Katalogs_ATGRIESANAS_Janopoles_Romeru_mantojums

THE RETURN Heritage of the Römer Family from Janopol ВОЗВРАЩЕНИЕ Наследие Ромеров из Янополе SUGRĮŽIMAS Janopolės Romerių paveldas ATSAGRĪZŠONA Janopolis Romeru montuojums

ATGRIEŠANĀS

Janopoles Romeru mantojums

Atgriešanās. Janopoles Romeru mantojums The Return. Heritage of the Römer Family from Janopol Возвращение. Наследие Ромеров из Янополе Sugrįžimas. Janopolės Romerių paveldas Atsagrīzšona. Janopolis Romeru montuojums Izstāde un konference Latgales Kultūrvēstures muzejā Exhibition and conference at Latgale Culture and History museum Выставка и конференция в Латгальском культурно-историческом музее Paroda ir konferencija Latgalės kultūros ir istorijos muziejuje Izstuode i konfereņce Latgolys Kulturviesturis muzejā 06.09.–10.11.2018.

Pateicība / Acknowledgements / Благодарность / Padėka / Pateiceiba: Prof. Henrijam Severīnam de Romeram un Romeru ģimenes pārstāvjiem Prof. Henry S. de Römer and Römer family members Проф. Генриху Северину де Ромеру и представителям семьи Ромеров Prof. Henrikui Severynui de Romeriui Prof. Henrikam Severinam de Romeram Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un Latvijas vēstniecībai Kanādā Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia and the Embassy of Latvia in Canada Министерству Иностранных дел Латвийской Республики и посольству Латвии в Канаде LR Užsienio reikalų ministerijai ir Latvijos ambasadai Kanadoje LR Uorlītu ministrejai i Latvejis viestnīceibai Kanadā Lietuvas Nacionālajam muzejam Lithuanian National Museum Национальному музею Литвы Lietuvos nacionaliniam muziejui Leitovys Nacionalajam muzejam Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēkai Library of the Lithuanian Academy of Sciences Библиотеке Академии наук Литвы Lietuvos mokslų akademijos bibliotekai Leitovys Zynuotņu akademejis bibliotekai Jolantai Širkaitei, Lietuvas Kultūras, filozofijas un mākslu pētniecības institūts Jolanta Širkaite, Lithuanian Culture, Philosophy and Arts Research Institute Иолнта Ширкайте, Исследовательский институт культуры, философии и искусств Литвы Jolanta Širkaitė, Lietuvos Kultūros, filosofijos ir meno institutas Jolanta Širkaite, Leitovys Kulturys, filozofejis i muokslys instituts Rēzeknes pilsētas pašvaldībai Municipality of Rezekne City Самоуправлению города Резекне Rėzeknės miesto savivaldybei Rēzeknis piļsātys pošvaļdeibai Projektu atbalsta / Project supported by / Проект поддерживает / Projektą remia / Projektu atbolsta): Valsts kultūrkapitāla fonds State Culture Capital Foundation Государственный фонд культурного капитала Valstybinis kultūros kapitalo fondas Vaļsts kulturkapitala fonds

ATGRIEŠANĀS

Janopoles Romeru mantojums

1.

Anna Soltane-Romere / Anna Sołtan Römer / Анна Солтане-Ромере / Ona Soltanaitė-Romerienė „Janopole vasaras vidū”, 1945. g., papīrs, akvarelis, 27,7 x 37,7 cm “Janopol in Full Summer”, 1945, watercolours on paper, 27,7 x 37,7 cm «Янополе в середине лета», 1945 год, бумага, акварель, 27,7 × 37,7 см „Janopolė vidurvasarį”, 1945 m., popierius, akvarelė, 27,7 x 37,7 cm „Janopole vosorys vydā”, 1945. g., papeirs, akvareļs, 27,7 x 37,7 cm

6

Romeru dzimtas materiāli Latgales Kultūrvēstures muzejā 2018. gads ir nozīmīgs – Latvijas valsts svin savas pastāvēšanas 100 gadus, un tieši šajā gadā mēs vēlamies iepazīstināt skatītāju ar mūsu krājumā nonākušo unikālo kolekciju – Romeru dzimtas materiālu dāvinājumu.

Ieskats vēsturē – poļu muižnieku Romeru dzimta dzīvoja Rēzeknes novada Janopolē no 1811. gada līdz 1939. gadam, īpaši nozīmīga ir Antonija Kazimira Romera (1889–1973) sievas Annas SoltanesRomeres (Anna Sołtan-Römer, 1895–1974) radošā darbība, kura kā māksliniece pazīstama Latvijā un visā Eiropā, daudz ceļoja un eksponēja savus darbus lielākajās Eiropas pilsētās.

Pētnieciskais darbs par Romeru dzimtu Latgales Kultūrvēstures muzejā aizsākās pirms vairāk kā 20 gadiem. Pētniecība varēja notikt, pateicoties Natālijai Talat-Kelpšai, kura nāk no 20. gs.

30. gadu Rēzeknes sabiedrībā zināmas pedagogu ģimenes, no kuras muzeja darbinieki ieguva sākotnējo informāciju par Romeru dzimtu. 1992. gadā Henriks Severīns de Romers, Antonija Kazimira un Annas dēls, viesojās Latvijā un arī Latgales Kultūrvēstures muzejā, tā sākot savstarpēju sadarbību. Sekoja Romeru dzimtas keramikas kolekcijas daļas deponēšana no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja keramikas ekspozīcijai Rēzeknē „Uguns un māla pārvērtību radīts brīnums”, drīz pēc tam – 2008. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejs savā krājumā, pateicoties Rēzeknes domes finansiālajam atbalstam un Ārlietu ministrijas diplomātiskajam pastam, ieguva poļu muižnieku Romeru dzimtas pētījumu „A Family History” vairākos sējumos (4 sējumi un 1 pielikums), ko apkopojis prof. H. S. de Romers (Romeru dzimtas trīspadsmitās paaudzes pārstāvis). Sējumi kopumā sastāda 1913 lappuses, ietver 758 attēlus (fotogrāfijas, tabulas, gleznu reprodukcijas u.c.).

Aplūkojot izdevumus, iepazīstoties ar A. Soltanes-Romeres daiļradi, tolaik kā tāla nākotnes vīzija, sapnis, likās iegūt savā īpašumā kaut dažus mākslas darbus.

2016. gadā Latgales Kultūrvēstures muzejā, pateicoties sadarbībai ar Romeru dzimtas pārstāvjiem (H. S. de Romera kungu un viņa dēlu Andre de Romeru), Latvijas vēstniecību Kanādā un LR Ārlietu ministriju, nonāca ārkārtīgi nozīmīgs un vērtīgs dāvinājums, tika piedzīvoti satraucoši un aizkustinoši mirkļi, redzot akvareļdarbu, fotogrāfiju, rokrakstu, priekšmetu oriģinālus, kurus iepriekš skatījām tikai dzimtas pētījuma „A Family History” sējumu reprodukcijās.

2.

Prof. Henriks Severīns de Romers (pa labi) un Latvijas vēstnieks Kanādā Marģers Krams, 2008. g.

Prof. Henryk Seweryn de Römer (right) and Latvian Ambassador to Canada Margers Krams, 2008 Проф. Генрих Северин де Ромер (справа) и посол Латвии в Канаде Маргерс Крамс, 2008-ой год Prof. Henrikas Severynas de Romeris (dešinėje) ir Latvijos ambasadorius Kanadoje Margeras Kramas, 2008 m.

Prof. Henriks Severins de Romers (pa labi) i Latvejis viestnīks Kanadā Margers Krams, 2008. g.

Dāvinājums ietver galvenokārt mākslinieces A. Soltanes-Romeres daiļrades dažādu posmu akvareļus, kā arī ar viņas radošo darbību un Romeru dzimtu saistītos materiālus un priekšmetus. Tie ir 34 akvareļi, 76 miniatūras, 4 Romeru dzimtas relikvijas, 69 fotogrāfijas, 34 A. Soltanes-Romeres radošo darbu fotogrāfiju kopas, 29 mākslinieces rokraksti (dienasgrāmatas, piezīmes u.c.), 12 iespieddarbi u. c., kopumā – vairāk kā 260 vienības.

2018. gadā ir noslēdzies darbs pie šīs unikālās kolekcijas, ir realizēti nepieciešamie restaurācijas, ierāmēšanas, aprakstīšanas darbi un mēs vēlamies dalīties, piedāvājot aplūkot šo kolekciju muzeja tematiskajā izstādē „Atgriešanās. Janopoles Romeru mantojums” un izstādes katalogā.

Dana Zelča Latgales Kultūrvēstures muzejs Galvenā krājuma glabātāja

7

The materials of the Römer Family at Latgale Culture and History Museum 2018 is an important year - Latvia is celebrating its 100 years of existence. This year especially, we wish to introduce you to a unique collection that has arrived to us – a donation from the Römer family.

Insight into the history - Polish noblemen family of Römers lived in Rezekne municipality, Janopol parish from 1811 until 1939.

Especially important is the wife of Antoni-Kazimierz Römer, Anna Sołtan Römer, whose work the artist is known for in Latvia and Europe. Who has travelled a significant number of times and exhibited her paintings in the biggest cities of Europe.

The research on the Römer family in Latgale Culture and History Museum began more than 20 years ago. The research was possible thanks to Natalija Talat-Kelpša, who comes from a well-known family of lectors in Rezekne from 1930’s. From this family came the initial information about the Römer family. In 1992, Henryk Seweryn de Römer, the son of Antoni-Kazimierz Römer and Anna Sołtan Römer, visited Latvia and Latgale Culture and History Museum, thus commencing the collaboration. Following this, started the depositing of the Römer family’s ceramics collection from the National History Museum of Latvia for the ceramics exhibition “A Wonder Created from Clay and Fire”. Shortly after, in 2018, Latgale Culture and History Museum, thanks to the Riga City Council’s financial support and the diplomatic post of the Ministry of Foreign Affairs, obtained a research on the Polish noblemen Römer family in several volumes (four volumes and one appendix) compiled by Henryk S. de Römer, representative of the Römer family’s thirteenth generation. Altogether, the volumes contain 1913 pages and include 758 images (photographs, tables, painting reproductions, etc.)

The donation, for the most part, includes painter Anna Sołtan Römer’s (1895-1974) watercolour paintings from different periods in time, as well as materials and items linked to her creative processes and the Römer family in general. These are 34 watercolour paintings, 76 miniatures, 4 Römer family relics, 69 photographs, 34 compilations of the photographs of Anna Sołtan Römer’s creative works, 29 signatures (diaries, notes, etc.), 12 prints; in total more than 260 items.

In 2018, the preparations on this unique collection have come to an end, with the necessary works of restauration, framing and characterisation finally realised. We wish to share this collection through our thematic exhibition “The Return. Heritage of the Römer’s Family from Janopol” and the exhibition catalogue.

Dana Zelča Latgale Culture and History Museum Head Keeper of Stores

Inspecting the volumes, familiarizing oneself with Anna Sołtan Römer’s work, at the time seemed like a faraway vision to obtain at least some of the artworks for museum’s collection.

In 2016, Latgale Culture and History Museum, in cooperation with the members of the Römer family (Mr. Henryk Seweryn de Römer and his son André de Römer), the Embassy of Latvia in Canada and the Ministry of Foreign Affairs in Latvia, obtained an incredibly important and valuable donation. The originals of Anna’s watercolour paintings, photographs, signatures and items, previously only seen as reproductions in volumes of the Römer family’s research “A Family History”, moved everyone and filled their hearts with excitement.

8

3.

Pusdienu/zīmēšanas istaba Janopoles muižā, 20. gs. 30. gadi The Dining/Drawing room, Janopol manor, 1930’s Столовая/комната рисования в Янопольской усадьбе, 30-ые годы 20-ого века Pietų/piešimo kambarys Janopolės dvare, XX a. 4-asis dešimtmetis Dīnišku/zeimiešonys ustoba Janopolis muižā, 20. g. s. 30. godi

Материалы семейства Ромеров в Латгальском культурно-историческом музее 2018 год является значимым годом, так как Латвия празднует 100-летний юбилей государства, и именно в этом году мы желаем познакомить зрителей с уникальной коллекцией, имеющейся в нашем хранилище, материалами о семействе Ромеров. Экскурс в историю – семья польских дворян Ромеров жила в Янополе Резекненского края с 1811-ого до 1939-ого года. Особенно значима деятельность супруги Антония Казимира Ромера (1889-1973) Анны Солтане-Ромере (1895-1974), которая как художница известна в Латвии и во всей Европе. Она много путешествовала, выставляла свои работы в крупнейших городах Европы. Латгальский культурно-исторический музей начал исследовательскую работу о семье Ромеров более чем 20 лет назад. Исследование осуществилось благодаря Наталье Талат-Келпше, которая родом из известной в 30-ые годы 20- ого века в Резекне семьи педагогов и от которой сотрудники музея получили первичную информацию о семье Ромеров. В 1992-ом году Генрих Северин Ромер, сын Антония Казимира и Анны, гостил в Латвии и в Латгальском культурно-историческом музее, что явилось началом взаимного сотрудничества. Затем последовало депонирование части коллекции керамики семьи Ромеров из Национального музея истории Латвии в экспозицию керамики «Чудо, рождённое в огне» в Резекне. Вскоре после этого события, в 2008-ом году, благодаря материальной поддержке Резекненской городской Думы и дипломатической почте министерства Иностранных дел Латвийской Республики Латгальский культурноисторический музей получил в своё владение исследование семьи польских помещиков Ромеров «A Family History» в нескольких томах (4 тома и 1 приложение), обобщённое проф. Генрихом Северином Ромером (представителем тринадцатого поколения рода Ромеров). Собрание состоит из 1913 страниц, 758 отображений (фотографии, таблицы, репродукции картин и т.д.). При первом знакомстве с изданием и творчеством Анны Солтане–Ромере, как далёкое видение будущего, как мечта казалась возможность получить хотя бы некоторые произведения искусства в музейную собственность.

4.

Henriks Severīns de Romers Traunšteinā, Vācija, 1943. g.

Henryk Seweryn de Römer, 1943 Trunstein, Germany Генрих Северин де Ромер в Траунштайне, в Германии, 1943 год Henrikas Severynas de Romeris Traunštaine, Vokietija, 1943 m.

Henriks Severins de Romers Traunšteinā, Vuoceja, 1943. g.

В 2016-ом году благодаря сотрудничеству с представителями семьи Ромеров (господином Генрихом Северином де Ромером и его сыном Андре де Ромером), Латвийским посольством в Канаде и министерством Иностранных дел ЛР в Латгальский культурно-исторический музей был доставлен чрезвычайно важный и ценный подарок, были испытаны волнительные и трогательные мгновения, созерцая оригиналы акварелей, фотографий, рукописей, предметов, которые до того момента можно было увидеть только на репродукциях иследования «A Family History». Подарок содержит в основном акварели разных периодов творчества художницы Анны Солтане-Ромере (Anna Sołtan Römer), а также материалы и предметы, связанные с её творчеством и историей семьи Ромеров. Это 34 акварели, 76 миниатюр, 4 реликвий семьи Ромеров, 69 фотографий, 34 набора фотографий творческих работ Анны Солтане– Ромере, 29 рукописей художницы (дневники, записи и т.д.), 12 печатных изданий и другие материалы, в целом более 260 единиц. В 2018-ом году завершилась работа над этой уникальной коллекцией, реализованы работы по реставрации, обрамлению, описанию, и мы желаем поделиться, предлагая посмотреть эту коллекцию в тематической выставке музея «Возвращение. Наследие Ромеров из Янополе» и в каталоге выставки. Дана Зелча Латгальский культурно – исторический музей Главный хранитель фондов

9

Romerių giminės medžiaga Latgalės kultūros ir istorijos muziejuje 2018 metai yra reikšmingas – Latvijos valstybė švenčia savo gyvavimo 100 metus, ir tiesiai šiais metais mes norime supažindinti žiūrovą su mūsų rinkinyje patekusi unikali kolekcija – Romerių giminės medžiaga dovanojumais.

Pažvelgant į istoriją – lenkų dvarininkų Romerių giminė gyveno Rėzeknės savivaldybės Janopoleje nuo 1811 m. iki 1939 m., ypač reikšminga yra Antano Kazimiero Romerio (1889–1973) žmonos Onos Soltanaitės-Romerienės (Anna Sołtan Römer, 1895–1974) kūrybė, kuri kaip dailininkė pažįstama Latvijoje ir visoje Europoje, daug keliavo ir eksponojo savo kūrinius didžiausiose Europos miestuose.

Tiriamasis darbas apie Romerių giminę Latgalės kultūros ir istorijos muziejuje pradejusis prieš daugiau kaip 20 metų. Tyrinėjimas galėjo nutikti dėka Natalijai Talat-Kelpšai, kuri kilusės iš XX a.

4-ojo dešimtmečio Rėzeknės visuomeneje pažįstamos mokytuojų šeimos, iš kurios muziejaus darbuotojai gavo pirmą informaciją apie Romerius. 1992 m. Henrikas Severynas de Romeris, Antano ir Onos sūnus, viešėjo Latvijoje ir Latgalės kultūros ir istorijos muziejuje, taip pradėdams savitarpio bendradarbiavimą. Sekė Romerių giminės keramikos kolekcijos dalies deponavimas iš Latvijos Nacionalinio istorijos muziejaus ekspozicijai Rėzeknėje „Ugnies ir molio transformacijų sukurtas stebuklas”, greitai po tuo – 2008 metais Latgalės kultūros ir istorijos muziejus savo kolekcijoje, dėka Rėzeknės tarybai ir Užsienio reikalų ministerijos diplomatiniam paštui, gavo nuo lenkų dvarininkų Romerių giminės kelių tomų tyrinį „A Family History” (4 tomai i 1 priedas), ką sukaupis prof. H. S. de Romeris (Romerių giminės 13 kartos atstovas). Iš visų tomų 1913 puslapių, juos turi 758 atvaizdus (nuotraukos, lentelės, paveikslų reprodukcijos ir kt.).

Dovanojumas turi pirmiausia dailininkės O. Soltanaitės-Romerienės kūrybos įvairų laikotarpių akvarelių, taip pat su jos kūryba ir Romerių gimine susieta medžiaga ir daiktais. Ji yra 34 akvareliai, 76 miniatūros, 4 Romerių giminės relikvijos, 69 nuotraukos, 34 Onos Soltanaitės-Romerienės kūrinių nuotraukų rinkiniai, 29 dailininkės rankraščiai (dienoraščiai, užrašai ir kt.), 12 spaudiniai ir kt., iš viso – daugiau kaip 260 vienybių.

2018 metais yra baigtas darbas prie šios unikalinės kolekcijos, yra realizuoti reikalingi restauracijos, rėminimo, aprašymo darbai, ir mes norime pasidalyti, pasiūlant pažiūrėti šios kolekcijos muziejaus tematineje paruodoje „Sugrįžimas. Janopolės Romerių paveldas” ir paruodos kataloge.

Dana Zelča Latgalės kultūros ir istorijos muziejus Vyriausioji fondų saugotoja

Apižūrant leidiniųs, pažįstant O. Soltanaitės-Romerienės kūrybos, muziejui įsigyti nuosavybėn keletą kurybinių tuomet atrodo kaip tuolimos ateities vizija, svajonė.

2016 metais Latgalės kultūros ir istorijos muziejuje, dėka bendradarbiavimui su Romerių giminės atstovais (ponas H. S. de Romeris ir jo sūnus Andre de Romeris), Latvijos ambasada Kanadoje ir LR Užsienio reikalų ministerija, buvo gautas nepaprastai reikšmingą ir vertingą dovanojumą, buvo patirtas sujaudintinočios ir graudinančios valandėles, matytant akvarelių, nuotraukų, rankraščių, daiktų originalus, kurius prieš žiūrėjome tik giminės tyrimo „A Family History” tomų reprodukcijose.

10

5.

Anna Soltane-Romere Janopolē Annas dienā, 1937. g. 26. jūlijā Anna Sołtan Römer during Anna’s day, Janopol, July 26, 1937 Анна Солтане–Ромере в Янополе в день именин, 26-ого июля 1937-ого года Ona Soltanaitė-Romerienė Onos dieną, 1937 m. liepos 26 d.

Anna Soltane-Romere Janopolē Annys dīnā, 1937. g. 26. julī

Romeru dzymtys materiali Latgolys Kulturviesturis muzejā 2018. gods ir nūzeimeigs – Latvejis vaļsts sviņ sovys pastuoviešonys 100 godus, i taišni itymā godā mes gribim īpazeistynuot skateituoju ar myusu kruojumā tykušū unikalū kolekceju – Romeru dzymtys materialu duovynuojumu. Īskots viesturē – pūļu muižnīku Romeru dzymta dzeivova Rēzeknis nūvoda Janopolē nu 1811. gods da 1939. gods, eipaši nūzeimeiga ir Antoneja Kazimira Romera (1889–1973) sīvys Annys Soltanis-Romeris (Anna Sołtan Römer, 1895–1974) radūšuo darbeiba, kura kai muokslineica pazeistama Latvejā i vysā Eiropā, daudz ceļova i eksponēja sovus dorbus leluokajuos Eiropys piļsātuos.

Pietnīciskais dorbs par Romeru dzymtu Latgolys Kulturviesturis muzejā īsasuoce pyrma vaira kai 20 godu. Pietnīceiba varēja nūtikt, pasateicūt Natalejai Talat-Kelpšai, kura ir nu 20. g. s.

30. godu Rēzeknis sabīdreibā zynomys pedagogu saimis, no kurys muzeja darbinīki dabova pyrmū informaceju par Romeru dzymtu. 1992. godā Henriks Severins de Romers, Antoneja Kazimira i Annys dāls, gasteja Latvejā i ari Latgolys Kulturviesturis muzejā, tai suocūt sovā storpā sadarbeibu. Sekova Romeru dzymtys keramikys kolekcejis dalis deponiešona nu Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja keramikys ekspozicejai Rēzeknē „Guņs i muola puormeju radeits breinums”, dreiž piec tuo – 2008. godā Latgolys Kulturviesturis muzejs sovā kruojumā, pasateicūt Rēzeknis dūmis finansialajam atbolstam i Uorlītu ministrejis diplomatiskajam postam, dabova pūļu muižnīku Romeru dzymtys pietejumu „A Family History” nazcik siejumūs (4 siejumi i 1 dalykums), kū apkūpovs prof. H. S. de Romers (Romeru dzymtys treispadsmytuos paaudzis puorstuovs). Siejumi kūpumā sastuoda 1913 puslopys, ītver 758 attālus (fotografejis, tabulys, gleznu reprodukcejis i c.).

Apsaverūt izdavumus, īsapazeistūt ar A. Soltanis-Romeris dailradi, tūlaik dabuot sovā eipašumā koč nazcik muokslys dorbu lykos kai tuola nuokūtnis vizeja, sapyns.

2016. godā Latgolys Kulturviesturis muzejā, pasateicūt sadarbeibai ar Romeru dzymtys puorstuovim (H. S. de Romera kungu i juo dālu Andre de Romeru), Latvejis viestnīceibu Kanādā i LR Uorlītu ministreju, datyka seviški nūzeimeigs i vierteigs duovynuojums, tyka pīdzeivuotys satraucūšys i aizkustynūšys šaļtenis, radzūt akvareļdorbu, fotografeju, rūkrokstu, prīškmatu originalus, kurus pyrma vēramēs viņ dzymtys pietejuma „A Family History” siejumu reprodukcejuos.

6.

Antonija Kazimira Romera foto padomju pasei, 1941. g. marts, A. Mamonova foto, Rēzeknē Antoni-Kazimierz Römer, March 1941, photo by A. Mamonovs, Rezekne.

Photographed for his Soviet passport Фотография Антония Казимира Ромера для советского паспорта, март 1941–ого года, фотография А. Мамонова, Резекне Antano Kazimiero Romerio nuotrauka tarybinių pasui, 1941 m. kovas, A. Mamonovo nuotrauka, Rėzeknėje Antoneja Kazimira Romera foto padūmu pasei, 1941. g. marts, A. Mamonova foto, Rēzeknē

Duovynuojums ītver golvonūkuort muokslineicys A. Soltanis-Romeris dailradis vysaidu pūsmu akvareļus, kai ari ar juos radūšū darbeibu i Romeru dzymtu saisteitūs materialus i prīškmatus.

Tī ir 34 akvareli, 76 miniaturys, 4 Romeru dzymtys relikvejis, 69 fotografejis, 34 A. Soltanis-Romeris radūšūs dorbu fotografeju kūpys, 29 muokslineicys rūkroksti (dīnysgruomotys, pīzeimis i c.), 12 īspīddorbi i c., kūpumā – vaira kai 260 vīneibys.

2018. godā ir nūsasliedzs dorbs pi ituos unikaluos kolekcejis, ir realizāti napīcīšamī restauracejis, īramiešonys, apraksteišonys dorbi i mes gribim daleitīs, pīduovojūt apsavērt itū kolekceju muzeja tematiskajā izstuodē „Atsagrīzšona. Janopolis Romeru montuojums” i izstuodis katalogā.

Dana Zelča Latgolys Kulturviesturis muzejs Golvonuo kruojuma globuotuoja

11

Akvareliste Anna Soltane-Romere (Anna Sołtan Römer, 1895-1974) Romeru dzimtas vēstures pētījumā, ko četros sējumos ar pielikumu apkopojis Janopoles muižas pēdējo īpašnieku – muižnieku Romeru atvase Henriks Severīns de Romers (Henry S. de Römer), viena no aplūkotajām tēmām ir veltīta viņa mātei – akvarelistei Annai Soltanei-Romerei. Pateicoties dēla atmiņām, izvilkumiem no mātes dienasgrāmatas, pievienotajiem attēliem, pētījuma 2. sējumā varam iepazīt neordināru personību, mākslinieci, kuras vārds ir bijis labi pazīstams Latvijas publikai 20. gs. 20.–30. gados, kad Romeru ģimene vēl dzīvoja Janopoles muižā netālu no Rēzeknes.

Pēdējiem ģimenes locekļiem atstājot Latviju 1941. gadā, atmiņas par viņu pamazām nosedza aizmirstības plīvurs, tāpat kā Janopoles muižas kādreizējo labklājību.

A. Soltane-Romere ir senas poļu muižnieku dzimtas atvase.

Soltanu dzimtas saknes meklējamas jau 15. gs., kad tie bija apmetušies uz dzīvi tagadējās Lietuvas teritorijā. Anna Marija Antoņina Soltane ir dzimusi 1895. gada 28. aprīlī (pēc vecā stila 16. aprīlī) kā vecākā meita Viktora un Amēlijas Soltanu trīs bērnu ģimenē. Ģimene tai laikā dzīvoja Varšavā, un bērnu kristīja 12. maijā Varšavas Svēta Krusta baznīcā. Hanja, kā viņa ģimenē tika saukta bērnībā, jau septiņu gadu vecumā uzrādīja neparastu talantu zīmēšanā un gleznošanā. Katru vasaru Hanja kopā ar māti un abiem brāļiem devās uz tēvoča (mātes brāļa) Valdemāra Veisenhofa īpašumiem Tarnovā vai Jūžintos (tagadējā Roķišķu rajonā). Šeit viņa allaž satika otru mātes brāli Jozefu Veisenhofu – pazīstamu rakstnieku, un attālu brālēnu Henriku Veisenhofu – gleznotāju. Mākslinieciski ievirzīto radinieku klātbūtne veicināja Annas iedzimtā talanta tālāku uzplaukumu, nepieciešamību zīmēt un gleznot.

7.

Hanja kopā ar krusttēvu Staņislavu Soltanu, 19. gs. beigas Hania together with her godfather, Stanisław Sołtan, end of 19th century Ханья вместе с дядей Станиславом Солтаном, конец 19-ого века Hanja kartu su krištatėvi Stanislova Soltana, XIX a. pabaigoje Hanja kūpā ar krysttāvu Stanislavu Soltanu, 19. g. s. beiguos

portretus, ģimenes un interjera foto, arī pašportretus spoguļattēlā. Izgatavotās fotogrāfijas Anna rūpīgi līmēja un parakstīja akurāti veidotos albumos.

Ziemas Varšavā Annai vienmēr bija ļoti aizņemtas ar mācībām, pie privātskolotājas mācoties franču un vācu valodu, kopā ar brāļiem ņemot dalību teatrālos uzvedumos, kas domāti mājas svinībām. Tāpat Anna turpināja attīstīt savas zīmēšanas un gleznošanas prasmes. No 1910. gada līdz 1913. gadam viņa apmeklēja zīmēšanas stundas, kuras vadīja prof. Čiževskis, kā arī mākslinieki Mordasevičs, Trojanovskis.

1914.–1915. gada ziemā Anna turpināja apmeklēt stundas Varšavas Mākslas akadēmijā pie prof. Staņislava Lenca (1963–1920), kur viņa studēja eļļas glezniecību, īpaši akta žanru. Diemžēl šīs ziemas lekcijas pie profesora bija noslēdzošās Annas akadēmiskajās studijās, jo pēc 1915. gada vasaras Soltanu ģimenei vairs nebija iespējas atgriezties Varšavā – pilsētu bija okupējusi vācu armija. Sākās piecu gadu garš pārceļošanas posms no vienas vietas uz otru kā patvēruma meklētājiem.

Bez tam Annai bija vēl viena aizraušanās – fotografēšana.

Viņa pavadīja daudz laika, attīstot filmas un izgatavojot fotogrāfijas – ļoti neparasta nodarbošanās jaunietei tajos laikos. Viņa lietoja uz trijkāja novietotu foto kameru, uzņēma

Viena no apmešanās vietām Soltaniem bija Aņinskas muiža (tagadējā Baltkrievijas teritorijā). Te nepārtraukti uzturējās ap 30 kara bēgļi no dažādām vietām. Aņinskā Anna bieži vien tika redzēta ar zīmēšanas bloknotu rokās, skicējot cilvēkus,

12

interjerus un lietas, ainavas un dzīvniekus. Divdesmit ar pusi gadu vecumā, saprotot to, ka viņas mākslas lekcijas un nodarbības Varšavā ir beigušās, Anna apņēmās darboties mākslā patstāvīgi un pilnveidot savas prasmes gleznošanā.

Nepārtraukta praktizēšanās un vērīgums, zīmējot portretus, ļāva Annai panākt ievērojamu līdzību ar izvēlēto modeļu sejām. Viņas darbi bija ļoti pieprasīti starp Aņinskas muižas iedzīvotājiem, taču drīz vien, vērojot notiekošo, Annas mātei nācās iejaukties meitas nodarbē, lai kaut kā kontrolētu klientūru. Sastopoties ar grūtībām, Anna nepadevās, gluži pretēji – viņa neatlaidīgi pārzīmēja un laboja kompozīciju, kamēr bija pilnīgi apmierināta ar paveikto. Šeit jaunā māksliniece pirmo reizi izmēģināja roku akvarelī. No šī brīža viņa gleznoja tikai akvareļtehnikā, kurā sastapās ar lielāku izaicinājumu, pievilcību, ekspresiju un dzīvību nekā eļļas gleznošanas tehnikā.

Aņinskas muižā A. Soltane pirmo reizi satika arī savu nākamo līgavaini Antoniju Kazimiru Romeru. Liela loma dzīvesbiedra izvēlē bija viņas mātei Amēlijai, kura vai nu iedrošināja kādu pretendentu uz meitas roku vai, gluži otrādi, laupīja tam cerības. Māte uzskatīja, ka viņas pienākums ir izvēlēties meitas nākamo vīru. Oficiālā saderināšanās ar Antoniju Kazimiru Romeru tika pasludināta 1917. gada 7. februārī īsi pirms Antonija aizbraukšanas uz Sanktpēterburgu, lai mācītos oficieru skolā.

Pusgadu vēlāk Anna ar māti pirmo reizi ceļoja uz Janopoli.

Annas un Antonija laulības notika 1918. gada 6. augustā Žitomirā, Annas onkuļa Valdemāra Veisenhofa īpašumos. Kara bēgļu gaitas jaunajai ģimenei noslēdzās 1920. gada pavasarī, kad viņi devās uz Janopoli.

Sākumā A. Soltanes-Romeres dzīve bija pilnībā veltīta ģimenei.

Viņas apņemšanās bija kļūt labai sievai, prasmīgai mājasmātei un būt mīlošai un rūpīgai māmiņai saviem bērniem. Anna – Mamusja, kā viņu sauca mājinieki, bija prasmīga rokdarbniece, pati darināja vai pāršuva sev un bērniem apģērbus, adīja ziemai vilnas dūraiņus, kurus izrotāja ar tepat Janopolē noskatītiem latgaliešu cimdu rakstiem. Viņa nebija iedomājama bez savas pārnēsājamās „Singer” šujmašīnas, ar kuru Anna pāršuva vai pārveidoja gandrīz visas savas vakarkleitas, kas ļāva vienmēr izskatīties oriģinālai un atšķirīgai no pārējām sabiedrības dāmām.

Katru gadu rūpēs par bērniem Anna viņus pati mēdza potēt pret vējbakām. Zinot to, šajā dienā visas apkārtnes mātes bija klāt ar saviem bērniem, lai Anna viņiem ieskrāpē augšdelmā vakcīnu. Kā pateicība tika atstātas dāvanas – groziņi ar rāpojošiem vēžiem, augļi vai ogas. Pēc pāris dienām mātes ar bērniem atkal bija klāt, lai pārliecinātos, vai vakcīna ir iedarbojusies.

Būdama atbildīga, Anna saimniekoja rāmi, nesteidzīgi, bet noteikti. Mājas solī viņai palīdzēja bērnu aukle. Anna raudzījās, lai maltīte būtu pagatavota kā nākas un pasniegta laikā, lai istabas būtu kārtīgas, lai bērnu drēbes būtu tīras un salāpītas. Bērniem viņa mācīja poļu valodu, katoļu katehismu, palīdzēja sagatavoties grēksūdzei un pirmajai Svētajai Komunijai. Lauku dzīve un saimniekošana Annai bija kļuvusi saprotama un patīkama. Viņai patika, ja mājās vienmēr bija pārtikas rezerves, viņa raudzījās, lai nekas netiktu izšķiests bez vajadzības un lai it viss ir noderīgs. Lai mājsaimniecību būtu vieglāk vadīt, Anna bija sev iekārtojusi piezīmju bloknotu, kuru sadalīja četrās daļās: ēdiena gatavošana un konservēšana, rūpes par bērniem, ziņas par augiem un dažādas praktiski noderīgas ziņas.

Par spīti savam sapņainajam raksturam, Anna vienmēr bija organizēta un akurāta. Starp darbiem saimniecībā viņa atrada laiku zīmēšanai un atsāka gleznošanu. Muiža, tās apkārtne, bērni un apkārtnes ļaudis bija viņas pastāvīgie „modeļi”, kas dažādās kompozīcijās krājās uz akvareļu papīra Annas istabā.

Aizvien aizrautīgāk nododoties gleznošanai, Anna sāka rīkot savu darbu izstādes Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī, Varšavā un citur Eiropā. Tas viņai nozīmēja daudz laika pavadīt ārpus mājām, prom no ģimenes. 20. gs. 30. gadi A. SoltaneiRomerei bija viņas mākslas uzplaukuma laiks, nemitīgi ceļojumi, īsi atelpas brīži kopā ar bērniem. Neskatoties uz atšķirtību no saviem mīļajiem un mājām, kā Anna rakstīja savā dienasgrāmatā 1931. gadā, viņa izjuta dziļu mīlestību pret Janopoli, jo tās bija un palika viņas mājas.

A. Soltanes-Romeres radošajā darbā starp ainavām, klusās dabas un sadzīves žanra kompozīcijām īpašu vietu ieņem portrets – iespēja izpaust modeļa rakstura iezīmes, panākt portretisko līdzību. Māksliniecei piemīt pārsteidzoša spēja „iedvest” dzīvību portretējamā attēlā, liekot iemirdzēties 13

acīm, notverot raksturīgo skatienu, sejas vaibstiem piešķirot emocionālo izteiksmību, personības atklāsmi. Akvareļtehnikas virtuoza pārvaldīšana ļāva māksliniecei izteikt sevi gan miniatūros darbos, gan liela izmēra akvareļos – garākā mala varēja sasniegt pat līdz diviem metriem.

No 1919. g. līdz 1937. g. A. Soltane-Romere ir sarīkojusi 24 nozīmīgas izstādes Latvijā, Polijā, Lietuvā, Francijā, Beļģijā, Holandē, Lielbritānijā. Latvijā izstādes notikušas Rēzeknē, Daugavpilī, Rīgā. Līdz 1941. gadam māksliniece uzgleznojusi 1370 darbus, veicot savu darbu sistemātisku pierakstu.

Pēc nemiera pilno pārmaiņu laiku diktētās šķiršanās no mājām Janopolē un klejojumiem pa Eiropu patvēruma meklējumos mākslinieces ģimene aizceļoja pāri Atlantijas okeānam un apmetās uz dzīvi Kanādā, Kvebekas provincē.

Arī jaunajā mājvietā Anna turpināja ražīgi strādāt akvareļa tehnikā, gan rīkojot savu darbu izstādes, gan gleznojot pasūtījuma darbus. Par viņas veiksmīgo māksliniecisko darbību liecina ģimenē saglabātie izstāžu katalogi, avīžu izgriezumi, dienasgrāmatas. Annas Soltanes-Romeres mūžs noslēdzās 1974. gada 6. oktobrī Hudzonā (Hudson) netālu no Monreālas, māksliniece apbedīta turpat, Svētā Akvīnas Toma katoļu kapsētā.

A. Soltanes-Romeres daiļrade atklāj jaunus saskarsmes punktus mākslā gan tepat Latvijā, gan ārpus tās, tā paverot aizmirstības plīvuru un iezīmējot jaunus, sievišķīgus sejas vaibstus Latgales mākslas kopainā.

Kultūrvēsturiskais mantojums un Romeru ģimenes devums ir nepārvērtējams ieguvums Rēzeknei, Latgalei un Latvijai kopumā. Lai Romeru dzimtas stāstu padarītu pieejamu sabiedrībai, Latgales Kultūrvēstures muzejs ir apkopojis iegūto materiālu izstādē un albumā. Lai tā ir kā pateicība cilvēkiem, kas, dodoties trimdā prom no dzimtenes, spēja saglabāt vērtības un vēlējās ar varu izrauto lappusi Latgales kultūrvēsturē atkal no jauna atklāt šeit dzīvojošiem, jo tā ir viena no krāšņākajām ne tikai Latgales laika grāmatā, bet arī Latvijas valsts simtgades stāstos.

Inese Dundure Latgales Kultūrvēstures muzejs Mākslas nodaļas vadītāja 14

8.

Anna Soltane (pa kreisi) bērnībā ar brāli Jedružu, 19. gs. beigas, J. Golča foto, Varšava Anna Sołtan (left) with her brother Jedrus during childhood, end of the 19th century, photo by J. Golcz, Warsaw Анна Солтане (слева) в детстве вместе с братом Едружем, конец 19-ого века, фотография Голца, Варшава Ona Soltanaitė (kairėje) vaikystėje su bruoli Jedružiu, 19 a. pabaiga, J. Golčio nuotrauka, Varšuva Anna Soltane (pa kreisi) bierneibā ar bruoli Jedružu, 19. g. s. beigys, J. Golča foto, Varšava

Watercolourist Anna Sołtan Römer (1895-1974) The historic research of the Römer family, collected in four volumes by the last owner of the Janopol estate – Römer offspring Henryk Seweryn de Römer – dedicated parts of his research to his mother – watercolourist Anna Sołtan Römer.

Thanks to her son’s memories, excepts from her diaries and additional images, the second volume introduced us to a non-ordinary personality – an artist, whose name was known to Latvia during the 1920’s and 1930’s, when the Römer family settled down to live in Janopol manor near Rezekne.

With the last members of the family leaving Latvia in 1941, memories of her gradually faded, as well as the once known prosperity of the Janopol manor.

Anna Sołtan Römer is a descendant of an old Polish noble family. Sołtan family roots can be traced down to the 15th century when they had settled to live in what now is known as Lithuanian territory. Anna Maria Antonina Sołtan was born in 1895, April 28 (April 16 by the old calendar) – the eldest child of the three children of Wiktor and Amelia Sołtan. At the time, the family lived in Warsaw, where Anna was christened on May 12 in the Holy Cross Church.

Hania, as the family called her in her childhood, showed an unusual talent in drawing and painting. Every summer Hania, together with her mother and two brothers, spent time at their uncle (from mother’s side) Waldemar Weyssenhoff’s estates in Tarnów or Jużynty (now Rokiškis district). There she continuously met her other uncle, Jósef Weyssenhoff, a well-known writer, and a distant cousin Henryk Weyssenhoff – a painter. Being in the presence of such a creative family, encouraged Anna’s inherited talent to grow, as well as increased her need to draw and paint.

For Anna winters in Warsaw were busy - packed with private French and German language classes, as well as participating in plays for house parties together with her brothers. Despite being busy, Anna continued to perfect her drawing and painting skills. From 1910 until 1913 she attended lessons of Professor Ciszewski, as well as painters Mordasewicz and Trojanowski.

Alongside that, Anna had one more passion – photography.

She spent a significant amount of time developing film and taking photographs – an unusual past time for an adolescent

of the time. She used a camera on a tripod, creating portraits, photos of her family and interior, as well as personal portraits in the mirror. The developed photographs were carefully glued in albums and signed.

In winter of 1914 and 1915, Anna continued to attend lessons of Professor Stanisław Lentz at Academy of Fine Arts in Warsaw, studying oil painting, specifically - nude paintings.

Unfortunately, these winter lessons with her professor were final in Anna’s academic education, as after the summer of 1915, Sołtan family did not have the chance to return to their home – the country was occupied by the German army.

A five years period of moving from one place to another had begun.

One of the asylums for the Sołtan family was the Aninsk estate (located in the current Belarusian territory). It continuously housed around thirty refugees from different locations. In Aninsk Anna often was seen with her sketchbook in her hands, sketching the people, interior, objects, scenery and animals. At the age of 20 and a half, understanding that her lessons and lectures in Warsaw had come to an end, Anna undertook studying art on her own and developing her painting skills further. Endless practice and observation while drawing portraits allowed Anna to achieve a great portrait likeness of her chosen models. The works were highly demanded amongst the inhabitants of the Aninsk estate.

However, Anna’s mother had to interfere with her work, to somehow control the patrons of her daughters art. When faced with hardships and problems, Anna did not give up but, on the contrary, she persistently redrew and corrected compositions until she was satisfied with the result. Aninsk is where Anna first tried her hand at watercolour painting.

From then she often painted only in watercolour technique, coming across a bigger challenge than when painting in oil – charisma, expression and vitality of the figure.

In Aninsk estate, Anna Sołtan met her future husband Antoni-Kazimierz Römer. A big influence in the choice of her future spouse was her mother, Amelia, who either encouraged the candidate for her daughter`s hand or quite the contrary stripped them of their chances. Her mother considered that it is her obligation to choose her daughter’s 15

future husband. The engagement to Antoni-Kazimierz Römer was made official in 1917, February 7, shortly before Antoni left for Saint Petersburg, to study as an officer. Half a year later, Anna together with her mother travelled to Janopol for the first time. Anna and Antoni’s wedding took place in 1918, August 6 at uncle Waldemar Weyssenhoff’s estate in Zytomir. The life of refugees for the new family had come to an end in the spring of 1920 when they moved to Janopol.

At first, Anna Sołtan Römer’s life was fully devoted to her family. She was committed to becoming a good wife, skilled housewife, a loving and caring mother to her children. Anna – Mamusia – as she was called by the residents was a skilled crafter; she created and resew clothing for herself and her children, knit woollen mittens for winter, decorating them with Latgalian designs as seen in Janopol. She could not be imagined without her portable Singer sewing machine, with which Anna resew and repurposed almost each and every single one of her evening gowns, allowing her to look original and stand out from the crowd.

Caring for her children, Anna vaccinated her children against chicken pox each year. Aware of this annual vaccination, the local mothers were at her doorstep on that day, just for Anna to carefully give their children a vaccine on their upper arm. As gratitude, the local women left gifts – baskets with live crayfish, as well as fruit and berries. A few days later, children were checked up on once more, to see if the vaccine had worked.

Being a responsible person, Anna worked around the house carefully and prudently, yet still was confident. Her help around the house was her children’s nanny. Anna always saw that the meals were prepared accordingly and given to the table in timely manner, that the rooms were clean and tidy, that her children were clothed in clean and patched clothing. She taught her children the Polish language, Catholic catechism, helped them get ready for confessions and the Holy Communion. Country life and housekeeping had become comprehensible and enjoyable. She made sure that the house had food reserves, saw that nothing went to 16

waste without a reason, and that everything was practical and useful. In order to help her around the house, Anna created a personal notebook, divided into four parts: food preparation and preservation; childcare; notes on plants and herbs; and generally practical notes.

Despite her dreamy personality, Anna was always organised and orderly. In-between the household chores, she found time to draw and returned to painting. The estate, its surroundings, the children and the locals were her reoccurring models that were collected on watercolour paper in Anna’s room. As Anna got more enthusiastic about painting, she started to exhibit her works in Rezekne, Riga, Daugavpils, Warsaw and other cities in Europe. It meant that she spent an abundance of time away from home.

In the 1930’s, Anna Sołtan Römer’s art was flourishing – countless travels and short periods of respite with her children. Anna describes in the diary of 1931 that despite the distance from her loved ones and her home, she feels deep love for Janopol as it is and will always be her home.

Amongst the paintings of Anna Sołtan Römer – sceneries, nature mort and genre compositions, a special place is given to portraits. It was a chance to portray the features of the model - capturing the true portrait likeness of the live object. The painter had a fantastic ability to “infuse” the portrait with life – giving eyes a sparkle, capturing the characteristic glance of the model, showing the emotional expressiveness of the cheeks, revealing the true personality of the object in the painting. The watercolour technique employed by Anna allowed her to express herself both in miniature paintings and paintings of greater canvases – the length of the longest side could extend to two metres.

In the period between 1919 and 1937, Anna Sołtan Römer had held 24 important exhibitions in Latvia, Poland, Lithuania, France, Belgium, Holland and Great Britain. In Latvia, the exhibitions were held in Rezekne, Daugavpils and Riga. As of 1941, the painter had created 1370 works of art, each of them systematically recorded.

After a period of unrest that separated the family from their roots in Janopol and searching for refuge in Europe,

painter’s family travelled over the Atlantic Ocean and settled down for life in Quebec, Canada. The new home also saw Anna continue her work on watercolour paintings, both holding exhibitions and accepting commissions.

Her success is reflected in the exhibition catalogues, newspaper clippings and diaries kept by her remaining family members. Anna Sołtan Römer’s life came to an end in 1974, October 6, in Hudson not far from Montreal.

The painter was buried in St. Thomas Aquinas Catholic cemetery.

The works of Anna Sołtan Römer reflect new points of contact between Latvian art and art abroad. Her works lift the veil of oblivion and highlight new and feminine features in the Latgalian art society.

The cultural and historical inheritance and the Römer family’s donation is a wonderful gain to Rezekne, Latgale and Latvia in general. To make the Römer family’s story accessible to the people, Latgale Culture and History Museum has compiled the donated material into an exhibition and an album. Be it a gratitude to the people, who in exile from their homeland, could preserve their values, and strove to recreate the forcefully torn page from the book that is the Latgalian Cultural History for the locals. As this page is one of the most colourful not only in the Latgalian history, but also in the whole of 100 years of Latvian stories.

Inese Dundure Latgale Culture and History Museum Head of the Department of Art 9.

Anna Soltane 6 gadu vecumā Lietuvā, 1901. g.

6-year-old Anna Sołtan, Lithuania, 1901 Анна Солтане–Ромере в шестилетнем возрасте, Литва, 1901 год Ona Soltanaitė 6 metu amžiaus Lietuvoje, 1901 m.

Anna Soltane 6 godu vacumā Leitovā, 1901. g.

17

Художница-акварелист Анна Солтане-Ромере (Anna Soltan Römer, 1895-1974) В исследовании истории рода Ромеров, которое в четырёх томах с приложениями обобщил продолжатель рода помещиков Ромеров, последних владельцев усадьбы Янополе, Генрих Северин де Ромер (Henry S. de Römer), одна из рассматриваемых тем посвящена его матери художнице-акварелисту Анне Солтане-Ромере. Благодаря воспоминаниям её сына, выдержкам из её дневника, добавленным иллюстрациям, во втором томе исследования можем познакомиться с неординарной личностью, художницей, чьё имя было хорошо известно широкой Латвийской публике в 20-30 годы 20-ого столетия, когда семейство Ромеров ещё жило в Янопольской усадьбе недалеко от Резекне. Когда в 1941-ом году последние члены семьи покинули Латвию, воспоминания о ней постепенно покрыла пелена забвенья, так же как и былое благополучие Янопольской усадьбы. Анна Солтане-Ромере была из древнего польского дворянского рода. Корни рода Солтан начинаются уже в 15-ом веке на нынешней территории Литвы. Анна Мария Антонина Солтане родилась 28-ого апреля 1895-ого года (по старому стилю 16-ого апреля) как старшая дочь в семье Виктора и Амелии Солтан. Семья в то время жила в Варшаве, ребёнка крестили 12-ого мая в костёле Святого Креста. Ханья, как её звали в семье в детские годы, уже с семилетнего возраста проявила необыкновенный талант в рисовании и живописи. Каждое лето Ханья вместе с матерью и двумя братьями отправлялась во владения дяди (брата матери) Валдемара Вайзенхофа в Тарново или Йжинтос Каунусского округа. Тут она обычно встречала второго брата матери Иозефа Вайзенхофа – известного писателя, и дальнего двоюродного брата Генриха Вайзенхофа – художника. Присутствие одарённых родственников способствовало расцвету врождённого таланта Анны, потребности рисовать и писать картины. Зимы в Варшаве для Анны были наполнены учёбой, частными уроками французского и немецкого языков, занятиями вместе с братьями в театральных постановках для домашних торжеств. Анна также развивала свои умения рисования и живописи. С 1910-ого до 1913-ого года она посещала уроки рисования у профессора Чижевского и художников Мордасевича, Трояновского.

18

Кроме того у Анны было необычное для того времени увлечение- фотографирование. Она проводила много времени, проявляя фотоплёнки и изготавливая фотографии. Использовала она фотокамеру на штативе, снимала портреты, семейные фотографии, фото интерьера, а также автопортреты в зеркальном отражении. Готовые фотографии Анна тщательно приклеивала и подписывала в аккуратных фотоальбомах. Зимой 1914-1915 года Анна продолжала посещать занятия в Варшавской Художественной академии у профессора Станислава Ленца (1863-1920), где она изучала живопись маслом, особое внимание обращая на жанр натуры (акта). К сожалению, лекции той зимы у профессора были последними в академическом образовании Анны, так как после лета 1915-ого года семье Солтан не было суждено вернуться в Варшаву- город оккупировала немецкая армия. Начался пятилетний период странствований с места на место в поисках пристанища. Одно из мест пребывания было в поместье Анинска (нынешняя территория Белоруссии). Тут постоянно пребывали примерно 30 беженцев из разных мест. В Анинске Анну часто можно было увидеть с блокнотом в руках, создавая эскизы людей, интерьеров, предметов, пейзажей и животных. В возрасте двадцати с половиной лет, понимая, что обучение живописи для неё закончилось, Анна полна решимости трудиться и усовершенствоваться самостоятельно. Неперывная практика и наблюдательность позволили Анне добиться сходства портретов с лицами моделей. Её работы были востребованы среди жителей усадьбы Анинска, но вскоре, наблюдая за происходящим, матери Анны пришлось вмешаться в занятия дочери, чтобы контролировать клиентуру. При преградах и препятствиях Анна не сдавалась, наоборот – она упорно переделывала работы, исправляла композицию, пока сама не была полностью довольна результатом. Здесь молодая художница впервые попробовала себя в акварельной живописи. С того времени она пишет только акварелью, так как это ей кажется более привлекательным, экспрессивным и живым по сравнению с масляной живописью.

В усадьбе Анинска Анна впервые встретила своего будущего жениха Антония Казимира Ромера. Большую роль в выборе спутника жизни сыграла и её мать Амелия, которая то подбадривала претендентов на руку и сердце дочери, то, наоборот, лишала их надежды. Мать считала, что её долг выбрать будущего мужа дочери. Официальная помолвка с Антонием Казимиром Ромером состоялась 7-ого февраля 1917-ого года незадолго до его отъезда в Санкт-Петербург в школу офицеров. Полгода спустя Анна с матерью первый раз отправились в Янополе. Бракосочетание Анны и Антония состоялось 6-ого августа 1918-ого года во владении дяди Валдемара Вейзенхофа в Житомире. Молодая семья весной 1920-ого года отправляется в Янополе и тем самим для них заканчиваются скитания беженцев. Сначала жизнь Анны Солтане-Ромере была полностью посвящена семье. Она хотела быть хорошей женой, умелой хозяйкой, любящей и заботливой матерью для своих детей. Анна, как её звали Мамуся, была искусной рукодельницей, сама шила или перешивала себе и детям одежду, вязала на зиму шерстяные варежки, украшенные латгальскими узорами, которые поизаимствованы в Янополе. Её трудно представить без переносной швейной машины «Singer», на которой Анна перешила почти все свои вечерние платья, что позволяло ей выглядеть всегда оригинальной и отличаться от остальных дам. Каждый год, беспокоясь о здоровье детей, Анна сама делала им прививки от ветряной оспы. Все окрестные матери это знали и тоже приходили со своими детьми, чтобы она сделала им прививки. В благодарность оставляли подарки – корзиночки с ползающими раками, фрукты и ягоды. Через пару дней матери с детьми приходили вновь, чтобы убедиться в действии прививки. Будучи ответственной, Анна хозяйничала размеренно, неторопливо, но по определённым правилам. По дому ей помогала няня. Анна смотрела за тем, чтобы еда была вкусной и вовремя, чтобы в комнатах был порядок, чтобы одежда детей была чистой и заштопанной. Она учила детей польскому языку, католическому катахезису, готовила их к исповеди и первому Святому Причастию.

Сельская жизнь и ведение хозяйства были для Анны приятны и понятны. Ей нравилось, когда дома были запасы продуктов, она следила за тем, чтобы ничего не выбрасывали и не тратили впустую. Чтобы было легче вести хозяйство, она завела записную книгу, в которой было четыре раздела: кулинария и консервирование, уход за детьми, сведения о растениях и разная практичая информация. Несмотря на свою мечтательность, Анна всегда была собранной и аккуратной. В промежутках между делами по хозяйству она находила время для рисования и возобновила занятия живописью. Усадьба, её окрестности, люди, дети были её постоянными «моделями», в разных композициях они отображались на акварельной бумаге в комнате Анны. Занятия живописью привели к тому, что Анна начала выставлять свои работы в Резекне, Риге, Даугавпилсе, Варшаве и других городах Европы. Это значило и то, что много времени приходилось проводить вне дома, в отрыве от семьи. В 30-ые годы 20-ого века был расцвет творчества Анны Солтане- Ромере, непрерывные путешествия, короткие минуты отдыха вместе с детьми. Несмотря на разлуку с близкими и домом, она испытывает глубокую любовь к Янополе, об этом свидетельствует запись в её дневнике в 1931-ом году. В творчестве Анны Солтане-Ромере среди портретов, натюрмортов, пейзажей и картин бытового жанра особое место занимает портрет – возможность отобразить характер моделей, достичь внешнего сходства. Художница обладает удивительной способностью «вдохнуть» жизнь в отображение, заставляя блестеть глаза, уловив характерный взгляд, чертам лица придав эмоциональную выразительность, раскрыв личность. Виртуозное владение акварельной техникой позволило художнице выразить себя как в миниатюрных работах, так и акварелях большого размера, где одна сторона картины могла быть длиной до двух метров. В период времени с 1919-ого до 1937-ого года Анна Солтане-Ромере организовала 24 значительные выставки в Латвии, Польше, Литве, Франции, Бельгии, Голландии, Великобритании. В Латвии выставки были в Резекне, 19

Даугавпилсе, Риге. До 1941-ого года художница написала 1370 картин, систематически записывая свои работы. После вынужденного расставания с домом в Янополе и странствий по Европе в поисках пристанища семья художницы поселилась в Канаде, в провинции Квебек. На новом месте жительства Анна продолжала плодотворную работу – писала акварелью, организовала выставки своих работ, выполняла заказы. О её успешной художественной деятельности свидетельствуют сохранённые в семейном архиве вырезки из газет, каталоги выставок, дневники. Жизненный путь Анны Солтане-Ромере завершился 6-ого октября 1974-ого года в Худзоне (Hudson) неподалёку от Монреаля. Художница похоронена там же, на католическом кладбище Святого Тома Аквинского. Творчество Анны Солтане-Ромере отражает новые точки соприкосновения в искусстве как в Латвии, так и за её пределами, приоткрыв пелену забвения и наметив новые, женственные черты в общей картине искусства Латгале. Культурно историческое наследие семьи Ромеров значимо для Резекне, Латгале, Латвии в целом. Чтобы история жизни семьи Ромеров была доступна обществу, Латгальский культурно-исторический музей обобщил доступный материал в выставке и альбоме. Это является знаком благодарности тем людям, которые в эмиграции, вдали от родины смогли сохранить ценности и желали насильно вырванную страницу Латгальского культурно исторического наследия вновь открыть жителям Латгале, так как это одна более красочных страниц в книге истории Латгале и Латвии в преддверии 100-летия нашего государства. Инесе Дундуре Латгальский культурно-исторический музей Заведующая отделом искусств

20

10.

Anna Soltane (centrā) mākslas nodarbībās pie prof. Čiževska, 1913. g. pavasaris, Varšava Anna Sołtan (in the middle) during an art lesson with Professor Ciszewsky, Spring 1913, Warsaw Анна Солтане–Ромере (в центре) на занятиях живописи у профессора Чижевского, весна 1913-ого года, Варшава Ona Soltanaitė (centre) mėno užsiėmimoje pas prof. Čiževsko, 1913 m. pavasaris, Varšuva Anna Soltane (centrā) muokslys nūdarbeibuos pi prof. Čiževska, 1913. g. pavasars, Varšava

Akvarelininkė Ona Soltanaitė-Romerienė (Anna Sołtan Römer, 1895–1974) Romerių giminės istorijos tyrinėjime, ką keturiuose tomuose su prieda susirinko paskutinis Janopolės dvaro savininkas – dvarininkų Romerių atžala Henrikas Severinas de Romeris (Henry S. de Römer), viena iš aptariamų temų yra skirta jo motinai – akvarelininkei Onai Soltanaitei-Romerienei. Dėl sūnaus prisiminimų, ištraukų iš motinos dienoraščio, pridėtų atvaizdų, tyrinėjimo 2 tome galime sužinoti apie neįprastą asmenybę, menininkę, kurios vardas gerai žinomas visuomenei XX a. 3–4-ajame dešimtmetyje, kada Romerių šeima vis dar gyveno Janopolės dvare netoli Rezeknės. Paskutiniams šeimos nariams 1941 metais paliekant Latviją, jos atminimą palaipsniškai dengė užmaršties uždanga, kaip ir ankstesnė Janopolės dvaro gerovę.

O. Soltanaitė-Romerienė yra senos lenkų bajorų giminės atžala. Soltanų giminės šaknys randamos XV a., kada jie apsigyveno dabartinėje Lietuvos teritorijoje. Ona Marija Antonina Soltanaitė gimusi 1895 metais balandžio 28 d. (po senojo stiliaus balandžio 16 d.) kaip vyresnioji dukra Viktoro ir Amelijos Soltanų trijų vaikų šeimoje. Tada šeima gyveno Varšuvoje, ir vaikas buvo pakrikštytas gegužės 12 d. Varšuvos Šventojo Kryžiaus bažnyčioje. Hanja, nes šeimoje ji buvo taip vadinta vaikystėje, septyneriu metu amžiaus parodė neįprastus talentus piešiant ir dažant.

Kiekvieną vasarą Hanja, kartu su sava motina ir dviem broliais, atvyko į dėdės (motinos brolio) Valdemaro Veisenhofo turtą Tarnavoje arba Jūžintuose (dabartiniame Rokiškio rajone). Čia ji visada susitiko su kitu motinos broliu Jozapu Veisenhofu – gerai žinomu rašytoju, ir tolimu pusbroliu Henriku Veisenhofu – dailininku. Meniškai pakryptų giminaičių buvimas skatino Onos įgimto talento tolesnio klestėjimo, poreikio piešti ir dažyti. Žiemas visada Ona buvo labai užsiėmusi savo mokimu Varšuvoje, pas repetitorę mokantis prancūzų ir vokiečių kalbą, kartu su broliais dalyvaudama namų švenčių teatraliniuose vaidinimuose, skirtuose su savo broliais namuose.

Ona taip pat toliau tęstė plėtoti savo piešimo ir tapybos įgūdžius. Nuo 1910 iki 1913 metų ji lankė piešimo pamokas, kurias vadovavo prof. Čiževskis, taip pat dailininkai Mordasevičius, Trojanovskis.

Be to, Ona turėjo dar vieną aistrą – fotografiją. Ji daug laiko praleido, ryškint juostas ir gamint nuotraukas – labai neįprasta veikla mergaitei tuomet. Ji vartojo fotokamerą ant trikojo, darė portretus, šeimos ir interjero nuotraukas, bei autoportretus veidrodrodžio atvaizde. Pagamintos nuotraukos Ona kruopščiai klijavo ir parašė tvarkingai sudarytuose albumuose.

1914–1915 metų žiemą Ona tęsė lankyti Varšuvos dailės akademijos paskaitas pas prof. Stanislovu Lenku (1963–1920), kur studijavo aliejines tapybas, ypač akto žanrą. Deja, šios žiemos paskaitos pas profesorių uždarė Onos akademines studijas, nes po 1915 metų vasaros Soltanų šeima nebegali grįžti į Varšuvą – miestą buvo okupavusi vokiečių armija.

Prasidėjo penkerių metų ilgas persikelimo laikotarpis iš vienos vietos į kitą kaip prieglobsčio ieškotojai.

Viena iš Soltanų apsistojimo vietų buvo Aninsko dvaras (dabartinėje Baltarusijos teritorijoje). Čia nepertraukiamai išbuvo apie 30 pabėgėlių iš įvairių vietų. Aninske Ona dažnai buvo matyta piešimo bloknotu rankose, skicuojant žmonių, interjero ir daiktų, peizažų ir gyvūnų. Dvidešimt su puse metu amžiaus, suvokdama, kad jos meno paskaitos ir pamokos Varšuvoje baigtos, Ona įsipareigojo dirbti savarankiškai meno srityje ir tobulinti savo įgūdžius tapyboje. Nuolatinė praktika ir pastabumas, piešant portretus, leido Onai pasiekti didelį panašumą į atrinktų modelių veidus. Jos kūriniai labai turėjo paklausa tarp Aninsko dvaro gyventojų, tačiau netrukus, matudamai atsitikimą, Onos motina turėjo įsikišti į dukters užsiėmimą, kad kažkaip valdytų klientūrą. Susidūrusi su sunkumais, Ona nepasidavė, priešingai – ji primygtinai perpiešė ir taisė kompoziciją, kol ji visiškai buvo patenkinta atliktu darbu. Čia jauna dailininkė pirmą kartą bandė savo ranką akvarelėje. Nuo tos akimirkos ji tapė tiktai akvarelės technikoje, kuriame susitiko su didesniu iškvietimu, patrauklumu, ekspresija ir gyvenimo nei aliejinių dažų technikoje.

Aninsko dvare Ona Soltanaitė pirmą kartą irgi sutiko savo būsimą jaunikį Antaną Kazimierą Romerį. Didelė vaidmuo, pasirinkant gyvenimo draugą, buvo jos motinai 21

Amelijai, kuri arba padrąsino pretendentą gauti savo dukters ranką, arba plėšė jo viltis. Motina mano, kad jos pareiga – pasirinkti dukteriai būsimą vyrą. Oficialūs sužadėtuvės su Antanu Kazimieru Romeriu buvo paskelbtos 1917 metais vasario 7 dieną, prieš pat Antano išvykimą į Sankt Peterburgą mokytis karo mokykloje. Po pusmetį Ona ir jos motina pirmą kartą keliavo į Janopolę. Onos ir Antano sutuoktuvės vyko 1918 metais rugpjūčio 6 dieną Žitomire, Onos dėdės Valdemaro Veisenhofo turte. Jaunąjai šeimai pabėgėlių padėtis baigėsi 1920 metais pavasarį, kai išvyko į Janopolę.

Iš pradžių Onos Soltanaitės-Romerienės gyvenimas buvo visiškai skirtas šeimai. Ji pasiryžo tapti puiki žmona, sumani namų šeimininkė ir būti mylinčia ir rūpestinga mama savo vaikams. Ona – Mamusė, kaip juos vadinosi namie, buvo sumani rankdarbininkė, pati ruošė ar persiuvo sau ir vaikams drabužius, žiemai mezgė vilnonės kumštines pirštines, kurias papuošė čia Janopoleje matytais latgaliečių pirštinių ornamentais. Ji nebuvo įsivaizduojama be nešiojamos siuvamojos mašinos „Singer”, kuria Ona padarė pakeitimų ar persiuvo beveik visas savo vakarines sukneles, todėl visada galėjo atrodyti originalu ir skirtinga nei kitos bendrovės ponios.

Kiekvienais metais, rūpindamosi savo vaikais, Ona pati skiepijo nuo vėjaraupius. Žinodamas tai, šią dieną visos apylinkės motinos atvyko su savo vaikais, kad Ona jiems skiepijo vakciną ant žastes. Kaip padėka paliko dovanos – krepšeliai su ropojančiais vėžiais, vaisiai ar uogos. Po kelių dienų motinos su vaikais dar atvyko įsitikinti, ar vakcina veikė.

Būdama atsakinga, Ona šeimininkavo rėmiai, laisvai, o ryžtingai. Ruoštant po namus, jai padėjo auklė. Ona žiūrėjo, kad valgymas būtų virtas gerai ir paduotas laiku, kad kambariai būtų tvarkingi, kad vaikų drabužiai būtų švarūs ir sulopyti. Vaikams ji mokė lenkų kalbą, katalikų katekizmą, padėjo pasiruošti išpažinčiai i ir pirmąjai Šventąjai Komunijai. Kiemo gyvenimas ir šeimininkavimas Onai tapo suprantamas ir malonus. Ji mėgo namie turėti maisto atsargos, ji žiūrėjo, kad nieko neekvotų be reikalo ir viskas būtų naudingas. Kad lengviau šeimininkauti, Ona buvo įrengusi 22

užrašų knygelę, kuri buvo padalinta į keturias dalis: maisto ruošimas ir konservavimas, vaikų priežiūra, naujienos apie augalus ir įvairūs praktiniai dalykai.

Priešingai savo svajingui pobūdžiui, Ona visada buvo organizuota ir tiksli. Tarp darbų ūkyje ji rasdavo laiko piešti ir dar pradėjo tapyti. Dvaras, jo apylinkė, vaikai ir apylinkės gyventojai buvo jos nuolatiniai „modeliai”, kurie įvairiuose kompozicijose kaupėsi ant akvarelės popieriaus Onos kambaryje. Dar aistringiau atsidodant tapybai, Ona pradėjo organizuoti savo kūrinių parodas Rezeknėje, Rygoje, Daugpilyje, Varšuvoje ir kitur Europoje. Tai jai reikškė daug laiko praleisti ne namie, ne savo šeimoje. XX a. 4-as dešimtmetis Onai Soltanaitei-Romerienei buvo jos meno suklestėjimo laikas, nuolaitinios kelionės, trumpūs pertraukos kartu su savo vaikais. Nepaisant atskirtumo nuo savo artimiausių ir namo, kaip Ona rašė savo dienoraštyje 1931 m., ji jautė didelę meilę Janopoliui, nes tai buvo ir liko jos namas.

Onos Soltanaitės-Romerienės kūryboje tarp peizažų, natiurmortų ir buitinio žanro kompozicijų ypatingą vietą užima portretas – galimybė atskleisti modelio charakterį, pasiekti panašumą. Dailininkė nuostabiai pajėgė „ įkvėpti” gyvybės portretuojame atvaizde, likdama spindėti akims, pagaudama charakteringą žvilgsnį, suteikdama veido bruožams emocinę išraišką, asmenybės apreiškimą.

Akvarelės technikos virtuozas sugebėjimas leido dailininkei išreikšti save ir miniatiūriniamuose kūriniuose, ir didelio dydžio akvarelėse – ilgiausia paraštė galėjo siekti iki dviejų metrų.

Nuo 1919 m. iki 1937 m. A. Soltanaitė-Romerienė surengė 24 reikšmingas parodas Latvijoje, Lenkijoje, Lietuvoje, Prancūzijoje, Belgijoje, Olandijoje, Didžiojoje Britanijoje.

Parodos Latvijoje vyko Rėzeknėje, Daugpilyje, Rygoje. Iki 1941 m. dailininkė nutapė 1370 kūrinių, vykdydama sisteminius savo kūrinių įrašus.

Po nerimo pilno pakeitimų laiko skirimo nuo namo Janopolėje ir klajonių po Europą ieškant prieglobsčio, dailininkės šeima išvyko per Atlantą ir apsigyveno Kanadoje, Kvebeke.

Irgi savo naujuose namuose Ona tęsė toliau intensyviai dirbti akvarelės technikoje, ir ruošdama savo kūrinių parodas,

ir tapydama pagal užsakymą. Apie jos sėkmingą meninę veiklą rodo šeimoje išsaugoti ekspozicijų katalogai, laikraščių iškarpos, dienoraščiai. O. Soltanaitės-Romerienės amžius užsidarė 1974 m. spalio 6 d. Hudzone, netoli Monrealio, dailininkė palaidota Šventėse Tomo Akviniečio katalikų kapinėse.

O. Soltanaitės-Romerienės kūryba atskleidžia naujus meno sąlyčio taškus ir čia Latvijoje, ir anapus jos, taip atidarant užmaršties uždangą ir išskiriant naujas, moteriškas veido išraiškas Latgalės dailės vaizde.

Kultūros paveldas ir Romerių šeimos indėlis yra neįkainojama nauda Rezeknei, Latgalei ir Latvijai apskritai.

Kad Romerių šeimos istorija būtų prieinama visuomenei, Latgalos kultūros ir istorijos muziejus yra surinkęs medžiagą parodoje ir albume. Tegu tai būna padėka žmonėms, kurie, išvykant į tremtį iš savo tėvynės, sugebėjo išsaugoti savo vertybes ir norėjo su galia išrautą puslapį Latgalos kultūros istorijoje atgal iš naujo atskleisti čia gyvenantiems, nes tai yra viena iš puikiausių ne tik Latgalės laikų knygoje, bet ir Latvijos valstybės šimtmetįčio istorijose.

Inese Dundure Latgalės kultūros ir istorijos muziejus Meno skyriaus vadovė

11.

Anna Soltane-Romere 20. gs. 20. gadu sāk.

Anna Sołtan Römer, beginning of 1920’s Анна Солтане–Ромере в начале 20-ых годов 20-ого века Ona Soltanaitė-Romerienė XX a. 3-iojo dešimtmečio pradžoje Anna Soltane-Romere 20. g. s. 20. godu suokuos

23

12.

Anna Soltane-Romere / Anna Sołtan Römer / Анна Солтане-Ромере / Ona Soltanaitė-Romerienė Miniatūra „Pašportrets”, 1930. g., 2,6 x 11,2 x 9,2 cm Miniature “Autoportrait”, 1930, 2,6 x 11,2 x 9,2 cm Миниатюра «Автопротрет», 1930 год, 2,6 × 11,9 × 9,2 см Miniatūra „Autoportretas”, 1930 m., 2,6 x 11,2 x 9,2 cm Miniatura „Pošportrets”, 1930. g., 2,6 x 11,2 x 9,2 cm

24

Akvareliste Anna Soltane-Romere (Anna Sołtan Römer, 1895–1974) Romeru dzymtys viesturis pietejumā, kū četrūs siejumūs ar dalykumu apkūpuojs Janopolis muižys pādejūs eipašnīku – muižnīku Romeru atvase Henriks Severins de Romers (Henry S. de Römer), vīna nu apsavārtūs temu ir veļteita juo muotei – akvarelistei Annai Soltanei-Romerei. Pasateicūt dāla atmiņom, izvylkumim nu muotis dīnysgruomotys, dalyktajim attālim, pietejuma 2. siejumā varim īpazeit naordinaru personeibu, muokslineicu, kurys vuords ir bejs labi pazeistams Latvejis publikai 20. g. s. 20.–30. godūs, kod Romeru saime vēļ dzeivova Janopolis muižā natuoli nu Rēzeknis. Pādejim saimis lūceklim atstuojūt Latveju 1941. godā, atminis par jū pamozom nūsedze aizmiersteibys veļums taipat, kai Janopolis muižys nazkodejū lobkluojeibu.

A. Soltane-Romere ir senejis pūļu muižnīku dzymtys atvase.

Soltanu dzymtys saknis vaicojamys jau 15. g. s., kad jī beja īsakuotovuši iz dzeivi niulenejuos Leitovys teritorejā. Anna Mareja Antonina Soltane ir dzymuse 1895. gads 28. aprelī (piec vacuo styla 16. aprelī) kai vacuokuo meita Viktora i Amelejis Soltanu treis bārnu saimē. Saime tymā laikā dzeivova Varšavā, i bārnu kristeja 12. majā Varšavys Svātuo Krysta bazneicā. Hanja, kai jei saimē tyka saukta bierneibā, jau septeņu godu vacumā paruodeja naparostu talantu zeimiešonā i gleznuošonā. Sevkuru vosoru Hanja kūpā ar muoti i obejim bruolim devēs iz dzedzis (muotis bruoļa) Valdemara Veisenhofa eipašumim Tarnovā ci Jūžintūs (niulenejā Rokišku rajonā). Ite jei vysod satyka ūtru muotis bruoli Jozefu Veisenhofu – pazeistamu rakstnīku, i patuolu bruolānu Henriku Veisenhofu – gleznuotuoju. Muokslinīcyski īvierzeitūs radinīku sūpluokums veicynova Annys īdzymtuo talanta tuoluoku izplaukumu, vajadzeibu zeimēt i gleznuot.

Zīmys Varšavā Annai vysod beja cīš aizjimtys ar vuiceibom, pi privatškoluotuojis apgiustūt fraņču i vuocu volūdu, kūpā ar bruolim pīsadolūt teatralūs uzvadumūs, kas dūmupti sātys svineibom. Taipat Anna turpynova atteistēt sovys zeimiešonys i gleznuošonys prasmis. Nu 1910. gods da 1913. gods jei apmeklēja zeimiešonys stuņdis, kurys vadeja prof. Čiževskis, kai ari muokslinīki Mordasevičs, Trojanovskis.

Bez tuo Annai beja vēļ vīna aizaraušona – fotografiešona.

Jei pavadeja daudz laika, atteistūt filmys i izgatavejūt fotografejis – cīš naparosta nūsadorbuošona jaunītei tymūs

laikūs. Jei lītova iz trejkuoja nūstateitu foto kameru, taiseja portretus, saimis i interjera foto, ari pošportretus spūguļattālā. Izgataveituos fotografejis Anna ryupeigi leimēja i paraksteja akurati veiduotūs albumūs.

1914.–1915. gods zīmā Anna turpynova apmeklēt stuņdis Varšavys Muokslys akademejā pi prof. Stanislava Lenca (1963–1920), kur jei studēja eļlas gleznīceibu, eipaši akta žanru. Dīvamžēļ ituos zīmys lekcejis pi profesora beja nūslādzūšuos Annys akademiskajuos studejuos, partū ka piec 1915. gods vosorys Soltanu saimei vaira nabeja īspiejis atsagrīzt Varšavā – piļsātu beja okupiejuse vuocu armeja. Suocēs pīcu godu gars puorceļuošonys pūsmys nu vīnys vītys iz ūtru kai patvāruma maklātuojim.

Vīna nu apsamesšonys vītu Soltanim beja Aninskys muiža (niulenejā Boltkrīvejis teritorejā). Te napuortraukti uzaturēja ap 30 kara biegļu nu vysaidu vītu. Aninskā Anna bīži viņ tyka radzāta ar zeimiešonys bloknotu rūkuos, skicejūt cylvākus, interjerus i lītys, ainovys i dzeivnīkus. Divdesmit ar pusi godu vacumā, saprūtūt tū, ka juos muokslys lekcejis i nūdarbeibys Varšavā ir beigušuos, Anna apsajēme dorbuotīs muokslā patstuoveigi i pylnveiduot sovys prasmis gleznuošonā. Napuortraukta praktiziešonuos i viereigums, zeimejūt portretus, ļuove Annai dabuot īvārojamu leidzeibu ar izvālātū modeļu sejom. Juos dorbi beja cīš pīpraseiti storp Aninskys muižys īdzeivuotuojim, tok dreiž viņ, vārojūt nūteikūšū, Annys muotei daguoja īsajaukt meitys nūdarbē, lai koč kai kontrolātu klienturu. Sasatykdama ar gryuteibom, Anna napasadeve, taišni preteji – jei neaatlaideigi puorzeimēja i lobova kompoziceju, cikom beja piļneigi apmīrynuota ar padareitū. Ite jaunuo muokslineica pyrmū reizi paraudzeja rūku akvarelī.

Nu ituos šaļts jei gleznova viņ akvareļtehnikā, kurā sasatyka ar leluoku izaicynuojumu, pīviļceibu, ekspreseju i dzeiveibu kai eļlis gleznuošonys tehnikā.

Aninskys muižā A. Soltane pyrmū reizi satyka ari sovu nuokušū leigavaini Antoneju Kazimiru Romeru. Lela lūma dzeivisbīdra izvēlē beja juos muotei Amelejai, kura voi nu īdrūsynova kaidu pretendentu iz meitys rūku ci, atkuoleņ, laupeja jam cereibys. Muote skaiteja, ka juos pīnuokums ir izalaseit meitai veiru. Oficialuo sasadarynuošona ar Antoneju Kazimiru Romeru tyka pasludynuota 1917. gods 7. februarī 25

eisi pyrma Antoneja aizbraukšonys iz Sanktpīterburgu, kab vuiceitūs oficeru školā. Pusgodu vāluok Anna ar muoti pyrmū reizi ceļova iz Janopoli. Annys i Antoneja lauleibys nūtyka 1918. gods 6. augustā Žitomirā, Annys onkuļa Valdemara Veisenhofa eipašumūs. Kara biegļu gaitys jaunajai saimei nūsaslēdze 1920. gods pavasarī, kod jī devēs iz Janopoli.

Nu suoku Annys Soltanis-Romeris dzeive beja piļneibā veļteita saimei. Juos apsajimšona beja byut lobai sīvai, prasmeigai sātys saimisteibys vadeituojai i meilūšai i ryupeigai mamai sovim bārnim. Anna – Mamuse, kai jū sauce sietinīki, beja prasmeiga rūkdarbneica, poša darynova ci puoršyva sev i bārnim drēbis, adeja zīmai vylnys kulaiņus, kurus izraksteja ar tepat Janopolē nūsavārtim latgalīšu cymdu musturim.

Jei nabeja īdūmojama bez sovys puornosojamuos „Singer“ šyunamuos mašynys, ar kuru Anna puoršyva ci puorveidova gondreiž vysys sovys vokora suknis, kas ļuove vysod izavērt originali i atškireigi nu puorejūs sabīdreibys kuņdžu.

Sevkuru godu ryupēs par bārnim Anna jūs poša pūteja pret vieja pokom. Itū zynuodamys, itamā dīnā vysys apleicīnis muotis atguoja ar sovim bārnim, lai Anna jim īcierš rūkā pi placa vakcinu. Kai pateiceiba tyka atstuotys duovonys – kerzeitis ar ruopojūšim viežim, augli ci ūgys. Piec puora dīnu muotis ar bārnim otkon atguoja, kab puorsalīcynuotu, ci vakcina ir īsadorbovuse.

Byudama atbiļdeiga, Anna saimnīkova romoni, nasteidzeigi, a nūteikti. Sātys sūlī jai paleidzēja bārnu aukle. Anna vērēs, kab mīlaste byutu sataiseita kai vajag i padūta laikā, kab ustobys byutu parādā, kab bārnu drēbis byutu teirys i saluopeitys. Bārnim jei vuiceja pūļu volūdu, katuoļu katehismu, paleidzēja sasagataveit spovedei i pyrmajai Svātajai Komunejai. Lauku dzeive i saimnīkuošona Annai beja palykuse saprūtama i pateikama. Jai patyka, ka sātā vysod beja puortykys rezervis, jei vērēs, kab nikuo naizlītuotu bez vajadzeibys i kab piļneigi vyss ir nūdereigs. Kab sātys saimisteibu byutu vīgļuok vadeit, Anna beja sev īkuortovuse pīzeimu bloknotu, kuru sadaleja četruos daļuos: iedīņa gataveišona i konserviešona, ryupis par bārnim, zinis par augim i vysaidys praktiski nūdereigys zinis.

Par speiti sovam sapņainajam raksturam, Anna vysod beja organizāta i akurata. Storp dorbim saimisteibā jei atroda lai26

ku zeimiešonai i atsuoce gleznuošonu. Muiža, juos apleicīne, bārni i apleicīnis ļauds beja juos pastuoveigī „modeļi“, kas vysaiduos kompozicejuos kruojuos iz akvareļu papeira Annys ustobā. Vys aizrauteiguok nūsadūdama gleznuošonai, Anna suoce reikuot sovu dorbu izstuodis Rēzeknē, Reigā, Daugavpilī, Varšavā i cytur Eiropā. Tys jai nūzeimova daudz laika pavadeit uorpus sātys, paceli nu saimis. 20. g. s. 30. godi A. Soltanei-Romerei beja juos muokslys uzplaukuma laiks, namiteigi ceļuojumi, eisys atelpys šaļtenis kūpā ar bārnim.

Nasaverūt iz atškierteibu nu sovu meilūs i sātys, kai Anna raksteja sovā dīnysgruomotā 1931. godā, jei izjuta dziļu mīlesteibu pret Janopoli, partū ka jei beja i palyka juos sāta.

A. Soltanis-Romeris radūšajā dorbā storp ainovom, klusuos dobys i sadzeivis žanra kompozicejom eipašu vītu ījam portrets – īspieja izpaust modeļa rakstura sovpateibys, dabuot portretiskū leidzeibu. Muokslineicai soveiga puorsteidzūša spieja „īdvest” dzeiveibu portretejamuo attālā, līkūt īsamirdzēt acim, nūgiunūt soveigū pasavierīni, sejis vaibstim dadūdūt emocionalū izteiksmeibu, personeibys atkluosmi. Akvareļtehnikys virtuoza puorvaļdeišona ļuove muokslineicai izsaceit sevi i miniaturūs dorbūs, i lela izmāra akvareļūs – garuokuo mola varēja sasnīgt pat da diveju metru.

Nu 1919. g. da 1937. g. A. Soltane-Romere ir sareikovuse 24 nūzeimeigys izstuodis Latvejā, Pūlejā, Leitovā, Francejā, Beļgejā, Holandē, Lelbritanejā. Latvejā izstuodis nūtykušys Rēzeknē, Daugovpilī, Reigā. Da 1941. gods muokslineica uzgleznovuse 1370 dorbus, veicūt sovu dorbu sistematisku pīrokstu.

Piec namīra pylnūs puormeju laiku diktātuos škieršonuos nu sātys Janopolē i klejuojumim pa Eiropu patvāruma mekliejumūs muokslineicys saime aizceļova puori Atlantejis okeanam i apsamete iz dzeivi Kanadā, Kvebekys proviņcē. Ari jaunajā sātys vītā Anna turpynova ražeigi struoduot akvareļa tehnikā, i reikojūt sovu dorbu izstuodis, i gleznojūt pasyutejuma dorbus. Par juos veiksmeigū muokslinīcyskū darbeibu līcynoj saimē saglobuotī izstuožu katalogi, avīžu izgrīzumi, dīnysgruomotys. Annys Soltanis-Romeris myužs nūsaslēdze 1974. gods 6. oktobrī Hudzonā (Hudson) natuoli nu Monrealys, muokslineica paglobuota tīpat, Svātuo Akvinys Toma katuoļu kopūs.

A. Soltanis-Romeris dailrade atkluoj jaunus saskarsmis punktus muokslā i tepat Latvejā, i uorpus juos, tai pataisūt aizmiersteibys veļumu i īzeimejūt jaunus, sīviškeigus sejis vaibstus Latgolys muokslys kūpainā.

Kulturviesturiskais montuojums i Romeru saimis davums ir napuorviertiejams īgivums Rēzeknei, Latgolai i Latvejai kūpumā. Kab Romeru dzymtys stuostu padareitu daīmamu sabīdreibai, Latgolys Kulturviesturis muzejs ir apkūpovs dabuotūs materialus izstuodē i albumā. Kab tei ir kai pateiceiba cylvākim, kas, dūdūtīs trymdā paceli nu dzimtinis, spēja saglobuot vierteibys i gribēja ar varu izrautū puslopu Latgolys kulturviesturē otkon nu jauna atkluot ite dzeivojūšajim, partū ka tei ir vīna nu spūdruokūs na viņ Latgolys laika gruomotā, bet ari Latvejis vaļsts symtgadis stuostūs.

Inese Dundure Latgolys Kulturviesturis muzejs Muokslys nūdalis vadeituoja

13.

Anna Soltane-Romere 20. gs. 20. gadu sāk.

Anna Sołtan Römer, beginning of 1920’s Анна Солтане–Ромере в начале 20-ых годов 20-ого века Ona Soltanaitė-Romerienė XX a. 3-iojo dešimtmečio pradžoje Anna Soltane-Romere 20. g. s. 20. godu suokuos

27

Annas Soltanes-Romeres akvareļu kolekcijas Latgales Kultūrvēstures muzejā raksturojums Annas Soltanes-Romeres akvareļu kolekcija, kura ir nonākusi Latgales Kultūrvēstures muzejā, vērtējama kā unikāla Latvijas mākslas vēstures vēl neizpētīta un neatņemama sastāvdaļa. Vairums akvareļu ir tapuši laika periodā starp I un II Pasaules karu (izņemot nedaudzos kolekcijas darbus, kuri tapuši jau Kanādā un ASV).

Mākslinieces augstās akvareļtehnikas profesionālās prasmes atstāto mantojumu – akvareļus – noteikti jāierindo pie izcilākajām 20. gs. sākuma mākslinieciskajām vērtībām, kuras radītas Latgalē. Latgales kultūrvēstures muzeja krājumā esošos akvareļus var sagrupēt un katru no daļām, pat rūpīgi nepētot, īsi raksturot: 1) Janopoles muižā radītie darbi - ainavas, portreti, klusās dabas, sadzīves žanra darbi, animālija; 2) pasūtījuma darbi – portreti; 3) miniatūras – dzimtas senču portreti.

14.

Anna Soltane-Romere 20. gs. 20. gadu sāk.

Anna Sołtan Römer, beginning of 1920’s Анна Солтане–Ромере в начале 20-ых годов 20-ого века Ona Soltanaitė-Romerienė XX a. 3-iojo dešimtmečio pradžoje Anna Soltane-Romere 20. g. s. 20. godu suokuos

Akvareļtehnikas prasmes māksliniece apguvusi ilgstošā laika posmā privātstudijās pie pazīstamiem Polijas māksliniekiem, Varšavas mākslas akadēmijā, kā arī ļoti daudz laika pavadot šīs tehnikas izzināšanā pašmācības ceļā. Iespējams, tehnikas augsto profesionalitāti sasniegt palīdzēja arī aizraušanās ar fotogrāfiju, jo gan foto mākslā, gan akvarelī svarīga ir gaisma un tās atspoguļojums plaknē. Īpaša uzmanība ir jāveltī tiem akvareļiem, kuri tapuši Janopoles periodā – darbi kopumā atspoguļo aristokrātijas vēlmi 20. gs. sākumā lauku īpašumā radīt noteiktu vidi, kurā daudz uzmanības tiek veltīts īpašas estētiskas un ētiskas gaisotnes radīšanai. Tas redzams gan muižas ēkas attēlojumos ar it kā nejauši sastaptiem zemniekiem (stafāžiska rakstura attēlojums), arhitektūras objektu attēlojumā, kurā īpašu noskaņu rada parka un ainavas elementi. Klusās dabas atspoguļo mākslinieces prasmi saskatīt īpašu pievilcību vienkāršībā – parastās lauku puķēs, Latgales keramikas priekšmetu unikalitātē un lauku sadzīves priekšmetos. Māksliniecei meistarīgi izdodas parādīt priekšmetu materialitāti, radot ilūziju par keramikas glazūras stiklaino virsmu, stikla priekšmetu materiāla caurspīdīgumu un pat parādīt olu čaumalas trauslumu.

Portreta žanra darbi A. Soltanes-Romeres izpildījumā ir izcili cilvēku psiholoģiskā raksturojuma sniedzēji.

28

Māksliniece ir pratusi atrast īpašu kontaktu ar portretējamo – vienalga, vai tie ir viņas bērni, zemnieku meitenes, vecticībnieku vīrs, bērnu auklīte vai arī mākslinieces vīrs Antonijs Kazimirs Romers – ikviens cilvēks ir attēlots ar mīlestību, profesionāli pārvaldot akvareli un sniedzot psiholoģisku cilvēku raksturojumu. Šim nolūkam kalpo īpaša telpas radītā noskaņa, atsevišķi priekšmeti, atraisīta ķermeņa pozas izvēle, košs lauku sievietes lakats, tikai bērnu auklītei raksturīgā roku kustība virtuves plīts priekšā.

Sadzīves žanra darbos varam ieraudzīt ne tikai augstu māksliniecisko prasmi, bet arī uzzināt par vīra aizraušanos – zirgu audzēšanu, medībām un arī vēlmi Latgales muižiņā organizēt aktīvu sabiedrisko dzīvi. Janopoles akvareļiem ir arī svarīga kultūrvēsturiska nozīme, jo māksliniece ir daudz ceļojusi, ciemojoties pie draugiem un radiem, līdz ar to bieži vien iemūžinājusi Latgales ainaviskās un gleznieciskās vietas – ceļmalas krucifiksus, Aglonas baziliku, vietējās upes līčus, Rāznas apkārtni un Daugavas lokus netālu no Daugavpils. Janopoles muižas telpu attēlojums ir viens no nedaudzajiem Latgales muižu interjera fiksējumiem mākslā 20. gs. sākuma periodā. Tas ļauj spriest par saimnieku māksliniecisko gaumi, aizraušanos ar Latgales keramiku, tās kolekcionēšanu un to, kāda ir bijusi šo inteliģento cilvēku ikdienas dzīve.

gan Eiropas mākslas kontekstā. Nākotnē vēl ir daudz jāpēta gan muzeja īpašumā nonākušie darbi, gan arī mākslinieces A. Soltanes-Romeres daiļrade kopumā, jo viņa ir viena no nedaudzajām, kura ir ieguvusi profesionālu izglītību mākslas jomā, visu dzīvi radoši strādājusi, kopā ar vīru no 1919. līdz 1937. gadam daudzu Eiropas valstu izstāžu telpās veiksmīgi eksponējusi radītos akvareļus, apliecinot to, ka dzīve nomaļā Latgales muižā nav šķērslis, lai radītu pasaules līmeņa mākslas darbus.

Evija Vasilevska Mākslas vēsturniece

Pasūtījuma portreti izpildīti augstā profesionālā līmenī, pieskaitāmi pie parādes stila portretiem, tomēr izpildījuma maniere, attēloto cilvēku pozas apliecina, ka autore emocionāli ir spējusi daudz vairāk uzmanības veltīt ikdienā bieži sastapto cilvēku portretējumiem. Senču miniatūras ir izmēros nelieli darbi (visbiežāk aptuveni 19 x 16 cm), kuru uzdevums ir saglabāt vēstures un vizuālās liecības par Romeru dzimtas senčiem, maksimāli cenšoties parādīt portretisko līdzību.

Kopumā var secināt, ka Latgales kultūrvēstures muzeja īpašumā ir nonākusi izcila, vēl neizpētīta, mākslinieciski ļoti vērtīga akvareļu kolekcija, kura ir lielisks apliecinājums tam, ka Latgales muižnieku dzimtu pārstāvji bija ne tikai mākslinieki-amatieri vai arī mākslinieku atbalstītāji, bet spēja un radīja izcilus mākslas darbus gan Latgales, 29

The Characterisation of Anna Sołtan Römer’s Watercolour Painting Collection at Latgale Culture and History Museum The collection of Anna Sołtan Römer’s watercolour paintings, which has come to Latgale Culture and History Museum, is valued as a unique, not yet researched but integral part of the history of Latvian arts. A majority of her watercolour paintings were created in the interwar period between World War I and World War II (excluding some of the works in the collection created when already in the US and Canada). The legacy of the highly professional and qualitative watercolour technique – watercolour paintings – for certain, need to be considered as being amongst the most excellent values of the 20th century art created in Latgale. The watercolour paintings in the collection found at the museum can be divided in three time periods: 1) Painting created at the Janopole estate landscape, portraits, nature mort, petit genre, animalier paintings; 2) Commissions – portraits; 3) Miniature paintings – ancestral portraits.

Watercolour technique and skill were obtained during a long period of studies at private studios of well-known Polish artists, at the Warsaw Art Academy, as well as a significant time spent self-studying watercolour techniques and honing her own skills. It is possible that the quality of her skill was enhanced by her interest in photography, as both photography and watercolours valued light and its reflection in a plane.

It is especially important to take note of the watercolour paintings created during her time in Janopole. Altogether, these works reflect the 20th century noblemen’s wish to create a specific environment, where the point of focus is aesthetics and ethics. It can be observed in the portrayal of accidentally encountered peasants (stationary portrayal) at the estates, the architecture – where a specific mood is created by parks and the scenery.

Nature mort reflects painter’s skill to observe beauty in simplicity – simple country flowers, the uniqueness of Latgalian ceramics and everyday country items. The artist masterfully shows the materiality of objects, creating an illusion of glassy, glazed ceramic surface, the transparency of glass and even the fragility of an egg shell.

30

Portraits of Anna Sołtan Römer are an outstanding description of human psychology. The painter had the talent to find a special connection with the objects of her portraits, no matter whom - her children, peasant girls, an old-believer man, the nanny or her own husband Antoni-Kazimierz Römer – each and every person portrayed with love, professionally using watercolours and offering a psychological description of the person pictured. This is achieved by ambience around the object - separate items, open body poses, a colourful kerchief of a country woman, a hand movement characteristic only to a nanny by the stove.

Genre paintings do not only show the great artistic skill of the painter, they also let us know of her husband’s interests – horse breeding, hunting and the desire to organise an active public life in their Latgalian manor. Janopol watercolour paintings carry an important cultural and historical meaning, as Anna has travelled a lot, visiting friends and family, often having the chance to immortalise the picturesque sceneries of Latgale – road-side crucifixes, the basilica of Aglona, local river bays, the surroundings of Razna lake, and curves of Daugava river not far from Daugavpils city. The portrayal of the interior of Janopol estate is one of the few artistic portrayals of the Latgalian estate interiors from the beginning of the 20th century.

This allows us to inspect the artistic taste of the masters, their interest in the Latgalian ceramics, its collection, as well as what was the everyday life of the intelligentsia of the time.

The commissioned portraits were executed with high quality and could be described as parade style portraits; nonetheless, the execution and the poses of the depicted people show that the painter focused more on the emotional portrayal. Ancestral miniatures are small in size (often around 19x16 cm) with the main goal to preserve the historical and visual testimony of the Römer family’s ancestors, trying to present as much of the portrait likeness as the artist can.

In conclusion, Latgale Culture and History Museum has obtained an excellent, yet unresearched and artistically valuable collection of watercolour paintings, which is a great affirmation that members of Latgalian nobility were not only artists-amateurs and patrons of arts but were also capable of creating excellent works of art both in the cultural context of Latgale and Europe. Future holds a great deal of research on the obtained watercolour paintings, including the overall works of art of Anna Sołtan Römer, as she was one of the few, who had gained professional education in arts, has worked her whole life in an artistic environment as an artist herself, together with her husband has successfully exhibited her works in several European cities from 1919 till 1937, asserting that life in a remote Latgalian manor is not at obstacle to create worldclass artworks.

Evija Vasilevska Art historian

15.

Romeru dzimtas pārstāvji Janopolē, 20. gs. 30. gadi Römer family members, Janapol 1930’s Представители семьи Ромеров в Янополе, 30-ые годы 20-ого века Romerių giminės atstovai Janopolėje, XX a. 4-asis dešimtmetis Romeru dzymtys puorstuovi Janopolē, 20. g. s. 30. godi

31

Обзор коллекции акварелей Анны Солтане–Ромере в Латгальском культурно–историческом музее Коллекция акварелей Анны Солтане–Ромере в Латгальском культурно–историческом музее расценивается как неотъемлемая часть истории искусства Латвии - уникальная, но ещё не исследованная. Большинство акварелей созданы в период времени между Первой и Второй мировыми войнами (за исключением некоторых работ, созданных уже в Канаде и США). Профессионализм художницы в жанре акварельной живопоси позволяет оставленное ею наследие – акварели – отнести к выдающимся художественным ценностям, созданным в Латгале в начале 20-ого века. Акварели из коллекции Латгальского культурно–исторического музея можно группировать и даже без тщательного исследования характеризовать следующим образом: 1) работы, созданные в Янопольской усадьбе – пейзажи, портреты, натюрморты, картины бытового жанра, анималия; 2) заказные работы – портреты; 3) миниатюры – портреты предков. Навыки акварельной техники были освоены художницей, длительное время занимаясь у известных польских художников, в Варшавской художественной академии и путём самообучения. Возможно, высокому профессионализму способствовало и увлечение фотографией, так как в фотографии, так же как в акварельной живописи, важную роль играет свет и его отражение в плоскости.

16.

Anna Soltane-Romere Rīgā 1921. g. decembrī, J. Karlovska foto Anna Sołtan Römer in Riga, December 1921.

Photo by J. Karlovski Анна Солтане–Ромере в Риге в декабре 1921-ого года, фотография Карловского Ona Soltanaitė-Romerienė Rygoje 1921 m. gruodžio mėn., J. Karlovsko nuotrauka Anna Soltane-Romere Reigā 1921. g. decembrī, J. Karlovska foto 32

Особое внимание следует уделить тем акварелям, которые созданы в Янопольский период. Эти работы отражают стремление аристократии начала 20-ого века в деревне создать такую среду, в которой много внимания уделяется развитию эстетической и этической атмосферы. Это наблюдается в изображении здания усадьбы, где как бы случайно присутствуют крестьяне (люди выполняют роль стаффажа), отображении архитектурных объектов, в которых особое настроение достигается отдельными элементами парка и пейзажа. В натюрмортах наблюдается умение художницы увидеть особую

привлекательность в обыденном и простом – например, в полевых цветах, в Латгальской керамике и предметах деревенской домашней утвари. Художница мастерски воссоздаёт материальность предметов, создавая иллюзию стеклянного блеска керамической глазури, прозрачности стеклянных предметов и даже хрупкости яичной скорлупы. Картины портретного жанра в исполнении Анны Солтане–Ромере – это характеристики психологии человека. Художница всегда умела находить особый контакт с моделью, будь то её дети, крестьянские девушки, старообрядцы, няня или её супруг Антоний Казимир Ромер. Каждый человек отображён с любовью, профессионально пользуясь акварельной техникой и характеризуя человека с психологической точки зрения. Всему этому способствует особое настроение пространства, какие-то предметы, выбор раскованной позы, пёстрый женский платок, движения, характерные, например, только для няни на кухне у плиты. Картины бытового жанра не только высокохудожественны, но и повествуют об увлечениях супруга художницы – коневодстве, охоте и стремлении в небольшой Латгальской усадьбе активизировать общественную жизнь. Янопольские акварели имеют и важную культурно-историческую ценность, так как художница много путешествовала, гостила у друзей и родственников и благодаря этому запечатлила живописные пейзажи Латгале, распятья у дороги, Аглонскую базилику, берега местной реки, окрестности озера Разна, излучины Даугавы у Даугавпилса. Отображение помещений Янопольской усадьбы – это одни из немногих зафиксированных отображений интерьеров Латгальской усадьбы начала 20-ого века. Они позволяют сделать выводы об эстетическом вкусе хозяев, об их увлечении Латгальской керамикой, о том, каким был быт этих интеллигентных людей.

Заказные портреты выполнены на высоком профессиональном уровне, но манера выполнения, позы портретируемых свидетельствуют о том, что автор к этим знакомым людям не равнодушна, а эмоциональна и внимательна. Миниатюры, на которых отображены предки, это работы небольшие по своим размерам (чаще всего формат 19×16 см), чьё основное предназначение – сберечь визуальные и исторические свидетельства о предках рода Ромеров, максимально сохраняя портретное сходство. В целом можно сделать вывод, что во владении Латгальского культурно–исторического музея имеется значимая, ещё не исследованная, ценная в художественном аспекте коллекция акварелей, которая является свидетельством того, что представители Латгальских помещиков были не только художниками-любителями и меценатами, но были способны творить и создавали выдающиеся произведения искусства как для Латвии, так и для Европейских масштабов. В будущем следует ещё изучать творчество Анны Солтане-Ромере и её работы из коллекции музея, так как художница является одной из немногих жипописцев того времени, получивших образование в области искусства. Она всю жизнь плодотворно работала, вместе со своим супругом в период времени с 1919-ого по 1937-ой год выставляла свои акварели в выставочных залах Европы, доказав, что жизнь в провинциальной Латгальской усадьбе не является преградой для создания произведений мирового уровня. Эвия Василевска Искусствовед

33

Onos Soltanaitės-Romerienės akvarelių kolekcijos Latgalės kultūros ir istorijos muziejuje apibūdinimas Onos Soltanaitės-Romerienės akvarelių kolekcija, kuri pasiekusi Latgalės kultūros ir istorijos muziejų, vertinama kaip unikali Latvijos dailės istorijos dar neištirta ir neatskiriamoji dalis. Dauguma akvarelių kurti tarp I ir II pasaulinio karo (išskyrus keletą kolekcijos kūrinius, kuri kurti Kanadoje ir JAV). Dailininkės aukštos akvarelės technikos profesionalinės sugebėjimo paliktas paveldas – akvarelės – tikrai reikia priskaičiuoti prie pakilioms XX a. pradžios meno vertybems, kuri sukurtos Latgalėje.

Latgalės kultūros ir istorijos muziejaus kolekcijos akvarelės gali būti sugrupuotos ir kiekvienos dalies, net rūpestingai netyrinejant, trumpai apibūdinti: 1) Janopolės dvare sukurti paveikslai – peizažai, portretai, natiurmortai, buitinio žanro kūriniai, gyvūnija; 2) užsakymo kūriniai – portretai; 3) miniatiūros – giminės protėvių portretai.

Akvarelės technikos įgūdžius dailininkė išmoko per ilgą laiką privačiai pas pažįstamus Lenkijos dailininkus Varšuvos dailės akademijoje, taip pat labai daug laiko skirė šios technikos sužinojimui savarankiškai. Įmanoma, kad technikos aukštą profesionalumą padėjo susiekti irgi aistra su fotografija, nes ir foto mene, ir akvarelėse yra svarbi šviesa ir jos atspindys plokštumoje.

Nepaprastas dėmesys būtų skiriamas akvarelėms, sukurtom Janopolės laikotarpyje – apskritai imant kūriniai atspindi aristokratijos pageidavimą XX. a. pradžioje kaimo turte sukurti tikrą aplinką, kurioje daug dėmesio būtų skiriama nepaprastas estetinės ir etinės atmosferos kūrimui. Tai matomas ir dvarų pastatą atvaizduose lyg su netyčia sutiktumis valstiečiumis (stafažinio būdo atvaizdas), architektūros objektų atvaizde, kuriame nepaprastą nuotaiką sudarė parko ir kraštovaizdžio elementai.

Natiurmortai atspindi dailininkės sugebėjimą pamatyti ypatingą paprastumo patrauklumą – paprastose liaudies gėlese, Latgalės keramikos daiktų unikalume ir kaimo buitiniuose daiktuose. Dailininkė meistriškai parodo daiktų materialumą, kūrant iluzija apie keramikos glajaus stiklinį paviršių, stiklinių daiktų medžiagos skaidrumą ir netgi parodyti kiaušinių lukšto trapumą.

O. Soltanaitės-Romerienės portreto žanro kūriniai yra pakili žmonių psichologinių savybių atlikėjai. Dailininkė 34

pavyko rasti nepaprastą kontaktą su modeliu – vis tiek, ar tai yra jos vaikai, valstiečių merginos, sentikių vyras, vaikų auklė ar dailininkės vyras Antanas Kazimieras Romeri – kiekvienas yra vaizduotas su meile, profesionaliai atlikdama akvarelę ir teikdama psichologinį žmonių apibūdinimą. Šiam tikslui yra patalpos specialiai sukurta atmosfera, atskiri daiktai, laisvas kūno pozos išsirinkimas, ryškia kaimo moters skara ir tik vaiko auklei būdingas rankos judėjimas prieš virtuvės krosnį.

Buitinio žanro kūriniuose galime matyti ne tik aukštus meninius gebėjimus, bet ir sužinojame apie vyro aistra – žirgų veisimą, medžioklę, taip pat norą organizuoti aktyvų socialinį gyvenimą Latgalės dvare. Janopolės akvarelės taip pat turi svarbios kultūrinės ir istorinės reikšmės, nes dailininkė daug keliavo, sviečiantis pas draugus ir giminaičius, todėl dažnai įamžino Latgalės kraštovaizdžius ir tapybiškumą – kelkraščio kryžius, Aglonos baziliką, vietinės upės įlankos, Raznos apylinkės ir Daugavos vingius netoli Daugpilio. Janopolės dvaro patalpų atvaizdavimas yra vienas iš nedaugelių Latgalės dvarų interjero fiksavimų XX a. pradžios dailėje. Tai leidžia mums spręsti apie šeimininkų meninį skonį, aistrą su Latgalės keramika, jos kolekcionavimą ir tą, koks buvo šių inteligentiškų žmonių kasdieninis gyvenimas.

Užsakymo portretai yra vykdyti aukštame profesionaliame lygyje, priskaičiuojami parado stiliaus portretams, tačiau vykdymo būdas, atvaizduotų žmonių pozos liudija, kad autorė emocingai galėjusi daug daugiau dėmesio skirti dažnai kasdieniniame gyvenime susitiktųjų portretavimams.

Protėvių miniatiūros yra mažo dydžio kūriniai (dažniausiai apie 19 x 16 cm), kurių uždavinys yra išsaugoti istorinius ir vaizdinius liudijimus apie Romerių giminės protėvius, maksimalai stengiantis parodīti portretinį panašumą.

Apskritai imant galima prieiti išvadą, kad Latgalės kultūros ir istorijos muziejus įgijo žymią, dar neištirtą, meniškai labai vertingą akvarelių kolekciją, kuri yra puikus įrodymas, kad Latgalės dvarininkų atstovai buvo ne tik meno mėgėjai ar mecenatai, bet galėjo ir sukūrė žymius kūrinius ir Latgalės, ir Europos meno kontekste. Ateityje vis dar daug ko tyrinėti ir muziejaus įsigytus nuosavybėn kūrinius, ir daili-

ninkės O. Soltanaitės-Romerienės kūrybą apskritai imant, nes ji yra viena iš nedaugelių, kuri įgijusi profesionalinį išsilavinimą dailės srityje, per visą savo gyvenimą kūrybiškai dirbusi, kartu su vyru nuo 1919 m. iki 1937 m. daugelyje Europos šalių parodų patalpose sėkmingai eksponavusi akvareles, parodydama, kad gyvenimas nošaluje Latgalės dvare nėra kliūtis kurti pasaulinio lygio meno kūrinius.

Evija Vasilevska Dailės istorikė

17.

Anna Soltane-Romere gleznojot princi Albertu, Brisele, 1937. g.

Anna Sołtan Römer, painting Prince Albert de Liege, Brussels, 1937 Анна Солтане–Ромере, работая над портретом принца Альберта, Брюссель, 1937 год Ona Soltanaitė-Romerienė tapydama princą Albertą, Briuselis, 1937 m.

Anna Soltane-Romere gleznojūt priņci Aļbertu, Brisele, 1937. g.

35

Annys Soltanis-Romeris akvareļu kolekcejis Latgolys Kulturviesturis muzejā raksturuojums Annys Soltanis-Romeris akvareļu kolekceja, kura ir datykuse Latgolys Kulturviesturis muzejā, viertejama kai unikala Latvejis muokslys viesturis vēļ naizpieteita i naatjamama sastuovdaļa. Vairums akvareļu ir topuši laika periodā storp I i II Pasauļa karu (izjamūt nadaudzūs kolekcejis dorbus, kuri topuši jau Kanadā i ASV). Muokslineicys augstuos akvareļtehnikys profesionaluos prasmis atstuotū montuojumu – akvareļus – nūteikti juoīlīk pi izcyluokūs 20. g. s. suoku muokslinīcyskūs vierteibu, kurys radeitys Latgolā. Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojumā asūšūs akvareļus var sagrupēt i sevkuru nu daļu, pat ryupeigi napietejūt, eisi raksturuot: 1) Janopolis muižā radeitī dorbi – ainovys, portreti, klusuos dobys, sadzeivis žanra dorbi, animaleja; 2) pasyutejuma dorbi – portreti; 3) miniaturys – dzymtys seņču portreti.

Akvareļtehnikys prasmis muokslineica apgivuse ilgstūšā laika pūsmā privatstudejuos pi pazeistamu Pūlejis muokslinīku, Varšavys muokslys akademejā, kai ari cīš daudz laika pavodūt ituos tehnikys izzynuošonā pošmuoceibys ceļā. Īspiejams, tehnikys augstū profesionalitati sasnīgt paleidzēja ari aizaraušona ar fotografeju, partū ka i foto muokslā, i akvarelī svareiga ir gaisma i juos atspīgeliejums plaknē.

Eipaša viereiba ir juoveļtej tim akvarelim, kuri topuši Janopolis periodā – dorbi kūpumā atspīdynoj aristokratejis grybu 20. g. s. suokuos lauku eipašumā radeit nūteiktu vidi, kuramā daudz viereibys teik veļteits eipašys estetiskuos i etiskuos gaisūtnis radeišonai. Tys radzams i muižys ākys attāluojumūs ar it kai najauši satiktim zemnīkim (stafažiska rakstura attāluojums), arhitekturys objektu attāluojumā, kurā eipašu nūskaņu roda parka i ainovys elementi.

Klusuos dobys atspīdynoj muokslineicys prasmi īraudzeit eipašu pīviļceibu vīnkuoršeibā – parostuos lauku pučēs, Latgolys keramikys prīškmatu unikalitatē i lauku sadzeivis lītuos. Muokslineicai meistareigi izadūd paruodeit lītu 18.

Anna Soltane-Romere gleznojot vienu no saviem akvareļdarbiem Grīnvičā, ASV, 1950. g.

Anna Sołtan Römer with one of her watercolor work in 1950, Greenwich, USA Анна Солтане–Ромере над созданием одного из своих акварелей в Гринвиче, США, 1950 год Ona Soltanaitė-Romerienė tapydama vieną iš savo akvarelių Grinviče, JAV, 1950 m.

Anna Soltane-Romere gleznojūt vīnu nu sovu akvareļdorbu Grinvičā, ASV, 1950. g.

36

materialitati, rodūt iluzeju par keramikys glazurys styklainū viersmi, stykla prīškmatu materiala caurspeideigumu i pat paruodeit ūlu čaumolys trauslumu.

Portreta žanra dorbi A. Soltanis-Romeris izpiļdejumā ir izcyli cylvāku psihologiskuo raksturuojuma devieji. Muokslineica ir pratuse atrast eipašu kontaktu ar portretejamū – vīnolga, ci tī ir juos bārni, zemnīku meitinis, vacticeibnīku veirs, bārnu aukleite ci ari muokslineicys veirs Antonejs Kazimirs Romers – sevkurs cylvāks ir attāluots ar mīlesteibu, profesionali puorvoldūt akvareli i snīdzūt psihologisku cylvāku raksturuojumu. Itam nūlyukam kolpoj eipaša telpys radeituo nūskaņa, atseviški prīškmati, atraiseita auguma pozys izalaseišona, spūdrys lauku sīvītis skusts, viņ bārnu aukleitei soveiguo rūku kusteiba virtuvis puorta prīškā.

Sadzeivis žanra dorbūs varim īraudzeit na viņ augstu muokslinīcyskū prasmi, tok ari izzynuot par veira aizaraušonu – zyrgu audziešonu, medeibom i ari grybu Latgolys muižeņā organizēt aktivu sabīdryskū dzīvi. Janopolis akvarelim ir ari svareiga kulturviesturiska nūzeime, partū ka muokslineica ir daudz ceļovuse, gasteidama pi draugu i rodu, ar tū bīži viņ īmyužynovuse Latgolys ainaviskuos i gleznīcyskuos vītys – ceļmolu krystus, Aglyunys baziliku, vītejuos upis leičus, Rāznys apleicīni i Daugovys lūkus natuoli nu Daugovpiļs. Janopolis muižys telpu attāluojums ir vīns nu nadaudzajim Latgolys muižu interjera fiksiejumim muokslā 20. g. s. suoku periodā. Tys ļaun sprīst par saiminīku muokslinīcyskū gaumi, aizaraušonu ar Latgolys keramiku, juos kolekcioniešonu i tū, kaida ir bejuse itūs inteligentūs cylvāku kasdīnys dzeive.

ir izmārūs napaleli dorbi (vysbīžuok ap 19 x 16 cm), kuru aizdavums ir saglobuot viesturis i vizualuos līceibys par Romeru dzymtys seņčim, maksimali ceņšūtīs paruodeit portretiskū leidzeibu.

Kūpumā var sacynuot, ka Latgolys Kulturviesturis muzeja eipašumā ir tykuse izcyla, vēļ naizpieteita, muokslinīcyski cīš vierteiga akvareļu kolekceja, kura ir breineigs aplīcynuojums tam, ka Latgolys muižnīku dzymtu puorstuovi beja na viņ muokslinīki-amateri ci ari muokslinīku atbaļsteituoji, tok spēja i radeja izcylus muokslys dorbus i Latgolys, i Eiropys muokslys kontekstā. Nuokūtnē vēļ ir daudz juopietej i muzeja eipašumā tykušī dorbi, i ari muokslineicys A. Soltanis-Romeris dailrade kūpumā, partū ka jei ir vīna nu nadaudzūs, kura ir dabovuse profesionalu izgleiteibu muokslys jūmā, vysu dzeivi radūši struodovuse, kūpā ar veiru nu 1919. da 1937. gods daudzu Eiropys vaļstu izstuožu telpuos veiksmeigi eksponiejuse radeitūs akvareļus, aplīcynojūt tū, ka dzeive nūmaļā Latgolys muižā nav škierslis, kab radeitu pasauļa leimiņa muokslys dorbus.

Evija Vasilevska Muokslys viesturneica

Pasyutejuma portreti izpiļdeiti augstā profesionalā leidzīnī, pīskaitomi pi paradis styla portretim, tok izpiļdejuma manere, attāluotūs cylvāku pozys aplīcynoj, ka autore emocionali ir spiejuse daudz vaira viereibys veļteit kasdīnā bīži satyktūs cylvāku portretiejumim. Seņču miniaturys

37

ITEMS FROM THE JANOPOL MANOR ПРЕДМЕТЫ ИЗ ЯНОПОЛЬСКОЙ УСАДЬБЫ DAIKTAI NUO JANOPOLĖS DVARO PRĪŠKMATI NU JANOPOLIS MUIŽYS

PRIEKŠMETI NO JANOPOLES MUIŽAS

39

19.

Metāla krūze, 20. gs. sākums, izmērs 25,5 x 20 x 16 cm Metal jug, the beginning of the 20th century Металлическая кружка, начало 20-ого века Metalinė puodynė, XX a. pradžia Metala krūze, 20. g. s. suokys

20.

Porcelāna figūra „Kakadu”, Rozentāla porcelāna rūpnīca (Zelba, Bavārija, Vācija) 1923. g., izmērs 24 x 17 x 10 cm Cockatoo, Rosenthal porcelain factory, Selb, Germany, 1923 Фарфоровая фигурка «Какаду», фарфоровый завод Розенталя (Зелба, Бавария, Германия), 1923 год Porceliano figūra „Kakadu”, Rosenthal’o porceliano gamykla (Zelbas, Bavarija, Vokietija) 1923 m.

Porcelana figura „Kakadu”, Rozentala porcelana ryupneica (Zelba, Bavareja, Vuoceja) 1923. g.

40

21.

Cilnis „Eņģelis”, autors Fēlikss Nanni (Minhene, Vācija), kopija pēc Andrea del Robia tēlniecības motīviem, 20. gs. sākums, ģipsis, apgleznojums, 7 x 40,5 x 17 cm Felix Nanny, “Angel”, beginning of the 20th century (Münhen, Germany), relief based on sculptures of Andrea della Robbia, painted gypsum Рельеф «Ангел», автор Феликс Нанни, копия по мотивам Андреа делла Роббиа (Мюнхен, Германия), начало 20-ого века, гипс, роспись Reljefas „Angelas”, autorius Felix Nanny (Miunchenas, Vokietija), kopija pagal Andrea della Robbia skulptūros motyvų, XX a. pradžia, gipsas, tapyba Ciļņs „Eņgeļs”, autors Felikss Nanni (Minhene, Vuoceja), kopeja piec Andrea del Robia tieļnīceibys motivim, 20. g. s. suokys, gipss, apgleznuojums

41

ALBUMS, SIGNATURES AND FAMILY PHOTOGRAPHS АЛЬБОМЫ, РУКОПИСИ И СЕМЕЙНЫЕ ФОТОГРАФИИ ALBUMAI, RANKRAŠČIAI IR ŠEIMOS NUOTRAUKOS ALBUMI, RŪKROKSTI I SAIMIS FOTOGRAFEJIS

ALBUMI, ROKRAKSTI UN ĢIMENES FOTOGRĀFIJAS

43

22.

Annas Soltanes-Romeres piezīmju grāmatiņa Anna Sołtan Römer’s notebook Записная книжка Анны Солтане-Ромере Onos Soltanaitės-Romerienės užrašų knygelė Annys Soltanis-Romeris pīzeimu gruomateņa

23., 24., 25.

Annas Soltanes-Romeres piezīmju grāmatiņas Anna Sołtan Römer’s notebooks Записные книжки Анны Солтане-Ромере Onos Soltanaitės-Romerienės užrašų knygelės Annys Soltanis-Romeris pīzeimu gruomatenis

26.

Annas Soltanes-Romeres dienasgrāmata, 1939.-1940. g.

Anna Sołtan Römer’s diary, 1939-1840 Дневник Анны Солтане–Ромере, 1939-1940 Onos Soltanaitės-Romerienės dienoraštis, 1939-1940 m.

Annys Soltanis-Romeris dīnysgruomota, 1939.-1940. g.

27.

Romeru ģimene Briselē, 1941. g.

No kreisās: Kristofers (1922–1984), Jolanta (prec. Montgelas, dz. 1923), tēvs Antonijs Kazimirs (1889–1973), Terēze (prec. Behr, dz. 1930), Gothards (1932–2002), māte Anna (1895–1974), Henriks (dz. 1926) Romer family in Brussels, 1941.

From left: Kristoff (1922-1984), Jolanta (md. Montgelas, dz.1923), father Antoni-Kazimierz (1889-1973), Teresa (md. Behr, dz. 1930), Gothardt (1932-2002), mother Anna (1895-1974), Henryk (1926). Семья Ромеров в Брюсселе, 1941 год Слева: Кристофер (1922-1984), Иоланта (фамилия мужа Монтгелас, родилась в 1923 году), отец Казимир Антоний (1889-1973), Тереза (фамилия мужа Бер, родилась в 1930 году), Готхард (1932-2002), мать Анна (1895-1974), Генрих (родился в 1926 году) Romerių šeima Briuselyje, 1941 m.

Iš kairės: Kristupas (1922–1984), Jolanta (izt. Montgelienė, g. 1923), tēvas Antanas Kazimieras (1889–1973), Terezė (izt. Behr, g. 1930), Gothardas (1932–2002), muotina Anna (1895–1974), Henrikas (g. 1926) Romeru saime Briselē, 1941. g.

Nu kreisuos: Kristofers (1922–1984), Jolanta (prec. Montgelas, dz. 1923), tāvs Antonejs Kazimirs (1889–1973), Tereze (prec. Behr, dz. 1930), Gothards (1932–2002), muote Anna (1895–1974), Henriks (dz. 1926)

28., 29.

Annas Soltanes-Romeres gleznoto portretu fotogrāfiju albums, iesiets vākos ar izšūtu mākslinieces monogrammu, 20. gs. 30.-60. gadi Photo album of Anna Sołtan Römer’s portraits, bound in covers carrying painter’s monogram, 1930-1960s Альбом фотографий портретов, созданных Анной Солтане-Ромере, в переплёте с вышитой монограммой художницы, 30-60-ые годы 20-ого века Onos Soltanaitės-Romerienės tapytųjų portretų nuotraukų albumas, įrištas į viršelius su išsiuvinėta dailininkės monograma, XX a. 4–7-asis dešimtmečiai Annys Soltanis-Romeris gleznuotūs portretu fotografeju albums, īsīts vuokūs ar izšyusteitu muokslineicys monogramu, 20. g. s. 30.–60. godi

30.

Anna Soltane-Romere, 1947. g.

Anna Sołtan Römer, 1947 Анна Солтане–Ромере, 1947 год Ona Soltanaitė-Romerienė, 1947 m.

Anna Soltane-Romere, 1947. g.

31.

Anna Soltane-Romere gleznojot vienu no saviem akvareļdarbiem Petmesā, Vācija, 1947. g.

Anna Sołtan Römer with one of her watercolor work in Pöttmes, Germany, 1947 Анна Солтане–Ромере над созданием одного из своих акварелей в Петмес, Германия, 1947 год Ona Soltanaitė-Romerienė tapydama vieną iš savo akvarelių, Petmesas, Vokietija, 1947 m.

Anna Soltane-Romere gleznojūt vīnu nu sovu akvareļdorbu Petmesā, Vuoceja, 1947. g.

32.

Anna Soltane-Romere pie saviem akvareļdarbiem Kvebekā (Kanāda) 1954. gada janvārī Anna Sołtan Römer alongside her watercolour paintings in Quebeck, Canada, January 1954 Анна Солтане–Ромере и её акварели, Квебек (Канада), январь 1954-ого года Ona Soltanaitė-Romerienė prie savo akvarelių Kvebeke (Kanada) 1954 m. sausio mėn.

Anna Soltane-Romere pi sovu akvareļdorbu Kvebekā (Kanada) 1954. g. janvarī

33.

Annas Soltanes-Romeres mākslas darbu fotogrāfiju albums, iesiets vākos ar drukātu mākslinieces monogrammu, 20. gs. 30.–60. gadi Photo album of Anna Sołtan Römer’s works, bound in covers carrying painter’s monogram, 1930-1960s Альбом фотографий художественных произведений Анны Солтане–Ромере, в переплёте с напечатанной монограммой художницы, 30-60-ые 20-ого века Onos Soltanaitės-Romerienės meno kūrinių nuotraukų albumas, įrištas į viršelius su spausdinta dailininkės monograma, XX a. 4–7-asis dešimtmečiai Annys Soltanis-Romeris muokslys dorbu fotografeju albums, īsīts vuokūs ar drukavuotu muokslineicys monogramu, 20. g. s. 30.–60. godi

34., 35.

Fotogrāfiju un preses izgriezumu albums, 20. gs. 50.–70. gadi Album of photographs and press clippings, 1950-1970’s Альбом фотографий и вырезок из прессы, 50-70-ые годы 20-ого века Nuotraukų ir spaudos iškarpų albumas, XX a. 6–8-ieji dešimtmečiai Fotografeju i presis izgrīzumu albums, 20. g. s. 50.–70. godi

36.

Fotoalbums ar Annas Soltanes-Romeres portreta žanra akvareļu tapšanas procesa fotogrāfijām, 20. gs. 30.–70. gadi Photo album of Anna Sołtan Römer’s watercolour portrait creation process, 1930-1970s Фотоальбом с фотографиями процесса создания акварелей портретного жанра Анны Солтане-Ромере, 30-70-ые годы 20-ого века Nuotraukų albumas su Onos Soltanaitės-Romerienės portreto žanro akvarelių sukūrimo proceso nuotraukomis, XX a. 4–8-asis dešimtmetis Fotoalbums ar Annys Soltanis-Romeris portreta žanra akvareļu radūšuo procesa fotografejom, 20. g. s. 30.–70. godi

54

ANNA SOŁTAN RÖMER’S WATERCOLOUR PAINTING COLLECTION КОЛЛЕКЦИЯ АКВАРЕЛЕЙ АННЫ СОЛТАНЕ–РОМЕРЕ ONOS SOLTANAITĖS-ROMERIENĖS AKVARELIŲ KOLEKCIJA ANNYS SOLTANIS-ROMERIS AKVAREĻU KOLEKCEJA

ANNAS SOLTANES-ROMERES AKVAREĻU KOLEKCIJA

55

37.

Triptihs „Ziemas Madonna”, (Janopole, Latvija), 1927. g., papīrs, kartons, akvarelis, 68,5 x 144 cm Triptych “Winter Madonna”, 1927, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 68,5 x 144 cm Триптих «Зимняя Мадонна», (Янополе,Латвия), 1927 год, бумага, картон, акварель, 68,5 × 144 см Triptihas „Žiemos Madona”, (Janopolė, Latvija), 1927 m., popierius, kartonas, akvarelė, 68,5 x 144 cm Triptihs „Zīmys Madona”, (Janopole, Latveja), 1927. g., papeirs, kartons, akvareļs, 68,5 x 144 cm

38.

Pašportrets „Anna Romere” (Radopole, Latvija), 1921. g. oktobris, papīrs, akvarelis, zīmulis, 43 x 39 cm Anna de Römer (autoportrait), October 1921, Radopol, Latvia, pencil and watercolour on paper, 43 x 39 cm Автопортрет «Анна Ромере» (Радополе,Латвия), октябрь 1921 года, бумага, акварель,карандаш, 43×39 см Autoportretas „Ona Romerienė” (Radopolė, Latvija), 1921 m. spalis, popierius, akvarelė, pieštukas, 43 x 39 cm Pošportrets „Anna Romere” (Radopole, Latveja), 1921. g. oktobris, papeirs, akvareļs, zeimuļs, 43 x 39 cm 39. g „Ziedu pušķis misiņa krūzē” (Janopole, Latvija), 1937. g., papīrs, akvarelis, 45,8 x 54,5 cm “Flowers in a Brass Jug”, 1937, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 45,8 x 54,5 cm «Букет цветов в латунном кувшине» (Янополе, Латвия), 1937 год, акварель, 45,8×54,5 см „Gėlių puokštė žalvarineje puodinėje” (Janopolė, Latvija), 1937 m., popierius, akvarelė, 45,8 x 54,5 cm „Puču bukets miseņa krūzē” (Janopole, Latveja), 1937. g., papeirs, akvareļs, 45,8 x 54,5 cm

40. „Strauts miglainā ziemas dienā” (Janopole, Latvija), 1935. g., papīrs, akvarelis, zīmulis, 38 x 55,8 cm “Brook on a Misty Winter Day”, 1935, Janopol, Latvia, watercolour and colored pencil on paper, 38 x 55,8 cm «Ручей в пасмурный зимний день» (Янополе, Латвия), 1935 год, бумага, акварель, карандаш, 38×55,8 см „Upokšnis ūkanotą žiemos dieną” (Janopolė, Latvija), 1935 m., popierius, akvarelė, pieštukas, 38 x 55,8 cm „Ryucs myglainā zīmys dīnā” (Janopole, Latveja), 1935. g., papeirs, akvareļs, zeimuļs, 38 x 55,8 cm

41. „Zemnieku meitene” (Janopole, Latvija), 1920. g., papīrs, akvarelis, 35,4 x 27,8 cm “Peasant Country Girl”, 1920, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 35,4 x 27,8 cm «Крестьянская девушка» (Янополе, Латвия), 1920 год, бумага, акварель, 35,4×27,8 см „Valstiečių mergaitė” (Janopolė, Latvija), 1920 m., popierius, akvarelė, 35,4 x 27,8 cm „Zemnīku meitine” (Janopole, Latveja), 1920. g., papeirs, akvareļs, 35,4 x 27,8 cm 42. g „Pļavas ziedi uz tumša fona” (Janopole, Latvija), 1937. g., papīrs, akvarelis, 54,3 x 45,5 cm “Wildflowers on Dark Background”, 1937, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 54,3 x 45,5 cm «Полевые цветы на тёмном фоне» (Янополе, Латвия), 1937 год, бумага, акварель, 54,3×45,5 см „Pievų gėlės ant tamso fono” (Janopolė, Latvija), 1937 m., popierius, akvarelė, 54,3 x 45,5 cm „Pļovys pučis iz tymsa fona” (Janopole, Latveja), 1937. g., papeirs, akvareļs, 54,3 x 45,5 cm

44. „Pašportrets: Anna Romere” (Pilica, Polija), 1925. g., papīrs, zīmulis, tonējums ar akvareli, 14,5 x 11,7 cm “Autoportrait: Anna de Römer”, 1925, pencil and watercolour on paper, Pilica, Poland, 14,5 x 11,7 cm «Автопортрет:Анна Ромере» (Пилица, Польша), бумага, какрандаш, фон акварелью, 14,×11,7 см „Autoportretas: Ona Romerienė” (Pilica, Lenkija), 1925 m., popierius, pieštukas, tonavimas akvarele, 14,5 x 11,7 cm „Pošportrets: Anna Romere” (Pilica, Pūleja), 1925. g., papeirs, zeimuļs, tūniejums ar akvareli, 14,5 x 11,7 cm

f

43. „Ābeļdārzs” (Janopole, Latvija), 1930. g., papīrs, akvarelis, 49,5 x 60,5 cm “Apple Orchard”, 1930, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 49,5 x 60,5 cm «Яблоневый сад» (Янополе, Латвия), 1930 год, бумага, акварель, 49,5×60,5 см „Obelynas” (Janopolė, Latvija), 1930 m., popierius, akvarelė, 49,5 x 60,5 cm „Uobeļu suods” (Janopole, Latveja), 1930. g., papeirs, akvareļs, 49,5 x 60,5 cm

45. „Henriks (Henišs) Romers 4 gadu vecumā” (Janopole, Latvija), 1930. g., papīrs, kartons, akvarelis, 26,5 x 27 cm “Henryk (Henis) de Römer (4yrs old)”, 1930, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 26,5 x 27 cm «Генрих (Хениш) Ромер в 4-летнем возрасте» (Янополе,Латвия), 1930 год, бумага, картон, акварель, 26,5×27 см „Henrikas (Henišas) Romeris 4 metu amžiaus” (Janopolė, Latvija), 1930 m., popierius, kartonas, akvarelė, 26,5 x 27 cm „Henriks (Henišs) Romers 4 godu vacumā” (Janopole, Latvija), 1930. g., papeirs, kartons, akvareļs, 26,5 x 27 cm 46. g „Lauku meitene dzeltenajā lakatā” (Janopole, Latvija), 1933. g., papīrs, akvarelis, 34,3 x 29,2 cm “Country Girl in Yellow Scarf”, 1933, watercolour on paper, Janopol, Latvia, 34,3 x 29,2 cm «Деревенская девушка в жёлтом платочке» (Янополе, Латвия), 1933 год, бумага, акварель, 34,3×29,2 см „Kaimo mergaitė geltonoje skaroje” (Janopolė, Latvija), 1933 m., popierius, akvarelė, 34,3 x 29,2 cm „Lauku meitine dzaltonajā skustā” (Janopole, Latveja), 1933. g., papeirs, akvareļs, 34,3 x 29,2 cm

48. „Pēc lietus” (Latvija), 20. gs. 30. gadi, papīrs, akvarelis, 29 x 39 cm “After the rain”, 1930’s, watercolour on paper, Latvia, 29 x 39 cm «После дождя» (Латвия), 30-ые годы 20-ого века, бумага, акварель, 29 × 39 см „Po lietaus” (Latvija), XX a. 4-asis dešimtmetis, popierius, akvarelė, 29 x 39 cm „Piec leita” (Latveja), 20. g. s. 30. godi, papeirs, akvareļs, 29 x 39 cm

f

47. „Zemnieku meitene balti zilajā lakatā” (Janopole, Latvija), 1933. g. (?), papīrs, akvarelis, 35,4 x 28 cm “Peasant Girl in White-Blue Scarf”, 1933 (?), watercolour on paper, Janopol, Latvia, 35,4 x 28 cm «Крестьянская девушка в бело-синем платочке» (Янополе, Латвия), 1933 год (?), бумага, акварель, 35,4×28 см „Valstiečių mergaitė baltai melynoje skaroje” (Janopolė, Latvija), 1933 m. (?), popierius, akvarelė, 35,4 x 28 cm „Zemnīku meitine bolti zylajā skustā” (Janopole, Latveja), 1933. g. (?), papeirs, akvareļs, 35,4 x 28 cm

49. „Rāznas ezers” (Latvija), 1939. g., papīrs, akvarelis, 32,3 x 40,6 cm “Razna Lake”, 1939, watercolour on paper, Latvia, 32,3 x 40,6 cm «Озеро Разна» (Латвия), 1939 год, бумага, акварель, 32,3×40,6 см „Raznos ežeras” (Latvija), 1939 m., popierius, akvarelė, 32,3 x 40,6 cm „Rāznys azars” (Latveja), 1939. g., papeirs, akvareļs, 32,3 x 40,6 cm

50. „Sarkanas rozes misiņa krūzē”, 1959. g., papīrs, akvarelis, 29,4 x 40,8 cm “Red Roses in Brass Jug”, 1959, watercolour on paper, 29,4 x 40,8 cm «Красные розы в латунном кувшине», 1959 год, бумага, акварель, 29,4×40,8 см „Raudonos rožės žalvarinėje puodinėje”, 1959 m., popierius, akvarelė, 29,4 x 40,8 cm „Sorkonys rūzis miseņa krūzē”, 1959. g., papeirs, akvareļs, 29,4 x 40,8 cm

52. „Jozefs Romers” (Gorki, Ciskādi, Latvija), 1927. g., papīrs, akvarelis, 36,4 x 31 cm “Jozef Römer”, 1927, Gorki, Ciskady, Latvia, watercolour on paper, 36,4 x 31 cm «Йозеф Ромер» (Горки, Цискады, Латвия), 1927 год, бумага, акварель, 36,4×31 см „Jozefas Romeris” (Gorkai, Ciskadai, Latvija), 1927 m., popierius, akvarelė, 36,4 x 31 cm „Jozefs Romers” (Gorki, Cyskuods, Latveja), 1927. g., papeirs, akvareļs, 36,4 x 31 cm

f

51. „Mūsu vecā auklīte Aņa Provejs” (Janopole, Latvija) 1920. g. 11.–12. oktobris, papīrs, kartons, akvarelis, 68,5 x 48 cm “Our Old Nanny Ania (Proveys)”, October 11/12, 1920, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 68,5 x 48 cm «Наша старая няня Аня Провейс» (Янополе, Латвия), 11-12-ого октября 1920 года, бумага,картон, акварель, 68,5×48 см „Mūsų senoji auklė Ania Provejs” (Janopolė, Latvija) 1920 m. spalio 11–12 d., popierius, kartonas, akvarelė, 68,5 x 48 cm „Myusu vacuo aukleite Aņa Provejs” (Janopole, Latveja) 1920. g. 11.–12. oktobris, papeirs, kartons, akvareļs, 68,5 x 48 cm

53. „Aglonas baznīcas interjers” (Janopole, Latvija) 1929. g., papīrs, akvarelis, 35 x 27,3 cm “Interior of the Aglona Church”, 1929, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 35 x 27,3 cm «Интерьер Аглонского костёла» (Янополе,Латвия), 1929 год, бумага, акварель, 35×27,3 см „Aglonos bažnyčios interjeras” (Janopolė, Latvija) 1929 m., popierius, akvarelė, 35 x 27,3 cm „Aglyunys bazneicys interjers” (Janopolė, Latveja) 1929. g., papeirs, akvareļs, 35 x 27,3 cm 54. g „Ceļmalas krusts” (Feimaņi, Latvija), 1939. g., papīrs, akvarelis, 36,2 x 28,5 cm “Roadside Cross”, 1939, watercolour on paper, Fejmany, Latvia, 36,2 x 28,5 cm «Распятье у дороги» (Феймани,Латвия), 1939 год, акварель, 36,2×28,5 см „Kelkraščio kryžius” (Feimaniai, Latvija), 1939 m., popierius, akvarelė, 36,2 x 28,5 m „Ceļmolys krysts” (Feimani, Latveja), 1939. g., papeirs, akvareļs, 36,2 x 28,5 cm

56. „Rubenis” (Janopole, Latvija), 1926. g., papīrs, kartons, akvarelis, 61,5 x 37,5 cm “Black Cock”, 1926, watercolour on paper and carton, Janopol, Latvia, 61,5 x 37,5 cm «Тетерев» (Янополе, Латвия), 1926 год, бумага, картон, акварель, 61,5×37,5 см „Tetervinas” (Janopolė, Latvija), 1926 m., popierius, kartonas, akvarelė, 61,5 x 37,5 cm „Rubyns” (Janopole, Latveja), 1926. g., papeirs, kartons, akvareļs, 61,5 x 37,5 cm

f

55. „Vaņka Orlovs, vecticībnieks no Bondariem” (Janopole, Latvija), 1927. g., papīrs, kartons, akvarelis, 57,5 x 43,3 cm “Wanka Orlov, starovier of Bondary”, 1927, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 57,5 x 43,3 cm «Ванька Орлов, старообрядец из Бондари» (Янополе, Латвия), 1927 год, бумага, картон, акварель, 57,5×43,3 см „Vanka Orlovas, sentikis nuo Bondarių” (Janopolė, Latvija), 1927 m., popierius, kartonas, akvarelė, 57,5 x 43,3 cm „Vaņka Orlovs, staravers nu Bondaru” (Janopole, Latveja), 1927. g., papeirs, kartons, akvareļs, 57,5 x 43,3 cm

57. „Olas, vodka un barankas” (Janopole, Latvija), papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm “Eggs, Vodka and Bagels”, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 68,5 x 48 cm «Яйца, водка и бублики» (Янополе, Латвия), бумага, акварель, 68,×48 см „Kiaušiniai, vodka ir barankos” (Janopolė, Latvija), popierius, akvarelė, 68,5 x 48 cm „Ūlys, vodka i barankys” (Janopole, Latveja), papeirs, akvareļs, 68,5 x 48 cm

f

58. „Ierašanās Žeļezņakos” (Žeļezņaki, Latvija), 1940. g., papīrs, akvarelis, 47 x 55,8 cm “Arrival at Zelezniaki”, 1940, watercolour on paper, Zelezniaki, Latvia, 47 x 55,8 cm «Прибытие в Железняки» (Железняки, Латвия), 1940 год, бумага, акварель, 47×55,8 см „Atvykimas į Železniakus” (Železniakai, Latvija), 1940 m., popierius, akvarelė, 47 x 55,8 cm „Īsarasšona Železņakūs” (Železņaki, Latveja), 1940. g., papeirs, akvareļs, 47 x 55,8 cm 59. „Radopole” (Janopole, Latvija), 1929. g., papīrs, kartons, akvarelis, 31,5 x 36,8 cm “Radopol”, 1929, Janopol, Latvia, watercolours on paper and carton, 31,5 x 36,8 cm «Радополе» (Янополе, Латвия), 1929 год, бумага, картон, акварель, 31,5×36,8 см „Radopolė” (Janopolė, Latvija), 1929 m., popierius, kartonas, akvarelė, 31,5 x 36,8 cm „Radopole” (Janopole, Latveja), 1929. g., papeirs, kartons, akvareļs, 31,5 x 36,8 cm

60. „Leons Broels-Plāters (1836–1863)” (Janopole, Latvija), 20. gs. 20.–30. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, zīmulis, 18,8 x 15,5 cm “Leon Broel-Plater (1836–1863)”, 1920-1930’s, Janopol, Latvia, coloured pencil, watercolour on paper and carton, 18,8 x 15,5 cm «Леон Броел-Платер 1836-1863» (Янополе, Латвия), 20-30-ые годы 20-ого века, бумага, картон, акварель, карандаш, 18,8×15,5 см „Leonas Broel-Pliateris (1836–1863)” (Janopolė, Latvija), XX a. 3-iasis ir 4-asis dešimtmečiai, popierius, kartonas, akvarelė, pieštukas, 18,8 x 15,5 cm „Leons Broels-Platers (1836–1863)” (Janopole, Latveja), 20. g. s.

20.–30. godi, papeirs, kartons, akvareļs, zeimuļs, 18,8 x 15,5 cm

$

61. 5 „Matiašs Romers, Lietuvas artilērijas virspavēlnieks”, 20. gs. vidus, papīrs, zīmulis, akvarelis, 44,3 x 36,3 cm “Mathiasz Römer, Commandant-in-Chief”, mid 20th century, coloured pencil, watercolour on paper, 44,3 x 36,3 cm «Матиаш Ромер, главнокомандующий Литовскими артиллерийными войсками», середина 20-ого века, бумага, карандаш, акварель, 44,3×36,3 см „Matiašas Romeris, Lietuvos artilerijos vadas”, XX a. vidurys, popierius, pieštukas, akvarelė, 44,3 x 36,3 cm „Matiašs Romers, Leitovys artilerejis vierspavieļnīks”, 20. g. s. vyds, papeirs, zeimuļs, akvareļs, 44,3 x 36,3 cm

63. „Nadīne fon Mallinkroda” (Traunšteina, Bavārija, Vācija), 1947. g. jūlijs, papīrs, akvarelis, zīmulis, 24,6 x 18,8 cm “Nadine von Mallinckrodt”, July 1947, Traunstein, Germany, watercolour and colored pencil on paper, 24,6 x 18,8 cm «Надина фон Маллинкродта» (Траунштайн, Бавария, Германия), июль 1947-ого года, бумага, акварель, карандаш, 24,6×18,8 см „Nadine fon Mallinckrod” (Traunšteinas, Bavarija, Vokietija), 1947 m. liepa , popierius, akvarelė, pieštukas, 24,6 x 18,8 cm „Nadine fon Mallinkroda” (Traunšteina, Bavareja, Vuoceja), 1947. g. juļs, papeirs, akvareļs, zeimuļs, 24,6 x 18,8 cm

$

62. 5 „Marī Elizabete fon Kožebū” (Monreāla, Kanāda), 1958. g. (?), papīrs, akvarelis, zīmulis, 23,7 x 17,7 cm “Marie-Elisabeth von Kotzebue”, 1958 (?), Montreal, Canada, pencil and watercolour on paper, 23,7 x 17,7 cm «Мари Элизабет фон Кожебу» (Монреаль, Канада), 1958 год (?), бумага, акварель, карандаш, 23,7×17,7 см „Marie-Elisabeth von Kotzebue” (Monrealis, Kanada), 1958 m. (?), popierius, akvarelė, pieštukas, 23,7 x 17,7 cm „Marī Elizabete fon Kožebū” (Monreala, Kanada), 1958. g. (?), papeirs, akvareļs, zeimuļs, 23,7 x 17,7 cm

65. „Romeršances pakalni netālu no Petmesas” (Petmesa, Bavārija, Vācija), 1945. g., papīrs, akvarelis, 27,4 x 37,5 cm “Römerschanze near Pöttmes”, 1945, watercolour on paper, Pöttmes, Bavaria, Germany, 27,4 x 37,5 cm «Холмы Ромершанце недалеко от Петмеса» (Петмес, Бавария, Германия), 1945 год, бумага, акварель, 27,4×37,5 см „Romeršancės kalvos netuoli nuo Petmeso” (Petmesas, Bavarija, Vokietija), 1945 m., popierius, akvarelė, 27,4 x 37,5 cm „Romeršaņcis pakolni natuoli nu Petmesys” (Petmesa, Bavareja, Vuoceja), 1945. g., papeirs, akvareļs, 27,4 x 37,5 cm

f

64. „Georgīne Braindla tautiskā apģērbā” (Petmesa, Bavārija, Vācija), 1947. g. februāris, papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm “Georgine Braindl in folkloric dress”, February 1947, Pöttmes, Germany, watercolour on paper, 68,5 x 48 cm «Георгина Брайндла в народном костюме» (Потме, Бавария, Германия), февраль 1947 года, бумага, акварель, 68,5×48 см „Georgine Braindl liaudiškuose drabužuose” (Petmesas, Bavarija, Vokietija), 1947 m. vasaris, popierius, akvarelė, 68,5 x 48 cm „Georgine Braindla tautyskuos drēbēs” (Petmesa, Bavareja, Vuoceja), 1947. g. februars, papeirs, akvareļs, 68,5 x 48 cm

66. „Fauntinas kundze” (Grīnviča, Ņujorka, ASV), 1956. g., papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm “Mrs. Fountain”, 1956, Greenwich, New-York, U.S.A., watercolour on paper, 68,5 x 48 cm «Госпожа Фаунтина» (Гринвич, Нью Йорк, США), 1956 год, бумага, акварель, 68,5×48 см „Ponia Fountain” (Grinvičas, Niujorkas, JAV), 1956 m., popierius, akvarelė, 68,5 x 48 cm „Fauntinys kuņdze” (Grinviča, Ņujorka, ASV), 1956. g., papeirs, akvareļs, 68,5 x 48 cm

67. „Bārnsas kundze” (ASV), 1956. g., papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm “Mrs. Barns”, 1956, U.S.A., watercolour on paper, 68,5 x 48 cm «Госпожа Барнс»(США), 1956 год, бумага, акварель, 68,5×48 см „Ponia Barns” (JAV), 1956 m., popierius, akvarelė, 68,5 x 48 cm „Bārnsys kuņdze” (ASV), 1956. g., papeirs, akvareļs, 68,5 x 48 cm

88

ANNA SOŁTAN RÖMER’S MINIATURE PAINTINGS FROM THE SERIES “ANCESTRAL GALLERY” МИНИАТЮРЫ АННЫ СОЛТАНЕ–РОМЕРЕ ИЗ СЕРИИ «ГАЛЕРЕЯ ПРЕДКОВ» ONOS SOLTANAITĖS-ROMERIENĖS MINIATŪROS IŠ SERIJOS „PROTĖVIŲ GALERIJA” ANNYS SOLTANIS-ROMERIS MINIATURYS NU SEREJIS „SEŅČU GALEREJA”

ANNAS SOLTANES-ROMERES MINIATŪRAS NO SĒRIJAS „SENČU GALERIJA”

89

68.

Aleksandra Čartorijska Alexandra Czartoryska (7 Wasyl Tyszkiewicz) Александра Чарторыйска

69.

Vasils Tiškevičs (1455-1571) Wasyl Tyszkiewicz Василий Тышкевич

70.

Gothards Ketlers (1517-1587), Kurzemes hercogs Gotthard Kettler, Duke of Courland Готхард Кетлер, герцог Курляндии

71.

Anna no Meklenburgas (1533-1602), Kurzemes hercogiene Anna of Mecklenburg, Duchess of Courland (7 Gotthard Kettler) Анна Мекленбург, герцогиня Курляндии

72.

Aleksandrs Soltans (15. gs. otrā puse) Alexander Sołtan Александр Солтан

73.

Staņislavs Žolkevskis (1547-1620) Stanisław Żółkiewski (7 Regina Herburtówna) Станислав Жолкевский

74.

Jans Pjotrs Sapeha (1569-1611) Jan Piotr Sapieha (7 Zofia Weiher) Ян Пётр Сапега

75.

Nikolajs Kšištofs Radzivils, saukts par Bāreni (1549-1616) Mikołaj Krzysztof Radziwiłł (Sierotka) (7 Princess Elżbieta Eufemia Wiśniowiecka) Николай Христофор Радзивилл (Сиротка)

76.

Jakubs Sobeskis (1591(88?)-1646) Jakób Sobieski Якуб Собеский

77.

Teofila Daniloviča († 1602) Teofila Daniłowicz (7 Jakób Sobieski) Теофила Данилович

78.

Matiašs Romers (1605 (6?)-1699) Matyasz Römer (7 Barbara v. Weindte) Матиаш Ромер

79.

Antonijs Jans Tiškevičs (1609-1649) Antoni Jan Tyszkiewicz (7 Krystyna Szwykowska) Антоний Ян Тышкевич

80.

Jans Andžejs Plāters (1626-1696) Jan Andrzej Plater Ян Анджей Плятер

81.

Ludvika Marija Grothusa († 1720) Ludwika Maria Grothus (7 Jan Andrzej Plater) Людовика Мария Гротгус

82.

Mihals Kazimirs Radzivils (1635-1680) Michał Kazimierz Radziwiłł (7 Katarzyna Sobieska) Михаил Казимир Радзивилл

83.

Vladislavs Jeļskis Władysław Jelski (7 Helena Brzostowska) Владислав Ельский

84.

Helēna Kerdeja Helena Kierdej (7 Mateusz Römer) Хелена Кердей

85.

Mateušs Romers (1655 (62?)-1718) Mateusz Römer Матеуш Ромер

86.

Kšištofs Zaviša (1666-1721) Krzysztof Zawisza (7 Teresa Tyszkiewicz) Кшиштоф Завиша

87.

Jozefs Potockis (1673-1751) Józef Potocki (7 1) Wiktoria Leszczyńska, 2) Ludwika Mniszek) Йозеф Потоцкий

88.

Rozālija Bžostovska († 1720) Rosalia Brzostowska (7 Jan Ludwik Broel-Plater) Розалия Бжостовская

89.

Terēze Daneļeviča († 1723 ?)

Teresa Danielewicz (7 Krzysztof Sulistrowski) Тереза Денелевич

90.

Mihals Veisenhofs (1680-1737) Michał Weyssenhoff (7 Elżbieta Halszka) Михаил Вейсенгоф

91.

Stefans Jeržī Romers (1678-1773) Stefan Jerzy Römer (7 1) Helena Sulistrowska, 2) Eleonora Szadurska) Стефан Георгий Ромер

92.

Terēze Barbara Radzivila (1714-1780) Teresa Barbara Radziwiłł (7 1) Jozef Scipio del Campo, 2) Antoni Michal Pac) Тереза Барбара Радзивилл

93.

Albrehts Radzivils (1717-1790) Albrecht Radziwiłł (7 Anna Kunegunda Chalecka) Албрехт Радзивилл

94.

Terēze Dunin-Rajecka († 1818) Teresa Dunin Rajecka (7 Michał Weyssenhoff) Тереза Дунин-Раецка

95.

Mihals Veisenhofs (1715-1789) Michał Weyssenhoff Михаил Вейсенгоф

96.

Stefans Dominiks Romers (1720 (21?)-1793) Stefan Dominik Römer (7 1) Barbara Wołodkiewicz, 2) Anna Pac) Стефан Доминик Ромер

97.

Mihals Veisenhofs (1715-1789) Michał Weyssenhoff (7 Teresa Dunin Rajecka) Михаил Вейсенгоф

98.

Kristīna Lah-Širmjanka Krystyna Lach-Szyrmianka (7 Mateusz Butrymowicz) Кристина Лах-Ширмянка

99.

Mateušs Butrimovičs (1745-1814) Mateusz Butrymowicz Матеуш Бутримович

100.

Grāfs Tadeušs Bužinskis († 1804) Count Tadeusz Burzynski (7 Countess Jozefina Broel-Plater) Граф Тадэуш Бужинский

101.

Grāfs Františeks Belinskis (~1740-1809) Count Franciszek Bielinski (7 Princess Krystyna Sanguszko) Граф Франтишек Белинский

102.

Terēze Bužinska († 1804) Teresa Burzynska (7 Franciszek Dunin Jundziłł) Тереза Бужинска

103.

Princese Magdalēna Ļubomirska (1739-1780) Princess Magdalena Lubomirska (7 1) Józef Lubomirski, 2) Prince Alexander Michał Sapieha) Магдалена Любомирская

104.

Anna Sapeha (1758-1813) Anna Sapieha (7 1) Hieronym Sanguzko, 2) Count Seweryn Potocki) Анна Сапега

105.

Kazimirs Sulistrovskis († 1816) Kazimierz Sulistrowski (7 Krolina Abramowicz) Казимир Сулистровский

106.

Staņislavs Soltans (1756-1836) Stanisław Sołtan (7 1) Franciszka Radziwiłł, 2) Konstancja Toplicka) Станислав Солтан

107.

Konstance Toplicka (~1800-....)

Konstancja Toplicka (7 Stanisław Sołtan) Констанция Топлицкая

108.

Princese Amēlija Sapeha (1762-1835) Princess Amelia Sapieha (7 Franciszek Jelski) Принцэса Амелия Сапега

109.

Františeks Jeļskis (1738-1821) Franciszek Jelski Франтишек Ельский

110.

Fēlikss Ļubenskis (1758-1848) Felix Lubienski Феликс Любенский

111.

Tekla Belinska (1767-1810) Tekla Bielinska (7 Felix Lubienski) Тэкла Белинская

112.

Ludviks Marcins Romers (1787-1871) Ludwik Marcin Römer (7 1) Ksawera Sokolowska, 2) Ludmila v. Walden) Людовик Марцин Ромер

113.

Justīns Romers († 1822) Justyn Römer Юстин Ромер

114.

Rahela Kolovrata de Rēsa (1783-1855) Rachela Kołowrat de Raёs (7 Michał Jozef Römer) Рахель Коловрат де Рёс

115.

Mihals Jozefs Romers (1778-1853) Michał Józef Römer Михал Йозеф Ромер

116.

Jans Jezerskis (1786-1858) Jan Jezierski Ян Езерский

117.

Karolīna Jeļska (1789-1859) jaunībā Young Karolina Jelska (7 Jan Jezierski) Каролина Ельская в молодости

118.

Karolīna Jeļska (1789-1859) vidējos gados Middle-aged Karolina Jelska (7 Jan Jezierski) Каролина Ельская в среднем возрасте

119.

Karolīna Jeļska (1789-1859) vecumā Old Karolina Jelska (7 Jan Jezierski) Каролина Ельская в сарости

120.

Aleksandrs Skirmunts (1798-1870) Alexander Skirmuntt Александр Скирмунт

121.

Konstance Sulistrovska (1806-1845) Konstancja Sulistrowska (7 Alexander Skirmuntt) Констанция Сулистровска

122.

Konstance Sulistrovska (1806-1845) Konstancja Sulistrowska (7 Alexander Skirmuntt) Констанция Сулистровска

123.

Aleksandrs Skirmunts (1798-1870) Alexander Skirmuntt Александр Скирмунт

124.

Viktors Dunin-Jundzils (1790-1862) Wiktor Dunin-Jundziłł Виктор Дунин-Юндзил

125.

Terēze Cihocka (1799-1858) Teresa Cichocki (7 Wiktor Dunin-Jundziłł) Тереза Цихоцкая

126.

Kazimirs Burba (~1780-....)

Kazimierz Burba (7 Ewa Uwoyn) Казимир Бурба

127.

Henriks Romers (1803-1828) Henryk Römer Генрик Ромер

128.

Grāfiene Amēlija Jezerska (1813-1885) Countess Amelia Jezierska (7 Seweryn Lubienski) Графиня Амелия Езерска

129.

Grāfs Severīns Ļubenskis (1812-1855) Count Seweryn Lubienski Граф Северин Любенский

130.

Anela Burba (1817-1891) Aniela Burba (7 Seweryn Justus Römer) Анела Бурба

131.

Severīns Justus Romers (1814-1890) Seweryn Justus Römer Северин Юстус Ромер

132.

Hortenzija Orda (1808-1894) Hortencja Orda (7 Alexander Skirmuntt) Гортензия Орда

133.

Staņislavs Soltans (1822-1896) Stanisław Sołtan (7 1) Marja Dunin-Jundziłł, 2) Albertina Dunin-Jundziłł) Станислав Солтан

134.

Helēna Skirmunta (1827-1874) Helena Skirmuntt (7 Kazimierz Skirmuntt) Гелена Скирмунт

135.

Kazimirs Skirmunts (1824-?)

Kazimierz Skirmuntt Казимир Скирмунт

136.

Vanda Ļubenska (1837-1915) Wanda Lubienska (7 Michal Weyssenhoff) Ванда Любенска

137.

Mihals Veisenhofs (1826-1866) Michal Weyssenhoff Михал Вейсенгоф

138.

Amēlija Veisenhofa (1861-1943) Amelia Weyssenhoff (7 Wiktor Sołtan) Амелия Вейсенгоф

139.

Viktors Soltans (1853-1905) Wiktor Sołtan Виктор Солтан

140.

Kazimirs Lucijans Romers (1848-1921) Kazimierz Lucjan Römer Казимир Люциан Ромер

141.

Kazimira Skirmunta (1865-1938) Kazimiera Skirmuntt (7 Kazimierz Römer) Казимира Скирмунт

142.

Anna Soltane (1895-1974) Anna Sołtan (7 Antoni Kazimierz Römer) Анна Солтан

143.

Antonijs Kazimirs Romers (1889-1973) Antoni Kazimierz Römer Антоний Казимир Ромер

PUBLICĒTO ATTĒLU SARAKSTS 1. Anna Soltane-Romere, “Janopole vasaras vidū” (Janopole, Latvija), 1945. g., papīrs, akvarelis, 27,7 x 37,7 cm, LgKM 31784.

37. Anna Soltane-Romere, triptihs „Ziemas Madonna”, (Janopole, Latvija), 1927. g., papīrs, kartons, akvarelis, 68,5 x 48 cm, LgKM 31797:1-3.

2. Fotogrāfija - Prof. Henriks Severīns de Romers (pa labi) un Latvijas vēstnieks Kanādā Marģers Krams, 2008. g., Latvijas vēstniecības Kanādā arhīvs.

38. Anna Soltane-Romere, pašportrets „Anna Romere” (Radopole, Latvija), 1921. g. oktobris, papīrs, akvarelis, zīmulis, 43 x 39 cm, LgKM 31792.

3. Fotogrāfija - Pusdienu/zīmēšanas istaba Janopoles muižā, 20. gs. 30. gadi, LgKM 32144.

39. Anna Soltane-Romere, „Ziedu pušķis misiņa krūzē” (Janopole, Latvija), 1937. g., papīrs, akvarelis, 45,8 x 54,5 cm, LgKM 31801.

4. Fotogrāfija - Henriks Severīns de Romers Traunšteinā, Vācija, 1943. g., LgKM 32149.

5. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere Janopolē Annas dienā, 1937. g. 26. jūlijā, LgKM Plg12025.

6. Fotogrāfija - Antonija Kazimira Romera foto padomju pasei, 1941. g. marts, A. Mamonova foto, Rēzeknē, LgKM 32157.

7. Fotogrāfija - Hanja kopā ar krusttēvu Staņislavu Soltanu, 19. gs. beigas, LgKM 32121.

8. Fotogrāfija - Anna Soltane (pa kreisi) bērnībā ar brāli Jedružu, 19. gs. beigas, J. Golča foto, Varšava, LgKM 32124.

40. Anna Soltane-Romere, „Strauts miglainā ziemas dienā” (Janopole, Latvija), 1935. g., papīrs, akvarelis, zīmulis, 38 x 55,8 cm, LgKM 31772.

41. Anna Soltane-Romere, „Zemnieku meitene” (Janopole, Latvija), 1920. g., papīrs, akvarelis, 35,4 x 27,8 cm, LgKM 31773.

42. Anna Soltane-Romere, „Pļavas ziedi uz tumša fona” (Janopole, Latvija), 1937. g., papīrs, akvarelis, 54,3 x 45,5 cm, LgKM 31787.

9. Fotogrāfija - Anna Soltane 6 gadu vecumā Lietuvā, 1901. g., LgKM 32125.

43. Anna Soltane-Romere, „Ābeļdārzs” (Janopole, Latvija), 1930. g., papīrs, akvarelis, 49,5 x 60,5 cm, LgKM 31788.

10. Fotogrāfija - Anna Soltane (centrā) mākslas nodarbībās pie prof. Čiževska, 1913. g. pavasaris, Varšava, LgKM Plg12022.

44. Anna Soltane-Romere, „Pašportrets: Anna Romere” (Pilica, Polija), 1925. g., papīrs, zīmulis, tonējums ar akvareli, 14,5 x 11,7 cm, LgKM 31774.

11. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere 20. gs. 20. gadu sāk., LgKM Plg 12023(1).

45. Anna Soltane-Romere, „Henriks (Henišs) Romers 4 gadu vecumā” (Janopole, Latvija), 1930. g., papīrs, kartons, akvarelis, 26,5 x 27 cm, LgKM 31791.

12. Anna Soltane-Romere, miniatūra „Pašportrets”, 1930. g., 2,6 x 11,2 x 9,2 cm, LgKM Plg11917.

13. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere 20. gs. 20. gadu sāk., LgKM 32126.

14. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere 20. gs. 20. gadu sāk., LgKM 32127.

15. Fotogrāfija - Romeru dzimtas pārstāvji Janopolē, 20. gs. 30. gadi, LgKM Plg12044.

16. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere Rīgā 1921. g. decembrī, J. Karlovska foto, LgKM 32128.

46. Anna Soltane-Romere, „Lauku meitene dzeltenajā lakatā” (Janopole, Latvija), 1933. g., papīrs, akvarelis, 34,3 x 29,2 cm, LgKM 31776.

47. Anna Soltane-Romere, „Zemnieku meitene balti zilajā lakatā” (Janopole, Latvija), 1933. g. (?), papīrs, akvarelis, 35,4 x 28 cm, LgKM 31775.

17. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere gleznojot princi Albertu, Brisele, 1937. g., LgKM 32129.

48. Anna Soltane-Romere, „Pēc lietus” (Latvija), 20. gs. 30. gadi, papīrs, akvarelis, 29 x 39 cm, LgKM 31780.

18. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere gleznojot vienu no saviem akvareļdarbiem Grīnvičā, ASV, 1950. g., LgKM 32138.

49. Anna Soltane-Romere, „Rāznas ezers” (Latvija), 1939. g., papīrs, akvarelis, 32,3 x 40,6 cm, LgKM 31779.

19. Metāla krūze, 20. gs. sākums, izmērs 25,5 x 20 x 16 cm, LgKM 31845.

50. Anna Soltane-Romere, „Sarkanas rozes misiņa krūzē”, 1959. g., papīrs, akvarelis, 29,4 x 40,8 cm, LgKM 31781.

20. Porcelāna figūra „Kakadu”, Rozentāla porcelāna rūpnīca (Zelba, Bavārija, Vācija), 1923. g., izmērs 24 x 17 x 10 cm, LgKM 31844.

21. Cilnis „Eņģelis”, autors Fēlikss Nanni (Minhene, Vācija), kopija pēc Andrea del Robia tēlniecības motīviem, 20. gs. sākums, ģipsis, apgleznojums, 7 x 40,5 x 17 cm, LgKM Plg11916.

22. Annas Soltanes-Romeres piezīmju grāmatiņa, LgKM 32094.

23. Annas Soltanes-Romeres piezīmju grāmatiņa, LgKM 32098.

24. Annas Soltanes-Romeres piezīmju grāmatiņa, LgKM 32108.

25. Annas Soltanes-Romeres piezīmju grāmatiņa, LgKM 32096.

26. Annas Soltanes-Romeres dienasgrāmata, 1939.-1940. g., LgKM 32112.

27. Fotogrāfija - Romeru ģimene Briselē, 1941. g., LgKM 32145.

28. Annas Soltanes-Romeres gleznoto portretu fotogrāfiju albums, iesiets vākos ar izšūtu mākslinieces monogrammu, 20. gs. 30.-60. gadi, LgKM 31847.

29. Annas Soltanes-Romeres gleznoto portretu fotogrāfiju albums atvērumā, iesiets vākos ar izšūtu mākslinieces monogrammu, 20. gs. 30.-60. gadi, LgKM 31847.

51. Anna Soltane-Romere, „Mūsu vecā auklīte Aņa Provejs” (Janopole, Latvija) 1920. g.

11.–12. oktobris, papīrs, kartons, akvarelis, 68,5 x 48 cm, LgKM 31794.

52. Anna Soltane-Romere, „Jozefs Romers” (Gorki, Ciskādi, Latvija), 1927. g., papīrs, akvarelis, 36,4 x 31 cm, LgKM 31802.

53. Anna Soltane-Romere, „Aglonas baznīcas interjers” (Janopole, Latvija) 1929. g., papīrs, akvarelis, 35 x 27,3 cm, LgKM 31793.

54. Anna Soltane-Romere, „Ceļmalas krusts” (Feimaņi, Latvija), 1939. g., papīrs, akvarelis, 36,2 x 28,5 cm, LgKM 31777.

55. Anna Soltane-Romere, „Vaņka Orlovs, vecticībnieks no Bondariem” (Janopole, Latvija), 1927. g., papīrs, kartons, akvarelis, 57,5 x 43,3 cm, LgKM 31790.

56. Anna Soltane-Romere, „Rubenis” (Janopole, Latvija), 1926. g., papīrs, kartons, akvarelis, 61,5 x 37,5 cm, LgKM 31783.

57. Anna Soltane-Romere, „Olas, vodka un barankas” (Janopole, Latvija), papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm, LgKM 31795.

30. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere, 1947. g., LgKM 32134.

58. Anna Soltane-Romere, „Ierašanās Žeļezņakos” (Žeļezņaki, Latvija), 1940. g., papīrs, akvarelis, 47 x 55,8 cm, LgKM 31778.

31. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere gleznojot vienu no saviem akvareļdarbiem Petmesā, Vācija, 1947. g., LgKM 32133.

59. Anna Soltane-Romere, „Radopole” (Janopole, Latvija), 1929. g., papīrs, kartons, akvarelis, 31,5 x 36,8 cm, LgKM 31786.

32. Fotogrāfija - Anna Soltane-Romere pie saviem akvareļdarbiem Kvebekā (Kanāda) 1954. gada janvārī, LgKM Plg12032.

60. Anna Soltane-Romere, „Leons Broels-Plāters (1836–1863)” (Janopole, Latvija), 20. gs. 20.–30. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, zīmulis, 18,8 x 15,5 cm, LgKM 31789.

33. Annas Soltanes-Romeres mākslas darbu fotogrāfiju albums, iesiets vākos ar drukātu mākslinieces monogrammu, 20. gs. 30.–60. gadi, LgKM 31846.

61. Anna Soltane-Romere, „Matiašs Romers, Lietuvas artilērijas virspavēlnieks”, 20. gs. vidus, papīrs, zīmulis, akvarelis, 44,3 x 36,3 cm, LgKM 31785.

34. Fotogrāfiju un preses izgriezumu albums, 20. gs. 50.–70. gadi, LgKM Plg12050.

35. Fotogrāfiju un preses izgriezumu albums atvērumā, 20. gs. 50.–70. gadi, LgKM Plg12050.

62. Anna Soltane-Romere, „Marī Elizabete fon Kožebū” (Monreāla, Kanāda), 1958. g. (?), papīrs, akvarelis, zīmulis, 23,7 x 17,7 cm, LgKM 31800.

36. Fotoalbums ar Annas Soltanes-Romeres portreta žanra akvareļu tapšanas procesa fotogrāfijām, 20. gs. 30.–70. gadi, LgKM 32188.

63. Anna Soltane-Romere, „Nadīne fon Mallinkroda” (Traunšteina, Bavārija, Vācija), 1947. g. jūlijs, papīrs, akvarelis, zīmulis, 24,6 x 18,8 cm, LgKM 31771.

64. Anna Soltane-Romere, „Georgīne Braindla tautiskā apģērbā” (Petmesa, Bavārija, Vācija), 1947. g. februāris, papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm, LgKM 31798.

90. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mihals Veisenhofs (1680-1737)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,2 x 131 cm, LgKM 32190:72.

65. Anna Soltane-Romere, „Romeršances pakalni netālu no Petmesas” (Petmesa, Bavārija, Vācija), 1945. g., papīrs, akvarelis, 27,4 x 37,5 cm, LgKM 31782.

91. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Stefans Jeržī Romers (1678-1773)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 14,5 x 11,5 cm, LgKM 32190:53.

66. Anna Soltane-Romere, „Fauntinas kundze” (Grīnviča, Ņujorka, ASV), 1956. g., papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm, LgKM 31799.

92. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Terēze Barbara Radzivila (1714-1780)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,4 x 14,2 cm, LgKM 32190:43.

67. Anna Soltane-Romere, „Bārnsas kundze” (ASV), 1956. g., papīrs, akvarelis, 68,5 x 48 cm, LgKM 31796.

93. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Albrehts Radzivils (1717-1790)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 14,8 x 13 cm, LgKM 32190:44.

68. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Aleksandra Čartorijska”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 18,1 x 14,9 cm, LgKM 32190:12.

94. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Terēze Dunin-Rajecka († 1818)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17 x 13,9 cm, LgKM 32190:39.

69. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Vasils Tiškevičs (1455-1571)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, , 18,1 x 14,9 cm, LgKM 32190:13.

95. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mihals Veisenhofs (1715-1789)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 12,6 cm, LgKM 32190:41.

70. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Gothards Ketlers (1517-1587), Kurzemes hercogs”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,2 x 14,3 cm, LgKM 32190:30.

96. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Stefans Dominiks Romers (1720 (21?)-1793)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,7 x 13,3 cm, LgKM 32190:55.

71. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Anna no Meklenburgas (15331602), Kurzemes hercogiene”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,9 x 14 cm, LgKM 32190:31.

97. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mihals Veisenhofs (1715-1789)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 12,6 cm, LgKM 32190:40.

98. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kristīna Lah-Širmjanka”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,5 x 12,2 cm, LgKM 32190:9.

72. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Aleksandrs Soltans (15. gs. otrā p.)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,3 x 14,3 cm, LgKM 32190:69.

99. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mateušs Butrimovičs (1745-1814)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,5 x 12,5 cm, LgKM 32190:8.

73. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Staņislavs Žolkevskis (1547-1620)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 18,5 x 13,5 cm, LgKM 32190:76.

100. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Grāfs Tadeušs Bužinskis († 1804)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,8 x 13,6 cm, LgKM 32190:4.

74. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Jans Pjotrs Sapeha (1569-1611)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,1 x 13,9 cm, LgKM 32190:59.

101. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Grāfs Františeks Belinskis (~1740-1809)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,7 x 14,2 cm, LgKM 32190:7.

75. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Nikolajs Kšištofs Radzivils, saukts par Bāreni (1549-1616)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,7 x 13,4 cm, LgKM 32190:42.

102. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Terēze Bužinska († 1804)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17 x 14,6 cm, LgKM 32190:11.

76. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Jakubs Sobeskis (1591(88?)-1646)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 13 cm, LgKM 32190:17.

77. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Teofila Daniloviča († 1602)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 13,2 cm, LgKM 32190:16.

78. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Matiašs Romers (1605 (6?)-1699)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,5 x 12,5 cm, LgKM 32190:52.

79. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Antonijs Jans Tiškevičs (1609-1649)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17 x 14,5 cm, LgKM 32190:74.

80. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Jans Andžejs Plāters (1626-1696)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,4 x 13 cm, LgKM 32190:20.

81. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Ludvika Marija Grothusa († 1720)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 18,1 x 13,6 cm, LgKM 32190:19.

82. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mihals Kazimirs Radzivils (1635-1680)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,5x13,4 cm, LgKM 32190:45.

83. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Vladislavs Jeļskis”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16 x 13,3 cm, LgKM 32190:21.

84. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Helēna Kerdeja”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,4 x 14,7 cm, LgKM 32190:32.

85. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mateušs Romers (1655 (62?)-1718)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,2 x 14,2 cm, LgKM 32190:33.

86. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kšištofs Zaviša (1666-1721)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,5 x 13,4 cm, LgKM 32190:75.

87. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Jozefs Potockis (1673-1751)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,9 x 14 cm, LgKM 32190:38.

88. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Rozālija Bžostovska († 1720)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,6 x 14,2 cm, LgKM 32190:1.

89. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Terēze Daneļeviča († 1723 ?)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15 x 11,6 cm, LgKM 32190:18.

103. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Princese Magdalēna Ļubomirska (1739-1780)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,8 x 14,4 cm, LgKM 32190:34.

104. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Anna Sapeha (1758-1813)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,8 x 14 cm, LgKM 32190:58.

105. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kazimirs Sulistrovskis († 1816)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17 x 14,4 cm, LgKM 32190:73.

106. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Staņislavs Soltans (1756-1836)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,3 x 12,1 cm, LgKM 32190:67.

107. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Konstance Toplicka (~1800-..)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,6 x 14 cm, LgKM 32190:66.

108. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Princese Amēlija Sapeha (1762-1835)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 14 cm, LgKM 32190:23.

109. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Františeks Jeļskis (1738-1821)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,6 x 14 cm, LgKM 32190:22.

110. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Fēlikss Ļubenskis (1758-1848)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,5 x 14,4 cm, LgKM 32190:6.

111. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Tekla Belinska (1767-1810)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,7 x 14,1 cm, LgKM 32190:5.

112. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Ludviks Marcins Romers (1787-1871)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 19 x 14,2 cm, LgKM 32190:56.

113. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Justīns Romers († 1822)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,6 x 14,2 cm, LgKM 32190:57.

114. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Rahela Kolovrata de Rēsa (1783-1855)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 13x11,5 cm, LgKM 32190:51.

115. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mihals Jozefs Romers (1778-1853)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,5 x 13,1 cm, LgKM 32190:50.

116. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Jans Jezerskis (1786-1858)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,9 x 13 cm, LgKM 32190:24.

LIST OF ILLUSTRATIONS 117. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Karolīna Jeļska (1789-1859) jaunībā”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,9 x 13,9 cm, LgKM 32190:25.

1. Anna Sołtan Römer, “Janopol in Full Summer”, 1945, Janopol, Latvia, watercolours on paper, 27,7 x 37,7 cm, LgKM 31784.

118. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Karolīna Jeļska (1789-1859) vidējos gados”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 14,4 cm, LgKM 32190:26.

2. Photograph - Prof. Henryk Seweryn de Römer (right) and Latvian Ambassador to Canada Margers Krams, 2008, photo from the archive of Embassy of Latvia in Canada.

119. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Karolīna Jeļska (1789-1859) vecumā”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,2 x 12,7 cm, LgKM 32190:27.

3. Photograph - The Dining/Drawing room, Janopol manor, 1930’s, LgKM 32144.

120. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Aleksandrs Skirmunts (1798-1870)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,7 x 13,9 cm, LgKM 32190:63.

5. Photograph - Anna Sołtan Römer during Anna’s day, Janopol, July 26, 1937, LgKM Plg12025.

121. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Konstance Sulistrovska (1806-1845)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,5 x 14 cm, LgKM 32190:64.

122. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Konstance Sulistrovska (1806-1845)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16 x 13,5 cm, LgKM 32190:65.

123. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Aleksandrs Skirmunts (1798-1870)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 14 cm, LgKM 32190:62.

124. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Viktors Dunin-Jundzils (1790-1862)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,9 x 14,4 cm, LgKM 32190:15.

125. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Terēze Cihocka (1799-1858)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,5 x 14 cm, LgKM 32190:14.

4. Photograph - Henryk Seweryn de Römer, 1943, Trunstein, Germany, LgKM 32149.

6. Photograph - Antoni-Kazimierz Römer, March 1941, photo by A. Mamonovs, Rezekne.

Photographed for his Soviet passport, LgKM 32157.

7. Photograph - Hania together with her godfather, Stanisław Sołtan, end of 19th century, LgKM 32121.

8. Photograph - Anna Sołtan (left) with her brother Jedrus during childhood, end of the 19th century, photo by J. Golcz, Warsaw, LgKM 32124.

9. Photograph - 6-year-old Anna Sołtan, Lithuania, 1901, LgKM 32125.

10. Photograph - Anna Sołtan (in the middle) during an art lesson with Professor Ciszewsky, Spring 1913, Warsaw, LgKM Plg12022.

11. Photograph - Anna Sołtan Römer, beginning of 1920’s, LgKM Plg 12023(1).

126. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kazimirs Burba (~1780-....)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,9 x 13 cm, LgKM 32190:10.

12. Anna Sołtan Römer, miniature “Autoportrait”, 1930, 2,6 x 11,2 x 9,2 cm, LgKM Plg11917.

127. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Henriks Romers (1803-1828)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,7 x 11,7 cm, LgKM 32190:54.

14. Photograph - Anna Sołtan Römer, beginning of 1920’s, LgKM 32127.

128. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Grāfiene Amēlija Jezerska (1813-1885)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 18 x 14,5 cm, LgKM 32190:28.

129. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Grāfs Severīns Ļubenskis (1812-1855)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,8 x 13,6 cm, LgKM 32190:29.

130. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Anela Burba (1817-1891)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17 x 13,5 cm, LgKM 32190:2.

131. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Severīns Justus Romers (1814-1890)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,2 x 13,6 cm, LgKM 32190:3.

13. Photograph - Anna Sołtan Römer, beginning of 1920’s, LgKM 32126.

15. Photograph - Römer family members, Janapol 1930’s, LgKM Plg12044.

16. Photograph - Anna Sołtan Römer in Riga, December 1921. Photo by J. Karlovski, LgKM 32128.

17. Photograph - Anna Sołtan Römer, painting Prince Albert de Liege, Brussels, 1937, LgKM 32129.

18. Photograph - Anna Sołtan Römer with one of her watercolor work in 1950, Greenwich, USA, LgKM 32138.

19. Metal jug, the beginning of the 20th century, 25,5 x 20 x 16 cm, LgKM 31845.

20. Cockatoo, Rosenthal porcelain factory, Selb, Germany, 1923, 24 x 17 x 10 cm, LgKM 31844.

132. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Hortenzija Orda (1808-1894)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 14,8 x 12,5 cm, LgKM 32190:37.

21. Felix Nanny, “Angel”, beginning of the 20th century (Münhen, Germany), relief based on sculptures of Andrea della Robbia, painted gypsum, 7 x 40,5 x 17 cm, LgKM Plg11916.

133. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Staņislavs Soltans (1822-1896)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16 x 13,3 cm, LgKM 32190:68.

22. Anna Sołtan Römer’s notebook, LgKM 32094.

134. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Helēna Skirmunta (1827-1874)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,4 x 13,2 cm, LgKM 32190:60.

135. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kazimirs Skirmunts (1824-?)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,6 x 13,6 cm, LgKM 32190:61.

136. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Vanda Ļubenska (1837-1915)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,2 x 13,2 cm, LgKM 32190:35.

137. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Mihals Veisenhofs (1826-1866)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 16,7 x 13,6 cm, LgKM 32190:36.

138. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Amēlija Veisenhofa (1861-1943)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,4 x 13,3 cm, LgKM 32190:71.

23. Anna Sołtan Römer’s notebook, LgKM 32098.

24. Anna Sołtan Römer’s notebook, LgKM 32108.

25. Anna Sołtan Römer’s notebook, LgKM 32096.

26. Anna Sołtan Römer’s diary, 1939-1940, LgKM 32112.

27. Photograph - Romer family in Brussels, 1941, LgKM 32145.

28. Photo album of Anna Sołtan Römer’s portraits, bound in covers carrying painter’s monogram, 1930-1960s, 23 x 38,2 cm, LgKM 31847.

29. Photo album of Anna Sołtan Römer’s portraits, bound in covers carrying painter’s monogram, 1930-1960s, 23 x 38,2 cm, LgKM 31847.

30. Photograph - Anna Sołtan Römer, 1947, LgKM 32134.

139. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Viktors Soltans (1853-1905)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17,4 x 13,4 cm, LgKM 32190:70.

31. Photograph - Anna Sołtan Römer with one of her watercolor work in Pöttmes, Germany, 1947, LgKM 32133.

140. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kazimirs Lucijans Romers (1848-1921)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,6 x 13,4 cm, LgKM 32190:48.

32. Photograph - Anna Sołtan Römer alongside her watercolour paintings in Quebeck, Canada, January 1954, LgKM Plg12032.

141. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Kazimira Skirmunta (1865-1938)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,3 x 12,8 cm, LgKM 32190:49.

33. Photo album of Anna Sołtan Römer’s works, bound in covers carrying painter’s monogram, 1930-1960s, LgKM 31846.

142. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Anna Soltane (1895-1974)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 15,5 x 13,4 cm, LgKM 32190:47.

34. Album of photographs and press clippings, 1950-1970’s, LgKM Plg12050.

143. Anna Soltane-Romere, miniatūra no sērijas Senču galerija „Antonijs Kazimirs Romers (1889-1973)”, 20. gs. 20.-40. gadi, papīrs, kartons, akvarelis, 17 x 13,8 cm, LgKM 32190:46.

36. Photo album of Anna Sołtan Römer’s watercolour portrait creation process, 1930-1970s, LgKM 32188.

35. Album of photographs and press clippings, 1950-1970’s, LgKM Plg12050.

37. Anna Sołtan Römer, Triptych, “Winter Madonna”, 1927, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 68,5 x 48 cm, LgKM 31797:1-3.

64. Anna Sołtan Römer, “Georgine Braindl in folkloric dress”, February 1947, Pöttmes, Germany, watercolour on paper, 68,5 x 48 cm, LgKM 31782.

38. Anna Sołtan Römer, “Anna de Römer” (autoportrait), October 1921, Radopol, Latvia, pencil and watercolour on paper, 43 x 39 cm, LgKM 31792.

65. Anna Sołtan Römer, “Römerschanze near Pöttmes”, 1945, watercolour on paper, Pöttmes, Bavaria, Germany, 27,4 x 37,5 cm, LgKM 31798.

39. Anna Sołtan Römer, “Flowers in a Brass Jug”, 1937, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 45,8 x 54,5 cm, LgKM 31801.

66. Anna Sołtan Römer, “Mrs. Fountain”, 1956, Greenwich, New-York, U.S.A., watercolour on paper, 68,5 x 48 cm, LgKM 31799.

40. Anna Sołtan Römer, “Brook on a Misty Winter Day”, 1935, Janopol, Latvia, watercolour and colored pencil on paper, 38 x 55,8 cm, LgKM 31772.

67. Anna Sołtan Römer, “Mrs. Barns”, 1956, U.S.A., watercolour on paper, 68,5 x 48 cm, LgKM 31796.

41. Anna Sołtan Römer, “Peasant Country Girl”, 1920, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 35,4 x 27,8 cm, LgKM 31773.

42. Anna Sołtan Römer, “Wildflowers on Dark Background”, 1937, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 54,3 x 45,5 cm, LgKM 31787.

43. Anna Sołtan Römer, “Apple Orchard”, 1930, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 49,5 x 60,5 cm, LgKM 31788.

44. Anna Sołtan Römer, “Autoportrait: Anna de Römer”, 1925, pencil and watercolour on paper, Pilica, Poland, 14,5 x 11,7 cm, LgKM 31774.

45. Anna Sołtan Römer, “Henryk (Henis) de Römer (4yrs old)”, 1930, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 26,5 x 27 cm, LgKM 31791.

68. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Alexandra Czartoryska”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 18,1 x 14,9 cm, LgKM 32190:12.

69. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Wasyl Tyszkiewicz (1455-1571)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 18,1 x 14,9 cm, LgKM 32190:13.

70. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Gotthard Kettler, Duke of Courland (1517-1587)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,2 x 14,3 cm, LgKM 32190:30.

71. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery „Anna no Meklenburgas (15331602), Kurzemes hercogiene”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,9 x 14 cm, LgKM 32190:31.

46. Anna Sołtan Römer, “Country Girl in Yellow Scarf”, 1933, watercolour on paper, Janopol, Latvia, 34,3 x 29,2 cm, LgKM 31776.

72. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery „Alexander Sołtan (second half of 15th century)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,3 x 14,3 cm, LgKM 32190:69.

47. Anna Sołtan Römer, “Peasant Girl in White-Blue Scarf”, 1933, watercolour on paper, Janopol, Latvia, 35,4 x 28 cm, LgKM 31775.

73. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Stanisław Żółkiewski (1547-1620)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 18,5 x 13,5 cm, LgKM 32190:76.

48. Anna Sołtan Römer, “After the rain”, 1930’s, watercolour on paper, Latvia, 29 x 39 cm, LgKM 31780.

74. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Jan Piotr Sapieha (1569-1611)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,1 x 13,9 cm, LgKM 32190:59.

49. Anna Sołtan Römer, “Razna Lake”, 1939, watercolour on paper, Latvia, 32,3 x 40,6 cm, LgKM 31779.

75. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Mikołaj Krzysztof Radziwiłł (Sierotka) (1549-1616)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,7 x 13,4 cm, LgKM 32190:42.

50. Anna Sołtan Römer, “Red Roses in Brass Jug”, 1959, watercolour on paper, 29,4 x 40,8 cm, LgKM 31781.

51. Anna Sołtan Römer, “Our Old Nanny Ania (Proveys)”, October 11/12, 1920, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 68,5 x 48 cm, LgKM 31794.

52. Anna Sołtan Römer, “Jozef Römer”, 1927, Gorki, Ciskady, Latvia, watercolour on paper, 36,4 x 31 cm, LgKM 31802.

53. Anna Sołtan Römer, “Interior of the Aglona Church”, 1929, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 35 x 27,3 cm, LgKM 31793.

54. Anna Sołtan Römer, “Roadside Cross”, 1939, watercolour on paper, Fejmany, Latvia, 36,2 x 28,5 cm, LgKM 31777.

55. Anna Sołtan Römer, “Wanka Orlov, starovier of Bondary”, 1927, Janopol, Latvia, watercolour on paper and carton, 57,5 x 43,3 cm, LgKM 31790.

56. Anna Sołtan Römer, “Black Cock”, 1926, watercolour on paper and carton, Janopol, Latvia, 61,5 x 37,5 cm, LgKM 31783.

57. Anna Sołtan Römer, “Eggs, Vodka and Bagels”, Janopol, Latvia, watercolour on paper, 68,5 x 48 cm, LgKM 31795.

58. Anna Sołtan Römer, “Arrival at Zelezniaki”, 1940, watercolour on paper, Zelezniaki, Latvia, 47 x 55,8 cm, LgKM 31778.

59. Anna Sołtan Römer, “Radopol”, 1929, Janopol, Latvia, watercolours on paper and carton, 31,5 x 36,8 cm, LgKM 31786.

60. Anna Sołtan Römer, “Leon Broel-Plater (1836–1863)”, 1920-1930’s, Janopol, Latvia, coloured pencil, watercolour on paper and carton, 18,8 x 15,5 cm, LgKM 31789.

61. Anna Sołtan Römer, “Mathiasz Römer, Commandant-in-Chief”, mid 20th century, coloured pencil, watercolour on paper, 44,3 x 36,3 cm, LgKM 31785.

62. Anna Sołtan Römer, “Marie-Elisabeth von Kotzebue”, 1958 (?), Montreal, Canada, pencil and watercolour on paper, 23,7 x 17,7 cm, LgKM 31800.

63. Anna Sołtan Römer, “Nadine von Mallinckrodt”, July 1947, Traunstein, Germany, watercolour and colored pencil on paper, 24,6 x 18,8 cm, LgKM 31771.

76. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Jakób Sobieski (1591(88?)-1646)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 13 cm, LgKM 32190:17.

77. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Teofila Daniłowicz († 1602)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 13,2 cm, LgKM 32190:16.

78. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Matyasz Römer (1605 (6?)-1699)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,5 x 12,5 cm, LgKM 32190:52.

79. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Antoni Jan Tyszkiewicz (1609-1649)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17 x 14,5 cm, LgKM 32190:74.

80. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Jan Andrzej Plater (1626-1696)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,4 x 13 cm, LgKM 32190:20.

81. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Ludwika Maria Grothus († 1720)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 18,1 x 13,6 cm, LgKM 32190:19.

82. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Michał Kazimierz Radziwiłł (16351680)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,5x13,4 cm, LgKM 32190:45.

83. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Władysław Jelski”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16 x 13,3 cm, LgKM 32190:21.

84. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Helena Kierdej”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,4 x 14,7 cm, LgKM 32190:32.

85. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Mateusz Römer (1655 (62?)1718)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,2 x 14,2 cm, LgKM 32190:33.

86. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Krzysztof Zawisza (1666-1721)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,5 x 13,4 cm, LgKM 32190:75.

87. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Józef Potocki (1673-1751)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,9 x 14 cm, LgKM 32190:38.

88. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Rosalia Brzostowska († 1720)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,6 x 14,2 cm, LgKM 32190:1.

89. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Teresa Danielewicz († 1723 ?)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15 x 11,6 cm, LgKM 32190:18.

90. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Michał Weyssenhoff (16801737)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,2 x 131 cm, LgKM 32190:72.

117. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Young Karolina Jelska (17891859)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,9 x 13,9 cm, LgKM 32190:25.

91. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Stefan Jerzy Römer (1678-1773)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 14,5 x 11,5 cm, LgKM 32190:53.

118. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Middle-aged Karolina Jelska (1789-1859)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 14,4 cm, LgKM 32190:26.

92. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Teresa Barbara Radziwiłł (17141780)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,4 x 14,2 cm, LgKM 32190:43.

119. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Old Karolina Jelska (17891859)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,2 x 12,7 cm, LgKM 32190:27.

93. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Albrecht Radziwiłł (1717-1790)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 14,8 x 13 cm, LgKM 32190:44.

120. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Alexander Skirmuntt (17981870)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,7 x 13,9 cm, LgKM 32190:63.

94. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Teresa Dunin Rajecka († 1818)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17 x 13,9 cm, LgKM 32190:39.

121. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Konstancja Sulistrowska (1806-1845)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,5 x 14 cm, LgKM 32190:64.

95. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Michał Weyssenhoff (17151789)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 12,6 cm, LgKM 32190:41.

122. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Konstancja Sulistrowska (1806-1845)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16 x 13,5 cm, LgKM 32190:65.

96. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Stefan Dominik Römer (1720 (21?)-1793)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,7 x 13,3 cm, LgKM 32190:55.

123. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Alexander Skirmuntt (17981870)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 14 cm, LgKM 32190:62.

97. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Michał Weyssenhoff (17151789)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 12,6 cm, LgKM 32190:40.

124. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Wiktor Dunin-Jundziłł (1790-1862)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,9 x 14,4 cm, LgKM 32190:15.

98. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Krystyna Lach-Szyrmianka”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,5 x 12,2 cm, LgKM 32190:9.

125. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Teresa Cichocki (1799-1858)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,5 x 14 cm, LgKM 32190:14.

99. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Mateusz Butrymowicz (17451814)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,5 x 12,5 cm, LgKM 32190:8.

126. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Kazimierz Burba (~1780-....)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,9 x 13 cm, LgKM 32190:10.

100. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Count Tadeusz Burzynski († 1804)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,8 x 13,6 cm, LgKM 32190:4.

127. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Henryk Römer (1803-1828)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,7 x 11,7 cm, LgKM 32190:54.

101. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Count Franciszek Bielinski (~17401809)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,7 x 14,2 cm, LgKM 32190:7.

128. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Countess Amelia Jezierska (1813-1885)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 18 x 14,5 cm, LgKM 32190:28.

102. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Teresa Burzynska († 1804)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17 x 14,6 cm, LgKM 32190:11.

129. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Count Seweryn Lubienski (1812-1855)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,8 x 13,6 cm, LgKM 32190:29.

103. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Princess Magdalena Lubomirska (1739-1780)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,8 x 14,4 cm, LgKM 32190:34.

130. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Aniela Burba (1817-1891)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17 x 13,5 cm, LgKM 32190:2.

104. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Anna Sapieha (1758-1813)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,8 x 14 cm, LgKM 32190:58.

131. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Seweryn Justus Römer (18141890)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,2 x 13,6 cm, LgKM 32190:3.

105. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Kazimierz Sulistrowski († 1816)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17 x 14,4 cm, LgKM 32190:73.

132. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Hortencja Orda (1808-1894)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 14,8 x 12,5 cm, LgKM 32190:37.

106. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Stanisław Sołtan (1756-1836)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,3 x 12,1 cm, LgKM 32190:67.

133. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Stanisław Sołtan (1822-1896)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16 x 13,3 cm, LgKM 32190:68.

107. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Konstancja Toplicka (~1800-..)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,6 x 14 cm, LgKM 32190:66.

134. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Helena Skirmuntt (1827-1874)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,4 x 13,2 cm, LgKM 32190:60.

108. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Princess Amelia Sapieha (17621835)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 14 cm, LgKM 32190:23.

135. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Kazimierz Skirmuntt (1824-?)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,6 x 13,6 cm, LgKM 32190:61.

109. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Franciszek Jelski (1738-1821)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,6 x 14 cm, LgKM 32190:22.

136. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Wanda Lubienska (1837-1915)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,2 x 13,2 cm, LgKM 32190:35.

110. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Felix Lubienski (1758-1848)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,5 x 14,4 cm, LgKM 32190:6.

137. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Michal Weyssenhoff (18261866)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,7 x 13,6 cm, LgKM 32190:36.

111. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Tekla Bielinska (1767-1810)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 16,7 x 14,1 cm, LgKM 32190:5.

138. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Amelia Weyssenhoff (18611943)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,4 x 13,3 cm, LgKM 32190:71.

112. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Ludwik Marcin Römer (17871871)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 19 x 14,2 cm, LgKM 32190:56.

139. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Wiktor Sołtan (1853-1905)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,4 x 13,4 cm, LgKM 32190:70.

113. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Justyn Römer († 1822)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17,6 x 14,2 cm, LgKM 32190:57.

140. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Kazimierz Lucjan Römer (1848-1921)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,6 x 13,4 cm, LgKM 32190:48.

114. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Rachela Kołowrat de Raёs (1783-1855)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 13x11,5 cm, LgKM 32190:51.

141. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Kazimiera Skirmuntt (18651938)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,3 x 12,8 cm, LgKM 32190:49.

115. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Michał Józef Römer (17781853)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,5 x 13,1 cm, LgKM 32190:50.

142. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Anna Sołtan (1895-1974)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,5 x 13,4 cm, LgKM 32190:47.

116. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Jan Jezierski (1786-1858)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 15,9 x 13 cm, LgKM 32190:24.

143. Anna Sołtan Römer, miniature from series Ancestral Gallery “Antoni Kazimierz Römer (18891973)”, watercolour on paper and carton, 1920-1940’s, 17 x 13,8 cm, LgKM 32190:46.

Atgriešanās. Janopoles Romeru mantojums The Return. Heritage of the Römer Family from Janopol Возвращение. Наследие Ромеров из Янополе Sugrįžimas. Janopolės Romerių paveldas Atsagrīzšona. Janopolis Romeru montuojums Teksti / Texts / Тексты / Tekstai / Teksti: Dana Zelča, Inese Dundure, Evija Vasilevska Tulkojumi / Translations / Перевод / Vertimai / Tulkuojumi: Elizabete Zelča (angļu valoda / in English / английский язык / anglų kalbą / angļu volūda) Janīna Miņina (krievu valoda / in Russian / русский язык / rusų kalbą / krīvu volūda) Sandra Ūdre (latgaliešu un lietuviešu valoda / in Latgalian and Lithuanian languages / латгальский и литовский язык / latgaliečių ir lietuvių kalbą) Projekta darba grupa / Project working group / Рабочая группа проекта / Projekto darbo grupė / Projekta dorba grupa: Anastasija Strauta, Ineta Atpile-Jugane, Dana Zelča, Ināra Krancāne Fotogrāfs / Photographer / Фотограф / Fotografas / Fotografs: Aleksandrs Bondarenko Izdevuma koncepcija un makets / Concept and design / Концепция и макет издания / Leidimo koncepcija ir maketas / Izdavuma koncepceja i makets: Inese Dundure Izdevējs / Publisher / Издатель / Leidėjas / Izdeviejs: Latgales Kultūrvēstures muzejs Latgale Culture and History Museum Латгальский культурно-исторический музей Latgalės kultūros ir istorijos muziejus Latgolys Kulturviesturis muzejs 2018 Iespiests / Printed / Отпечатано / Spausdino / Īspīsts: SIA IBC Print Baltic

134