Iepazīsti kūdru Rakstu sērija sadarbībā ar SIA “Laflora” Teksts: Sabīna Alta
2. daļa – Kūdras izlietošanas veidi Pēc kara kūdras purvi Latvijā aizņēma vienu desmito daļu visas zemes platības jeb 9,8 % (pašlaik tie ir 10,7 %). Šajā rakstā atskatīsimies uz Pirmās Latvijas laiku un pētīsim, kā tad izmantoja kūdru un kādu labumu tas deva.
Kūdras pakaiši Izplatīts paņēmiens bija izmantot kūdru pakaišiem. Kad pēckara periodā tās trūka, kūtīs veidojās neveselīgs mikroklimats, uzkrājās mēsli un pasliktinājās piena kvalitāte. Ko dod pakaiši? 1. Lopiem sausu, siltu un mīkstu guļvietu, tā uzlabojot to veselību un produktivitāti (kūdras pakaiši spēj uzsūkt piecas sešas reizes vairāk ūdens nekā salmi). 2. Kūtī tīru gaisu, absorbējot lopu veselībai kaitīgos izgarojumus un lieko mitrumu. 3. Vērtīgākus mēslus. Kūdras mēsliem ir mazāks tilpums nekā salmu mēsliem, tie ir viendabīgāki, vieglāk un lētāk pārvadājami, uz lauka izkliedējami vienmērīgāk un plānākā kārtā. Ar aramkārtu sajaucas vienmērīgāk nekā garie salmu mēsli.
Veterinārārsta P. Mežena zirgu staļļa iekārta. Viņš iesaka zem zirgu stāvvietām ierīkot sevišķu bedri kūdras pakaišiem. Šāds zirgu stallis ir arī E. Treitera saimniecībā Veitēs, Evelē. Panākumi ir ļoti labi.
Kūdra atejās Viens no sāpīgākajiem lauku labierīcību jautājumiem ir praktiska, tīra ateja, rakstīts 1933. gada presē. Te saduras sanitārās prasības, atejas izmaksas un vērtīga mēslojuma ieguve. Pēdējai līdz šim pievērsts vismazāk uzmanības. Agronomi aprēķinājuši, ka kopējā Latvijas kūtīs un staļļos iegūto mēslu vērtība ir vairāk nekā 100 milj. Ls gadā. Ne mazāk iespaidīgu skaitli – vairāki miljoni latu gadā – sastāda atejas vietu zelta augu barības vielu vērtība. Atejas vietām jābūt spodrām, tās nedrīkst smirdēt, būt epidēmiju izplatītājas, un, kas sevišķi svarīgi, to saturs nedrīkst bojāt gruntsūdeņus, tā sagandējot zemes apakšējās kārtas un akas ūdeņus. Šo prasību izpildīšana visumā iznāk stipri dārga, ņemot vērā dārgās mūrētās vai betona ateju šahtas un pārējās ietaises. Vēl, lietojot mucu sistēmu, izmaksā šahtu tīrīšana un smirdošo riebīgo masu pārvietošana. Lēts un parocīgs risinājums ir kūdra. Tā, kā
zināms, spēj lielā mērā uzsūkt mitrumu, saista visas gaistošās gāzes un smakas, spēj kavēt pūšanas un epidēmiju baktēriju attīstīšanos un dažos gadījumos, kā aizrāda prof. Stutcers, pat tās nonāvēt.
Vienkārša kūdras ateja ar izvelkamu kasti.
Kūdra dārzkopībā Kūdra ir irdena un labi saista ūdeni, līdz ar to augsne bagātinās ar skābekli un ir pietiekami mitra, augiem ir vieglāk attīstīt plašu sakņu sistēmu ar sīkajām saknītēm un saknīšu bārkstīm. Tāpēc kūdru lieto koku skolās, kā arī pārstādot augļu kokus un krūmus, rozes un citus augus. To ieteicams piejaukt augsnei, arī audzējot dēstus (kāpostus, runkuļus, tomātus utt.). Kūdru lieto arī zemes apsegšanai ap augļu kokiem, kā jauniem, tā arī veciem. Sega ir aptuveni plaukstas biezumā. Šādi rīkojoties, tiek kavēta augsnes izkalšana un pārklāšanās ar kamaru, bet biezā irdināšana, uzrakšana un nezāļu apkarošana kļūst nevajadzīga. Kūdrā uzkrātajam mitrumam izgarojot, gaiss paliek vienmērīgi viegli mitrs. Tādēļ tā ir labākais materiāls podu iesegšanai – augu mājā, lecektī, uz palodzes vai balkona kastē, vai kur citur. Sausie kūdras pakaiši ir arī labs ieziemošanas materiāls dažādiem augiem, kuri mūsu apstākļos nepanes pārziemošanu brīvā dabā. Mēslošanai lieto tumšu, sadalījušos kūdru. To vēlams labi sakompostēt. Šim nolūkam var izmantot arī kūdras pakaišus. Tad jāizvēlas pēc iespējas sausa, izkaltēta, Ābeļu stādījumi ar kūdras smeltni. 1906. gadā stādīti ‘Boskopa Skaistā’ kociņi. vāji sadalījusies baltās sūnas kūdra.
Kūdra kā iesaiņojuma materiāls Kā zināms, dārzkopībā ar prasmi izaudzēt skaistus, vērtīgus augļus vien nepietiek, tie nebojāti un īstā laikā vēl jānogādā pircējam, tāpat svarīgi trāpīt, kad cena ir visizdevīgākā. Latvijā 20. gados augļus parasti pārvadāja, iesaiņotus salmos, sienā, retāk koku plūksnās, taču tie esot bojājušies un puvuši. Ārzemēs šim nolūkam izmantota kūdras smeltne. Piemēram, Kanāriju salās ieveda tūkstošiem tonnu kūdras smeltnes, lai iesaiņotu tomātus izvešanai uz Eiropu un Ameriku. Mūsu dārzkopjiem derētu pievērst šim apstāklim lielāku vērību, raksta 1930. gadu preses izdevumos. Tā laika pētījumos pierādīts – kūdrā var uzglabāt lielāku daudzumu augļu, pie tam iztiekot ar mazākām telpām. Tad arī neesot vajadzīgi plaukti. Augļus vislabāk glabāt kastēs vai mucās, kurās iepriekš ieklāta 3–5 cm bieza smeltnes kārta. Tad augļus saliek tā, lai tie viens otram nepiedurtos, starpas piepilda ar smeltni un augļus pārklāj ar aptuveni 1 cm biezu smeltnes kārtu. Tad nāk jauna augļu kārta, smeltne utt., līdz tvertne pilna. Beidzot uzber vēl biezāku kārtu smeltnes un tvertni slēdz. Jāuzglabā pēc iespējas vēsā un sausā vietā. Sakraujot traukus citu uz cita, jāgādā, lai tiem piekļūtu svaigs gaiss. Šādi uzglabājot, nav jābaidās no izkalšanas, jo sausa kūdra ir slikts siltuma vadītājs. Galvenais tomēr esot tas, ka, ja kāds auglis iepūst, pārējie netiek samaitāti, jo ir šķirti viens no otra ar dezinficējošo kūdru, kas pilnīgi uzsūc visas sulas, kas rodas, augļiem bojājoties. Lai iesaiņotu 10 kg augļu, pietiek 1–2 kg smeltnes. Līdzīgi kūdras smeltni var izmantot sakņu, sēklas kartupeļu u.c. uzglabāšanai. Novērots, ka kūdrā neatgadās priekšlaicīga izaugšana vai izdīgšana, kā tas bieži notiek, piemēram, ar sīpoliem. Gleznāki augļi, kā tomāti un gurķi smeltnē uzglabājas svaigi ilgāku laiku, nezaudējot savu izskatu un sulīgumu. Tāpat kūdrā uzglabājamas puķu saknes un bumbuļi (begoniju, gladiolu, puķu sīpolu).
Zviedru pētījumi ābolu uzglabāšanā.
Kūdra būvniecībā Būvniecībā kūdru lieto joprojām. Pirmajos mēģinājumos noskaidrots, ka noder gan sūna, gan izkaltēta ķieģeļos izgriezta kūdra, gan kūdras pakaiši un smeltne, gan arī īpatnēji izgatavotas presētas kūdras plāksnes. Kūdru 30. gados daļēji izmantoja kā būvmateriālu sienām, dažādiem pildījumiem un apšuvumiem, bet daudzos gadījumos tā bija tikai palīglīdzeklis, kura īpašības izmantojot, iespējams mainīt dažādas būvkonstrukcijas, padarot tās lietderīgākas un, galvenais, lētākas vai arī sasniedzot kādus noteiktus sanitāri higiēniskus mērķus. Kūdrai ir mazs tilpumsvars (pētījumos to pārspējis tikai samalts korķis) un izteikti zema spēja vadīt siltumu (arī šajā punktā kūdra nedaudz atpaliek no korķa). Izcils izolācijas materiāls ir sfagnu kūdra (tās šūniņas, kūdrai izkalstot, saraujas, tomēr rada bezgalīgi daudz sīku gaisa tvertnīšu, kas ļoti labi uzsūc un pietur ūdeni). Rakstos atrodams, ka kūdra kā izolācijas materiāls īpaši populāra bijusi pēc kara, kad agrākie izolācijas materiāli – korķis, infuzoriju zeme u.c. bija pārāk dārgi, lai lietotu parastās būvēs. Pazīstami siltumizolācijas materiāli bijuši salmi, niedres un zāģu skaidas, kas gan ir ļoti ugunsnedroši. Siltuma izolācijai svarīgi izvēlēties labu, tīru no piemaisījumiem un galvenais sausu kūdru. Dažkārt kūdras lielā ūdens saistīšanas spēja nākusi par sliktu, jo mitrāka kūdra labāk vada siltumu. Lai no tā izvairītos, kūdra jānorobežo no apkārtējā gaisa ar pietiekami biezu un mitrumnecaurlaidīgu kārtu.
Kūdra kā mēslojums Salīdzinājumā ar mākslīgajiem mēsliem kūdrai ir vairākas priekšrocības – vajadzīgs tikai darbaspēks un prasme kūdru izmantot. Minēts, ka zemēs ar izcili augstu kultūru, piemēram, Francijā un Anglijā, kur purvu ir nesalīdzināmi mazāk nekā pie mums, notiek to izpēte par iespējām izmantot lauksaimniecībā, īpaši uzsverot slāpekļa krājumus tajā. Kūdra lielā mērā uzlabo augsnes uzbūvi, fizikālās īpašības un struktūru. Lietojot kūdru, parasti novēro, ka: 1) uzlabojas augsnes spēja saistīt ūdeni, tā ilgāk ir mitra, arī pēc lietus; 2) mazinās ūdens izgarošana augsnes sīkajos kapilāros; 3) zeme sasilst ātrāk, tā paliek tumšāka un līdz ar to siltāka, ko veicina arī piejaukto kūdras organisko vielu sadalīšanās; 4) smilts augsnes top saistošākas, tumšākas; 5) smagas augsnes top čauganākas, irdenākas un vieglāk strādājamas. Plāna kūdras virskārta veicina augsnes rūgšanu. Trīsdesmito gadu literatūrā minēts gadījums, ka rudenī sētiem rudziem ziemā paplānā kārtā uzvesta kūdra. Ar kūdru noklātais gabals uzrādījis daudz labāku noaugumu nekā tukšā atstātais. Rudzi bijuši spēcīgāki un par kādu pēdu garāki, tomēr raža, par nožēlu, neesot svērta.
Kūdra kā kurināmais Pēc Mežu Departamenta aplēsēm, 30. gados ar normālu mežmalu izcirtumu varēja nosegt tikai pusi no parastā kurināmā. Pārvēršot visu izlietoto kurināmo (akmeņogles, briketes, koksu, malku utt.) malkas ekvivalentā, iznāca, ka kopējais apgrozāmais kurināmā patēriņš Latvijā ir aptuveni 4,5 milj. ciešmetru malkas gadā (650 000 kb. asis), no tā ap 1 milj. ciešmetru saņem lauku iedzīvotāji. Mūsu meži ik gadus var dot ap 1,5 milj. ciešmetru malkas koksnes. Arī tolaik, tāpat kā pirmskara materiālos, vēlējuma formā norādīts – ja nevēlamies kurināmā bilances iztrūkumu segt vienīgi ar ievestām akmeņoglēm un savus mežus izcirst malkā, tad nopietni jādomā par kurināmās kūdras ražošanu.
Sludinājums Kūdra ir mūsu zelts!!! Varbūt tieši jums ir iekrāts kāds materiāls par kūdru – taustāms, vizuāls, uzklausāms – kas noderētu jaunā kūdras muzeja veidošanā. Tas viss noderēs mūsu attīstībai. Maksas vai bezmaksas – kā teiksiet, tā būs. Rakstiet, zvaniet vai atgādājiet personīgi, reaģēsim nekavējoties. Mūkusalas iela 41B, Rīga; e-pasts: darzsundrava@saimnieks.lv; tālr.: 22027115.
Sia “Laflora” Kaigu kūdras purvs, Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads, LV-3003, Latvija
Tālr.: +371 63 026 777 Fakss: +371 63 025 267
E-pasts: info@laflora.lv Mājas lapa: www.laflora.lv