Page 28

2. Metodoloģiskie risinājumi emigrantu viedokļu izzināšanai pētījumā «Latvijas emigrantu kopienas» Inta Mieriņa, Ilze Koroļeva

Ievads Emigrantu kopienu pētniecība – īpaši kvantitatīva pētniecība – ir liels izaicinājums jebkuram zinātniekam un viens no sarežģītākajiem pētījumu veidiem. Informācijas ieguvi apgrūtina gan migrācijas plūsmu mainīgā daba (t.sk. svārstmigrācija un atsevišķu grupu transnacionāls dzīvesveids), gan plašā diasporas ģeogrāfiskā izkliede un nepilnīgā par migrantiem pieejamā informācija. Atsevišķās līdz šim veiktās Latvijas emigrantu tiešsaistes aptaujas tikušas organizētas vienā sociālajā portālā, koncentrējoties tikai uz vienu vai dažām valstīm – lielākajām Latvijas diasporas mītnes zemēm (piemēram, Apsīte-Beriņa 2013; McCollum, Apsite-Berina 2015). Lai gan šādas aptaujas ļauj īsā laikā sasniegt lielu izlases apjomu, tās nevar tikt uzskatītas par ārēji valīdām un reprezentatīvām arī attiecībā uz konkrēto valsti, jo ne visi diasporas pārstāvji ir konkrētā portāla, piemēram, draugiem.lv, lietotāji (Koroļeva, Mieriņa 2015). Vēl vairāk – diasporas situācija un raksturojums dažādās valstīs atšķiras (piemēram, atšķirīgs ir šo diasporu izveidošanās laiks, apstākļi un līdz ar to arī sastāvs), tādēļ vienā valstī iegūti dati neraksturo situāciju visā emigrantu kopienā. Lai iegūtu uzticamus datus par latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas, nepieciešama principiāli jauna pieeja un inovatīvi metodoloģiski risinājumi mērķa grupas sasniegšanai. 2014. gada janvārī ar ESF atbalstu tika uzsākts zinātniski pētnieciskais projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» – līdz šim ambiciozākais un apjomīgākais pētnieciskais projekts, kura mērķis bija ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo viedokļu izzināšana. Šajā nodaļā sniegsim ieskatu pētījuma metodoloģijā, aprakstot izmantotās metodes, to priekšrocības un ierobežojumus.

Kvalitatīvo datu ieguves metodes Atbilstoši mūsdienu labākajai praksei pētījums «Latvijas emigrantu kopienas» balstīts gan uz kvalitatīvajām, gan kvantitatīvajām metodēm. Apjomīgā kvantitatīvā Latvijas emigrantu kopienu aptauja skaitliski apraksta mērķa grupas viedokļus un situāciju diasporā, savukārt kvalitatīvā pētījuma daļa, ietverot dažādu metožu kombināciju, sniedz padziļinātu izpratni par mērķa grupas attieksmēm un motivāciju. Kvalitatīvās pētījuma daļas kodolu veido 193 daļēji strukturētas padziļinātās intervijas: 1) 159 intervijas ar latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas, kuri aizbrauca no Latvijas pēc 1991. gada: a. Lielbritānijā (Daiga Kamerāde-Hanta, Mārtiņš Kaprāns, Iveta Jurkāne-Hobein, 49 intervijas), b. Vācijā (Laura Sūna, 22 intervijas), c. Zviedrijā (Iveta Jurkāne-Hobein, 18 intervijas), d. ASV (Andris Saulītis, 15 intervijas), e. Norvēģijā (Iveta Bebriša, 15 intervijas), f. Dažādās valstīs, ar tiem, kuri ieguvuši izglītību ārpus Latvijas (Rita Kaša, 20 intervijas),

Profile for LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora  

Kolektīvajā monogrāfijā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas liks pārvērtēt daudzus pieņ...

Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora  

Kolektīvajā monogrāfijā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas liks pārvērtēt daudzus pieņ...

Profile for lufsi
Advertisement