LATVIEŠU KĀZU

TRADĪCIJAS, KAS SAVU, IESPĒJAMS, IR NOKALPOJUŠAS

Pirms atklāsim, kuras kāzu tradīcijas var iekļaut 2022./2023. gada sezonā, uzturēsim nelielu intrigu un noskaidrosim, kuras sentēvu paražas ir zaudējušas savu spozmi.

Kādēļ? Visticamāk, tas saistīts arī ar pēdējo gadu minimālisma tendencēm. Senas kāzu tradīcijas ne vienmēr sader ar elegantu un izsmalcinātu kāzu konceptu. Bieži tradīcijas tiek uzskatītas par garu un nogurdinošu procesu, kas pāri tikai apgrūtina vai arī vairs nešķiet aktuālas.

Līgavas pūrs

Lielākā daļa pāru kopdzīvi sāk jau krietni pirms kāzām, tāpēc līgavas pūrs ir viena no tām tradīcijām, kas mūsdienu loģikas spriedzi vairs īsti neiztur.

Līgavas zagšana

Šī paraža aizsākusies pirms vairākiem simtiem gadu un sākotnēji tika saistīta ar iecerētās meitenes ļaunprātīgu nozagšanu. Mūsdienās gan šī tradīcija (laimīgā kārtā) aprobežojas ar kāzu viesu iesaisti, kur apmaiņā pret izpirkumu līgavainis var svinību laikā atgūt paslēpto līgavu. Reizēm šī tradīcija tiek īstenota, taču, būsim godīgi – kura līgava vēlas daļu savu kāzu pavadīt prom no viesiem, īpaši, ja par svētkiem tērēta barga nauda.

Jaunā pāra guldīšana

Arī šeit, līdzīgi kā iepriekšējā punktā, iesaistās mūsdienu vēlme izbaudīt savas kāzas līdz pēdējam. Tieši tādēļ pāri nelabprāt piekrīt tradīcijai pēc pusnakts pamest svinības un doties gulēt.

Apdziedāšanās

Lai arī jautra tradīcija, diemžēl mūsdienās tā palēnām izzūd. Ja vien netiek noalgota folkloras kopa vai arī talkā ņemta kāda entuziasma pilna kāzu viešņa, apdziedāšanās reti nonāk kāzu plānos. Modināšana

Tradīcijas mērķis? Vedējiem ar lielu troksni modinot jauno pāri, tiek atbaidīti ļaunie spēki. Mūsdienās gan tā tiktu atvairīta vienīgi spēja dziedēt paģiras un vēlme jebkad dzīvē satikt vedējus.

KĀZU TRADĪCIJAS, KO PĀRI JOPROJĀM IZVĒLAS

Varbūt uzlabotas, varbūt mainītas līdz nepazīšanai, taču pāris kāzu tradīcijas tautā joprojām tiek cienītas un mīlētas. Lūk, dažas no tām.

Mičošana

Viena no kāzu paražām, kas piedzīvojusi dažādas pārmaiņas. Mūsdienās no mičošanas sākotnējās formas pāri palicis tikai vārds un aptuvenais laiks (tā ap pusnakti, taču pēdējos gados arī tas nereti tiek mainīts). Mičošana ir daļa, ko gaida visi un kas kāzām piešķir skaistu emocionālu nokrāsu. Sākot ar folkloras kopas, vedēju un vecāku iesaisti, beidzot ar simbolisku laternu palaišanu gaisā, mičošana ir tradīcija, kuru varat pielāgot savai estētikai un vēlmēm.

Pirmais valsis

Mūzikas stili var mainīties, bet tradīcija paliek. Tikai jūs abi roku rokā, cieši kopā, dejojot savu pirmo deju kā laulāts pāris.

Mielasts

Tās nebūs īstas latviešu kāzas arī

21. gadsimtā, ja viesi nebūs labi paēduši.

Tilti un kāzu vārti

Reizēm improvizētas, reizēm uzlabotas vai krietni saīsinātas, taču arī tradīcijas par tiltiem un kāzu vārtiem ir tās, ko joprojām ievērojam.

Šķīvja saplēšana

Būsim godīgi – šķīvja saplēšana ir tāda kā pareģošana par gaidāmo bērnu skaitu. Ticēt vai ne – tas atkarīgs no katra paša, taču jautrību pārim un viesiem šī tradīcija noteikti sagādā.

Tradīcijas ne vienmēr sader ar elegantu kāzu konceptu.

KĀDAS IR KĀZU TRADĪCIJU TENDENCES, UN KĀ TĀS IEKĻAUT SVINĪBĀS?

ProfesionāĮu VIEDOKLIS

Komentē kāzu rīkotāja Dace Miezīte: Kāzu tradīcijas, īpaši mazu svinību, ir daļa no kāzu izjūtas veidošanas. Ieteiktu ņem vērā jaunā pāra vecāku vēlmes. Tas nenozīmē, ka jāsvin kāzas kā pirms divdesmit gadiem, tomēr, ja vecākiem ir būtiski, tad var apsvērt dažu viņiem nozīmīgu tradīciju iekļaušanu savā plānā. Šobrīd vispopulārākās un gandrīz visās kāzās ievērotās tradīcijas ir:

◆ pirms kāzām nakšņošana atsevišķi ar īpašu pāra satikšanos no rīta (first look) vai tikšanos laulību ceremonijā;

◆ ziedlapiņu kaisīšana virs pāra ceremonijas noslēgumā;

◆ jaunā pāra sagaidīšana pirms sēšanās pie galda;

◆ mammas sagaida ar maizi, sāli un ūdeni, vēlot ģimenē pārticību;

◆ šķīvja saplēšana, līgavainim ienesot līgavu uz rokām svinību vietā;

◆ svētku runas no tuvākajiem radiem un draugiem;

◆ pirmā deja;

◆ mičošana vai citāds pusnakts rituāls;

◆ līgavas pušķa mešana, reizēm arī tikumības lentes mešana (līgavainis met lenti, kura bijusi līgavai ap kāju, neprecētajiem puišiem; kurš noķers, tas nākamais precēsies).

Ieteikums. Tradīcijas ir vērts ievērot, ja jums vai jūsu ģimenei tās ir piemērotas un iederas jūsu kāzās. Piemēram, nevajag kāpt uz šķīvja, ja pāris zina, ka nevēlēsies bērnus.

Komentē kāzu rīkotāja Iluta Piternika: Katrs pāris var izvēlēties, vai iekļaut tradīcijas kāzu plānā vai ne. Pēdējos piecos gados ir redzams, ka klasisko latviešu tradīciju kļūst arvien mazāk, taču ir arī tādas, kas ir saglabājušās. Piemēram, trīs sveču aizdegšana pirms vakariņām. To rekomendēju arī saviem pāriem, jo šajā mirklī var iesaistīties arī vecāki, kuriem tā varam izrādīt cieņu.

Ja kāzas rīko radi vai vedēji, ir obligāti jāaprunājas ar pāri, lai saprastu, vai un cik daudz tradīcijas iekļaut. Galvenais ir saprast, kāds ir kāzu koncepts, jo ne visos senas paražas būs atbilstošas.

Izņēmums ir tad, ja latvietis precas ar ārzemnieku, tad bieži manīts, ka tomēr vēlas kāzās iekļaut tradīcijas, lai parādītu mūsu kultūru.

Ieteikums. Es saviem pāriem iesaku būt radošiem. Mēs paši varam izdomāt savus rituālus, tradīcijas un modernizēt paražas. Septiņi tilti, šķīvju plēšana, ābola ēšana ir tradīcijas, no kuram nav nekādas jēgas, tās tikai nozog svarīgo kāzu laiku un nostāda pāri neveiklā situācijā. Tradīcijas, kas ir saglabājušās un būtu jāsaglabā, ir atsevišķā pucēšanās no rīta, trīs sveču aizdegšana un vecāku godināšana, pirmā deja, mičošana. ◼