Ance & Raivis

PĻAVA, MEŽS, SAULE, DRAUGI, ĢIMENE UN DAUDZ, DAUDZ MĪLESTĪBAS

Lai mazliet tuvāk iepazītu Anci un Raivi, lūdzām viņus raksturot sevi kā pāri. No pirmās atbildes noprotams, ka viņi ir ārkārtīgi brīvi, pozitīvi domājoši un patiesi: “Mēs tik daudz jokojamies un dīvaini uzvedamies, ka dažreiz ir nedaudz žēl mūsu nākotnes bērnus. Mēs esam tāda kombinācija, ka dažreiz domājam, ka varbūt… nu, varbūt tur, kosmosā, kāds pārrēķinājies. Tāds tādu atrod, tā teikt. Esam tiešām ļoti līdzīgi, kas var būt gan pozitīvi, gan reizēm izaicinoši, bet tad – otrā redzi daļiņu sevis, kas var palīdzēt vienam otru labāk saprast.” Ance un Raivis kāzas sāka plānot vēl pirms saderināšanās. Turklāt bildinājumi bija vairāki, bet atbilde gan viena! ››

Desmitiem mazu izvēļu, kas visu pasākumu padarīja tik ļoti siltu, īstu un mīlestības pilnu.

Etri Bildin Jumi

Ance: – Tas stāsts brīžiem ir saldāks par cukurvati, bet dzīve starp visām tās krāsām dažreiz patiešām mēdz būt arī tāda.

Pirmais bildinājums bija mazā pusdienlaika randiņā jaunajā Kūkotavā. Aiz loga –sniegots janvāris, iekšā – kluss un mierīgs, skan Lūiss Ārmstrongs. Diena ir izdevusies, jo pusdienās kūka. Vēl laimīgāk, kad burvīgais pretī sēdošais puisis jautā, vai kļūšu par viņa sievu. Kaut arī sen zinājām, ka precēsimies, tas mirklis patiešām bija pārsteigums (Raivis pats bija apgleznojis tādu kastīti, kuru atverot gredzens ir kā puķīte). Abiem nobira prieka asaras, bija tāda sajūta, ka dzīve nupat sākusies. Otrā reize bija tās pašas dienas vakarā. Devāmies mājup no teātra, bija pasakains sniegputenis. Raivis nometās uz viena ceļa un vēlreiz atkārtoja tos vārdus, ko tik ļoti gribējās dzirdēt. Tās ir atmiņas, ko gribētos kā filmu noskatīties vēlreiz. Nākamajā dienā laukos uzkāpām mazā kalniņā pie meža, kur bērnībā ar ģimeni svinējām Līgo svētkus, un mīļais puisis uzdeva svarīgo jautājumu arī trešo reizi. Trīs lietas labas lietas, bet ceturtā – no sirds. Gredzentiņš bija nedaudz par lielu, tādēļ aiznesām to samainīt. Aptuveni pēc nedēļas vakarā bijām pie jūras, atkal tāda sapnim tuva noskaņa – bezgalīga tumsa, jūras šalkas un plašas debesis, pilnas ar zvaigznēm. Raivis teica, lai uz brīdi paskatos tālumā, kamēr viņš kaut ko sariktēs. Skandā sāka skanēt stīgu kvarteta ieraksts dziesmai, ko jau bijām izvēlējušies mūsu kāzām, ar telefona lukturīti tika izgaismoti eklēri, bērnu šampanietis un Raivis ar kinderolu, kurā paslēpts nu jau īstais gredzentiņš.

SILTUMNĪCA KĀ BAZNĪCA.

VIETA, KUR CILVĒKAM AUGT

Ance un Raivis: – Laulība jau ir par to, ka tu atrodi kādu, ar ko iekāpt vienā dobītē un tālāk augt blakus, savijot saknes, topot par vienu. Bieži esam attiecības salīdzinājuši ar dārziņu, kas jākopj, un mēs paši esam kā tādi kopā savijušies koki.

Vienīgais, ko atradām, esam mēs viens otram, visu pārējo – namiņu mežā, telti galdiem un pat deju grīdu radījām paši. Par vietu nebija daudz jādomā, jau pirmajā reizē, kad kopā bijām manas ģimenes lauku īpašumā, Raivis jautāja: “Te tad svinēsim kāzas, vai ne?” Uz ko es atbildēju: “Beidzot tu arī to zini!”

Sagatavot teritoriju kāzām bija pamatīgs darbs, bet tas ir tik ļoti skaisti – visas jaukās atmiņas ir mums tuvā un zināmā, nevis kādā īrētā vietā. Trīs mēnešu laikā paralēli Raivja pamatdarbam un manām studijām un mākslas projektiem visus brīvos vakarus un brīvdienas pavadījām, būvējot siltumnīcu kā baznīcu mežā.

Tas viss nebūtu iespējams bez brīnišķīgu draugu un ģimenes palīdzības – par to viņiem milzīgs paldies. Dienas pirms kāzām strādājām no rīta līdz vēlai naktij, bija milzīgs prieks un satraukums, nogurums un nebeidzama enerģija reizē. Visu to laiku, tāpat kā kāzu dienu, pavadījām cieši kopā, tikai pēdējo stundu pirms kāzām atsevišķi. Namiņš atrodas manā bērnības mežā, turpat pie mājas. Namiņu būvējām kā daļu no mana bakalaura darba. Tā ir siltumnīca kā baznīca; vieta, kur cilvēkam augt. Nevarētu vēlēties skaistāku vietu kāzām –daba ir mūsu mājas.

PIRMĀ LIETA KĀZU

PLĀNOŠANĀ – GAISMIŅU VIRTEŅU IEGĀDE

Ance un Raivis: – Kāzas sākām plānot, vēl pirms bijām saderinājušies. Tā vienkārši gadījās – vienu vakaru runājoties, izdomājām, ka nav ko gaidīt un varētu precēties jau šovasar. Nedaudz aizrāvāmies un īsti nevarējām apstāties sapņošanas un plānošanas priekā. Pirmā lieta, ko izdarījām, – pasūtījām AliExpress gaismiņu virtenes. Smieklīgs, bet ļoti labs lēmums. Ar tiem pasūtījumiem nekad neko nevar zināt!

Par lielajām lietām domas pilnībā sakrita, un abi bijām vienlīdz iesaistīti, parasti aizķērāmies tikai pie kaut kādiem praktiskiem sīkumiem. Kaut kā dabiski sanāca tā, ka Raivis bija atbildīgs par lielajiem būvēšanas darbiem, tāmi un praktiskajām lietām, es – par ielūgumiem, dekorācijām, visiem organizatoriskajiem darbiem. Kāzas sākām plānot janvārī, precējāmies jūlija beigās. Mēs ļoti daudz ko darījām paši – no ielūgumiem un galda kartēm līdz pašiem galdiem un ceremonijas vietai (mūsu namiņam mežā).

Mums ļoti patīk DIY projektiņi! Tas visu padara daudzkārt sirsnīgāku un mīļāku!

Kaut arī Raivim ir burvīgs darbs, man kā māksliniecei un tobrīd bakalaura pēdējā semestra studentei nebija milzu iekrājumu, un, pat ja būtu, mēs neesam tādi cilvēki, kas gribētu par vienu ballīti nolikt 10 000 eiro. Pāri visam – svinības veidojot paši, mēs varējām radīt tieši tādas kāzas, par kādām sapņojām.

MIČOŠANA – OTRA SVARĪGĀKĀ

K Zu Da A P C Ceremonijas

Mičošanu uzticējām organizēt mūsu vedējmātei. Zinājām, ka būs skaisti, bet bija vismaz desmit reižu skaistāk. Lāpu gājiens, kopīgas dziesmas, cita pasaulīte ar gaismiņām izrotātā brīnumu ozola lapotnē, mīļu vārdu teikšana, solījumi, uguns rituāls. Viens no skaistākajiem brīžiem, kāds vispār jebkad piedzīvots! Īsts spēka rituāls.

Pēc kāzām reiz aizgājām pie tā koka dienas gaismā un sapratām, ka tonakt esam bijuši kādā citā realitātē, jo tad viss šķita uz pusi lielāks.

Emocion L Kais Br Dis Vis K Zu Dien

Raivis: – Noteikti ceremonija!

Ance: – Bijām saules staru, putnu dziesmu un vēja šalku silti apmīļoti. Visu ceremonijas laiku turējāmies sadevušies rokās un skatījāmies viens otram acīs. It kā nekas daudz, bet patiesībā pilnīgi viss. Ceremonijas noslēgumā stīgu kvartets sāka spēlēt Guns N` Roses dziesmu Sweet Child

O’ Mine, viesi meta gaisā rīsus un gājām tieši pretī saulei. Tas bija tik ļoti laimīgs mirklis!

Kur nu vēl skaistākus pirmos soļus kā vīram un sievai. Desmitiem mazu izvēļu, kas visu pasākumu padarīja tik ļoti siltu, īstu un mīlestības pilnu. ››

Bijām saules staru, putnu dziesmu un vēja šalku silti apmīļoti.

Precēties vienkārši ir forši. Tas ir jaunas ģimenes pamats, solījums, apņemšanās. Tāda this is it izjūta, bet vislabākajā nozīmē.