Baznīcas iela 7, Sigulda, L V-2150, tālr. 67509545, fakss 67509544, e-pasts daba@daba. gov.lv, www. daba. gov.lv
Siguldā
30.01.2017. Nr. 4.9/7/2017-N-E uz 08.01.2017. Nr.b/n
SIA ”Profundum” andrejs@profundum.lv inars.dreimanis@gmail.com zināšanai Vides pārraudzības valsts birojam vpvb@vpvb.gov.lv
Par ietekmes uz vidi novērtējuma labojumiem kūdras atradnes Nīcgales purvs ieguves lauku paplašināšanai Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir iepazinusies ar vēstuli, kurā SIA “Profundum” valdes loceklis A. Vīks informē par izstrādātajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā paredzētajai darbībai – “Kūdras ieguves (kūdras ieguves lauku paplašināšana) kūdras atradnē “Nīcgales purvs”” (turpmāk – Novērtējums) veiktajām izmaiņām un papildinājumiem, un lūdz sniegt atkārtotu atzinumu un saskaņojumu sagatavotajam ietekmes uz vidi ziņojumam. Paredzētās darbības vieta atrodas Daugavpils novada Nīcgales pagastā. Atkārtoti izvērtējot Novērtējumu, kā arī iepazīstoties ar tā pielikumiem un ņemot vērā tikšanās klātienē saskaņoto, neatkārtojot iepriekšējā atzinuma secinājumus par jautājumiem, kas neprasīja izmaiņas, norādām: 1. No dabas aizsardzības un vides saglabāšanas viedokļa īpaši būtiski ir sekojoši iespējamie kūdras ieguves darbību izraisīti apdraudējumi: a. tieša aizsargājamu biotopu, sugu vai to dzīvotņu iznīcināšana; b. purva ūdens režīma izmaiņas, kas izraisa biotopu un dzīvotņu degradāciju vai bojāeju; c. nosusināšanas izraisīta kūdras mineralizācija, kas rada ievērojamas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas. 2. Novērtējuma teritorija ietver kūdras atradnes “Nīcgales purvs” daļu – paplašinājumu (turpmāk – Atradnes paplašinājums) ar kopējo platību 149,03 ha. Atbilstoši Novērtējuma Ievadā ietvertajam, atradnē „Nīcgales purvs” šobrīd ekspluatācijā jau atrodas 205,6 ha liela platība. Atradnes paplašinājums
ir līdz šim ieguves neskartas un mazietekmētas purva platības. Atradni ietver aizsargājami biotopi – aktīvi augstie purvi (kods 7110*), degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120), kā arī purvaini meži (91D0*). 3. Novērtējuma sadaļas 3.9.2.1. un 3.9.2.2. ir papildinātas ar ietekmes izvērtējumu uz paredzētās darbības vietas tuvumā esošajiem sekojošiem mikroliegumiem, kas izveidoti deguša meža biotopa, baltmuguras dzeņa un mazā ērgļa aizsardzībai. Pamatojoties uz ekspertu atzinumiem secināts, ka plānotās darbības ietekme uz šiem mikroliegumiem ir vērtējama kā nebūtiska. 4. Novērtējuma tekstā sadaļā 4.5 Hidroloģiskā režīma izmaiņas ir iestrādāti ekspertu ieteikumi attiecībā uz ietekmes uz apkārtējām teritorijām mazināšanu, kontūrgrāvju atkāpšanās no teritorijas robežas ieguves teritorijas virzienā un 10-15 m platas blīvētas joslas veidošana pa ieguves teritorijas perimetru. 5. Attiecībā uz Pārvaldes iepriekšējā atzinumā norādīto, ka vienlaikus ar sablīvētās kūdras joslas veidošanu pa izstrādes teritorijas perifēriju būtu aiztaisāmi esošie novadgrāvji, kas no ārpuses pienāk Atradnes paplašinājumam, tikšanās reizē tika sniegts skaidrojums, ka minētie pienākošie novadgrāvji nevienā vietā nešķērsos pa ieguves teritorijas perimetru veidojamo blīvētās kūdras joslu. Līdz ar to vairs nepastāv bažas, ka šie grāvji varētu mazināt vai pat pilnībā likvidēt blīvētās kūdras joslas stabilizējošo iespaidu uz ieguves teritorijai piegulošajām platībām. Pievienotajā AS Latvijas valsts meži paskaidrojuma vēstulē (Novērtējuma 20. pielikums) norādīts, ka uz ziemeļiem un rietumiem no plānotās kūdras ieguves vietas atrodas meža meliorācijas sistēma “Sergunta”, kurai paredzēta pārbūve 2018. gadā. 6. Tikšanās ar izstrādātājiem laikā tika pārrunāta arī Pārvaldes iepriekšējā atzinumā iespējamības izteiksmē norādītā pretinfiltrācijas plēves barjeras iestrāde pa ieguves teritorijas perimetru. Tomēr, ņemot vērā, ka visu atradnes teritoriju ieskaus blīvētās kūdras josla un ap teritoriju neatrodas kritiski būtiskas mitrāju biotopu teritorijas, ievērojot samērīguma principu, Pārvalde neuztur prasību par pretinfiltrācijas plēves iestrādi. 7. Ļoti pozitīvi ir tas, ka Novērtējumā, sadaļā 4.8 Mūsdienu ģeoloģisko procesu izmaiņas, pamatojoties uz eksperta A. Lazdiņa sagatavotajiem materiāliem (16. pielikums) ir iekļauti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju aprēķini. Tie balstās uz pieņēmumu, ka teritorijā pēc rekultivācijas notiks mežsaimnieciskā darbība un ka paliekošā kūdras slāņa biezums ir 0,3 m. Lietojot vēl veselu virkni papildus pieņēmumu, kas pārsvarā ir ticami, tiek secināts, ka kūdras ieguves teritorija ilgtermiņā (200 gadu) kļūs par oglekļa dioksīda piesaistes platību. Lai arī teorētiski varētu daudzus no aprēķinu pieņēmumiem un rezultātiem apšaubīt, tomēr ir skaidrs, ka konkrētā kūdras ieguves teritorija, veicot rekultivāciju atbilstoši paredzētajam plānam (no
2
2023. gada), būs uzskatāma par mazāku SEG emitētāju kā tas ir caurmērā citās kūdras ieguves teritorijās. 8. Kā sīkas tehniskas neprecizitātes jāatzīmē, ka 114. lpp. 2.4.5. attēla vietā minama norāde uz 2.5.1. attēlu, un attēli 4.8.2 un 4.8.3 nav iekopējušies iesūtītajā Novērtējuma PDF variantā. Ņemot vērā minēto, Pārvalde uzskata, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums “Kūdras ieguves (kūdras ieguves lauku paplašināšana) kūdras atradnē “Nīcgales purvs”” Daugavpils novada Nīcgales pagastā ietver pietiekoši vispusīgu un kvalitatīvu paredzamās ieguves radīto ietekmju izvērtējumu, un paredzamā kūdras ieguves lauku paplašināšana būtisku negatīvu ietekmi uz dabas un ainavas vērtībām neatstās. Ar cieņu Dabas aizsardzības departamenta direktore
G. Strode
ŠIS DOKUMENT S IR PARAKSTĪT S AR DROŠU ELEKT RONISKO PARAKST U UN SAT UR LAIKA ZĪMOGU
Ozols 26527214 dainis.ozols@daba.gov.lv
3