeju-daudzizeju (multiple input multiple output – MIMO) sistēmas modeļu parametru izpēti, nosakot esošās tehnoloģijas realizācijas nepilnības un uzlabošanas iespējas. (Daudznesēju tehno loģijas izmanto modernajās bezvadu komunikāciju sistēmās DAB, DVB, Wi-Fi, WiMax u. c.) Rezultāti. Daudznesēju tehnoloģijas dod iespēju palielināt sakaru noturību (robusts) pret traucējumiem sarežģītos vides apstākļos (pilsētās, kustībā u. c.), kā arī pārraidīt lielas datu plūsmas. Pie daudznesēju tehnoloģijām pieskaitāmas OFDM (Orthogonal Frequency Division Multiplexing) un MIMO (Multiple in Multiple out). Projekts veltīts minēto tehnoloģiju izmantošanas izpētei. Koncentrējoties galvenokārt uz Wi-Fi tīkliem, projekta laikā veiktie pētījumi bija saistīti gan ar daudznesēju tehnoloģiju izmantojošas aparatūras eksperimentālu pārbaudi reālos apstākļos, gan ar dažādu šo tehnoloģiju izmantošanas variantu izstrādi un modelēšanu, lai noskaidrotu efektīvākos: apkopota informācija par sarežģītu radiosignālu izplatīšanās modeļiem, izpētīti daudznesēju modulācijas signālu izplatīšanās parametri iekštelpās, izstrādāta metodika daudznesēju modulācijas signālu līmeņu mērīšanai iekštelpās.
pielikums
pielikums
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
2007. gada 22. februāris
20. «Interaktīvu pakalpojumu pētījumi digitālās televīzijas lietojumiem izglītībā» Proj. vad. Dr. fiz. Atis Kapenieks, Tālmācības studiju centrs (projektu prezentē pētn. Ginta Štāle, attēlā) Mērķis. Izpētīt interaktīvās digitālās televīzijas (IDTV) tehnoloģiju piemērotību interaktīvai zināšanu apguvei situācijās, kad tradicionālie e-studiju risinājumi vai nu nav pieejami, vai arī nav piemēroti, kā arī attīstīt šādus risinājumus. Rezultāti. Tika izpētīti interaktivitāšu realizācijas tehnoloģiskie aspekti, izmantojot dažāda veida sakaru kanālus. Veik ti aprēķini par nepieciešamiem tīkla veiktspējas parametriem IDTV kursu realizācijai pilsētu mikrorajonos, izmantojot ka beļtelevīzijas reversos kanālus. Izpētīti pedagoģiskie un cilvēku uztveres aspekti, kas jāievēro, realizējot mācības ar inter aktīvās ciparu televīzijas starpniecību. IDTV pieejamā multimedija potenciāli var nodrošināt apmācības veidus, kurus mācībspēkiem grūti realizēt lekcijā: IDTV var atspoguļot mācību materiālu kā vizuāli, tā audiāli un nodrošināt gan lokālu, gan arī attālinātu interaktivitāti. Projekta gaitā tika izstrādāts un pārbaudīts interaktīvs IDTV studiju materiāla moduļa makets ar šādu funkciju kopumu: audio plūs mu; vizuālo plūsmu; lokālu interaktivitāti, kas imitē darbības ar TV pulti, tā ļaujot studējošajam atlasīt papildinformāciju. Tika pielāgotas «Cognitive Theory of Multimedia Learning» (CTML) teorijas principi un paņēmieni konkrētā multisensorā kontenta prezentēšanas un mijiedarbības novērtēšanai.
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte (EEF) 21. «Virtuālo laboratoriju izstrāde specialitātē «Elektrotehnoloģiju datorvadība»» Proj. vad. prof. Dr. inž. Anatolijs Ļevčenkovs, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra Mērķis. Veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību, Latvijas sabiedrības virzību uz zināšanu orientētu sabiedrību, attīs tot lietišķos pētījumus elektrotehnoloģijās un ieviešot modernu informācijas tehnoloģiju apmācībai elektrotehnikā. Rezultāti. Izstrādātas virtuālās laboratorijas specialitātē «Elektrotehnoloģiju datorvadība», ar to palīdzību iespējams no drošināt pētītās parādības uzskatāmību un pieejamību metodiskiem materiāliem, kā arī paplašināt laboratoriju bāzes iespē jas, ļaujot veikt pētījumus un apmācīt gan elektrotehnoloģiju datorvadības specialitātes studentus, gan saistīto specialitāšu pārstāvjus, izmantojot modernus IT rīkus, globālā tīkla vidē. Izstrādāti vairākas IT apmācības tēmas elektrotehnoloģijās: «Vienfāzes tiltveida vadāmā taisngrieža pētīšana», «Vienfāzes maiņsprieguma tiristoru regulatora izpēte», «Līdzspriegumu paaugstinoša impulsregulatora pētīšana».
22. «Autonomo vējiekārtu tiešās piedziņas ģenerēšanas un vadības zemu apgriezienu elektriskās mašīnas» Proj. vad. prof. Dr. inž. Jānis Dirba, EEF Enerģētikas institūts Mērķis. Izstrādāt jaunus elektriskās mašīnas konstrukciju paveidus, kuri nodrošinātu būtisku tehniski ekonomisku un masas-gabarītu rādītāju uzlabojumu, vienlaikus nodrošinot bezkontaktu uzbūvi, drošumu un tehnoloģisko risinājumu. Pē tāmo vēja elektrostaciju iekārtu (VEI) ģenerēšanas un vadības sistēmās var tikt izmantoti daudzpolu sinhronie ģeneratori ar elektromagnētisko ierosmi vai ierosmi no patstāvīgajiem magnētiem, kā arī asinhronie ģeneratori, asinhronie ģeneratori ar dubulto barošanu, relaktances sinhronie dzinēji un sinhronie dzinēji ar patstāvīgajiem magnētiem. Rezultāti. Izstrādātas un izpētītas jaunas daudzpolu bezkontaktu elektrisko mašīnu konstrukcijas, kuru izmantošana ļauj sekmīgi izveidot tiešās piedziņas ģeneratoru nelielas jaudas VEI, samazināt šādu iekārtu masu un ekspluatācijas izde vumus, palielināt iekārtas drošumu un izstrādātās elektroenerģijas daudzumu, samazināt negatīvo ietekmi uz apkārtējo vi di. Pētījumu rezultāti apkopoti 2006. gada beigās izdotajā monogrāfijā J. Dirba, N. Levins, V. Pugačevs «Vēja enerģijas elektromehāniskie pārveidotāji» (apjoms 310 lpp.).
23. «Ūdeņraža degvielas šūnas tīkla invertora izstrāde un dinamisko režīmu izpēte» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Leonīds Ribickis, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra (projektu prezentē doktorants Oskars Krievs, attēlā) Mērķis. Izstrādāt tīkla invertoru, kas ļautu industriālajam maiņsprieguma tīklam pieslēgt ūdeņraža protonu apmaiņas membrānu degvielas šūnu kā alternatīvo enerģijas avotu un izpētīt degvielas šūnas un invertora dinamiskos darba režīmus. Pētot dinamisko režīmu, izskatīt degvielas šūnas palaišanu, sinhronizāciju ar tīklu, īsslēguma un pārslodzes režīmus, kā arī dažādu neelektrisku parametru (ūdeņraža padeves spiediena, temperatūras u. c.) ietekmi uz degvielas šūnas darbu. Rezultāti. Pētīta degvielas šūnu paralēlā un virknes slēguma darbība un izstrādāts sprieguma invertors, kas ļauj ūdeņraža protonu apmaiņas membrānu degvielas šūnu pieslēgt standarta maiņsprieguma industriālajiem vai mājsaimniecības patē rētājiem kā alternatīvo enerģijas avotu. Industriālās Elektronikas un elektrotehnikas institūta telpās tika pilnveidota ūdeņ raža enerģētisko sistēmu pētniecības laboratorija ar diviem 1,2 kW degvielas šūnu laboratorijas moduļiem un nepiecie šamajām palīgierīcēm to darbināšanai un eksperimentālo sistēmu izveidei. Veikta literatūras analīze pasaules ievērojamāko energoelektronikas konferenču materiālos (EPE, PELS, IPEC, IECON u.c.) un žurnālos (IEEE u. c.) un izvēlēti perspek tīvākie pārveidotāju spēka shēmu varianti tālākai izpētei un modelēšanai. Izvēlēti optimālie spēka shēmu varianti pārvei dotāju veidiem, ņemot vērā iekārtu veiktspēju un izmaksas. Izvēlētajām spēka shēmām izveidoti iespējami pilnīgi dator modeļi salīdzinošas analīzes veikšanai. Izmantojot modelēšanas rezultātus, izveidots pilotmodelis eksperimentālo mērījumu veikšanai un vadības sistēmas noskaņošanai.
24. «Vadības īpatnības energosistēmā ar izkliedētiem enerģijas avotiem» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Antans Sauhats, EEF Enerģētikas institūts Mērķis. Analizēt izkliedētās ražošanas elektriskās enerģijas avotu ietekmi uz Latvijas un Baltijas reģiona valstu ener gosistēmu normālo un avārijas režīmu vadību. Rezultāti. Darbā veikta ārzemju prakses un Baltijas valstu esošās situācijas analīze un izvērtēšana, Baltijas valstu ener gosistēmas vadības īpatnību analīze izkliedētās ražošanas elektriskās enerģijas avotu masveida ieviešanas apstākļos, nepie ciešamo vadības līdzekļu un paņēmienu realizācijas novērtējums. Šim nolūkam veikta Baltijas energosistēmu darba režīmu modelēšana, izkliedētās ražošanas elektriskās enerģijas avotu ieviešanas ietekmes analīze uz darba režīmiem, it īpaši – uz energosistēmas frekvenci normālā un avārijas režīmā. Novērtētas arī vadības paņēmienu realizācijas iespējas.
2007. gada 22. februāris
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
25. «Saules enerģijas fotoelektrisko pārveidotāju pozicionēšanas sistēmas un spēka pārveidotāja izpēte un izstrāde» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Iļja Galkins, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts Industriālas elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra Mērķis. Uzstādīt fotoelektrisko pārveidotāju un izstrādāt tā pozicionēšanas sistēmu, kas ļautu optimāli izmantot tiešo un difūzo Saules radiāciju atkarībā no tās stāvokļa, kā arī izstrādāt piemērotu spēka pārveidotāju, kas ļautu iegūto enerģiju izmantot industriālā maiņsprieguma tīkla patērētāju barošanā. Izpētīt tādus solārā paneļa kritiskos darba apstākļus kā mi nimālais efektīvais apgaismojums, pārslodze un īsslēgums, kā arī maksimālās enerģijas ieguves iespējas Latvijas klimatis kajos apstākļos. Rezultāti. Ir pabeigts projekta pirmais darba posms. Izpētīta esošā situācija saules enerģijas izmantošanas jomā. Saules elementu darba spriegumi parasti ir no 5 līdz 24V, tāpēc to pievienošana pie industriālā elektriskā tīkla ir iespējama tikai ar pārveidotāja palīdzību. Secināts, ka pārveidotāja topoloģija varētu tikt balstīta uz nepārtrauktās barošanas avota shēmas ar divkāršu enerģijas pārveidošanu, kur rezerves avota lomā var būt fotoelektriskais pārveidotājs. Lai palielinātu pārveidotāja jaudas atdeves iespējas, tajā iebūvē papildu enerģijas uzkrājēju – superkondensatoru. Izstrādāts šāda pārveidotāja laborato rijas paraugs. Pozicionētājus var sadalīt vairākās lielās grupās atkarībā no piedziņu skaita: pozicionētāji ar vienu piedziņu un pozicionētāji ar divām piedziņām. Pozicionētāji ar vienu piedziņu paši patērē mazāk enerģijas, bet to efektivitāte Latvijā pieprasa papildu pētījumu, tāpēc nolemts iegādāties un analizēt darbību pozicionētājam ar divām piedziņām. Sagatavota tehniskā dokumentācija pozicionētāja un bateriju uzstādīšanai RTU EEF ēkā.
26. «Koģenerācijas stacijas režīmu optimizācija» Proj. vad. doc. Dr. inž. Aleksandrs Dolgicers, EEF Enerģētikas institūts Mērķis. Izstrādāt koģenerācijas stacijas režīma novērtēšanas metodiku, ieskaitot gadījumu, kad stacija strādā kopā ar citiem izkliedētās ģenerācijas resursiem (siltuma kolektori, vējā ģeneratori utt.). Izstrādāt koģenerācijas stacijas optimālas attīstības plānošanas metodes, īpašu uzmanību pievēršot energoresursu tirgus riskiem. Rezultāti. Darba gaitā veikta koģenerācijas stacijas tarifu un izmaksu analīze, kā arī iespējamās izmaiņas energoresur su tirgus ietekmē. Apkopoti klimatiskie dati par Rīgu un dažām bijušās PSRS teritorijas pilsētām. Veikta elektroenerģijas patēriņa un klimatisko datu salīdzinošā analīze. Piedāvāta siltuma enerģijas realizācijas prognozēšanas metodika. Izstrā dāta nevienmērīga iekārtu sastāva koģenerācijas stacijas režīma optimizācijas metodika un piedāvāts tā algoritms. Krievijas Zinātņu akadēmijā izstrādāta speciāla programmatūra klimatisko datu apstrādei.
27. «Elektrotransporta apakšstacijas divvirzienu jaudas plūsmas elektromagnētiski savietojama kontrolera izveide» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Ivars Ranķis, EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedra Mērķis. Izveidot shēmu divvirziena jaudas plūsmas kontrolerim, kas nodrošinās sinusoidālu primārā tīkla strāvas formu, strādājot invertora režīmā. Rezultāti. Pētījums veikts, lai pilnveidotu divvirziena jaudas plūsmas kontroleri vilces apakšstacijas darbam ar elektrisko transportu, kuram iespējama bremzēšanas enerģijas rekuperācija. Lai paaugstinātu elektromagnētiskās saderības pakāpi, projektā izveidota apakšstacijas shēma ar sešfāžu transformatoru (t. i., saglabājot pašreizējo struktūru) un diviem tranzistorudiožu taisngriežiem, kuru īpaša vadība nodrošina sinusoidālu tīkla strāvu gan vilces, gan bremzēšanas rekuperācijas režīmā. Šāds risinājums ir novatorisks elektriskā transporta jomā, tādēļ izveidotā shēma tika noformēta kā izgudrojums.
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte (MLĶF) 28. «SiO2 stikla dielektriskās caurlaidības samazināšana ar YAG:Nd lāzera starojumu» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Artūrs Medvids, MLĶF Tehniskās fizikas institūts, Pusvadītāju fizikas zinātniskās pētniecības laboratorija Mērķis. Izstrādāt ε samazināšanas tehnoloģiju ar jaudīgā YAG:Nd lāzera starojuma palīdzību un noteikt tās me hānismu. Rezultāti. Dielektriskās caurlaidības (ε) (low-K) samazināšana it ļoti aktuāla problēma mikroelektronikā sakarā ar ten denci samazināt mikroshēmas sastāvdaļas – Mora likums. Pētījuma gaitā tika izpētīts YAG:Nd lāzera starojuma mijiedar bības mehānisms ar SiO2 uz Si struktūru, un noteikti optimālie parametri, pie kuriem notiek maksimāla ε samazināšanās: SiO2 slānīša biezums un sastāvs, lāzera starojuma intensitāte, impulsa garums, viļņa garums un stara polarizācija. Pētījuma rezultātā SiO2 slāņa dielektriskās caurlaidības samazināšanās pēc apstarošanas ar YAG:Nd lāzeru tiek skaidrota ar poru un uzlādētu punktu defektu izveidošanos SiO2/Si interfeisā. Savukārt SiO2/Si struktūras krāsas izmaiņas tiek skaidrotas ar SiO2 slāņa biezuma samazināšanos – sublimāciju interferences dēļ.
29. «Uz augu eļļām bāzētas motorzāģu ķēžu eļļas ražošanas tehnoloģijas izstrāde» Proj. vad. prof. Dr. ķīm. Māra Jure, MLĶF Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas katedra, Polimērmateriālu institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Mērķis. Izstrādāt uz augu eļļām bāzētas motorzāģu ķēžu eļļas ražošanas tehnoloģijas, kas ļautu radīt motorzāģu ķēžu eļļu no atjaunojamām, biodegradējamām izejvielām ar nepieciešamajām īpašībām – labu eļļošanas spēju, lipīgumu, oksidatīvo stabilitāti, spēju strādāt zemās temperatūrās, augstu uzliesmošanas temperatūru u. c. Samazināt piesārņojošo darbību, nomainot mežizstrādē lietotās minerāleļļas ar bioeļļām. Rezultāti. Izstrādāta tehnoloģija biodegradējamu motorzāģu ķēžu eļļu izgatavošanai uz augu (rapšu, kaņepju) eļļu bāzes, kā arī izstrādātas jaunu zāģeļļu piedevu sintēzes tehnoloģijas: rapšu, kaņepju un linsēklu eļļu ozonēšana un epoksidēšana: izveidotas zāģeļļas receptūras, kā bāzes šķidrumu lietojot augu eļļu un modificētu augu eļļu. Ņemot vērā tehnoloģiskos un ekonomiskos apsvērumus, prognozēts, ka zāģeļļas uz augu eļļas bāzes varētu būt perspektīvākas, tāpēc sākta šādu zāģeļļu izstrāde. No dažādām izejvielām veidoti un pētīti dažādi zāģeļļu sastāva varianti. Iegūti vairāki zāģeļļu sastāvi, kas nodoti pārbaudei mežizstrādes darbos.
pielikums
pielikums
RTU ZINĀTNIEKU PĒTNIECĪBAS PROJEKTI
2007. gada 22. februāris
30. «RTU Dizaina kompetences centra zināšanu bāzes satura veidošana» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Silvija Kukle, MLĶF Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts, Dizaina un tekstilizstrādājumu tehnoloģijas profesora grupa Mērķis. Izveidot zināšanu bāzi materiālā un elektroniskā formā jaunu produktu attīstības veicināšanai Latvijas tautsaim niecības kokrūpniecības un tekstilrūpniecības nozarē. Rezultāti. Projekta izpildes gaitā izgatavotas 180 vienības materiālu/detaļu/mezglu savienojumu un konstrukciju/objek tu modeļu, pirmparaugu vienības, kā arī izveidoti to apraksti tekstu un grafiskā formā, izstrādāts savienojumu eksponā tu izvietošanai nepieciešamā aprīkojuma projekts, tai skaitā detaļu rasējumi, specifikācijas. Izveidoti katalogi, izstrādāts aprīkojuma projekts pirmparaugu ekspozīcijai. Uzstādīts aprīkojums demonstrāciju zālē, izstrādāts aprīkojuma projekts maketu izvietošanai, uzstādīti 4 galdi testēšanai. Izstrādāta e-universitātes dizaina zināšanu bāzes portāla arhitektūra un stratēģiskais plāns, dokumentēti divi izzūdoši amati, darba paņēmieni, tos filmējot, skicējot un veidojot aprakstus.
31. «Jauna tipa kompozīta tekstilmateriāla asinsvada protēzes izstrādāšana, ievērojot cilvēka asinsvadu uzbūves un biomehāniskās uzvedības īpatnības» Proj. vad. vadošais pētn. Dr. h. inž. Vladimirs Kasjanovs, MLĶF Biomateriālu un biomehānikas institūts Mērķis. Izstrādāt jauna tipa maza diametra kompozīta tekstilmateriāla asinsvada protēzi, ņemot vērā pētīto mazo dia metru artēriju sienu struktūru un biomehāniskās īpašības dažādos slogojuma veidos. Rezultāti. Projekta gaitā tika iegūti jauni dati par maza diametra kompozīta materiāla protēzes biosaderību un biome hāniskajām īpašībām. Ir izstrādātas četras jaunas asinsvadu protēžu sieniņas struktūras un no tām izvēlēts optimālais va riants. Noteiktas šīs asinsvada protēzes biomehāniskās īpašības un ar datormodelēšanas palīdzību noteiktas sprieguma un deformāciju sakarības asinsvadā un protēzē dažādos slogošanas režīmos.
32. «Polimēru kompozītmateriāli funkcionālam bioiepakojumam» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Mārtiņš Kalniņš, MLĶF Polimērmateriālu institūts Mērķis. Izstrādāt ekoloģiski drošus biodegradējamus biokompozītus, izmantojot atšķirīgas izcelsmes biopolimērus (mikrobioloģiski sintezētus, atjaunojamus dabas polimērus, biodegradējamus sintētiskus polimērus), paredzot kompozītu izmantošanu funkcionāla (kontrolējama biosadalīšanās, barjerīpašības, antimikrobiālā iedarbība u. c.) iepakojuma izveido šanai, lai būtiski samazinātu apkārtējās vides piesārņojumu, pateicoties bioiepakojuma bioloģiskās sadalīšanās spējai līdz dzīvai dabai nekaitīgiem produktiem pēc to kalpošanas laika izbeigšanās. Rezultāti: Mērķa realizēšanai veikti divi galvenie uzdevumi: izstrādāti bioiepakojumam paredzētie polimērkompozīti un izveidots to īpašību izvērtējums, izstrādāta principiāla tehnoloģija bioiepakojuma plēvēm un pārklājumiem: noteikti mikrobioloģiski sintezētā poliestera polihidroksibutirāta (PHB) fizikālie, mehāniskie un termiskie raksturojumi, izstrādāta principiāla tehnoloģija plastificētu, ar cieti pildītu PHB plēvju izgatavošanai un novērtēta ievadīto piedevu satura, ķīmis kās dabas un izgatavošanas priekšvēstures ietekme uz izveidoto biokompozītu īpašību kompleksu. Lai paplašinātu bio iepakojumam izvēlēto polimērmateriālu klāstu, kā arī ekonomisku apsvērumu dēļ, paralēli mikrobioloģiski sintezētajam PHB pārbaudīta rūpnieciski ražota sintētiska biodegradējama polimēra – polivinilspirta (PVS) – izmantošanas iespēja bio iepakojumam paredzētu polimērsistēmu veidošanai.
33. «Poru keramika ar vairāku līmeņu makroporainību un mikroporainību» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Visvaldis Švinka, MLĶF Silikātu materiālu institūts Mērķis: Metāliska alumīnija reakcijas ar ūdeni neitrālā vidē oksīdu suspensijā izmantošana siltumizolējošas celtniecības keramikas iegūšanai no dabīgām mālu izejvielām. Rezultāti: Izstrādāti enerģiju ekonomējošu vieglo būvkeramikas materiālu iegūšanas pamatprincipi, kā arī iegūti jau na veida tehniskās keramikas materiāli – putu kordierīts ar orientētu porainību milimetru un mikronu diapazonā. Dar ba rezultātā iegūti poraino keramikas materiālu prototipi un noteiktas to ekspluatācijas īpašības, salīdzinot tās ar jau ek sistējošiem materiāliem. Orientēta poru uzbūve un materiāla caurlaidība rāda, ka pēc tiešās poru veidošanas metodes materiāli ir gāzu un šķidrumu caurlaidīgi un tiem ir labas perspektīvas keramisko filtru nozarē.
34. «Jaunizveidotos būvkeramikas materiālos inkapsulēto rūpniecisko atkritumu reversibilitātes novērtēšana» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Ineta Rozenštrauha, MLĶF Ķīmijas katedra Mērķis. Apzināt līdz šim neizmantotos metalurģiskās rūpniecības atkritumu veidus, to kaitīgumu un iespējamo daudzu mu, veidot jaunus būvkeramikas materiālus, kuri savā struktūrā ietver rūpnieciskos atkritumus, apstrādājot šos materiālus mainīgā temperatūras režīmā, izstādāt metodiku minēto materiālu reversibilitātes novērtēšanai un veikt jauniegūtā mate riāla novērtēšanu atbilstoši reāliem ekspluatācijas apstākļiem Rezultāti. Apzināti un pētīti vēl līdz šim neizmantotie a/ s «Liepājas metalurgs» rūpnieciskie atkritumi. Noskaidrota at sevišķu neapstrādātu atkritumu veidu ķīmiskā izturība neitrālā, skābā un sārmainā vidē un veikta šo šķīdumu ķīmiskā ana līze, lai noteiktu atkritumu veidu ietekmi uz apkārtējo vidi. Rūpnieciskajiem atkritumiem veikta rentgenfāžu analīze, kā arī noskaidrotas to termiskās pārvērtības, izmantojot diferenciāli-termisko analīzi (DTA). No dažādiem vēl neizmantoto cieto rūpniecisko neorganisko atkritumu veidiem – tēraudliešanas nobirām, kodināšanas vannu atlikumiem un citiem metālu iegūšanas atkritumiem, veidojot kompozīcijas ar minerālām izejvielām (māliem un stikla lauskām), iegūti jauni stiklkeramiski materiāli. Veikti jauno atkritumus saturošo materiālu reversibilitātes pētījumi: noskaidrotas materiālu ķī miskā sastāva un struktūras izmaiņas, tos apstrādājot agresīvās vidēs.
2007. gada 22. februāris
Transporta un mašīnzinību fakultāte (TMF) 35. «Nerūsējošā tērauda apstrādes procesa izstrādāšanas jauna metode» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Rudzītis, TMF Mašīnbūves tehnoloģijas institūts Mērķis. Uzlabot caurvilkto detaļu kvalitāti. Rezultāti. Izstrādāts un piedāvāts caurvilkšanas griešanas procesa dinamiskais modelis, uz kura pamata veidota normāl spiediena spēku Ps un Pm un berzes spēku Fs un Fm aprēķināšanas metodika, kas ļauj noteikt griešanas spēkus PZ un PY, pamatot caurvilkšanas procesa piemērotību. Darba rezultāti tiks izmantoti RTU studiju specializējošā priekšmetā «Instrumentu projektēšana un ražošana».
36. «Augstsprieguma plazmas un kavitācijas tehnoloģijas šķidru vielu apstrādei» Proj. vad. vadošais pētn. Dr. h. inž. Semjons Cifanskis, TMF Mehānikas institūts Mērķis. Izstrādāt jaunas augstsprieguma-plazmas un kavitācijas tehnoloģijas šķidru vielu apstrādei, lai iegūtu šķidru mus ar vajadzīgām īpašībām. Iegūto šķidro vielu izmantošana ļaus uzlabot jau zināmos un izstrādāt jaunus tehnoloģiskus procesus. Rezultāti. Eksperimentāli pierādīta ūdens pārvēršanas iespēja metastabilā stāvoklī ar trim atšķirīgām metodēm. Ar bioloģiskiem testiem apstiprināta lauksaimniecības kultūru ražības palielināšanas iespējas, kā arī celtniecības materiālu stiprības palielināšanās iespējas, izmantojot šādu ūdeni. Parādīta slāpekļa iegūšanas iespēja no gaisa un nitrēta ūdens saga tavošana lauksaimniecības vajadzībām, kas turpmāk ļautu samazināt dārgu minerālmēslu eksportu, kā arī uzlabotu eko loģisko vidi. Veikts teorētisks aprēķins un eksperimentālā hidrauliskā lāzera izstrāde un izmēģinājumi. Pētījuma rezultāti ļauj pilnveidot un papildināt lekciju kursus un laboratorijas darbus mašīnu dinamikā un stiprībā, projektēšanas metodikā un tehnikā, ka arī citos studiju priekšmetos.
37. «Matemātisko modeļu un to novērtēšanas metodes izstrādāšana Baltijas reģiona pasažieru un kravu plūsmu analīzei un prognozēšanai» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Aleksandrs Andronovs, TMF Transportmašīnu tehnoloģiju institūts, Aviācijas institūts, RTU DITF Informācijas tehnoloģijas institūts, Rīgas Aeronavigācijas institūts Mērķis. Izstrādāt matemātiskos modeļus, ar kuru palīdzību var analizēt, prognozēt un optimizēt starptautiskās pasažieru un kravu plūsmas Baltijas reģionā. Novērtēt izstrādātos modeļus esošo statistisko datu bāzē. Rekomendēt pasākumus un rīcības, kas nodrošina efektīvu attīstību Latvijas transportam. Rezultāti. Izstrādāti un pārbaudīti matemātiskie modeļi, ar kuru palīdzību iespējams analizēt, prognozēt un optimizēt starptautiskās pasažieru un kravu plūsmas ne vien Baltijas reģionā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Izstrādātas modeļu no vērtēšanas statistiskās metodes, apkopoti nepieciešamie statistiskie dati. Tika izstrādātas starptautisko pasažieru un kravu plūsmu prognozes un sniegtas rekomendācijas plūsmu organizēšanai.
38. «Mašīnbūves eksperimentu plānu datu bāzes izveide internetā» Proj. vad. asoc. prof. Dr. inž. Jānis Auziņš, TMF Mehānikas institūts Mērķis. Veicināt jaunu eksperimentu plānošanas un apstrādes metožu un līdzekļu izmantošanu. Apkopot informāciju, kas ir uzkrāta RTU TMF un BF (Materiālu un konstrukciju institūtā) daudzu gadu laikā, veicot mašīnbūves izstrādājumu un konstrukciju optimizācijas eksperimentus, izvietot to datu bāzē un izveidot lietotājam draudzīgu vidi internetā. Rezultāti. Izveidota datu bāze ar dažāda tipa eksperimentu plāniem, kuri ir izmantojami gan zinātniskiem, gan prak tiskiem mērķiem (datu bāze pieejama Mašīnu un mehānismu dinamikas problēmu ZPL mājaslapā: http://www.rtu.lv/ mmd/). Projekta izpildes gaitā ir radīts automatizētās internetā pieejamās datu bāzes kodols ar lietotāja un plānu izstrādātāja interfeisiem. Plānu izstrādātāja interfeiss atļauj relatīvi viegli papildināt datu bāzi. Datu bāze tiks izmantota arī vairākos RTU studiju kursos «Eksperimentu plānošana un analīze», «Multidisciplinārā analīze un optimizācija», «Datorizētā mehā nisku sistēmu analīze» u. c.
39. «Atstarotā infrasarkanā lāzera kūļa izmantošana bezkontakta 3D pozicionēšanai» Proj. vad. asoc. prof. Dr. fiz. Aleksejs Kataševs, TMF Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts Mērķis. Noteikt lāzera stara izmantošanas iespējas gaismu atstarojoša mārkera vietā krūšu kurvja formas un tilpuma noteikšanas sistēmā. Izstrādāt dinamiskās telpiskās ainas veidošanas metodiku, par marķieriem izmantojot periodiski iz vietotus lāzera starus. Izveidot koordinātu mērīšanas iekārtas prototipu. Novērtēt izstrādātās metodikas izmantojamības diapazonu un ierobežojumus. Rezultāti. Noteiktas cilvēka ādas atstarošanas spējas, apstarojot ādu ar infrasarkanā lāzera staru pie dažādiem apgais mošanas apstākļiem. Noteikta no cilvēka ādas atstarotā lāzera stara intensitātes leņķiskā atkarība pie dažādas lāzera un kameru pozicionēšanas. Izveidots atstarošanas procesa un telpisko koordinātu aprēķina modelis un noskaidroti optimālie lāzera un kameru pozicionēšanas varianti. Veikti izveidotā procesa modeļa precizitātes eksperimentāla pārbaude. Izveidots lāzera skenēšanas iekārtas prototips. Izveidoti eksperimentālie stendi: stends ādas atstarošanas koeficienta mērīšanai, stends ādas atstarošanas diagrammas mērīšanai, lāzera skenēšanas stends.
40. «Cilvēku ar kustības traucējumiem pārvietošanas ierīču analīze un sintēze» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Jānis Vība, TMF Mehānikas institūts Mērķis. Uz klasiskās mehānikas teorijas pamata sintezēt jaunas reālas darba spējīgas pārvietošanas ierīces bērniem, pus audžiem un pieaugušajiem ar kustību traucējumiem, kuras darbinātu ar muskuļu spēku vai papildu enerģijas avotu. Rezultāti. Atrastas idejas un risinājumi esošo ierīču darba spēju uzlabošanai (piemēram, modernizēta ratiņu krēslu kus tības vadīšana, izmantojot sensorus pret apgāšanos) un radītas jaunas ierīces kustībai šķēršļotā apvidū (piemēram, auto nomai kustībai pa kāpnēm uz augšu un uz leju, autonomai kustībai nelīdzenā laukā ar pauguriem, kustībai horizontālā plaknē ar nelielu vertikālu šķēršļu pārvarēšanu). Realizētas divas galvenās konstrukciju idejas: izmantojot speciāli aprīkotu kāpurķēdi un izmantojot mainīgas struktūras riteņus. Sākts mainīgas struktūras riteņu krēsla konstrukcijas patenta noformējums.
pielikums
10
pielikums
2007. gada 22. februāris
41. «Rūpniecisko izstrādājumu funkcionālo kompozīto pārklājumu izveide ar jonu – plazmas uzputināšanu» Proj. vad. prof. Dr. h. inž. Aleksandrs Urbahs, TMF Transportmašīnu tehnoloģiju institūts, Dzelzceļa transporta institūts, Latvijas Jūras akadēmija Mērķis. Izstrādāt tehnoloģijas funkcionālu kompozītpārklājumu (daudzslāņu daudzkomponentu) izveidei ar dažādu funkcionālo nozīmi (aizsargājošie un dekoratīvie) plašai rūpniecisko izstrādājumu klasei ar jonu – plazmas uzputināšanu. Rezultāti. Radīta konkrēta, uz eksperimentālajiem paraugiem un izstrādājumiem balstīta jauna tehnoloģija funkcionā liem pārklājumiem. Izstrādātā tehnoloģija kompozītpārklājumu izveidei ar jonu – plazmas uzputināšanu ir augsti tehnoloģis ka, ekoloģiski droša un resursus saudzējoša, t. i., pilnībā atbilst mūsdienīga ražošanas procesa prasībām. Funkcionālie aizsargpārklājumi atšķiras ar uzlabotām ekspluatācijas īpašībām (ar paaugstinātu korozijas izturību, karstumizturību un nodilumizturību). Kompozītpārklājumu (daudzslāņu, daudzkomponentu) tehnoloģija satur zinātniskās jaunrades elementus un kalpos par pamatu patenta saņemšanai un pētījumu rezultātu publicēšanai. Pētījumu rezultāti tiks izmantoti studiju programmas «Transporta sistēmu inženierija» realizācijas procesā. Izstrādāti laboratorijas darbi priekšmetā «Zinātnisko pētījumu pamati».
42. «Pusvadītāja un vīrusiem līdzīgo nanodaļiņu pašsalikta sistēma» Proj. vad. prof. Dr. h. fiz. Jurijs Dehtjars, TMF Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts Mērķis. Izveidot pusvadītāja un vīrusiem līdzīgo nanodaļiņu pašsalikto sistēmu. Rezultāti. Vīrusiem līdzīgās nanodaļiņas (VLN) efektīvi izmanto medicīnā, gatavojot preparātus, kas darbojas pēc zāļu piegādes sistēmas principiem – VLN, aizpildītas ar zālēm, atrod mērķa šūnas cilvēka organismā, piegādājot zāles. Ņemot vērā, ka uz VLN virsmas atrodas elektriskais lādiņš, ir iespēja «elektriski» piesaistīt VLN pie pusvadītāja nanodaļiņām, regulējot tām virsmas lādiņa blīvumu. Projekts virzīts uz pusvadītāja (silīcija) un VLN kompleksu sistēmas izveidi. Iz strādāta ar p un n veida vadāmību silīcija nanodaļiņu sagatavošanas metode un sagatavotas attiecīgas nanodaļiņas, iz strādāta silīcija un VLN pašsalikšanas metode un sagatavotas silīcija-VLN kompleksi/agregāti (Si:VLN). Izmantojot atom spēku un elektronu mikroskopijas, elektroforēzes, hromatogrāfijas un gaismas absorbcijas metodes, izpētītas gan silīcija nanodaļiņu, gan Si:VLN īpašības. Informācija par sasniegtām Si:VLN īpašībām tiks izmantota, pasniedzot vairākus RTU medicīnas inženierijas un fizikas kursus, kā arī kvalifikācijas celšanas kursu. Tiek gatavots patenta pieteikums.
Inženierekonomikas fakultāte (IEF)
43. «Ekoloģijas vadīšanas ekonomiskie aspekti cieto atkritumu utilizācijā» Proj. vad. prof. Dr. ekon. Konstantīns Didenko, IEF Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas katedra Mērķis. Izstrādāt atkritumu utilizācijas novērtēšanas metodiku. Rezultāti. Veikta ekoloģijas vadīšanas modeļa izstrāde. Izstrādāta metodika, kura palīdz aprēķināt bezatkritumu tehno loģijas efektu ražošanā. Saskaņā ar šo metodiku iespējams aprēķināt efektivitāti, izmantojot izmaksu un peļņas aprēķinu, utilizācijas dažādās stadijas, ekonomiju no zemes saglabāšanas un negatīvās ietekmes likvidēšanu no atkritumu kaitīguma zemē un apkārtējā vidē. Projekta pētījumos izstrādāta pieeja, kā ekonomiski novērtēt cieto radioaktīvo atkritumu ietekmi (ir noteiktas utilizācijas izmaksas atkarīgi no atkritumu pārstrādes veidiem), piedāvāti priekšlikumi cieto atkritumu utilizācijai krīzes apstākļos ekonomiskajā un vides jomā. Projektā izpildīts Vācijas un Latvijas salīdzinājums atkritumu utilizācijas jo mā. Iegādāta video konferences iekārta, ar kuras palīdzību tiek realizēti video sakari ar citām sadarbības valstīm.
44. «Latvijas mazo uzņēmumu darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas izstrāde» Proj. vad. prof. Dr. ekon. Nataļja Lāce, IEF Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas katedra Mērķis. Izstrādāt Latvijas mazo uzņēmumu darbības rezultātu novērtēšanas sistēmu, lai pilnveidotu šo uzņēmumu vadī šanu stratēģisko mērķu sasniegšanas kontekstā un veicinātu mazā biznesa efektivitātes paaugstināšanu. Rezultāti. Projekta gaitā izstrādāta mazo uzņēmumu darbības rezultātu novērtēšanas koncepcija, rezultativitātes rādītāju un to kritēriju noteikšanas metodika un adaptēta uzņēmējdarbības vides novērtēšanas metodika. Izveidojusies veiksmīga starptautiskā sadarbība ar Čehijas, Slovākijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Bulgārijas kolēģiem un Latvijas augstskolu kolēģiem. Starptautiskā sadarbība ar augstskolu akadēmisko personālu veicināja jaunas maģistra aka dēmiskās programmas izstrādi, priekšmetu programmu pilnveidošanu, maģistra darbu tematikas papildināšanu.
45. «Ugunsgrēka riska kvantitatīvā vērtējuma metodikas izstrāde Latvijas mācību iestādēm» Proj. vad. asoc. prof. Dr. ekon. Jānis Ieviņš, IEF Darba un civilās aizsardzības institūts Mērķis. Izstrādāt ugunsgrēka riska vērtēšanas teorētiskos pamatojumus un metodoloģiju Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas mācību iestādēm. Rezultāti. Izmantojot zinātniski pamatotas un objektīvas metodes ugunsgrēka riska novērtēšanai, izstrādāts adekvāts ugunsgrēka riska vērtēšanas teorētiskais pamatojums un metodoloģija IZM mācību iestādēm, kas nosaka pretugunsgrēka aiz sardzības un ugunsdzēšanas sistēmu izvēles, izveidošanas un ugunsdrošību nodrošinošu pasākumu izstrādāšanas kārtību.
2007. gada 22. februāris
46. «Latvijas elektroenerģijas patēriņa prognožu izstrāde, izmantojot ekonometriskos modeļus» Proj. vad. prof. Dr. h. ekon Remigijs Počs, IEF Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts Mērķis. Izstrādāt elektroenerģijas patēriņa prognozes Latvijas tautsaimniecībā. Rezultāti. Pētījumā veikta elektroenerģijas patēriņa dinamikas un struktūras analīze tautsaimniecības un rūpniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecībās. Noskaidrotas elektroenerģijas patēriņa tendences un patēriņa sakarības starp produkcijas izlaides rādītājiem, nodarbinātību, iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākumiem u. c. Vērtēta elektroenerģijas patēriņa, ražo šanas, importa un eksporta bilance. Dots Latvijas elektroenerģijas patēriņa salīdzinājums ar elektroenerģijas patēriņu un ražošanu Baltijas valstīs un pasaulē.
47. «Uz zināšanu ekonomisko vadīšanu balstītas inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība Latvijā» Proj. vad. prof. Dr. h. ekon. Anatolijs Magidenko, IeF Ražošanas un uzņēmējdarbības ekonomikas katedra Mērķis. Sekmēt uz zināšanu ekonomisko vadību balstītu uzņēmējdarbības veidošanos Latvijā: izstrādāt metodoloģiju ilgtspējīgas, sabalansētas un stabilas inovatīvās darbības attīstībai Latvijā, kas balstīta uz zināšanu ekonomisko vadību. Sekmēt uzņēmēju un sabiedrības izpratni par zināšanu praktisko izmantošanu uzņēmējdarbībā, par zinātni un inovācijām kopumā. Rezultāti. Izstrādāts metožu kopums, metodoloģija zināšanu ekonomiskajai vadībai, lai veicinātu inovatīvās uzņēmēj darbības attīstības vidi valstī: izstrādātas metodes, kā formēt un novērtēt zināšanu resursus inovāciju jomā. Izstrādātās meto des var izmantot tehnoloģijā, ekonomikas attīstībā, vadībzinātnē, izglītībā, mārketingā.
48. «Cilvēkresursu izpētes un mūžizglītības realizācijas metodikas izstrāde un tās lietojums situācijas izpētē Rīgas plānošanas reģiona administratīvajos rajonos» Proj. vad. prof. Dr. h. ekon. Nikolajs Baranovskis, IEF Ražošanas un uzņēmējdarbības organizēšanas katedra Mērķis. Aktivizēt cilvēkresursu atražošanu un mūžizglītības realizāciju. Lai šo mērķi sasniegtu, tiks veikts pētniecības darbs atsevišķos Rīgas plānošanas reģiona administratīvajos rajonos. Rezultāti. Veikta Rīgas plānošanas reģiona administratīvo rajonu cilvēkresursu izpēte. Projekta gaitā izstrādātās meto dikas turpmākā izmantošana ļaus aktivizēt cilvēkresursu atražošanas un mūžizglītības realizācijas iespējas Latvijas lielā kajā plānošanas reģionā – Rīgas plānošanas reģionā – gan īstermiņā, gan vidējā un ilgtermiņa laika posmā. Izstrādātā pētī juma metodika var tikt izmantota, veicot analoga rakstura pētījumus jebkurā Latvijas reģionā, rajonā, novadā, pilsētā vai pagastā. Veikta arī pētījuma rezultātu verifikācija. Pētījuma rezultāti ļauj izdarīt optimistiskas prognozes par Rīgas reģiona un atsevišķu tā rajonu turpmāko attīstību.
pielikums
11
1
pielikums
2007. gada 22. februāris
zinātniskās lABoRAtoRiJAs 49. «vēsturisko un industriālo celtņu dabīgo un mākslīgo akmens materiālu korozijas testēšanas metodikas un aizsardzības sistēmas izstrāde» Proj. vad. vadošā pētn. Dr. inž. Janīna Sētiņa, Silikātu materiālu testēšanas laboratorija (projektu prezentē pētn. Inese Sidraba, attēlā) Mērķis. Izveidot k orozijas aizsardzības sistēmu vēsturisko un industriālo celtņu dabīgiem un mākslīgiem akmens ma teriāliem (mūrjavām un apmetumiem) saistvielām. Veikt korozijas procesa testēšanu vēsturisko un industriālo celtņu dabī giem un mākslīgiem akmens materiāliem objektos, izpētīt vēsturiskās saistvielas, modelēt restaurācijas sastāvu, izveidot vēsturisko saistvielu datu bāzi. Rezultāti. Veikta betona – mākslīgā akmens materiāla korozijas procesa un koroziju izraisošo jonu difūzijas procesa modelēšana un izpēte, izvērtēta pretkorozijas piedevu ietekme uz korozijas procesu hloru saturošos šķīdumos, pamatota korozijas aizsardzības materiāla – augsti bāziska aizsargpārklājuma uz cementa bāzes izmantošana, veikta vēsturisko un industriālo celtņu dabīgo un mākslīgo akmens materiālu, saistvielu izpēte un restaurēto vēsturisko celtņu monitorings. Veikta vēsturisko saistvielu (apmetumu un mūrjavu) izpēte. Izvērtētas likumsakarības starp vēsturisko dolomītkaļķu (13.–18. gs.) saglabātību/stāvokli un to gatavošanas veidu, vēsturisko piedevu izmantojumu, sākotnējo izejvielas ķīmisko sastāvu, struktūru un morfoloģiju. Izmantojot vēsturisko saistvielu pētījumu rezultātus, izstrādāti restaurācijai piemēroti sastāvi, izmantojot mūsdienās pieejamās izejvielas. Noteikta dažādu piedevu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva ietekme uz restaurācijas javu ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Izveidota vēsturisko saistvielu datu bāze.
50. «Benzīna ķīmiskais sastāvs, oktānskaitlis un sadegšanas siltums» Proj. vad. prof. Dr. h. ķīm. Valdis Kampars, Degvielu kvalitātes kontroles un pētījumu laboratorija, Latvijas Organiskās sintēzes institūts Mērķis. Sekmēt jauna sastāva kvalitatīva benzīna ienākšanu degvielas tirgū, veicinot lauksaimniecības attīstību un biodegvielas ražošanu Latvijā, tādējādi samazinot enerģētisko atkarību no importētās degvielas. Rezultāti. Benzīna sastāvs modificēts, izmantojot no atjaunojamiem resursiem iegūtus produktus. Lai nodrošinātu augstu benzīna kvalitāti, konstatēts, ka jāizstrādā jaunas metodes ātrai benzīna sastāva analīzei un jānoskaidro konkrētas sakarības starp benzīna sastāvu un tā ekspluatācijas īpašībām. Lai izstrādātu jaunas metodes ātrai kvalitātes kontrolei, projekta gaitā pē tītas gāzes hromatogrāfijas un 1H NMR spektroskopijas izmantošanas iespējas. Izstrādāta 1H NMR spektroskopijas metode. Hromatogrāfiski noteikts arī katras savienojumu klases sastāvs pēc oglekļa atomu skaita šo klasi veidojošo savienojumu mo lekulās (klases profils). Noteikts arī oktānskaitlis un sadegšanas siltums.
vAloDu institūts 51. «estudiju kurss «Radoša speciālā lietojuma angļu valodas apguve»» Proj. vad. asoc. prof. Dr. ped. Diāna Rumpīte, Valodu institūts Mērķis. Izstrādāt jaunu metodiku un realizēt to praksē integrētā speciālā lietojuma angļu valodas apguvē un mērķtiecīgā radošas domāšanas veicināšanā virtuālā vidē, pamatojoties uz estudiju, pedagoģijas, progresīvu valodas apguves metožu un pētījumu rezultātiem, tā padarot mācību procesu efektīvāku. Speciālā lietojuma angļu valoda («English for Specific Purposes») paredz tās izmantošanu konkrētai specialitātei raksturīgās situācijās (piemēram, būvniecības, datortehnikas, elektroenerģētikas u. c. nozarēs). Rezultāti. Projekta gaitā izstrādāta un aprobēta jauna integrēta metodika speciālā lietojuma angļu valodas apguvē inže nierzinātņu jomā kopsakarā ar mērķtiecīgu radošās domāšanas veicināšanu virtuālā vidē, pamatojoties uz jaunākajiem e studiju, pedagoģijas, progresīvu valodas apguves metožu un pētījumu rezultātiem; izstrādāts estudiju kurss. Radīta un sistematizēta datu bāze, kas ietver apmēram 80 ievērojamāko ārzemju pētnieku darbu kreativitātes jomā. Aprobēta testu izmantošana studentu valodas kompetences noteikšanai, izmantojot Eiropas kopējās pamatnostādnes valodu apguvē un valodas prasmju pārbaudē («Common European Framework in Language Teaching, Learning and Assessment» (CEFR)). Izstrādāti un aprobēti kritēriji estudiju kursa izstrādāšanā svešvalodā inženierzinātņu jomā. Pētīti racionāli mācību satura atlases principi svešvalodu estudiju kursā. Eksperimentāli aprobēta metodika radošu ideju ģenerēšanas veicināšanā, to izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā sadarbojoties. Iegūtie rezultāti analizēti gan kvalitatīvi, gan statistiski.
IZM–RTU 2006. gada pētniecības projekti Rīgas Tehniskās universitātes avīzes
pielikums
Informāciju apkopoja lita lazdiņa, egita kancāne. Fotografēja Leonīds Ribickis, Renārs Reklaitis. Rediģēja Rūta Lapsa, Mudīte Eizentāle. Maketēja Eduards Lapsa.
Redakcijas adrese: Kaļķu ielā –, Rīgā, LV–6. Tālr. 02, 002, e–pasts: ji@rtu.lv. JI var lasīt internetā: www. rtu.lv. Metiens 200 eks.