Page 1

Iepazīsti kūdru Rakstu sērija sadarbībā ar SIA “Laflora” Teksts: Sabīna Alta

5. daļa – Kūdra atjaunotajā Latvijā Pēc kūdras nozares uzplaukuma laikmeta LPSR laikā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu mija nāca kā viesulis visās, tajā skaitā arī šajā nozarē, burtiski un faktiski likvidējot gandrīz visu, kas nāca tā ceļā. Nozare piedzīvoja triecienu, no kura tikai daži spēja celties un izdzīvot.

Saimnieciskā izaugsme? Kā zināms, deviņdesmitie iezīmēja brīvā tirgus ekonomikas izveidi un funkcionēšanu, kas vismaz pēc teorijas skaitās saimnieciskās izaugsmes priekšnosacījums. Tiesa, ne visās jomās un ne visu pieredzē tas tā arī bija. Iepriekšējās rakstu sērijas daļās noskaidrojām, ka Latvija pirmskara laikā un padomju laikā kūdru lielākoties ieguva un izmantoja kurināšanai un lauksaimniecībā – pakaišiem. Atjaunotajā Latvijā kūdras izmantošanas apjoms strauji saruka. Tas saistījās ar galveno patērētāju – kolhozu likvidāciju. Arī kūdras apjomi enerģētikā samazinājās krietni – 1990. gadā tika iegūtas tikai 0,3 milj. tonnu kurināmās kūdras. Samazinoties kūdras izmantošanai arī lauksaimniecībā, kopieguves apjoms 1993. gadā nokrita līdz 0,5 milj. t. Taču jau 1994. gadā, nedaudz pieaugot kopējiem kūdras ieguves apjomiem, kurināšanai tika izmantoti 0,45 milj. t kūdras (frēzkūdras 0,42, gabalkūdras 0,01, brikešu 0,02). Lauksaimniecībā, galvenokārt pakaišiem, izmantoja 0,17 milj. tonnu kūdras un 0,13 milj. t mazsadalījušās kūdras arī eksportēja. Sākot ar 1996. gadu, iezīmējās neliels, bet samērā stabils kūdras ieguves apjoma pieaugums, izmantojot to dažādiem kūdras substrātiem, mazdārziņiem un podiņiem stādu audzēšanai. Tika veikti arī plašāki pētījumi un pārbaudes kūdras izmantošanai ķīmiskajā pārstrādē, dziedniecībā, augšanas stimulatoros, kā arī siltumizolācijas plātnēm. Zināmi daudzumi kūdras tika eksportēti, ko ārvalstīs izmantoja galvenokārt kā substrātu siltumnīcās, kā arī augsnes mulčēšanai.

Privatizācijas laikmets Ansis Šnore, Kūdras Ražotāju asociācijas goda biedrs pastāstīja, ka, sākoties brīvajam tirgum un uzņēmumu privatizācijai, radās dažādas problēmas, kuru dēļ kopējā aina kūdras nozarē jūtami pabalēja. Pirmkārt, vairs nebija, kur likt pakaišu kūdru, jo galveno patērētāju – kolhozu un sovhozu vairs nebija. Otrkārt, nebija nepieciešamie finanšu līdzekļi kūdras ieguvei un lauku remontam. Treškārt, lai arī kurināmai kūdrai vēl bija saglabājusies daļa patērētāju, to skaitā arī pašvaldību katlumājas, nepārdomātās cenu politikas dēļ kurināmā kūdra nespēja konkurēt ar citiem vietējiem kurināmajiem. Uzņēmumu vadītājiem nebija pieredzes darbam brīvā tirgus apstākļos, un kur gan tā varēja rasties. Uzņēmumi “putēja ārā”, arī kūdras ieguves iecirkņu teritorijas apsargāt bieži vien tie vairs nespēja. Likumsakarīgi, ka daudz ko izdemolēja un izvazāja. Neizmantotie kūdras ieguves lauki sāka aizaugt ar krūmiem, bieži tajos bija ugunsgrēki.


Protams, bija arī izņēmumi, to skaitā arī kūdras iecirknis Kaigu purvā, tagad SIA Laflora, kuras vadību var uzteikt gan par veiksmīgu saimniekošanu, gan par to, ka līdz šai dienai uzņēmuma kontrolpakete ir saglabāta latviešu rokās. No šodienas skatoties, var jau teikt, ka daļa vietējo pašvaldību purvus izsaimniekoja, t.i., iznomāja gandrīz par velti. Taču toreiz – deviņdesmito gadu sākumā – pašvaldības ar uguni meklēja kādu, kurš uzņemtos atbildību un apsaimniekotu pamestās kūdras ieguves vietas. Bieži vien arī tie uzņēmēji, kuriem pamestos purvus iznomāja, veikt reālu darbību tajos tomēr nespēja, jau iepriekš minēto iemeslu dēļ. Tāda īsumā bija situācija, kad Latvijā ar interesi Neapstrādāts kūdras purvs Kaigos. par kūdras nozari sāka parādīties ārzemju uzņēmēji. Šeit bija pieejami ievērojami kūdras krājumi, lēts kvalificēts darbaspēks, tas kā Rietumeiropā vairs nav. Savukārt ārzemju uzņēmējiem parasti bija finanšu līdzekļi un iespējas kūdru pārdot. Ansis Šnore atzīst, protams, labāk būtu bijis, ja mēs paši spētu saglabāt un attīstīt Latvijā kūdras nozari. Ja tomēr, objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ to nespējām, labāk ir, ja atrodas nopietni ārzemju uzņēmēji, kuri investē kūdras nozarē līdzekļus, rada laukos darbavietas un maksā nodokļus, nevis ka kūdras nozare izputētu. Nenoliedzami, kā jau katrā biznesā, arī šeit valda dažādas intereses, tomēr viss notiek civilizēti. Viņš arī atzīst, ka kūdras ražotāju vidū nepastāv ēnu ekonomika.

Ceļu būve Kaigos.

Valsts dārgumi bez valsts aizmugures Visos par kūdras ražošanu atrodamajos materiālos un sākot no deviņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām atrodamas tādas frāzes, kā kūdra ir viena no svarīgākajām Latvijas dabas bagātībām un vissvarīgākais Latvijas degošais izraktenis. Teorijā jau tas ir skaisti, un nav nekāds noslēpums, ka Latvija ierindojas pasaulē 8. vietā pēc kūdras krājumu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. Neskatoties uz intensīvo kūdras ieguvi padomju laikā – 20. gs. 60.–70. gados – Latvijā, kā norāda 90.


gadu prese, ir neizmantots ievērojams kūdras iegulu apjoms, kas būtu jāapsaimnieko saprātīgi, gan nodrošinot tautsaimnieciskās vajadzības, gan saglabājot tās nākamajām paaudzēm. Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra derīgo izrakteņu atradņu kadastra datiem, 2010. gadā Latvijā ieguva 0,63 milj. t kūdras ar mitrumu 40 %; ieguve notika 63 purvos. Šodien ar kūdras ieguvi Latvijā nodarbojas 44 uzņēmumi 82 kūdras atradnēs. Pagājušajā gadā Latvijā ieguva 952 tūkst. tonnu kūdras. Liela daļa (izņemot vienu uzņēmumu) pieder ārvalstu personām vai koncerniem. Var pateikt vienīgi paldies, ka atradās kāds (diemžēl ne pati valsts), kam interesēja šī nozare un kam pateicoties tā nav gājusi bojā pavisam. Nemaz jau nerunājot par nozares gada apgrozījumu un tajā nomaksātajiem nodokļiem, kā arī radītajām darba vietām laukos.

Kūdra un enerģētika Šī tēma ir ļoti aizraujoša, jo, parādoties tādiem energoresursiem kā gāze, par kūdras izmantošanu tika gandrīz pilnībā aizmirsts. Saražoto kurināmo kūdru no mums iepērk skandināvi, kuri skaitās salīdzinoši attīstītu valstu iedzīvotāji un nav atkarīgi no lieliem kaimiņiem kā mēs. Vietējam patēriņam paliek 5 % no kurināmās kūdras. Kā vēstī plašsaziņas līdzekļi, kaimiņos Igaunijā siltuma un elektrības ražošanai izmanto ievērojamu daudzumu no iegūtās kūdras. Savukārt Zviedrijā enerģētikā katru gadu izmanto 1,5 milj. m³, bet Somijā pat līdz 20 milj. m³ kūdras. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu aizsākās diskusijas par Latvijas enerģētikas tālāko kursu. Lai būtu pavisam precīzi – ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Tagadējais valstiskais kurss balstīts uz dokumentu “Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016. gadam”, kurā uzsvērts, ka Latvijas enerģētikas tirgus jādažādo un jāmazina atkarība no Krievijas gāzes un citu energoresursu piegādēm. Droši vien tāpēc tik lielu atbalstu saņēmusi biogāzes, vēja u.tml. enerģijas veidu ražošana. Cita starpā minēta arī kūdra (pat norādot, ka tās izmantojamā kapacitāte varētu sasniegt 230 milj. t, saražojot 2387 PJ enerģijas). Tiesa, ar piebildi, ka tā rada pārāk lielu CO² izmešu daudzumu. Nākotnes ceļu šajā jautājumā grūti saredzēt, jo jaunajā Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas projektā, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija, pat nav iekļauti termini “kūdra”, “kūdras ražošana” un kūdra nav minēta jebkādā sakarā ar enerģētiku.

Interesanti fakti 1. No visām purvu platībām (Kūdras fonda dati): 69,7 % ir neskartas, 15 % ir nosusinātas un tiek izmantotas lauksaimniecībā, 8,4 % aizņem nosusinātas mežaudzes, 3,9 % izmanto kūdras ieguvei. 2. Novērtēts, ka aptuveni 1,8 % atradņu platības jau izstrādātas, bet 1,2 % aizņem ūdenskrātuves. 3. Lielākie kūdrāji atrodas Piejūras zemienē – Olaines, Ķemeru, Kaigu kompleksi; Ziemeļlatvijas līdzenumā – Seda; Austrumlatvijas līdzenumā – Lubānas komplekss. 4. Valsts aizsardzībā ir 75 purvi, to skaitā 14 purvu liegumi, 1 botānisks liegums, 6 dzērvenāju liegumi. Vēl daļa purvu ietilpst īpaši aizsargājamās teritorijās – Slīteres rezervāts, Gaujas Nacionālais parks, Teiču rezervāts – purvs. 5. Pasaules dabas fonda projektā iekļautas 79 kūdras atradnes. 6. Aprēķināts, ka kūdra atjaunojas, un 1000 gadu laikā izaug ap 1 m biezs kūdras slānis. 7. 1996. gadā nodibināja sabiedrisku organizāciju – Latvijas Kūdras ražotāju asociāciju, kura veicina kūdras ražošanas attīstību valstī. 8. Latvijā darbojas 44 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi. Kūdra tiek iegūta 82 purvos. 9. 2011. gadā iegūts 951,93 tūkst. t kūdras, kas ir par 37 % vairāk nekā 2010. gadā. Aptuveni 95 % no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. 10. Lielākie kūdras uzņēmumi: Pindstrup Latvia, Laflora, Nord Torf, Florabalt uzņēmumu grupa (tajā ietilpst “Florabalt”, “Gargrode”, “Kūdras enerģija”, “Strūžānu kūdras fabrika” un šogad iegādāta arī “Olaines kūdra”), “Līvānu kūdras fabrika”, “Misas kūdras fabrika” un akciju sabiedrība “Seda”. 11. Lai izlietotu visus rūpnieciskos kurināšanai izmantojamos kūdras krājumus, iegūstot kūdru, kādreiz Latvijas Enerģētikas nacionālās programmas bāzes scenārijā paredzētajā apjomā (2020. gadā 0,73 milj. t), varētu paiet vairāk nekā 300 gadu.


Mūsdienās no kūdras Latvijā ražo: - sūnu frēzkūdru; - griezto sūnu kūdru (nepārstrādāta un plucināta jeb drupināta); - frakcionētu un neitralizētu kūdru; - kūdras maisījumus mikrodārziņiem un substrātus dārzkopjiem amatieriem; - profesionālos kūdras substrātus; - kurināmo frēzkūdru un gabalkūdru; - kūdras granulas, no 2010. gada arī briketes (apkurei) – nelielā apjomā; - dziednieciskās dūņas.

Kūdras ieguve / eksports Latvijā (milj.t.) kūdras ieguve milj. tonnu (40% mitrums)

kūdras eksports milj. tonnu (30-70% mitrums)

Avots: Kūdras ražotāju asociācija

Sludinājums Kūdra ir mūsu zelts!!! Varbūt tieši jums ir iekrāts kāds materiāls par kūdru – taustāms, vizuāls, uzklausāms – kas noderētu jaunā kūdras muzeja veidošanā. Tas viss noderēs mūsu attīstībai. Maksas vai bezmaksas – kā teiksiet, tā būs. Rakstiet, zvaniet vai atgādājiet personīgi, reaģēsim nekavējoties. Mūkusalas iela 41B, Rīga; e-pasts: darzsundrava@saimnieks.lv; tālr.: 22027115.

Sia “Laflora” Kaigu kūdras purvs, Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads, LV-3003, Latvija

Tālr.: +371 63 026 777 Fakss: +371 63 025 267

E-pasts: info@laflora.lv Mājas lapa: www.laflora.lv

Rakstu sērija "Iepazīsti kūdru" 5. daļa – Kūdra atjaunotajā Latvijā  

Rakstu sērijas pēdējā daļā atradīsiet informāciju par to, kas notika ar nozari pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kas notika ar kūdras i...