IV.
Vienojošais un atšķirīgais: Latvijas emigrantu kopienas dažādās valstīs
10. Latviešu diasporas Vācijā mediju un kultūras identitātes Laura Sūna Nodaļas mērķis ir sniegt latviešu diasporas Vācijā kultūras un mediju identitātes analīzi, kā arī vispārēju diasporas kopienas raksturojumu un salīdzinājumu ar citām migrantu kopienām Vācijā. Cik lielā mērā latviešu diaspora atšķiras no citām migrantu grupām, cik lielā mērā latviešu migrantiem raksturīgi nacionālās, transnacionālās un lokālās identitātes aspekti? Vai no Latvijas izceļojušie joprojām jūtas piederīgi Latvijas valstij, teritorijai un kultūrai, kādas sociālās un komunikatīvās prakses to veicina vai kavē? Vienlaikus šajā nodaļā skaidrots, cik spēcīgi latvieši ir iesakņojušies mītnes zemē, kādi kultūras lauki šiem cilvēkiem ir nozīmīgi un kādi mediji veicina dažādo identitātes šķautņu attīstību. Vispirms tiks ieskicēta pētījuma teorētiskā ievirze, pēc tam sniegts īss migrācijas procesu Vācijā apraksts un latviešu diasporas Vācijā statistiskie rādītāji. Tālāk dots latviešu diasporas padziļināts apraksts, iezīmējot identitātes un mediju lietošanas aspektus. Nobeigumā tiks sniegts dažādo diasporas kopienu Vācijā identitātes aspektu salīdzinājums ar latviešu diasporas identitātēm un diskutētas tipoloģizēšanas iespējas, sniedzot piemērus latviešu migrantu iedalījumam trīs dažādās grupās. Šajā nodaļā izmantoti ESF projekta «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» aptaujas dati,1 kā arī Vācijā veiktā kvalitatīvā pētījuma dati. Autores realizētais pētījums tika veikts kvalitatīvās pētniecības paradigmā, izmantojot padziļināto interviju, fokusgrupu diskusiju, mediju dienasgrāmatu un tīklojuma karšu metodes. 2014. gada pavasarī vairākās Vācijas pilsētās aptuveni 1,5 stundas garās intervijas tika veiktas ar 22 latviešu diasporas pārstāvjiem vecumā no 23 līdz 66 gadiem. Septiņi no tiem bija vīrieši.2 Respondentu atlase notika, izmantojot pamatojuma teorijas (grounded theory) (Strauss, Corbin 1990) pieeju ar mērķi sasniegt teorētisko piesātinājumu un analizēt pēc iespējas dažādākus cilvēkus un viņu viedokļus. Papildus tika organizētas divas fokusgrupu diskusijas, kurās ar diasporas aktīvistiem un LR vēstniecības pārstāvjiem tika diskutēts par diasporas mediju lomu, identitātes aspektiem, kā arī par ārvalstīs dzīvojošā cilvēkkapitāla piesaisti Latvijai. Pētījuma dati analizēti, izmantojot pamatojuma teorijas kodēšanas un teoriju attīstošo pieeju (Krotz 2005). 1 2
Aprēķini veikti, izmantojot diasporas svarus. Tekstā minētie respondentu vārdi ir pseidonīmi.