Vēja parku attīstības nevienmērīga dinamika Baltijā
Elektroenerģijas cenas
Baltijā turpina samazināties
Latvijas energoneatkarībai
Elektrum Enerģētikas muzejam — 30
Kurš elektroauto ir visefektīvākais?
Elektrum notestējuši vairāk nekā 60 dažādu elektroauto efektivitāti.
Latvenergo investīcijas —
Latvijas energoneatkarībai
Aigars Laizāns, AS “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs
Klimata pārmaiņas un ģeopolitiskie satricinājumi neizbēgami ietekmē enerģētikas nozari visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Šādos apstākļos Latvenergo loma — būt par vadošo uzņēmumu virzībai uz ilgtspējīgu, neatkarīgu un klimatneitrālu energosistēmu, apvienojot esošās tehnoloģijas ar modernām, videi draudzīgām atjaunīgajām tehnoloģijām. Protams, Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un termoelektrostacijas joprojām veido Latvijas energosistēmas ģenerējošo jaudu mugurkaulu, taču to stabilitāti aizvien biežāk izaicina klimatiskie apstākļi — siltās ziemas ar minimālu
sniega daudzumu, sausie pavasari un rudeņi, kas rada grūti prognozējamu ūdens pieteci. Tāpēc skaidri redzam: droša nākotne balstās uz daudzveidīgu ģenerācijas portfeli — šo diversifikāciju esam atspoguļojuši jau pirms kāda laika izveidotajā Latvenergo stratēģijā, kuru realizējam, elastīgi pielāgojoties izmaiņām. Stratēģisko mērķu sasniegšana atspoguļojas konkrētā rīcībā — 2025. gada pirmajā ceturksnī vien Latvenergo ieguldījis 137 miljonus eiro vēja un saules enerģijas projektos. Varam ar pārliecību teikt, ka šie ieguldījumi ir mūsu atbilde uz jauno laikmetu enerģētikā.
Izdevums Nr. 166 | 2025. gada JŪNIJS
Atjaunīgajiem energoresursiem ir raksturīga sezonalitāte un nepastāvība, tomēr tie ļauj prognozēt un nodrošināt noteiktu enerģijas izstrādi. Kombinējot esošās un atjaunīgās ģenerējošās jaudas un pielāgojot tās tirgus pieprasījumam, tiek iegūta komerciāli un tehniski stabila energoapgāde. Vēja un saules ģenerācijas maksimuma brīžos biržas cenas var noslīdēt līdz pat nullei, ļaujot gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ar dinamiskajiem tarifiem būtiski samazināt savas elektroenerģijas izmaksas, bet fiksētā tarifa gadījumos neuztraukties par enerģijas cenu lēcieniem bezvēja periodos. Latvijā elektroenerģijas patēriņš uz vienu mājsaimniecību joprojām ir zemāks nekā ES vidēji, tāpēc šādas cenu izmaiņas ne tikai veicina gudru patēriņu, bet arī stimulē komforta un dzīves kvalitātes izaugsmi.
Latvenergo investē arī enerģijas uzkrāšanas risinājumos, lai maksimāli izmantotu AER potenciālu un nodrošinātu tīkla stabilitāti. Mūsu mērķis ir ne tikai saražot, bet arī uzkrāt elektroenerģiju brīžos, kad tas ir ekonomiski izdevīgi, un izmantot tad, kad tā ir nepieciešama — tā veidojas ekonomiski pamatota pieprasījuma un piedāvājuma salāgošana. Uzkrājēji — bateriju sistēmas, siltuma akumulatori mūsdienu tīklos ir kļuvuši arvien nozīmīgāki.
Īpašu nozīmi šajā attīstības posmā ieņem mūsu Kaigu purva vēja parka projekts, ko attīstām sadarbībā ar Laflora Energy. Šis projekts spilgti demonstrē, kā iespējams savienot vides aprites principus ar vietējo ražošanu un reģionālo ekonomisko izaugsmi. Bijusī kūdras ieguves teritorija kļūst par modernu atjaunīgās enerģijas centru — ar augstu izstrādes kapacitāti, jaunu darbavietu radīšanu un spēcīgu pienesumu valsts energoneatkarībai. Tas ir piemērs, kā arī jutīgas ainavas var kļūt par nacionālas nozīmes enerģētikas infrastruktūras sastāvdaļu.
Ļoti nozīmīgs pagrieziena punkts bija 2025. gada sākumā paveiktā atslēgšanās no BRELL tīkla. Šis vēsturiskais solis nostiprina Latvijas neatkarību enerģētikā. Mēs šobrīd paši atbildam par sistēmas frekvenci, enerģijas plūsmu un sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Šī pāreja nav tikai tehnisks uzdevums — tā simbolizē briedumu un pašpietiekamību. Mēs aktīvi ieguldām tīkla infrastruktūras modernizācijā, taču ilgtspējīga attīstība prasa arī pārējo tirgus dalībnieku iesaisti.
Skatoties uz 2026. gadu, redzam, ka mūs sagaida gan normatīvo aktu pārmaiņas, gan tehnoloģiski izaicinājumi. Mēs tam esam gatavi — ar skaidru stratēģiju, lēmumu pieņemšanu, kas balstīta faktos, datos un to analīzē, atbildīgu vadību un spēcīgu, profesionālu darbinieku komandu visos līmeņos. Mūsu prioritāte paliek nemainīga — nodrošināt Latviju ar prognozējamu, pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju, kas vienlaikus kalpo cilvēkiem, ekonomikai un videi. Mūsu šībrīža ieguldījums AER un uzkrāšanas risinājumos un stratēģiskie plāni 2026. gadā un turpmākajos gados ir rūpīgi izsvērti, pārdomāti un Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijā balstīti soļi pretī klimatneitrālai nākotnei. Šī nākotne nevar tikt veidota tikai viena uzņēmuma spēkiem. Tāpēc mēs ar savu piemēru aicinām sabiedrību, uzņēmējus un politikas veidotājus apvienoties kopīgam mērķim — izveidot noturīgu, enerģētiski neatkarīgu un pārliecinoši zaļu Latviju.
Vēja parku attīstības nevienmērīga dinamika Baltijā
Ingus Štūlbergs, AS “Latvenergo” Prognozēšanas un finanšu produktu daļas vadītājs
2. att. Uzstādītās vēja jaudas Baltijā (avots: https://transparency.entsoe.eu/)
Ekonomikas izaugsmes stūrakmens ir spēja nodrošināt pieprasījumu ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu par konkurētspējīgāko cenu. Lai arī ar esošajām vēja parku uzstādītajām jaudām Baltijā jau iespējams novērot ietekmi uz vidējām NordPool biržas cenām, Baltija vēl šobrīd atrodas elektroenerģijas ražošanas deficītā. Turklāt šobrīd vēja parku attīstības nevienmērīga dinamika starp Baltijas valstīm, ja tendence saglabājas nemainīga, nākotnē Latvijā var radīt situāciju, ka cenu atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm NordPool biržā pieaug.
Eiropā un Baltijā iepriekšējās desmitgadēs šo funkciju lielā mērā nodrošināja fosilā kurināmā elektroenerģijas ražošanas stacijas, taču, attīstoties tehnoloģijām, to pamazām aizstāj elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem, kā vējš un saule kombinācijā ar elektroenerģiju uzkrājošām iekārtām, jo tās nav atkarīgas no ražošanai nepieciešamā energoresursa jeb kurināmā cenu izmaiņām. Protams, jāņem vērā, ka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem nenozīmē, ka tās elektroenerģijas vērtība neeksistē jeb ir nulle, jo ir jāveic investīcijas šo staciju būvniecībā un uzturēšanā.
Daļu no gada stundām nepieciešamo pieprasījumu ir iespējams nodrošināt ar vēja stacijās saražoto elektroenerģiju, un šo stundu skaitu iespējams palielināt, papildus izmantojot elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas, tādējādi dodot ekonomikai izaugsmes iespēju.
Tuvākajās valstīs, ar kurām Baltijai ir starpsavienojumi, kā Zviedrija, Somija un Polija, pēdējos gados ir vēja parku attīstība notikusi mērenā tempā, un situācija starp valstīm atšķiras, tas saistīts izaicinājumiem šo projektu saskaņošanā un investīciju piesaistē.
1. att. Uzstādītās vēja jaudas (avots: https://transparency.entsoe.eu/)
Šādu vēja parku attīstības nevienmērīga dinamika starp Baltijas valstīm, ja tendence saglabājas nemainīga, var Latvijā nākotnē radīt tādu situāciju, ka cenu atšķirības starp Latviju un kaimiņvalstīm NordPool biržā pieaug. Tas saistīts ar starpsavienojumiem. Piemēram, ja Lietuvā un Igaunijā vēja parkos tiek saražots liels elektroenerģijas apjoms, to nebūs iespējams importēt Latvijā, un Latvijā dažādos periodus var veidoties augstākas elektroenerģijas cenas nekā kaimiņvalstīs.
Baltijā pēc sistēmas operatoru datiem 2025. gada pirmajā pusē visvairāk vēja parku uzstādīto jaudu ir Lietuvā 1683 MW, tas ir pieaugums par 23 %, salīdzinot ar 2024. gadu, tai seko Igaunija ar 682 MW un pieaugumu par 34 %, salīdzinot ar 2024. gadu. Latvijā 2025. gadā vēja parku uzstādītā jauda ir 136 MW, un tāda pati tā bija arī 2024. gadā.
Arī ar esošajām vēja parku uzstādītajām jaudām Baltijā ir iespējams novērot ietekmi uz vidējām NordPool biržas cenām, taču jāņem vērā, ka Baltija vēl šobrīd atrodas elektroenerģijas deficītā jeb gada laikā daļu no nepieciešamās elektroenerģijas nākas importēt un būt atkarīgiem no starpsavienojumu pieejamības un kopējām energoresursu tendencēm.
Vēja parku un citu atjaunīgās enerģijas ražošanas veidu un to elektroenerģijas uzkrājošās iekārtas attīstīšana ilgtermiņā ļaus piedāvāt paredzamāku un stabilāku elektroenerģijas cenu galapatērētājiem, kas savukārt var veicināt investīcijas pie elektroenerģijas patērētājiem — elektrifikācija, jaunas ražotnes un esošo straujāka attīstība
Elektroenerģijas cenas Baltijā turpina samazināties
Inga Martinsone, AS “Latvenergo”, Enerģijas vairumtirdzniecība, Finanšu produktu speciāliste
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs samazinājušās par 10 %
Baltijas valstīs saražots vairāk elektroenerģijas nekā šajā periodā pērn
Maija nogalē sāka kāpt ūdens pietece Daugavā
ASV un Ķīna atvieglojušas savstarpēji noteiktos muitas tarifus uz 90 dienām
Nord Pool biržā maijā bija vērojamas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu kustības. Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kustību lejup un samazinājās par vidēji 10 % pret iepriekšējo mēnesi. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 12 % līdz 67,89 EUR/MWh, Lietuvā par 9 % līdz 67,64 EUR/MWh, bet Igaunijā par 8 % līdz 67,63 EUR/MWh. Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -12,19 EUR/MWh līdz 339,99 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 28,34 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 11 %.
Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijā galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana saules stacijās, kas kāpa par 26 % pret iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Lai arī kopējā ražošana hidroelektrostacijās maijā auga vien par 7 % pret aprīli, salīdzinoši lielāka tā bija mēneša beigās, ko noteica augstāka ūdens pietece Daugavā. Papildus tam zemākas cenas noteica arī par 23 % lielākas elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm, visstraujāk kāpjot elektroenerģijas importam no Somijas — tas sasniedza šī gada augstāko līmeni, pieaugot par 57 % pret iepriekšējo mēnesi. Tāpat saskaņā ar Somijas sistēmas operatora jaunāko publicēto informāciju ir gaidāms, ka Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojuma Estlink 2 darbība tiks atjaunota jau šī gada 25. jūnijā.
Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās palielinājās par 11 % pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās pakāpās par 28 %. Tajā pašā laikā atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ turpināja samazināties un sasniedza pēdējā gada zemāko līmeni — 67 %.
1. att. Mēneša vidējās elektroenerģijas vairumtirdzniecības
cenas Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)
EUR/MWh
2. att. Elektroenerğijas vairumtirdzniecības cenas 2025. gada maijā Nord Pool tirdzniecības apgabalos (avots: Nord Pool)
Sistēmas cena 28,34
Baltijas valstīs saražots vairāk elektroenerģijas nekā šajā periodā pērn Maijā Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 2 034 GWh, kas bija arī par 3 % vairāk nekā šajā periodā 2024. gadā. Latvijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 1 % pret aprīli līdz 510 GWh. Lietuvā tika patērēts par 3 % vairāk elektroenerģijas nekā iepriekšējā mēnesī — 922 GWh. Igaunijā šis apjoms samazinājās par 2 % un bija 601 GWh.
3. att. Elektroenerğijas vairumtirdzniecības cenas Eiropas valstīs (avots: Nord Pool)
5. att. Ūdens pietece Daugavā, vidēji mēnesī (avots: LVĢMC)
MIN-MAX Vidēji 2024 2025
Tikmēr elektroenerģijas ražošana Baltijā kritās par 8 % pret aprīli, bet bija par 5 % augstāka nekā 2024. gada maijā, veidojot 1 646 GWh. Latvijā tika saražots par 17 % mazāk nekā iepriekšējā mēnesī — 348 GWh. Lietuvā tika saražotas 879 GWh elektroenerģijas, kas bija par 2 % mazāk nekā aprīlī. Igaunijā elektroenerģijas ģenerācija kritās par 11 % līdz 419 GWh. Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība martā bija 81 %. Latvijā šis īpatsvars bija 68 %, Lietuvā 95 %, bet Igaunijā — 70 %.
Maija nogalē sāka kāpt ūdens pietece Daugavā Ūdens pietece Daugavā aizvadītā mēneša pirmajā pusē bija vidēji 320 m3/s, taču mēneša nogalē tā sāka strauji kāpt un sasniedza 1 439 m3/s, kā rezultātā mēneša vidējā ūdens pietece veidoja 566 m3/s, kas ir pieaugums par 6 % pret aprīli. To ietekmēja lielāks nokrišņu daudzums, kas Latvijā pēc LVĢMC datiem bija 68 % virs mēneša normas, tomēr ūdens pietece joprojām saglabājās zem daudzgadu vidējā līmeņa.
Ražošana Latvenergo stacijās aizvadītajā mēnesī turpināja samazināties, un kopā tika saražotas 258 GWh elektroenerģijas. Nedaudz lielāka ūdens pietece Daugavā veicināja hidroelektrostaciju ģenerācijas pieaugumu par 9 % pret aprīli līdz 243 GWh. Tikmēr tirgus pieprasījuma dēļ ražošana termoelektrostacijās bija 15 GWh.
Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas maina virzienu
Maijā nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena mainīja iepriekšējo mēnešu kustību lejup
6. att. AS “Latvenergo” Daugavas HES un TEC saražotais elektroenerğijas apjoms (avots: AS “Latvenergo”)
un kāpa par 30 %, sasniedzot 25,39 EUR/MWh. Savukārt nākamā gada kontrakta cena pakāpās par 10 % un bija 37,64 EUR/MWh.
Prognozes par lielāku nokrišņu daudzumu un stiprākām vēja plūsmām nomainīja citas, kas lika gaidīt sausāku periodu. Tas atspoguļojās arī Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājā, kas maijā nokrita līdz vidēji +4,1 TWh virs normas. Papildu spiedienu uz cenām radīja arī Zviedrijas lielākās atomelektrostacijas plānotie remontdarbi, kas tika pagarināti par papildus 2 mēnešiem pret iepriekš plānoto termiņu.
ASV un Ķīna atvieglojušas savstarpēji noteiktos muitas tarifus uz 90 dienām
Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena aizvadītajā mēnesī savu kustību lejup palēnināja un samazinājās vien par 1 % līdz 35,19 EUR/MWh.
Maijā augšupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām radīja plānoti un neplānoti atslēgumi Norvēģijas dabasgāzes ieguves vietās, kas ierobežoja dabasgāzes plūsmas uz Eiropu, tādējādi apgrūtinot dabasgāzes krātuvju papildināšanu. Papildus Eiropas Komisija rosināja līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu, kas vēl vairāk pastiprināja bažas par piedāvājuma pietiekamību. Turpretī mēneša nogalē iestājās siltāki laikapstākļi un uzlabojās Norvēģijas dabasgāzes eksports, kas uz cenām radīja lejupvērstu spiedienu. Eiropas Savienības dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis maijā pēc AGSI datiem tika palielināts par 8 procentpunktiem līdz 48 %, tomēr tas saglabājās par 22 procentpunktiem zemāks nekā šajā periodā iepriekšējā gadā.
Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena pavirzījās uz leju par 4 % un bija 64,01 USD/bbl.
Lai arī 12. maijā tika paziņots, ka ASV un Ķīna ir panākušas savstarpēju vienošanos par iepriekš ieviesto muitas tarifu atvieglošanu uz turpmākajām 90 dienām, kas izraisīja tirgus dalībnieku gaidas par globālās ekonomikas attīstību un naftas cenu pieaugumu, tās ietekme bija īslaicīga. Tirgus dalībnieki turpināja lūkoties uz potenciālo ekonomikas augšupeju ar piesardzību. Turklāt iespējamo naftas piedāvājuma pārpalikumu ekonomikas recesijas gadījumā papildināja OPEC+ lēmums turpināt naftas ieguves apjoma palielināšanu arī jūnijā un jūlijā.
Tikmēr ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena samazinājās līdzīgi dabasgāzes cenai - par 1 % līdz
97,47 USD/t.
Ogļu tirgus maijā joprojām saglabājās stabils. To noteica sezonāli zemāks pieprasījums apvienojumā ar pieticīgām tirgus gaidām pieprasījuma pusē, kā arī zema tirgus aktivitāte.
Turpretī Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) vidējā cena maijā pakāpās par 9 % un sasniedza 71,18 EUR/t. Emisijas kvotu cenas uz augšu aizvadītajā mēnesī virzīja cerības par iespējamu globālās ekonomikas augšupeju pēc ASV un Ķīnas panāktās vienošanās atvieglot muitas tarifus. Tāpat kvotu cena sekoja īslaicīgām augšupvērstām kustībām dabasgāzes tirgū. Atsevišķos periodos bija vērojams arī samazināts izsoļu apjoms.
Elektrum Enerģētikas muzejam — 30
Ginta Zālīte, AS “Latvenergo”, Enerģētikas muzeja speciāliste
2025. gadā aprit 30 gadi, kopš aizsākās Enerģētikas muzeja vēsture un enerģētikas mantojuma kolekcijas izveide.
Trīs gadu desmitus muzejs ir kalpojis kā tilts starp pagātni, tagadni un nākotni, stāstot Latvijas enerģētikas attīstības stāstu. Atrodoties pie Daugavas, līdzās Latvijas enerģētikas šūpulim — Ķeguma HES, muzejs ir izziņas un iedvesmas vieta par enerģētikas nozares attīstību, videi draudzīgas enerģijas ražošanu un enerģētikas mantojumu, īpaši uzrunājot jauniešus un virzoties STEM izglītības virzienā.
Jubilejas gadā ir paredzēti dažādi pasākumi, kuros ikviens var atrast kādu saistošu tematu un nodarbošanos.
2025. gada 6. jūnijā, svinot Enerģētikas muzeja dzimšanas dienu, notika diskusija “Muzejs ar skatu nākotnē: Kā piesaistīt jaunatni?”, kurā muzeju un izglītības jomas profesionāļi, digitālā satura veidotāji diskutēja par muzeja lomu nākotnē. Daloties pieredzē un redzējumā par to, kā saglabāt saikni ar vēsturi un vienlaikus kļūt par aktuālu un iedarbīgu platformu nākotnes zināšanu attīstībai, tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kā muzejam kļūt par iedvesmojošu vidi, kurā jauniešiem radīt interesi par tehnoloģijām un inženierzinātni, kā, sadarbojoties ar pedagogiem un uzņēmumiem, kļūt par nozīmīgu partneri jauniešu izglītošanā, īpaši STEM virzienā. Arī jauniešiem ir iespēja parādīt, kādu viņi vēlas redzēt muzeju nākotnē. Ogres novada mūzikas un mākslas skolas Ķeguma klases audzēkņu radītie darbi ir skatāmi izstādē “Nākotnes muzejs” līdz pat 14. septembrim Enerģētikas muzejā.
Enerģētikas muzeja 30 gadu jubilejas ietvaros iecerēts izcelt Daugavas tematiku, jo 2025. gads ir arī Daugavas enerģijas
gads. 2. novembrī apritēs 50 gadi, kopš darbojas visi seši Rīgas HES hidroagregāti, savukārt pirms 60 gadiem — 1965. gada 19. decembrī — darbu sāk Pļaviņu HES. Mūsdienās modernizētās AS “Latvenergo” hidroelektrostacijas turpina zaļās enerģijas izstrādi, ierindojot Latviju līderu vidū videi draudzīgas enerģijas ražošanā starp Eiropas Savienības valstīm.
Enerģētikas muzeja apmeklētājiem piedāvājam jaunu fotoizstādi “Daugavas stāsti”, kurā iespējams apskatīt leģendārā fotogrāfa Gunāra Bindes tvertās Daugavas un Rīgas HES ainavas. Izstāde ir veidota sadarbībā ar Daugavas muzeju, un to apmeklētāji varēs apskatīt līdz pat oktobra beigām.
Atskatoties uz muzeja 30 gados paveikto, tapusi arī digitāla fotoizstāde “Muzejam 30”. Tajā var skatīt, kā muzejs attīstījies — pirmā ekspozīcija, krājums un tajā atrastās unikālās vēstures liecības, UNESCO nominācijas saņemšana, pirmā akreditācija un valsts atzīta muzeja statuss, apmeklētāju iemīļotie radošām un izglītojošām aktivitātēm piepildītie Muzeju nakts pasākumi. Enerģētikas muzejs meklē un rod iespēju vienmēr pārsteigt ar ko jaunu, modernizējot ekspozīciju ar interaktīviem risinājumiem, sniedzot jaunas zināšanas nodarbībās, radot vēlmi pētīt un attīstīt savas radošās prasmes, kā arī jēgpilni pavadīt brīvo laiku. Elektrum klientiem no jūnija līdz 31. augustam sestdienās ir iespēja Enerģētikas muzeju Ķegumā apmeklēt bez maksas, uzrādot kuponu, ko iespējams iegūt elektrum.lv sadaļā “Draudzīgie labumi” šeit.
Elektroauto izvēle kļūst arvien plašāka, un, lai gan tas paver vairāk iespēju, reizēm lēmuma pieņemšana var būt sarežģīta. Kā saprast, kurš modelis būs efektīvākais ikdienas braucieniem, garākiem pārbraucieniem un atbilstošs Latvijas klimatiskajiem apstākļiem?
Lai palīdzētu pieņemt pārdomātu lēmumu, Elektrum Drive ir izveidojis elektroauto testu katalogu, kurā apkopoti jau vairāk nekā 60 Latvijā pieejamie elektroauto modeļi. Katrs modelis ir praktiski pārbaudīts Latvijas klimatiskajos apstākļos un satiksmē, novērtējot tā reālo nobraukumu, enerģijas patēriņu un uzlādes ātrumu dažādos braukšanas režīmos.
Elektrum Drive elektroauto testu katalogs elektrum.lv/elektroautotesti
Lai sniegtu precīzu priekšstatu par elektroauto efektivitāti, testi tiek veikti trīs dažādos maršrutos — pilsētas, šosejas un kombinētajā režīmā. Papildus tam daļa elektroauto ir testēti gan vasarā, gan ziemā, lai objektīvi novērtētu to veiktspēju gan siltajā, gan aukstajā sezonā. Katrs modelis tiek pārbaudīts arī
Elektrum Drive lieljaudas uzlādes stacijā, lai iegūtu datus par tā ātrās (līdzstrāvas) uzlādes spējām.
Elektroauto vērtēti pēc:
Katalogā atradīsiet ne tikai elektroauto testa rezultātus, bet arī:
piemērotākās mājas uzlādes iekārtas ērtai ikdienas uzlādei,
uzlādes jaudas līkni, kas palīdz plānot uzlādi ceļā,
salīdzinājumu ar WLTP standarta datiem, lai izprastu atšķirības starp laboratorijas un reālo braukšanas pieredzi.
“Elektroauto piedāvājums šobrīd ir lielāks nekā jebkad iepriekš, un tas var apgrūtināt izvēli. Tāpēc esam izveidojuši šo katalogu, lai ikviens varētu gūt skaidru priekšstatu par dažādu modeļu efektivitāti un uzlādes iespējām, atrodot savām vajadzībām atbilstošāko elektroauto,” saka Elektrum elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills.
Neatkarīgi no tā, vai elektroauto nepieciešams ikdienas braucieniem vai tālākiem ceļojumiem, Elektrum Drive testu katalogs būs uzticams palīgs efektīvākā modeļa izvēlē.
Maksimālā nobraukuma ar pilnu uzlādi (kombinētajā režīmā) Vidējā patēriņa dažādos maršrutos Uzlādes ātruma 50 kW un/vai 150 kW Elektrum Drive līdzstrāvas (DC) uzlādes stacijā (no 5% līdz 95%)
Tas ir Baltijā plašākais elektroauto testu katalogs, un mēs rūpējamies, lai to regulāri papildinātu ar jauniem modeļiem.
* Norādītais maksimālais nobraukums, ko konkrētā testa brauciena laikā fiksējuši Elektrum eksperti, braucot ECO režīmā un izmantojot A/C vasarā un apsildi ziemā. Faktiskais maksimālais nobraukums ir atkarīgs no braukšanas ātruma un stila, maršruta, klimatiskajiem un citiem apstākļiem.
Visi testu rezultāti apskatāmi elektrum.lv/elektroautotesti
Testēto elektroauto maksimālais nobraukums * vasarā un ziemā
