Referāts

uzskata, ka transpersonālais jeb “vairāk nekā personālais” ir mēģinājums dziļāk, rūpīgāk un zinātniskāk aptvert visu iespējamo cilvēcisko pārdzīvojumu spektru.

Tas ietver pilnu apziņas spektru. Transpersonālā psiholoģija nenoliedz un nenoniecina personisko jomu. Drīzāk tā šai jomai piešķir plašāku kontekstu, kas aptver arī transpersonālo pieredzi. Vienā no termina transpersonālais interpretācijām tas nozīmē transcendentālā izpaušanos caur (trans) personīgo (R. Volšs, F. Vons).

Transpersonālā psiholoģija vēršas pie tā sauktajiem mainītajiem apziņas stāvokļiem, ko S. Grofs apzīmējis ar terminu “apziņas stāvokļa paplašināšana”. Tie ietver plašāku esamības objektu un izziņas tipu spektru (piemēram, identificēšanos). Es gan tos sauktu par “normāliem apziņas stāvokļiem” – tāpat kā cilvēkam normāla ir redze, kas mums atņemta (“Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā”), – salīdzinot tos ar dvēseles aklumu jeb “sašaurinātiem ikdienas apziņas stāvokļiem”, kas ierobežo informācijas plūsmas un tās izpratnes spektru.

Vecāki un sociums atsvešina cilvēku no pārdzīvojumu pasaules, tā provocējot progresējošu dvēseles aklumu, kas iekšējā pasaulē izraisa sajukumu un konfliktu saasināšanos, bet ārējā – narkomāniju un citas līdzīgas parādības. Manā skatījumā galvenā atšķirība starp “redzīgo pasauli” un “neredzīgo pasauli” ir citas (neparastas, mūžīgas, garīgas) vērtības, uz kuru fona ir radušās minētās psihiskās un sociālās problēmas.

Iziešana ārpus sava Ego robežām veicina apziņas paplašināšanos un pasaules izpratni citos uztveres veidos un variantos, kas, protams, bagātina jebkuras uz iekšēju attīstību ieprogrammētas un savās interesēs virs dzīvnieciskā patērētāja līmeņa pacēlušās būtnes psihi. Transpersonālā psiholoģija ietver pārdzīvojumus un stāvokļus, kas pārsniedz Ego un pierastās identificēšanās ar Es robežas.

Pēc R. Volša un F. Vona definējuma, par transpersonāliem var saukt pārdzīvojumus, kuros pašidentificēšanās izjūta iziet ārpus individuālās jeb personīgās patības robežām, aptverot cilvēci kopumā, dzīvi, garu un kosmosu.

S. Grofs uzskata, ka personīgi transpersonāli pārdzīvojumi ir “I. Pieredzē balstīta apziņas paplašināšana “objektīvās īstenības” robežās.

A. Apziņas paplašināšana uz laiku.

1. Embrionālie un augļa pārdzīvojumi.

2. Dzimtas (mantotie) pārdzīvojumi.

3. Kolektīvie un rases pārdzīvojumi.

4. Filoģenētiskie (evolucionārie) pārdzīvojumi.

5. Pēcinkarnacijas pārdzīvojumi.

6. Paredzēšana, gaišredzība, gaišdzirdība un ceļošana laikā.

B. Apziņas paplašināšana telpā.

1. Ego transcendēšanās starppersonālajās attiecībās un veseluma divējādās dabas pārdzīvojumi.

2. Identificēšanās ar citiem cilvēkiem.

3. Grupas identificēšanās un grupas apziņa.

4. Identificēšanās ar dzīvniekiem.

5. Identificēšanās ar augiem.

6. Saplūšana ar visu dzīvību un visu radību.