Einārs Freimanis

“VAR ŠĶIST, KA PROFESIONĀLS NOZĪMĒ PĒC IESPĒJAS

SKAISTĀKAS BILDES, BET KĀZU FOTO KONTEKSTĀ VISS SLĒPJAS PAŠĀ PROCESĀ”

Pēciespējas mazāk manāms kāzu dienā, bet ļoti atklāts un patiess viņš ir gan intervijās, gan sarunās ar pāriem vēl pirms viņu lielās dienas. Einārs Freimanis ar kameru rokās ir aizvadījis jau pilnas vienpadsmit kāzu sezonas, tāpēc, kā viņš pats saka, piespraude profesionālis beidzot ir nopelnīta. Einārs ir ģimenes cilvēks, taču viņa privāto dzīvi šoreiz atstāsim aiz žurnāla lappusēm, bet parunāsim par fotogrāfa identitātes veidošanu, empātiju, profesionālo inteliģenci, to, kā apzināties savu kā fotogrāfa svarīgumu kāzu dienā, bet prast būt svarīgam tikai tad, kad situācija to prasa, par izjūtām, neinscenētām bildēm un to, kā daudzu gadu garumā spēt turpināt iedegties par to, ko dari.

Esi noslēdzis kārtējo kāzu sezonu un atgriezies no dažu dienu atpūtas siltākās zemēs. Kura šī sezona tev jau ir kā kāzu fotogrāfam?

Jā, kāzu fotogrāfs brauc uz siltākām zemēm pēc sezonas beigām nevis, lai pagarinātu vasaru, bet – lai drusku to arī piedzīvotu, jo vasara kāzu fotogrāfam burtiski apmet kūleni. Pagājušajā gadā atzīmēju simbolisko desmito kāzu sezonas jubileju. Tātad šogad tā ir jau vienpadsmitā.

Kurā brīdī, tavuprāt, fotogrāfs drīkst sevi saukt par profesionāli?

Esmu bijis piesardzīgs pret vārdkopu profesionāls fotogrāfs, jo, šķiet, šādu apzīmējumu mūsu profesijā viegli pasludināt pašam par sevi. Tagad – pēc daudzām darba stundām daudzos skaistos dzīves notikumos – varu apgalvot, ka šī piespraude profesionālis ir nopelnīta. Var šķist, ka profesionāls nozīmē pēc iespējas skaistākas bildes, bet kāzu foto kontekstā viss slēpjas pašā procesā – spējā paredzēt notikumus, intuīcijas trenēšanā, kā arī negaidītu problēmu risināšanā (tādu kāzās ir daudz) un padomu sniegšanā.

Šīs mazās nianses ir ļoti svarīgas, un tās novērtē arī pāri darbā ar fotogrāfu.

Vai pirms sezonas tu sevi kaut kā īpaši noskaņo vai motivē?

Jo, sākoties sezonai, tavs brīvais laiks beidzas. Kā tu vari noturēt līmeni un motivāciju?

Pirmā lieta – sezonalitātes faktors dod laiku uzlādēties un iedod labu resetu, dabiski kliedē rutīnu. Vasara – tā ir nesamērīga darba intensitāte salīdzinājumā ar visu pārējo gadu. Iestājoties ziemai un agram pavasarim, lēnām piezogas vēlme lēkt iekšā jaunajā darba sezonā. Otrā lieta – kāds ceļojums. Pauze prātam un ķermenim. Kaut tikai četras vai piecas dienas. Es savas domas no darba pilnībā varu atslēgt tikai, ja esmu ārpus valsts. Šī intervija top laikā, kad esmu tikko atgriezies no īsas atpūtas uzreiz pēc pēdējām sezonas kāzām. Vēlētos pielikt klāt kādu bildi, bet man to vienkārši nav. No visa ceļojuma ir divi kadri. Man ir nepieciešams pilnīgs foto vakuums. Tikai tā varu noņemt to spriedzi, kura sakrājusies sezonas laikā.

Trešā lieta – lai cik banāli skanētu, ir mīlēt to, ko dari. Un mīlēt cilvēkus. Jo nevar strādāt ar cilvēkiem, ja nepatīk sabiedrība vai būt sabiedrībā. Pat, ja esi introverta persona (arī es).

Apzināties savu svarīgumu, bet būt svarīgam tikai tad, kad situācija to prasa.

Cik, tavuprāt, fotogrāfam ir būtiski būt aktīvam sociālajos tīklos – veidot saturu Instagram, Facebook, TikTok?

Uzskatu, ka fotogrāfs mūsu laikos nav tikai arods. Ir jāapzinās, ka patiesībā mēs vadām minibiznesu. Atšķirībā no lielajām kompānijām mazajā biznesā sociālajiem tīkliem ir ārkārtīgi liela nozīme – gan sava zīmola un personīgās identitātes veidošanā, gan klientu piesaistē un attiecību uzturēšanā.

Kā tu vērtē savu veikumu virtuālajā vidē?

Sociālie tīkli, kad tos izmantojam patēriņam, ir milzīgs laikēdis. Bet vēl lielāks laikēdis tas ir tad, ja saturs jāveido pašam savām profesionālajām vajadzībām. Regulāra satura veidošana ir pamatīgs un nepārtraukts darbs. Esmu apsvēris, ka sociālo tīklu pārvaldīšanu vajadzētu deleģēt kādam citam, bet tad nāk apziņa, ka es taču nepārdodu fizisku produktu. Fotogrāfs rada atmiņas. Mans produkts nav taustāms. Un, radot atmiņas, tikai es varu aprakstīt tās izjūtas, emocijas, gaisotni un pieredzi, kas tajā brīdī bija. ››

Kāda, tavuprāt, ir svarīgākā laba kāzu fotogrāfa iezīme?

Ir jāspēj labi lasīt cilvēkus. Izprast viņu vēlmes, likt justies labi vienā no svarīgākajām viņu dzīves dienām. To laikam sauc par empātiju. Tā ir spēja uztvert un saskaņot emocionālo stāvokli. Būt klāt, kad to vajag, un būt neredzamam, kad to vajag. Dot padomu tikai tad, kad nepieciešams, un nebārstīties ar ieteikumiem. Likt savas prioritātes zemāk.

Kā tu to domā – likt savas prioritātes zemāk?

Fotogrāfs var diriģēt gan noskaņu, gan dienas gaitu. Ikvienam fotogrāfam ir svarīgi to apzināties, bet vēl svarīgāk ir saprast, ka neesi svarīgākā persona kāzās. Neņemt starmešus nost no galvenajiem varoņiem. Es to sauktu par profesionālo inteliģenci. Apzināties savu svarīgumu, bet būt svarīgam tikai tad, kad situācija to prasa. Esmu regulāri dzirdējis stāstus, ka fotogrāfs nozog laiku, pārtērē atvēlēto laiku fotosesijā un vēl piemet frāzi: “Viņi jau pagaidīs.” Man tas absolūti nav pieņemami. Savas prioritātes vai svarīguma parādīšana atkal tiek celta augstāk par jauno pāri, kāzu viesiem, it īpaši – kolēģiem. Jo tiek nozagts laiks vakara vadītājam, kuram arī ir plāns, ēdinātājiem, kuriem ir plāns pasniegt siltas vakariņas tieši laikā. Un tā tālāk... Man arī ir ļoti sāpīgi noklausīties, ka nereti pirms ceremonijas mācītājs vai ceremonijas vadītājs pienāk klāt un pasaka, ka nedrīkst lēkāt pa altāri, skaļi uzvesties vai traucēt. Man tas šķiet pilnībā saprotami, un tajā brīdi pat sajūtos nedaudz aizvainots, ka šis cilvēks uzskata, ka es ko tādu varētu darīt. Saprotu, ka šādi aizrādījumi nāk tikai sliktas pieredzes dēļ ar citiem fotogrāfiem. Šādos gadījumos, manuprāt, pie vainas ir nevis fotogrāfa pieredzes trūkums, bet gan zema profesionālā inteliģence.

Kā tu pats raksturotu savu fotostilu? Miksē dažādus stilus vai tomēr labprāt pieturies pie kāda konkrēta?

Man ir pagrūti atbildēt uz šo jautājumu,jo tad automātiski būšu iemests kādā grozā, kurš īsti jau daudz neko nepaskaidro. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa mūsdienu kāzu fotogrāfu atbildēs, ka rada fotožurnālistiku. Tāpēc ir svarīgāk zināt, ko katrs fotogrāfs redz kā svarīgāko, bildējot kāzas. Redz kā svarīgāko?

Paskaidrošu no sava skatpunkta. Esmu par autentiskumu un patiesu momentu tveršanu, mazāk par lietu pakārtošanu fotografēšanai. Esmu novērojis, ka arvien vairāk tendenču un rituālu tiek pakārtoti, lai tikai būtu tās skaistās bildes. Piemēram, first look vai brīnumsvecīšu aleja naktī. Jā, tie ir skaisti momenti bildēs, bet, domāju, ka šiem rituāliem ir jābūt ar uzsvaru uz izjūtu radīšanu. Svarīgi, vai mēs to vēlamies darīt tāpēc, ka tās mums būs īpašas izjūtas, vai tāpēc, ka vēlamies skaistas bildes?

Ar inscenējumiem šie mirkļi neizskatās tik autentiski?

Noteikti ne. Viens piemērs, ar ko regulāri saskaros. Pucēšanās laikā vizāžists mēdz teikt: “Kad viss būs gatavs, tad jau pēc tam, ja nu kas, uztaisīsim tās feikās bildes, kā mēs krāsojamies.” Jūs pat iztēloties nespējat, cik citādi stāsta tā bilde, kurā līgava ir iegrimusi savās domās, citā dimensijā, iztēlojoties gaidāmās dienas notikumus, un kuru esmu paslepus nofotografējis, pret to bildi, kura ir feikā, kad cilvēki automātiski uzliek savu nedabisko sejas izteiksmi, jo apzinās, ka tiek fotografēti.

Šķiet, tu biji viens no pirmajiem, kas publiski sāka runāt par to, cik svarīgi ir doties pirmskāzu fotosesijā. Vai tā palīdz lielajā dienā tikt galā ar šo nedabisko sejas izteiksmi?

Ir ļoti svarīgi, lai pāri kāzu dienā fotogrāfam pilnībā uzticētos, un šis ir paņēmiens, kā izveidot ciešākas attiecības. Fotosesija ir laiks, lai tuvāk iepazītos. Pāris pierod pie procesa un izprot fotogrāfa darba stilu. Kāzu dienā tas noņem zināmu nedrošības plīvuru un satraukumu, jo fotogrāfs būs kā pielipis no agra rīta līdz vēlam vakaram. Fotokamera vairs nešķiet kā pilnīgs svešķermenis un neizraisa tādu mulsumu. Pēc pirmskāzu fotosesijām laulībās tiekamies jau kā draugi. Esmu novērojis, ka to pamana arī viesi un arī viņi kļūst atvērtāki un drošāki. Kopumā es to uztveru kā ģenerālmēģinājumu kāzām.

Kādi vēl ir plusi pirmskāzu fotosesijai, un cik daudzi pāri šo iespēju izmanto?

Galvenie plusi ir saistīti tieši ar pašu procesu, bildes ir tikai bonuss. Svarīgākais ir tieši uzticības iegūšana. Fotosesija ir piedzīvojums un emocijas pārim. Tad parasti ir vairāk iespēju variēt ar konceptiem nekā kāzu dienā. Bieži vien pāri izvēlas pirmskāzu sesijas bildes izmantot kā pārsteigumu kāzās un izveido izdrukāto attēlu galeriju, kur var iepīt arī iepazīšanās stāstu. Man ļoti patīk šis veids, un tas patīk arī kāzu viesiem. Procentuāli nedaudz mazāk nekā puse no pāriem ļaujas šādam piedzīvojumam. Tie pāri, kuri to izmanto, visi kā viens atzīst, ka tā ir nepieciešamība.

Detaļu un dekorāciju nozīme kāzās arvien pieaug. Cik šīs detaļas ir nozīmīgas gaisotnes radīšanā?

Prasības pret kāzām kopumā arvien pieaug. Ja paskatāmies pagātnē – mūsu vecāki un vecvecāki varēja svinēt pat garāžās vai zem klajas debess un viesus aicināt ar teltīm, dekorācijām izmantot dažas meijas, par detaļām nemaz nerunājot. Pašreiz kaut kas tāds nav iedomājams.

Ļoti liela loma ir virtuālajai pasaulei un sociālajiem medijiem. Sekošana trendiem, atrādīt savas kāzas virtuāli un pieturēties pie noliktās latiņas, un tā latiņa pakāpeniski tiek celta. Mūsdienās daudz kas ir par virtuālo dzīvi. Ja tā padomā, pirms 15 gadiem internets bija vieta, kur slēpties no reālās pasaules, bet tagad reālā pasaule ir vieta, kur paslēpties no interneta.

Kādas tendences šobrīd ir aktuālas kāzu fotogrāfijā Latvijā?

Tendencēm lielu nozīmi piešķir Pinterest Šķiet, ka lielākā daļa līgavu savas idejas smeļ tur. Savā ziņā tas ir labi, jo relatīvi ātri globāli var sekot līdzi aktuālajām tendencēm, bet arī slikti, jo bieži vien kāds sulīgs Pinterest dēlis ir pilns ar dažādiem stiliem un idejām, kas apgrūtina spēju pieturēties pie kā vienota.

Kādā pozīcijā Latvija atrodas uz citu valstu fona, ja runājam par kāzu foto?

Esmu pāris reižu no saviem ārzemju pāriem dzirdējis, ka Latvijā ir ļoti talantīgi un spējīgi fotogrāfi attiecībā pret to, cik mēs esam maza valsts. Es tam pilnībā piekrītu. Tomēr pasaulē ir milzīgs skaits ārkārtīgi talantīgu fotogrāfu ar īpaši noslīpētiem stiliem. Tas pateicoties tam, ka profesija kļuvusi tik demokrātiska un brīvi pieejama. Vai varētu apgalvot, ka Latvijas kāzu fotogrāfu ģimene ir draudzīga?

Kāzu fotogrāfu ģimene ir pat pārsteidzoši draudzīga! Un tas ir forši, ka neuzskatām cits citu par konkurentu. Ja nepieciešams kāds steidzams padoms vai palīdzība, iekšējie čatiņi darbojas lieliski, atsaucība ir tūlītēja. Kad sāku mācīties fotografēt

(2008.gadā), biju vientuļais vilks. Mans labākais skolotājs bija Youtube. Tajā laikā arī tur bija tikai daži fotokanāli. Tad es padzirdēju par vietējiem fotoblogiem, bet, nedaudz pakavējoties tur, secināju, ka fotogrāfi Latvijā ir ārkārtīgi jocīga suga! (Smejas.) Tajā brīdī radās izjūta – man nevajag fotodraugus. Pagāja laiks. Iestājos Latvijas Kāzu fotogrāfu asociācijā. Palēnām sapratu, ka šāda draudzība un pieredzes apmaiņa ir ļoti svarīga arī sevis attīstībā. Neviens tik labi neizprot kāzu fotogrāfa problēmas kā citi kāzu fotogrāfi. Vai zini kādu labu joku par fotogrāfiem?

Visi ir fotogrāfi… līdz fotokamera ir uzlikta manuālajā režīmā. Fotogrāfa darbs ir tik vienkāršs. Viss, kas jādara, ir jāspiež poga. (Smejas.) Vai, tavuprāt, izdrukātām bildēm ir cita vērtība?

Neapšaubāmi. Es skrienu ar karogu pa priekšu par šo tēmu! Kāzu albums vai printēšanas pakalpojumi – tam visam ir jāietilpst kāzu budžetā. Tas ir kā pēdējais posms, organizējot kāzas. Printēts visbiežāk būs rokas stiepiena attālumā. Cilvēkiem piemīt dabisks slinkums meklēt kaut ko digitāli, vieglāk ir vienkārši atvērt albumu. Tā ir pavisam cita skatīšanās pieredze. Man pašam ir patīkami, ja manis fiksētās atmiņas ir kvalitatīvi noformētas.

Bilžu apstrāde ir tā jūsu profesijas daļa, par kuru mēs, pārējie, reizēm piemirstam.

Fotografēšana aizņem aptuveni 15–20 procentu no darba laika. Lielāko daļu laika aizņem fotogrāfiju pēcapstrāde, bet arī tā ir tikai daļa. Paralēli tam ir tikšanās ar pāriem pirms un pēc kāzām, atbildes uz e-pastiem, zvaniem un ziņām sociālajos tīklos. Mājaslapas uzturēšana, bloga satura veidošana, sociālie tīkli. Grāmatvedības un nodokļu jautājumu kārtošana. Fotoalbumu dizainu veidošana. Attiecību uzturēšana ar sadarbības partneriem. Tehnikas uzturēšana. Izstādes, konkursi. Tad jāņem vērā arī kvalifikācijas celšana –meistarklases, vebināri. Es to stāstu nevis, lai sūkstītos, bet – lai iepazīstinātu ar pilnu ainu kāzu fotogrāfa ikdienā.

Tā, šķiet, ātri var izdegt?

Katrā profesijā ir nianses, kuras mēs neredzam. 24 stundas diennaktī noteikti ir par maz ne tikai sezonā, bet arī pēc tās. Es redzu arī nozares pārstāvjus, kuri izdeg jau pēc trīs vai pieciem gadiem, bet turpina to darīt tikai, lai pelnītu maizei. Ir daļa, kuri veiksmīgi realizē sevi citā nišā, ne kāzās. Kāzu fotografēšana noteikti nav piemērota visiem. Esmu izmēģinājis praktiski visus fotožanrus, un tas ir palīdzējis secināt, ka kāzu foto ir tieši tā niša, kur es jūtos vislabāk un stiprāk. Es joprojām mīlu un degu par to, ko daru.

Bilžu apstrāde aizņem daudz laika un ir mazkustīga padarīšana, tāpēc daudzi fotogrāfi to kompensē, piekopjot aktīvu dzīvesveidu –skrien, brauc ar motociklu utt. Vai tev arī ir kāda aktivitāte, kuru sauc par savējo?

Sports pašreiz ir vienīgais veids, kā īslaicīgi varu atslēgt prātu no darba vai ikdienas lietām. Sezonas karstajos posmos, kad mans procesors sāk pārkarst, uzvelku kedas, uzmetu austiņas un skrienu, kur acis rāda. Ja to visu vēl var noslēgt ar peldi, tad miesai un garam ir dots restarts un varu produktīvi turpināt darbu. Kopš bērnības esmu nopietni trenējies futbolā. Arī futbola laukumā mani var biežāk manīt.

Tu arī labprāt dodies uz destination wedding vai tomēr pieturies pie kāzu mirkļu ķeršanas tepat Latvijā?

Esmu bildējis kāzas Itālijā. Kovids izbojāja kāzas Zviedrijā un Nīderlandē. Pāri izvēlējās iet drošāko ceļu ar vietējiem fotogrāfiem. Es pārāk netiecos uz ārzemēm. Zinu, ka daļa pašmāju fotogrāfu promotē sevi kā destination fotogrāfu vai piedāvā bezmaksas kāzu fotografēšanu ārzemēs. Ir kaut kāds priekšstats radies, ka tas ir prestiži. Man patīk bildēt Latvijā, bet savu atvaļinājumu izmantot, ceļojot ārzemēs. Bez fotoekipējuma, kā jau minēju iepriekš. Bet tas nenozīmē, ka esmu pret kāzām ārzemēs. Esmu vienmēr atvērts piedāvājumiem un labprāt bildētu vienas vai divas galamērķa kāzas gadā.

Kāda ir bijusi ekstremālākā fotosesijas vieta, uz kuru tevi ir aicinājis pāris?

Ekstrēmākā vieta patiesībā bija uz robežas ar smagu pārgalvību. Tas notika 2013. gadā. Tās bija kāzas Siguldā. Ar viesiem un pāri esam Svētku laukumā. Kādam ienāca prātā doma, ka varētu uztaisīt kopbildi no blakus esošā panorāmas rata augšas, turklāt lejā stāvošie viesi izveidotu sirds formu, kur jaunais pāris ir pa vidu. ››

Cik atminos, tajā laikā tā bija top lieta. (Smaida.) Atlika tikai sarunāt ar darbinieku, kurš to ratu apkalpoja. Es padomāju – kāpēc gan ne, būs jautri, un pie reizes izbraukšu ar ratu (par spīti tam, ka man ir bail no augstuma). Tā arī notiek. Esmu panorāmas rata pašā augšā. Rats ir apstādināts. Sāku organizēt viesus, kā bīdīties sirds formā. Viesu vairāk nekā 100, saprotu, ka nespēju dabūt visus kadrā. Drebošiem ceļiem pieceļos kājās, lai vieglāk iekadrēt, līdz pēkšņi, nezinu, kāda iemesla pēc, rats strauji sāk kustēties. Man nav absolūti nekāda drošības stiprinājuma un knapi nobalansēju, lai nepārkristu pāri malai. Jautrā kopbilde varēja beigties ar fotogrāfa brīvo kritienu no 30 metru augstuma! Ekstrēmāk laikam vairs nevar!

Viena no šī numura tēmām ir līgavas – grūtnieces un līgavas –jaunās māmiņas, kam kāzu dienā jāatlicina laiks arī zīdainim. Ko tu kā fotogrāfs varētu ieteikt šīm līgavām?

Bērniņa aprūpēšanai kāzu dienā vienmēr ir jābūt gatavībā auklītēm – visbiežāk, protams, tās ir omītes. Bet pats svarīgākais ir apzināties – pat ja jūs zināt sava bērna ēšanas un gulēšanas paradumus un pakārtojaties tam kāzu dienā, arī tur mēdz būt izmaiņas. Jo bērnam ir ļoti pastiprināta uzmanība kāzu dienā. Šad tad omītes vai auklītes nespēj sadalīt, kurš turēs mazuli. Tad bērniņš tiek raustīts. Var sākt raudāt. Tad var fonā manīt līgavas satraukumu, jo ieslēdzas mātes instinkti. Kad līgavai nepieciešams bērnu nolikt diendusā, arī tas var neizdoties, jo mazulis ir piedzīvojis papildu emocijas, uzmanību un jūt izmaiņas. Taču noteikti nevajag baidīties svinēt kāzas arī ar bērniem! Viss izdosies lieliski, ja iepriekš tiks samazinātas gaidas, ka kāzās viss ies pēc noteiktā plāna. Plāna izmaiņas vajadzētu uztvert kā neatņemamu dienas sastāvdaļu. Arī tiem pāriem, kuriem nav bērnu kāzās. Ir cilvēki, kuri dažādi uztver šādas izmaiņas, jo zemapziņā nav tādu domu nemaz pieļāvuši. Es ieteiktu dienas plānā visur likt laika rezervi. Kā vislabāk to atrast, ja gribas paspēt vairāk? Rīkot kāzas vienā vietā. Bez pārbraucieniem. Jo braukšana atņem dārgo laiku. Kāzu norise vienā vietā ir zināms drošības garants.

Kādi ir tavi tuvākās nākotnes plāni, mērķi saistībā ar foto pasauli?

Kopš paša sākuma iekšēji ir bijusi apziņa, ka to neapsveru kā savas dzīves profesiju. Ja runājam par kāzu fotografēšanu, man ir svarīgi, lai es spētu ar pāriem saprasties vienā līmenī. Tā kā vidēji jaunie pāri ir relatīvi jauni cilvēki, tad man šķiet svarīgi, lai nav vecuma barjeras. Ja šī sociālā nepiederības izjūta radīs diskomfortu vai nespēju atbrīvoties fotogrāfa priekšā, tas var atsaukties uz kopējo rezultātu. Domāju, ka tuvākajos gados neko tādu neizjutīšu, taču līdz tam ir jābūt gatavam plānam “B”. Gluži kā profesionālam sportistam. Ir jāsaprot, kad ir karjeras beigu punkts. Bet pašreiz nekas nav mainījies. Es daru to, ko mīlu, un joprojām daru to ar degsmi. Un tas ir pats svarīgākais.

Par tuvākajiem nākotnes plāniem – man ir vēlme nodot savu pieredzi tālāk. Esmu aktivizējis TikTok kanālu, kur videoformātā stāstu par pieredzi kāzās un sniedzu padomus. Kā introvertam cilvēkam to bija ļoti grūti saņemties darīt, bet esmu ticis tam pāri. Ir daudzi noderīgi pieredzes stāsti un padomi, ar kuriem vēlos padalīties, gan ar topošajām līgavām, gan topošajiem fotogrāfiem. Tikai jāatrod laiks. Tam pieķeršos vēl aktīvāk, kad būs pabeigti apstrādes darbi un nodotas visas sezonas kāzas.

Uzskatu, ka kāzu nozare ir relatīvi jauna. Tā ir atdzimusi jaunā formā līdz ar digitālo fotoaparātu un sociālo tīklu parādīšanos. Ir dažas lietas, kuras ir bīdāmas mums lokāli un kuras vajadzētu izmainīt. Tas kopumā attīstītu kāzu nozari vēl mūsdienīgāk. To var izdarīt tikai tad, ja nozares profesionāļi aktīvāk par to runā. ◼