9. Latvijas emigrantu transnacionālo identitāšu izpausmes sociālo tīklu portālu lietojumā Jānis Buholcs, Aivars Tabuns Šajā nodaļā aplūkots, kāda ir sociālo tīklu portālu nozīme Latvijas diasporas pārstāvju identitāšu uzturēšanā un izpausmē. Sociālo tīklu portāli mūsdienās ir vieni no populārākajiem komunikācijas rīkiem, un tos plaši izmanto arī emigranti. Personalizētu savienojumu veidošanas un informācijas/sociālās mijiedarbības vajadzību apmierināšanas iespējas, no vienas puses, indivīdiem ļauj vieglāk piekļūt gan globāla, gan lokāla mēroga informācijai, bet, no otras puses, sociālajos medijos var attīstīt starppersonu saziņas tīklus. Šie indivīdu uzturētie tīkli sociālo mediju portālos ir maz pakļauti institucionalizētai pārvaldei un vadībai (ko tradicionālo mediju gadījumā ietver mediju regulācija un redakciju īstenotā vārtu sargāšanas funkcija) – tie parasti tiek veidoti un vadīti pašiniciatīvas un pašorganizācijas ceļā. Tas palīdz arī transnacionālo1 saišu uzturēšanā un nostiprināšanā starp dažādās valstīs dzīvojošajiem emigrantiem un viņu draugiem, paziņām un tuviniekiem. Savukārt plašās iespējas piekļūt informācijas avotiem un uzturēt daudzveidīgus sociālos savienojumus ietekmē arī emigrantu nacionālo identitāšu artikulēšanas, izpaušanas un transformēšanas procesus. Tas ļauj sagaidīt, ka sociālo tīklu portāli un citi personiskās saziņas mediji ir plaši iekļauti Latvijas diasporas saziņā, taču būtiskākais jautājums ir par funkcijām, kādas šie mediji pilda ārpus komunikācijas starp cilvēkiem, kas ir savstarpēji pazīstami. Nodaļā skaidrots, kā tiešsaistes saziņas līdzekļu un it īpaši sociālās tīklošanās vietņu atvieglotā piekļuve ar Latviju saistītām ziņām, emigrantu tiešsaistes pulcēšanās un informācijas apmaiņas telpu darbība un iespējas atrast mītnes vietas tuvumā dzīvojošus latviešus, kā arī tiešsaistes vides nodrošinātā elastība dažādas intensitātes kontaktu veidošanā un uzturēšanā emigrantiem sniedz iespējas dažādos veidos izteikt un apliecināt savu latvisko identitāti, kā arī iekļaut latviskās piederības elementus savas pašreizējās mītnes zemes iedzīvotāja identitātē.
Tiešsaistes mediju nozīme transnacionālajā komunikācijā Tiešsaistes saziņas līdzekļi tiek izmantoti, gan ievācot ziņas par emigrācijas iespējām vēl pirms aizbraukšanas, gan arī pēc ierašanās mītnes zemē, kur tie var sekmēt jaunu pazīšanos veidošanos, informācijas ieguvi par jaunajiem apstākļiem, kā arī kontaktu uzturēšanu ar draugiem, tuviniekiem un citiem indivīda sociālā tīkla2 dalībniekiem. Kā raksta Mīke Šroutena (Mieke Schrooten), tiešsaistes kopība (togetherness) ir nozīmīga daudzu migrantu dzīves sastāvdaļa, un tā ir savstarpēji saistīta ar viņu sociālo dzīvju bezsaistes aspektiem (Schrooten 2012). Šāda imigrantu komunikācija ir transnacionālisma izpausme, un tā sasaucas arī ar Čārlza Tillī (Charles Tilly) norādi, ka 1 2
Ar transnacionālismu šeit tiek saprasta tautiešu sociālā mijiedarbība, kas notiek pāri valstu robežām (Faist 2000). Sociālais tīkls ir sociālā struktūra, kurā ir savienoti indivīdi, visbiežāk tādi, starp kuriem ir pazīšanās vai mijiedarbības attiecības. Sociālo tīklu portālu popularitātes pieauguma laikā publiskajā runā par sociālajiem tīkliem nereti tiek saukti paši šie portāli, kas nav korekti, jo sociālos tīklus veido un uztur indivīdi ar savām darbībām, turpretim šie portāli ir tikai infrastruktūra, kurā lietotāji šādus tīklus var veidot, paplašināt un uzturēt. Pētījuma respondentu atbildēs ar jēdzienu «sociālie tīkli» parasti ir domāti tieši sociālo tīklu portāli. Turpretim pārējā tekstā tiek konsekventi saglabāts nošķīrums starp sociālo tīklu portāliem un sociālajiem tīkliem.