Pasākumi 5.jūlijā plkst. 16.00 Kārsavas KN Malnavas pagasta Bērnības - jaunības svētki 6. jūlijā plkst. 23.00 Goliševā Zaļajā estrādē notiks Ivana dienai veltīts vakars 12. jūlijā plkst. 16.00 Goliševā Skolas stadionā «Ģimenes sporta svētki» Stafetes, futbols, orientēšana. Plkst.19.00 KN atpūtas vakars Spēlē - Juris Ivanovs Ieeja 2 EUR 19. jūlijā plkst. 19.00 Salnava KN Salnavas pagasta Bērnības - jaunības svētki
Foto: Dainis Poikāns
Kārsavas brīvdabas estrādes atklāšanas svētki pulcē starptautiskus viesus! 20. jūnijā svinīgi tika noslēgts Kārsavas novada, Viļānu novada un Šlisselburgas pilsētas vērienīgā projekta “FORGET A HURRY” viens no posmiem, kurš sadarbojoties pierobežas pašvaldībām, vienoja radošos talantus kopīgā, plaša mēroga aktivitāšu procesā.
Kārsavas novadam nozīmīgā diena tika atklāta ar starptautisko preses konferenci Kārsavas Mūzikas un mākslas skolā, kurā projekta dalībnieki vēstīja par projekta laikā
padarīto un iegūto, uzsverot, ka šī ir bijusi lieliska pieredze un motivācija arī turpmāk uzturēt draudzīgas attiecības un kopīgi realizēt nākotnes projektus. Preses konferenci lieliski papildināja talantīgo projekta dalībnieku muzikālie priekšnesumi, kur mums tika dota iespēja baudīt krievu tautas nacionālos mūzikas
instrumentus. Projekta “FORGET A HURRY” (Aizmirsti steigu!) ietvaros katrā pašvaldībā tika izveidota vai atjaunota kultūrai
nozīmīga telpa, Kārsavas novadā tika izveidota brīvdabas estrāde, kas turpmāk bagātinās vietējo kultūras vidi. Estrāde ir uzcelta Igaunijas - Latvijas Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, kur Kārsavas novada pašvaldības līdzfinansējums ir 114514.02 eiro. Kopējais projekta budžets ir 200 tūkstoši.
20. jūlijā Malnavas stadionā 2. Storpnūvodu jaunīšu sporta spielis "Trokuo lytka" 25. jūlijā. plkst. 19.00 Mērdzenes KN Pilngadības svētki Plkst. 22.00 balle kopā ar grupu "Rolise" 26. jūlijā. plkst. 16.00 Mērdzenes KN Bērnības svētki 27.jūlijā plkst. 13:00 Mežvidu KN Bērnības svētki 1.augustā plkst. 19.00 Goliševā Zaļajā estrādē notiks Sv. Serafīma dienai veltīts pasākums
Atklājot Kārsavas estrādi, starptautiskie viesi vienojās kopīgā koncertprogrammā, sniedzot skatītājiem bagātīgu kultūras kontrastu klāstu. Koncertu atklāja mājinieki ar latviešu tautu deju ritmiem un skanīgajām latgaliešu balsīm. Uzstājās mūsu deju kopas “Salnaviņa”, “Jedritvai” un “Kuorsova”, ar skanīgajām balsīm estrādi piepildīja “Akkords”, “Ūzuly” un koris “Austra”. Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas orķestris ieņēma īpašu vietu koncertā, priecējot skatītājus ar ritmiskiem skaņdarbiem. Turpinājums 2.lpp 1 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
Otrajā koncerta daļā uzstājās Viļānu mākslinieki, deju kolektīvs "Austra" un vokālais ansamblis "Sudaruški". Koncerta noslēdzošajā daļā uzstājās košie Krievijas - Šlisselburgas deju mākslinieki, vokālie talanti un jaunieši ar teatrāliem un akrobātiskiem uzvedumiem.
ar dejām un dziesmām. Viesi no Viļāniem un Šlisselburgas tika iepazīstināti ar latviešu saulgriežu tradīcijām Malnavas muižas parkā, kur notika ielīgošana ar dejām, dziesmām, rotaļām, vainagu pīšanu un zīlēšanu. Atainojot mūsu uzņēmējdarbības vidi tika apmeklēta ziemas siltumnīca “Mežvidu tomāti”, kur viesi tika iepazīstināti ar jaunajām tehnoloģijām un siltumnīcas specifiku.
Svinīgajam koncertam beidzoties, Kārsavas novada Domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, iededza simbolisko ugunskuru, kurš vēstīja par mūžīgās uguns un gaismas spēku pār tumsu. Jaunā Kārsavas brīvdabas estrāde taps par vienu no novada kultūras punktiem, kuru piepildīsim
Kultūras projekta “FORGET A HURRY” ietvaros vēlējāmies parādīt Latvijas lepnumu, jauno, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku “Gaismas pili” Rīgā, kura top kā radošuma, zinātnes, kultūras un izglītības centrs, tādēļ trešajā vizītes dienā ciemiņi tika aicināti uz ekskursiju, uz Rīgu. Projekta ietvaros tika organizētas starptautiskas meistarklases literātiem un māksliniekiem, kur kopīgi tika veidots materiāls dzejoļu krājumam un interneta vietnes shlb-library.livejournal.com izveidei, kurā, periodiski tiek ievietota autoru literāri – mākslinieciskā jaunrade.
projekts Nr. ELRII 359. Vienam no projekta posmiem noslēdzoties, tiek pavērtas jaunas durvis, turpmākiem nākotnes sadarbības plāniem. Igaunijas - Latvijas - Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 - 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa: www.estlatrus.eu. Inese Krivmane Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Kārsavas brīvdabas estrāde ir tapusi Igaunijas Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013
Pārbaudīts – baudāmākais brančs Latgalē! Pēterdienā, Kārsavas novads aicināja ciemiņus uz Malnavas maiznīcu “Dzīles”, kur tika pasniegts pirmais lauku labumu brančs Latgalē. Tradicionālā latgaliešu virtuve, spēka putra, mājas siers un kūpināta gaļa ar rupjmaizi mijās ar svētku kūkām un uzkodām. Brančs, jeb vēlās brokastis, ir veids kā sevi un ģimeni brīvdienās palutināt ar gardu ēdienreizi, satikt kaimiņus, iepazīt jaunus interesantus cilvēkus un kavēties patīkamās sarunās omulīgā atmosfērā. Pirmais Latgales brančs, Kārsavas novadā, pulcēja kopā gan vasaras darbos ierautos kaimiņus, gan jaunus ciemiņus no Latvijas tālākajām malām. Baudot saimnieces Ainas gardo maltīti, tika mītas sarunas par būtiskām un
vienmuļām tēmām. Nobaudīto bija iespēja arī iegādāties Latgales tematisko ciemu “Tirgus ciemā”, kas piedāvāja kvalitatīvu vietējo mājražotāju produkciju - zivis, cūkgaļas žāvējumus, pašbrūvētu alutiņu, svaigi sietus sierus, vīnu, Latgales ārēs augušas tējas, medu un aromātisku maizi. Kā jau tradicionāli Latgalē, dejas un dziesmas neformālā gaisotnē noslēdza pirmo mājražotāju svētdienas branču. Novērtējot cilvēku interesi, vēlajām brokastīm latgaliešu tradīcijās būs arī otrais cēliens, sekojiet informācijai un apciemojot viesmīlīgo Malnavas maiznīcu “Dzīles”.
Malnavas maiznīcas “Dzīles” saimniece Aina ar ciemiņiem
Inese Krivmane Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Sanktpēterburgā aizvadīts III Latgales kultūras festivāls
No 13. jūnija līdz 15. jūnijam Sanktpēterburgā jau trešo reizi notika Latgales kultūras festivāls, kas tiek rīkots pateicoties veiksmīgai Latgales Reģiona
attīstības aģentūras un Latgales Plānošanas reģiona sadarbībai ar Latvijas Republikas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā un Sanktpēterburgas Kirova Centrālo kultūras un atpūtas parku. Iepazīstināt Sanktpēterburgas iedzīvotājus ar Latgales reģiona kultūras vērtībām devās folkloras kolektīvs „Ilža” no Ciblas novada un postfolkloras grupa „Rikši” no Rēzeknes, savukārt seno amatu tradīcijas demonstrēja vairāk nekā 30 dažādās nozarēs strādājošie amatnieki un mājražotāji. Uzzināt, kas labs Kārsavas novadā skatāms, nogaršot un iegādāties Kārsavas novada labumus varēja pie bitenieka Rolands Zelčs, „Dzīļu” maiznīcas saimnieces Ainas Barsukovas, Kārsavas TIP vadītājas Ingas Bernānes.
13. jūnijā Latgales dienu ietvaros pasākums norisinājās Latvijas Republikas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, savukārt 14. un 15. jūnijā visas dienas garumā pasākums notika Sanktpēterburgas Kirova vārdā nosauktajā centrālajā kultūras un atpūtas parkā. Šajā gadā pasākums bijis īpaši veiksmīgs, interese no Sanktpēterburgas iedzīvotāju puses bija patiešām liela. Kopumā nedēļas nogalē Kirova parku apmeklēja aptuveni 25 000 cilvēki. Edgars Kluss Latgales Reģiona attīstības aģentūras tūrisma koordinators
2 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
Iespējams sportiskākie Līgo svētki Latgalē! Jānim Kuzmanam, Jakovam Sinkovecam un “Mežvidu Tomātiem”. Lai labi skan arī balles muzikantiem "Draugiem". Paldies Rogovkas Skaidrītei Milzīgs paldies Tālim Mūrniekam par sporta Bambalei par pusdienām un atribūtu izgatavošanu un viņa komandai par saldumiem un piepūšamo ieguldīto darbu apkārtnes sakopšanā. Paldies atrakciju speciālistam no jauniešiem, kuri piedalījās sporta spēlēs. Paldies Balviem Edgaram. tiesnešiem: V.Krišānam, M. Olipovam, B.Rupainei, A.Ļubkam, J.Krišānei, R.Žogotam, Paldies visiem kas piedalījās, sekretārei V. Bernānei, koncerta vadītājai palīdzēja organizēt un tiesāt S.Sutrai un R.Žogotam, paldies visiem spēles. pašdarbniekiem, vadītājiem un sponsoriem: Tiksimies nākamgad! Līgo priekšvakarā, 23. jūnijā Mežvidos notika 15. Līgo sporta spēles, kuras pulcēja 11 komandas, tās tika pārbaudītas individuālajos sieviešu un vīriešu startos, komandu pārbaudījumus un jautrajā stafetē.
Maijs - Dievmātes Marijas mēnesis Dievmātes mēneša pēdējā svētdiena, 25.maija diena pagāja īpašā garīgo dziesmu straumē, kad Mērdzenes sieviešu koris „Austra” piedalījās Ontonam Matvejānam veltītajā piemiņas koncertā Dricānos, bet pēcpusdienā Salnavas garīgā ansambļa „Pieskāriens” /vadītāja Ligita Žukovska/ 15 gadu jubilejas koncertā, kas bija emocionāli spilgts, aizkustinošs un sirsnīgs. Esam pateicīgi par aicinājumu līdzdalībai šādos pasākumos, priecājoties, ka garīgā mūzika ir viens no neizsīkstošiem ticības, cerības, mīlestības avotiem, kur veldzēties un uzplaukt dvēselei. Jau sesto gadu Rēzeknes novada Dricānu ļaudis aicina pie sevis garīgo dziesmu izpildītājkolektīvus uz piemiņas pasākumu veltītu Latgales garīgo dziesmu dižkomponista Ontona Matvejāna piemiņai ” Maja vokorā atnōc pi krysta” Katru gadu piedalās viesi no atšķirīgām Latgales vietām. Šoreiz uzaicinājumu saņēma Bērzpils pagasta Bieržu draudzes ansamblis, Rēzeknes novada Bykovas draudzes ansamblis un Kārsavas novada Styglovas draudzes koris, kas reizē ir arī Mērdzenes koris „Austra”. Neatņemams pasākuma dalībnieks ir paša O.Matvejāna izlolotais Dricānu garīgo dziesmu ansamblis”Almus’’, ar kuru jau vairakkārt bijām tikušies Ontona Matvejāna un Emilejas Kalvānes radošajos sarīkojumos.Dricānu kultūras biedrības „Auseklis” valdes priekšsēdētāja Ināra Orlova pastāstīja, ka gatavojoties skolas projektu nedēļai, kārtojot un revidējot uzkrājušos dokumentus, nejauši atrada kādas skolnieces astoņpadsmit gadus vecu projektu nedēļas darbiņu par skolotāju Ontonu Matvejānu. Zīmējumā bija attēlota saulīte, kur katrs saules stars izstaroja kādu no viņa daudzpusīgās personības talantiem - skolotājs, muzikants, katehēts, komponists, dzejnieks, rakstnieks, aktieris, ērģelnieks, aizraujošs stāstnieks, savas mājas saimnieks… Šādā saules staru ieloka bildē arī mūs sagaidīja Ontons Matvejāns Dricānu baznīcā. Septembrī jau būs seši gadi kā O. Matvejāns aizgājis mūžībā, bet, atceroties un godinot šo personību Dricānu kultūras biedrība ”Auseklis” rīko dziesmotu pasākumu ik gadu. Bērnības svētki Mežvidos Viktorija Baikova, Elīna Barančuka, Oskars Borisovs, Linda Garā, Maksims Gribuļs, Raivis Ģērmanis, Valdis Jurāns, Markuss Lankovskis, Madara Mazure, Laura Runča, Simona Silkāne.
Rīts sākās ar aizlūgumu pie O. Matvejāna kapa, tad sekoja Sv. Mise Dricānu Romas katoļu baznīcā, koncerts, kā arī radu, Maestro līdzgaitnieku, koncerta dalībnieku un draudzes
Dievam, ka mums Latgalē ir bijis garīgo dziesmu Maestro Ontons Matvejāns, kurš radījis tik bagātu garīgo dziesmu pūru.
locekļu kopīgā maltīte baznīcas dārzā. Maija mēnesis nav ne O. Matvejāna dzimšanas, ne viņa aiziešanas mēnesis. Maija mēnesī, kad zeme zaļo, plaukst, zied un smaržo, uz debesīm pie Jaunavas Marijas ceļas dziesmas un Rožukroņa lūgšana. Dievmāte, jo viņas bildīte vienmēr atradās uz O. Matvejāna klavierēm, rosināja komponistu radīt milzum daudz garīgo dziesmu, mierināja smagā brīdī un deva cerību turpmākajām gaitām. Koncerta gaitā skanēja skaistas dziesmas Dieva un Dievmātes godam. Lielākā daļa, protams, O.Matvejāna radītās un izlolotās. Dažas dziesmas tika izvēlētas ar šī gada jubilāru Broņislavas Martuževas un Emilejas Kalvānes tekstiem. Sirsnīgs paldies dricāniešiem ,īpaši O.Matvejāna dzīvesbiedrei Annai un Dricānu kultūras biedrības „Auseklis” valdes priekšsēdētājai Inārai Orlovai par šādu brīnišķīgu tikšanos organizēšanu. Paldies
Savulaik cien Ontons Matvejāns ir teicis:
Bērnības svētki Malnavā Elfa Grišule, Sandis Kušners, Adrians Mateļonoks, Katrīna Medne, Elīna Miščenko, Anrijs Šumskis
„Munas dzīsmes Dīva Motei ir pateiceiba. Naasmu ni professionals komponists, ni dzejnīks, dzīžu Māmeņai mīlesteibas pylnus vīnkoršus vordus. Uz klavīrem stov vaca Divmotes bildeite. Dzīsmes rokstom mes obi: Māmeņa biļdeitē pasmaida, kod kaids gabaleņš izadūd, a jo nā- I nadūmoj atsastot, jopadora leidz golam.
Dīvamote naolkst slaves, I na munas dzīsmeites jai tū nastu, naolkst īrokstu diskūs I popularitates. Jei gaida myusu mīlesteibas. Kai prūtu, tai es Jaunovai Marijai atsasaucu. Ar lyugšonom. Ar dzīsmem”. Ināra Dovgiallo Styglovas draudzes ērģelniece un kora diriģente
Jaunības svētki Malnavā Agita Adlere, Margarita Homčenko, Martinsone Linda, Martinsons Ingus Pavlovska Santa, Strode Solveiga, Šarkovska Daina
3 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
Vides izglītības nometne Kārsavas novada pašvaldības izglītības iestāžu skolēniem Projekta “Dzīvo zaļi!” Nr. 1-08/278/2014 Projekta īstenotājs: Mežvidu pamatskola Ieviešanas laiks: 16/06/2014- 20/06/2014 Nometnes vadītāja: Vaira Šicāne
Projekta mērķis: Veicināt bērniem izpratni par vidi un dabu, tās problēmām, veidot izpratni par vides aizsardzību, saglabāšanu un motivēt aktīvi līdzdarboties vides aizsardzībā savas ģimenes locekļus, skolas biedrus, draugus un pārējos novada iedzīvotājus.
Nometnes audzinātājas: Iveta Linuža un Inga Jurdže Kopīgais finansējums: EUR 2000.00; LVAF finansējums - EUR 1500,00; Kārsavas novada pašvaldības līdzfinansējums - EUR 500,00.
Projektā veiktās aktivitātes: noorganizēta 5 dienu nometne „Dzīvo zaļi! ” 20 Kārsavas novada pašvaldības izglītības iestāžu bērniem; bērniem tika veidota izpratne par vides aizsardzību un saglabāšanu, ekosistēmu nozīmi cilvēka dzīvē; izstrādāti pamatprincipi veselīga dzīvesveida nodrošināšanai, noorganizēta ekskursija uz Mežvidu tomātu audzētavu „Mežvidi”; ekspedīcijā-pārgājienā uz Annasmuižu “Iepazīsim augus dabā”-iepazīti augi, savāktas zāļu tējas un noskaidrots to pielietojums.; iepazīta ārstniecības augu daudzveidība Krāslavas novada saimniecībā „Kurmīši”; noorganizēta ekskursija uz Rāznas Nacionālā parka dabas objektu – Mākoņkalns; katras nometnes dienas noslēgumā veikta nometnes dienas izvērtēšana un materiālu apkopošana, kas atspoguļota prezentācijā, kura tika noprezentēta nometnes noslēgumā vietējai sabiedrībai.
Vieglatlētika 23.05.2014. Zilupē notika Starpnovadu sacensības vieglatlētikā, kurā piedalījās arī Kārsavas vidusskolas jaunie vieglatlēti.
Grišulis)
Sofija Ločmele)
Sanda Poikane: 400m – 2.v.
„B” grupā. (1999.-2000. gada
Stafetes skrējiens 4x100m zēni – 1.v.( Ēriks Starodumovs, Lenarts dzim.) Krieviņš, Raitis Kustkovs, Ardis Rudzītis: lodes grūšana – 1.v., Ardis Rudzītis) 100m – 2.v.,: tāllēkšana – 1.v. „D” grupā. (2003.-04. gada dzim.) „A” grupā. (1997.-1998. gada Ēriks Starodumovs: 1500m – 1.v., Viktorija Krišāne: tāllēkšana – 1.v., lodes grūšana – 2.v. dzim.) augstlēkšana – 1.v. Lenarts Krieviņš: tāllēkšana – 3.v. Sabīne Temne: tāllēkšana – 1.v., „C” grupā. (2001.-02. gada dzim.) augstlēkšana – 1.v. Raitis Kustkovs: 400m – 2.v. Kristīne Koklača: lodes grūšana – Agita Kondrāte: augstlēkšana – 1.v. Liene Nagle: tāllēkšana – 1.v., 1.v. 100m – 2.v. Signija Voite: augstlēkšana –2.v. Junioru grupā. (1995.-1996. gada Roberts Rancāns: augstlēkšana –2.v. Linda Kiščenko: 400m – 1.v., 800m dzim.) – 2.v. Stafetes skrējiens 4x100m meitenes Zaiga Protizāne: 400m -1.v., 1500m Sofija Ločmele: 400m – 2.v. – 3.v. (Signija Voite, Agita – 1.v. Kondrāte, Kintija Rudzīte, Zara Suhovskaja: 800m – 3v. Elīna Oļipova: tāllēkšana – 1.v., Sabīne Blaua) Stafetes skrējiens 4x100m meitenes 100m – 2.v. Stafetes skrējiens 4x100m zēni – – 3.v.( Liene Nagle, Linda Margarita Homčenko: šķēpa mešana 3.v. (Roberts Rancāns, Ronalds Kiščenko, Zara Suhovskaja, – 1.v., lodes grūšana – 1.v. Stanislavskis, Elmārs Jacenko, Gatis 27.05.2014. Valmierā notika Starptautiskās vieglatlētikas sacensības jauniešiem ”Valmieras spēles 2014” (1 kārta) un atlases sacensības starpvalstu bērnu sacensībām Polijā, kurās piedalījās arī Kārsavas novada jaunie vieglatlēti.
2.v., Agita Kondrāte - augstlēkšana – 3.v., Viktorija Krišāne augstlēkšana – 4.v.
Kapusvētki
18.-19.06.2014. (2 kārta)
14.jūnijs Dzērvju kapos pl.16.00
Ardis Rudzīris: lodes grūšana – 2.v., tāllēkšana – 4.v., Ēriks Starodumovs – 7.v., Arvils Barkāns – 6.v.
28.jūnijs Viecinānu kapos pl.15.00
Roberts Rancāns – augstlēkšana –
Treneris: Viktorijs Krišāns.
Jana Dūmiņa: 1500m – 2.v. Aija Kondrate: augstlēkšana – 3.v. Arvils Barkāns: tāllēkšana – 1.v., augstlēkšana – 2.v. Guntis Grišulis: 100m – 1.v. Justīns Petinens: lodes grūšana – 1.v. Agris Karlāns: 400m – 2.v. Stafetes skrējiens 4x100m juniores – 1.v. (Aija Kondrate, Sanda Poikāne, Elīna Oļipova, Zaiga Protizāne) Stafetes skrējiens 4x100m juniori – 1.v. (Arvils Barkāns, Agris Karlāns, Guntis Grišulis, Andris Urbanovičs) Treneris: Viktorijs Krišāns.
7.jūnijs Sila Kapos pl.14.00
12.jūlijs Pliešu kapos pl.12.00 2.augusts Svētā mise pl.12.00 Lakšinieku kapos pl.13.00
4 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
1. Velga Lāce 22.jūnijā Salnavā notika Pirms Jāņu skrējiens Salnavas papardēs 2. Elizabete Puzāne - 2014 10 km piedalījās arī vecākais Pavisam piedalījās 54 dalībnieki. skrējējs 1968.gadā dzimušais Valdis 10 km distancē kopā piedalījās 13 Kļaviņš. skrējēji, no kuriem 2 bija sievietes. 3km distancē piedalījās pavisam 13 Vīriešiem: skrējēji, 8 vīrieši un 5 sievietes. Šogad bija arī 2 nūjotājas uz 3km 1. Jānis Ļubka distanci. 2. Artis Logins Vīriešiem: 3. Andris Kozačkovs 1. Artis Logins Sievietēm: 2. Emīls Ločmelis
3. Raivis Dubinskis
2. Artis Logins
Sievietēm:
3. Ivo Burmeisters
1. Ineta Senkāne
Sievietēm:
2. Rita Kļaviņa
1. un 2. (dalīta vieto, ja finišēja vienlaicīgi) Agita un Egita Potašas
3. Ilona Špundere 1km distancē piedalījās 29 skrējēji, 20 vīrieši un 9 sievietes. 1km distancē piedalījās arī 2 jaunākie skrējēji 2007.gadā dzimušie Einārs Kozačkovs un Toms Naglis.
3. Ilze Nagle Paldies par pasākuma organizēšanu Jānim Ļubkam, Mārītei Ločmelei un visiem pārējiem, kas palīdzēja pasākuma rīkošanā!
Vīriešiem: 1. Imants Kozačkovs
Kārsavas novada vizuālās mākslas un mūzikas MA panākumi E.Grabovska) ANŽELIKA VLADIMIROVA (Kārsavas vsk., skolotāja L.Laganovska)
13.05.14. VISC organizētais vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkurss „Trejdeviņas saules lec”. Rezultāti: Šogad 13. maijā Latgales novadu interešu 1. vieta: izglītības vizuālās un vizuāli plastiskās 3. vieta: ANTRA KUŠNERE (Mērdzenes psk., mākslas konkursa 2. kārta notika Rēzeknē SAMANTA RENCKULBERGA (Mērdzenes skolotāja L.Rosicka) Austrumlatvijas radošo pakalpojumu psk.,skolotāja L.Rosicka) ARNITA LIPSKA (Kārsavas vsk., skolotāja JEĻENA BERKELA (Kārsavas vsk., centrā ,,Zeimuļs’’ L.Laganovska). Konkursā piedalījās vairāk kā 400 izglītības skolotāja L.Laganovska), iestāžu interešu izglītības mākslas pulciņu KRISTĪNE DOROŠKEVIČA (Kārsavas vsk., GUNTARS GABRANOVS (Salnavas psk., audzēkņi. skolotāja L.Laganovska). skolotāja E.Bleive). Sveicam ar 2. pakāpes diploma iegūšanu: RENĀRS ORINSKIS (Kārsavas vsk., IVITA KORKLA, LAINE PONTAGA INGUSU MARTINSONU (Kārsavas vsk., skolotāja L.Laganovska). (Kārsavas vsk., skolotāja L.Laganovska). skolotāja L.Laganovska), KRISTĪNE KOKLAČA(Kārsavas vsk., VLADISLAVS ČERŅAVSKIS (Kārsavas DANU BOJĀRI (Salnavas psk., skolotāja skolotāja L.Laganovska), vsk., skolotāja L.Laganovska) E.Bleive), DANA ĻAHNOVIČA (Mērdzenes psk., LAURA BULE , JOLANTA PROBUKA LAURU BULI (Mērdzenes psk.,skolotāja skolotāja L.Rosicka). (Mērdzenes psk.,skolotāja L.Rosicka), L.Rosicka) KATRĪNA LOČMELE (Salnavas psk., 2. vieta: skolotāja E.Bleive). Lilita Laganovska LINDA KIŠČENKO ((Kārsavas vsk., Kārsavas novada vizuālās mākslas un mūzikas skolotāja L.Laganovska). skolotāju metodiskās apvienības vadītāja SANTA RUPAINE (Mežvidu psk.,skolotāja E.Grabovska) DACE SPRUDZĀNE, SAMANTA JURĀNE(Mežvidu psk.,skolotāja 08.05.14. Kārsavas novada vizuālās mākslas olimpiāde. 5.-9. klašu skolēniem.
Cienījamie jubilāri, sirsnīgi suminām Jūsu svētkos! Veronika Nogda Veronika Poikāne
70 gadu jubileja Jūlija Barkāne Antonija Gāgare Anna Mihailova Zinaīda Mulere Paulīna Nagle Velga Neulāne Lidija Punāne Ivans Solovejs
80 gadu jubileja Genovefa Lipska Nadežda Poikāne Viktorija Vorza 85 gadu jubileja Raisa Andrejeva Anna Bērziņa Staņislava Kopeika
75 gadu jubileja Ivans Filimonovs Olga Leitāne Ludmila Makarova
Kārsavas novada jaunākie iedzīvotāji! Adrians Ervalds Sofija Golubeva
Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Aivis Kalnejs
kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Alise Kaupuža
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt kā melodijai, kura sirdī šalc. Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt, Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc! /A.Āre/
Markuss Naglis Rīta rasā smeltas krāsas, Varavīkšņu celtas sētas. Pāri tikt un neapstāties, Paveikt visu, pilnveidoties!
5 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
Skaistā vienkāršība Jūnija izskaņā tikos ar diviem jauniem, skaistiem, talantīgiem mūziķiem un jautāju, kas viņus pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas beigšanas atveda uz Latgali. „Pīdereiba sovai zemei myusus pasauce atpakaļ,” pārliecinoši teica Aldis. Un Guna viņu papildināja: „As dūmoju, ka cylvāks sovā dzymtajā pusī īaug kai kūks ar saknem. Izrausi, īstateisi svešā zemī, i jis tī vuorguļos, a mož i nūkaļss. Nikur nav cik labi kai muojuos!”
trijās skolās: Ludzā, Rēzeknē un Kārsavā. Un nu bija tā, ka sirds lūza un asaras bira, bet man jāšķiras no divām un jāpaliek vienā vietā, jo ģimene un bērniņš arī prasa savu. Loģiski, es izvēlējos Rēzekni, jo tikai te varu mācīt ērģeles mūzikas vidusskolā, arī dzīvojam Rēzeknē.”
Aldis: „Paldies Dievam, es par bezdarbu nevaru sūdzēties. Pēdējā laikā pat ir tā, ka Dricānietis Aldis Kise un kārsaviete Guna Skrima esmu spiests atteikt trešo daļu no skolās (6.augustā būs jau 3 gadi, kopš viņas uzvārds arī ir – piedāvātā darba. Teikšu godīgi – es nepelnu Kise)satikās Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Guna ar ar darbu skolā. Jā, tas ir stabils ienākumu lielu neatlaidību un mērķtiecību bija apguvusi avots, bet ģimeni apgādāt ar to vien nevar. klavierspēli Kārsavas mūzikas un mākslas skolā. Pedagoga darbs mūsu valstī netiek turēts Visus skolas gadus piedalījusies koncertos un nekādā cieņā. Piemēram, Guna mācījās konkursos, un par šo rūdījumu, Gunas vārdiem mūziku gandrīz 20 gadus un beigās saņem runājot, gods un slava, un pateicība skolotājai Verai pieticīgu skolotājas algu. Mēs laikam Krišānei. Ar apbrīnojamu tālredzību Guna jau tolaik maksājam par to, ka baltā kreklā varam uz izrēķināja, kad būs beigusi vidusskolu, kad Mūzikas darbu iet, ka grāvji nav jārok. Un tomēr – akadēmiju, kad veidos ģimeni un laidīs pasaulē cilvēks bez izglītības dzīvot arī nevar. Lai arī bērniņus. Šie plāni veiksmīgi pildās. Tikai ērģeļu atrodas kāds darbs, kāda ienesīga haltūra – tas nebija meitenes sapņos, bet nu Guna ir viena no viss ir līdz zināmam laikam.” spožākajām Latvijas ērģelniecēm. Kā tas notika, ka Aldim aiz muguras ir 5 gadu darba ērģeles kļuva tik mīļas, tuvas, izzināmas un gaismā pieredze. Viņam laimējās, ka uzreiz pēc ceļamas? akadēmijas piedāvāja darbu Kārsavas Guna: „Mācoties Rēzeknē klavierspēli, vienu mūzikas un mākslas skolā. Fagota klases te nav, bet brīdi rokas bija tik ļoti noslogotas, ka gandrīz Alda rokās tika nodots orķestris, ko līdz aiziešanai sabeidzu locītavas. Un tad es it kā nejauši sastapos ar pelnītā atpūtā vadīja Imants Naļivaiko. ērģelēm, ko viena kursabiedrene mācījās spēlēt. Aldis: „Jāsaka milzīgs paldies Imantam un Sapratu, ka šis instruments mani interesē, turklāt direktorei Verai Krišānei, jo es saņēmu orķestri ar jau spēlēšanas tehnika ir cita – slodze uz rokām nav tik liela, tā sadalās arī uz kājām un muguru. Beidzamajā stabili izveidotām kultūras tradīcijām, jau gatavu, var vidusskolas gadā steidzu, cik vien var, iepazīt ērģeles teikt, pērli. Jā, orķestris mani aizrauj, patīk darbs ar bērniem un vēl vairāk aizdedzina tas, ka arī viņiem un rudenī veiksmīgi iestājos J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur mans skolotājs bija Latvijas patīk spēlēt. Protams, žēl ir, kad lielie bērni, jau teicami muzikāli noslīpējušies, aiziet projām, un tad ērģeļmūzikas zvaigzne, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, Lielās Mūzikas balvas laureāts, profesors no jauna jāmāca maziņie, bet tā ir neizbēgama rotācija, tā ir skolotāja misija. Un vēl savā nelielajā Tālivaldis Deksnis.” pieredzē jau esmu ievērojis, ka katrs audzēknis ir Arī Aldim, izrādās, ceļu uz akadēmiju pavēra sava skolotāja spogulis. Bērns nebaidīsies, ja mūzikas vidusskolā apgūtais retais instruments – skolotājs pratīs būt drošs, ieturēts. Vissliktākais, ko fagots. Tomēr lielākos draugos Aldis ir ar akordeonu, skolotājs bērnam pirms koncerta var pateikt, ir: „Tu ko mācījās pamatskolas gados. Šajā sarunā tikai neuztraucies”, bet pašam rokas trīc. ” pārliecinos, cik liela nozīme ir mērķtiecībai un Jautāti, ko mācības mūzikas skolā dod bērniem, mīlestībai pret darāmo. Aldim Dricānos mūzikas abi ir vienisprātis. skolas nebija, bet viņa mūzikas skolotājs, dzejnieks, komponists un īstens Latgales dēls Ontons Matvejāns Aldis: „Amerikāņiem pat ir pētījums, ka mūzikas, mudināja Aldi iet mūzikas ceļu. Arī vecāki atbalstīja, tieši pūšamo instrumentu mācīšanās ļoti attīsta bērna un, mācoties 7.klasē, zēns sāka braukāt uz smadzenes. Katram nav jākļūst par mākslinieku, bet nodarbībām Rēzeknē, kur 3 gadu laikā apguva katrs būs ieguvējs, kaut arī atzīmes varbūt nebūs tik mūzikas pamatskolas programmu. Protams, tālāk augstas, kaut arī viņš tam instrumentam varbūt vairs sekoja vidusskola, bet paralēli mācībām nedēļas savā mūžā nepieskarsies. Bērns savā attīstībā būs nogalē Aldis spēlēja ballēs. Jau no 16 gadiem viņš spēris lielu soli.” pats sevi materiāli nodrošināja, darot sirdij tīkamu darbu, un turpina to darīt arī tagad. Guna: „Mūzikas skolā pamatskolas kurss būtu Studiju gados Rīgā abi nonāca elitārā, bet ļoti radošā un bagātinošā vidē. Te bija iespēja dziedāt augsta līmeņa koros, spēlēt koncertos kopā ar simfonisko orķestri, mākslinieciski attīstīties. Guna turklāt izmantoja arī brīnišķīgu iespēju paralēli mācīties ārzemēs – Nīderlandē Enshedes Mākslas konservatorijā un Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Tālajā zemē mūsu Gunas talants bija uzspīdējis jo spoži, un 2010.gadā viņa tika aicināta spēlēt solokoncertu Amageras mūzikas festivālā Dānijā un saņēma prestižo „Talanta balvu” kā talantīgākā ērģelniece no Baltijas valstīm. Paradoksāli, bet pēc maģistratūras beigšanas, atgriezusies dzimtajā pusē, Guna kļuva par bezdarbnieci. Guna: „Pastrādāju arī simtlatniekos. Paldies Dievam, gluži ielas slaucīt man nevajadzēja. Priecājos, ka man bija Aldis, mana drošā aizmugure. Viņam tajā laikā jau bija stabils darbs Kārsavā, Baltinavā, vēlāk arī Ludzā. Man pavērās iespēja strādāt Aglonas bazilikas kora skolā, un es braukāju kā traka to gaisa gabalu uz Aglonu. Vēlāk man atdarīja vārtus Ludza, un es ar prieku pārgāju uz Ludzas mūzikas pamatskolu. Forša vide, ļoti jauki cilvēki, talantīgi bērni! Un pagājušogad es strādāju
jāizmācās visiem bērniem, jo tas dod ļoti daudz. Arī tiem, kuriem nav ne absolūtās dzirdes, ne talanta vai arī pat vispār grūti veicas mācībās. Un katrs bērns ir jāciena. Mēs nevaram zināt, kā mūs pašus Dievs pažēlos vai apdāvinās, tādēļ nedrīkstam noniecināt nevienu bērnu, kritizējot viņa nezināšanu vai nespēju. Protams, milzīgs gandarījums ir par talantīgajiem bērniem, un tādu ir daudz. Rēzeknē viena mana skolniece pabeidza ērģelnieku nodaļu ar vērtējumu 10 balles. Sirds skolotājam gavilē, kad viņš spējis bērnā, jaunietī ielikt to, ko pats savulaik tajā posmā vēl nespēja.” Tikko Kārsavā noslēgušās jau 5. Ērģeļu mūzikas dienas, tāpēc lūdzu Gunu pastāstīt par šo svētīgo pasākumu.
otra – cilvēki vēlas klausīties ērģeļmūziku. Šogad bija 6 koncerti, visvairāk klausītāju pulcējās Kārsavas baznīcā, par ko man liels prieks.” Gunai un Aldim ir daudz par ko prieks. Aizkustinājums mirdz acīs, kad viņi stāsta par dēliņu Gintu, kuram aprīlī palika gadiņš un kurš sāk gavilēt: „Tēta, tēta!”, līdzko izdzird kādu spēlējam akordeonu. Arī Gunas ērģelīšu taustiņus dēliņš jau paskandinājis. Gunai ir gandarījums par Alda panākumiem šlāgermūzikā, par ko pats Aldis ir vārdos skops un nelielās ar panākumiem, kaut spēlē četros ansambļos: „Ginc un Es”, „Baltie Lāči”, „Dricānu dominante”, piepalīdz Tihovsku ģimenei un muzicē arī viens pats. Ļoti cerēsim, ka visu šo grupu skandētās dziesmas ierindosies šlāgeraptaujas noslēguma dziesmu spicē. Bet pagaidām viņu ģimenē priecājas par Alda iegūto „Boņuka balvu – 2014”, jo visvairāk atskaņotā dziesma latgaliešu valodā bijusi Alda Kises iedziedātā „Strūga”. Guna ir lepna arī par latgaliešiem, kas visvairāk gribējuši dzirdēt tieši garīgo dziesmu, tātad Latgalē dzīvas garīgās vērtības. Viņu atklājums ir divpadsmitgadīgās Gunas kādreiz uzrakstītā dziesma ar māmiņas Valentīnas sacerētajiem vārdiem „Aizlūgums”, bezgala skaists veltījums vecvecākiem. Alda un Gunas dārgums, ko viņi neglabā noslēptu, bet ļauj baudīt arī citiem, ir nesen savu vietu atradusī dziesma , ar ko Aldis saaudzis gan vārdos, gan melodijā – „Skaistā vienkāršība” (Dricānu dziesminieka Andra Eriņa mūzika un vārdi), un Guna par to saka: „Tas ir katras sievas sapnis – lai vīrs viņai ko tādu nodziedātu...” Jautāts par lielāko ieguvumu dzīvē, Aldis atbild: „Guna un Gints.” Un es viņam ticu. Tāpat kā ticu tam, ka Latgale neizzudīs, kamēr vien te mācīsies bērni, strādās savu darbu mīloši skolotāji, spēlēs ērģeles Dievnamos, skanēs aizlūgumi par tēvu, māti un dzimto zemi, ģimenēs runās latgaliski, stādīs puķes pagalmā un rudzus sēs, kamēr jaunie atgriezīsies, nevis aizbrauks svešumā.
Kārsavas Novada Vēstis viesautore Antonija Šarkovska
Guna: „Ideja dzima, rakstot maģistra darbu par ērģelēm Latgales katoļu baznīcās. Pirms izveidot izpētīto ērģeļu katalogu, gribējās dzirdēt šīs ērģeles skanam, tāpēc 2010.gadā kopā ar kolēģiem rīkojām pirmās Ērģeļdienas. Tad atklājās divas šķautnes šī darba jēgai un turpinājumam: pirmā – instrumenti kliegtin kliedz pēc saglabāšanas un restaurācijas, kam arī tiek izmantoti koncertos ziedotie līdzekļi, un 6 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
Īstenojas Kārsavas skvēra pilnveides plāns Turpinās 2013. gadā uzsāktā Kārsavas pilsētas skvēra labiekārtošana, kurš pirmsākumos esot bijis tirgus laukums, taču pagājušā gadsimta 50. gadu vidū tika izplānots šeit izveidot skvēru. Celiņus noklāja ar akmens flīzēm, kuras šobrīd ir nolietojušās, tādēļ tiek veikta plānotā rekonstrukcija. „Viens no parka atjaunošanas posmiem ir uzsākts šī gada jūlijā un ir plānots līdz vasaras beigām,” norādīja Ināra Silicka. Kārsavas novada domes priekšsēdētāja atzīmēja, ka nākotnē tiek plānots veikt parka rekonstrukciju pilnā apjomā, kas nozīmē ne tikai celiņu bruģēšana, bet arī apstādījumu izveidi, soliņu un atkritumu urnu uzstādīšanu. „Ceru, ka šis projekts atjaunos parku kultūru pilsētā un mudinās cilvēkus pavadīt laiku
ārpus mājām,” piebilda Ināra Silicka. Atjaunojamais un labiekārtojamais skvērs pilsētas kultūrvēsturiskajā centrā ir apvienojošais elements iedzīvotājiem būtiskiem objektiem: domes ēkai, kultūras namam, autoostai, baznīcai un kafejnīcai. Pagājušajā gadā novada pašvaldība uzsāka skvēra labiekārtošanu un par saviem līdzekļiem ierīkoja strūklaku. Lai turpinātu skvēra labiekārtošanu pašvaldības dome piesaistīja līdzekļus no Lauku atbalsta dienesta LEADER programmas. Inese Krivmane Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Tiek uzsākta Telegrāfa ielas rekonstrukcija Kārsavas novada pašvaldības Būvvaldes vadītājs Zigmārs Naglis informē, ka augustā tiks uzsākta Kārsavas pilsētas Telegrāfa ielas periodiskā ceļa seguma virsmas atjaunošana, kuru paredzēts pabeigt līdz rudenim. Rekonstrukciju veiks būvfirma SIA “Ceļi un Tilti”, kuri iepirkumu konkursā piedāvāja viszemāko līguma cenu – 142 753.85 eiro bez PVN.
Realizējot plānotos rekonstrukcijas darbus Telegrāfa iela posmos, Skolas - Raiņa (5,5m), Raiņa - Dzirnavu (4m), Dzirnavu – Stacijas (5m), mainīsies brauktuves platums. Kārsavas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un iecietīgiem par sagādātajām neērtībām remontdarbu laikā! Inese Krivmane Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Uzmanību lauksaimniekiem!
Sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) atklāšanu Krāslavas novadā zemniekus, kaut vienas vai divu cūku turētājus, jau tuvākajā laikā reģistrēt mājdzīvniekus, jo tas ievērojami atvieglos Pārtikas un veterinārā dienesta darbību, veicot maksimāli efektīvi ārkārtas pasākumus šajā teritorijā. Arī Lauksaimniecības datu centra darbinieki būs pretimnākoši lauksaimniekiem, veicot šo procedūru, šis pasākums ir bezmaksas”, teica zemkopības ministrs. Kādi pasākumi obligāti jāievēro gan lielo cūku fermu īpašniekiem, gan arī piemāju saimniekiem, kuri nodarbojas ar cūku audzēšanu: * cūkas jātur iekštelpās, lai slimības izplatību ievērojami Zemkopības ministrs Jānis nepieļautu to kontaktu ar Dūklavs: lielāko draudu Āfrikas apdraud tieši Lauksaimniecības datu mežacūkām. centrā nereģistrētās cūkas, turklāt cūku mēra izplatībā var radīt saimniecībās nereģistrētās cūkas piemājas saimniecībās tādu ir * stingri jāievēro biodrošības daudz. pasākumi-pie katras kūts jābūt „Sestdien, apmeklējot Krāslavas Lai maksimāli ierobežotu šīs dezopaklājam novadu, Āfrikas cūku mēra skarto bīstamās slimības izplatību visā teritoriju, secinājām, ka šīs bīstamās Latvijas teritorijā, aicinu visus
(veterinārajam darbiniekam nav tiesības ieiet kūtī, ja kūts priekšā nav dezopaklājs), dezolīdzekļus var nopirkt vetaptiekās. Ja saslimst cūka, obligāti jāaicina sertificēts veterinārais darbinieks
Ja rodas jautājumi zvaniet mūsu novada vetfeldšerēm
Anastasijai Kuzminai tel. 29471875 Guntai Urtānei tel. 28765535
Antoņina Babāne Kārsavas novada lauku attīstības speciāliste
7 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014
Augu fotokonkurss skolēniem „Daba tuvplānā” Latvijas Stādu audzētāju biedrība aicina Latvijas skolu audzēkņus piedalīties fotokonkursā „Daba tuvplānā” un iesūtīt pašu uzņemtas augu fotogrāfijas vai fotokolāžas līdz š.g. 31. jūlijam. Labākā darba autors saņems balvu - digitālo fotokameru savu nākamo darbu radīšanai. Atpūšoties no mācībām, aicinām 1. - 12. klašu skolēnus palūkoties vērīgāk, atklāt un dokumentēt smalkās un unikālās detaļas augu pasaulē. Labākā tuvplāna radītājs tiks apbalvots ar digitālo fotokameru, savukārt pārējo labāko darbu autori balvā saņems “Dārzkopju komplektus”. Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš: “Daba ir bezgalīgs mākslas darbs, tomēr ne vienmēr mēs spējam un vēlamies pamanīt visas smalkās detaļas. Tā ir īpaša prasme un īpašs talants. Šī konkursa mērķis ir atklāt jaunos talantus dabas fotogrāfijas jomā, mudināt skolēnus mācīties atšķirt un atpazīt dažādus augus, kā arī aicināt skolēnus pamanīt šīs mazās lietas, kas ļauj ieraudzīt pasauli no pavisam cita skatu punkta.”
kā arī ir vērts uzņemt rezerves foto, varbūt tieši tas izdosies labākas kvalitātes;
dabas skaistumu vislabāk fiksēt gaišā dienā, lai bilde attēlotais būtu labāk saskatāms;
pirms fotografēšanas der paeksperimentēt, kā labāk uzņemt fotogrāfijas ar sev pieejamo kameru. Atgādinām skolēniem – esiet radoši un nebaidieties uzņemt bildes visur – nekad nevar zināt, kurš uzņēmums var izrādīties neatkārtojams un uzvarēt šajā konkursā! Konkursa darbus līdz 31.jūlijam jāiesūta uz e-pastu: skolenu.konkurss@darznica.lv ar norādi „Augu fotokonkursam”.
Fotokonkursa uzvarētājus noteiks žūrijas vērtējums, kā arī interneta balsojums. Pēc darbu iesūtīšanas Uzņemot savus augu fotoattēlus, iesakām skolēniem termiņa beigām, darbi tiks izvietoti portāla ņemt vērā: Draugiem.lv Dārznīcas lapā (http://www.draugiem.lv/darznica), kur par sev skaistākās fotogrāfijas var radīt tikai ar pacietību, ne katra uzņemtā bilde būs pati labākā, tīkamākajiem fotouzņēmumiem varēs balsot ikviens
Uzsaukums! Latvijas jaunatklāšanas raidījuma "TE!" komandai padomā ir jauna spēle, ko vēlamies izspēlēt ar Latvijas ciemu un mazpilsētu iedzīvotājiem piecos Latvijas novados - Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā, Latgalē un Vidzemē.
aicinot piedalīties šajā raidījumā.Ko mēs meklējam - trīs dalībnieku komandu, ja ne no viena ciema, tad vismaz novada. Viņiem nav obligāti jābūt radiniekiem, bet trīs vecuma grupām gan - jaunība, briedums un viedums. Tāpat visiem trim nav jāpiesakās uzreiz kopā - gaidām arī individuālus pieteikumus un tad jau komandu noteikti piemeklēsim. Svarīga ir vēlme uzzināt kaut ko jaunu un aizstāvēt sava ciema/novada godu
Kā jau katrai spēlei, tai ir nepieciešami dalībnieki, un katram mums noteikti ir pazīstams kāds radinieks, draugs vai paziņa kādā no Latvijas ciemiem, kurš noteikti šim piedzīvojam būtu kā radīts. Ļoti priecāšos, ja par to pastāstīsiet sev zināmajiem vai, kā reiz, ieteiksiet sev Plašāka informācija www.vfs.lv, vai zināmus, atraktīvus ļaudis, ar kuriem rakstot uz raidijumsciemos@gmail.com, tad tālāk mēs varētu sazināties, kā arī zvanot Laumai 29607554.
Latvijas Stādu audzētāju biedrība Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas atbalstu. Plašāka informācija par konkursu, kā arī par citām projekta aktivitātēm meklējama www.darznica.lv.
Līga Bērziņa +371 29716155 skolenu.konkurss@darznica.lv
Kārsavas novadā mūžībā aizgājušie Ādams Čerpakovskis Malnavas pagasts 12.03.1922 - 05.06.2014
Marija Nagle Salnavas pagasts 15.04.1942 - 16.06.2014 Vilija Nalivaiko Malnavas pagasts 25.12.1949 - 23.06.2014
Zinaīda Gricāne Mežvidu pagasts 07.09.1954 - 14.06.2014
Antoņina Razgale Salnavas pagasts 08.01.1920 - 11.06.2014
Jurijs Kozjakovs Kārsava, Kārsavas novads 21.02.1957 – 14.06.2014
Jānis Šubrovskis Salnavas pagasts 01.07.1957 - 18.06.2014
Jezupata Krole Malnavas pagasts 20.11.1916 - 10.06.2014
Staņislavs Viškers Kārsava, Kārsavas novads 13.07.1936 - 19.06.2014
Anna Laurate Kārsava, Kārsavas novads 05.08.1933 - 21.06.2014
Tur,kur tu aizgāji,apstājas laiks, Norima sāpes,rūpes un bēdas Nu tavi darbi,asaras,prieks Atmiņā paliks kā sniegs /K.Apakškrūma/
twitter.com/karsavas_novads
Konkursa nolikums pieejams: www.darznica.lv
Dome Ločmele Kārsava, Kārsavas novads 24.05.1925 - 15.06.2014
Pateicība Vissirsnīgākie pateicības vārdi medmāsiņai Helēnai Linužai un kaimiņiem Juzefai un Anatolijam. Pateicība mūsu priesterim Jāzepam Aglonietim un garīgo dziesmu dziedātājām. Paldies apbedīšanas biroja ''Aizsaule'' kolektīva. PALDIES visiem, kas bija kopā ar mums izvadot pēdējā gaitā Domi Ločmeli !
lapas apmeklētājs. Vislabākā darba autors saņems galveno balvu - digitālo fotokameru, pārējo labāko darbu autori balvā saņems „Dārzkopju komplektus”.
Mirklis, un jau ir par vēlu, Neko vairs nevar mainīt. Mūsu sāpēm, mūsu žēlumam Nav nekādas nozīmes.
www.karsava.lv
Informatīvais izdevums „Kārsavas Novada VĒSTIS” ; Iznāk 1 reizi mēnesī; Tirāža - 1700 eksemplāri, Mob.tel. 26 606 506; e-pasts: inese.karsava@gmail.com
8 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS
JŪLIJS 2014