3. Statistisko svaru dizains pētījumā «Latvijas emigrantu kopienas» Māris Goldmanis Kā jau minēts iepriekšējā nodaļā, izmantotais paraugkopas (izlases) dizains un aptaujas metode paši par sevi diemžēl nespēj pilnībā nodrošināt datu reprezentativitāti. Dažādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvju varbūtība kļūt par aptaujas respondentiem atšķīrās – gan tādēļ, ka uzaicinājums piedalīties aptaujā dažas grupas sasniedza biežāk nekā citas (piemēram, nesenie emigranti, kuri aktīvāk uztur sakarus ar dzimteni, bija vieglāk sasniedzami nekā «vecās diasporas» pārstāvji, kuriem šādu sakaru ir mazāk), gan arī tādēļ, ka, izlasījuši uzaicinājumu, dažu grupu pārstāvji (piemēram, sievietes un latvieši) bija atsaucīgāki un biežāk izlēma piedalīties aptaujā nekā citi (piemēram, vīrieši un Latvijas etnisko minoritāšu pārstāvji). Visbeidzot, kaut arī kopumā internetu lieto absolūts vairākums mērķa grupas, iespējams, ka dažu mazāku grupu pārstāvji (it īpaši nomaļos lauku rajonos dzīvojošie un vecākā gadagājuma cilvēki) varētu nebūt piedalījušies aptaujā arī tāpēc, ka viņi nelieto vai tikpat kā nelieto internetu, kas bija vienīgā datu ieguves platforma šajā aptaujā. Visu šo faktoru rezultātā dažādas emigrantu grupas paraugkopā ir pārstāvētas neproporcionāli, tādēļ sagaidāms, ka novērtējumi, kas tieši balstīti paraugkopas datos, sistemātiski atšķirsies no patiesajām mērāmo lielumu vērtībām ģenerālkopā (mērķa grupā), t.i., dati nebūs reprezentatīvi. Lai mazinātu šo neproporcionālās pārstāvniecības problēmu un iegūtu mērījumus, kas ļautu izdarīt secinājumus par mērķa grupu kopumā, tika izmantoti statistiskie svari. Statistiskie svari aprēķināti dažādām mērķa grupām (diaspora, Latvijas valstspiederīgie, 2000. gadā vai vēlāk izbraukušie), ļaujot ar lielāku precizitāti analīzes procesā izmantot plašāko vai šaurāko mērķa grupu, atkarībā no interesējošā jautājuma. Šajā nodaļā aplūkosim statistisko svaru izmantošanas teorētisko pamatojumu un detalizēti aprakstīsim svaru aprēķina algoritmu, kuru izmantojām emigrantu aptaujā.1
Teorētiskais pamatojums Vispirms apskatīsim statistisko svaru izmantošanas vispārīgo teorētisko pamatojumu. Lasītāji, kuri pilnībā pārzina šo teoriju, var izlaist šo sadaļu, uzreiz pievēršoties sadaļai «Svaru aprēķināšanas algoritms». Reprezentativitātes jēdziens Statistisko svaru uzdevums ir palielināt paraugkopas reprezentativitāti, savukārt reprezentativitāte ir paraugkopā veikto mērījumu vispārināmība, attiecinot tos uz ģenerālkopu kopumā. Kaut arī intuitīvā līmenī šis jēdziens ir šķietami vienkāršs, precīza tā definīcija ir problemātiska. Tā kā paraugkopa (gandrīz) vienmēr ir nejauši atlasīta ģenerālkopas apakškopa, jebkurš mērījums paraugkopā ir gadījumlielums – ja pēc viena un tā paša algoritma tiktu izveidotas vairākas paraugkopas, katrā paraugkopā tiktu iegūti citādi mērījumi un, visticamāk, neviens no tiem nebūtu precīzi vienāds ar mērāmā lieluma vērtību ģenerālkopā (piemēram, vairākkārt nejauši atlasot un 1
Raksta autors izsaka lielu pateicību kolēģiem Prof. Mihailam Hazanam un Dr. Intai Mieriņai par noderīgajiem ieteikumiem un vērtīgajām metodoloģiskajām diskusijām, kam bija nepārvērtējama nozīme svaru aprēķināšanas algoritma izstrādē un pilnveidošanā.