14
IZKLAIDE/APRITî
izklaide@nra.lv
Neesam baltas lapas Lilija DINERE
Guna PUISÅNE, tÇlr. 67886805
«MÇksla ir veids, kÇ mÇkslinieks izzina pasauli. Vi¿‰ ar saviem darbiem ne tikai uzrunÇ citus, bet ar¥ risina pats sev btiskus jautÇjumus par to, kas esi un kur dz¥vo. Ir cilvïki, kas dz¥ves jïgu meklï grÇmatÇs vai lekcijÇs, taãu es to mïÆinu izprast caur mÇkslu,» saka mÇksliniece Lilija Dinere. Vi¿as darbi tiks izstÇd¥ti Latvijas NacionÇlÇ mÇkslas muzeja zÇlï ArsenÇls l¥dzÇs citu meistaru darbiem izstÇdï Hibr¥du pÇrlidojumi. MÇkslinieks kÇ fotogrÇfs (19. gs. vidus – 2010).
• MÇksliniece
RunÇ simbolos
UnikÇls darbs
Izstādē būs skatāmi vairāku mākslinieku darbi, kuros redzams, kā viņi, nebūdami profesionāli fotogrāfi, savā daiļradē izmanto fotogrāfiju. Lilija Dinere to daudzos darbos izmanto kā fonu, uz kā ar akrilu tiek uzgleznots kāds mītisks tēls. «Nav daudz mākslinieku, kas gleznotu šādā tehnikā. Ideja par to radās, kad 90. gadu beigās ar dēlu – tēlnieku Robertu Dineru – pusgadu dzīvojām Bonnā Vācijā. Roberts sāka fotografēt savas miniatūrskulptūras, kas darinātas vaskā, un tā arī man radās vēlēšanās paskatīties uz pasauli caur kameras lodziņu. Interesanti, ka arī Roberta fotogrāfijas būs skatāmas izstādē Hibrīdu pārlidojumi. Vācijā dzīvojām skaistā vietā pie Reinas ielejas, bija redzami fantastiski dabas skati, kurus nofiksēju un pēc laika uz viena no tiem uzgleznoju karalisku lauvu. Varētu teikt, ka tā bija mana pirmā rotaļa ar fotogrāfiju,» atceras māksliniece. Tēli viņas miniatūrās un gleznās nav individualizēti, tie nāk no senatnes un darbojas vairāk kā arhaiski simboli. Lilija Dinere ir ilustrējusi ļoti daudzus seno tautu eposu un mītu izdevumus. «Runāt simbolos – tā ir mana valoda. Senie simboli un arhetipi jau nekur nepazūd, tā nav pagātne, bet eksistē reizē ar mums. Cilvēki nepiedzimst kā baltas lapas, jo esam ne tikai bioloģiski produkti, bet arī kultūras uzslāņojumu rezultāts. Dažādo kultūras periodu vērtības – tās ir mūsos iekšā un nekur nepazūd, un tās ik pa laikam uzpeld arī apziņā, reizēm pateicoties intuīcijai, reizēm – saprātam,» to, kāpēc mākslas darbos parādās simboliski tēli, paskaidro Lilija Dinere.
Šobrīd māksliniece gatavojas izstādei, kas novembra beigās notiks Vācijā. Tā būs Lilijas Dineres un viņas dēla kopīga personālizstāde. Galvenokārt tiks izstādīti kopā radītie oriģināldarbi, kuru fotogrāfijas kā ilustrācijas skatāmas 2010. gadā izdotajā grāmatā Dziesma par Rolandu, kas par skaistākajām dzejas ilustrācijām tika nominēta grāmatu mākslas konkursam Zelta ābele. «Tā bija Roberta ideja strādāt abiem kopā – viņa veidotajos bronzas ciļņos tika inkrustētas koka plāksnītes, uz kurām uzgleznoju miniatūras. Šobrīd strādājam arī pie jauniem darbiem šajā tehnikā. Jāsaka, ka mūsu grāmatas Dziesma par Rolandu nominēšana balvai Zelta ābele bija liels pagodinājums, bet ne pārsteigums, jo mūsu darbs patiešām bija unikāls un šobrīd oriģinālilustrācijas, kas ir mākslinieku zīmētas, tiek iespiestas varbūt tikai bērnu grāmatās. Naudas un laika trūkuma dēļ māksliniekiem ļoti reti tiek pasūtītas oriģinālās ilustrācijas, kurām tomēr ir mākslas vērtība,» stāsta Lilija Dinere. Drīz taps ilustrācijas arī skandināvu dziesmu ciklam Vecākā Eda, un tiek strādāts arī pie spāņu viduslaiku eposa Dziesma par manu Sidu, ko atdzejo Uldis Bērziņš. «Man patīk strādāt ar izciliem literatūras pieminekļiem. Tāds darbs iedvesmo un dod iespēju iedziļināties dažādās kultūrās. Diemžēl šī dzīve ir par īsu, lai paspētu pieskarties visām mani interesējošām tēmām un tajās iedziļināties,» saka māksliniece. Viņai ļoti patīk japāņu kultūra, Japāna ir zeme, kur labprāt aizbrauktu vēl un vēl. «Biju aizkustināta par šīs kultūras attieksmi pret dabu. Vienalga, no kura redzes leņķa uz kādu pa-
• R¥ko personÇlizstÇdes kop‰ 1981. gada, viena no pïdïjÇm – NezinÇmÇ dÇrzÇ Latvijas NacionÇlajÇ mÇkslas muzejÇ (2006)
VIEDOKLIS Uldis BîRZIø·, dzejnieks un tulkotÇjs: «Ar Liliju esam kopÇ strÇdÇju‰i pie turku un azerbaidÏÇ¿u eposa Mana vectïva Korkuda grÇmata un tagad plÇnojam kopÇ tais¥t zieme∫nieku dziesmu ciklu VecÇkÇ Eda, kur partnere bs ne tikai Lilija, bet ar¥ vi¿as dïls Roberts Diners. Tie‰i tÇpat kÇ tulkotÇjs cen‰as ar saviem priek‰statiem un vÇrdu formÇm las¥tÇjiem parÇd¥t saprotamu kÇdu literatras pieminekli, tÇ ar¥ Lilijas darbos esmu jutis tÇdu pa‰u atdevi. Vi¿a darbu vispirms pÇrtulko sev¥ un tad rada ko tÇdu, kas noteikti uzrunÇ skat¥tÇjus. KÇ person¥ba vi¿a ir ∫oti ne‰petna sieviete, bet, protams, pat¥kamÇ noz¥mï.»
• Absolvïjusi Ja¿a RozentÇla R¥gas MÇkslas vidusskolu (1973) • Beigusi scenogrÇfijas noda∫u Latvijas MÇkslas akadïmijÇ (1980) • StrÇdÇ grafikas, akvare∫a, akrila, e∫∫as un jauktÇs tehnikÇs • Ilustrïjusi vairÇk nekÇ 60 grÇmatu • PiedalÇs noz¥m¥gos mÇkslas projektos un izstÇdïs VÇcijÇ
• Vi¿as un dïla Roberta Dinera ilustrïtÇ grÇmata Dziesma par Rolandu tika nominïta grÇmatu mÇkslas balvai Zelta Çbele 2010
Foto: Gints IVU·KÅNS, f64 Photo agency
• MÇte – rakstniece un dzejniece Cec¥lija Dinere, dïls – tïlnieks Roberts Diners
PAR MAZ LAIKA. «Man pat¥k strÇdÇt ar izciliem literatras pieminek∫iem. TÇds darbs iedvesmo un dod iespïju iedzi∫inÇties daÏÇdÇs kultrÇs. DiemÏïl ‰¥ dz¥ve ir par ¥su, lai paspïtu pieskarties visÇm mani interesïjo‰Çm tïmÇm un tajÇs iedzi∫inÇties,» teic mÇksliniece Lilija Dinere
rādību tie skatās, viņiem vienmēr tā liksies skaista.» Ja vien būtu kāds piedāvājums, māksliniece sevi realizētu arī scenogrāfijā, turklāt šo profesiju viņa apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, taču ar to nav nodarbojusies, ja nu vienīgi apgleznojusi sienas vai veidojusi vitrāžas. «Scenogrāfa diplomu ieguvu padomju laikā, kad praktiski nebija iespējams materiāli realizēt mākslinieka idejas. Tas nozīmēja savās radošajās idejās un darbā būt ļoti atkarīgam no citiem, bet scenogrāfija liek domāt laikā un telpā, un tas ir ļoti interesanti,» saka Lilija Dinere.
Ieskat¥ties sev¥ Māksliniece uzskata, ka kultūras, kas pastāvējušas senatnē, nemaz nav mirušas, jo cilvēki, gan tie, kas dzīvojuši citos laikmetos, gan tie, kas dzīvo tagad, ir viens vesels, viņus vieno kopīgas saknes, kas neizmirst. «Mūsdienu cilvēka interese par senajām kultūrām norāda uz to, cik lielā mērā viņš cenšas izprast pats savas saknes,» domā Lilija Dinere. Veids, kā māksliniece ieskatās dziļāk sevī, ir joga. Tā viņai palīdz nostiprināt fi-
zisko veselību, kā arī ļauj «redzēt sevi kontekstā ar visu, kas ir apkārt». Katru rītu viņa velta jogas vingrinājumiem, kuri vairāku gadu ilgā praksē ir palīdzējuši tikt galā ar liekajām emocijām, kas traucē strādāt. Kvalitatīvi strādāt ir iespējams tikai tad, kad viņa ir koncentrējusies. «Lai varētu radoši strādāt, man ir jābūt labā formā. Izvārgusi, pārgurusi, nokaitināta vai izmisusi – tāda es nevaru strādāt. Varbūt ir cilvēki, kas šādas emocijas grib tieši izlādēt uz audekla, bet tā jau ir cita tipa māksla. Man nevajag depresīvas emocijas, bet gan tādas, kas var aizkustināt, izraisīt līdzpārdzīvojumu un radīt mākslas katarsi,» saka Lilija Dinere. Viņa uzskata, ka katrs pats ar laiku atrod veidu, kā nonākt līdz garīgām atklāsmēm. «Man palīdzēja joga, tā ar gadiem mani mainīja – pilienu pa pilienam, un tagad spēju vairs neizšķīst emocijās, bet pacelt tās augstāk...»
Nebeidzamais ce∫‰ «Laime ir tad, kad spēj sevi realizēt – darbā, mājās vai attiecībās, jo tā ir sevis izteikšana, kas sniedz
dzīvē gandarījumu,» uzskata māksliniece. Viņa daudz laika veltījusi arī tā saucamajiem sabiedriskajiem darbiem, darbojoties Mākslinieku savienības valdē. «Tas man nesniedza nekādu gandarījumu, bet tikai atrāva no darba, kas man patīk. Sešus gadus veltīju organizatoriskiem jautājumiem, saprotot, ka tam nav jēgas, jo ne visu var realizēt. Realizēt var tikai to, kas ir tavs,
tas ir, mēs varam mainīt tikai sevi vai radīt kaut ko savu un tikai tādā veidā, iespējams, var iedarboties uz citiem cilvēkiem,» uzskata Lilija Dinere, piebilzdama, ka cilvēki par maz ieskatās sevī, bet tajā pašā laikā «viņiem liekas, ka ir gudrāki par visiem un var citus mācīt vai tiem aizrādīt». «Ir cilvēki, kuri ar savu viedokli spēj ietekmēt apkārtējos, bet tas nav mans aicinājums. Darbojoties valdē, sapratu, ka arī mākslinieku vidē var iegūt ienaidniekus. Izrādās, ka kādam esi pielicis kāju priekšā, pats par to neko nezinot. Tur ir tāpat kā politikā – daudz egoisma un cinisma,» prāto Lilija Dinere. Viņa uzskata, ka, realizējot sevi, nedrīkst aizmirst par saviem līdzcilvēkiem, jo arī tiem ir tādas pašas tiesības – izpaust sevi. «Respektēt vienam otru – tur ir tas skaistums. Būtu vērts vismaz censties tā darīt, lai arī zinu, ka visi to nekad nedarīs, jo dzīvojam šajā dzīvē tikai tāpēc, ka esam nepilnīgi. Ja tā nebūtu, tad mēs būtu gari vai kāds gaismas starojums. Sevis pilnveidošana – tas ir cilvēka nebeidzamais dzīves ceļš,» teic māksliniece. ■
KINO Kino Citadele 13. janvÇra iela 8
Transformeri 3 10.30, 13.45, 17.00, 20.15 Transformeri 3 3D 11.30, 14.45, 18.00, 21.30 PaÆiras 2 11.30, 14.00, 16.30, 19.00, 21.30 Kungfu panda 2 (filma dublïta latvie‰u valodÇ) 10.30, 12.45, 15.00 M¥lest¥ba. KÇzas. Laul¥ba 17.15, 19.30, 21.45 Kar¥bu jras pirÇti: sve‰ajos krastos 11.45, 14.45, 17.45, 20.45 Harijs Poters un NÇves dÇvesti: otrÇ da∫a 11.00, 14.00, 17.00, 20.15 Es ar¥ tevi m¥lu 11.15, 13.45, 16.15, 18.45, 21.15 Saules nogurdinÇtie 2: citadele 11.00, 14.30, 18.00, 21.30 Super 8 11.15, 13.45, 16.15, 18.45, 21.15 Harijs Poters un NÇves dÇvesti: otrÇ da∫a 3D 12.30, 15.30, 18.30, 21.30
Kungfu panda 2 3D (filma dublïta latvie‰u valodÇ) 10.45, 15.15, 19.45 Kungfu panda 2 3D (filma dublïta krievu valodÇ) 13.00, 17.30 Aiz¿emos l¥gavaini 11.15, 13.45, 16.15, 19.00, 21.30 Necie‰amie bosi 12.15, 14.30, 16.45, 19.00, 21.15
KinoteÇtris R¥ga Elizabetes iela 61 Bi∫etes cena Ls 3,00
Sieva uz pilnu slodzi Amaya Ska¿u troksnis
16.30 18.30 20.30
K. Suns Elizabetes iela 83/85 Bi∫etes cena Ls 3,00 FestivÇls Mzika un kino
±sfilmu konkurss II Iraklija Kvirikadzes meistarklase
13.00 16.00
Karlosa Sauras darbu retrospekcija
Mammai paliek 100 gadu 20.30 Rïga ac¥m 19.30 Tr¥s so∫i parad¥zï 21.15