SIA LAFLORA KŪDRAS NEDĒĻA
7.-11. DECEMBRIS, 2015
PROGRAMMA SIA
LAFLORA PREZENTĀCIJA
30 MIN
LEKTORA/LEKTORU
PIEREDZES STĀSTS
20 MIN
JAUTĀJUMI 10 MIN
– ATBILDES
PURVU DEFINĪCIJA
Ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par pieciem metriem.
Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze.
(www.tesaurs.lv)
(Latvijas likumdošana)
Zemes virsmas nogabali, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras uzkrāšanās.
(Latvijas Daba. Enciklopēdija, 4. sējums)
Pārmērīgi slapja vieta, segta ar kūdras kārtu, kas dabīgā nenosusinātā stāvoklī ir biezāka par 30 cm un nosusinātā biezāka par 20 cm.
(prof. P.Nomals “Latvijas Zeme, Daba, Tauta”, 1936. g.)
KŪDRAS PURVi, % NO VALSTU TERITORIJAS PASAULĒ
KŪDRAS PURVI, % NO VALSTS TERITORIJAS EIROPĀ
9,9
KŪDRAS PURVI LATVIJĀ
PURVU DALĪJUMS LATVIJĀ PĒC TO IZMANTOŠANAS VEIDA 20% Natura 2000 aizsardzībā esošās teritorijas (128 000 ha)
4%2%
1%
23%
20%
70% dabīgie purvi
50% Citi dabīgie purvāji (318 129 ha) 23% Nosusinātās lauksaimniecības platības, meži (149 783ha) 4% Kūdras ieguve (24 964 ha) 2% Izstrādātās purvu platības (11 522ha) 1% Ūdenstilpes (7 681ha)
50%
FAKTI NO LATVIJAS PURVU VĒSTURES (PIRMSĀKUMI)
Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā ir pieejamas no 18. gs. sākuma.
1797. gadā tika izdoti pirmie raksti par kūdras ieguvi un izmantošanu.
1832. gadā Jelgavā pie Kameralvaldes tika nodibināts kūdras inspektora amats, kura pienākums bija “kārtīgi apsaimniekot valsts purvus un malkas vietā kurināšanai mežiem nabadzīgākos apvidus apgādāt ar kūdru”.
FAKTI NO LATVIJAS PURVU VĒSTURES (1912.-1920.)
Laika posmā no 1912. īdz 1915. gadam notika būtisks purvu pētīšanas darbs kā laukā, tā šim nolūkam ierīkotā speciālā laboratorijā, Pētera Nomala vadībā.
1918. gadā, topot Latvijas valstij, galvenie purvu darbinieki izveidoja Latvijas kūdras nodaļu, kad arī tika uzsākta intensīva kūdras ieguve un purvu pētīšana.
1920. gadā tika nodibināta Kūdras izmantošanas valde, kura par valdības līdzekļiem plašos apmēros uzsāka ražot kurināmo kūdru un kuru vēlāk pārņēma Cietumu departaments. Ieslodzītie pie kūdras darbiem Siguldas purvā.
FAKTI NO LATVIJAS PURVU VĒSTURES
Purvu skaits 1920. gadā: –
Vidzemē – 195;
–
Zemgalē – 23;
–
Kurzemē – 84;
–
Latgalē – 22.
Zirgu staļļa iekārta
Pirmskara Latvijas Republikā kūdra pārsvarā tika izmantota: pakaišiem kūtīs; dārzkopībā; atejās (kūdra uzsūc mitrumu, saista visas gaistošās smakas un gāzes, kavē pūšanu un epidēmiju baktēriju attīstīšanos); uzglabāšanai; būvniecībā (apšuvumiem, pildījumiem, sienām, izolācijai); mēslojumam; kurināšanā.
FAKTI NO LATVIJAS PURVU VĒSTURES (1930.1940.)
1937. gadā kūdras fabrikas tika pakļautas Zemkopības ministrijas Valsts kūdras fabriku pārvaldei.
1939. gadā visi kūdras uzņēmumi pārgāja A/S Kūdra īpašumā, kas ne tikai paplašināja esošās fabrikas, bet 1939./1940. gadā iekārtoja vēl septiņas jaunas.
No 1920. gada līdz Otrajam pasaules karam Latvijā tika uzceltas trīs kūdras fabrikas – Liepājā, Salaspilī un Līvānos. Kūdras kaltēšanas ierīces Ploču purvā.
FAKTI NO LATVIJAS PURVU VĒSTURES (1940.-1991.)
Latvijas PSR laikā notika masveida purvu izpēte un
inventarizācija, kad tika izpētīti 643 300 ha jeb 9,8 % no visas republikas platības.
LPSR laikā kūdra tika izmantota māju būvniecībā gan kā sienu pildāmais materiāls, gan ceļot dzīvojamās mājas no kūdras paneļiem. Tādas dzīvojamās ēkas vēl tagad var redzēt Priekules, Dobeles, Alūksnes, Preiļu, Skrundas, Jelgavas, Līvānu, Siguldas u.c. novados.
Atjaunotajā Latvijā kūdras izmantošanas apjoms strauji saruka, kas izskaidrojams ar kūdras galveno patērētāju – kolhozu likvidāciju. Kūdras paneļu montāža.
FAKTI NO LATVIJAS PURVU VĒSTURES (1990.2015.)
1996. gadā nodibināja sabiedrisku organizāciju –
Latvijas Kūdras Ražotāju asociāciju, kura veicina kūdras ražošanas attīstību valstī.
Sākot ar 1996. gadu, iezīmējās neliels, bet samērā stabils kūdras ieguves apjoma pieaugums, izmantojot to dažādiem kūdras substrātiem, mazdārziņiem un podiņiem stādu audzēšanai.
Šodien ar kūdras ieguvi Latvijā nodarbojas 50 uzņēmumi 75 kūdras atradnēs.
KŪDRAS IEGUVE CAURI LAIKIEM Gads
Kūdras ieguve, m3
1920
139 470
1932
43 691
1940
610 000
1965
21 600 000
1991
1 536 000
KŪDRAS KRĀJUMI ŠODIEN
Purvi aizņem 9,9% no Latvijas Republikas teritorijas.
Apzinātas vairāk nekā 9600 kūdras atradnes, no kurām aptuveni 5000 ir lielākas par 10 ha un aptuveni 1000 lielākas par 100 ha.
Atradnēs uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu dažādu tipu kūdras.
Latvijā atrodas aptuveni 0,4% no pasaules kūdras krājumiem.
KŪDRAS IZMANTOŠANA
Virsējais slānis tiek izmantots lauksaimniecībā
Apakšējais slānis šobrīd paliek daļēji neizmantots
IEGUVUMI NO KŪDRAS PIELIETOŠANAS
Ekonomikā – ieņēmumi no kūdras ieguves un izmantošanas sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.
Enerģētikā – par 12-15 % samazināta kurināmā komponentes cena siltumtarifā.
Vides – veicinot kūdras ieguvi iepriekš nosusinātās vietās, tiks mazināta negatīvā ietekme uz vidi. Rekultivējot ieguves vietas izdalītā CO2 daudzums samazinātos par 30 %.
Reģionālajā attīstībā – atjaunojot enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tiktu radītas vismaz 450-500 jaunas darba vietas reģionos.
PURVS PĒC IZSTRĀDES
Lai purva apsaimniekošana būtu maksimāli efektīva, ir lietderīgi izņemt visus kūdras slāņus.
Pilnībā izstrādātas kūdras purva teritorijas tiek rekultivētas.
Pareizi rekultivējot purva teritorijas, purvi no CO2 emitētāja kļūst par CO2 absorbētāju.
KŪDRAS RAŽOŠANA LATVIJĀ
Vidēji industrijā tiek nodarbināti 2500 cilvēki, sezonas laikā ~ 4000.
~ 24 000 ha kūdras platībām izsniegta licence kūdras izstrādei.
Šobrīd Latvijā nozarē strādā 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.
KŪDRAS RAŽOŠANAS APJOMS LATVIJĀ 2010.2015. GADS, milj. m3 5 4.5
4.25
4
3.5 2.7
TOP 5 VALSTIS, KŪDRAS IMPORTĒTĀJAS LATVIJĀ*
IGAUNIJA
LIETUVA
BALTKRIEVIJA
KRIEVIJA
VĀCIJA
*Laika periodā no 2012.-2015.g.
TOP 5 LATVIJAS KŪDRAS EKSPORTA VALSTIS*
VĀCIJA
ITĀLIJA
ĶĪNA
NĪDERLANDE
BEĻĢIJA
*Laika periodā no 2012.-2015.g.
KŪDRAS IZMANTOŠANA EIROPĀ • • • • •
Dārzkopība (profesionālā un amatieru) Enerģētika Medicīna Pakaiši lopkopībā Citi veidi
Kūdras substrāti 5%
3%
Enerģētikā 42%
Augsnes ielabošanai Cits pielietojums
50%
IMPORTA, EKSPORTA VALSTU SKAITS imports, valstu skaits 101
95
11
eksports, valstu skaits
11
97
96
7
8
PAR MUMS
Uzņēmums dibināts 1995. gadā
Laflora ir viens no lielākajiem kūdras ieguves uzņēmumiem Latvijā
Laflora apsaimnieko 1594 ha purvu platības: –
Kaigu kūdras purvs (774 ha/15 milj. m3 kūdras krājumu)
–
Drabiņu kūdras purvs (882 ha/32,4 milj. m3 kūdras krājumu)
–
Nīcgales kūdras purvs (306 ha/9,5 milj. m3 kūdras krājumu)
LAFLORA GALVENĀS PRIORITĀTES – –
Frēzkūdra
–
Grieztā kūdra
–
Tehnoloģisko procesu ievērošana
● ●
●
●
TEHNOLOĢIJAS
● ●
● ●
PRODUKCIJA
Kūdras substrāti Latvijas tirgum Individuālu produktu izstrāde Loģistikas risinājumi
Kūdras purvu ● platību apgūšana Modernizēta ražotne Kvalitātes kontroles sistēma
VIDE Sertifikācija Normatīvu ievērošana Rekultivācija izstrādātajā purva platībā ●
● ● ●
RAŽOŠANA
VIDĒJAIS NODARBINĀTO SKAITS
2010
2011
2012
2013
2014
2015
271
256 252 242 231
255
KŪDRAS IEGUVES APJOMS, tūkst. m3
2010
2011
2012
2013
2014
2015
498
495
492
435
321 260
9,8% no kopējā apjoma
APGROZĪJUMS UN SAMAKSĀTIE NODOKĻI, milj. EUR
14.8 16 14
11.5
12.1
13
11.9
13.8
12 10 8 6 4
1.5
1.7
1.6
1.8
1.8
1.9
2 0
2010.0
2011.0
2012.0
2013.0
Samaksātie nodokļi, milj. EUR
2014.0
Apgrozījums, milj. EUR
2015.0
SERTIFIKĀCIJA –
LAFLORA šobrīd ir vienīgais kūdras ieguves uzņēmums Latvijā, kurš ieguvis KRASS sertifikātu (ražotņu sertifikācijas sistēma).
–
To izsniedz Latvijas Kūdras ražotāju asociācija uz –
–
2 gadiem.
Dalība sertifikācijā ir brīvprātīga.
SERTIFIKĀCIJAS UZDEVUMI
Uzlabot kūdras produkcijas kvalitāti
Nodrošināt videi racionālu un draudzīgu kūdras ieguvi
Sekmēt videi draudzīgu kūdras produktu ražošanu
Garantēt atbilstošu tehnoloģiju ievērošanu
IEGŪSTI INFORMĀCIJU
PALDIES PAR UZMANĪBU!