Inga Bērziņa

KĀZAS, JĀ UN KĀPĒC?

Inga Bērziņa, aģentūras BANNTÉ EVENTS veidotāja un sirds šogad aizvadījusi desmito kāzu rīkošanas sezonu, organizējot un piedzīvojot vairāk nekā 350 kāzu, jauno pāru un maģisko jā mirkļu. Tikāmies ar Ingu, lai parunātu par iegūto pieredzes un zināšanu kalnu, kas ļauj veiksmīgi un intuitīvi uzķert jaunā pāra patiesās vēlmes viņu kāzām, kā arī pašā svinību organizēšanā kliedēt neziņu, palīdzēt rast risinājumus, iedrošināt un atbalstīt, lai iesoļošana laulības pusē būtu pārdomāta un iecerēm atbilstoša.

Kā tev pagāja šī sezona?

Šī vasara bija emocijām bagāta, spilgta un intensīva. Darba ziņā tā neatšķīrās no iepriekšējām – bija gana ražīga, iepazinu daudz dažādu jauno pāru. Katru vasaru strādāju pie vairākām kāzām, bija pietiekami, ko darīt, taču šogad augustu apzināti izbrīvēju, lielāko daļu darbu sakoncentrējot maijā, jūnijā un jūlijā. Tas bija neierasti, forši un atšķirīgi no citiem gadiem un ļāva paskatīties uz vasaras notikumiem bez darba spriedzes, vairāk veltot laiku ģimenei un sev.

Kas šo 10 gadu laikā tavā pieredzē ir mainījies?

Es nejūtu, ka būtu mainījušies jaunie pāri. Esmu pārliecināta, ka pie manis vēršas cilvēki, kuri apzinās vajadzību pēc organizatora un manī saredz tās vērtības, kuras no sirds ielieku katrā pasākumā. Taču es zinu, ka šo gadu laikā noteikti esmu mainījusies es pati – augusi gan profesionāli, gan personīgi, ir paplašinājies redzējums uz lietām, bagātinājusies kompetence, līdz ar to arī plānošana un organizēšana – tas, kā es redzu savu darbu un rezultātu, – noris ātrāk un veiksmīgāk. Vienmēr cenšos izzināt pārus, lai uztaustītu katra stāstu, kas būtu tieši par viņiem. Bieži jaunais pāris atnāk, līdz galam neapjaušot, kas ir viņu prioritātes lielajā notikumā, taču laika gaitā spēju tās uztaustīt un detalizētāk strādāt ar katra pāra galvenajām vēlmēm. Tas nav jāsaprot tā, ka es meklēju unikalitāti, lai obligāti pāra pasākums atšķirtos, tas vairāk ir domāts tā, ka spēju pielāgoties katram pārim – viens pāris vēlēsies, ka precīzi viss ir saplānots skaitļos, cits gribēs manu konsultāciju, lai izraudzītos īsto starp dažādām iespējām kāzu plānošanā.

Vai šai laikā ir parādījušies kādi kāzu trendi, īpašas aktualitātes?

Pēdējā laikā bieži dzirdu, ka kāzās ir jādara tikai tas, kas pašiem patīk. Tas kļūst par trendu, par jaunu saukli, ko vēlas atgādināt gandrīz ikviens, taču es to saprotu nedaudz citādi un paskaidroju, ka ir jāizvērtē, kas ir tas, ko es gribu vai negribu, un kāpēc. Mērķis nav principiāli mudināt svinēt citādi, sekot trendiem vai iztikt bez tradīcijām, bet atbildēt sev, ko es vēlos un kāpēc? Cilvēki nereti saka, ka negrib standarta kāzas, nevēlas nogurdinošas tradīcijas. Bet visbiežāk tas nozīmē, ka negrib vien atsevišķas nianses, piemēram, trīs sveces, maizi un sāli. Tāpēc ļoti bieži jaunajiem pāriem jautāju – kāpēc jums ir attiecīgas izvēles vai vēlme atšķirties? Nereti sarunu laikā atklājas, ka pāri, plānojot kāzu aktivitātes, to dara tikai priekšstatu vai kāda ieteikumu vadīti, nevis tāpēc, ka paši to gribētu.

Bieži dzirdu, ka pāri vēlas kāzas bez tradīcijām, taču, piemēram, mičošanu grib. Turpinot izprast, ko viņi saprot ar vārdu mičošana, nonākam pie kopsaucēja, ka pāris nevēlas mičošanu klasiskajā izpratnē, bet grib kaut ko asociatīvu, ko var nosaukt par kulmināciju.

Izvēloties kāzu aktivitātes un tradīcijas, iesaku izvērtēt, vai tās tiešām ir nepieciešamas, vai tikai domājat, ka tā aizpildīsiet kāzu dienas programmu. Es esmu par jēgpilnām aktivitātēm. Tāpat arī ar dzīvo mūziku, kūku, pirmo deju –kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc jūs to vēlaties savās kāzās, ko tas atrisina, papildina?

Sarunu laikā to uztaustām, vai tā tiešām ir vēlme, vai tā nerada papildu satraukumu, varbūt var salāgot tā, ka tā ideja kļūst šim pārim atbilstoša. Klausoties un uzdodot jautājumus, es pamainu skatpunktus. Vienmēr atgādinu: kāzu organizēšana nevar būt vien to do liste. Katrai pozīcijai iesaku apzināties vajadzību un jēgu.

Vai kā īpaši atzīmējāt savu desmito sezonu?

Tipiskas svinības es nerīkoju, taču sezonas sākumu sāku ar apņemšanos, ka dalīšos ar zināšanām daudz plašāk – arī ar tiem pāriem, kuri paši organizē savas kāzas. Piedāvāšu ne tikai kāzu rīkošanu, bet arī individuālu strukturizētu konsultāciju, daļēju kāzu organizēšanu. Tas nozīmē, ka palīdzu pāriem organizēt kāzas ar viņu sniegto informāciju – respektīvi, esmu viņu mentore, kā arī gatavoju vairākus vebinārus, kas apkopos informāciju no manas pieredzes un īstenotajām kāzām. Man ir tāds sulīgs teiciens – beidzot jūs varēsiet svinēt bez fakapiem! Lai zināšanas un process kļūst apzināts, ļaujot pāriem šo gatavošanās laiku izbaudīt un nenogurt. ››

Tāpat arī strādāju pie sen lolota projekta – kāzu plānošanas dienasgrāmatas, kas drīz jau būs pieejama tirdzniecībā. Tas būs vērtīgs palīgs līgavām; ar plašu informatīvo saturu un dažādiem uzdevumiem; atvieglos kāzu organizēšanas procesu, ļaujot to izdzīvot. To visu varēs atrast manā mājaslapā un sociālo tīklu profilos – visur, kur esmu.

Kāda ir tava ikdiena, un cik intensīvs ir darbs ar vienu pāri?

Ir dažādi – šobrīd strādāju ar pāri, kam līdz kāzām ir vairāk nekā gads, taču tikko oktobrī noorganizēju kāzas pārim, kam līdz tām bija palikušas tikai 10 dienas. Process var būt ļoti atšķirīgs, viss atkarīgs no situācijas, var izdarīt gan gada laikā, gan 10 dienās. Taču, ja man nebūtu 10 gadu pieredzes, tad tik īsā laikā kvalitatīvu pasākumu, visticamāk, nenoorganizētu. Ar katru pāri process norit citādi – arī pēc 10 gadiem manā darbā ir pārsteigumi. Vēl aizvien ko jaunu iemācos, un tas ir ļoti forši. Esmu patiešām priecīga un pateicīga katram pārim par jaunu pieredzi, ko ar viņiem kopā iegūstu. Vasarā pasākumu ir vairāk, līdz ar to arī mana klātbūtne ir intensīvāka, taču nav tā, ka es šobrīd kūļāju kājas aiz neko darīt. Tā nebūt nav. Pat pandēmija neietekmēja kāzu sezonas apjomu, tikai mainījās koncepts – tiem, kas nealka pēc viesu pūļiem, šis laiks deva iespēju īstenot idejas bez sirdsapziņas pārmetumiem. Patiesībā viņi to bija gribējuši vienmēr, bet nevarēja uzdrošināties. Šis laiks ļāva vairāk ieklausīties sevī.

Organizators nozīmē mieru, efektīvu risinājumu, drošību, atbalstu, neziņas kliedēšanu un vērtīgus padomus.

Kādām īpašībām, tavuprāt, ir jāpiemīt kāzu organizētājam?

Tas, ko esmu dzirdējusi par sevi atkārtoti... un varu ar to lepoties – kāzu organizatoram jāspēj noturēt līdzsvaru, jāspēj adekvāti izvērtēt situācijas, stresa brīžos neuzvilkt sevi un pārējos, saliedēt komandu, saredzēt rezultātu, pirms to ir saredzējis pāris. Esmu dzirdējusi no jaunajiem pāriem, ka ar mani ir bijis viegli strādāt, jo spēju iedvest mieru. Tas arī loģiski – ja es esmu mierīga, viņi arī tādi kļūst, jo zina, ka viss ir un būs kārtībā. Šais 10 gados mans ārējais miers nav mainījies, tas vienmēr ir bijis, bet iekšējais gan – agrāk es teicu, ka atrisināšu, reizēm nezinot, kā, bet šobrīd es to saku, būdama pārliecināta, ka tā vispār nav problēma un nekas nenoies greizi.

Man ļoti patīk, kā reiz pateica mana kliente, kuras ģimenei esmu organizējusi daudzus pasākumus: “Viss bija tik pārdomāti un skaisti! Bet pats galvenais, tu proti paredzēt notikumu secību un zini, kurā mirklī kas ir nepieciešams. Tu dod iespēju mums atslābt un vienkārši baudīt svētkus, jo zinām, ka par visu ir padomāts.”

Izklausās, ka tavā darbā jāparedz vairāki soļi uz priekšu, pieļaujot dažādas situācijas un notikumu attīstību.

Jā, jāparedz arī situācijas, kas nenotiks tieši tā, kā esmu iecerējusi. Tāpēc vienmēr jābūt gatavam racionāli reaģēt uz situācijām, pieņemt adekvātus lēmumus. Es nevaru satraukties un ļauties stresam, jo tas pārņems visu komandu. Zinu, ka katrā reizē ir situācijas, kuras es nevaru paredzēt, taču es tās neuztveru kā problēmas. Manā pieredzē ir bijis pasākums, kurā iepriekšējā vakarā uzcelto telti aizpūta vētra. Viss bija jāpārceļ uz citu norises vietu pasākuma dienā, un beigās no defekta tas izvērtās par efektu. Tāpat ir bijis, ka viesu namā svinību laikā pazūd elektrība. Tāpēc vienmēr uzstāju, ka komandā jābūt tehniskam cilvēkam, kas risina šādas situācijas, kas nav manā kompetencē. Tajā reizē bija jāmeklē ģenerators, jo elektrība pazuda visā apkaimē. Var būt arī gadījumi, kad problēma ir lokāla un risināma uz vietas. Bieži vien viesu namos pasākuma norises laikā nav šādu speciālistu.

Cik kāzas tu esi savā pieredzē izdzīvojusi?

Esmu bijusi klātesoša vairāk nekā 350 pasākumos. Sākumā darbība bija ļoti intensīva – es neatteicu individuālu organizēšanu nevienam –, bet šobrīd izvērtēju katru situāciju un piedāvāju atbilstošus risinājumus: individuālu organizēšanu, daļēju organizēšanu, konsultācijas. Līdz pat šai dienai daudzi nesaprot, ko tad īsti dara kāzu organizators, tāpēc esmu radījusi dažādas pieejas, lai katram būtu iespēja izvēlēties, kā viņi nonāks līdz savai sapņu kāzu dienai. Kas ir tavi pienākumi, un kā tu pati saredzi savu profesiju?

Mans standarts – ja rodas problēmsituācija kāzu dienā, mēs to risinām, netraucējot pāri svētkos.

Es domāju, ka varētu pārim atbildēt par visu, kas attiecas uz kāzām, man var droši prasīt no A līdz Z. Nav tāda jautājuma, uz kuru es nevarētu atrast atbildi. Es neesmu pieejama 24/7, taču vienmēr esmu atvērta diskusijai.

Tad tu esi kas vairāk nekā jauno pāru drošais plecs un aizmugure?

Tā es gribētu sevi saukt, un tas arī ir dzirdēts no jaunajiem pāriem – ko viņi no manis sagaida. Nekad neesmu teikusi, ka cilvēks pats nevar noorganizēt savas kāzas. Var. Taču ir foršāk, ja to var darīt zinošāk, netērējot enerģiju un laiku liekās darbībās. Ja pieredzējis profesionālis ir blakus, tev nav pašam jāpārbauda piecas dažādas versijas vai iespējas. Tev ir cilvēks, kas konsultē vai atrod atbildi tavā vietā. Kāzu organizēšanas uzticēšana nenozīmē to, ka automātiski samazinās budžets, taču nozīmē laika un enerģijas ietaupījumu. Organizators nozīmē mieru, efektīvu risinājumu, drošību, atbalstu, neziņas kliedēšanu un vērtīgus padomus. Varbūt tu vari padalīties ar kādu būtisku informāciju, ko cilvēki bieži nezina?

Viens no piemēriem. Ja jaunais pāris ir nolēmis, ka precēsies ārpus baznīcas vai dzimtsarakstu nodaļas un ceremonija notiks brīvā dabā vai izvēlētā telpā, tad visbiežāk viņi tic, ka laulības datums būs no tā brīža. Taču tā gluži nenotiek, jo dzimtsarakstu nodaļa laulību reģistrēs savā darba laikā. Tas, ko viņi tobrīd parakstīs, būs tikai protokols par laulības apliecības saņemšanu, jo dzimtsarakstu nodaļa neparakstītus dokumentus nedrīkst iznest ārpus savas iestādes. Līdz ar to laulība jāreģistrē pirms, kas nozīmē, ka ceremoniju dabā pēc tam var vadīt jebkurš, tai vairs nav jābūt dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai. Tāpat arī bieži pāri nezina par tehniskajām izmaksām, kas papildina budžetu, – nepietiek tikai rezervēt dīdžeju vai dzīvo mūziku, vajadzēs arī padomāt par gaismotāju, skaņotāju. Turklāt, izvērtējot pasākuma apjomu, iesaku, ka šādam tehniskam darbiniekam jābūt klātienē, lai spētu reaģēt, ja rodas sarežģījumi. Varbūt tev atmiņā ir kāds nestandarta gadījums?

Tik daudz kāzu ir bijis, ka grūti atcerēties vienu. Atmiņā palikušas kāzas, ko sarīkojām tikai brīvā dabā. Latvijā tas nav viegli īstenojams, jo zāle kļūst mitra, var pārsteigt dažādi laikapstākļi, taču te organizējām visu zem klajas debess – gan ceremoniju, gan kokteiļu stundu, gan vakariņas un nakts balli, gan garās brokastis nākamajā rītā. Viss izdevās izcili. Tad bija ceremonija, kur baznīcā bija plānots balts paklājs, kas ved līdz altārim. Paklājs bija galvenais dekorāciju elements un līgavas sapnis. Ar baznīcas atbildīgo bija saskaņots, ka tajā dienā kāzas ir vienīgais pasākums. Dekoratori jau no rīta savu darbu bija paveikuši, lai dotos tālāk dekorēt svinību vietu. Taču baznīcas atbildīgais mums bija aizmirsis pateikt, ka stundu pirms kāzu norises tomēr būs kristības. Mēs ar komandu reaģējām un, dokumentējot fotogrāfijās jau izdekorēto baznīcu, visu noņēmām, un pēc šīm kristībām atkal atjaunojām, lai paklāju saglabātu baltu.

Ja nebūtu kāzu organizatora ar komandu, visticamāk, līgava ietu pa paklāju, kas vairs nav spoži balts. Pieredzei vairojoties, šādu nestandarta situāciju kļūst arvien mazāk, daudz ko spēju paredzēt. Arī vairs neuztveru tās kā problēmas, vairāk kā darba uzdevumus. Ir bijis, ka viesu nama administrācija sajauc un virtuvei nodod nevis apstiprināto ēdienkarti, bet citu informāciju un svētku vakariņās tiek pagatavots kaut kas pilnīgi cits. Tā nav ne mana, ne manas komandas vaina, taču mans uzdevums bija tobrīd nogludināt situāciju, saprotot, ka šis pavērsiens vienkārši ir jāpieņem. Tā gan tiešām bija nestandarta situācija. Reizēm pat pāris neuzzina visu, kas varēja noiet greizi. Mans standarts –ja rodas problēmsituācija kāzu dienā, mēs to risinām, netraucējot pāri svētkos. Ja situācija rada sekas, tas ar pāri tiek pārrunāts vai atrisināts pēc kāzām. Varbūt tev ir sadarbības partneri, kurus tu gribētu īpaši paslavēt?

Es negribu izcelt kādu vienu, taču visiem, ar ko esmu strādājusi, esmu pateicīga par darbu, novērtēju viņu paveikto. Kāzu organizēšanā man nav žēl padalīties ar dekoratoru, dīdžeju vai konditoru kontaktiem vai kādas vietas adresi, taču es neesmu strādājusi ar visiem un bijusi visur. Vienmēr ir forši, ja vari atgriezties vietās un strādāt ar savas jomas profesionāļiem, kas ir uz vienu mērķi vērsti, ir atsaucīgi un elastīgi. Galvenā atslēga būtu viesmīlība un cilvēcība, tam arī iesaku pievērst uzmanību, kad pāri meklē pasākuma norises vietu vai pakalpojumu sniedzējus.

Kādi būs nākamā gada aktuālie kāzu koncepti un tendences?

Es pieturēšos pie pārliecības, ka labāk mazāk un kvalitatīvāk, nevis daudz, lai citiem izpatiktu. Svinēt mazākā lokā un atļauties vairāk, kā arī nebaidīties viesiem likt pašiem apmaksāt, piemēram, dzērienus, kas ir ārpus plānotās dzērienu kartes (ja svinības notiek restorānā). Tāpat ārzemju viesu nakšņošana lai paliek viņu ziņā, ļaujot izvēlēties sev atbilstoša līmeņa viesnīcu. Labais tonis gan būtu ārzemju viesiem nodrošināt transportu, ja svinības notiek ārpus Rīgas, jo viņi var vienkārši neorientēties. Ārzemēs tā jau sen ir norma, ka kāzās nodrošini būtisko, bet neesi sponsors visu viesu individuālajām vēlmēm. Pāriem iesaku organizēt tādu pasākumu, uz kuru paši gribētu ierasties, taču atļaujoties arī veidot savus noteikumus, kas ir saskaņā ar jūsu vēlmēm. ››

Vai, pie tevis vēršoties, jābūt jau skaidrām kāzu idejām un plānam?

Lai uzrunātu organizatoru, nav jābūt izpildītam mājas darbam. Man patīk, ja cilvēki nāk pie manis kā baltas lapas. Droši var uzrunāt organizatoru brīdī, kad esat sapratuši, ka gribat precēties. Ļoti svarīga nianse, kas mani interesē, ir budžets. Cilvēki par to kautrējās runāt sākumā, taču tas ir pirmais vērā ņemamais kritērijs, no kura es varu vadīties, lai zinātu, kādā virzienā man piedāvāt iespējas. Svarīgi būtu zināt minimālo un maksimālo budžeta robežu, kaut vai aptuveni noformulējot vēlamo. Gandrīz vienmēr, nosaucot budžetu, viesu skaitu un pamata vīziju, varu laikus teikt, kas ietilptu šādā cenu kategorijā. Tad laika gaitā pāris var izlemt –iekļausimies vai tomēr palielināsim budžeta maksimālo robežu. Sadarbībā noder, ja jaunais pāris zina, ko viņi nevēlas, ko ir pieredzējuši, piemēram, citās kāzās. Tad arī varu apjaust, ko nepiedāvāt.

Vai tev ir bijis tā, ka vienā nedēļas nogalē jāorganizē divas kāzas?

Jā, ir. Tieši tāpēc man ir ļoti laba komanda, divas brīnišķīgas asistentes, kuras man bijušas blakus gadiem un kurām varu uzticēt pasākuma īstenošanu. Reiz bija divi pasākumi, kuros es pati nebiju fiziski klāt, jo tobrīd biju dzemdību namā, viena asistente bija vienā pasākumā, otra – otrā pavisam citā Latvijas galā.

Taču darbs līdz tam bija izdarīts ļoti rūpīgi un atbildīgi, tāpēc pasākumi bija drošās rokās. Es ne vienmēr varu būt klāt pasākumā, bet vienmēr es esmu klātesoša tā plānošanā.

Jūs ar vīru šobrīd esat 20 gadus kopā – kā tu vērtē jūsu attiecības?

Sākumā noteikti bijām pretpoli, laika gaitā esam iemācījušies viens otram pielāgoties. Tās personību atšķirības veido mūsu balansu, kas arī notur kopā. Es vienmēr esmu bijusi par to, ka jebkuras attiecības ir jākopj – ne tikai ar vīru, bet arī ar citiem cilvēkiem –, lai tās veidotos labas un stipras. Mans vīrs, lai arī strādā pavisam citā nozarē, arī manos pasākumos ir blakus un kalpo kā sava veida kvalitātes kontrole, jo ir iemācījies saskatīt nianses, kam jāpievērš uzmanība. Domāju, šo attiecību laikā mēs noteikti abi kopā augam.

Ko tu savā vīrā vērtē visaugstāk?

To, ka viņš ir kā stabils pamats, uz kura atsperties, un mugura, pret kuru balstīties.

Lai arī cik neloģiskas vai trakas dažreiz būtu manas idejas, zinu, ka vienmēr mani atbalstīs, vienlaikus paskatoties uz lietām arī kritiski.

Cik sen jūs ar vīru apprecējāties, un vai pati organizēji savas kāzas?

Mēs apprecējāmies pirms 14 gadiem. Tolaik pati organizēju savas kāzas. Tobrīd vēl Latvijā nebija kāzu izdevumu, es biju ceļojumā Amerikā un atgriezos ar vairākiem kāzu žurnāliem, turklāt tikko bija sākusies Pinterest ēra. Tādas tad arī mūsu kāzas veidoju – laukos ar lielo telti un svinībām trīs dienu garumā. Šī plānošana un atzinības vārdi par pārdomātajām detaļām, niansēm deva tādu azartu un prieku, ka sapratu – mani aizrauj šis process un priecē rezultāts. Tas arī aizveda mani līdz šai profesijai, un nozarē esmu nu jau 10 gadu garumā. ◼