Nekad nepārstājiet apskauties!

Osa Elmrūta

Nekad nepārstājiet apskauties! “ GLA DA

HU DIK ”

teātra aktieru domugraudi un atziņas

Osa Elmrūta

Nekad nepārstājiet apskauties! “ g l a da

h udik ”

teātra aktieru domugraudi un atziņas

“Brīdinām – šī izrāde var būtiski kaitēt jūsu aizspriedumiem.”

Uzraksts tablo pirms katras “Glada Hudik” izrādes sākuma.

Kad 1996. gadā izveidojās “Glada Hudik” teātris, es nekad nebūtu varējis iedomāties, ka mūsu trupa, kurā kopā darbojas aktieri, kam ir garīga rakstura traucējumi un kam tādu nav, reiz uzstāsies pārpildītā Stokholmas milzu “Globen” arēnā, spēlēs galvenās lomas kritiķu slavētās spēlfilmās un kļūs par tautā iemīļotiem TV reklāmu varoņiem. Kad īstenība pārspēj vispārdrošākos sapņus, sajūta ir tik brīnišķīga!

Mēs galvenokārt koncentrējamies uz to, ko spējam, nevis uz to, ko nespējam. Apzināmies, ka pārmaiņām un uzlabojumiem vajadzīgs laiks, taču tāpēc ne mazāk ticam tādai sabiedrībai, kurā sava vieta atrodas ikvienam tās loceklim. “Glada Hudik” teātra virsuzdevums ir mainīt veidu, kā pasaulē uztver cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kā par šiem cilvēkiem domā un kā pret viņiem izturas. Šī pārliecība caurauž it visu, ko darām. Esam sasnieguši daudz, tomēr mūsu darbs vēl ir tikai pašā sākumā.

Tāpēc ir tikai loģiski, ka tagad jūs turat rokās grāmatu ar mūsu trupas aktieru dzīvesgudrajām un pārdomas rosinošajām atziņām. Viņi katru dienu māca man palūkoties uz pasauli citādi. Nav gatavu recepšu vai shēmu, kā rīkoties, nē – dzīve ir šeit un tagad. Aktieri man palīdz grūtībās saskatīt vieglo un maznozīmīgajā ieraudzīt būtisko.

Es no sirds priecājos, ka tagad manu aktieru vārdi un domas tiks citētas tāpat kā izcilu domātāju – tādu kā Oskars Vailds vai Marks Tvens – spārnotie teicieni.

Nekad nepārstājiet apskauties!

Pērs Jūhansons (Pär Johansson), “Glada Hudik” teātra dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs

#nekadneparstajietapskauties

3

“Glada Hudik” teātris ir grupa, kurā kopā darbojas gan aktieri, kam ir garīga rakstura traucējumi, gan aktieri, kam nav funkcionālo traucējumu. Atklāti sakot, mēs nezinām, kur velkama robeža starp “normālo” un “ne-normālo”. Mēs vispār kritiski izturamies pret “normālības principu”, tas ir, centieniem piespiest tos, kuri “nav normāli”, kļūt par “normāliem”. Ne jau birkas ir svarīgākais, ne jau par tām mums jādiskutē.

Svarīgākais – lai visiem būtu tiesības uz kvalitatīvu dzīvi, labiem dzīves apstākļiem un lai mēs būtu gatavi dažādībai.

Kad Pērs Jūhansons 1996. gadā izveidoja teātra trupu Hudīksvalas pilsētā, viņš vēlējās gan sev, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem radīt iespēju attīstīties, turklāt darot ko tādu, kas pašiem patīk. Pērs pārvirzīja uzmanību no tā, ko viņi nespēja, uz to, ko viņi labi prata un varēja attīstīt vēl vairāk. Un tā arī notika.

“Žēlojot mēs cilvēkiem nepalīdzam; mēs tiem palīdzam, izrādot cieņu, izvirzot prasības un izturoties pret tiem kā līdzvērtīgiem.”

Pērs Jūhansons

4

#nekadneparstajietapskauties

“Mēs nekaunamies par to, kas esam.”

Tūralfs Nilsons

Īda Jūhansone (Ida Johansson) Īda no Melndāles ir mūsu trupas dramatiskā, romantiskā un poētiskā zvaigzne. Viņa ar prieku spēlē galvenās lomas gan uz skatuves, gan ārpus tās.

Viņas aktrises talants atklājās “Glada Hudik” teātra 2012. gada vasaras nometnē, kur arī sākusies Īdas daudz­ veidīgā aktrises karjera. Īda ir ierunājusi galvenās varones balsi animācijas seriālā “Punky”*, kas demonstrēts Zviedrijas TV Bērnu kanālā.

Tā kā Īda dievina jogu un viņai ļoti patīk trenēties, viņa ir izveidojusi savu sporta skolu “YouTube” kanālā. Videosižetos viņa ar lielu degsmi skatītājiem rāda vingrojumus un dod padomus, kā trenēties efektīvāk. Īda iemēģinājusi arī fotomodeles lomu, piedaloties fotoizstādē “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”, kas tapa sadarbībā ar Zviedrijas Fotogrāfijas muzeju. Īda iejutusies primabalerīnas tēlā.

Viņas sapnis ir spēlēt ledus

Īda Jūhansone

princeses lomu izrādē, kurai viņa pati būtu sarakstījusi scenāriju.

Savām jūtām Ida rod izpausmi dejā un dzejā.

Viņas deju priekšnesumi iedvesmo, apbur un valdzina ar jutekliskumu. Tāpat arī viņas dzeja. Visiem grupu mītnes draugiem ir viņas dzejoļu krājuma eksemplārs.

Kad Īda nav aizņemta teātrī vai treniņos, viņa strādā kādā Melndāles kafejnīcā. Un, protams, pavada laiku kopā ar savu mīļoto.

Punky” – animācijas seriāls, kura galvenā varone ir meitenīte ar Dauna sindromu. – tulk. piez.

*

8

#nekadneparstajietapskauties

Matss Melīns, pazīstams kā “Jerrijs no ICA lielveikala” (Mats Melin) Kad Matss piedzima 1968. gadā, māmiņām pēc dzemdībām palātā tika ienesti jaun­ dzimušie bērniņi. Izņemot māmiņu Moniku.

Rozīga zīdainīša vietā viņai pasniedza dokumentus par atteikšanos no bērna. Taču Monika neatteicās no bērna, ko citi uzskatīja par kroplīti. Šis bērns šodien ir slavenība, iedvesmojošs paraugs un “Glada Hudik” teātra lielā

zvaigzne. Un dīva.

Pateicoties Jerrija lomai milzīgu popularitāti ieguvušajās ICA lielveikala reklāmfilmiņās, viņš visur piesaista apkārtējo uzmanību. Matss jūtas kā Džastins Bībers un izbauda apkārtējo uzmanības apliecinājumus, kaut arī reizēm, kad viņš vēlas mieru, tie var būt mazliet traucējoši.

Tomēr Matsam nepietiek tikai ar Zviedrijā iemīļota un populāra cilvēka statusu, viņš sapņo par vēl ko daudz lielāku. Tie ir sapņi par Holivudu, Brūsu Vilisu un lomu filmā “Cietais rieksts”.

Kaislība uz spriedzes filmām izpaudusies arī viņa atveidotajā kriminālinspektora tēlā, pozējot fotoizstādei “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”, kas veidota sadarbībā ar Zviedrijas Fotogrāfijas muzeju.

Matsam ir dažādi talanti – līdzās aktiera dotībām un izcilai ritma izjūtai viņš arī lieliski spēlē bungas. Un, protams, viņš ir publicējis arī autobiogrāfiju. Grāmatā “Ar mīlestību no Hudīkas” viņš stāsta par savu bērnību, skolas gadiem un karjeru.

Matss Melīns

#nekadneparstajietapskauties

9

Busse Ēstlīns (Bosse Östlin) Busse ir kļuvis par apskāvienu personificējumu – aizkustinošu, smeldzīgu un mīlestības pilnu.

Viņam patika apskauties, un viņš jebkurā brīdī jebkuram cilvēkam varēja palūgt apskāvienu. Apskāvieni viņam ļāva sajust mieru un priekpilnu garastāvokli. Ja telpā kopā ar pārējiem bija Busse, neviens neķīvējās un nepiktojās.

Viņam piemita brīnišķīga spēja saskatīt burvību arī ikdienišķajā. Piemēram, viņam patika florbols. Reizēm Busse to spēlēja pats ar sevi. Lai spēle būtu grūtāka un aizraujošāka, viņš mēdza izslēgt apgaismojumu. Parasti rezultāts bija 0:0.

Bussem patika daudz kas.

Viņam patika krēmveida konsistences ēdieni, bumbas, piezīmju lapiņas, “Brynäs IF” hokeja komanda, divriteņi, picas, šlāgermūzikas grupas, desa, grupa ABBA un videofilmas. Tomēr vairāk par visu viņš mīlēja cilvēkus.

10

Busse Ēstlīns

Busse bija viens no pašiem pirmajiem “Glada Hudik” trupas aktieriem, bet diemžēl viņa vairs nav mūsu vidū. 2015. gadā viņš nomira ar insultu. Tomēr Hudīksvalā viņš joprojām ir ļoti klātesošs. Par teātra savāktajiem ziedojumiem pilsētas centrā atklāta Busses statuja. Tā ir apsildāma, trāpīgi raksturojot to, kāds bija Busse – vienmēr sirsnīgs un gatavs apskāvieniem.

Pēc viņa nāves pasaulē vairs nav tik daudz apskāvienu.

#nekadneparstajietapskauties

Tūralfs Nilsons (Toralf Nilsson) Tūralfs ir nepārspējami spontānais meiteņu valdzinātājs, kam vienmēr pa rokai kāds jautājums vai domugrauds. Viņš zina dažādu dzīvnieku nosaukumus latīniski un bieži prāto par to, cik ilgi pasaulē eksistējušas dažādas lietas, kāpēc viņš ir tik slavens un kā izveidot veiksmīgas romantiskās attiecības.

Kaut arī Tūralfa sirds deg par meitenēm, tajā atrodas gana daudz vietas arī “Brynäs IF” hokeja komandai. Interese par šo komandu ir kopīga kaislība vairākiem teātra kolēģiem.

Tūralfs kļuva par “Glada Hudik” teātra aktieri līdz ar trupas izveidošanos 1996. gadā.

Reizē ar aktiera karjeru auga arī viņa pašapziņa, augstāko virsotni, iespējams, sasniedzot laikā, kad viņš daudzus gadus spēlēja galveno lomu izrādē “Elviss” (par Elvisu Presliju) un pats sevi dēvēja par Karali.

Kaut arī Tūralfam patīk būt uzmanības centrā uz skatuves, viņš negaidīti izstājās no dalības spēlfilmā “Cik brūkleņu ir pasaulē?”. Iemesls – nepatika pret atkārtotu dublu filmēšanu. Tūralfam daudz labāk patīk stāvēt uz skatuves, saņemt aplausus un satikties ar cilvēkiem. Viņš gluži vienkārši bija pārliecināts, ka “dzīvajā” versijā viņš ir vislabākais.

Tūralfs Nilsons

#nekadneparstajietapskauties

11

Terēzija Vidarsone (Theresia Widarsson) Terēzija ir dziedājusi kopš bērna kājas. Viņa ir mūsu teātra lakstīgala. Daudzus gadus šizofrēnija bija šķērslis viņas ceļā uz skatuves dēļiem. Tomēr teātra darbinieku bezgalīgā pacietība, spēja nepagurstoši gaidīt un uzturēt skatuves vilinājumu galu galā ir ļāvusi viņai nostāties rampas gaismā, un tagad viņa to dara pārliecinoši. Viņas panākumu saraksts ir garš, jo Terēzija ne tikai piedalījusies neskaitāmās trupas izrādēs, bet arī dziedājusi Eirovīzijas konkursa Zviedrijas nacionālās atlases pasākumā kā viesmāksliniece un sarīkojumā “Zviedrijas lepnums”. Terēzija atveido nozīmīgas lomas arī teātra pilnmetrāžas filmās “Cik brūkleņu ir pasaulē?” un “Cik apskāvienu ir pasaulē?”.

Terēzijas sapnis ir nospēlēt Mariju fon Trapu izrādē “Mūzikas skaņas”, jo šajā lomā varētu izpausties gan dziedātājas, gan aktrises talants.

12

Terēzija Vidarsone

Terēzijai ir daudz lielisku īpašību, un viena no vislabākajām ir viņas spēja pievērst uzmanību ikvienam cilvēkam tā, lai katrs justos laipni gaidīts un mīļi aprūpēts.

Kaut arī reizēm ­Terēzijai jācīnās ar šizofrēnijai raksturī­ gajām uzmācīgajām domām, viņas šarms gaiši staro gan uz skatuves, gan dzīvē. Ir pilnīgi neiespējami pretoties Terēzijas skaļajiem, sirsnīgajiem un lipīgajiem smiekliem.

#nekadneparstajietapskauties

Pēters Sundēns (Peter Sundén) Ja Pēters ko nezina par Zviedrijas karalisko ģimeni, tad to vispār nav vērts zināt. Un viņš zina ļoti, ļoti daudz. Pateicoties Pētera gandrīz fotogrāfiskajai atmiņai, fakti par britu automašīnas markas “Rob Eddie” modeļiem un Zviedrijas sociāldemokrātiskās partijas vēsturi birst kā no pārpilnības raga.

Pēters ir ne tikai lielisks aktieris, bet arī izcils atdari­ nātājs. Visvairāk viņam patīk atdarināt kādreizējo Zviedrijas premjerministru Ulofu Palmi, režisoru Ingmāru Bergmanu un populāro zviedru krimino­ logu Leifu G.V. Pēršonu.

Tādējādi Pētera humora izjūta lieliski savijas ar viņa interesi par politiku, kultūru un sabiedrību.

Pēteram ir Aspergera sindroms, tāpēc viņš vislabāk jūtas tad, kad apkārt ir miers, nemainīga dienaskārtība un skaidri zināms, kas notiks tālāk. Ja kaut kur jāierodas konkrētā laikā, gatavošanās tam prasa visu dienu neatkarīgi no tā, cikos tas būtu. Jāizvairās no jebkāda stresa. Par spīti

spilgtajām rampas gaismām, skaļajām skaņām, izmaiņām scenārijā un vispārējai rosībai viņš tomēr ir veiksmīgi ticis galā ar daudzajām izrādēm un viesturneju dzīves ­ritmu.

Cilvēkam ar Aspergera sindromu tas viss rada lielas grūtības. Pēters pats u ­ zskata, ka teātra mīlestības dēļ tomēr ir vērts pārvarēt visus sarežģījumus.

Izrādē “Oza zemes burvis” mierīgais un laipnais Pēters spēlēja kautrīgo burvi. Loma bija kā radīta tieši viņam, un Pēters pats šo tēlu raksturo kā nedaudz “aspergerīgu”.

Pēters Sundēns

#nekadneparstajietapskauties

13

Kitija Jonsone (Kitty Jonsson) Kitijas radošais garš rod aizrautīgas izpausmes gan apģērbā un grimā, gan dziesmā un dejā. Viņa ir ļoti atsaucīga it visam un nepār­ traukti rada jaunus stilus.

Tikpat daudzveidīga ir arī Kitijas iesaistīšanās sportā: viņa nodarbojas ar visu – no vēderdejām līdz japāņu cīņas mākslai. L ­ īdzās iepriekš­ minētajam K ­ itija teātra trupā ir arī veselīga dzīvesveida guru ar padziļinātu interesi par

jogu, aļģēm un kristāliem.

Protams, Kitija ir tikpat daudzveidīga arī savā aktrises karjerā. Līdzās aktrises talantam viņai piemīt izcilas spējas atcerēties no galvas kolēģu ­tekstus, līdz ar to aktieru slimības gadījumā viņa var ātri “ielēkt” citu lomās. Vai to spētu mūsu slavenākie aktieri?

Kitijas tuvinieki raksturo viņu kā īstu cīnītāju, un tāda viņa ir bijusi jau no agras bērnības. Kitija ir cilvēks, kas vienmēr iestājas par sevi un citiem.

Dāvids Gustafsons (David Gustafsson)

Kitija Jonsone

14

Dāvids ir mūsu trupas sporta fanātiķis, kurš bieži redzams Hudīksvalas sporta laukumu un ledus arēnas tribīnēs. Viņš aizraujas ar futbolu un hokeju, bet īpaši ir “Hammarby” un “Liverpool” fans. Saprotams, viņš ārkārtīgi lepojas ar savu papilddarbu – atbildību par vietējās futbola komandas sporta inventāru.

#nekadneparstajietapskauties

Sūne Šedīns (Sune Sjödin)

Dāvids Gustafsons

Dāvids cenšas arī pats būt labā formā, līdzdarbojoties teātra organizētajā veselīga dzīvesveida projektā, kurā ­galvenā uzmanība tiek pievērsta uzturam un iedvesmojošām fiziskajām aktivitātēm. Tomēr nav jau viegli vienmēr visu darīt pareizi, tāpēc viņam itin bieži gadās saņemt brāzienu no ģimenes par to, ka visa nauda iztērēta saldumiem.

Dāvids trupā ir jau vairāk nekā piecpadsmit gadu un spēlējis tādas lomas kā ­Leifu pilnmetrāžas filmā “Cik brūkleņu ir pasaulē?” un putnu­biedēkli izrādē “Oza ­zemes burvis”.

#nekadneparstajietapskauties

Sūni interesē rallijs, automašīnu reģistrācijas numuri, meitenes un cipari. Tieši šādā secībā. Jau bērnībā viņš tika pie iesaukas VeloSūne, jo bija traks uz braukšanu ar divriteni. Viņš spēja pieveikt garas distances, reiz pat 60 kilometru līdz kaimiņu ciemam.

Transportlīdzekļi vispār ir viņa lielā kaislība. Sūne vienā acumirklī spēj noteikt, kādas markas automašīna brauc pretī pa ceļu. Viņa lielais ­sapnis vienmēr bijis strādāt par policistu, kas drīkst apturēt automašīnas un pārbaudīt autovadītāju apliecības. Šo sapni viņam izdevās piepildīt, spēlējot policista lomu izrādē “Lai jums brīnišķīgs atvaļinājums!”.

Sūne ir runīgs vīrs, kura skaidro un skaļo balsi lieliski dzird pat skatītāju zāles pēdējā rindā. Viņam vienmēr pie rokas kāds joks, kas nodrošina labu garastāvokli visiem trupas dalībniekiem. Ja ir kas

15

Sūne Šedīns

neskaidrs, viņš vienmēr jautā.

Pirmo reizi tiekoties ar Sūni, ikviens var būt drošs, ka Sūne noteikti uzdos ļoti īpašo, bet vienlaikus atvērto un pārdomas rosinošo jautājumu: “Un kas tu tāds esi?”

Melanfjērdenas zvejnieku ciematiņā netālu no Hudīksvalas.

Viņa mamma Alma nepalaida garām nevienu teātra izrādi un vienmēr sveica dēlu ar rozi.

Lenarts bija sabiedrisks cilvēks. Viņš vienmēr gribēja, lai teātra dibinātājs Pērs Jūhansons stāsta pārējiem par kopīgi piedzīvotiem jautriem atgadījumiem. Un tādu bija daudz. Lenartam patika jokot, pietika ar pāris žestiem un dažiem vārdiem, lai pārējie kļūtu vai traki.

Piemēram, ne visi zināja, ka bērnībā Lenartam acī trāpī­ jusi nagla un tāpēc viņam bija acs protēze. Reiz pēc darba ar slīpmašīnu Pērs lika viņam izskalot acis. Tad Lenarts gluži vienkārši izņēma protēzi un noskaloja zem ūdenskrāna.

Pārējie, to redzēdami, gluži vai paģība.

Lenarts Lundbergs (Lennart Lundberg) Lenarts zināja daudz par zivīm. Viņš taču bija zvejnieka dēls, audzis idilliski skaistajā

16

#nekadneparstajietapskauties

Pērs Jūhansons, “Glada Hudik” teātra dibinātājs Doma par tādas teātra trupas izveidošanu, kurā līdzās darbotos gan aktieri, kam ir garīga rakstura traucējumi, gan “parastie” aktieri, Pēram radās laikā, kad viņš strādāja dienas nodarbinātības centrā par habilitācijas* darbinieku, asistējot malkas ciršanā un kraušanā.

Palīdzēt cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi, skaldīt malku – tāds darbs viņa nemierīgajai dvēselei šķita pārāk garlaicīgs un monotons.

Pērs ievēroja, ka cilvēki, ar kuriem kopā viņam bija gods strādāt, ikdienā izturējās kā dzimuši aktieri. Viņi bija tieši, nepastarpināti un absolūti klātesoši ikkatrā mirklī. Pērs saskatīja iespēju apvienot savu sapni par stāvēšanu uz ska­tuves dēļiem ar šo cilvēku esības

veidu. Viņi arī vēlējās saņemt uzmanību. Tieši tāpat kā viņš pats.

Lūk, kā bija: Pērs gribēja būt centrā, atrasties uz skatuves un spēlēt teātri. Tātad teātra pastāvēšanas cēlonis ir pa daļai egoistisks. Taču viņa plāns saskārās ar pretestību. Daudzi bija skeptiski un baidījās, ka cilvēkus, kam ir garīga rakstura traucējumi, padarīs par ap­ smieklu.

Tad parādījās spīts. Ja ­intuīcija teica, ka vajag tikai darīt, viņš smagi cīnījās, lai sasniegtu mērķi.

Pērs ir nepacietīgs, kaislīgs un radošs cilvēks, kuram ­vienmēr padomā aizvien jauni projekti. Viņš pats secina, ka viņam droši vien ir visas iespējamās diagnozes.

Un kurš tad galu galā nosaka, kur velkama normālības robeža?

“Aizspriedumus nevaram apkarot teorētiski. Bet cilvēkus varam izmainīt, uzrunājot tos emocionāli.”

Pērs Jūhansons Habilitācija – spēju un prasmju attīstīšana cilvēkiem, kam šīs spējas un prasmes nekad nav bijušas vai dzīves laikā neatgriezeniski zaudētas – tulk. piez. *

#nekadneparstajietapskauties

17

“Es tik ļoti priecājos par sevi.”

Īda Jūhansone saņem ziņu, ka pieņemta par aktrisi “Glada Hudik” teātrī.

“Mums ar Zlatanu* ir vienādi deguni un ķermeņa augšdaļa.”

Busse Ēstlīns

Zlatans Ibrahimovičs (Zlatan Ibrahimović), slavens zviedru futbolists – tulk. piez.

*

20

#nekadneparstajietapskauties

“Tu esi skaista kā saulespuķe, un tā ir visskaistākā puķe.”

Lenarts Lundbergs

“Es redzu, ka citi nervozē, bet es gan ne.

Es visu kontrolēju.”

Matss Melīns par ICA reklāmu filmēšanas procesu.

24

#nekadneparstajietapskauties

“Ko es tādu esmu izdarījis, ka visiem tik ļoti patīku?”

Tūralfs prāto par saviem panākumiem.

26

#nekadneparstajietapskauties

“Kā lai es nogriežos līkumā, ja siena līkumā nenogriežas?”

Sūne Šedīns un viņa draugs Lenarts iebrauc tieši šķūņa sienā ar tandēma divriteni.

#nekadneparstajietapskauties

27

“Cilvēks aug ne tikai garumā, arī dvēsele aug.”

Īda

“Publika atnes mums prieku, un mēs prieku tai atdodam atpakaļ. Tieši tāpēc mēs uzstājamies ar šo izrādi.”

Īda par izrādes “Oza zemes burvis” viesturneju.

“Ja šādi turpināsim līdz vecumdienām, tad kļūsim leģendāri.”

Matss komentē panākumus.

“Kad stāvu uz skatuves, es dzīvoju citā pasaulē.”

Īda

“Lai bailes kļūdīties nekad nekļūst par šķērsli spēlēt uz skatuves!”

Īda

“Es dziedu tā, ka tu noslīdi no krēsla kā izkusis mīkstais saldējums.”

Tūralfs

“Citu sāpes sāp arī manā sirdī.”

Kitija Jonsone

“Man patīk Sniegbaltīte un septiņi rūķīši.

It īpaši tas, kurš šķauda.”

Busse

“Vai man bija jāsaka “tūrists” vai “terorists”?”

Tūralfs jautā ASV pasu kontroles punktā, trupai ierodoties viesturnejā.

42

#nekadneparstajietapskauties

“Ja esi tu pats, tad taču nav iespējams izgāzties?”

Sūne

#nekadneparstajietapskauties

43

“Patiesībā esmu normāla, jo šādi es arī izskatos.”

Īda

#nekadneparstajietapskauties

45

“Vienā mirklī mums jābūt tādiem, kādi esam, bet jau nākamajā – tādiem pašiem kā visi pārējie.

Man tas īsti neiet kopā.”

Pērs Jūhansons

“Nevienam nevajadzētu justies atstumtam, pat tiem, kas nav tik slaveni un populāri kā es.”

Tūralfs

48

#nekadneparstajietapskauties

“Man nepatīk lieki dzesēt muti, tāpēc es tikai vēlreiz atkārtoju savu jautājumu.”

Īda

#nekadneparstajietapskauties

49

“Mīlēt Lotu ir tikpat lieliski kā ēst Havaju picu.”

Tūralfs par mīlestību uz savu līgavu.

“Uz skatuves es jūtu atvieglojumu, tur mani neviens netraucē.”

Terēzija Vidarsone cieš no šizofrēnijas.

“Tagad es nekur nevaru braukt.

Man jādodas mājās nodot tukšās pudeles.”

Bussem pēkšņi radies šķērslis, kas liedz doties uz sporta arēnu, lai klātienē noskatītos Zviedrijas un Portugāles valstvienību futbola spēli.

“Ak tu dieniņ, cik tas būs forši!”

Pudeļu nodošanas jautājums tiek atrisināts, un Busse varēs doties uz futbola spēli.

#nekadneparstajietapskauties

53

“Vajag tik jautāt – tieši tā es daru.

Pretējā gadījumā neko nevar dabūt zināt.”

Busse

“Glada Hudik” teātra vēsture 1996

“Glada Hudik” teātra pirmo izrādi “Aizbēgušie rūķīši” (“Tomtar på rymmen”) noskatās 400 skatītāju. Lielākā daļa publikas ieradusies ar brīvbiļetēm, trupas dibinātāja Pēra Jūhansona pierunāta.

1997

Gada izrāde “Vasara un saulainas dienas” (“Sommar och soliga dagar”).

1998

Teātra trešā izrāde “Kas ir Roberts Skūgs?” (“Robert Skoog, vem är det?”).

1999

Sadarbībā ar Jēvleborgas Tautas teātri tiek uzvesta izrāde “Indiāņi džungļos” (“Indianer i djungeln”). Rudenī teātris pirmo reizi dodas nelielā viesturnejā ārpus Hudīksvalas uz Jēvles pilsētu.

2000

Izrādi “Lielā bankas aplaupīšana” (“Det stora bankrånet”) publika uzņem ar sajūsmu, tiek nospēlētas sešas papildizrādes, un to noskatās 8 500 skatītāju.

2001

Izrāde “Lai jums brīnišķīgs atvaļinājums!” (“Ha en underbar semester”) saņem lieliskas recenzijas un priecē jau 10 276 skatītājus.

2003

Trupa dodas viesturnejā uz sešām pilsētām dažādās valsts daļās ar izrādi “Lai jums brīnišķīgs atvaļinājums!”. Hudīksvalā tiek rādīts uzvedums “No “Glada Hudik” teātra zelta fonda”, kurā iekļauti iepriekšējo uzvedumu populārākie fragmenti.

2005

Izrāde “Elviss” (“Elvis”) kļūst par pirmo patiesi lielo sasniegumu. Dzimtajā Hudīksvalā tiek pārspēti visi iepriekšējie publikas rekordi. Teātris pārdod 15 000 biļešu pilsētā, kurā dzīvo 15 000 iedzīvotāju.

2007

Teātris dodas uz galvaspilsētu Stokholmu ar jaunu “Elviss” pirmizrādi.

Uzvedums arī šeit gūst milzīgu atsaucību, un visas biļetes uz izrādēm ir pārdotas.

#nekadneparstajietapskauties

55

2010

Teātris dodas leģendārā viesturnejā uz Ņujorku, kur izrāde “Elviss” tiek spēlēta Bruklinas Mūzikas akadēmijā. Pavisam turnejā devusies 117 cilvēku liela delegācija. Zviedrijas televīzija SVT demonstrē dokumentālo filmu “Elviss un Glada Hudik” četrās daļās. Viesmākslinieku statusā aktieri uzstājas Zviedrijas Eirovīzijas konkursa pasākumā. Pērs Jūhansons dalās ar savu dzīvesstāstu populārajā Zviedrijas radioprogrammā “Vasara”.

2011

Apceļojis visu valsti ar izrādi “Elviss”, teātris turneju noslēdz ar trim pilnībā pārdotām izrādēm Stokholmas “Globen” arēnā. Pavisam izrādi noskatījušies vairāk nekā 170 000 skatītāju. Pirmizrādi piedzīvo spēlfilma “Cik brūkleņu ir pasaulē?” (“Hur många lingon finns det i världen?”) To noskatās 375 000 skatītāji, un šajā gadā filma kļūst par trešo kinoteātros visvairāk apmeklēto zviedru filmu.

2012

Piecpadsmit gadu jubileju teātris svin ar koncertturneju “Live in concert”.

Kopā ar 15 mūziķu ansambli teātra aktieri publikai piedāvā mūziku, dziesmas un dažādus jokus.

2013

Teātra otrās spēlfilmas “Cik apskāvienu ir pasaulē?” (“Hur många kramar finns det i världen?”) pirmizrāde.

2014

Uzveduma “Oza zemes burvis” pirmizrāde – moderna interpretācija ar populāro mūziķu Sālema Al Fakīra (Salem Al Fakir) un Pontusa de Volfes (Pontus de Wolfe) speciāli šim uzvedumam komponētu mūziku. Uzvedums kļūst par teātra līdz šim apjomīgāko projektu, un to ir noskatījušies vairāk nekā 100 000 skatītāju. Līdztekus turnejai tiek īstenots projekts “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem”, iesaistot 4.-6. klašu skolēnus ar mērķi mācīties pieņemt atšķirīgo un saskatīt tajā vērtību. Projekts vēl arvien turpinās, un līdz šim tajā piedalījušies jau vairāk nekā 50 000 zviedru skolēnu un skolotāju. Šajā gadā TV demonstrē dokumentālo filmu ciklu “Burvis no Glada Hudik”, četrās filmas daļās atspoguļojot iestudējuma darba procesu no lomu sadales līdz turnejas pirmizrādei.

56

#nekadneparstajietapskauties

2015

Teātris ar izrādi “Oza zemes burvis” dodas apjomīgā viesturnejā pa visu Zviedriju. Pirmo reizi notiek teātra gadskārtējā treniņnometne Portugālē.

Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no visas Zviedrijas pavada saulainu vasaras nedēļu, nodarbojoties ar sportu, teātri, deju un mūziku.

2016

Izstādes “Ikonas – izstāde par tiesībām būt” atklāšana. Fotomodeļiem izvēlēts 21 cilvēks ar Dauna sindromu. Izstāde tapusi sadarbībā ar Zviedrijas Fotogrāfijas muzeju un apceļojusi gan Zviedriju, gan Norvēģiju.

Pasākumā “Zviedrijas lepnums” Pērs Jūhansons saņem balvu “Gada degsme”.

2017

Jaunā turnejā ar izrādi “Oza zemes burvis” apceļotas daudzas Zviedrijas pilsētas. “Glada Hudik” teātris sper soli pāri valsts robežai – ar Zviedrijas Institūta atbalstu projekts “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” tiek uzsākts Latvijā.

2018

Pavasarī teātris dodas noslēdzošajā turnejā ar izrādi “Oza zemes burvis”.

Rudenī teātris uzsāk kultūras sadarbību ar Ēstersundas futbola klubu ÖFK. Sadarbības rezultāts ir divas ar sajūsmu uzņemtas izrādes “My life is based on a true story”. Teātris īsteno veselīga dzīvesveida veicināšanas projektu ar mērķi popularizēt zināšanas par uzturu, veselību un sporta nodarbībām. Jauna iniciatīva šajā projektā ir “YouTube” kanālā izveidotā videosižetu sērija “Īdas sporta skola”.

#nekadneparstajietapskauties

57

“Visi zina, ka es tagad esmu slavenība!”

Matss izbauda ICA Jerrija lomas radīto popularitāti.

“Man patīk liela publika, es to varu labi izturēt.”

Matss

“Mēs pierādām, ka mēs, kam ir attīstības traucējumi, arī kaut ko spējam.”

Terēzija

“Es neesmu īpaši inteliģents, bet man piemīt spēcīga intuīcija.”

Pērs Jūhansons

“Tev jāatrod spēks sevī pašā, tavā skaistajā, jaukajā superdvēselē.”

Tūralfs

#nekadneparstajietapskauties

65

“Ar nākotni jāapietas uzmanīgi.”

Īda

“Reizēm viņš ir drusku skarbs, reizēm viņš ir drusku mīksts. Un tad vēl drusku kaut kāds.”

Matss par Toto lomu izrādē “Oza zemes burvis”.

“Pērs saka, ka mēs arī esot cilvēki.”

Busse citē “Glada Hudik” teātra dibinātāju.

68

#nekadneparstajietapskauties

“Tagad mēs dragāsim tā, ka Kanādas zosis kritīs no debesīm.”

Tūralfs pirms izrādes “Elviss”.

70

#nekadneparstajietapskauties

“Es gribu būt saprātīgs džekiņš.

Es zinu, kā tādam būt.”

Matss par uzstāšanos uz skatuves.

#nekadneparstajietapskauties

71

“Es zinu, kā ir būt vientuļai; es zinu, kā ir būt kopā ar kādu.”

Īda

“Atbrīvojies, trīsreiz dziļi ieelpo un atslēdz nervīgumu!”

Īda uzklausa draudzenes Līzelottes padomu pirms skatuves debijas.

74

#nekadneparstajietapskauties

“Tāda sajūta kā vienās baigajās kāzās.”

Īda par aizkustinošas mīlas ainas spēlēšanu mēģinājumā kopā ar Aleksandru.

#nekadneparstajietapskauties

75

“Kad esmu šeit, es esmu vairāk nekā zelta vērta.”

Īda par līdzdalību teātra trupā.

“Kad mani apskauj, es tieku pie priecīga garastāvokļa.”

Busse kļuva par apskāvienu personificējumu.

“Būt sabiedriskam – tas patērē tik ļoti daudz spēka un enerģijas.”

Pēters Sundēns par Aspergera sindromu.

“ “Brynäs” komandu es mīlu un dievinu kopš 1986. gada. Tā ir laba komanda. Viņi dara mani priecīgu.”

Tūralfs par savu un Busses mīļāko hokeja komandu.

82

#nekadneparstajietapskauties

“Kāpēc būt sliktam, ja vari būt laipns?”

Tūralfs

#nekadneparstajietapskauties

83

Pēc izrādes “Elviss” aizkulisēs ierodas Zviedrijas kroņprincese Viktorija.

Tūralfs pienāk pie viņas, apliek roku viņai ap pleciem un saka: Čau, zaķīt!

Viktorija: Čau!

Tūralfs: Tavs papiņš esot karalis, ja?

Viktorija: Jā.

Tūralfs: Klau, es arī esmu...

#nekadneparstajietapskauties

85

“Klau, es nesaprotu, kā man tik labi varēja sanākt arī šis!”

Īda pēc sporta videosižeta nofilmēšanas.

“Prasība visiem būt vienādiem ir mūsdienu sabiedrības lielākā slimība.”

Pērs Jūhansons

“Arī salauzta sirds ir sirds.”

Īda prāto par nelaimīgu mīlestību.

“Ko es ņemtu līdzi uz vientuļu salu?

“Hammarby” hokeja komandu!”

Dāvids

92

#nekadneparstajietapskauties

“Jādara par visiem 1 000 procentiem, nedrīkst domāt negatīvi, citādi burvībai gals klāt.”

Tūralfs

#nekadneparstajietapskauties

93

“Viņš ir uzskaņojies, viņš ir riktīgi uzskaņojies, šitais džekiņš.”

Īda par Pēru Jūhansonu.

“Deniss ir man īsta dāvana, mums ir vienāda acu krāsa.”

Īda par mīlestību uz savu brāli.

“Dažkārt man gadās pazaudēt ritmu.

Tad es guļu zem žurnālu galdiņa un ēdu saldumus.”

Busse

#nekadneparstajietapskauties

99

“Būt laipnam ir superīgi.”

Matss

“Jo vairāk mēs viens otram palīdzam, jo vienkāršāk viss notiek.”

Busse

102

#nekadneparstajietapskauties

“Es neiebilstu, ka par to jāmaksā, bet foršāk būtu, ja tas būtu bez maksas.”

Tūralfs veikalā

#nekadneparstajietapskauties

103

“Nākotnē visplaukstošākā un visražīgākā būs tā sabiedrība, kas ļaus pastāvēt arī atšķirīgajam.”

Pērs Jūhansons

“Kāpēc tu vēlies, lai es uzrakstu savu vārdu?

Tu taču jau zini, kā mani sauc!”

Sūne pirmo reizi sniedz autogrāfu.

106

#nekadneparstajietapskauties

“Man visu laiku neticami veicas; es tik te sēžu un visu laiku tieku pārsteigts.”

Busse

#nekadneparstajietapskauties

107

“Te es sēžu, pavisam viena un pārspīlēta.”

Īda

Busse Ēstlīns un viņa apskāvieni iekaroja publikas sirdi.

Busse kļuva par apskāvienu personificējumu.

Satraukuma brīžos apskāviens viņu nomierināja.

Katram pieaugušajam ir svarīgi būt stipram, neatkarīgam, patstāvīgam un pierādīt, ka ar visu var tikt galā pats. Pēc “Glada Hudik” teātra iniciatīvas tēlniece Hanna Belinga ir atveidojusi Busses dvēseli un garu… Un nekad nepārstājiet apskauties!

“Laiks steidzas, bet mēs gan ne.”

Pēters

#nekadneparstajietapskauties

Vāka foto: Per Trané Fotogrāfijas: Helena Andersson 69., 71., 91. lpp. • Johan Axelsson 34.-35., 94. lpp. • Mia Berglund 56.-57., 78.-79. lpp. • Mattias Edwall 25. lpp. • David Einar 6.-7. lpp. • Fredrik Fransson 5., 30.-31. lpp.

• Petter Karlsson 105. lpp. • Björn Lans 18.-19., 30.-31., 60.-61., 66.-67., 68., 72., 75., 78.-79., 86.-87., 104., 105., 108. lpp. • Angelica Linde 58., 78.-79., 97. lpp. • Johanna Mörk 28., 56.-57., 78.-79., 82. lpp. • Magnus Sandberg/ “Aftonbladet” 56.-57. lpp. • SF Studios 40., 60.-61., 56.-57., 78.-79. lpp. • Lars Sundin 22. lpp. • Emma Svensson 30.-31., 33. lpp. Īda primabalerīnas lomā. No izstādes Ikonas – izstāde par tiesībām būt Stokholmas Fotogrāfijas muzejā Fotografiska 2016. gadā, 44., 100. lpp. Policists. No izstādes Ikonas – izstāde par tiesībām būt Stokholmas Fotogrāfijas muzejā Fotografiska 2016. gadā • Johanna Syrén 26.-27., 50.-51., 52., 56.-57., 70., 96., 106., 107. lpp. • Per Trané 6.-7., 8.-16. (aktieru portreti), 21., 29., 30.-31., 32., 37., 38.-39., 42., 43., 46.-47., 48., 49., 54., 56.-57., 60.61., 62., 64., 73., 74., 76.-77., 78.-79., 83., 84., 88.-89., 92., 93., 98., 102., 103., 105., 110. lpp. • Pontus de Wolfe 80., 97. lpp. • Tini Warg 90. lpp. Dizains Moa Edlund Osa Elmrūta “Nekad nepārstājiet apskauties”, 2020 Oriģinālizdevums zviedru valodā Åsa Elmroth “Sluta aldrig kramas” Copyright © Åsa Elmroth un izdevniecība “Bokförlaget Semic”, 2019 ISBN 978-91-552-6625-7 Izdevums latviešu valodā tapis “Glada Hudik” teātra projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros ar Zviedrijas Institūta finansiālu atbalstu Renāte Meija, tulkojums no zviedru valodas Dace Romanovska, literārā redaktore Anna Liepiņa, grafiskais noformējums Iespiests tipogrāfijā “Dardedze” ISBN 978-9934-23-204-6

BRĪDINĀM – šī izrāde var būtiski kaitēt jūsu aizspriedumiem.

“Kāpēc būt sliktam, ja vari būt laipns?” “Cilvēks aug ne tikai garumā, arī dvēsele aug.” Tie ir tikai daži domugraudi no šīs asprātīgās un pārdomas rosinošās grāmatas, kurā apkopotas “Glada Hudik” teātra (Zviedrija) aktieru atziņas. Tā ir teātra trupa, kurā ikvienam ir atvēlēta sava vieta un visu tās dalībnieku viedokļi ir vienlīdz svarīgi.

Teātra darbības mērķis ir veltīt īpašu uzmanību ikvienam trupas dalībniekam un dot iespēju katram attīstīt savas unikālās dotības.

Iepazīstieties ar teātra aktieriem, ļaujieties viņu asprātīgajām, aizkustinošajām un pārdomīgajām atziņām un ielūkojieties fotogrāfijās, kas stāsta par viņu dzīvi uz skatuves un aizkulisēs!

Grāmatas priekšvārdā jūs uzrunā teātra dibinātājs Pērs Jūhansons.

“Glada Hudik” teātris Zviedrijā guvis milzu panākumus ar izrādi “Elviss”, spēlfilmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”, ICA lielveikala reklāmas filmiņām un muzikālās izrādes “Oza zemes burvis” mūsdienīgo interpretāciju. #nekadneparstajietapskauties