b&a

tāpēc process neaizņēma daudz laika, un tie tika ietīti speciālā plēvē, lai tiktu pasargāti no baktērijām. Pēc šī notikuma devāmies bildēties. Turklāt mums abiem patīk būt mums pašiem, un tas paredzēja bildēties nedaudz citādi, nekā ierasts. Es uzvilku zābakus, ādas jaku, un tad devāmies kalnā turpat blakus dzirnavām un mazliet pabraukājāmies ar longbordiem. Pie viena no longbordiem bija piesietas bundžas, kas skaļi grabēja. Vīrs brauca man pa priekšu ar lepni paceltu zīmi Just married. Pašai stāstot šķiet, ka tas ir kadrs no filmas. Tālāk sekoja vakariņas, spēles un dejas, dejas, dejas. Turklāt – ārpus tradicionālā. Es, arī metot pušķi, teicu, ka to var ķert jebkurš, kas to grib. Pušķi noķēra mans brālis – viņš un viņa topošā sieva bija ļoti laimīgi. Kopumā kāzas bija izdevušās, jo īsts sapnis tika piepildīts. Visi bija priecīgi, bija jautri, daudz smējāmies, viss notika bez aizķeršanās.” ››

Pieredzes STĀSTS

J Raksta Savs St Sts

Domājot par savu īsto un vienīgo kāzu dienu, Līva un Edgars Stirnas pauž viedokli, ka ir forši sekot citu stāstiem, tomēr jāraksta savs, jo, kurš tad īsti precas – paši vai kāds cits? “Tradicionālas kāzas baznīcā mēdz būt ļoti, ļoti skaistas, tomēr, ja paši ir tādi, kas uz to baznīcu nekad vairs neies un uzvalkā jūtas kā suns ar uzpurni, ir vērts padomāt par to savu īpašo lietu. Mēs tādi jutāmies dzīvnieku pasaulē ar saviem suņiem, tuvāk dabai un lidinoties gaisā. Turklāt precēties vajag tad, ja to gribas, un, mūsuprāt, tas simboliski ir jādara veidā, kas pašus raksturo vislabāk. Mēs paši kopā ar saviem suņiem Grāfu un Hloju, kā arī vedējiem Sintiju un Mārtiņu devāmies vairāku dienu pārgājienā uz Cēsīm, pavadījām nakti foršā Airbnb dzīvoklītī. Nākamajā dienā sapucējāmies, devāmies uz Cēsu dzimtsarakstu nodaļu, kur ļoti sirsnīgā gaisotnē un bez banālas liekvārdības sarakstījāmies. Tam sekoja brauciens apvidus auto uz slepenu ugunsdzēsības torni, kur Pretspēks un fotogrāfs Juris Zīģelis izveidoja šūpojošu laišanos lejā –simboliski tam, ka savā kāzu dienā esam augstā punktā –, nolaižoties no paša torņa smailes.” ◼