__MAIN_TEXT__

Page 212

14. Remigrācijas un diasporas politikas Latvijā ekspertu skatījumā Ieva Kārkliņa, Evija Kļave Mērķtiecīga migrācijas politikas īstenošana ir viens no būtiskiem faktoriem Latvijas valsts stratēģiskai attīstībai, īpaši ņemot vērā pastāvīgo iedzīvoju skaita samazinājuma tendenci. Nepieciešamība veicināt Latvijas emigrantu atgriešanos ir atzīta gan Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030. gadam (LIAS 2010), gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (NAP 2012). Remigrācijas jautājumi ar vairāk vai mazāk izteiktu regularitāti politiskajā dienaskārtībā aktualizējušies kopš 2008. gada, kad Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) vadībā tika noteiktas aktivitātes, kas veicinātu darba meklējumos izbraukušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Valstiska līmeņa problēmas apmērus Latvijas iedzīvotāju emigrācija sasniedza 2011.  gadā, radot darbaspēka deficīta risku. Šī jautājuma risināšanā aktīvi iesaistījās Ekonomikas ministrija, kas 2012. gadā uzsāka Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.–2016. gadam (turpmāk – Reemigrācijas plāns) izstrādi (apstiprināts Ministru kabinetā 2013. gada 30. jūlijā). Reemigrācijas plāns galvenokārt ir orientēts uz konkrētiem atbalsta pasākumiem tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apsver iespēju vai ir izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā. Papildinot Reemigrācijas plānu, Ārlietu ministrijas vadībā 2014. gadā tika sagatavots Rīcības plāna par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017. gadam projekts (turpmāk – Diasporas rīcības plāns). Tā izstrādē piedalījās vairāku nozaru ministriju pārstāvji, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas. Dokumentā ietvertas vairāk nekā 50 dažādas aktivitātes, t.sk. diasporas organizāciju darbības nodrošināšana, nedēļas nogales skolu darbība, latviešu valodas apguve, latviskās kultūras veicināšana, savstarpējas informācijas apmaiņa, aktīva diasporas informēšana par tai aktuāliem jautājumiem u.c. Tiesa, lai gan Diasporas rīcības plāns tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2014. gada 17. jūlijā, šobrīd tā tālāka virzība ir neskaidra.1 Publiskajā telpā izskanējuši visai atšķirīgi viedokļi no dažādu mērķgrupu pārstāvjiem par minēto plānu izstrādes gaitu (aizkavēšanās ar izstrādi nekvalitatīvu priekšlikumu dēļ) (LSM 04.04.2014.), saturu (Reemigrācijas plānā ietverti galvenokārt informatīvi pasākumi, ne tieša un materiāla palīdzība tiem, kuri vēlas atgriezties, akcentētas valstiskās ekspektācijas pēc augsti kvalificēta darbaspēka, profesionāļu piesaiste) (Saeima 04.03.2015.), kā arī apšaubīta politikas dokumentu ietekme uz remigrācijas veicināšanu visai ierobežota politikas finansējuma apstākļos (LSM 01.07.2014.). Lai apzinātu galvenos riskus un iespējas remigrācijas un diasporas politiku ilgtspējai, šīs nodaļas mērķis ir apkopot ekspertu viedokļus par remigrācijas un diasporas rīcībpolitiku veidošanu un līdzšinējo īstenošanu, kā arī to novērtēšanas rādītājiem. Šī mērķa sasniegšanai iegūta informācija par aktuālo politikas plānošanas dokumentu – Reemigrācijas plāna un Diasporas rīcības plāna – izstrādes gaitu un tajos iekļauto pasākumu īstenošanas mērķtiecīgumu un efektivitāti. 1

Detalizētāka politikas dokumentu analīze iekļauta nodaļā «Remigrācijas procesa analīze: politika un prakse», kas izstrādāta ar mērķi novērtēt Reemigrācijas plānu no šīs rīcībpolitikas tiešās mērķa grupas – Latvijas emigrantu un remigrantu – perspektīvas.

Profile for LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora  

Kolektīvajā monogrāfijā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas liks pārvērtēt daudzus pieņ...

Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora  

Kolektīvajā monogrāfijā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas liks pārvērtēt daudzus pieņ...

Profile for lufsi
Advertisement